Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Latvijas Republikas Advokatūras likums
PIRMĀ DAĻA
VISPĀRĪGIE NOTEIKUMI

1. Šis likums regulē advokātu profesionālo un korporatīvo darbību.

2. Advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa.

3. Advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

4. Latvijā par advokātiem šajā likumā noteiktajā kārtībā var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērinātu advokātu palīgi;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti).

Ārvalstu advokāti, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu advokātus, Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

5. Advokāti ir tiesu sistēmai piederīgas personas lietu vešanai jebkurā Latvijas Republikas tiesā un pirmstiesas izmeklēšanas iestādē pēc pušu, apsūdzēto un citu lietas dalībnieku (klientu) izvēles un viņu uzdevumā, kā arī likumā noteiktajos gadījumos tiesu priekšsēdētāju, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu vadītāju un Latvijas zvērinātu advokātu padomes uzdevumā. Advokāti likuma noteiktajā kārtībā sniedz arī citu juridisko palīdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

6. Savā profesionālajā darbībā advokāti ir neatkarīgi un pakļauti tikai likumam.

Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm jāgarantē advokātu neatkarība.

Aizliegts:

1) iejaukties advokātu profesionālajā darbībā, ietekmēt vai iespaidot viņus;

2) pieprasīt no advokātiem ziņas un paskaidrojumus, kā arī nopratināt viņus kā lieciniekus par faktiem, kas viņiem kļuvuši zināmi, sniedzot juridisko palīdzību;

3) kontrolēt pasta, telegrāfa korespondenci un dokumentus, kurus advokāti saņēmuši vai sastādījuši, sniedzot juridisko palīdzību, izdarīt to apskati un izņemšanu, kā arī veikt kratīšanu, lai atrastu un izņemtu šādu korespondenci un dokumentus;

4) kontrolēt, arī izmantojot šā panta 3.punktā minētos procesuālos līdzekļus, advokātu juridiskās palīdzības sniegšanai izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā;

5) pieprasīt no klientiem ziņas par advokātu sniegtās palīdzības faktu un tās saturu;

6) pakļaut advokātus jebkādām sankcijām vai draudiem sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu klientiem saskaņā ar likumu;

7) saukt advokātus pie jebkura veida atbildības par rakstveida vai mutvārdos izteiktiem paziņojumiem, kurus viņi snieguši, godprātīgi pildot savus profesionālos pienākumus.

Par juridiskās palīdzības sniegšanu nav atzīstama advokāta nelikumīga darbība klienta interesēs, kā arī darbība klienta nelikumīga nodarījuma veicināšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.01.1998. likumu, kas stājas spēkā 19.02.1998.)

7. Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

8. Klientiem ir tiesības brīvi izvēlēties advokātu savu interešu aizstāvībai un pārstāvībai un neierobežoti un netraucēti satikties ar viņu. Visām aizturētajām, arestētajām, apcietinātajām un notiesātajām personām jānodrošina iespēja, laiks un līdzekļi, lai bez kavēšanās, iejaukšanas vai cenzūras, ievērojot pilnīgu konfidencialitāti, tas varētu satikties divatā vai sazināties ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

9. Visām personām nodrošināmas vienādas tiesības uz juridisko palīdzību. Fiziskajām personām juridiskā palīdzība jānodrošina neatkarīgi no to pilsonības, izcelsmes, sociālā, mantiskā, dienesta un cita stāvokļa, rases, tautības, valodas, dzimuma, izglītības, reliģiskajiem, politiskajiem un citiem uzskatiem, partijas piederības, nodarbošanās veida un rakstura un dzīvesvietas.

10. Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un jebkurai personai jānodrošina, lai attiecībā uz advokātiem un viņu klientiem tiktu izpildīti likumdošanas aktos noteiktie juridiskās palīdzības sniegšanas nosacījumi.

11. Advokātiem un viņu klientiem ir saistoša tā kārtība un noteikumi, kuri saskaņā ar likumu pastāv vietās, kur tiek sniegta juridiskā palīdzība.

12. Likumā noteiktajos gadījumos valsts apmaksā advokātu sniegto juridisko palīdzību un ar tās sniegšanu saistītos izdevumus.

Atlīdzību un atlīdzināmos izdevumus, kas zvērinātu advokātu vecākajam radušies, organizējot valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanu kriminālprocesā, sedz no valsts budžetā paredzētajiem līdzekļiem.

Zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības noteikšanas kārtību un apmērus, atlīdzināmo izdevumu veidus, atlīdzināmo izdevumu noteikšanas kārtību un apmērus, kā arī zvērinātu advokātu vecākā atlīdzības un atlīdzināmo izdevumu piešķiršanas kārtību un minēto finanšu līdzekļu izlietojuma pārskata saturu un iesniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

13. Valsts institūcijām ir pienākums uzklausīt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

OTRĀ DAĻA
ZVĒRINĀTI ADVOKĀTI

14. Par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kuras:

1) ir Latvijas pilsoņi;

2) ir ar nevainojamu reputāciju;

3) sasniegušas divdesmit piecu gadu vecumu;

4) pēc akreditētas studiju programmas apguves augstskolā ieguvušas otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnēs un jurista profesionālo kvalifikāciju, kā arī ieguvušas maģistra grādu tiesību zinātnēs;

5) prot valsts valodu augstākajā līmenī;

6) ieguvušas darba pieredzi, strādājot kādā no šādiem amatiem:

a) vismaz trīs gadus — tiesneša amatā,

b) vismaz piecus gadus — prokurora, zvērināta tiesu izpildītāja vai zvērināta notāra amatā vai par zvērināta advokāta palīgu,

c) vismaz septiņus gadus — augstskolas tiesību zinātņu specialitātes akadēmiskā personāla amatā vai citā juridiskās specialitātes amatā pēc jurista profesionālās kvalifikācijas iegūšanas;

7) nokārtojušas advokāta eksāmenu.

