(Stratēģija grozīta ar MK 18.05.2011. rīkojumu Nr.205)

Ekonomiskā situācija uz 2009.gada septembri

Latvijas tautsaimniecība šobrīd atrodas recesijā, kura ir viena no smagākajām un sarežģītākajām starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Ekonomikas lejupvērstā korekcija, kura sākās 2008. gadā un turpinās 2009. gadā, pamatā balstīta uz iekšējā pieprasījuma kritumu un strauju ārējās vides pasliktināšanos. Latvijas tautsaimniecība ir saskārusies ar cikliska, strukturāla un globāla rakstura krīzēm vienlaicīgi, kas ievērojami pasliktina situāciju un padara ekonomikas izaugsmes atjaunošanu par ļoti grūti realizējamu uzdevumu politikas veidotājiem.

2008.gadā iekšzemes kopprodukta (turpmāk - IKP) salīdzināmajās cenās kritums bija 4,6%. Paredzams, ka IKP turpinās samazināties 2009.- 2010.gadā attiecīgi par 18% un 4%, un tikai 2011.gadā tiek prognozēta neliela IKP izaugsme 1,5% apmērā.

Ekonomiskās aktivitātes samazināšanās rezultātā strauji pasliktinās situācija darba tirgū. Ja 2008.gadā reģistrētā bezdarba līmenis bija 5,3%, tad 2009.gada jūlijā tas ir pieaudzis līdz 11,8% un paredzams, ka tas turpinās pieaugt, sasniedzot 13% 2010.gadā. Tāpat arī Eurostat dati liecina, ka pašreiz Latvijā ir otrs augstākais bezdarba līmenis Eiropas Savienībā (17,2% 2009.gada jūnijā).

Bezdarba kāpums un valdības īstenotie pasākumi darba samaksas samazināšanai valsts sektorā būtiski ietekmē arī algas privātajā sektorā. Ņemot vērā deficītu sociālās apdrošināšanas budžetā, par 10% ir samazinātas arī vecuma pensijas un atsevišķi pabalsti. Mājsaimniecību uzkrājumu līmenis iepriekšējos gados ir bijis negatīvs, kas nozīmē, ka pašlaik, apsīkstot iespējām aizņemties, uzņemto saistību atmaksa un apkalpošana vēl vairāk samazina mājsaimniecību rīcībā esošo līdzekļu apjomu. Pašlaik vēl nav pieejama precīza statistika par mājsaimniecību ienākumu izmaiņām, tomēr esošie dati liecina par to būtisku samazināšanos, piem., mazumtirdzniecības apgrozījums salīdzināmās cenās 2009.gada I pusgadā bija par 26,6% zemāks nekā iepriekšējā gada atbilstošajā periodā, tāpat arī darbaspēka apsekojuma dati par 2009.gada 2.ceturksni liecina, ka palielinās darba ņēmēju īpatsvars ar zemāku mēneša pamatdarba neto darba algas līmeni.

Samazinoties mājsaimniecību ienākumiem, nozīmīgi pieaug trūcīgo personu¹ skaits 2008.gadā pašvaldības bija piešķīrušas trūcīgās personas statusu 120 tūkstošiem iedzīvotāju. Savukārt, pēc Labklājības ministrijas veiktā novērtējuma trūcīgo personu skaits 2009.gadā būs 144 tūkstoši cilvēku un 2010.gadā tas pieaugs līdz 200 tūkstošiem cilvēku. Ievērojamais budžeta samazinājums ietekmē valsts pakalpojumu pieejamību izglītības un veselības jomās. Tas it īpaši skar iedzīvotājus ar zemiem ienākumiem un tos, kuri dzīvo attālāk no skolām un veselības iestādēm.

Ņemot vērā augstāk minēto esošās situācijas izklāstu, skaidri iezīmējas nepieciešamība pēc koordinētas valsts un pašvaldību rīcības ar mērķi nodrošināt iedzīvotāju pamatvajadzības – adekvātus ienākumus, mājokli, veselības pakalpojumus un izglītošanās iespējas.

Stratēģijas mērķis ir izstrādāt ārkārtas drošības pasākumu kopumu, kuru ieviešana nodrošinātu negatīvās sociālās ietekmes samazināšanu, kas ir izveidojusies:

1) globālās un Latvijas finanšu un ekonomikas krīzes rezultātā;

2) strukturālo reformu veikšanas rezultātā.

Ņemot vērā stratēģijas mērķi, stratēģijas uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt garantēto minimālo ienākumu (turpmāk – GMI) trūcīgajām personām, vienlaikus paaugstinot GMI apmēru un izmaksāt dzīvokļa pabalstu;

2) nodrošināt pirmsskolas izglītības pieejamību;

3) nodrošināt veselības aprūpes pamata pakalpojumu un pamata medikamentu pieejamību personām ar zemiem ienākumiem², kā arī veselības aprūpes nozari reformējošu pasākumu attīstību;

4) nodrošināt darba prakses vietas pašvaldībās, šādi veicinot nodarbinātību;

5) nodrošināt transporta pakalpojumus izglītības sistēmā, kā arī nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus pasažieru kategorijām, kurām noteikti braukšanas maksas atvieglojumi.

Stratēģijas darbības laiks ir no 2009.gada 1.oktobra līdz 2011.gada 31.decembrim. Stratēģijas darbības termiņš var tikt pārskatīts, ja:

1) līdz 2011.gada beigām nav nodrošināta finanšu un ekonomikas krīzes seku novēršana un situācija sociālajā sfērā turpina pasliktināties;

2) būtiski mainās pieņēmumi, uz kuriem šī stratēģija ir balstīta un kuri būtiski ietekmē tās īstenošanu.

