1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) apliecība par pamatizglītību — izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi;

2) atestāts par vispārējo vidējo izglītību — izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi;

3) liecība — dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi;

4) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);

4¹) mācību joma — saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos;

4²) mācību organizācijas forma — noteiktā kārtībā notiekoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija;

5) mācību priekšmets — noteiktas izglītības programmas ietvaros apgūstama zināšanu, prasmju un attieksmju sistēma, kas izstrādāta atbilstoši kādai zinātnes, tehnikas vai mākslas nozarei, ņemot vērā zinātniski pamatotas izglītojamā vecumposma īpatnības. Mācību priekšmetus apvieno mācību jomās;

6) mācību stundu (nodarbību) slodze — izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību stundu skaits mācību nedēļā;

7) (izslēgts no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu);

8) sociālā korekcija — izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm;

9) pagarinātās dienas grupa — izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām;

10) sekmju izraksts — dokuments, kas parāda izglītojamā mācību sasniegumu vērtējumu mācību priekšmetos;

11) pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts — dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetā, kurā ir organizēts centralizēts eksāmens;

12) centralizēts eksāmens — pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts valsts pārbaudes darbs izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai noteiktā mācību priekšmetā pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmā;

13) vērtējums — izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums;

14) speciālās vajadzības — nepieciešamība saņemt tāda veida atbalstu un rehabilitāciju, kas rada iespēju izglītojamajam apgūt izglītības programmu, ņemot vērā viņa veselības stāvokli, spējas un attīstības līmeni;

14¹) speciālās izglītības attīstības centrs — pašvaldības dibināta speciālās izglītības iestāde, kurai piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss un kurā tiek sniegts konsultatīvs un metodisks atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem un pedagogiem;

15) starptautiska testēšanas institūcija — institūcija, kas nodrošina pārbaudījumu svešvalodā un izsniedz dokumentu par pārbaudījuma rezultātiem, kuri pielīdzināti Eiropas kopīgajās pamatnostādnēs valodu apguvei noteiktajiem valodas prasmes līmeņiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2007., 01.07.2011., 09.07.2013., 18.06.2015. un  21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir reglamentēt valsts, pašvaldību izglītības iestāžu un citu vispārējās izglītības īstenošanas procesā iesaistīto personu darbību, noteikt to tiesības un pienākumus, kā arī radīt apstākļus radošas, vispusīgi izglītotas personības veidošanai, izglītojamo nepārtrauktai izglītības turpināšanai, profesijas apguvei, patstāvīgai orientācijai sabiedriskajā un valsts dzīvē.

3.pants. Vispārējās izglītības pakāpes un veidi

(1) Vispārējā izglītība tiek īstenota šādās vispārējās izglītības pakāpēs:

1) pirmsskolas izglītība;

2) pamatizglītība;

3) vidējā izglītība.

(2) Vispārējās izglītības īpašie veidi ir šādi:

1) speciālā izglītība;

2) sociālā korekcija;

3) (izslēgts no 01.09.2019. ar 21.06.2018. likumu. Sk. Pārejas noteikumu 35. punktu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

5.pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence

Izglītības un zinātnes ministrija:

1) izstrādā vispārējās izglītības programmu un mācību priekšmetu programmu paraugus;

2) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

3) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

4) organizē vispārējās izglītības satura un metodikas izstrādi;

5) izvērtē un apstiprina mācību procesā izmantojamo mācību literatūru;

6) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

7) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

8) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

9) (izslēgts ar 11.10.2007. likumu);

10) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

11) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

12) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

13) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

14) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

15) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

16) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

17) (izslēgts ar 16.06.2005. likumu);

18) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.1999., 20.06.2000., 14.09.2000., 31.10.2002., 16.06.2005., 11.10.2007. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

6.pants. Pašvaldību kompetence

Pašvaldību kompetenci vispārējās izglītības īstenošanā nosaka Izglītības likums un citi normatīvie akti.

7.pants. Vispārējās izglītības iestādes dibināšana, reorganizēšana un likvidēšana

(1) Vispārējās izglītības iestādi dibina valsts, pašvaldības, valsts augstskolas, kā arī privātpersonas. Valsts augstskolas dibina vispārējās vidējās izglītības iestādi.

(2) Vispārējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē tās dibinātājs. Valsts vai pašvaldības vispārējās izglītības iestādi, kā arī valsts augstskolas vispārējās vidējās izglītības iestādi reorganizē un likvidē, saskaņojot ar Izglītības un zinātnes ministriju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

8.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats

Vispārējās izglītības iestādes darbības tiesiskais pamats ir šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti, kā arī tās nolikums.

9.pants. Vispārējās izglītības iestādes nolikums

(1) Vispārējās izglītības iestādes nolikumā norāda:

1) izglītības iestādes nosaukumu, tās juridisko adresi;

2) izglītības iestādes dibinātāju, tās juridisko statusu;

3) izglītības iestādes darbības mērķus, pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) izglītojamo tiesības un pienākumus;

7) pedagogu un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

8) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu);

9) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību un kompetenci;

10) izglītības iestādes pedagoģiskās padomes izveidošanas kārtību un kompetenci;

11) izglītības iestādes iekšējo normatīvo aktu pieņemšanas kārtību un iestādi vai pārvaldes amatpersonu, kurai privātpersona, iesniedzot attiecīgu iesniegumu, var apstrīdēt izglītības iestādes izdotu administratīvo aktu vai faktisko rīcību;

12) izglītības iestādes saimniecisko darbību;

13) izglītības iestādes finansēšanas avotus un kārtību;

14) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

15) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

16) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Vispārējās izglītības iestādes nolikumu apstiprina tās dibinātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

10.pants. Vispārējās izglītības iestādes darbība

(1) Vispārējās izglītības iestādes pamatuzdevums ir vispārējās izglītības programmu īstenošana. Vispārējās izglītības iestāde var īstenot vienu vai vairākas izglītības programmas.