No zvērināta advokāta eksāmena kārtošanas daļēji ir atbrīvoti tiesību zinātņu doktori.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004., 28.10.2010. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

15. Par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 14.panta prasībām;

2) pār kurām nodibināta aizgādnība;

3) pret kurām ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process;

4) kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;

5) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

6) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

7) kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;

8) kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt advokāta amatu vai šā likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktā norādītos amatus;

9) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra vai zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata, kamēr no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;

10) kuru nodarbošanos Latvijas Zvērinātu advokātu padome ētisku apsvērumu dēļ atzinusi par nesavienojamu ar zvērināta advokāta stāvokli sabiedrībā;

11) kuras ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs un personas, kas veic juriskonsulta pienākumus saskaņā ar līgumu, vai nav izpildījušas šā likuma 42.panta prasības;

12) kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021)

16. No zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas:

1) (izslēgts ar 18.02.2021. likumu);

2) pār kurām nodibināta aizgādnība;

3) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kuras izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;

6) kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt advokāta amatu;

7) kuras šā likuma 39.pantā paredzētajā iesniegumā nepatiesi apliecinājušas, ka to uzņemšanai zvērinātos advokātos nav šķēršļu;

8) kuras pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšlikuma neizbeidz šā likuma 15.panta 10. vai 11.punktā minēto nodarbošanos;

9) kurām uzlikts disciplinārsods — izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

16.1 Latvijas Zvērinātu advokātu padome var apturēt zvērināta advokāta darbību uz laiku, kamēr viņš ir tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, vai uz mācību vai ilgstošas slimības laiku, kā arī pēc advokāta pamatota lūguma citos gadījumos.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome aptur tāda zvērināta advokāta darbību, kuram par noziedzīgu nodarījumu, kas izdarīts aiz neuzmanības, tiesa piespriedusi brīvības atņemšanu, — uz laiku, kamēr viņš atrodas ieslodzījuma vietā.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

17. Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku var atstādināt tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu.

Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, vai kuriem Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.

Ja zvērināts advokāts ir aizdomās turētais vai apsūdzētais kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, to uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina no valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanas.

No zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz maksātnespējas procesa laiku atstādina zvērinātu advokātu, pret kuru ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process.

Informāciju par zvērināta advokāta atstādināšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

TREŠĀ DAĻA
ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU KORPORATĪVĀ DARBĪBA
Pirmā sadaļa
Zvērinātu advokātu kolēģija

18. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus. Tikai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

19. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā pēc profesijas principa apvienotas fiziskās personas, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu advokātu profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.

20. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija darbojas uz šā likuma un statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

21. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijas ir zvērinātu advokātu kopsapulce, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, revīzijas komisija un disciplinārlietu komisija.

Pildot pienākumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijā vai citā institūcijā, kurā zvērināta advokāta dalību paredz likums, zvērināts advokāts nav valsts amatpersona. Arī citām personām dalība advokātu eksāmena komisijā nerada valsts amatpersonas statusu.

Zvērināts advokāts kā šajā pantā minētās institūcijas loceklis nedrīkst pieņemt lēmumus, piedalīties lēmumu pieņemšanā vai veikt citas darbības, kas ietekmē vai var ietekmēt zvērināta advokāta, viņa radinieku vai darījumu partneru personiskās vai mantiskās intereses likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

22. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas līdzekļus veido summas, kas tiek maksātas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā un apmērā par dalību Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir tiesīga noteikt maksājumu par dalību Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā zvērinātam advokātam vai viņa palīgam, kura darbība Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā apturēta.

(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

23. Lai sniegtu advokātiem materiālu atbalstu, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija var izveidot speciālus fondus no advokātu iemaksām, kā arī no fizisko un juridisko personu ziedojumiem.

Otrā sadaļa
Zvērinātu advokātu kopsapulce

24. Zvērinātu advokātu kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

24.1 Zvērinātu advokātu kopsapulcē ar balsstiesībām var piedalīties arī zvērināts advokāts, kura darbība apturēta, kā arī Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kurš reģistrējies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē saskaņā ar šā likuma 121. pantu.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

24.2 Zvērināts advokāts, kurš atstādināts no zvērināta advokāta pienākumu pildīšanas, var piedalīties zvērinātu advokātu kopsapulcē bez tiesībām piedalīties balsošanā.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

25. Tikai zvērinātu advokātu kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, revīzijas komisijas un disciplinārlietu komisijas locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trim gadiem Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus, revīzijas komisiju un disciplinārlietu komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtus, advokātu ētikas kodeksu un citus ar advokatūras iekšējo darbību saistītus aktus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

26. Latvijas Zvērinātu advokātu padome sasauc gada kopsapulces un ārkārtas kopsapulces. Ārkārtas kopsapulci sasauc pēc vajadzības, tās sasaukšanu var pieprasīt arī ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem advokātiem. Gada kopsapulci un ārkārtas kopsapulci var organizēt neklātienes formā, ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams sasaukt klātienes kopsapulci.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

27. Kopsapulcē lēmumi uzskatāmi par pieņemtiem, ja balsošanā piedalījusies vairāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem advokātiem. Balsošanu var organizēt neklātienes formā tiešsaistes sistēmā.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

28. Ja kvoruma trūkuma dēļ kopsapulcē nav notikušas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci. Ja arī šajā kopsapulcē lēmumu pieņemšana nav iespējama kvoruma trūkuma dēļ, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, bet padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

29. Klātienes kopsapulcē prezidē personas, kuras šādam nolūkam ievēlē sanākušie zvērināti advokāti no sava vidus, un protokolu apstiprina zvērināti advokāti, kuriem to uzdod kopsapulcē. Neklātienes kopsapulci organizē un protokolu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļi.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

30. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vēlēšanas kopsapulcē izdarāmas pēc tam, kad kopsapulce apspriedusi darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļu skaitu.

31. Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, revīzijas komisiju un disciplinārlietu komisiju ievēlē aizklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

32. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu advokātu padome stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

Trešā sadaļa
Latvijas Zvērinātu advokātu padome, revīzijas
komisija un disciplinārlietu komisija

(Sadaļas nosaukums 27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

33. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija.