Pasākumi, kas jau ir paveikti 2009.gadā

Lai, izmantojot valstij pieejamos finanšu resursus, sniegtu sociālo tiesību nodrošinājumu bez darba palikušajām personām vismaz minimālajā līmenī deviņu mēnešu garumā pēc darba un attiecīgi darbā gūto ienākumu zaudēšanas un palielinātu sociālo aizsardzību bezdarbniekiem ar nelielu apdrošināšanas stāžu, it īpaši tiem, kuru apdrošināšanas stāžs ir mazāks par 10 gadiem, ir veikti grozījumi likumā „Par apdrošināšanu bezdarba gadījumam” (stājās spēkā 01.07.2009.). Šie grozījumi paplašina personu loku, kas var pretendēt uz bezdarbnieka pabalstu bezdarba riska iestāšanās gadījumā un pagarina bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem.

Tā kā visiem bezdarbniekiem iemaksām atbilstošu pabalstu nodrošināt nepieļauj ierobežotie valsts sociālās apdrošināšanas speciālā budžeta līdzekļi, tad, pagarinot bezdarbnieka pabalsta izmaksas kopējo ilgumu līdz 9 mēnešiem bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu no viena līdz 19 gadiem (ieskaitot), par pagarinātā bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda mēnešiem laika periodā no 01.07.2009 līdz 31.12.2011. bezdarbnieka pabalstu izmaksā konstantas summas apmērā – 45 lati mēnesī.

Jāuzsver, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā strauja bezdarbnieka pabalsta izmaksas perioda samazināšana, kāda pastāvēja iepriekšējā tiesiskajā regulējumā, bezdarbniekiem ar apdrošināšanas stāžu mazāku par 20 gadiem atstāja būtisku negatīvu ietekmi uz šo bezdarbnieku sociālo nodrošinājumu. Bez tam, pēc bezdarbnieka pabalsta saņemšanas perioda beigām liela daļa no šiem cilvēkiem vērsās pašvaldībās pēc sociālās palīdzības pabalstiem, kā rezultātā palielinājās arī pašvaldību finansiālā un administratīvā slodze. Vienlaikus jāatzīmē, ka īss bezdarbnieka pabalsta izmaksas laiks (četri un seši mēneši), samazina motivāciju veikt sociālās apdrošināšanas iemaksas, tādējādi palielinot nedeklarēto nodarbinātību, kā arī paaugstina darba ņēmēju nedrošību un atkarību no darba devēja, kam kopumā var būt plašas negatīvās sekas, un kas var veicināt arī iedzīvotāju emigrāciju.

2009.gada pēdējā ceturksnī lielai daļai recesijas sākumposmā no darba atbrīvoto beigsies bezdarbnieka pabalstu izmaksas termiņš. Turpinoties ekonomiskai lejupslīdei, šiem cilvēkiem vēl kādu laiku nebūs iespējams atrast darbu un saņemt ienākumus no algota darba, tādēļ nepieciešams ieviest darba tirgus situācijai atbilstošus krīzes sekas mazinošus darba tirgus pasākumus.

Darba tirgus politikas jomā 2009.gada 8.augustā stājās spēkā grozījumi Ministru kabineta 2008.gada 10.marta noteikumos Nr. 166 „Noteikumi par aktīvo nodarbinātības pasākumu un preventīvo bezdarba samazināšanas pasākumu organizēšanas un finansēšanas kārtību un pasākumu īstenotāju izvēles principiem”, kur, lai nodrošinātu atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu (šobrīd apmēram puse no reģistrētajiem bezdarbniekiem nesaņem bezdarbnieka pabalstu) un palikuši bez iztikas līdzekļiem, sākot ar 2009.gada septembri ir ieviests jauns aktīvās nodarbinātības pasākums – „Darba prakse ar stipendiju” (turpmāk – pasākums).

Pasākuma mērķis ir sniegt atbalstu tiem bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu, taču ir gatavi iesaistīties darba praksē pašvaldībā, veicot sabiedrībai derīgus − fiziska rakstura darbus, par to saņemot stipendiju 100 latu apmērā. Pasākums ir vērsts uz sociālās palīdzības rakstura atbalsta sniegšanu bezdarbniekiem, kuri nesaņem bezdarbnieka pabalstu un ir bez iespējām pašreiz atrast darbu, vienlaikus nodrošinot personu, kas ir bezdarba situācijā, aktivizāciju, lai veicinātu to pēc iespējas ātrāku iekļaušanos darba tirgū.

Pasākums tiek īstenots, Nodarbinātības valsts aģentūras filiālēm noslēdzot sadarbības līgumus ar pašvaldībām par darba praksēm, kuros tiks noteikta pasākuma īstenošanas kārtība, darba prakšu vietu noteikumi (tajā skaitā – ka tām jābūt no jauna izveidotām (atbilstoši līgumā noteiktiem kritērijiem)), pušu tiesības un pienākumi, norēķinu un izpildes kārtība. Veicot pašvaldībās izveidojamo darba prakšu vietu sadalījumu starp Nodarbinātības valsts aģentūrām filiālēm, tika ņemts vērā reģistrēto bezdarbnieku, kas nesaņem bezdarbnieku pabalstu, skaits attiecīgās Nodarbinātības valsts aģentūras filiāles apkalpošanas teritorijā esošajās pašvaldībās.

Finansiālais atbalsts par dalību pasākumā – stipendija ir noteikta LVL 100 apmērā, jo tā ir apmēram 80% no minimālās neto mēneša darba algas vispārējā gadījumā. Pasākuma ietvaros tiks segtas arī ierobežota apjoma ne-stipendiju izmaksas, kas saistītas ar pasākuma īstenošanu pašvaldībās.

Esošajā situācijā Latvijā nozīmīga loma ir pašvaldību sociālajiem dienestiem un profesionāliem sociālajiem darbiniekiem. Tieši šobrīd jo sevišķi ir vajadzīga profesionāla palīdzība un pakalpojumi krīzes situācijā nonākušajiem iedzīvotājiem, kā arī sociālās palīdzības pabalstu piešķiršana saistībā ar sociālā darbinieka profesionālu klienta sociālās situācijas novērtējumu, lai piešķirtie pabalsti sasniegtu savu mērķi. Pasliktinoties ekonomiskajai situācijai valstī, no 2009.gada 1.janvāra tika paaugstināts GMI līmenis no 27 latiem līdz 37 latiem personai mēnesī, kā arī 2008.gada nogalē tika atcelts ierobežojums izmaksāt GMI pabalstu ne ilgāk par 9 mēnešiem un noteikts, ka arī dzīvokļa pabalsts ir obligāti pašvaldībām izmaksājamais pabalsts.

