1.pants. Likumā lietotie termini un jēdzieni

(1) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības īpašuma objektu un valstij vai pašvaldībai piederošo vai piekrītošo apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, lietoti likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" izpratnē.

(2) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē valsts vai pašvaldības mantas atsavināšanu, lietoti Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma izpratnē.

(3) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē privatizācijas sertifikātu piešķiršanu, darījumus ar privatizācijas sertifikātiem, kā arī privatizācijas sertifikātu izmantošanu, lietoti likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" izpratnē.

(4) Termini un jēdzieni šā likuma normās, kuras regulē zemes reformas pabeigšanu pilsētās un lauku apvidos, lietoti likumu "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās", "Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās", "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" un "Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos" izpratnē.

(5) Šajā likumā un zemes reformas likumos lietotie termini "zeme" un "zemesgabals" atbilst Nekustamā īpašuma valsts kadastra likumā lietotajam terminam "zemes vienība".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

2.pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir nodrošināt valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijas pabeigšanu, kā arī privatizācijas sertifikātu piešķiršanas un izmantošanas pabeigšanu valsts vai pašvaldību īpašuma privatizācijā, atsavināšanā un izpirkšanā.

7.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai

(1) Lēmumu par valstij piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai, ja uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašniekam īpašuma tiesības ir nostiprinātas zemesgrāmatā, pieņem valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

(2) Valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija nedrīkst nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.

(2¹) Ja valstij piederošs vai piekrītošs apbūvēts zemesgabals saskaņā ar citiem likumiem nav privatizējams vai atsavināms, valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā pieņem pamatotu lēmumu par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo valstij piederošu vai piekrītošu apbūvētu zemesgabalu.

(3) Pēc tam, kad saņemts valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas lēmums par apbūvēta zemesgabala privatizācijas uzsākšanu, valsts institūcija, kuras valdījumā atrodas attiecīgais zemesgabals, nodod to valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 67.pantā noteiktajā termiņā un kārtībā.

(4) Lēmumu par pašvaldībai piederoša vai piekrītoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai pieņem pašvaldības dome ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts privatizācijas ierosinājums un visi privatizācijai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības.

(5) Ministru kabinets šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā pieņem lēmumu par:

1) šā likuma 5.panta otrās daļas 2.punktā minētā apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai;

2) valstij piekrītoša pašvaldības valdījumā esoša apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 06.06.2019.  likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

10.pants. Apbūvēta zemesgabala privatizācija, ja pēc privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies ēkas (būves) īpašnieks, izveidojies ēku (būvju) kopīpašums vai notikusi ēku (būvju) sadalīšana patstāvīgos īpašuma objektos

(1) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas mainījies uz zemesgabala esošās ēkas (būves) īpašnieks, privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai tikai tad, ja ēkas (būves) jaunais īpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju.

(2) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošā ēka (būve) kļūst par kopīpašumu, kopīpašniekam piekrītošā zemesgabala domājamā daļa tiek privatizēta, ja kopīpašnieks iesniedz lūgumu turpināt zemesgabala privatizāciju. Lēmumu par zemesgabala privatizācijas turpināšanu atbilstoši kopīpašniekam piederošās ēkas (būves) domājamai daļai pieņem privatizāciju veicošā institūcija.

(3) Ja pēc apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma saņemšanas uz zemesgabala esošās ēkas (būves) tiek sadalītas kā patstāvīgi īpašuma objekti, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par zemesgabala sadalīšanu patstāvīgos īpašuma objektos, ja zemesgabalu ir iespējams reāli sadalīt.

(4) Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, apmaksā zemesgabala sadalīšanas izdevumus proporcionāli sadalītā zemesgabala lielumam. Personas, kuras lūdz zemesgabala sadalīšanu, ir solidāri atbildīgas par zemesgabala sadalīšanas rezultātā radušos izdevumu apmaksu.

(5) Privatizāciju veicošā institūcija drīkst pieņemt lēmumu par šā panta trešajā daļā minētā jaunizveidotā zemesgabala privatizāciju tikai tajā gadījumā, ja:

1) tās ēkas (būves) īpašnieks, kura atrodas uz jaunizveidotā zemesgabala, iesniedz lūgumu turpināt tā zemesgabala privatizāciju, uz kuru šim īpašniekam ir pirmpirkuma tiesības;

2) apmaksāti šā panta ceturtajā daļā minētie zemesgabala sadalīšanas izdevumi.

11.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā privatizācijas procesā

(1) Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves).

(2) Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

11.¹ pants. Privatizācijas subjektu pirmpirkuma tiesības

(1) Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu — garāžu privatizācijas gadījumā pirmpirkuma tiesības uz privatizējamo garāžu (telpu grupu) ir:

1) garāžas (telpu grupas) nomniekam, ja viņam nav nomas maksas parādu;

2) kopīpašniekam, ja šīs daļas 1.punktā minētās personas nav realizējušas savas pirmpirkuma tiesības;

3) tam privatizācijas subjektam, kura īpašumā ir zemesgabals, uz kura atrodas garāža, ja uz šā zemesgabala atrodas vairāk nekā puse no privatizējamās garāžas aizņemtās teritorijas un ja šīs daļas 1. un 2.punktā minētās personas vai kāda no tām nav realizējusi savas pirmpirkuma tiesības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētās personas, ja tās piesakās viena mēneša laikā no dienas, kad publicēts paziņojums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta — garāžas privatizācijas uzsākšanu, iegūst pirmpirkuma tiesības.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

12.pants. Neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas nosacījumi

(1) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar pārdošanas metodi, piemēro privatizācijas paņēmienu — pārdošana izsolē, nepiemērojot pretendentu atlasi, un zemesgabala izsoles sākumcena ir tā parastā vērtība (saskaņā ar Civillikuma 871.pantu), kuru nosaka sertificēts nekustamā īpašuma vērtētājs.

(2) Ja neapbūvētu zemesgabalu privatizē ar ieguldīšanas metodi, šis zemesgabals tiek ieguldīts kapitālsabiedrības pamatkapitālā par tā parasto vērtību saskaņā ar Komerclikuma 154.panta trešo daļu.

(3) Lēmumu par neapbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.

(4) Lēmumu par neapbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

(5) Ja privatizācijai nodots neapbūvēts zemesgabals, kam ir zemes starpgabala statuss, tas tiek pārdots Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. un 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

13.pants. Norēķini par valsts vai pašvaldību īpašuma objektu, apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu

(1) Maksimālais termiņš norēķiniem par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvētu un neapbūvētu zemesgabalu ir pieci gadi no pirkuma līguma noslēgšanas dienas.

(2) Noslēdzot pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), maksa par atlikto maksājumu ir seši procenti gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un euro daļas, samaksu veicot euro.

(3) Noslēdzot pirkuma līgumu par neapbūvēta zemesgabala pirkšanu, maksāšanas līdzeklis ir euro.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 16.06.2009., 19.09.2013. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

15.pants. Turpmākā rīcība ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļām vai kapitālsabiedrībām

(1) Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, turpmāk var tikt atsavinātas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.