(2) Vispārējās izglītības iestāde saskaņā ar šo likumu, Izglītības likumu un citiem normatīvajiem aktiem, kā arī tās dibinātāja apstiprinātu nolikumu patstāvīgi:

1) organizē un īsteno izglītošanas procesu;

2) izvēlas izglītošanas darba metodes un formas.

(3) Vispārējās izglītības iestāde ir tiesīga patstāvīgi:

1) īstenot interešu, tālākizglītības un citas izglītības programmas;

2) izstrādāt iestādes iekšējos normatīvos aktus;

3) sniegt ēdināšanas pakalpojumus;

4) sniegt dienesta viesnīcu, internātu pakalpojumus;

5) veikt saimniecisko un citāda veida darbību, ja tas netraucē vispārējās izglītības programmu īstenošanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

11.pants. Vispārējās izglītības iestādes vadība

(1) Vispārējās izglītības iestādi vada tās vadītājs.

(2) Vispārējās izglītības iestādes vadītājs ir atbildīgs par:

1) izglītības programmu īstenošanu;

2) izglītības iestādes nodrošināšanu ar pedagogiem;

3) izglītojamo speciālo vajadzību apzināšanu un viņu izglītošanu atbilstoši speciālās izglītības programmām;

4) izglītības iestādes darbības nodrošināšanu un tai noteikto uzdevumu izpildi;

5) izglītības iestādes finansu un materiālo līdzekļu racionālu izmantošanu;

6) normatīvo aktu ievērošanu izglītības iestādes darbībā.

(3) Vispārējās izglītības iestādes vadītāju pieņem darbā un atbrīvo no darba attiecīgās izglītības iestādes dibinātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 21.07.2000.)

12.pants. Izglītības iestādes pedagoģiskā padome

(1) Lai risinātu dažādus ar mācību un pedagoģisko procesu saistītus jautājumus, pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestādēs izveido pedagoģisko padomi. Pedagoģisko padomi vada izglītības iestādes vadītājs, un tās sastāvā ir visi iestādē strādājošie pedagogi un izglītības iestādes ārstniecības persona. Pedagoģiskās padomes sēdes sasauc ne retāk kā reizi pusgadā un to norisi protokolē.

(2) Pedagoģiskā padome:

1) veic pedagoģiskā procesa analīzi un izstrādā priekšlikumus tā rezultātu uzlabošanai;

2) apspriež pedagoģiskā procesa organizācijas jautājumus un pedagoģisko pieredzi;

3) veido vienotu pedagoģisko pozīciju pedagoģiskā procesa organizācijas pamatjautājumos;

4) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

5) izstrādā izglītības iestādes darbības plāna projektu.

(16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

13.pants. Izglītības iestādes padome

(Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.)

14.pants. Vispārējo izglītību reglamentējošie dokumenti

Vispārējās izglītības ieguvi, tās saturu un organizāciju atbilstoši izglītības veidam, pakāpei un mērķgrupai nosaka šādi dokumenti:

1) valsts vispārējās izglītības standarts;

1¹) valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas;

2) (izslēgts ar 21.06.2018. likumu);

3) vispārējās izglītības programmas;

4) vispārējās izglītības mācību priekšmetu programmas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

15.pants. Valsts vispārējās izglītības standarts

(1) Valsts vispārējās izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei nosaka:

1) vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus un uzdevumus;

2) vispārējās izglītības saturā iekļaujamās vērtības;

3) vispārējās izglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus;

4) izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtību.

(2) Valsts vispārējās izglītības standarts ir obligāts ikvienam, kas izstrādā un īsteno vispārējās izglītības programmas, izņemot pirmsskolas izglītības programmas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

15.¹ pants. Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas

(1) Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas nosaka:

1) pirmsskolas izglītības satura īstenošanas mērķus un uzdevumus;

2) pirmsskolas izglītības saturā un procesā iekļaujamās vērtības;

3) pirmsskolas izglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus;

4) pirmsskolas izglītības vērtēšanas pamatprincipus.

(2) Valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijas ir obligātas ikvienam, kas izstrādā un īsteno pirmsskolas izglītības programmas.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījumi pirmās daļas 1. punktā, kā arī 2. un 3. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 31. punktu)

16.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta standarts

(Izslēgts ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

17.pants. Vispārējās izglītības programma

(1) Vispārējās izglītības programma ir dokuments, kurā atbilstoši Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts vispārējās izglītības standartam vai valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām noteikti:

1) izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi;

2) izglītības saturs un tā apguves plānotie rezultāti mācību jomā vai daļā no jomas;

3) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību (izņemot pirmsskolas izglītības programmas);

4) pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem;

5) mācību vides raksturojums;

6) izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība;

7) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums.

(2) Vispārējās izglītības programmas var izstrādāt to īstenotāji, ievērojot izglītības programmu klasifikāciju.

(3) Vispārējās izglītības programmas apguvē tās īstenotāji izglītojamiem nodrošina sistēmisku atbalstu sociāli emocionālās kompetences attīstīšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.12.2009., 21.06.2018., 09.01.2020. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

18.pants. Vispārējās izglītības programmu licencēšana, akreditācija un reģistrācija

(1) Izglītības iestāde drīkst īstenot tikai licencētas vispārējās izglītības programmas.

(2) Vispārējās izglītības programmas licencējamas, akreditējamas un reģistrējamas Izglītības programmu reģistrā Izglītības likumā noteiktajā kārtībā.