Šobrīd sociālais dienests ir vienīgā vieta, kur cilvēks bez maksas var iet krīzes situācijā un runāt par sev aktuāliem jautājumiem.

Taču sociālie dienesti 2008.gadā bija izveidoti tikai 26,9 % pašvaldībās, vēl 61,9 % pašvaldību darbā bija pieņemts viens sociālā darba speciālists, bet 11,2% pašvaldību sociālā dienesta uzdevumu veikšana tika deleģēta pašvaldības amatpersonai amatu apvienošanas kārtībā. Lai novērstu šo situāciju 2009.gadā tika veikti grozījumi Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, kas paredz, ka katra pašvaldība izveido pašvaldības iestādi — sociālo dienestu (ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.augustam). Šajā likumā noteikts, ka sociālajā dienestā strādā ne mazāk kā trīs sociālā darba speciālisti, vismaz vienam no sociālajā dienestā nodarbinātajiem jābūt sociālajam darbiniekam, lai nodrošinātu profesionālu sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības sniegšanu un sociālo pakalpojumu administrēšanu.

Sociālo dienestu stiprināšana ir īpaši svarīga, jo ekonomisko grūtību laikā pieaug sociālā spriedze, kā arī saasinās attiecības ģimenē, kur bieži attiecību krīzi novērst var palīdzēt profesionāli izglītots un sagatavots darbinieks.

Sociālās drošības tīkla pasākumi

³ Informācija par pasākumu ieviešanai faktiski izlietoto finansējumu pieejama informatīvajos ziņojumos par stratēģijas ieviešanas gaitu, kas tiek sagatavoti atbilstoši šā dokumenta sadaļā "Stratēģijas ieviešanas uzraudzība" noteiktajām prasībām.
⁴ Pašvaldības finanšu līdzekļus gadam plāno lielajos izdevumu kodos, un tas nozīmē, ka finansējumu GMI un dzīvokļa pabalsta, kā arī citiem sociālās palīdzības pabalstiem ir tiesīgas atsevišķi neplānot.
⁵ Šis pasākums tiek finansēts no ES fondiem, tāpēc attiecīgā summa nav iekļauta kopējā finansējuma aprēķinā.
⁶ 2009.gadam šajā aktivitātē ir aprēķins 4, nevis 3 mēnešiem.
⁷ Pasākums nav konstatēts.
⁸ Jāņem vērā, ka pacients var vienlaikus piederēt arī pie citas atbrīvotās kategorijas ar citu kompensācijas līmeni, piemēram, reizē var būt gan bērns, gan trūcīgā persona. Šajā gadījumā kompensāciju aprēķina, ņemot vērā kategoriju – bērns –, un pacienta iemaksu kompensē pilnā apmērā.
⁹ Trūkst datu vai tie ir apšaubāmi.
¹⁰ Pacientiem, kuru ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 150 latu mēnesī, tiek segti 50 % no noteiktā izmitināšanas tarifa "pacientu viesnīcās".
¹¹ Pasākums tiks ieviests 2011.gadā.
¹² 2011.gadā pasākumu plānots apmaksāt no budžeta programmas "Ārstniecība" līdzekļiem. Plānots, ka viena pacienta un vienas gultas dienas izmaksu samazināšana stacionārā, vidējā ārstēšanas laika un stacionēšanas gadījumu skaita samazināšana, stacionārā veikto operāciju īpatsvara samazināšana (efektivizējot slimnīcu darbību) ļaus daļu no slimnīcām noteiktā finansējuma novirzīt dienas stacionāru darbības nodrošināšanai.

Plānotais valsts budžeta finansējums:
2009.gadā: LVL 13 889 831
2010.gadā: LVL 65 349 547
2011.gadā: LVL 65 357 289
Kopā: LVL 144 596 667

Lietotie saīsinājumi:
IZM         – Izglītības un zinātnes ministrija
LM          – Labklājības ministrija
VARAM  – Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
SM          – Satiksmes ministrija
VM         – Veselības ministrija

Pasākumi labklājības jomā

Nepieciešams veikt pasākumus, lai nodrošinātu ģimenēm iespēju izdzīvot bezdarba situācijā, jo sagaidāms straujš nabadzības pieaugums līdz pat 2010.gada beigām. Saskaņā ar Labklājības ministrijas statistikas datiem 2008.gadā pie neadekvāti zemā GMI līmeņa (27 lati personai mēnesī) 120 314 personām (5,3% no iedzīvotāju skaita) bija noteikta atbilstība trūcīgas personas statusam, taču tikai 27 422 personas (1,2% no iedzīvotāju skaita jeb 22,8% no par trūcīgām atzītām personām) saņēma pabalstu GMI līmeņa nodrošināšanai (turpmāk – GMI pabalsts). Dzīvokļa pabalstu 2008.gadā saņēma 108 690 personas jeb 4,8% no iedzīvotāju skaita. Tāpēc nepieciešams paaugstināt GMI līmeni, lai par trūcīgām atzītas ģimenes kvalificētos GMI pabalsta saņemšanai.

Pie GMI līmeņa 37 lati personai mēnesī 2009.gada I pusgadā strauji pieauga GMI pabalsta saņēmēju skaits, sasniedzot 16 047 personas vidēji mēnesī jeb 32,3% no par trūcīgām atzītām personām. GMI pabalstam izlietoto līdzekļu īpatsvars 2009.gada I pusgadā pieauga līdz 11,7% un dzīvokļu pabalstam līdz 30% no kopējiem sociālās palīdzības pabalstiem izlietotajiem līdzekļiem.