(2) Valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam nav saņemts privatizācijas ierosinājums vai kuras Ministru kabinets vai pašvaldības dome saskaņā ar šā likuma 6.panta astoto daļu nav nodevusi privatizācijai, var kļūt par pilnībā privātu kapitālsabiedrību vai privātu kapitālsabiedrību ar valsts vai pašvaldības kapitāla daļu tikai Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Valstij vai pašvaldībai piederošas kapitāla daļas un kapitālsabiedrības, par kurām līdz pabeigšanas datumam ir saņemts privatizācijas ierosinājums, bet Ministru kabinets vai pašvaldības dome atbilstoši šā likuma 6.panta trešajai daļai pieņem pamatotu lēmumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu, turpmāk nav privatizējamas saskaņā ar likumu "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju", bet var tikt atsavinātas Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

17.pants. Rīcība ar tautsaimniecībai svarīgiem objektiem

(1) Valsts akciju sabiedrību "Latv­energo", valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts", valsts akciju sabiedrību "Starptautiskā lidosta "Rīga"", valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš", valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas valsts meži" un šo sabiedrību akcijas nedrīkst privatizēt vai atsavināt.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai pieder 100procenti kapitāla daļu citā kapitālsabiedrībā, lēmumu par to, ka šā panta pirmajā daļā minētajai valsts akciju sabiedrībai citā kapitālsabiedrībā vairs nepiederēs 100 procenti kapitāla daļu, pieņem Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par šā panta pirmajā daļā minētās valsts akciju sabiedrības izšķirošās ietekmes (Koncernu likuma izpratnē) izbeigšanu citās sabiedrībās pieņem Ministru kabinets.

19.pants. Lēmums par apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai

(1) Lēmumu par valstij piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz valsts vārda.

(2) Valsts akciju sabiedrība "Valsts nekustamie īpašumi" nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru Ministru kabinets ir pieņēmis lēmumu, ka zemesgabals saglabājams valsts īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Ministru kabineta lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.

(3) Lēmumu par pašvaldībai piederoša apbūvēta zemesgabala nodošanu atsavināšanai pieņem pašvaldības dome ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no dienas, kad saņemts atsavināšanas ierosinājums un visi atsavināšanai nepieciešamie dokumenti, kas apliecina personas pirmpirkuma tiesības, vai ne vēlāk kā divu mēnešu laikā no atsavināmā zemesgabala ierakstīšanas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda.

(4) Pašvaldības dome nedrīkst nodot atsavināšanai apbūvētu zemesgabalu, par kuru tā ir pieņēmusi lēmumu, ka zemesgabals saglabājams pašvaldības īpašumā, jo tas ir nepieciešams valsts pārvaldes funkciju veikšanai saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumu. Pašvaldības domes lēmumā norādāms, kuras valsts pārvaldes funkcijas veikšanai zemesgabals nepieciešams.

21.pants. Apbūvēta zemesgabala ieguldīšana kapitālsabiedrības pamatkapitālā atsavināšanas procesā

(1) Apbūvētu zemesgabalu drīkst ieguldīt tikai tās kapitālsabiedrības pamatkapitālā, kuras īpašumā atrodas uz šā zemesgabala esošās ēkas (būves).

(2) Lēmumu par apbūvēta valsts zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem Ministru kabinets.

(3) Lēmumu par apbūvēta pašvaldības zemesgabala ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā pieņem attiecīgās pašvaldības dome.

(Nodaļas nosaukums 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

23.¹pants. Lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu lauku apvidos

(1) Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība pieņem pēc zemesgabala iekļaušanas Lauku zemes izpirkšanas reģistrā un zemes kadastrālās uzmērīšanas, pamatojoties uz personas iesniegumu, kas iesniegts līdz šā likuma 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam termiņam. Šā likuma 23.panta otrās daļas 1.punktā minētā persona iesniegumam pievieno pašvaldības izziņu, ka personai nav nomas maksas un nekustamā īpašuma nodokļa parāda par izpērkamo (pērkamo) zemesgabalu.

(1¹) Lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas, Valsts zemes dienesta teritoriālā struktūrvienība, pamatojoties uz personas iesniegumu, pieņem pēc zemes kadastrālās uzmērīšanas darbu veikšanas.

(2) Lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu papildus norāda samaksu par mežaudzi, ja tāda ir.

(3) Ja zemesgabalam ir vairāki koplietotāji, lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņem, ja visi zemes koplietotāji ir izteikuši gribu rīcībai ar katram no viņiem noteikto domājamo daļu, proti, ir saņemts iesniegums lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai atteikums izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu. Ja koplietotājs līdz 23.panta vienpadsmitajā daļā noteiktajos termiņos nav iesniedzis iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu vai atteikumu izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu, pieņem, ka šis koplietotājs ir atteicies izpirkt (pirkt) zemesgabala domājamo daļu. Minētais termiņš neattiecas uz bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, kuriem zemes kadastrālās uzmērīšanas rezultātā noteiktā zemesgabala kopējā platība ir lielāka par to zemes platību, uz kuru atjaunojamas īpašuma tiesības, un tā pārsniedz zemes kadastrālajā uzmērīšanā pieļaujamās nesaistes robežas.

(3¹) Koplietotājs nav tiesīgs iesniegt iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, ja viņš gribu rīcībai ar viņam noteikto domājamo daļu nav izteicis līdz 2010.gada 31.augustam un ir jau pieņemts lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu kādam citam koplietotājam (šā panta trešā daļa).

(4) Ja kāds no koplietotājiem atsakās izpirkt (pirkt) viņam noteikto domājamo daļu, kā arī gadījumā, ja pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par zemes lietošanas tiesību izbeigšanu kādam no koplietotājiem saskaņā ar likumu "Par zemes lietošanu un zemes ierīcību", pārējiem koplietotājiem ir pirmpirkuma tiesības izpirkt (pirkt) šo zemesgabalu vienādās daļās, ja nav panākta rakstveida vienošanās par citādu domājamo daļu sadalījumu vai zemesgabala reālo sadali.

(5) Ja zemesgabala sadalīšanas rezultātā kāds no veidojamiem zemesgabaliem ir mazāks par pašvaldības saistošajos noteikumos atbilstošajam nekustamā īpašuma lietošanas mērķim paredzētajai minimālajai zemesgabala platībai vai tā konfigurācija nepieļauj attiecīgā zemesgabala izmantošanu atbilstoši apstiprinātajam teritorijas plānojumam, vai no šā zemesgabala nav iespējams nodrošināt piekļūšanu ceļam vai ielai, zemesgabalu nesadala un to izpērk visā personai pastāvīgā lietošanā piešķirtajā platībā.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 24.09.2009., 05.05.2011. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

27.pants. Privatizācijas sertifikātu piešķiršanas izbeigšana

(1) Pieteikumus par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem", kā arī attiecīgos īpašuma un mantošanas tiesības apstiprinošos dokumentus persona var iesniegt attiecīgajām valsts vai pašvaldību institūcijām līdz 2006.gada 28.aprīlim, bet personas, kuras politiski represētās personas statusu ieguvušas pēc šā datuma, — līdz 2007.gada 28.decembrim.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētais termiņš neattiecas uz privatizācijas sertifikātu piešķiršanu par Latvijā nodzīvoto laiku un darbībām, kurām saskaņā ar citiem likumiem termiņi ir noilguši pirms 2006.gada 28.aprīļa.