(3) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(4) Lēmumu par vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.07.2011. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

19.pants. Vispārējās izglītības mācību priekšmeta programma

(1) Mācību priekšmeta programma ir vispārējās izglītības programmas sastāvdaļa, kuru veido mācību priekšmeta:

1) mērķi un uzdevumi;

2) mācību saturs;

3) mācību satura apguves secība un apguvei paredzētais laiks;

4) mācību sasniegumu vērtēšanas formas un metodiskie paņēmieni;

5) mācību satura apguvei izmantojamo mācību līdzekļu un metožu uzskaitījums.

(2) Pedagogam ir tiesības izstrādāt mācību priekšmeta programmu atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam un vispārējās izglītības programmai, kurā ietverts šis mācību priekšmets, vai izraudzīties mācību priekšmeta programmu no mācību priekšmetu programmu paraugiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 01.07.2011. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

20.pants. Pirmsskolas izglītības programma

(1) Pirmsskolas izglītības programma nodrošina izglītojamā sagatavošanu pamatizglītības ieguvei, saturiski aptverot:

1) individualitātes veidošanos;

2) garīgo, fizisko un sociālo attīstību;

3) iniciatīvas, zinātkāres, patstāvības un radošās darbības attīstību;

4) veselības nostiprināšanu;

5) psiholoģisko sagatavošanu pamatizglītības ieguves uzsākšanai;

6) valsts valodas lietošanas pamatiemaņu apguvi.

(2) Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz septiņu gadu vecumam.

(3) Izglītības iestādes, kuras īsteno pirmsskolas izglītības programmas, sniedz individualizētu  un personalizētu atbalstu valsts valodas prasmes apguvei izglītojamiem, kuriem tas nepieciešams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 31.10.2002., 01.12.2009.,  21.06.2018., 14.05.2020. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

20.¹ pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums

(1) Bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta.

(1¹) Izglītības iestāde veic speciālo vajadzību izvērtēšanu katram izglītojamam, kas uzsāk obligāto izglītību izglītības iestādes īstenotajā pirmsskolas izglītības programmā, ņemot vērā Ministru kabineta noteikto izglītojamo speciālo vajadzību izvērtēšanas metodiku, un nodrošina nepieciešamos atbalsta pasākumus un palīdzību mācību satura apguvē izglītojamam ar speciālām vajadzībām.

(2) Pašvaldības savā administratīvajā teritorijā nodrošina bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanu pamatizglītības ieguvei.

(01.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 14.05.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.06.2020. 1.¹ daļa stājas spēkā 01.09.2021. Sk. pārejas noteikumu 43. punktu)

21.¹ pants. Pirmsskolas vecuma bērnu sagatavošanas obligātums

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

22.pants. Pirmsskolas izglītības programmas īstenošana

Pirmsskolas izglītības programmu īsteno pirmsskolas izglītības iestādē vai citā izglītības iestādē, kā arī ģimenē, saņemot metodisku palīdzību izglītības iestādē, kura īsteno licencētu pirmsskolas izglītības programmu, vai pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

23.pants. Valsts pirmsskolas izglītības centrs

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

24.pants. Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri

(1) Pirmsskolas izglītības konsultatīvie centri sniedz vecākiem un izglītības iestādēm konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas vecuma bērnu izglītošanā un bērnu no piecu gadu vecuma sagatavošanā skolai.

(2) Pirmsskolas izglītības konsultatīvo centru var izveidot kā pirmsskolas izglītības iestādes struktūrvienību vai kā patstāvīgu izglītības atbalsta iestādi.

(3) Kārtību, kādā vecāki saņem konsultatīvu un metodisku palīdzību pirmsskolas izglītības konsultatīvajā centrā, nosaka dibinātājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005., 16.06.2009. un 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

25.pants. Pirmsskolas izglītības iestādes dibināšanas nosacījumi

(1) Pašvaldība vispārējo pirmsskolas izglītības iestādi var dibināt ne mazāk kā 10 attiecīgās pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvojošiem pirmsskolas vecuma bērniem, ja to pieprasa vecāki.

(2) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

27.pants. Izglītojamo skaits vispārējās pirmsskolas izglītības iestādes grupā

(Izslēgts ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

28.pants. Pirmsskolas vecuma izglītojamo mācību slodze

(Izslēgts ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

29.pants. Pamatizglītības iestādes

(1) Pamatizglītības iestādes ir izglītības iestādes, kas īsteno pamatizglītības programmas. Atkarībā no izglītības iestādes struktūras un mācību procesa organizācijas tās ir šādas:

1) sākumskolas;

2) pamatskolas.

(2) Pamatizglītības programmu var apgūt arī speciālās izglītības iestādē, sociālās korekcijas izglītības iestādē, vidusskolā, tai skaitā tajā, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, un Kultūras ministrijas padotībā esošā mākslas izglītības kompetences centrā. Pamatizglītības programmu var apgūt tehnikumā un profesionālajā vidusskolā Profesionālās izglītības likumā noteiktajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 29.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2022.)

31.pants. Izglītojamo uzņemšana pamatizglītības iestādē

(1) Izglītības iestāde, kura īsteno pamatizglītības programmas, nedrīkst rīkot iestājpārbaudījumus izglītojamo uzņemšanai no 1.klases līdz 9.klasei, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.

(2) Valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus.

(3) Valsts izglītības iestāde, kurā vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu, ar dibinātāja atļauju ir tiesīga noteikt uzņemšanas prasības, atbilstība kurām ir nepieciešama, lai izglītojamais spētu uzsākt profesionālās ievirzes izglītības programmas apgūšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.06.2000., 16.06.2005. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

32.pants. Pamatizglītības obligātums

(1) Pamatizglītības ieguve ir obligāta.

(2) Pamatizglītības ieguvi sāk tajā kalendārajā gadā, kurā izglītojamajam aprit 7 gadi.

(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu.

(4) Iestādes, kurās uzturas izglītojamie līdz 18 gadu vecumam (bērnu aprūpes iestādes, patversmes, ārstniecības iestādes, ieslodzījuma vietas, patvēruma meklētāju izmitināšanas centri u.tml.), nodrošina pamatizglītības programmas apguves iespējas.