Tiek prognozēts, ka 2009.gadā trūcīgo personu skaits varētu sasniegt 144 376 personas (6,4% no iedzīvotāju skaita) un GMI pabalsta saņēmēju skaits – 57 750 personas (2,5% no iedzīvotāju skaita) gadā. Pēc aptuvenām aplēsēm 2010.gadā atbilstību trūcīgas personas statusam varētu noteikt aptuveni 200 000 personu (8,8% no iedzīvotāju skaita) un GMI pabalstu varētu saņemt 100 000 personu (4,4% no iedzīvotāju skaita) gadā. 2008.gadā pašvaldību sociālos pabalstus pavisam saņēma 320 950 personas jeb 14.1% no iedzīvotāju kopskaita.

Pašvaldību ieņēmumu būtisks samazinājums var būt par šķērsli adekvātas sociālās palīdzības nodrošināšanā – GMI un dzīvokļu pabalsta izmaksām trūcīgiem un maznodrošinātiem¹³ iedzīvotājiem. Turklāt sabiedrība var nebūt spējīga absorbēt un uztvert nozīmīgos darba algu un darbinieku skaita samazinājumus, kas paredzēti Latvijas ekonomikas stabilizācijas un izaugsmes atjaunošanas programmas ieviešanas rīcības plānā un nodomu vēstulē Starptautiskajam Valūtas fondam. Tas var izraisīt strauju nabadzības riskam pakļauto iedzīvotāju skaita palielināšanos (nabadzības riska indekss Latvijā 2008.gadā – 26%). Vienlaicīgi neziņa par nākotni un nespēja risināt krīzes izraisītās grūtības noteiktās iedzīvotāju grupās var izraisīt padziļinātu stresu, kā arī tām var pietrūkt iemaņu krīzes vadībā, kas var izraisīt to psiholoģiskās veselības stāvokļa pasliktināšanos.

2008.gadā pašvaldību sociālo palīdzību saņēma 9 062 darbspējīgas personas, kuras nebija iesaistītas darba tirgū. GMI pabalsta saņemšanas nosacījumi paredz pabalsta saņēmējam noslēgt vienošanos par līdzdarbību ar sociālā darba speciālistu, kas ir labs instruments darbspējīgo personu motivācijai iesaistīties darba tirgū vai piedalīties pašvaldību organizētajos krīzes nodarbinātības pasākumos jeb darba praksē ar stipendiju, ko paredzēts apmaksāt no Eiropas Sociālā fonda līdzekļiem. Pašvaldību organizētā darba prakse ar stipendijām 100 latu apmērā sniegs atbalstu gan personai, gan finansiāli palīdzēs pašvaldībai nodrošināt sociālo palīdzību.

Situācijas risinājumam tiek paredzēta GMI līmeņa diferencēta palielināšana ar 2009.gada 1.oktobri, nosakot 40 latus pilngadīgām personām un 45 latus bērniem. Lai nodrošinātu GMI pabalsta izmaksu samazināta finansējuma apstākļos pašvaldībās, valsts piedalās ar 50% līdzfinansējumu no pašvaldību izlietotajiem līdzekļiem GMI pabalstam, savukārt pašvaldības no saviem ieņēmumiem finansē arī 50%. Ministru kabinets nosaka līdzekļu piešķiršanas kārtību.

Pasākumi izglītības jomā

Sākot ar 2009.gada 1.septembri, valsts budžeta resursi izglītības nodrošināšanai bērniem 5 un 6 gadu vecumā valsts budžetā nav pieejami. Pašvaldības nespēs nodrošināt pirmskolas izglītību no saviem resursiem, tādējādi 5 un 6 gadu vecuma bērni neiegūs zināšanas prasmes un kompetences agrīnajā vecumā un nebūs sagatavoti skolas uzsākšanai, kā arī vecākiem būs mazākas iespējas strādāt algotu darbu, ņemot vērā to, ka bērns paliks bez aprūpes darba laikā.

Risinot izglītības iegūšanas 5 un 6 gadu vecumā jautājumu, tiek piedāvāts risinājums, kurš, efektivizējot sistēmu, paredz mazāku finanšu slogu valsts budžetam nekā iepriekšējos gados.

2009.gada 1.septembrī visiem piecgadīgiem un sešgadīgiem bērniem tiks nodrošināta iespēja apgūt zināšanas, prasmes un kompetences. Izglītības piedāvājums tiks nodrošināts ar vienotu izglītības programmas apguvi sociālajā, izziņas, pašizpausmes un fiziskajā jomā. Finansējums paredzēts pedagogu atalgojumam un programmu pilnveidei, izstrādājot jaunas izglītības programmas bērniem vecumā no pieciem līdz vienpadsmit gadiem, ar mērķi nodrošināt bērnu vecumposmam atbilstošu izglītības saturu un veikt sagatavošanas darbus pamatizglītības apguvei sešu gadu vecumā.

Reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrija (turpmāk – RAPLM) veica pašvaldību aptauju par autobusu nepieciešamību, lai atbilstoši Šveices nosacījumam projekta iesniegumam pievienotu informāciju, kas pamatotu esošo situāciju ar skolēnu pārvadājumiem Latvijā 2008.gada 27.novembrī RAPLM 26 rajonu pašvaldībām nosūtīja vēstules ar aptaujas anketām par autobusu iegādes nepieciešamību. Līdz 2009.gada 15.janvārim RAPLM apkopoja 26 rajonu pašvaldību iesniegto informāciju par vairāk kā 200 vietējām pašvaldībām nepieciešamo transportu skolēnu pārvadāšanai. Valsts reģionālās attīstības aģentūra veica iesniegtās informācijas analīzi. Vērtējot autobusu pieteikumus, tika ņemta vērā skolu optimizācija, sabiedriskā transporta nodrošinājums konkrētā pašvaldībā, pārvadājamo skolēnu skaits un maršruta garums, pašvaldībās esošā autobusu parka, kas nodrošina skolēnu pārvadājumus, novērtējums, kā arī teritorijas attīstības indekss un pieprasītā autobusa tehnisko specifikāciju īpaši nosacījumi (bērni ar kustību traucējumiem). Kopējais aprēķinātais autobusu skaits, veicot aptauju, bija 268. No šiem autobusiem 110 ir plānots iegādāties Latvijas-Šveices sadarbības programmas granta finansējuma ietvaros. Attiecīgi papildus ir nepieciešams iegādāties 158 autobusus par kopējo aprēķināto summu LVL 13,7 miljoni. Situācija ar pašvaldību pieteikumiem autobusu iegādei skolēnu pārvadāšanai nepārtraukti mainās, jo joprojām tiek pieņemti lēmumi par skolu slēgšanu vai reorganizāciju.