34. Latvijas Zvērinātu advokātu padome:

1) pieņem lēmumu par uzņemšanu un ieskaitīšanu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaitā un lemj par izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaita, kā arī par atsevišķu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbības apturēšanu;

2) ved zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu, kā arī tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko sarakstus un zvērinātu advokātu biroju sarakstus, un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību;

3) pārzina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas organizācijas lietas;

4) uzrauga zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas;

5) pārzina zvērinātu advokātu palīgu sagatavošanu;

6) ņemot vērā tiesu, prokuratūras un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu izvietojumu, kā arī iedzīvotāju skaitu attiecīgajā tiesas darbības teritorijā, nosaka tajā minimālo zvērinātu advokātu skaitu, kāds ir nepieciešams, lai nodrošinātu pietiekamu juridisko palīdzību, bet neierobežo maksimālo šajā tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu skaitu;

7) apstiprina tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko, kā arī atbrīvo viņu no zvērinātu advokātu vecākā pienākumiem pēc viņa lūguma vai ja viņš nepilda šajā likumā noteiktos pienākumus;

8) izdod zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu apliecības;

9) uzdod advokātiem tiesās, pirmstiesas izmeklēšanas un citās iestādēs par atlīdzību vest tādu personu lietas, kas dibinātu iemeslu dēļ nevar atrast advokātu savas lietas vešanai, kā arī pēc tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecāko lūguma uzdod advokātiem veikt valsts nodrošināto aizstāvību un pārstāvību kriminālprocesā vai likumā noteiktajos gadījumos sniegt valsts nodrošināto juridisko palīdzību;

10) organizē konsultācijas juridiskās palīdzības sniegšanai trūcīgām vai maznodrošinātām personām;

11) gādā par to zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas un klientu lietas;

12) nosaka advokāta atlīdzības apmēru un citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos izdevumus atbilstoši šā likuma 57.pantam, ja advokātam ar klientu šajā ziņā pastāv strīds un ja starp viņiem nav noslēgta rakstveida vienošanās;

13) nosaka zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un apmērus;

14) nosaka kārtību, kādā zvērinātu advokātu vecākie organizē tiesas darbības teritorijā praktizējošo advokātu darbu, kā arī nosaka valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanai kriminālprocesā nepieciešamo advokātu dežūru grafiku sastādīšanas kārtību;

15) nodrošina advokātu darba organizēšanu aizstāvības un pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāja pieprasījuma, kā arī likumā noteiktajos gadījumos valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai;

16) administrē tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajiem no valsts budžeta līdzekļiem piešķirto finansējumu šā likuma 12.panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā;

17) nosaka tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākā izraudzīšanas kārtību;

18) šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā pārbauda zvērinātu advokātu biroju atbilstību šā likuma prasībām un izsniedz piekrišanu to dibināšanai un izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos un dokumentos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 19.02.2004., 27.05.2004., 19.06.2008., 28.10.2010. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

35. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

36. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

37. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmuma par zvērināta advokāta izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no advokātu skaita vai par zvērināta advokāta darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

38. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

38.1 Zvērinātu advokātu disciplinārlietas izskata disciplinārlietu komisija.

Disciplinārlietu komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

38.2 Zvērināti advokāti, kuru darbība apturēta sakarā ar atrašanos tiešās vai pastarpinātās valsts pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā vai kuri atstādināti no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas, nav tiesīgi darboties Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijās.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

Ceturtā sadaļa
Uzņemšana un ieskaitīšana zvērinātos advokātos

39. Persona, kura vēlas iestāties zvērinātu advokātu skaitā, iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniegumu un attiecīgus dokumentus. Iesniegumā pretendents apliecina, ka viņa uzņemšanai nav šā likuma 15.pantā minēto šķēršļu.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

40. To personu sarakstu, kuras iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome ievieto savā tīmekļvietnē, nosūta katras tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam un zvērinātiem advokātiem uz viņu norādīto elektronisko pastu un Tiesu administrācijai un uzaicina mēneša laikā sniegt rakstveida atsauksmi par šīm personām.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

41. Latvijas Zvērinātu advokātu padome izskata zvērināta advokāta pretendenta iesniegumu un dokumentus, ievāc un apsver visas vajadzīgās ziņas un novērtē pretendenta atbilstību šā likuma prasībām. Ja pretendents atbilst šā likuma prasībām, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pielaiž viņu pie advokāta eksāmena kārtošanas.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

41.1 Latvijas Zvērinātu advokātu padome organizē zvērināta advokāta eksāmenu un kvalifikācijas pārbaudi. Kvalifikācijas pārbaudi Latvijas Zvērinātu advokātu padome organizē ne vēlāk kā gada laikā no dienas, kad zvērināts advokāts nosūtīts uz kvalifikācijas pārbaudi. Zvērināta advokāta eksāmenu Latvijas Zvērinātu advokātu padome organizē ne retāk kā reizi sešos mēnešos. Zvērināta advokāta eksāmenu un kvalifikācijas pārbaudi pieņem komisija, kuras sastāvā ir:

1) trīs juridiskās zinātnes promocijas padomju deleģēti tiesību zinātņu doktori;

2) trīs Augstākās tiesas priekšsēdētāja norīkoti senatori;

3) trīs Latvijas Zvērinātu advokātu padomes norīkoti zvērināti advokāti;

4) tieslietu ministra pilnvarots pārstāvis.

Eksāmena komisijas sastāvu apstiprina tieslietu ministrs.

Eksāmena komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

41.2 Zvērināta advokāta eksāmena maksas apmēru, arī ja persona daļēji atbrīvojama no tā kārtošanas, nosaka Ministru kabinets. No zvērināta advokāta eksāmena maksas sedz ar eksāmena organizēšanu saistītos izdevumus un izmaksā atlīdzību eksāmena komisijas locekļiem.

Zvērināta advokāta eksāmena kārtību un jomas, kurās tiek pārbaudītas zvērināta advokāta amata pretendenta zināšanas un prasmes, arī ja persona daļēji atbrīvojama no tā kārtošanas, kā arī zvērināta advokāta eksāmena vērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 30.04.2021. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu)

41.3 Ja pretendents nokārtojis advokāta eksāmenu un Latvijas Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi papildu ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir radušies šā likuma 15.pantā minētie šķēršļi, Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzņem viņu zvērinātu advokātu skaitā.