(5) (Izslēgta ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2002., 16.06.2005., 01.12.2009. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

33.pants. Mācību stundu slodze pamatizglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā vienā pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) 1.klasē - 22 mācību stundas;

2) 2.klasē - 23 mācību stundas;

3) 3.klasē - 24 mācību stundas;

4) 4.klasē - 26 mācību stundas;

5) 5.klasē - 28 mācību stundas;

6) 6.klasē - 30 mācību stundas;

7) 7.klasē - 32 mācību stundas;

8) 8. un 9.klasē - 34 mācību stundas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005. Grozījumi 1.punktā stājas spēkā 01.09.2005., bet 2.punktā — 01.09.2006. Sk. pārejas noteikumus.)

34.pants. Mācību stundu skaits dienā pamatizglītības programmā

Dienā mācību stundu skaits pamatizglītības programmā nedrīkst pārsniegt:

1) no 1.klases līdz 3.klasei - 5 mācību stundas;

2) 4. un 5.klasē - 6 mācību stundas;

3) 6. un 7.klasē - 7 mācību stundas;

4) 8. un 9.klasē - 8 mācību stundas.

35. pants. Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas pamatizglītības programmās

(1) Mācību stundas ilgums no 1. klases līdz 9. klasei ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes.

(2) Mācību organizācijas formas un to ilgumu, izņemot mācību stundas ilgumu, no 1. klases līdz 6. klasei nosaka izglītības iestādes vadītājs, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā.

(3) Mācību organizācijas pamatforma no 7. klases līdz 9. klasei ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu no 7. klases līdz 9. klasei, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

36.pants. Mācību gada ilgums pamatizglītības iestādēs

Mācību gads ilgst:

1) 1.klasei - 34 nedēļas;

2) no 2.klases līdz 8.klasei - 35 nedēļas;

3) 9.klasei - 37 nedēļas.

37.pants. Pamatizglītības obligātais saturs

Pamatizglītības obligāto saturu nosaka valsts pamatizglītības standarts.

38.pants. Maksa par pamatizglītības programmas apguvi

(1) Valsts un pašvaldību pamatizglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par pamatizglītības programmu apguvi.

(2) Privātās pamatizglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

41.pants. Izglītojamo uzņemšana vispārējās vidējās izglītības iestādēs

(1) Uzsākt vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi ir tiesīga ikviena persona bez vecuma ierobežojuma, ja tā ieguvusi apliecību par pamatizglītību.

(2) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

42.pants. Vispārējās vidējās izglītības programmu virzieni

(1) (Izslēgta ar 21.06.2018. likumu)

(2) (Izslēgta ar 22.03.2018. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.03.2018. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 25. un 38. punktu)

42.¹ pants. Vispārējās vidējās izglītības programma

Vispārējās vidējās izglītības programmu izglītības iestāde īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt izglītības programmu un noteikt mācību priekšmetus, kuros mācību stundu skaits pārsniedz valsts vispārējās vidējās izglītības programmas paraugā attiecīgajam mācību priekšmetam noteikto minimālo stundu skaitu, kā arī papildus izglītības programmas paraugā noteiktajam iekļaut citus tajā neminētus mācību priekšmetus.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Sk. pārejas noteikumu 38. punktu)

44.pants. Mācību stundu slodze vispārējās vidējās izglītības programmā

(1) Mācību stundu slodze nedēļā vienā vispārējās vidējās izglītības programmā 10. - 12.klasē nedrīkst pārsniegt 36 mācību stundas.

(2) Dienā mācību stundu skaits vienā vispārējās vidējās izglītības programmā nedrīkst pārsniegt 8 mācību stundas.

45. pants. Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas vispārējās vidējās izglītības programmās

(1) Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības programmās ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes.

(2) Mācību organizācijas pamatforma vispārējās vidējās izglītības programmās ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu vidējās izglītības programmās, nepārsniedzot šā likuma 44. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

47.pants. Maksa par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi

(1) Valsts, pašvaldības, kā arī valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes nedrīkst noteikt mācību maksu par vidējās izglītības programmu apguvi.

(2) Privātās vispārējās vidējās izglītības iestādes ir tiesīgas noteikt mācību maksu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

49.pants. Speciālās izglītības programmas

(1) Speciālās izglītības programmas nodrošina izglītojamajiem ar iegūtiem vai iedzimtiem funkcionāliem traucējumiem iespēju iegūt vispārējo izglītību atbilstoši viņu speciālajām vajadzībām.

(2) (Izslēgta ar 01.07.2011. likumu)

(3) Speciālās izglītības programmas mērķus un uzdevumus, obligāto saturu, īstenošanas plānu un prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību nosaka atbilstoši valsts vispārējās izglītības standartam saskaņā ar izglītojamo speciālajām vajadzībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.10.2007. un 01.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

50.pants. Speciālās izglītības programmu īstenošana

(1) Speciālās izglītības programmas īsteno, ņemot vērā valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus un obligāto saturu, atbilstoši izglītojamo attīstības traucējumu veidam, spējām un veselības stāvoklim.

(2) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem, un tās īsteno, izstrādājot katram izglītojamajam individuālu izglītības programmas īstenošanas plānu. Atkarībā no izglītojamā veselības stāvokļa un izglītības iestādes iespējām izglītības programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

(3) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem ir paredzētas deviņiem gadiem. Ja programmas īstenotājs nodrošina iespēju iegūt profesionālo izglītību, programmu var īstenot ilgākā laikposmā, bet ne ilgāk par 12 gadiem.

(4) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām pēc pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības iegūšanas speciālās izglītības iestādē viena līdz triju gadu laikā var apgūt arī profesionālās pamatizglītības programmas.