(3) Valsts vai pašvaldību institūcijas visus pieteikumus par privatizācijas sertifikātu piešķiršanu saskaņā ar likumu "Par privatizācijas sertifikātiem" izskata un attiecīgos lēmumus pieņem divu mēnešu laikā.

(4) Persona saskaņā ar likuma "Par īpašuma tiesību atjaunošanu uz uzņēmumiem un citiem īpašuma objektiem" 9.1pantu var iesniegt tiesā prasību par kompensācijas piešķiršanu līdz 2006.gada 28.februārim, ja nav iestājies Civillikumā noteiktais prasības noilguma termiņš.

(5) Piešķirtos privatizācijas sertifikātus likumā "Par privatizācijas sertifikātiem" noteiktajā kārtībā ieskaita privatizācijas sertifikātu kontā, ja konta atvēršanai vai papildus piešķirto privatizācijas sertifikātu ieskaitīšanai nepieciešamos dokumentus sertifikātu saņēmējs iesniedzis personai, kurai Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 3.¹ pantu ir deleģējis valsts pārvaldes uzdevumu apkalpot privatizācijas sertifikātu kontu (turpmāk — privatizācijas sertifikātu kontu turētājs), četru mēnešu laikā pēc tam, kad attiecīgie pašvaldības dokumenti un personas, kurai Ministru kabinets saskaņā ar likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" 3.¹ pantu ir deleģējis valsts pārvaldes uzdevumu administrēt privatizācijas sertifikātu apriti, apstiprinātās ziņas iesniegtas privatizācijas sertifikātu kontu turētājam.

(6) Persona zaudē tiesības tai piešķirtos privatizācijas sertifikātus ieskaitīt privatizācijas sertifikātu kontā, ja nav izpildīti šā panta piektajā daļā minētie nosacījumi.

(7) Strīdus, kas rodas saistībā ar šā panta piekto daļu, izskata Ekonomikas ministrija. Ekonomikas ministrijas lēmumu var pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

28.pants. Privatizācijas sertifikātu dzēšana, saņemot samaksu naudā

(1) Tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus likumos noteiktajos gadījumos, saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja persona:

1) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi līdz 2005.gada 30.septembrim, bet līdz 2006.gada 29.septembrim nav veikusi Ministru kabineta noteikumos paredzētās darbības ar privatizācijas sertifikātiem un nav paziņojusi bankas kontu, kurā ieskaitāma nauda;

2) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra vai pēc 2007.gada 31.augusta, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav vērsusies pie privatizācijas sertifikātu kontu turētāja un nav veikusi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības.

(2) Likumā "Par kompensāciju izmaksas atjaunošanu administratīvi nepamatoti izsūtītajām personām un šīm personām piešķirto īpašuma kompensācijas sertifikātu dzēšanu" noteiktajām personām un likuma "Par zemes privatizāciju lauku apvidos" 12.pantā minētajām politiski represētajām personām tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus, saņemot to vērtību naudā, noilgst, ja persona:

1) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ieguvusi līdz 2007.gada 31.augustam, bet līdz 2008.gada 31.augustam nav vērsusies kredītiestādē, kurā atvērts tās privatizācijas sertifikātu konts, un nav veikusi Ministru kabineta noteikumos privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības;

2) tiesības dzēst privatizācijas sertifikātus ir ieguvusi pēc 2005.gada 30.septembra vai pēc 2007.gada 31.augusta, bet pēc tam 12 mēnešu laikā nav vērsusies pie privatizācijas sertifikātu kontu turētāja un nav veikusi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem privatizācijas sertifikātu dzēšanai paredzētās darbības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

29.pants. Privatizācijas sertifikātu atpakaļpārskaitīšanas izbeigšana

Pēc tam, kad pieņemts lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma privatizācijas pabeigšanu, privatizāciju veicošā institūcija nav tiesīga veikt darbības, kuru rezultātā privatizācijas sertifikāti tiek pārskaitīti atpakaļ valsts vai pašvaldības īpašuma ieguvējam. Atsavināšanas gadījumā īpašuma kompensācijas sertifikāti netiek pārskaitīti atpakaļ pēc pirkuma līgumā paredzēto saistību izpildes.

30.pants. Īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par privatizējamo zemesgabalu

(1) Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu atsevišķu apbūvētu zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošu zemi, kuras privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts privatizāciju veicošajā institūcijā līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir ne mazāka par 80 procentiem, bet zemesgabalam, kas atrodas īpaši atbalstāmajās teritorijās, — ne mazāka par 90 procentiem no zemesgabala pārdošanas cenas.

(2) Privatizējot valstij vai pašvaldībai piederošu vai piekrītošu atsevišķu apbūvētu zemesgabalu, kura privatizācijas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts privatizāciju veicošajā institūcijā no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa no zemesgabala pārdošanas cenas ir šāda:

1) Rīgā un Jūrmalā — 40 procenti;

2) Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Baldonē, Baložos, Olainē, Salaspilī, Saulkrastos, Siguldā un Vangažos — 50 procenti;

3) citās pilsētās un lauku apvidos — 80 procenti.

(3) Zemesgabala pircējs ir tiesīgs īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu samaksāt euro, bet likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 31.panta septītajā un astotajā daļā un likuma "Par valsts un pašvaldību īpašuma objektu privatizāciju" 63.panta sestajā daļā minētajos gadījumos — euro maksājamo daļu samaksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

31.pants. Īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa par atsavināmo zemesgabalu

(1) Atsavinot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu vai nekustamā īpašuma sastāvā ietilpstošu zemi, kuras atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts atsavināšanu veicošajā institūcijā līdz 2003.gada 31.decembrim, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa ir 80 procenti no zemesgabala pārdošanas cenas.

(2) Atsavinot valstij vai pašvaldībai piederošu apbūvētu zemesgabalu, kura atsavināšanas ierosinājums ir iesniegts un noteiktā kārtībā reģistrēts atsavināšanu veicošajā institūcijā no 2004.gada 1.janvāra līdz pabeigšanas datumam, īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamā daļa no zemesgabala pārdošanas cenas ir šāda:

1) Rīgā un Jūrmalā — 40 procenti;

2) Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Rēzeknē, Ventspilī, Baldonē, Baložos, Olainē, Salaspilī, Saulkrastos, Siguldā un Vangažos — 50 procenti;

3) citās pilsētās un lauku apvidos — 80 procenti.