Izglītības sistēmas reformas un skolu tīkla optimizācijas rezultātā, pēc Izglītības un zinātnes ministrijas operatīvās informācijas uz 2009.g. 1.septembri, slēdz 59 skolas un reorganizē 68 skolas pārveidojot par pirmsskolas izglītības iestādēm, saglabājot sākumskolas izglītību vai pievienojot citai novada teritorijā esošai skolai. Katra pašvaldība izvērtējusi skolēnu pārvadājumu nodrošināšanas iespējas un izmaksas atbilstoši savam budžetam, sabiedriskā transporta pieejamībai, sabiedriskā transporta kustības intensitātei un citiem katrai pašvaldībai raksturīgajiem faktoriem. Tādēļ skolēnu pārvadājumu jautājums tiek risināts trīs veidos - iegādājoties autobusus skolēnu pārvadājumiem, kompensējot biļešu iegādes izdevumus vai pērkot pārvadājumu pakalpojumu no pārvadājumu pakalpojumu sniedzējiem.

Lai nodrošinātu autobusu iegādi skolēnu pārvadāšanai tajos novados, kur tiek slēgtas vai reorganizētas skolas un nav iespējams izmantot sabiedrisko transportu, tika veikta atkārtota pašvaldību aptauja un uz 2009.g. 26.augustu papildus Šveices programmas ietvaros iegādājamajiem autobusiem tika saņemti jau 66 pieteikumi. Ņemot vērā, ka autobusu iegādes iepirkumu procedūra prasa ilgāku laika periodu, bet skolēnu nogādāšana izglītības iestādēs ir neatliekami risināms jautājums novados, kur skolas slēgtas vai reorganizētas jau no 2009.gada 1. septembra, sociālās drošības tīkla pasākumu ietvaros 2009.gada 4.ceturksnī jākompensē izdevumi pašvaldībām, kas radušies organizējot skolēnu pārvadājumus LVL 266 112 apmērā, bet 2010.gadā skolēnu pārvadājumiem mācību gada laikā - LVL 798 336 apmērā, papildus ieplānojot finansējumu 66 autobusu iegādei – LVL 5 715 600 apmērā, no kura pašvaldību līdzfinansējums ir 10 % apmērā. Kopā 2010.gadā nepieciešamais finansējums būtu LVL 6 513 936. Pārvadājumu pakalpojumu aprēķinu pamatā ir pašvaldību sniegtā informācija par vidējām izmaksām uz 1 skolēnu dienā, t.i. LVL 1,20. Vienlaikus ir jāņem vērā, ka piešķirtā finansējuma ietvaros finansējums var tikt pārdalīts no autobusu iegādes pārvadājumu dotāciju segšanai vai biļešu iegādes kompensācijai gadījumos, kad pārvadājumu dotāciju segšana ir izdevīgāka par autobusa iegādi.

Pasākumi veselības aprūpes jomā

Pacientu iemaksas un līdzmaksājums personām ar zemiem ienākumiem samazina veselības aprūpes pieejamību. Pacienti, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, līdz 2009.gada 1.oktobrim saņemot veselības aprūpi maksāja pacienta iemaksu 50% apmērā no noteiktās iemaksas. Kopš 2009.gada 1.marta pacienti ar trūcīgas personas statusu slimnīcās maksājuši pacienta iemaksu vidēji 43 LVL apmērā un katru mēnesi no aprīļa līdz septembrim trūcīgo hospitalizēto pacientu skaits bijis par 20 – 42% mazāks kā attiecīgajā periodā 2008.gadā.

Sākot ar 2009.gada oktobri trūcīgās personas ir atbrīvotas no pacientu iemaksas un līdzmaksājuma maksāšanas Sociālā drošības tīkla pasākumu ietvaros. Ar 2010.gada 30.janvāri, stājoties spēkā Ministru kabineta 2010.gada 12.janvāra noteikumiem Nr.37 „Grozījumi Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes organizēšanas un finansēšanas kārtība””, noteikts, ka persona un ģimenes locekļi, ja personas ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latu mēnesī, tiek atbrīvoti no pacientu iemaksas un līdzmaksājuma maksāšanas ārstniecības iestādei, bet persona un ģimenes locekļi, ja personas ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 150 latu mēnesī, pacienta iemaksu maksā 50 % apmērā no noteiktās pacienta iemaksas un veic līdzmaksājumu par vienā stacionēšanas reizē operāciju zālē veiktajām ķirurģiskajām operācijām ne vairāk kā 15 latu apmērā. Tā kā pacienta iemaksu un līdzmaksājumu kompensēšanai līdzekļu pietiek, bet nepietiek līdzekļi paša pamatpakalpojuma apmaksai, pagarinās pakalpojuma saņemšanas laiks un tas kļūst mazāk pieejams. No vienas puses – pacienta iemaksas un līdzmaksājuma kompensācija rada pieejamību pakalpojumam, no otras puses – ierobežotie veselības aprūpes budžeta līdzekļi samazina pieejamību veselības aprūpei un pakalpojumu var saņemt par maksu – tādejādi personai ar zemiem iemākumiem pakalpojums nav pieejams. Apmaksājot arī pamatpakalpojumu, pacients varēs saņemt sev nepieciešamo aprūpi.