(5) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem un redzes vai dzirdes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet speciālās izglītības programmas nedzirdīgiem izglītojamajiem ar garīgās attīstības traucējumiem — 11 gadus.

(6) Nedzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 11 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus.

(7) Speciālās pamatizglītības programmu apguve izglītojamajiem ar mācīšanās traucējumiem vai smagiem valodas traucējumiem var ilgt 10 gadus.

(8) Speciālās izglītības programmas izglītojamajiem ar fiziskās attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem vai somatiskām saslimšanām pamatizglītības iegūšanai ir paredzētas deviņiem gadiem.

(9) Vājdzirdīgiem izglītojamajiem, kuri apgūst speciālās izglītības programmu izglītojamajiem ar dzirdes traucējumiem, pamatizglītības iegūšana var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus.

(10) Speciālās pamatizglītības programma izglītojamajiem ar redzes traucējumiem var ilgt 10 gadus, bet vidējās izglītības iegūšana — trīs gadus.

(01.07.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

55.pants. Mācību sasniegumu vērtēšana speciālajā izglītībā

(1) Sasniegumus, ko mācībās guvis izglītojamais ar speciālām vajadzībām, vērtē atbilstoši speciālās izglītības programmas prasībām un ņemot vērā izglītojamā veselības stāvokli, spējas un attīstību.

(2) Speciālās izglītības programmas apguvi izglītojamiem ar vidēji smagiem un smagiem garīgās attīstības traucējumiem vērtē aprakstošā veidā.

(11.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007)

56.pants. Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā

Mācību stundu slodze nedēļā un mācību stundu skaits dienā speciālās izglītības programmā atbilst šā likuma 33. un 34.panta noteikumiem.

57. pants. Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas speciālās izglītības programmās

(1) Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. klases līdz 9. klasei ir 30 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 20 minūtes.

(2) Mācību organizācijas formas un to ilgumu, izņemot mācību stundas ilgumu, speciālās izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei nosaka izglītības iestādes vadītājs, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā.

(3) Mācību organizācijas pamatforma speciālās izglītības programmās no 7. klases līdz 12. klasei ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu speciālās izglītības programmās no 7. klases līdz 12. klasei, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2020. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

58.pants. Dokumenti par speciālās izglītības ieguvi

Izglītojamajiem, kas apguvuši speciālās izglītības programmas, izsniedz apliecību par pamatizglītības vai atestātu par vidējās izglītības ieguvi un sekmju izrakstu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums nodaļas nosaukumā par vārdu "un pedagoģiskā" izslēgšanu stājas spēkā 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

59. pants. Sociālās korekcijas izglītības iestādes

Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās korekcijas izglītības programmas izglītojamiem ar sociālās uzvedības novirzēm, nodrošinot tiem izglītības ieguvi vai pilnveidojot izglītības ieguves kvalitāti.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

61.pants. Izglītības dokumenti

Izglītojamajiem, kas apguvuši sociālās korekcijas izglītības programmas, izglītības ieguvi apliecina izglītības dokumenti par noteiktas izglītības pakāpes izglītības programmu pilnīgu vai daļēju apguvi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums par vārdu "vai pedagoģiskās" izslēgšanu stājas spēkā 01.09.2019. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)

62.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avoti

(1) Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas avotus nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās izglītības iestādes nolikums.

(2) Akreditētās speciālās izglītības programmas finansē no valsts budžeta Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) No valsts budžeta mērķdotācijām sedz:

1) pedagogu un tiem attiecībā uz darba samaksu Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pielīdzināto ar pedagoģisko procesu saistīto speciālistu darba samaksas izdevumus pašvaldību vispārējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, kuras īsteno vispārējās vidējās izglītības programmas;

2) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.08.1999., 31.10.2002., 16.06.2009. un 18.06.2015. likumu, kas stājas spēkā 16.07.2015. Grozījumi trešās daļas 1.punktā (par valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu un citu tiem pielīdzināto speciālistu darba samaksu) stājas spēkā 01.01.2016. Sk. pārejas noteikumu 24.punktu)

63.pants. Vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtība

(1) Vispārējās izglītības programmu un vispārējās izglītības iestāžu finansēšanas kārtību nosaka šis likums, Izglītības likums, citi normatīvie akti un attiecīgās iestādes nolikums.

(2) Valsts ģimnāzijas saņem papildu valsts budžeta finansējumu šā likuma 40.panta ceturtajā daļā noteikto funkciju veikšanai.

1. Sešu mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas izglītības un zinātnes ministrs nodrošina ar šo likumu saistīto normatīvo aktu izstrādi un iesniedz tos apstiprināšanai Ministru kabinetam.

2. Šā likuma 48.panta trešās daļas pirmais teikums stājas spēkā 2002./2003.mācību gadā, bet otrais teikums — 2003./2004.mācību gadā.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.11.2002.)

3. (Izslēgts ar 16.10.2008. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2008.)

4. (Izslēgts ar 05.08.1999. likumu, kas stājas spēkā 13.08.1999.)

5. Līdz 2000.gada 1.septembrim Ministru kabinets izstrādā internātskolu un speciālo izglītības iestāžu finansēšanas noteikumus.

(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)

6. Ģimnāzija, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī īsteno pamatizglītības programmas, ir tiesīga turpināt attiecīgo izglītības programmu īstenošanu līdz 2003.gada 1.septembrim.

(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)

7. 4.panta 6., 7. un 8.punkts stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)

8. Grozījumi likuma 26.panta otrajā daļā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs vai speciālajās grupās), grozījumi likuma 51.panta ceturtajā daļā (par speciālās izglītības attīstības centra statusa piešķiršanu), grozījumi likuma 52.pantā (par izglītojamo uzņemšanu speciālajās izglītības iestādēs), grozījumi likuma 54.pantā (par pedagoģiski medicīnisko komisiju) stājas spēkā 2001.gada 1.septembrī.

(20.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.07.2000.)