(3) Zemesgabala pircējs ir tiesīgs īpašuma kompensācijas sertifikātos maksājamo daļu samaksāt euro, bet likuma "Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās" 31.panta septītajā un astotajā daļā minētajos gadījumos — euro maksājamo daļu samaksāt īpašuma kompensācijas sertifikātos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009. un 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

33.pants. Privatizācijas sertifikātu konta atvēršana

Ja apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājums ir reģistrēts Privatizācijas reģistrā vai atsavināšanas ierosinājums — Atsavināšanas reģistrā, vai pastāvīgā lietošanā piešķirtās zemes izpirkšanas
pieprasījums — Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, vai pilsētas zemes komisijas atzinums par tiesībām iegūt zemi īpašumā par maksu — Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā, zemes pircējam, kuram nav piešķirti privatizācijas sertifikāti, ir tiesības atvērt privatizācijas sertifikātu kontu saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem, kas izdoti, pamatojoties uz likumu "Par privatizācijas sertifikātiem".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

(Nodaļa 21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

35.pants. Rīcība, ja rodas strīdi valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu privatizācijas jautājumos

Ja ir ierosināta tiesvedība par jautājumiem, kas saistīti ar valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai, un tiesas nolēmums, ar kuru attiecīgi Ministru kabineta, pašvaldības vai valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu atzīts par prettiesisku, ir stājies likumīgā spēkā, lēmums par valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu nodošanu privatizācijai jāpieņem četru mēnešu laikā no tiesas nolēmuma spēkā stāšanās dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 29.01.2009. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

36.pants. Valsts vai pašvaldības īpašuma objektu vai apbūvētu zemesgabalu vērtības noteikšana

(1) (Izslēgta ar 17.06.2010. likumu)

(2) Ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas nolēmums, ar kuru pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas Ministru kabineta, pašvaldības vai valsts īpašumu privatizāciju veicošās institūcijas pieņemtais lēmums par atteikumu nodot privatizācijai apbūvētu zemesgabalu (atsevišķs apbūvēts zemesgabals vai apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts un pašvaldības īpašuma objektu) ir atzīts par prettiesisku, turpmāk attiecīgais apbūvētais zemesgabals privatizējams par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā šim zemesgabalam bija dienā, kad tika pieņemts lēmums par atteikumu nodot to privatizācijai, bet, ja lēmums par atteikumu nodot privatizācijai attiecīgo apbūvēto zemesgabalu tika pieņemts pēc 2007.gada 31.augusta, — turpmāk šis apbūvētais zemesgabals privatizējams par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kas noteikta atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai.

(3) Ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas nolēmums, ar kuru pēc šā likuma spēkā stāšanās dienas atsavināšanu veicošās institūcijas pieņemtais lēmums par atteikumu atsavināt valsts vai pašvaldības apbūvētu zemesgabalu ir atzīts par prettiesisku, turpmāk attiecīgais valsts vai pašvaldības apbūvētais zemesgabals atsavināms par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā šim zemesgabalam bija dienā, kad tika pieņemts lēmums par atteikumu to atsavināt, bet, ja lēmums par atteikumu atsavināt attiecīgo apbūvēto zemesgabalu tika pieņemts pēc 2007.gada 31.augusta, — turpmāk šis apbūvētais zemesgabals atsavināms par tādu apbūvēta zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kas noteikta atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai.

(07.02.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.2009., 17.06.2010. un 06.06.2019.  likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

37.pants. Darbību veikšana, ja rodas strīdi zemes reformas jautājumos

(1) Ja šajā likumā, likumā “Par zemes privatizāciju lauku apvidos”, likumā “Par zemes reformas pabeigšanu lauku apvidos”, likumā “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās” un likumā “Par zemes reformas pabeigšanu pilsētās” paredzētās darbības objektīvi nevar veikt noteiktajos termiņos, visas atlikušās darbības veic ne vēlāk kā gada laikā no Centrālās zemes komisijas lēmuma, pilsētas zemes komisijas lēmuma zemes robežu strīda lietā, Valsts zemes dienesta lēmuma vai tiesas nolēmuma stāšanās likumīgā spēkā vai, ja tiesa atcēlusi vai atzinusi par spēkā neesošu kompetentās institūcijas lēmumu, — ne vēlāk kā gada laikā no jauna kompetentās institūcijas lēmuma stāšanās likumīgā spēkā, ja ir ierosināts strīds vai tiesvedība par šāda lēmuma pieņemšanu vai rīcību:

1) par pašvaldības lēmumu par zemes piešķiršanu pastāvīgā lietošanā;

2) par pašvaldības lēmumu par zemes pastāvīgās lietošanas tiesību izbeigšanos;

3) par zemes iekļaušanu Lauku zemes izpirkšanas reģistrā vai Pilsētas zemes izpirkšanas reģistrā;

4) par lēmumu saistībā ar priekšapmaksas izziņas izdošanu;

5) par lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu;

6) par lēmumu, ko pieņēmusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai tā Ministru kabineta noteiktā institūcija, kura nodrošina zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu;

7) par zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanu;

8) par zemes robežu strīdu.

(2) Ja likumīgā spēkā ir stājies tiesas nolēmums, ar kuru šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minētais lēmums atzīts par prettiesisku, zemi izpērk (pērk) par tādu zemesgabala kadastrālo vērtību, kāda tā bija dienā, kad tika pieņemts par prettiesisku atzītais lēmums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009. un 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

38.pants. Strīdu izskatīšanas termiņi

Strīdus, kas saistīti ar valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu privatizāciju, privatizācijas sertifikātu piešķiršanu un izmantošanu un zemes reformas jautājumiem pilsētās un lauku apvidos, tiesa izskata ne vēlāk kā deviņu mēnešu laikā no pieteikuma pieņemšanas dienas.

1.Šā likuma 8.panta noteikumi par cenas noteikšanas kārtību un 13.panta otrās daļas noteikums par procentu piemērošanu atliktā maksājuma (nomaksas) gadījumā nav piemērojams, ja iestājies viens no šādiem nosacījumiem:

1) valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona privatizācijas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka piekrīt privatizēt valsts īpašuma objektu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;

2) paziņojums par valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumu apstiprināšanu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai publicēts likumā noteiktajā kārtībā un privatizācijas subjekts privatizācijas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka vēlas privatizēt objektu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;

3) piedāvājums noslēgt privatizējamā pašvaldības īpašuma objekta pirkuma līgumu līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīts personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz pašvaldībai apliecinājumu, ka piekrīt noslēgt šo līgumu ar nosacījumiem, kādi paredzēti apstiprinātajā pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektā;

4) līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai likumā noteiktajā kārtībā publicēts paziņojums par pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projekta apstiprināšanu;

5) līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai likumā noteiktajā kārtībā publicēts paziņojums par neapbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala privatizācijas noteikumu apstiprināšanu un privatizācijas subjekts šajā paziņojumā noteiktajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai apliecinājumu, ka vēlas privatizēt zemesgabalu saskaņā ar šiem privatizācijas noteikumiem;

6) privatizējamā apbūvēta valsts vai pašvaldības zemesgabala privatizācijas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona likumā noteiktajā termiņā iesniedz valsts īpašumu privatizāciju veicošajai institūcijai vai pašvaldībai privatizācijas noteikumos pieprasītos dokumentus un ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

2.Šā likuma 8.panta noteikumi par cenas noteikšanas kārtību un 20.panta astotās daļas noteikums par procentu piemērošanu atliktā maksājuma (nomaksas) gadījumā nav piemērojams, ja apbūvēta zemesgabala atsavināšanas noteikumi līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai nosūtīti personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, un šī persona atsavināšanas noteikumos paredzētajā termiņā iesniedz atsavināšanu veicošajai institūcijai apliecinājumu, ka piekrīt pirkt apbūvēto zemesgabalu saskaņā ar šiem atsavināšanas noteikumiem.