Ja pretendents nav nokārtojis advokāta eksāmenu, viņam ir tiesības kārtot šo eksāmenu atkārtoti ne agrāk kā pēc 12 mēnešiem. Ja pretendents atkārtoti nav nokārtojis advokāta eksāmenu, katru nākamo reizi kārtot šo eksāmenu atļauts, kad pagājuši ne mazāk kā trīs gadi pēc iepriekšējā, nenokārtotā eksāmena.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

42. Ja iesniegumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā iesniegusi persona, kurai ir tāda nodarbošanās, kas nav savienojama ar advokāta pienākumiem (šā likuma 15.panta 10. un 11.punkts), padome var lemt par šādas personas uzņemšanu, taču lēmums stājas spēkā un persona pielaižama zvērēt un iekļaujama zvērinātu advokātu sarakstā tikai pēc tam, kad tā izbeigusi minēto nodarbošanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

43. (Izslēgts ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

44. (Izslēgts ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

45. Uzņemot zvērinātu advokātu skaitā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosaka, pie kuras apgabaltiesas šie zvērināti advokāti darbosies un kuras tiesas darbības teritorijā šiem zvērinātiem advokātiem būs praktizēšanas vieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

46. Par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā Latvijas Zvērinātu advokātu padome paziņo Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kas pieņem šādu jaunuzņemtā zvērināta advokāta zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijai, godprātīgi un pēc pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, sava advokāta darbā nerakstīt un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij, sabiedrībai, ģimenei un tikumībai, godīgi pildīt zvērināta advokāta pienākumus, sargāt savu pilnvardevēju vai to personu intereses, kuru lietas vedu, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

47. Zvērinātu advokātu skaitā uzņemtais advokāts pēc zvēresta došanas iekļaujams zvērinātu advokātu sarakstā. Informāciju par personas uzņemšanu zvērinātos advokātos Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis", paziņo attiecīgās tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam un tieslietu ministram un izsniedz zvērinātam advokātam apliecību, kas apstiprina viņa statusu. Zvērinātu advokātu apliecības paraugu apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

CETURTĀ DAĻA
ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PIENĀKUMI, TIESĪBAS UN ATBILDĪBA
Piektā sadaļa
Zvērinātu advokātu tiesības un pienākumi

48. Sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts ir tiesīgs:

1) aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumiskās intereses visās tiesās, prokuratūrās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, kā arī visās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos);

2) vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti vai to noraksti un jānodrošina advokātam iespēja iepazīties ar tiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saņemt lietpratēju atzinumu jautājumos, kuri prasa attiecīgas zināšanas;

3) iepazīties ar valsts un pašvaldību institūciju, tiesu, prokuratūru un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu normatīvajiem un individuālajiem aktiem, ar citu informāciju, kas saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, kā arī saņemt šo dokumentu norakstus.

Šā panta pirmās daļas 2.punktā minētie dokumenti vai to noraksti valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm pēc zvērināta advokāta pieprasījuma jāizsniedz viena mēneša laikā, ja likumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

48.1 Zvērināta advokāta pilnvarojumu un tā apjomu, kā arī tiesības izpildīt šā likuma 48. pantā noteiktos uzdevumus apliecina orderis. Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosaka ordera formu, saturu un tā lietošanas kārtību.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

49. Zvērinātam advokātam ir jāizmanto visi likumā paredzētie līdzekļi un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses.

49.1 Advokātam ir pienākums nodrošināt savlaicīgu juridisko palīdzību, sniedzot to bez neattaisnotas novilcināšanas. Ja advokāts nevar piedalīties tiesas sēdē, viņš nodrošina, ka viņa vietā juridiskās palīdzības sniegšanai ierodas cits advokāts, iepriekš par to vienojoties ar klientu un informējot tiesu.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

50. Zvērināti advokāti tiesas sēdēs nēsā īpašu tērpu — talāru.

51. Zvērināti advokāti sniedz juridisko palīdzību jebkurai personai civillietās, administratīvajās lietās vai likumā noteiktajos gadījumos citās lietās pēc vienošanās ar klientiem vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

52. Krimināllietās zvērināti advokāti uzņemas aizstāvēt personas, kurām ir tiesības uz aizstāvību, un notiesātos, pārstāv cietušos un sniedz juridisko palīdzību jebkurai personai kriminālprocesā.

Šā panta pirmajā daļā minētās darbības zvērināts advokāts veic:

1) pēc vienošanās ar personu vai tās pārstāvi;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos — Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vai zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā;

3) procesa virzītāja uzdevumā — Kriminālprocesa likumā noteiktās atsevišķās procesuālās darbības.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

52.1 Zvērinātiem advokātiem ir pienākums atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā sastādītajam advokātu dežūru grafikam veikt procesa virzītāja norādītajā laikā valsts nodrošināto aizstāvību un pārstāvību Kriminālprocesa likumā noteiktajās atsevišķajās procesu­ālajās darbībās.

Ja zvērināts advokāts procesa virzītāja norādītajā laikā nevar pats piedalīties atsevišķajā procesuālajā darbībā, viņam jānodrošina, lai viņa vietā cits zvērināts advokāts ierastos juridiskās palīdzības sniegšanai, un par to jāinformē procesa virzītājs.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

53. Klients var uzdot zvērinātam advokātam savas lietas vešanu pilnā apmērā līdz tās pabeigšanai vai pilnvarot viņu tikai zināma uzdevuma veikšanai. Nav liegts vienā un tajā pašā lietā pieņemt vairākus zvērinātus advokātus.

54. Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzdod zvērinātam advokātam vest lietas tikai pēc saskaņošanas ar attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecāko.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

54.1 Zvērinātu advokātu vecākais:

1) organizē tiesas darbības teritorijā praktizējošo advokātu darbu, kā arī sastāda advokātu dežūru grafikus valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāja pieprasījuma vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā — arī citās lietās;

2) nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo viņam par advokāta piedalīšanos kriminālprocesā;

3) uzdod attiecīgajā tiesas darbības teritorijā praktizējošajiem advokātiem valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanu;

4) sniedz atbalstu citiem tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajiem valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības nodrošināšanā.

Zvērinātu advokātu vecākajam ir tiesības saņemt no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem atlīdzību par advokātu darba organizēšanu valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanai, kā arī atlīdzinājumu to izdevumu segšanai, kuri radušies, veicot minētās funkcijas.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

55. Zvērināti advokāti nedrīkst atteikties no noslēgtās vienošanās vai dotā uzdevuma pildīšanas, nenorādot pamatotus iemeslus.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

56. (Izslēgts ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

57. Zvērināti advokāti vai zvērinātu advokātu biroji par uzņemšanos vest lietu rakstveidā vienojas ar klientu. Vienošanās ietver:

1) puses — klientu un juridiskās palīdzības sniedzēju;

2) juridiskās palīdzības veidu;

3) zvērināta advokāta atlīdzību vai tās aprēķināšanas kārtību;

4) atlīdzības samaksas kārtību;

5) zvērinātus advokātus, kuri sniegs juridisko palīdzību, ja vienošanos noslēdzis zvērinātu advokātu birojs.

Noslēgto vienošanos advokāts izsniedz klientam pēc viņa pieprasījuma.