9. Šā likuma 39.panta trešā daļa un 48.panta otrā daļa stājas spēkā 2003.gada 1.septembrī.

(31.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 21.11.2002.)

10. Grozījumi šā likuma 33.panta 1.punktā (par mācību stundu slodzi 1.klasē) stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī, bet 2.punktā (par mācību stundu slodzi 2.klasē) — 2006.gada 1.septembrī.

(16.06.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.07.2005.)

11. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (darba samaksu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

12. Izglītības iestādes, kas īsteno pirmsskolas izglītības programmas, līdz 2011.gada 1.janvārim nodrošina pirmsskolas izglītības programmu atbilstību valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām un to iesniegšanu licencēšanai.

(01.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

13. 2011.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

(23.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

14. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta 8.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2009.gada 3.novembra noteikumi Nr.1263 “Noteikumi par Valsts pedagoģiski medicīniskās komisijas un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju kompetenci”.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

15. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta 18.punktā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 1.novembra noteikumi Nr.822 “Noteikumi par obligātajām prasībām izglītojamo uzņemšanai un pārcelšanai nākamajā klasē vispārējās izglītības iestādēs (izņemot internātskolas un speciālās izglītības iestādes)”.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 4.panta 18.¹ punktā paredzētos noteikumus.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

17. Grozījums šā likuma 39.panta trešajā daļā (par liecības izsniegšanu izglītojamajam par vispārējās pamatizglītības programmas apguvi, ja vērtējums divos vai vairākos mācību priekšmetos gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm) un grozījums 48.panta otrajā daļā (par liecības izsniegšanu izglītojamajam par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi, ja vērtējums mācību priekšmetā gadā vai valsts pārbaudījumā atbilstoši valsts izglītības standartā noteiktajai izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtībai ir zemāks par 4 ballēm) stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

18. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.decembrim izdod šā likuma 53.pantā paredzētos Ministru kabineta noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2011.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2003.gada 21.oktobra noteikumi Nr.579 “Noteikumi par vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības iestāžu nodrošinājumu atbilstoši speciālām vajadzībām”.

(01.07.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.08.2011.)

19. 2012.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet viņu materiālo stimulēšanu veic un pabalstus viņiem izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

20. 2013.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem atlaišanas pabalstu izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

21. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.septembrim izdod šā likuma 4.panta 12.¹ punktā minētos noteikumus.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

22. Šā likuma 48.panta jaunā redakcija (attiecībā uz dokumentiem par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi) stājas spēkā 2015.gada 1.novembrī.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

23. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2015.gada 30.septembrim izdara grozījumus Ministru kabineta 2006.gada 6.novembra noteikumos Nr.913 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti vispārējās izglītības dokumenti", nosakot kārtību, kādā izsniedzami dokumenti par vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

24. Grozījumi šā likuma 62.panta trešās daļas 1.punktā (par valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestāžu pedagogu un citu tiem pielīdzināto speciālistu darba samaksu) stājas spēkā 2016.gada 1.janvārī.

(18.06.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.07.2015.)

25. Grozījumi šā likuma 42. pantā par tā otrās daļas izslēgšanu un par 43. panta izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā:

1) 2020. gada 1. septembrī — attiecībā uz vidējās izglītības programmas īstenošanu 10. un 11. klasē;

2) 2021. gada 1. septembrī — attiecībā uz vidējās izglītības programmas īstenošanu 12. klasē.

(22.03.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.04.2018.)

26. Izglītības iestādes, kuras īsteno pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, no 2018. gada 1. septembra izglītojamos šajās izglītības programmās neuzņem. Izglītības iestādes ir tiesīgas uzsākto pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu īstenošanu turpināt līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

27. Šā likuma 1. panta otrās daļas 4.¹ un 4.² punkts, 4. panta 11.¹ punkts, 35. un 45. panta jaunā redakcija (par mācību stundas ilgumu un mācību organizācijas formām pamatizglītības programmās un vispārējās vidējās izglītības programmās), kā arī 57. panta jaunā redakcija (par mācību stundas ilgumu un mācību organizācijas formām speciālās izglītības programmās) stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

28. Grozījumi šā likuma 4. panta 11. punktā (par mācību priekšmeta standarta izslēgšanu), grozījumi par 14. panta 2. punkta izslēgšanu, 15. panta pirmās daļas jaunā redakcija (par valsts vispārējās izglītības standarta jauniem noteikumiem), grozījumi par 16. panta izslēgšanu, grozījumi 17. panta pirmajā daļā, kas pieņemti 2018. gada 21. jūnijā (par vispārējās izglītības programmas satura jauniem noteikumiem), grozījumi 17. panta pirmās daļas 2. punktā likuma 2020. gada 1. februāra redakcijā (par izglītības satura apguves plānotajiem rezultātiem mācību jomā vai daļā no jomas) un 19. panta otrajā daļā (par mācību priekšmeta standarta izslēgšanu) stājas spēkā:

1) 2020. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10. klasē;

2) 2021. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11. klasē;

3) 2022. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12. klasē.

(21.06.2018. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.01.2020. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2020.)