3.Līdz pabeigšanas datumam nomnieks ir tiesīgs šajā likumā paredzētajā kārtībā iesniegt attiecīgi privatizāciju veicošajai institūcijai vai atsavināšanu veicošajai institūcijai tāda neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājumu vai atsavināšanas ierosinājumu, kurš ir iznomāts līdz šā likuma pieņemšanas dienai un kura:

1) nomas termiņš ir vismaz 10 gadi;

2) nomas līgums ir nostiprināts ze­mesgrāmatā;

3) nomas līgumā ir paredzētas nomnieka tiesības būvēt uz iznomātā zemesgabala ēkas (būves) kā patstāvīgus īpašuma objektus.

4.Pārejas noteikumu 3.punktā minēto zemesgabalu privatizē vai atsavina saskaņā ar šā likuma noteikumiem par apbūvēta zemesgabala privatizāciju vai atsavināšanu, ja ne vēlāk kā līdz 2008.gada 31.decembrim zemesgrāmatā tiek nostiprinātas nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

4.¹ Ja līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam zemesgrāmatā netiek nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzbūvētas uz šā zemesgabala, attiecīgi privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija pieņem lēmumu par šā zemesgabala nenodošanu privatizācijai vai atsavināšanai, jo līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam zemesgrāmatā nav nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm). Turpmāk šo zemesgabalu var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

4.² Ja pārejas noteikumu 3.punktā minētais zemesgabals ir bijis nodots privatizācijai kā neapbūvēts zemesgabals un līdz pārejas noteikumu 4.punktā minētajam termiņam zemesgrāmatā netiek nostiprinātas zemesgabala nomnieka īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas uzbūvētas uz šā zemesgabala, privatizāciju veicošā institūcija pieņem lēmumu par šā zemesgabala privatizācijas izbeigšanu. Turpmāk šo zemesgabalu var atsavināt Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

5. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kas nosaka šā likuma:

1) 5.panta devītajā daļā minētā Privatizācijas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas;

2) 18.panta septītajā daļā minētā Atsavināšanas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas;

3) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu);

4) 24.panta trešajā daļā minētā Pilsētu zemes izpirkšanas reģistra vešanas kārtību un reģistrā ierakstāmās ziņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

5.¹ Ministru kabinets līdz 2007.gada 30.septembrim izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma 23.panta trešajā daļā minēto lauku zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu iesniegšanas un izskatīšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā izpērkamie (pērkamie) zemesgabali iekļaujami Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, reģistrā ierakstāmās ziņas un reģistra uzturēšanas kārtību.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

6. Ministru kabinets līdz 2008.gada 1.martam izdod noteikumus, kas reglamentē šā likuma:

1) 32.panta septītajā daļā minēto priekšapmaksas kārtību un kārtību, kādā valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" paziņo par veiktajām priekšapmaksām;

2) 32.panta astotajā daļā minēto zemes izpirkuma (pirkuma) līguma noslēgšanas kārtību, līguma būtiskos noteikumus, ar līguma slēgšanu saistīto izdevumu samaksas kārtību un apmēru, kā arī zemes izpirkuma (pirkuma) tipveida līgumu;

3) 26.¹ panta trešajā daļā minēto līdzvērtīgas zemes kompensācijas fonda izveidošanas kārtību, kā arī kārtību, kādā piešķirama līdzvērtīga zeme bijušajiem zemes īpašniekiem vai viņu mantiniekiem.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008. likumu, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

6.¹ Līdz pārejas noteikumu 5.¹ un 6.punktā minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 30.septembrim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 30.augusta noteikumi Nr.641 "Lauku zemes izpirkšanas reģistra noteikumi", Ministru kabineta 2006.gada 23.maija noteikumi Nr.418 "Noteikumi par maksājumiem, izpērkot lietošanā piešķirto zemi lauku apvidos" un Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.701 "Kārtība, kādā veicama priekšapmaksa un iesniedzams apliecinājums par priekšapmaksu, izpērkot pilsētas zemi", ciktāl minētie normatīvie akti nav pretrunā ar šo likumu.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

7. Ministru kabinets līdz 2008.gada 30.novembrim izanalizē situāciju attiecībā uz pastāvīgā lietošanā nodotajām, bet neiemērītajām zemēm un sniedz par to ziņojumu Saeimai.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

7.¹ Ministru kabinets līdz 2010.gada 1.martam izanalizē situāciju, kāda ir sertifikātu izmantošanā, un sniedz par to ziņojumu Saeimai.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

8. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod šā likuma 8.panta otrajā daļā minētos noteikumus par zemes vērtēšanu privatizācijas vajadzībām.

9. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.septembrim izdod noteikumus, kuros paredz:

1) kārtību, kādā aprēķināma šā likuma 9.panta septītajā daļā un 20.panta devītajā daļā minētā apbūvēta zemesgabala nomas maksa;

2) kārtību, kādā aprēķināma šā likuma 22.panta ceturtajā daļā minētā neapbūvēta zemesgabala nomas maksa;

3) šā likuma 25.panta septītajā daļā minētās neizpirktās lauku apvidus zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī apstiprina lauku apvidus zemes nomas tipveida līgumu;

4) šā likuma 26.panta ceturtajā daļā minētās neizpirktās pilsētas zemes nomas līguma noslēgšanas kārtību, nomas līguma būtiskos noteikumus un nomas maksas aprēķināšanas kārtību, kā arī apstiprina pilsētas zemes nomas tipveida līgumu.

10. Šā likuma 6.panta pirmajā un otrajā daļā, kā arī 7.panta pirmajā un ceturtajā daļā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, skaitāms nevis no ierosinājuma iesniegšanas dienas, bet no dienas, kad attiecīgais privatizācijas ierosinājums reģistrēts Privatizācijas reģistrā.

11. Šā likuma 19.panta pirmajā un trešajā daļā noteiktais lēmuma pieņemšanas termiņš par tiem atsavināšanas ierosinājumiem, kuri saņemti līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, skaitāms nevis no ierosinājuma iesniegšanas dienas, bet no dienas, kad attiecīgais atsavināšanas ierosinājums reģistrēts Atsavināšanas reģistrā.

12. Ministru kabinets vai pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem 52 mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 18.12.2008. un 18.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2010.)

13. Par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija, Ministru kabineta rīkojuma projektu valsts īpašumu privatizāciju veicošā institūcija sagatavo un iesniedz Ekonomikas ministrijai 25 mēnešu laikā no privatizācijas ierosinājuma saņemšanas dienas.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008. un 06.06.2019. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

14. Rīgas pilsētas pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par pašvaldības īpašuma objekta vai apbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par pašvaldības īpašuma objekta vai apbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem:

1) līdz 2007.gada 31.augustam — par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2005.gada 1.septembra līdz 2005.gada 31.decembrim;

2) līdz 2008.gada 29.februārim — par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.janvāra līdz 2006.gada 30.jūnijam;

3) līdz 2010.gada 31.decembrim — par tiem privatizācijas ierosinājumiem, kuri saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo, ceturto un piekto daļu reģistrēti Privatizācijas reģistrā no 2006.gada 1.jūlija.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.02.2008., 18.12.2008. un 18.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2010.)