2009.gada pēdējā ceturksnī trūcīgajiem pacientiem zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumi tika segti pilnā apmērā no līdzekļiem, kas kompensācijai piešķirti saskaņā ar Sociālās drošības tīkla stratēģiju, ja šo pacientu izdevumi par zāļu vai medicīnisko ierīču iegādi kompensācijas kārtības ietvaros pārsniedza 12,5 latus (kalendārā gada ietvaros līdzmaksājums – 50 latus liels). Tā kā noteiktais līdzmaksājums (2009.gada pēdējā ceturksnī – 12,5 lati, gadā 50 – lati) ierobežoja trūcīgo personu iespējas saņemt kompensējamās zālēs un medicīniskās ierīces, tad, lai risinātu jautājumu par kompensējamo zāļu un medicīnisko ierīču pieejamības palielināšanu, 2010.gada 3.februārī stājās spēkā grozījumi ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtībā, ar kuriem:

1) atcelta prasība par 50 latu līdzmaksājumu par kompensējamajiem medikamentiem un medicīniskajām ierīcēm trūcīgajām personām;

2) paplašināts iedzīvotāju loks, kuri saņem valsts apmaksātus kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju. Kompensējamos medikamentus ar 100% kompensāciju var saņemt arī pacienti, kuru ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo 3 mēnešu laikā nepārsniedz 120 latus mēnesī.

Ja pacientam ir piešķirts trūcīgas personas statuss vai personas ar zemiem ienākumiem statuss¹⁴, tad pacienta iemaksu un līdzmaksājumu, saņemot no valsts budžeta apmaksātu veselības aprūpi, vai līdzmaksājumu zāļu kompensācijas sistēmas ietvaros sedz valsts (Ministru kabineta pilnvarota institūcija).

Ja veselības aprūpes pakalpojums tiek nodrošināts tikai ambulatori, pacientam līdz ārstniecības iestādei jāmēro ceļš, un pacientam vienas ārstēšanās ietvaros nepieciešami vairāki izmeklējumi, manipulācijas u.c. tad pacientiem ar zemiem ienākumiem ir apgrūtināta veselības aprūpes pieejamība. Tādēļ kompensācijas sistēmas ietvaros būs iespējams ne tikai pacientiem, kuriem piešķirts trūcīgas personas statuss, bet arī pacientiem, kuru ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 120 latu mēnesī, segt ārstniecības iestādē izveidotās „viesnīcas tipa” gultas maksājumu pilnā apmērā, savukārt pacientiem, kuru ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 150 latu mēnesī – 50% apmērā. Līdz ar to pacientam nebūs katru dienu jāmēro ceļš līdz ārstniecības iestādei vai jārisina ar braukšanu saistītās problēmas un pacientam būs pieejama ārstniecība, kuru no valsts budžeta līdzekļiem nodrošina ambulatori nevis stacionāri.

Mājas aprūpes dienests nodrošina hroniski slimo pacientu aprūpi, tādejādi samazinot nepieciešamību pēc stacionāra pakalpojumiem un samazina neatliekamās medicīniskās palīdzības brigāžu izsaukumus. Mājas aprūpes ietvaros pakalpojums personai tiek nodrošināts maksimāli tuvu un ir personai pieejams, jo nepastāv finansiāli šķēršļi tā saņemšanai. Aprūpes attīstīšana dienas centros nodrošinās sabiedrībā balstīta garīgās veselības aprūpes dienesta izveidi. Tiks nodrošinātas vienlīdzīgas iespējas visiem Latvijas iedzīvotājiem saņemt nepieciešamo garīgās veselības aprūpi, palielinot ģimenes ārstu lomu, un rodot iespēju pacientiem ar garīgās veselības problēmām nepieciešamo aprūpi saņemt maksimāli tuvu dzīvesvietai, un iekļaujot pacientus sabiedrībā. Latvijā ir liels stacionāro gultu īpatsvars salīdzinot ar citām ES valstīm, tai skaitā arī psihiatriskajā aprūpē. Attīstot dienas stacionārus var samazināt stacionāro gultu skaitu, efektīvāk izlietot līdzekļus un aprūpēt pacientus ar garīgās veselības problēmām maksimāli tuvu dzīvesvietai, tādējādi nodrošinot šo pacientu iekļaušanos sabiedrībā un mazinot pacientu stigmatizāciju.

Paplašinot primārās veselības aprūpes komandu un piesaistot ģimenes ārsta praksei otru māsu (ar zināšanām sabiedrības veselībā), tiks rasta iespēja samazināt gaidīšanas laiku ģimenes ārsta pakalpojumu saņemšanai un palielinātas pacientu zināšanas par veselību primārajā veselības aprūpes līmenī. Ģimenes ārsts (ar vienu māsu vai ārsta palīgu) nodrošina gan akūto pacientu, gan hronisko pacientu aprūpi. Ģimenes ārstu praksēs reģistrētā lielā pacientu skaita dēļ ģimenes ārsti nepietiekamu uzmanību velta pacientu profilaktiskajai aprūpei, izglītošanai par uztura, fizisko aktivitāšu u.c. veselīga dzīves veida jautājumiem. Ģimenes ārsta praksē strādājošā „otrā” māsa pamatā nodrošinās ar hroniskām slimībām slimojošo pacientu aprūpi – izglītojot pacientu un viņu piederīgos veselības veicināšanas un veselības aprūpes jautājumos, aprūpējot pacientu ģimenes ārsta praksē un pacienta dzīvesvietā, sekojot un nodrošinot profilaktisko apskašu programmas izpildi, sadarbībā ar ģimenes ārstu sastādot un īstenojot vakcinācijas kalendāru, īpaši pievēršot uzmanību ģimenes ārsta pacientu reģistrā reģistrētajiem pacientiem ar zemu ienākumu līmeni.

Pacienti pēc ģimenes ārsta pieņemšanas laika nevar telefoniski sazināties par veselības problēmām, kuru risināšanai ir nepieciešams padoms, profesionāls atbalsts un iedrošinājums, kā rīkoties konkrētajā situācijā. Ieviešot ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni, kas darbotos vakara un nakts stundās, kā arī brīvdienās, tiks rasta iespēja pacientam pēc ģimenes ārsts darba laika iegūt sev nepieciešamo medicīnisko konsultāciju akūtu saslimšanu un hronisku saslimšanu paasinājuma gadījumā. Darbojoties ģimenes ārstu konsultatīvajam tālrunim tiks atslogots neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests no konsultāciju sniegšanas un izbraukumiem pie pacienta, kā arī tiks atslogotas slimnīcu uzņemšanas nodaļas no ambulatoro konsultāciju sniegšanas vakara stundās un brīvdienās. Konsultatīvais dienests varētu nodrošināt 400 – 500 konsultāciju sniegšanu, pārņemot apmēram vienu trešo daļu¹⁵ no neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam adresētajiem zvaniem. Zvanot uz ģimenes ārstu konsultatīvo tālruni un saņemot konsultāciju, iedzīvotājiem būs jāmaksā telefona operatora noteiktā samaksa.