Klients jebkurā laikā var pieņemt viena zvērināta advokāta vietā citu zvērinātu advokātu vai pats uzņemties lietas vešanu, atlīdzinot advokātam par viņa veikto darbu saskaņā ar rakstveida vienošanos.

Strīda gadījumā, ja zvērināta advokāta un klienta vienošanās nav noslēgta rakstveidā, advokātam atlīdzību divkāršā apmērā, kā arī citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nosaka normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu noteiktajos apmēros. Atlīdzību advokātam un citus atlīdzināmos izdevumus sedz klients. Papildus atlīdzībai un citiem ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītajiem izdevumiem atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, šo izdevumu faktiskajā apmērā.

Šā panta ceturtajā daļā minētajā gadījumā noteikto zvērināta advokāta atlīdzību un citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nesedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

58. (Izslēgts ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

59. Zvērinātiem advokātiem Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktā kārtībā un tās kontrolē jāved klientu lietu uzskaite.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

59.1 Zvērinātiem advokātiem, tostarp tiem, kuru darbība apturēta vai kuri atstādināti, ir pienākums celt savu kvalifikāciju. Kvalifikācijas celšanai katram zvērinātam advokātam viena kalendāra gada laikā jāvelta ne mazāk kā 16 akadēmiskās stundas. Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosaka kvalifikācijas celšanas kārtību.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

60. Zvērinātiem advokātiem ir zīmogs ar viņu vārdu un uzvārdu.

61. (Izslēgts ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

62. (Izslēgts ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

63. Zvērinātam advokātam ir aizliegts pirkt vai citādā ceļā iegūt pilnvardevēju tiesības viņu prāvās ne vien uz sava vārda, bet arī tādējādi, it kā viņš iegūtu šīs tiesības citām personām. Visi šādi darījumi atzīstami par spēkā neesošiem.

64. Zvērināts advokāts nedrīkst uzstāties tiesā kā pilnvarnieks pret saviem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem, savu laulāto, īstajiem brāļiem un māsām, kā arī tēva vai mātes brāļiem un māsām.

65. Zvērināts advokāts nedrīkst būt vienā un tajā pašā laikā abu pušu padomnieks un pilnvarnieks, viņš nedrīkst arī pāriet vienā un tajā pašā lietā no vienas puses pie otras.

66. Zvērināts advokāts nedrīkst uzņemties lietas vešanu vai aizstāvja pienākumus, ja šajā lietā kā tiesnesis vai amatpersona, kas tieši izmeklē lietu, darbojas viņa laulātais, viņa paša vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā bez pakāpju ierobežojuma, bet sānu līnijās — radniecības pirmajās trijās pakāpēs vai svainības divās pakāpēs.

67. Zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

68. Par savas prakses vietas adreses maiņu zvērināts advokāts paziņo Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

69. Zvērinātu advokātu atskaita no zvērinātu advokātu skaita pēc viņa iesnieguma vai sakarā ar viņa nāvi, vai pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iniciatīvas, ja viņš veselības stāvokļa dēļ nespēj veikt zvērināta advokāta pienākumus, kā arī ja vairāk par sešiem mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nav izdarījis maksājumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai. Atskaitīšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

Sestā sadaļa
Zvērinātu advokātu atbildība

70. Zvērināti advokāti šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi.

70.1 Zvērināti advokāti šajā likumā noteiktajā kārtībā par zvērinātu advokātu vecākā pienākumu pildīšanu ir disciplināri atbildīgi.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Pants stājas spēkā 01.01.2009. Sk. Pārejas noteikumus.)

71. Par likumu un citu normatīvo aktu, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtu, kā arī par zvērinātu advokātu darbību regulējošo instrukciju un zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padome var ierosināt disciplinārlietu pēc tiesas vai prokurora priekšlikuma, kā arī pēc personu sūdzībām vai pēc pašas iniciatīvas, nosūtot lietas materiālus izskatīšanai disciplinārlietu komisijai.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir tiesīga izskaidrot zvērinātiem advokātiem viņu rīcības nepareizību, neierosinot disciplinārlietu.

Zvērinātu advokātu disciplinārlietu materiāli ir ierobežotas pieejamības informācija.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

71.1 Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

71.2 Pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam advokātam;

2) par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja komisijas sēdē piedalās vairāk nekā puse no tās locekļiem.

Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, noteicošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kādam no disciplinārlietu komisijas locekļiem ir atšķirīgas domas, tās ieraksta protokolā.

Lēmumu paraksta visi sēdē klātesošie disciplinārlietu komisijas locekļi.

Lēmumā norāda, vai zvērināta advokāta veiktās darbības ir disciplinārpārkāpums un kāds sods viņam uzlikts.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

72. Ierosinot disciplinārlietu vai disciplinārlietas izskatīšanas laikā, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības atstādināt zvērinātu advokātu no viņa pienākumu pildīšanas.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

73. Disciplinārlietu komisijai ir tiesības uzlikt šādus sodus:

1) izteikt piezīmi;

2) izteikt rājienu;

3) noteikt citu prakses vietu vai aizliegt praktizēt noteiktā vietā uz laiku līdz trim gadiem;

4) aizliegt izpildīt advokāta pienākumus uz laiku, ne ilgāku par gadu;

5) izslēgt no zvērinātu advokātu skaita;

6) nosūtīt uz kvalifikācijas pārbaudi, ja zvērināts advokāts nav izpildījis šā likuma 59.1 panta prasības.

Pamatojoties uz šā panta pirmās daļas 5.punktā minēto lēmumu, personu no zvērinātu advokātu skaita izslēdz Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

Kvalifikācijas pārbaudījuma saturu un kārtību, kā arī vērtēšanas kārtību un samaksu nosaka Ministru kabinets.

Par darbībām, kuru rezultātā tiek pārkāptas normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, Disciplinārlietu komisija saskaņā ar šajā likumā noteikto kārtību piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

Ja zvērināts advokāts gada laikā no šā panta pirmās daļas 6. punktā noteiktā disciplinārsoda piemērošanas nav sekmīgi nokārtojis kvalifikācijas pārbaudi, advokātu atstādina no pienākumu pildīšanas līdz atkārtotas kvalifikācijas pārbaudes nokārtošanai. Zvērināts advokāts, kurš nenokārto kvalifikācijas pārbaudi, atkārtoti to kārto ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā (skaitot no sākotnējās kvalifikācijas pārbaudes). Ja zvērināts advokāts atkārtoti nenokārto kvalifikācijas pārbaudi, viņu izslēdz no zvērinātu advokātu skaita.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021. Grozījums par panta papildināšanu ar jaunu trešo daļu stājas spēkā 30.04.2021. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu)

74. Uzlikt disciplinārsodu — izslēgt no zvērinātu advokātu skaita — var:

1) par tīšu likuma pārkāpumu;

2) par Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;

3) ja disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti;

4) ja zvērināts advokāts nepilda ar disciplinārsodu uzlikto pienākumu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

75. (Izslēgts ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

76. Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas, vai Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktajā termiņā attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas noteikumu pārkāpumiem.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2017.)