14.¹ Rīgas pilsētas pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par neapbūvēta zemesgabala nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu par neapbūvēta zemesgabala privatizācijas ierosinājuma noraidīšanu pieņem līdz 2010.gada 30.decembrim.

(07.02.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2010. likumu, kas stājas spēkā 10.03.2010.)

14.² Ja laikā līdz šā likuma 6.panta otrajā daļā un pārejas noteikumu 12., 14. vai 14.¹ punktā noteiktajam termiņam ir ierosināta un nav pabeigta tiesvedība sakarā ar strīdu par īpašuma tiesībām uz valsts vai pašvaldības īpašuma objektu vai neapbūvētu zemesgabalu vai to nostiprināšanu zemesgrāmatā, vai ir ierosināta un nav pabeigta tiesvedība lietā par īpašuma atzīšanu par bezīpašnieka vai bezmantinieka mantu, Ministru kabinets vai pašvaldības dome šā likuma 6.panta otrajā daļā minēto lēmumu par nodošanu privatizācijai vai pamatotu atteikumu nodot privatizācijai pieņem četru mēnešu laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas nolēmums vai notariāls akts.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

15. (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

16. Ja laikā līdz pabeigšanas datumam ir ierosināta un nav pabeigta tiesvedība sakarā ar strīdu par īpašuma tiesībām uz ēkām (būvēm) vai to nostiprināšanu zemesgrāmatā, persona pēc tam, kad zemesgrāmatā ir nostiprinātas īpašuma tiesības uz ēkām (būvēm), kas atrodas uz zemesgabala, ir tiesīga apbūvēta zemesgabala atsavināšanas ierosinājumu iesniegt triju mēnešu laikā no dienas, kad likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums minētajā lietā. Šāda atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanai ir tādas pašas tiesiskās sekas kā atsavināšanas ierosinājuma iesniegšanai līdz pabeigšanas datumam.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

17. Personai, kurai saskaņā ar šā likuma 25.pantu zemes pastāvīgās lietošanas tiesības izbeidzās ar 2006.gada 1.septembri, zemes nomas pirmtiesība izbeidzas 2007.gada 30.novembrī.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

18. Ja līdz 2007.gada 1.augustam pašvaldība nav iesniegusi nostiprinājuma lūgumu reģistrācijai zemesgrāmatā par zemi, uz kuru personai saskaņā ar šā likuma 25.pantu izbeidzās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības ar 2006.gada 1.septembri, tiesības uz šo zemi nav nostiprināmas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda līdz 2011.gada 30.decembrim, izņemot šā likuma 25.panta pirmajā daļā, kā arī 26.panta pirmajā daļā noteiktos gadījumus, kad persona atsakās izpirkt (pirkt) zemi.

(24.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

19. Persona, kura ir noslēgusi zemes nomas līgumu ar pašvaldību un šā likuma 23.panta otrās daļas noteiktajā kārtībā iesniegusi zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumu, kā arī ir iekļauta Lauku zemes izpirkšanas reģistrā, atlīdzina pašvaldībai ar zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītos izdevumus, ja tādi ir.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

20. Ja atbilstoši pašvaldības lēmumam zeme izmantojama zemes reformas pabeigšanai un uz šo zemi bijušajam īpašniekam vai viņa mantiniekam ir atjaunotas īpašuma tiesības, minētā persona atlīdzina pašvaldībai ar zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītos izdevumus, ja pašvaldībai tādi ir, un personas pienākums ir tos atlīdzināt normatīvajos aktos noteiktajos gadījumos. Izdevumi atlīdzināmi ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par īpašuma tiesību atjaunošanu.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

21. Ja persona, kurai saskaņā ar šā likuma 25.pantu izbeidzās zemes pastāvīgās lietošanas tiesības ar 2006.gada 1.septembri, ir veikusi zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju un tiesības uz šo zemi nostiprinātas zemesgrāmatā uz pašvaldības vārda, pašvaldības pienākums ir ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad tiesības nostiprinātas zemesgrāmatā, atlīdzināt šai personai ar zemes kadastrālo uzmērīšanu un kadastra datu reģistrāciju Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmā saistītos izdevumus.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

22. Ministru kabinets vai pašvaldības dome pēc šā likuma 6.panta astotajā daļā noteiktā termiņa, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 30.decembrim ir tiesīga pati nodot privatizācijai tādas kapitālsabiedrības valsts vai pašvaldības kapitāla daļas, kurā valstij vai pašvaldībai jau pieder privatizācijai nodotas, bet vēl neprivatizētas kapitāla daļas.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

23. Personas, kuras no 2006.gada 1.aprīļa līdz 2007.gada 1.augustam bija zaudējušas tiesības tām piešķirtos privatizācijas sertifikātus ieskaitīt privatizācijas sertifikātu kontā, var privatizācijas sertifikātus ieskaitīt šajā kontā saskaņā ar šā likuma 27.panta piektās daļas noteikumiem.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

24. Privatizējot kopīpašumā esošu valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, apbūvētu vai neapbūvētu zemesgabalu, kop­īpašniekam kā pirmpirkuma tiesīgajai personai valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala valstij vai pašvaldībai piederošo domājamo daļu pārdod Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 14.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

25. Šā likuma 38.pantā minēto termiņu pieteikumiem, kas šajā pantā minētajos jautājumos iesniegti tiesā līdz 2007.gada 31.jūlijam, nosaka no 2007.gada 1.augusta.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

26. Ja persona valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), ir noslēgusi ar maksu par atlikto maksājumu — divpadsmit procentiem gadā no vēl nesamaksātās privatizācijas sertifikātu un euro daļas, pēc 2007.gada 1.augusta, veicot turpmākos maksājumus, ir jāpiemēro šā likuma 13.panta otrajā daļā un 20.panta astotajā daļā noteiktā maksa par atlikto maksājumu.

(21.06.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

27. Ministru kabinets ne vēlāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim izdod šā likuma 16.panta piektajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo Ministru kabineta noteikumu izdošanai, bet ne ilgāk kā līdz 2007.gada 1.novembrim ir spēkā 2005.gada 30.augusta Ministru kabineta noteikumi Nr.645 "Noteikumi par zemesgabalu nomas maksas aprēķināšanas kārtību un neizpirktās pilsētu zemes nomas līgumu slēgšanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.08.2007.)