29. Grozījumi šā likuma 4. panta 5. punktā (par vārdu "ģimnāzijas un" izslēgšanu), 40. panta pirmās daļas 3. punkta jaunā redakcija un grozījumi šajā pantā (par trešās daļas izslēgšanu) stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī. No 2018. gada 1. augusta ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

30. Šā likuma 40. panta ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

31. Grozījumi šā likuma 15.¹ panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā (par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un pirmsskolas izglītības programmā nosakāmo saturu) stājas spēkā 2019.  gada 1. septembrī.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

32. Pašvaldības, kuru padotībā ir ģimnāzijas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par ģimnāziju nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2021. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā, kā arī līdz 2021. gada 31. augustam veic visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā. Reorganizēto izglītības iestāžu nosaukumi atbilst Izglītības likuma 26. panta prasībām.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

33. Grozījumi šā likuma 40. panta pirmās daļas 2. punktā un piektajā daļā [par vakara (maiņu) vidusskolu izslēgšanu] stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. No 2018. gada 1. augusta vakara (maiņu) vidusskolu nedibina.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

34. Pašvaldības, kuru padotībā ir vakara (maiņu) vidusskolas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par vakara (maiņu) vidusskolu nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2020. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā, kā arī līdz 2020. gada 31. augustam veic visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā. Reorganizēto izglītības iestāžu nosaukumi atbilst Izglītības likuma 26. panta prasībām.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

35. Grozījumi šā likuma 1. panta otrās daļas 7. punktā, 3. panta otrās daļas 3. punktā, 29. panta otrajā daļā, IX nodaļas nosaukumā un 59., 60. un 61. pantā (par pedagoģiskās korekcijas kā vispārējās izglītības īpašā veida izslēgšanu) stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

36. Šā likuma 51. panta piektā daļa stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. 

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

37. Pašvaldības, kuru padotībā ir rehabilitācijas centri un speciālās pirmsskolas izglītības iestādes, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par rehabilitācijas centru un speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2020. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā, kā arī līdz 2020. gada 31. augustam veic visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā. Reorganizēto izglītības iestāžu nosaukumi atbilst Izglītības likuma 26. panta prasībām.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

38. Grozījumi šā likuma 1. panta otrās daļas 5. punktā (par mācību priekšmetu apvienošanu mācību jomās), grozījumi par 42. panta pirmās daļas izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 42.¹ pantu stājas spēkā:

1) 2020. gada 1. septembrī — attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. klasē;

2) 2021. gada 1. septembrī — attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 11. klasē;

3) 2022. gada 1. septembrī — attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

39. Izglītības iestādes, kuras šā likuma 15.¹ panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienā īsteno pirmsskolas izglītības programmas vai uzsākušas jaunu šo programmu izstrādi, nodrošina attiecīgo programmu atbilstību minēto tiesību normu prasībām līdz 2019. gada 31. augustam.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

40. Izglītības iestādes, kuras šā likuma 15. panta pirmās daļas jaunās redakcijas, 17. panta pirmās daļas jaunās redakcijas un 42.¹ panta spēkā stāšanās dienā īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas vai uzsākušas jaunu šo programmu izstrādi, nodrošina attiecīgo programmu atbilstību minēto tiesību normu prasībām līdz 2020. gada 31. augustam.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

41. Šā likuma 30. panta sestā daļa stājas spēkā 2023. gada 1. septembrī. Ministru kabinets līdz 2020. gada 31. martam izdod šā likuma 30. panta septītajā daļā minētos Ministru kabineta noteikumus.

(09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2020.)

42. Izglītības iestādes, kuras 2020. gada 1. februārī īsteno profesionāli orientēta virziena pamatizglītības programmas un pamatizglītības programmas ar padziļinātu mācību priekšmetu apguvi un saņem papildu valsts budžeta finansējumu šo programmu īstenošanā iesaistīto pedagogu darba samaksai, ir tiesīgas turpināt saņemt šo finansējumu līdz 2023. gada 31. augustam atbilstoši tiesiskajam regulējumam, kas ir spēkā 2020. gada 31. janvārī.

(09.01.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2020.)

43. Šā likuma 20.¹ panta 1.¹ daļa stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī.

(14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

44. Pašvaldība nodrošina šā likuma 21. panta otrajā daļā minētās iespējas visās tās padotībā esošajās pirmsskolas izglītības iestādēs ne vēlāk kā līdz 2021. gada 1. septembrim.

(14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

45. Speciālās izglītības iestāde, kurai speciālās izglītības attīstības centra statuss piešķirts līdz 2020. gada 15. maijam un kura neatbilst šā likuma 51. panta piektās daļas prasībām (par izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes īsteno, un izglītības programmām, kuras speciālās izglītības iestādes ir tiesīgas īstenot papildus), ir tiesīga saglabāt minēto statusu līdz 2023. gada 31. augustam, ja tā atbilst Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 187 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu" (redakcijā, kas ir spēkā 2020. gada 15. maijā) minētajiem kritērijiem, tai skaitā 2020. gada 15. maijā tā īsteno ne mazāk kā vienu no šā likuma 51. panta piektajā daļā minētajām speciālās izglītības programmām. Uzturēšanas izdevumus minētajās speciālās izglītības iestādēs no 2020. gada 1. septembra līdz 2023. gada 31. augustam sedz no valsts budžeta mērķdotācijas par izglītojamiem šā likuma 51. panta piektajā daļā minētajās izglītības programmās.

(14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

46. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2022. gada 30. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta 2016. gada 29. marta noteikumos Nr. 187 "Noteikumi par kritērijiem un kārtību, kādā speciālās izglītības iestādei piešķir speciālās izglītības attīstības centra statusu" atbilstoši šā likuma 51. panta piektajā daļā noteiktajam. Lai nodrošinātu speciālās izglītības attīstības centru darbības pilnveidi, līdz 2023. gada 31. maijam speciālās izglītības attīstības centra statusu speciālās izglītības iestādei nepiešķir.

(14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

47. Ministru kabinets līdz 2020. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 4. panta 5. punktā minētos Ministru kabineta noteikumus (par kritērijiem un kārtību, kādā tiek piešķirts un anulēts valsts ģimnāzijas statuss), paredzot pakāpenisku tajos noteikto kritēriju piemērošanu izglītības iestādēm, kurām valsts ģimnāzijas statuss piešķirts ar Ministru kabineta lēmumu, kas pieņemts līdz 2020. gada 31. maijam. Lai nodrošinātu valsts ģimnāziju darbības pilnveidi, līdz 2023. gada 31. decembrim valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir.

