Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts Grozījumi Vispārējās izglītības likumāIzdarīt Vispārējās izglītības likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1999, 14., 17., 21. nr.; 2000, 15., 19. nr.; 2002, 24. nr.; 2004, 20. nr.; 2005, 14. nr.; 2007, 22. nr.; 2008, 23. nr.; 2009, 2., 14. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196. nr.; 2010, 206. nr.; 2011, 112., 202. nr.; 2012, 190. nr.; 2013, 142. nr.; 2015, 127. nr.; 2018, 65. nr.) šādus grozījumus: 1. 1. panta otrajā daļā: papildināt daļu ar 4.1 un 4.2 punktu šādā redakcijā: "41) mācību joma - saturiski saistītu mācību priekšmetu kopums, kas ietver būtiskākās zināšanas, prasmes un attieksmes nozīmīgos cilvēka darbības virzienos; 42) mācību organizācijas forma - noteiktā kārtībā notiekoša pedagoga un izglītojamā sadarbība, kas reglamentē pedagoga un izglītojamā kopīgo darbību un ir īstenojama kā mācību stunda, rotaļnodarbība, praktikums, spēle, rotaļa, nodarbība dabā vai mācību ekskursija;"; papildināt 5. punktu ar teikumu šādā redakcijā: "Mācību priekšmetus apvieno mācību jomās;"; izslēgt 6. punktā vārdu "priekšmetu"; izslēgt 7. punktu; papildināt daļu ar 14.1 punktu šādā redakcijā: "141) speciālās izglītības attīstības centrs - pašvaldības dibināta speciālās izglītības iestāde, kurai piešķirts speciālās izglītības attīstības centra statuss un kurā tiek sniegts konsultatīvs un metodisks atbalsts izglītojamiem ar speciālām vajadzībām, tai skaitā pirmsskolas vecuma bērniem, viņu likumiskajiem pārstāvjiem un pedagogiem;". 2. Izslēgt 3. panta otrās daļas 3. punktu. 3. 4. pantā: izslēgt 5. punktā vārdus "ģimnāzijas un"; izteikt 6. punktu šādā redakcijā: "6) nosaka kritērijus, pēc kuriem pedagoģiski medicīniskā komisija sniedz atzinumu par izglītojamam ar speciālām vajadzībām atbilstošāko izglītības programmu;"; papildināt pantu ar 8.1 punktu šādā redakcijā: "81) nosaka valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmas saturu, tās izveidošanas, uzturēšanas un aktualizācijas kārtību;"; izslēgt 11. punktā vārdus "un mācību priekšmetu standartus"; papildināt pantu ar 11.1 punktu šādā redakcijā: "111) nosaka vispārējās izglītības mācību jomu nosaukumus;"; papildināt 16. punktu ar vārdiem "kā arī brīvdienu laiku"; izteikt 18. punktu šādā redakcijā: "18) nosaka kārtību, kādā izglītojamie tiek uzņemti vispārējās izglītības programmās un atskaitīti no tām, kā arī obligātās prasības šajās programmās izglītojamo pārcelšanai uz nākamo klasi;". 4. Izslēgt 12. panta otrās daļas 4. punktu. 5. Izslēgt 14. panta 2. punktu. 6. Izteikt 15. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Valsts vispārējās izglītības standarts atbilstoši izglītības pakāpei nosaka: 1) vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus un uzdevumus; 2) vispārējās izglītības saturā iekļaujamās vērtības; 3) vispārējās izglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus; 4) izglītojamo mācību sasniegumu vērtēšanas pamatprincipus un iegūtās izglītības vērtēšanas kārtību." 7. 15.1 panta pirmajā daļā: papildināt 1. punktu pēc vārda "satura" ar vārdu "īstenošanas"; izteikt 2. un 3. punktu šādā redakcijā: "2) pirmsskolas izglītības saturā un procesā iekļaujamās vērtības; 3) pirmsskolas izglītības obligāto saturu, tā apguves plānotos rezultātus mācību jomās un īstenošanas principus;". 8. Izslēgt 16. pantu. 9. Izteikt 17. panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Vispārējās izglītības programma ir dokuments, kurā atbilstoši Izglītības likumam, Ministru kabineta noteikumiem un valsts vispārējās izglītības standartam vai valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijām noteikti: 1) izglītības programmas īstenošanas mērķi un uzdevumi; 2) izglītības saturs; 3) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību (izņemot pirmsskolas izglītības programmas); 4) pedagoģiskā procesa organizācijas principi un īstenošanas plāns, tai skaitā atbilstoši mācību priekšmetiem; 5) mācību vides raksturojums; 6) izglītojamā mācību sasniegumu vērtēšanas kārtība; 7) izglītības programmas īstenošanai nepieciešamā personāla, finanšu un materiālo līdzekļu izvērtējums un pamatojums." 