77. Disciplinārlietu komisija nevar uzlikt zvērinātam advokātam nevienu no šā likuma 73.pantā minētajiem sodiem, ja tā iepriekš nav pieprasījusi no šā zvērināta advokāta rakstveida paskaidrojumu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

78. Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisija uzaicina zvērinātu advokātu mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

79. Ja zvērināts advokāts disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem, disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

80. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

81. Disciplinārlietu komisijas lēmumus disciplināri sodītais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

82. Par zvērināta advokāta sodīšanu disciplinārlietu komisija pēc lēmuma spēkā stāšanās paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un tieslietu ministram. Zvērināta advokāta izslēgšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina arī oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

82.1 Ja viena gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas zvērinātam advokātam nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš uzskatāms par disciplināri nesodītu.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

PIEKTĀ DAĻA
ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU PALĪGI
Septītā sadaļa
Vispārīgie noteikumi

83. Par zvērināta advokāta palīgu var būt divdesmit viena gada vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis, kas:

1) atbilst šā likuma 14.panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punktā paredzētajiem noteikumiem;

2) norādījis, kurš no zvērinātiem advokātiem piekritis būt par viņa patronu — uzņēmies vadīt, apmācīt, nodarbināt un uzraudzīt palīgu;

3) sekmīgi nokārtojis zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmenu.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

84. Par zvērināta advokāta palīga patronu var būt zvērināts advokāts, kas ne mazāk kā septiņus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts un spēj vadīt, nodarbināt un uzraudzīt palīgu. Par to katrā atsevišķā gadījumā spriež Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

85. Zvērinātam advokātam nevar būt vairāk par vienu palīgu.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

86. Par zvērinātu advokātu palīgiem nevar uzņemt personas, kuras minētas šā likuma 15.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punktā, bet no zvērinātu advokātu palīgu skaita izslēdzamas personas, kuras minētas šā likuma 16.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punktā.

Zvērinātu advokātu palīgu darbība apturama vai viņi atstādināmi no pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 16.1 un 17.panta noteikumiem.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

Astotā sadaļa
Uzņemšana par zvērinātu advokāta palīgu

87. Latvijas Zvērinātu advokātu padome zvērinātu advokātu palīgus uzņem ne retāk kā divas reizes gadā, iepriekš nosakot uzņemšanas laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

88. (Izslēgts ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

89. Zvērināta advokāta palīga pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei šā likuma 39.pantā minētos dokumentus. Ja pretendents atbilst šā likuma prasībām, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par viņa uzņemšanu zvērinātu advokātu palīgu skaitā.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

90. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks padomes sēdē pasludina padomes lēmumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu palīgos, dod jaunuzņemtajam vispārīgus norādījumus par zvērināta advokāta palīga darbību un pienākumiem, bet personas, kas uzņemtas zvērinātu advokātu palīgu skaitā, dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

91. Par personām, kas uzņemtas zvērinātu advokātu palīgu skaitā, kā arī par to, kur un pie kāda patrona tās darbosies, Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un paziņo tieslietu ministram, kā arī attiecīgās tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

Devītā sadaļa
Zvērinātu advokātu palīgu pienākumi un tiesības

92. Zvērinātu advokātu palīgiem jādarbojas zvērinātu advokātu vadībā un uzraudzībā.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

93. Pirmajā gadā pēc uzņemšanas zvērinātu advokātu palīgi nevar vest lietas tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs. Šajā laikā zvērinātu advokātu palīgi sagatavojas advokāta pienākumu veikšanai, darbojoties patrona vadībā un izpildot atsevišķus uzdevumus patrona uzraudzībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004., 27.05.2004. un 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

94. Pēc viena gada zvērināta advokāta palīgs kārto pirmo zvērināta advokāta palīga eksāmenu Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisijas noteiktajā kārtībā. Pēc šā eksāmena nokārtošanas zvērināta advokāta palīgs var vest lietas tiesās, prokuratūrās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs uz patrona pārpilnvarojuma pamata un viņa vadībā.

Ja zvērināta advokāta palīgs nenokārto eksāmenu divu gadu laikā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome lemj par viņa izslēgšanu no zvērinātu advokātu palīgu skaita.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

95. Pēc diviem gadiem zvērināta advokāta palīgs kārto otro zvērināta advokāta palīga eksāmenu Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisijas noteiktajā kārtībā.

Ja nokārtots otrais eksāmens un attiecīgās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas, kā arī attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākais nav devis negatīvas atsauksmes par zvērināta advokāta palīga sniegto juridisko palīdzību, Latvijas Zvērinātu advokātu padome var atļaut zvērināta advokāta palīgam vest lietas pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrās un tiesās bez pārpilnvarojuma, izņemot krimināllietas apgabaltiesās un Augstākajā tiesā; tās zvērināta advokāta palīgs var vest uz patrona pārpilnvarojuma pamata un viņa vadībā.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

96. Kad zvērināta advokāta palīgs patrona vadībā nostrādājis piecus gadus, viņš var kārtot advokāta eksāmenu.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

97. (Izslēgts ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

98. Lietu vešanai bez patrona pārpilnvarojuma šā likuma 95.pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Zvērinātu advokātu padome zvērināta advokāta palīgam izsniedz attiecīgu apliecību.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

99. Katram zvērināta advokāta palīgam visas viņa vestās lietas jāreģistrē Latvijas Zvērinātu advokātu padomes apstiprinātajā kārtībā un šo lietu saraksts jāiesniedz padomei līdz ar paskaidrojumiem par savu darbību, kurus apliecinājis patrons.