Attīstot dienas stacionāra pakalpojumus ir iespējams samazināt ārstēšanas laiku stacionāros un kopējo hospitalizācijas skaitu. Lai uzlabotu kvalitāti sekundāro ambulatoro pakalpojumu nodrošināšanā un vienlaikus nodrošinātu ārstēšanas un aprūpes nepārtrauktību, nepieciešams attīstīt ambulatorās struktūrvienības stacionāros jeb dienas stacionārus. Pacientiem, kuriem nepieciešama slimnīcas līmenim līdzvērtīga aprūpe, bet bez 24 stundu ārstniecības personu uzraudzības, veselības aprūpe tiek nodrošināta dienas stacionārā. Attīstot dienas stacionāru pakalpojumus ir iespējams samazināt ārstēšanas laiku stacionāros un kopējo hospitalizācijas skaitu, kā arī dienas stacionārā veiktā veselības aprūpe ir izmaksu efektīvāka. Pacienti, kuriem nav trūcīgas personas vai personas ar ienākumiem līdz 120 vai 150 latiem status, maksā pacienta iemaksu.

Pasākumi pārvadājumu (transporta) jomā

2010.gadam valsts budžeta finansējums (dotācijas) sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanai tika samazināts par 30 % jeb 21,2 miljoniem latu.

Ievērojot Sabiedriskā transporta pakalpojumu likumā noteikto, pārvadātājiem tiek segti ar sabiedriskā transporta pakalpojumu sniegšanu saistītie zaudējumi, tostarp arī zaudējumi, kas radušies par tādu pasažieru kategoriju pārvadāšanu, kurām ir tiesības izmantot braukšanas maksas atvieglojumus ar atlaidi 100 % apmērā.

2009.gada 4.augustā tika pieņemti Ministru kabineta noteikumi Nr.872 "Noteikumi par pasažieru kategorijām, kuras ir tiesīgas izmantot braukšanas maksas atvieglojumus maršrutu tīkla maršrutos". Ar šiem noteikumiem ir noteikts personu loks, kam valsts ir apņēmusies nodrošināt sabiedriskā transporta pakalpojumus ar atvieglotiem nosacījumiem – iespēju pārvietoties sabiedriskajā transportā reģionālajos starppilsētu un reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos ar 100 % atlaidi. Minētās personu kategorijas ir:

– pirmsskolas vecuma bērni;

– bāreņi un bez vecāku gādības palikuši bērni;

– personas ar I vai II invaliditātes grupu, personas līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti un persona, kas pavada personu ar I invaliditātes grupu vai personu līdz 18 gadu vecumam ar invaliditāti (turpmāk – invalīdi);

– politiski represētās personas un nacionālās pretošanās kustības dalībnieki (tikai reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos).

Arī Invaliditātes likums nosaka invalīdiem tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem.

Normatīvajos aktos noteiktās pasažieru kategorijas braukšanas biļetes sabiedriskajā transportā neiegādājas par maksu, bet var izmantot minēto atvieglojumu, uzrādot apliecību. Minēto pasažieru uzskaite sabiedriskajā transportā tiek organizēta, attiecīgajām pasažieru kategorijām izsniedzot braukšanas tiesības apliecinošu dokumentu – biļeti, kurai ir piemērota 100 % atlaide jeb tā ir ar nulles vērtību.

Sabiedriskā transporta pakalpojumu sniedzēji atbilstoši sabiedriskā transporta pakalpojumus reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem zaudējumus no minēto pasažieru kategoriju pārvadāšanas jeb nesaņemto ieņēmumu iekļauj kopējā zaudējumu apmērā, kas ir jākompensē normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā un apjomā.

Pasākumu ietvaros tiks nodrošināts, ka pirmsskolas vecuma bērni, bērni bāreņi un invalīdi reģionālajos vietējās nozīmes maršrutos, kā arī pirmsskolas vecuma bērni, bērni bāreņi, invalīdi un politiski represētās personas reģionālajos starppilsētu nozīmes maršrutos varēs saņemt sabiedriskā transporta pakalpojumu ar 100 % atlaidi un pārvadātājiem tiks segti zaudējumi, ko radījusi minēto personu pārvadāšana. Lai nodrošinātu Invaliditātes likumā noteiktās invalīdu tiesības par valsts budžeta līdzekļiem bez maksas izmantot Latvijas Republikas teritorijā visu veidu sabiedrisko transportu, izņemot aviotransportu, taksometrus un pasažieru pārvadājumus pa iekšējiem ūdeņiem, pārvadājumu (transporta) jomas pasākumu ietvaros invalīdiem tiks garantēts arī republikas pilsētas sabiedriskais transports ar 100 % atlaidi un pārvadātājiem kompensēti zaudējumi, ko radījusi invalīdu pārvadāšana.

Nepieciešamās izmaiņas normatīvajos aktos

Labklājības jomā

Izglītības jomā

Veselības aprūpes jomā

Stratēģijas ieviešanas uzraudzība

Lai nodrošinātu adekvātu stratēģijas ieviešanas uzraudzību, par stratēģijas ieviešanu atbildīgajai institūcijai līdz 2009.gada 20.novembrim jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par stratēģijas ieviešanas gaitu, līdz 2009.gada 20.decembrim – par stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gada novembrī un līdz 2010.gada 20.janvārim – par stratēģijas ieviešanas gaitu 2009.gadā.