10. 18. pantā: izslēgt trešo daļu; papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Lēmumu par vispārējās izglītības iestāžu un vispārējās izglītības programmu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas." 11. Aizstāt 19. panta otrajā daļā vārdus "vispārējās izglītības mācību priekšmeta standartam" ar vārdiem "valsts vispārējās izglītības standartam". 12. 20. pantā: aizstāt pirmās daļas ievaddaļā vārdu "aptverot" ar vārdiem "saturiski aptverot"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Pirmsskolas izglītības programmu apgūst bērni līdz septiņu gadu vecumam." 13. Izteikt 20.1 panta pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Bērniem no piecu gadu vecuma pirmsskolas izglītības programmas apguve ir obligāta." 14. Izslēgt 25. panta otro daļu. 15. Izslēgt 26. panta otrajā daļā vārdus "iestādēs un". 16. Izteikt 29. panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Pamatizglītības programmu var apgūt arī arodskolā, speciālās izglītības iestādē, sociālās korekcijas izglītības iestādē, vidusskolā, tai skaitā tajā, kurai piešķirts valsts ģimnāzijas statuss, un Kultūras ministrijas padotībā esošā profesionālās vidējās izglītības iestādē." 17. 30. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Pilnu pamatizglītības programmu īsteno deviņu gadu laikā."; papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā: "(21) Pamatizglītības programmu var īstenot divos posmos. Pamatizglītības pirmā posma izglītības programmu īsteno no 1. klases līdz 6. klasei, un pamatizglītības otrā posma izglītības programmu īsteno no 7. klases līdz 9. klasei."; izslēgt trešajā daļā skaitļus un vārdu "1.-6. klasei". 18. 31. pantā: papildināt pirmo daļu ar vārdiem "izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus"; izteikt otro daļu šādā redakcijā: "(2) Valsts ģimnāzijas, uzņemot izglītojamos pamatizglītības otrā posma izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Ja pašvaldības teritorijā ir vairākas valsts ģimnāzijas, pašvaldība ir tiesīga organizēt vienotus iestājpārbaudījumus un noteikt vienotus uzņemšanas kritērijus."; papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Valsts izglītības iestāde, kurā vienlaikus ar vispārējās pamatizglītības programmu īsteno arī profesionālās ievirzes izglītības programmu, ar dibinātāja atļauju ir tiesīga noteikt uzņemšanas prasības, atbilstība kurām ir nepieciešama, lai izglītojamais spētu uzsākt profesionālās ievirzes izglītības programmas apgūšanu." 19. Izteikt 32. panta trešo daļu šādā redakcijā: "(3) Atkarībā no veselības stāvokļa un psiholoģiskās sagatavotības izglītojamais var sākt pamatizglītības ieguvi vienu gadu agrāk saskaņā ar vecāku vēlmēm vai vienu gadu vēlāk, pamatojoties uz ģimenes ārsta atzinumu." 20. Izteikt 35. pantu šādā redakcijā: "35. pants. Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas pamatizglītības programmās (1) Mācību stundas ilgums no 1. klases līdz 9. klasei ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. (2) Mācību organizācijas formas un to ilgumu, izņemot mācību stundas ilgumu, no 1. klases līdz 6. klasei nosaka izglītības iestādes vadītājs, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā. (3) Mācību organizācijas pamatforma no 7. klases līdz 9. klasei ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu no 7. klases līdz 9. klasei, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā." 21. 40. pantā: izslēgt pirmās daļas 2. punktu; izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā: "3) valsts ģimnāzijas."; izslēgt trešo daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Valsts ģimnāzijas statusu izglītības iestādei piešķir Ministru kabinets. Valsts ģimnāzijas pamatuzdevums ir īstenot vispārējās vidējās izglītības programmas. Valsts ģimnāzija ir tiesīga īstenot arī vispārējās pamatizglītības otrā posma izglītības programmu vai pilnu pamatizglītības programmu, kā arī starptautiskā bakalaurāta programmu. Valsts ģimnāzija papildus minēto izglītības programmu īstenošanai veic reģionālā metodiskā centra un pedagogu tālākizglītības centra funkcijas."; izslēgt piekto daļu. 22. Izteikt 41. panta otro daļu šādā redakcijā: "(2) Valsts, pašvaldību un valsts augstskolu vispārējās vidējās izglītības iestādes, uzņemot izglītojamos vispārējās vidējās izglītības programmā, ar dibinātāja atļauju ir tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus atbilstoši valsts pamatizglītības standartam un noteikt uzņemšanas kritērijus. Mācību priekšmetos, kuros izglītojamie kārto centralizētos eksāmenus, vispārējās vidējās izglītības iestādes nav tiesīgas rīkot iestājpārbaudījumus." 