100. Zvērinātu advokātu palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.

Zvērinātu advokātu palīgiem pēc šā likuma 94. un 95.pantā noteikto zvērināta advokāta palīga eksāmenu nokārtošanas jāveic valsts nodrošinātā aizstāvība un pārstāvība kriminālprocesā visās tiesu darbības teritorijās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — attiecīgās tiesu darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā, vai pēc procesa virzītāja uzaicinājuma šā likuma 52.1 pantā noteiktajā gadījumā.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

101. Par zvērināta advokāta palīgu jādarbojas piecus gadus. Zvērināta advokāta palīgs, kas nākamo divu gadu laikā nav uzņemts zvērinātu advokātu skaitā, izslēdzams no zvērinātu advokātu palīgu skaita. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt termiņu uz gadu.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

102. Attiecībā uz zvērinātu advokāta palīgu tiesībām un pienākumiem piemērojami šā likuma 48.69.panta noteikumi.

Desmitā sadaļa
Zvērinātu advokātu palīgu sagatavošana, uzraudzība un atbildība

103. Zvērinātu advokātu palīgu profesionālai sagatavošanai, viņu darbības uzraudzībai un vadīšanai Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisiju.

Zvērinātu advokātu palīgu profesionālās sagatavošanas, darbības uzraudzības un eksāmenu komisija izstrādā un apstiprina zvērināta advokāta palīga uzņemšanas eksāmena jautājumus un kārtību, kā arī pieņem šo eksāmenu.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

104. Zvērināta advokāta palīga darbības tiešo uzraudzību veic patrons, kura norādījumi palīgam ir saistoši.

105. Attiecībā uz zvērinātu advokātu palīgu atbildību piemērojami šā likuma 70.82.panta noteikumi.

SESTĀ DAĻA
ZVĒRINĀTU ADVOKĀTU FINANSIĀLĀ DARBĪBA

106. Zvērināti advokāti piekopj brīvo profesiju.

107. Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, par kuru zvērinātam advokātam ir tiesības saņemt atlīdzību, bet tās mērķis nav peļņas gūšana.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

108. Zvērinātu advokātu prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā veidā.

109. Zvērināti advokāti praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu advokātu sarakstā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. un 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

110. Klientam ir tiesības prasīt atlīdzību par zaudējumu no advokāta, kurš tam sniedzis juridisko palīdzību. Klientam nelabvēlīgs lietas iznākums vai cits nelabvēlīgs juridiskās palīdzības sniegšanas rezultāts nav pamats advokāta atbildībai, ja nav konstatēti visi zaudējumu atlīdzināšanas priekšnosacījumi.

Prasību par zaudējumiem, kas radušies saistībā ar advokāta profesionālo darbību, pret advokātu var celt tiesā triju gadu laikā no tiesību aizskāruma brīža, šo prasību iesniedzot pilsētas (rajona) tiesai atbilstoši advokāta prakses vietas vai zvērinātu advokātu biroja adresei.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

111. Zvērināts advokāts šā likuma 110.pantā noteiktajos gadījumos ir atbildīgs par klientam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies viņa vadībā savus pienākumus veicoša tāda zvērināta advokāta palīga sniegtās juridiskās palīdzības rezultātā, kurš nav nokārtojis otro zvērināta advokāta palīga eksāmenu, kā arī uz patrona pārpilnvarojuma pamata vesto lietu rezultātā.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

112. Ar brīdi, kad zvērināta advokāta palīgs ir saņēmis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes atļauju (šā likuma 98.pants) un sācis vest lietas bez patrona pārpilnvarojuma, viņš pats ir atbildīgs savam klientam 110.pantā noteiktajos gadījumos.

113. Piedāvāt advokāta palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi.

Latvijas zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu reklāmas noteikumus nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

114. Advokātu profesionālās darbības rezultātā radītā iespējamā zaudējuma risks ir apdrošināms. Latvijas Zvērinātu advokātu padome slēdz apdrošināšanas līgumu par visu advokātu profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgums).

Advokāts vai zvērinātu advokātu birojs var slēgt papildu individuālo profesionālās darbības riska (civiltiesiskās atbildības) apdrošināšanas līgumu par sevi vai zvērinātu advokātu birojā praktizējošiem advokātiem.

Minimālo apdrošinājuma summu grupas apdrošināšanas līgumam, kā arī apdrošināšanas līguma obligātos nosacījumus nosaka Ministru kabinets.

Apdrošināšanas līgumā nosakāms triju gadu termiņš paziņojuma iesniegšanai par apdrošināšanas gadījuma iestāšanos.

Ja advokāts, veicot profesionālo darbību, savas darbības vai bezdarbības dēļ ir nodarījis kādam zaudējumus, šos zaudējumus sedz no Latvijas Zvērinātu advokātu padomes grupas apdrošināšanas līguma. Ja zaudējumu apmērs pārsniedz grupas apdrošināšanas līgumā paredzēto atbildības limitu vai šis līgums neparedz šādu zaudējumu atlīdzību, zaudējumi vai atlikusī zaudējumu daļa tiek segta no advokāta apdrošināšanas atlīdzības uz individuālā apdrošināšanas līguma pamata, ja tāds ir noslēgts un to paredz šā līguma noteikumi.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 30.04.2021. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu)

115. Savā profesionālajā darbībā zvērināti advokāti ir finansiāli patstāvīgi.

116. Zvērināti advokāti praktizē individuāli vai sadarbībā ar citiem zvērinātiem advokātiem.

Zvērināti advokāti var izveidot zvērinātu advokātu biroju profesionālās darbības veikšanai, kurā uz nenoteiktu laiku var praktizēt viens vai vairāki zvērināti advokāti.

Zvērinātu advokātu biroju veido kā personālsabiedrību vai sabiedrību ar ierobežotu atbildību un Komerclikumā noteiktajā kārtībā reģistrē komercreģistrā. Šādām sabiedrībām piemēro Komerclikuma noteikumus, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

Zvērinātu advokātu biroja biedrs vai dalībnieks var būt tikai zvērināts advokāts. Zvērināts advokāts var būt tikai viena zvērinātu advokātu biroja biedrs vai dalībnieks.

Par zvērinātu advokātu biroja valdes un padomes locekli var būt tikai zvērināts advokāts, kurš ir attiecīgā zvērinātu advokātu biroja biedrs vai dalībnieks.

Zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu".

Ja zvērinātu advokātu birojs juridiskās palīdzības sniegšanai piesaista zvērinātu advokātu, kurš nav attiecīgā biroja biedrs vai dalībnieks, tostarp citā birojā praktizējošu zvērinātu advokātu, šī persona no zvērinātu advokātu biroja saņem ieņēmumus tikai par advokātu birojam sniegto juridisko palīdzību. Šāda zvērināta advokāta ieņēmumi tiek aplikti ar nodokļiem atbilstoši to saņēmēja izvēlētajai darbības formai.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

116.1 Pieteikumam par zvērinātu advokātu biroja reģistrēšanu komercreģistrā un izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos un dokumentos pievieno Latvijas Zvērinātu advokātu padomes piekrišanu.