28. (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

29. (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

30. (Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

31. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija līdz pirkuma līguma parakstīšanai informē personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, nosūtot tai paziņojumu ierakstītā vēstulē, par tiesībām iegādāties apbūvētu zemesgabalu par tādu vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Šajā gadījumā personai atbilde jāsniedz 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nesūta paziņojumu šādai personai, ja līdz 2008.gada 15.februārim tai nosūtīts privatizācijas vai atsavināšanas paziņojums (privatizācijas noteikumi, privatizācijas projekts) par tiesībām iegādāties zemesgabalu par vērtību privatizācijas vajadzībām, kas ir zemāka par vērtību, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

32. Ja līdz 2008.gada 15.februārim ar personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ir noslēgts nomaksas pirkuma līgums par apbūvēta zemesgabala pārdošanu par vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda noteikta laika periodā no 2007.gada 31.augusta līdz 2008.gada 15.februārim, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nosūta šādai personai paziņojumu par iespēju grozīt līgumu, nosakot attiecīgā apbūvētā zemesgabala vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Šajā gadījumā personai atbilde jāsniedz 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nesūta paziņojumu šādai personai, ja līdz 2008.gada 15.februārim ir noslēgts nomaksas pirkuma līgums, kurā pārdodamā apbūvētā zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par vērtību, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

33. Ja līdz 2008.gada 15.februārim ar personu, kurai ir pirmpirkuma tiesības, ir noslēgts pirkuma līgums par apbūvēta zemesgabala pārdošanu par vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda noteikta laika periodā no 2007.gada 31.augusta līdz 2008.gada 15.februārim, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nosūta šādai personai paziņojumu par iespēju noslēgt līgumu, kas paredzētu šai personai tiesības saņemt atmaksu par summu, kas ir starpība starp pirkuma līgumā noteikto apbūvētā zemesgabala vērtību un tā vērtību privatizācijas vajadzībām, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā. Šajā gadījumā personai atbilde jāsniedz 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas. Privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija nesūta paziņojumu šādai personai, ja līdz 2008.gada 15.februārim ir noslēgts pirkuma līgums, kurā pārdodamā apbūvētā zemesgabala vērtība privatizācijas vajadzībām ir zemāka par vērtību, kāda tā bija 2007.gada 31.augustā.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

34. Ja šā likuma 26.¹ panta otrajā daļā noteiktajā kārtībā bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem bijušā īpašuma vietā piešķir līdzvērtīgu zemi pēc 2008.gada 1.janvāra, zemes kadastrālo vērtību līdzvērtīgas zemes platības noteikšanai aprēķina pēc vērtības, kāda tā bija 2007.gada 31.decembrī.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

35. Grozījumi šā likuma 9.panta septītajā daļā, 20.panta devītajā daļā un 26.panta ceturtajā daļā (par zemesgabala nomas maksas noteikšanas kārtību) stājas spēkā 2010.gada 1.janvārī.

(07.02.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.02.2008.)

36. Rīgas pilsētas pašvaldības domei 2009.gadā katru mēnesi iesniegt Saeimā ziņojumu ar informāciju par iesniegto privatizācijas ierosinājumu izskatīšanas gaitu.

(18.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 31.12.2008.)

37. Tiesiskās attiecības, kas, pamatojoties uz šā likuma 9.panta septīto daļu, 16.panta piekto daļu, 20.panta devīto daļu un 26.panta ceturto daļu, nodibinātas līdz 2009.gada 1.jūlijam, tiek apspriestas saskaņā ar noslēgto zemesgabala nomas līgumu un likuma normām, kuras bija spēkā tad, kad šīs attiecības radušās. Šis nosacījums tajā daļā, kas attiecas uz nomas maksas apmēra noteikšanas kārtību, ir spēkā ne ilgāk kā līdz 2010.gada 1.jūlijam.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.06.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

38. Grozījumi šā likuma 8.panta otrajā daļā, kas piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikt kārtību, kādā notiek zemes vērtēšana privatizācijas vajadzībām, tiek piemēroti apbūvētiem zemesgabaliem (atsevišķs apbūvēts zemesgabals vai apbūvēts zemesgabals kopā ar privatizējamo valsts vai pašvaldības īpašuma objektu), kuru vērtību privatizācijas vajadzībām nosaka pēc 2009.gada 30.jūnija.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

39. Ja līdz 2009.gada 1.jūlijam apbūvēta zemesgabala privatizācijas vai atsavināšanas paziņojums (noteikumi) nosūtīts personai, kurai ir pirmpirkuma tiesības, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija līdz pirkuma līguma parakstīšanai informē šo personu, nosūtot tai ierakstītā vēstulē paziņojumu par tiesībām iegādāties apbūvētu zemesgabalu par tādu vērtību, kas noteikta privatizācijas vajadzībām atbilstoši šā likuma 8.panta otrajai daļai, ja persona pirms zemesgabala novērtēšanas samaksās novērtēšanas izdevumus privatizāciju vai atsavināšanu veicošajai institūcijai.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

40. Ja šo pārejas noteikumu 39.punktā minētā persona piekrīt pirms privatizējamā vai atsavināmā zemesgabala novērtēšanas samaksāt novērtēšanas izdevumus, tai atbilde jāsniedz un novērtēšanas izdevumi jāsamaksā 30 dienu laikā no paziņojuma saņemšanas dienas.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

41. Ja šo pārejas noteikumu 40.punktā minētā persona noslēdz apbūvēta privatizējamā vai atsavināmā zemesgabala pirkuma līgumu, tad summa, ko tā ir samaksājusi par zemesgabala novērtēšanu, tiek ieskaitīta zemesgabala pirkuma maksā. Ja šo pārejas noteikumu 40.punktā minētā persona nenoslēdz apbūvēta privatizējamā vai atsavināmā zemesgabala pirkuma līgumu, tad summa, ko tā ir samaksājusi par zemesgabala novērtēšanu, netiek atmaksāta.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

42. Valsts vai pašvaldības īpašuma objekta, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma līgumā, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), kurā noteikts norēķinu termiņš līdz pieciem gadiem un kurš noslēgts līdz 2009.gada 1.jūlijam, pēc personas rakstveida gribas izteikuma maksimālais norēķinu termiņš var tikt pagarināts līdz 10 gadiem.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

43. Pieņemot lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu līdz 2009.gada 30.decembrim, Valsts zemes dienesta reģionālā struktūrvienība salīdzina zemesgabala 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību, kas noteikta, ņemot vērā Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumus Nr.948 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam”, ar tā kadastrālo vērtību. Samaksas apmēru par izpērkamo (pērkamo) zemi aprēķina, ņemot vērā skaitliski zemāko vērtību.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)

44. Ja lēmums par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņemts līdz 2009.gada 15.oktobrim un persona nav noslēgusi izpirkuma (pirkuma) līgumu ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka”, personai ir tiesības izpirkt (pirkt) tās faktiskajā lietošanā esošo zemi par 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību, kas noteikta, ņemot vērā Ministru kabineta 2009.gada 18.augusta noteikumus Nr.948 “Noteikumi par kadastrālo vērtību bāzi 2010.gadam”, vai par kadastrālo vērtību, ja tā ir zemāka salīdzinājumā ar lēmumā par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu noteikto. Samaksas apmēra maiņai persona iesniedz valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” Valsts zemes dienesta izziņu par 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību. Ja zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu slēdz pēc 2009.gada 30.decembra, samaksas apmēra maiņai persona valsts akciju sabiedrībai “Latvijas Hipotēku un zemes banka” iesniedz Kadastra izziņu par nekustamo īpašumu. Ja pašvaldība līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu ir noteikusi samaksas apmēra samazinājumu, izziņai par 2010.gadam prognozēto kadastrālo vērtību vai Kadastra izziņai par nekustamo īpašumu pievieno informāciju par samaksas apmēru par izpērkamo (pērkamo) zemi, ņemot vērā pašvaldības noteikto samaksas apmēra samazinājumu.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)