23. Izslēgt 42. panta pirmo daļu. 24. Papildināt likumu ar 42.1 pantu šādā redakcijā: "42.1 pants. Vispārējās vidējās izglītības programma Vispārējās vidējās izglītības programmu izglītības iestāde īsteno atbilstoši valsts vispārējās vidējās izglītības standartā noteiktajam izglītības programmas paraugam. Izglītības iestāde ir tiesīga izstrādāt izglītības programmu un noteikt mācību priekšmetus, kuros mācību stundu skaits pārsniedz valsts vispārējās vidējās izglītības programmas paraugā attiecīgajam mācību priekšmetam noteikto minimālo stundu skaitu, kā arī papildus izglītības programmas paraugā noteiktajam iekļaut citus tajā neminētus mācību priekšmetus." 25. Izteikt 45. pantu šādā redakcijā: "45. pants. Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas vispārējās vidējās izglītības programmās (1) Mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības programmās ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. (2) Mācību organizācijas pamatforma vispārējās vidējās izglītības programmās ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu vidējās izglītības programmās, nepārsniedzot šā likuma 44. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā." 26. 50. pantā: aizstāt pirmajā daļā vārdus "valsts izglītības standartā noteiktos izglītības programmu galvenos mērķus, uzdevumus" ar vārdiem "valsts izglītības standartā noteiktos vispārējās izglītības satura īstenošanas mērķus, uzdevumus"; aizstāt ceturtajā daļā vārdus "profesionālās izglītības programmas" ar vārdiem "profesionālās pamatizglītības programmas". 27. 51. pantā: izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Izglītojamie ar speciālām vajadzībām speciālās izglītības programmas var apgūt vispārizglītojošās klasēs, vispārizglītojošo iestāžu speciālajās klasēs vai grupās vai speciālās izglītības iestādēs."; izslēgt otrās daļas 1. punktu; izslēgt otrās daļas 2. punkta otro teikumu; papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā: "(5) Speciālās izglītības iestāde īsteno speciālās pamatizglītības programmas izglītojamiem ar garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem. Speciālās izglītības iestāde papildus ir tiesīga īstenot speciālās pirmsskolas izglītības, speciālās pamatizglītības un vidējās speciālās izglītības programmas izglītojamiem ar redzes vai dzirdes traucējumiem, bet speciālās pirmsskolas izglītības programmas - izglītojamiem ar jauktiem attīstības traucējumiem, garīgās veselības traucējumiem, garīgās attīstības traucējumiem, smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai ar vairākiem smagiem attīstības traucējumiem, kā arī šā likuma 50. panta ceturtajā daļā noteiktās profesionālās pamatizglītības programmas." 28. 53. pantā: aizstāt panta nosaukumā vārdus "integrēšana vispārējās izglītības iestādēs" ar vārdiem "uzņemšana vispārējās izglītības programmās"; izteikt pirmo daļu šādā redakcijā: "(1) Izglītojamos ar speciālām vajadzībām var uzņemt vispārējās izglītības programmās. Prasības, kādas izvirzāmas vispārējās izglītības iestādēm, lai to īstenotajās vispārējās izglītības programmās uzņemtu izglītojamos ar speciālām vajadzībām, nosaka Ministru kabinets."; aizstāt otrajā daļā vārdu "integrēti" ar vārdu "uzņemti", vārdu "integrētam" - ar vārdu "uzņemtam" un vārdus "izglītības iestādē" - ar vārdiem "izglītības programmā". 29. 