Sākot ar 2010.gadu, līdz stratēģijas darbības termiņa beigām, atbildīgajai institūcijai katru ceturksni jāiesniedz Ministru kabinetā informatīvais ziņojums par stratēģijas ieviešanas gaitu. Informatīvais ziņojums Ministru kabinetā jāiesniedz līdz ceturksnim sekojošā otrā mēneša 5.datumam (izņemot par gada ceturto ceturksni), kā arī līdz 5.februārim – par attiecīgo iepriekšējo gadu.

¹ Saskaņā ar Ministru kabineta 2009.gada 3.marta noteikumu Nr. 214 „Noteikumi par ģimenes vai atsevišķi dzīvojošas personas atzīšanu par trūcīgu” 2.punktu ģimene (persona) atzīstama par trūcīgu, ja tās ienākumi uz katru ģimenes locekli pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 50 % no attiecīgā gada 1.janvārī spēkā esošās minimālās darba algas valstī un ja:

· tai nepieder naudas līdzekļu uzkrājumi un vērtspapīri;

· tai nav parādsaistību, kā arī tā nav izsniegusi aizdevumus;

· tai nepieder īpašums, kuru var izmantot ienākumu gūšanai;

· tā nav noslēgusi uztura līgumu;

· tā neatrodas pilnā valsts vai pašvaldības apgādībā.

² Šo personu grupas un kompensācijas apjoms noteikts Ministru kabineta 2006.gada 19.decembra noteikumos Nr.1046 „Veselības aprūpes un organizēšanas kārtība”, kā arī Ministru kabineta 2006.gada 31.oktobra noteikumos Nr.899 ”Ambulatorajai ārstēšanai paredzēto zāļu un medicīnisko ierīču iegādes izdevumu kompensācijas kārtība” – trūcīgas personas, personas ar ikmēneša ienākumiem līdz 120 LVL un personas ar ikmēneša ienākumiem līdz 150 LVL.

³ Pašvaldības finanšu līdzekļus gadam plāno lielajos izdevumu kodos, kas nozīmē, ka finansējumu GMI un dzīvokļa pabalsta, kā arī citiem sociālās palīdzības pabalstiem ir tiesīgas atsevišķi neplānot.

⁴ Pašvaldības finanšu līdzekļus gadam plāno lielajos izdevumu kodos, kas nozīmē, ka finansējumu GMI un dzīvokļa pabalsta, kā arī citiem sociālās palīdzības pabalstiem ir tiesīgas atsevišķi neplānot.

⁵ Šis pasākums tiek finansēts no ES fondiem, kādēļ šī summa nav iekļauta kopējā nepieciešamajā finansējuma aprēķinā.

2010.gadam pieejamais finansējums pasākuma īstenošanai ir 13 547 174 latu. 2010.gada 20.aprīlī Ministru kabinets atbalstīja LM ierosinājumu piešķirt papildus nepieciešamo finansējumu pasākuma īstenošanai 2010.gadā 13 100 134 latu apmērā, kā arī pārejošo pasākuma aktivitāšu apmaksai 2011.gadā 4 610 233 latu apmērā. Labklājības ministrija līdz 2010.gada 1.septembrim iesniegs priekšlikumus Ministru kabinetā par papildu finansējumu aktīvo nodarbinātības pasākumu finansēšanai 2011.gadā atbilstoši Ministru kabineta 2010.gada 16.februāra Nr.9 40.§ 7.punktam.

⁶ 2009.gadam šajā aktivitātē ir sarēķināts 4, nevis 3 mēnešiem

⁷ Pasākums nav konstatēts

⁸ Jāņem vērā, ka pacients var vienlaicīgi piederēt arī pie citas atbrīvotās kategorijas ar citu kompensācijas līmeni, piemēram, reizē var būt gan bērns, gan trūcīgā persona. Šajā gadījumā kompensāciju veic, ņemot vērā kategoriju –bērns, un pacienta iemaksu kompensē pilnā apjomā.

⁹ Trūkst datu vai tie ir apšaubāmi

¹⁰ Pacientiem, kuru ienākumi pēdējo triju mēnešu laikā nepārsniedz 150 latu mēnesī, tiek segti 50% no noteiktā izmitināšanas tarifa „pacientu viesnīcās”.

¹¹ Pasākumu plānots ieviest ar 2011.gada 1.janvāri.

¹² 2011.gadā pasākumu plānots apmaksāt no budžeta programmas „Ārstniecība” līdzekļiem. Plānots, ka viena pacienta un vienas gultas dienas izmaksu samazināšana stacionārā, vidējā ārstēšanas laika un stacionāšanas gadījumu skaita samazināšana, stacionārā veikto operāciju īpatsvara samazināšana (efektivizējot slimnīcu darbību), ļaus daļu no slimnīcām noteiktā finansējuma pārvirzīt dienas stacionāru darbības nodrošināšanai.

¹³ Saskaņā ar likuma „Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā” 14.pamta 6.daļu par maznodrošinātu atzīstama persona, kuras ienākumi un materiālais stāvoklis nepārsniedz attiecīgās pašvaldības domes noteikto līmeni, kas savukārt nedrīkst būt zemāks par trūcīgas personas ienākumu un materiālā stāvokļa līmeni, kādu, pamatojoties uz Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumu, noteicis Ministru kabinets. Personai, kura atzīta par maznodrošinātu personu, tiek izsniegta šo statusu apliecinoša izziņa.

¹⁴ Skatīt 2.atsauci.

¹⁵ Šādu apjomu ir norādījusi Igaunijas Slimokase.

¹⁶ Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumu Nr.872 6.punkts nosaka, ka II grupas invalīdiem un personām, kas pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, ir tiesības ar 50 procentu atlaidi izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus reģionālajā starppilsētu un reģionālajā vietējās nozīmes maršrutā. Atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 4.augusta noteikumu Nr.872 15.punktam līdz dienai, kad stāsies spēkā likums, kas reglamentē ar invaliditāti saistītus jautājumus, II grupas invalīdi un personas, kuras pavada I grupas invalīdu vai bērnu invalīdu, ir tiesības bez maksas izmantot sabiedrisko transportlīdzekli, kas pārvadā pasažierus pilsētas nozīmes, reģionālā starppilsētu nozīmes un reģionālā vietējās nozīmes maršrutā.