45. Ja zemesgabala koplietošanas gadījumā iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu līdz 2009.gada 31.augustam iesniedzis vismaz viens zemes koplietotājs, lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņem atbilstoši zemes koplietotāju līdz 2009.gada 31.augustam izteiktajai gribai attiecībā uz rīcību ar katram no viņiem noteikto domājamo daļu, pieņemot, ka koplietotājs, kurš savu gribu nav izteicis līdz 2009.gada 31.augustam, ir atteicies izpirkt (pirkt) zemesgabala domājamo daļu.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)

45.¹ Ja zemesgabala koplietošanas gadījumā iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu līdz 2010.gada 31.augustam iesniedzis vismaz viens zemes koplietotājs, lēmumu par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu pieņem atbilstoši zemes koplietotāju līdz 2010.gada 31.augustam izteiktajai gribai attiecībā uz rīcību ar katram no viņiem noteikto domājamo daļu, pieņemot, ka koplietotājs, kurš savu gribu nav izteicis līdz 2010.gada 31.augustam, ir atteicies izpirkt (pirkt) zemes gabala domājamo daļu.

(05.05.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

46. Personām, kas noslēgušas ar valsts akciju sabiedrību “Latvijas Hipotēku un zemes banka” zemes izpirkuma (pirkuma) līgumu, kurā piemērots atliktais maksājums (nomaksa), kurā norēķinu termiņš noteikts līdz pieciem gadiem un kurš noslēgts līdz 2009.gada 15.oktobrim, pēc šo personu rakstveida gribas izteikuma maksimālais norēķinu termiņš var tikt pagarināts līdz 10 gadiem. Sākot ar 2014.gada 1.martu, maksimālo norēķinu termiņu ir tiesīga pagarināt tā institūcija, kuru saskaņā ar šā likuma 23.panta 11.² daļu vai 24.panta 4.¹ daļu noteicis Ministru kabinets.

(24.09.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.01.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

47. Personām, kuru zemes izpirkšanas (pirkšanas) pieprasījumā norādītais zemesgabals iekļauts Lauku zemes izpirkšanas reģistrā ar nosacījumu, ka līdz lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu, bet ne vēlāk kā līdz 2009.gada 31.augustam šīs personas iesniegs Valsts zemes dienesta teritoriālajai struktūrvienībai dokumentus, kas apliecina tiesības izpirkt (pirkt) zemi, ir tiesības zemes robežu plānu un iesniegumu lēmuma pieņemšanai par zemes piešķiršanu īpašumā par samaksu iesniegt līdz 2010.gada 31.augustam.

(24.09.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.10.2009.)

48. Noteikt, ka laika periodā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim ir paredzēta šāda maksājumu veikšanas kārtība:

1) tos maksājumus, kurus veic valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs par attiecīgo īpašuma objektu vai zemesgabalu, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija vispirms ieskaita pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu (nomaksa) proporcionālai dzēšanai;

2) pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšana neatbrīvo valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircēju no nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā aprēķinātās soda naudas maksājumiem;

3) ja valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircējs neveic nomaksas pirkuma līgumā paredzētos maksājumus pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanai, privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija uzrēķina nomaksas pirkuma līgumā paredzēto soda naudu;

4) pēc valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma maksas pamatsummas un procentu maksājuma par atlikto maksājumu dzēšanas turpmākos šā objekta vai zemesgabala pircēja maksājumus ieskaita nomaksas pirkuma līgumā noteiktajā kārtībā uzrēķinātās soda naudas dzēšanai, piemērojot šā punkta 3.apakšpunktā minēto kārtību.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

49. Noteikt, ka laika periodā no 2010.gada 1.jūlija līdz 2012.gada 31.decembrim privatizāciju vai atsavināšanu veicošā institūcija pēc valsts vai pašvaldību īpašuma objekta vai apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pircēja lūguma var atlikt šā īpašuma objekta vai zemesgabala nomaksas pirkuma līgumā noteikto pirkuma maksas pamatsummas un soda naudas samaksu uz laiku, kādu lūdz īpašuma objekta vai zemesgabala pircējs, bet ne ilgāk kā uz vienu gadu, ja pircējs iesniedz kompetentas institūcijas izsniegtu dokumentu par to, ka ir nomaksājis likumā noteiktos nodokļus, kā arī var pierādīt savu maksātspēju.

(17.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

50. Šā likuma 26.panta pirmās daļas 3.punktā minētais zemes izpirkšanas termiņš — 2010.gada 30.decembris — nav piemērojams, ja laikā no 2009.gada 31.decembra līdz 2010.gada 1.jūlijam pašvaldība ir pieņēmusi lēmumu par pašvaldības mantas nodošanu atsavināšanai. Šajā gadījumā personai ir tiesības iegūt zemi īpašumā Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā noteiktajā kārtībā.

(17.06.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.06.2011.)

51. Līdz brīdim, kad Ministru kabinets nosaka institūciju, kura pildīs šajā likumā noteikto valsts pārvaldes uzdevumu — nodrošināt zemes izpirkšanas (pirkšanas) procesu —, šajā likumā noteiktos uzdevumus veic valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum".

(16.01.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2014.)

52. Ja valsts īpašuma objekta privatizācijas noteikumi apstiprināti vai valsts neapbūvēta zemesgabala izsoles noteikumi izsludināti līdz 2015.gada 28.februārim, Ministru kabinets var pieņemt lēmumu par īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja privatizācijas noteikumi apstiprināti vai izsole izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt objektu vai pirkt zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju.

(29.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

53. Ja pašvaldības dome pašvaldības īpašuma objekta privatizācijas projektu apstiprinājusi vai pašvaldības neapbūvēta zemesgabala izsoles noteikumus izsludinājusi līdz 2015.gada 28.februārim, pašvaldības dome var pieņemt lēmumu par īpašuma objekta vai neapbūvēta zemesgabala privatizācijas izbeigšanu, ja privatizācijas projekts vai privatizācijas noteikumi apstiprināti vai izsole izsludināta divas reizes un neviens pretendents nav pieteicies privatizēt objektu vai pirkt zemesgabalu vai nav apstiprināts par pircēju.

(29.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2015.)

54. Šā likuma 13. panta pirmajā daļā minēto atlikto maksājumu (nomaksu) maksimālo termiņu (līdz pieciem gadiem) nepiemēro tādiem valsts vai pašvaldības īpašuma objektu, kā arī apbūvēta vai neapbūvēta zemesgabala pirkuma līgumiem, kuri noslēgti līdz attiecīgo grozījumu (par termiņa 10 gadi samazināšanu uz pieciem gadiem) spēkā stāšanās dienai.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)

55. Šā likuma 32. panta devītajā daļā minēto norēķinu termiņu (līdz pieciem gadiem) nepiemēro tādiem zemes izpirkuma (pirkuma) līgumiem, kuri noslēgti līdz attiecīgo grozījumu (par termiņa 10 gadi samazināšanu uz pieciem gadiem) spēkā stāšanās dienai.

(06.06.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.07.2019.)