54. pantā: papildināt pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju informācijas sistēmā apkopo ziņas par valsts un pašvaldību pedagoģiski medicīnisko komisiju atzinumiem. Papildus šajā informācijas sistēmā iekļauj ziņas par izglītojamā pedagoģiskās un psiholoģiskās izpētes rezultātiem, datus par izglītojamā veselības stāvokli un nepilngadīga izglītojamā likumisko pārstāvi, kurš piedalās komisijas sēdē. Informācijas sistēmu veido un izmanto atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē fizisko personu datu aizsardzību."; uzskatīt līdzšinējo panta tekstu par pirmo daļu. 30. Izteikt 57. pantu šādā redakcijā: "57. pants. Mācību stundas ilgums un mācību organizācijas formas speciālās izglītības programmās (1) Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās ir 40 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 30 minūtes. Mācību stundas ilgums speciālās izglītības programmās izglītojamiem ar smagiem garīgās attīstības traucējumiem vai vairākiem smagiem attīstības traucējumiem no 1. klases līdz 9. klasei ir 30 minūtes. Mācību stundas ilgums pirms svētku dienām ir 20 minūtes. (2) Mācību organizācijas formas un to ilgumu, izņemot mācību stundas ilgumu, speciālās izglītības programmās no 1. klases līdz 6. klasei nosaka izglītības iestādes vadītājs, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā. (3) Mācību organizācijas pamatforma speciālās izglītības programmās no 7. klases līdz 12. klasei ir mācību stunda. Izglītības iestādes vadītājs ir tiesīgs noteikt citas mācību organizācijas formas un to ilgumu speciālās izglītības programmās no 7. klases līdz 12. klasei, nepārsniedzot šā likuma 33. pantā noteikto mācību stundu slodzi nedēļā un šā likuma 34. pantā noteikto mācību stundu skaitu dienā. Minētais ierobežojums attiecībā uz mācību stundu skaitu dienā neattiecas uz mācību ekskursijām un nodarbībām dabā." 31. Izslēgt IX nodaļas nosaukumā vārdus "un pedagoģiskā". 32. Izteikt 59. pantu šādā redakcijā: "59. pants. Sociālās korekcijas izglītības iestādes Sociālās korekcijas izglītības iestādes ir vispārējās izglītības iestādes, kuras īsteno sociālās korekcijas izglītības programmas izglītojamiem ar sociālās uzvedības novirzēm, nodrošinot tiem izglītības ieguvi vai pilnveidojot izglītības ieguves kvalitāti." 33. 60. pantā: izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā: "60. pants. Sociālās korekcijas izglītības iestāžu dibināšana un izglītojamo uzņemšana"; izslēgt otro, trešo, piekto un sesto daļu; izteikt ceturto daļu šādā redakcijā: "(4) Izglītojamo sociālās korekcijas izglītības iestādē uzņem likumā "Par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem" noteiktajā kārtībā." 34. Izslēgt 61. pantā vārdus "vai pedagoģiskās". 35. Papildināt pārejas noteikumus ar 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40. punktu šādā redakcijā: "26. Izglītības iestādes, kuras īsteno pedagoģiskās korekcijas izglītības programmas, no 2018. gada 1. septembra izglītojamos šajās izglītības programmās neuzņem. Izglītības iestādes ir tiesīgas uzsākto pedagoģiskās korekcijas izglītības programmu īstenošanu turpināt līdz 2019. gada 30. jūnijam. 27. Šā likuma 1. panta otrās daļas 4.1 un 4.2 punkts, 4. panta 11.1 punkts, 35. un 45. panta jaunā redakcija (par mācību stundas ilgumu un mācību organizācijas formām pamatizglītības programmās un vispārējās vidējās izglītības programmās), kā arī 57. panta jaunā redakcija (par mācību stundas ilgumu un mācību organizācijas formām speciālās izglītības programmās) stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. 28. Grozījumi šā likuma 4. panta 11. punktā (par mācību priekšmeta standarta izslēgšanu), grozījumi par 14. panta 2. punkta izslēgšanu, 15. panta pirmās daļas jaunā redakcija (par valsts vispārējās izglītības standarta jauniem noteikumiem), grozījumi par 16. panta izslēgšanu, grozījumi 17. panta pirmajā daļā (par vispārējās izglītības programmas satura jauniem noteikumiem) un 19. panta otrajā daļā (par mācību priekšmeta standarta izslēgšanu) stājas spēkā: 1) 2020. gada 1. septembrī - attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 1., 4., 7. un 10. klasē; 2) 2021. gada 1. septembrī - attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 2., 5., 8. un 11. klasē; 3) 2022. gada 1. septembrī - attiecībā uz vispārējās izglītības programmu īstenošanu 3., 6., 9. un 12. klasē. 