(14.05.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2020.)

48. Izglītības iestāde, kura līdz 2020. gada 10. jūnijam uzsākusi darbības, lai izpildītu Vispārējās izglītības likumā, kas bija spēkā līdz 2020. gada 10. jūnijam, un uz tā pamata izdotajos normatīvajos aktos valsts ģimnāzijas statusa iegūšanai noteiktās prasības, ir tiesīga, saskaņojot ar izglītības iestādes dibinātāju, līdz 2021. gada 31. maijam iesniegt Izglītības un zinātnes ministrijai iesniegumu ar lūgumu piešķirt izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu. Vienlaikus iesniedzami dokumenti, kas apliecina izglītības iestādes atbilstību šādiem kritērijiem:

1) izglītības iestādē no 10. klases līdz 12. klasei pēc datiem uz 2019. gada 1. septembri ir mācījušies:

a) ne mazāk par 250 izglītojamiem — Rīgā,

b) ne mazāk par 180 izglītojamiem — republikas pilsētās, izņemot Rīgu,

c) ne mazāk par 120 izglītojamiem — administratīvajās teritorijās, izņemot republikas pilsētas;

2) izglītības iestāde 2019./2020. mācību gadā ir īstenojusi vismaz divas vispārējās vidējās izglītības programmas un vismaz vienu no tām — matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā;

3) ja izglītības iestāde 2019./2020. mācību gadā ir īstenojusi divas pamatizglītības programmas vai vairāk, vienu no tām — matemātikas, dabaszinību un tehnikas virzienā;

4) izglītības iestādē 2018./2019. un 2019./2020. mācību gadā izglītojamo mācību sasniegumu vidējais procentuālais novērtējums centralizētajos eksāmenos ir bijis:

a) vismaz par 10 procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums valstī,

b) vismaz par pieciem procentiem augstāks nekā vidējais procentuālais novērtējums attiecīgajā plānošanas reģionā;

5) izglītības iestāde 2019./2020. mācību gadā ir veikusi šādas pedagogu tālākizglītības un metodiskā centra funkcijas plānošanas reģionā:

a) sniegusi vispārējās izglītības iestādēm un pedagogiem metodisko atbalstu izglītības procesa organizēšanā pedagoģijas un skolvadības jautājumos,

b) nodrošinājusi izglītības iestādes bibliotēkā esošās informācijas un literatūras pieejamību izglītojamiem un pedagogiem,

c) atbalstījusi izglītojamo sadarbību zinātniskās pētniecības jomā valsts un starptautiskā līmenī,

d) organizējusi vispārējās izglītības iestāžu pedagogu profesionālās kompetences pilnveidi;

6) izglītības iestādes pedagogi 2019./2020. mācību gadā ir iesaistījušies valsts izglītības politikas un izglītības attīstības stratēģijas veidošanā (valsts pārbaudījumu vērtēšanā, izglītības satura izveidē, mācību literatūras izvērtēšanā) pašvaldību vai valsts līmenī.

(04.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2021.)

49. Izglītības un zinātnes ministrija mēneša laikā pēc šā likuma pārejas noteikumu 48. punktā minēto dokumentu saņemšanas izvērtē izglītības iestādes atbilstību noteiktajiem kritērijiem un sniedz izglītības iestādes dibinātājam motivētu atbildi. Ja izglītības iestāde atbilst šā likuma pārejas noteikumu 48. punktā minētajām prasībām, Ministru kabinets pēc izglītības un zinātnes ministra ierosinājuma piešķir izglītības iestādei valsts ģimnāzijas statusu, ņemot vērā valsts budžetā paredzēto finansējumu.

(04.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.02.2021.)

50. Grozījums par šā likuma 30. panta piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā:

1) 2023. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 1., 4. un 7. klasē;

2) 2024. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 2., 5. un 8. klasē;

3) 2025. gada 1. septembrī — attiecībā uz vispārējās izglītības pamatizglītības programmas īstenošanu 3., 6. un 9. klasē.

(29.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2022. Minētais grozījums iekļauts redakcijā uz 01.09.2023., 01.09.2024. un 01.09.2025.)

51. Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2023./2024. mācību gadam, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas īstenot pasākumus, lai padziļināti izvērtētu izglītojamo zināšanas un prasmes mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārtojuši centralizētos eksāmenus.

(20.04.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.04.2023.)

52. Uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2024./2025. mācību gadam, papildus šā likuma 39. panta otrajā daļā noteiktajam konkursa atlases kritērijam:

1) valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, tai skaitā valsts ģimnāzijas, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus, lai atbilstoši valsts pamatizglītības standartam padziļināti izvērtētu izglītojamo zināšanas un prasmes arī mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārtojuši centralizētos eksāmenus;

2) valsts ģimnāzijas ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas noteikt uzņemšanas kritērijus, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus;

3) valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, kas nav valsts ģimnāzijas, ir tiesīgas ņemt vērā izglītojamo iepriekš iegūtajā izglītības dokumentā norādīto vidējo vērtējumu mācību priekšmetos, arī nerīkojot iestājpārbaudījumus;

4) pašvaldība, kuras teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, ir tiesīga rīkot vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus, savukārt pašvaldības teritorijā esošās valsts ģimnāzijas ir tiesīgas papildus rīkot iestājpārbaudījumus tikai tajos mācību priekšmetos un papildus noteikt tikai tādus uzņemšanas kritērijus, kurus nav noteikusi pašvaldība.

(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2024.)

53. Uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā 2024./2025. mācību gadam valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādēs, tai skaitā valsts ģimnāzijās, uz izglītojamiem, kuri nav kārtojuši centralizētos eksāmenus, attiecināms šo pārejas noteikumu 52. punkts, izņemot šā likuma 39. panta otrajā daļā noteikto konkursa atlases kritēriju.

(21.03.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.03.2024.)