29. Grozījumi šā likuma 4. panta 5. punktā (par vārdu "ģimnāzijas un" izslēgšanu), 40. panta pirmās daļas 3. punkta jaunā redakcija un grozījumi šajā pantā (par trešās daļas izslēgšanu) stājas spēkā 2021. gada 1. septembrī. No 2018. gada 1. augusta ģimnāzijas statusu izglītības iestādei nepiešķir. 30. Šā likuma 40. panta ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 2018. gada 1. septembrī. 31. Grozījumi šā likuma 15.1 panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā (par valsts pirmsskolas izglītības vadlīnijās un pirmsskolas izglītības programmā nosakāmo saturu) stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī. 32. Pašvaldības, kuru padotībā ir ģimnāzijas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par ģimnāziju nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2021. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā, kā arī līdz 2021. gada 31. augustam veic visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā. Reorganizēto izglītības iestāžu nosaukumi atbilst Izglītības likuma 26. panta prasībām. 33. Grozījumi šā likuma 40. panta pirmās daļas 2. punktā un piektajā daļā [par vakara (maiņu) vidusskolu izslēgšanu] stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. No 2018. gada 1. augusta vakara (maiņu) vidusskolu nedibina. 34. Pašvaldības, kuru padotībā ir vakara (maiņu) vidusskolas, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par vakara (maiņu) vidusskolu nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2020. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā, kā arī līdz 2020. gada 31. augustam veic visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā. Reorganizēto izglītības iestāžu nosaukumi atbilst Izglītības likuma 26. panta prasībām. 35. Grozījumi šā likuma 1. panta otrās daļas 7. punktā, 3. panta otrās daļas 3. punktā, 29. panta otrajā daļā, IX nodaļas nosaukumā un 59., 60. un 61. pantā (par pedagoģiskās korekcijas kā vispārējās izglītības īpašā veida izslēgšanu) stājas spēkā 2019. gada 1. septembrī. 36. Šā likuma 51. panta piektā daļa stājas spēkā 2020. gada 1. septembrī. 37. Pašvaldības, kuru padotībā ir rehabilitācijas centri un speciālās pirmsskolas izglītības iestādes, līdz 2019. gada 28. februārim Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par rehabilitācijas centru un speciālās pirmsskolas izglītības iestāžu nosaukumu maiņu vai likvidācijas vai reorganizācijas pabeigšanu līdz 2020. gada 31. augustam, nodrošinot izglītojamo turpmāku izglītošanos atbilstošā izglītības programmā, kā arī līdz 2020. gada 31. augustam veic visas nepieciešamās darbības, lai izdarītu atbilstošus grozījumus Izglītības iestāžu reģistrā. Reorganizēto izglītības iestāžu nosaukumi atbilst Izglītības likuma 26. panta prasībām. 38. Grozījumi šā likuma 1. panta otrās daļas 5. punktā (par mācību priekšmetu apvienošanu mācību jomās), grozījumi par 42. panta pirmās daļas izslēgšanu un likuma papildināšanu ar 42.1 pantu stājas spēkā: 1) 2020. gada 1. septembrī - attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 10. klasē; 2) 2021. gada 1. septembrī - attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 11. klasē; 3) 2022. gada 1. septembrī - attiecībā uz vidējās izglītības programmu īstenošanu 12. klasē. 39. Izglītības iestādes, kuras šā likuma 15.1 panta pirmajā daļā un 20. panta pirmajā daļā izdarīto grozījumu spēkā stāšanās dienā īsteno pirmsskolas izglītības programmas vai uzsākušas jaunu šo programmu izstrādi, nodrošina attiecīgo programmu atbilstību minēto tiesību normu prasībām līdz 2019. gada 31. augustam. 40. Izglītības iestādes, kuras šā likuma 15. panta pirmās daļas jaunās redakcijas, 17. panta pirmās daļas jaunās redakcijas un 42.1 panta spēkā stāšanās dienā īsteno vispārējās pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības programmas vai uzsākušas jaunu šo programmu izstrādi, nodrošina attiecīgo programmu atbilstību minēto tiesību normu prasībām līdz 2020. gada 31. augustam." Likums Saeimā pieņemts 2018. gada 21. jūnijā. Valsts prezidents R. Vējonis Rīgā 2018. gada 4. jūlijā |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Vispārējās izglītības likumā
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|