Lai saņemtu piekrišanu zvērinātu advokātu biroja dibināšanai, zvērinātu advokātu biroja dibinātājs iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniegumu un Komerclikumā noteiktos dibināšanas dokumentus atbilstoši zvērinātu advokātu biroja tiesiskajai formai. Lai veiktu izmaiņas komercreģistra ierakstos un iesniegtajos dokumentos, zvērinātu advokātu biroju pārstāvēt tiesīgā persona Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz attiecīgās izmaiņas apstiprinošus dokumentus.

Zvērinātu advokātu biroju pārstāvēt tiesīgā persona Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz piekrišanas saņemšanai nepieciešamos dokumentus 10 dienu laikā no pēdējā reģistrācijai vai izmaiņu veikšanai komercreģistra ierakstos vai dokumentos nepieciešamā dokumenta (kas nav Latvijas Zvērinātu advokātu padomes piekrišana) parakstīšanas dienas.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome minētos dokumentus izskata 30 dienu laikā un lemj par piekrišanas došanu vai atteikumu dot piekrišanu.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome atsaka dot piekrišanu, ja:

1) zvērinātu advokātu biroja dibinātāju, biedru, dalībnieku, valdes vai padomes locekļu sastāvs neatbilst šā likuma prasībām;

2) zvērinātu advokātu biroja dibinātāji, biedri vai dalībnieki ir cita zvērinātu advokātu biroja biedri vai dalībnieki;

3) zvērinātu advokātu biroja tiesiskā forma neatbilst šā likuma prasībām;

4) zvērinātu advokātu biroja statūti, dibināšanas līgums, dibināšanas lēmums vai sabiedrības līgums neatbilst šā likuma prasībām.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

116.2 Termiņu, kas Komerclikumā noteikts pieteikuma iesniegšanai, skaita no dienas, kad sniegta Latvijas Zvērinātu advokātu padomes piekrišana.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

116.3 Zvērinātu advokātu birojs savā nosaukumā papildus lieto apzīmējumu "zvērinātu advokātu birojs" vai abreviatūru "ZAB". Tikai zvērinātu advokātu birojiem ir tiesības savā nosaukumā lietot minēto apzīmējumu un tā abreviatūru.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

116.4 Ja zvērināts advokāts, kurš praktizē zvērinātu advokātu birojā, šajā likumā noteiktajos gadījumos tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, Latvijas Zvērinātu advokātu padome šo informāciju iekļauj Latvijas Zvērinātu advokātu padomes tīmekļvietnes zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu biroju reģistrā, kā arī nosūta izsludināšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". Latvijas Zvērinātu advokātu padome pēc tam, kad stājies spēkā galīgais lēmums par zvērināta advokāta izslēgšanu, nosūta šo lēmumu zvērinātu advokātu birojam, kurā izslēgtais zvērināts advokāts bija biedrs, dalībnieks, valdes vai padomes loceklis. Zvērinātu advokātu biroju pārstāvēt tiesīgajai personai ir pienākums sagatavot pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņu veikšanu zvērinātu advokātu biroja biedru vai dalībnieku sarakstā, valdes vai padomes sastāvā.

No zvērinātu advokātu skaita izslēgtais zvērināts advokāts sev piederošās pamatkapitāla daļas viena mēneša laikā atsavina zvērinātu advokātu birojam, kurā viņš praktizēja. Ja viena mēneša laikā zvērināts advokāts sev piederošās pamatkapitāla daļas neatsavina, zvērinātu advokātu birojs izmaksā zvērinātam advokātam kompensāciju, kas nav mazāka par pamatkapitāla daļu nominālvērtību, ja nav panākta vienošanās par citu vērtību. Šajā gadījumā pamatkapitāla daļas dzēš Komerclikumā noteiktajā kārtībā.

No zvērinātu advokātu skaita izslēgtam zvērinātam advokātam, kurš praktizēja zvērinātu advokātu birojā — personālsabiedrībā —, ir tiesības saņemt to, kas viņam pienāktos pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta viņa izslēgšanas brīdī un ja biedru noslēgtā vienošanās neparedz citādi.

Ja zvērinātu advokātu birojā — personālsabiedrībā — ir ne vairāk kā divi biedri un iestājas viena personālsabiedrības biedra nāve vai viņš tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, otrs biedrs divu mēnešu laikā var pieaicināt jaunu biedru un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu komercreģistra iestādei par izmaiņu veikšanu zvērinātu advokātu biroja biedru sastāvā. Ja divu mēnešu laikā minētās izmaiņas netiek veiktas, zvērinātu advokātu birojs tiek likvidēts un otram biedram ir tiesības saņemt to, kas viņam pienāktos pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta viņa izslēgšanas brīdī un ja biedru noslēgtā vienošanās neparedz citādi.

Ja iestājas vienīgā zvērinātu advokātu biroja dalībnieka nāve vai vienīgais zvērinātu advokātu biroja dalībnieks tiek izslēgts no zvērinātu advokātu skaita, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par zvērinātu advokātu biroja darbības izbeigšanu un likvidatora iecelšanu un triju darba dienu laikā pēc šā lēmuma spēkā stāšanās nosūta to komercreģistra iestādei ierakstīšanai komercreģistrā. Pieteikumam komercreģistra iestādei pievieno likvidatora rakstveida piekrišanu būt par likvidatoru. Rakstveida piekrišanā likvidators norāda tā zvērinātu advokātu biroja nosaukumu un reģistrācijas numuru, par kura likvidatoru piekrīt kļūt, un kreditoru prasījumu pieteikšanas vietu.

Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosaka likvidatora atlīdzību, kas izmaksājama no likvidējamā zvērinātu advokātu biroja mantas.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

117. Zvērināti advokāti praktizē tieši un personiski. Zvērināta advokāta prakse nerada darba tiesiskās attiecības.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

118. Zvērināti advokāti vai zvērinātu advokātu biroji uz darba līguma vai uzņēmuma līguma pamata var nolīgt tehnisko, saimniecisko vai konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi atbild un kuram aizliegts nodarboties ar juridiskās palīdzības sniegšanu. Zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu birojiem kā darba devējiem ir saistoši visi normatīvie akti, kas regulē darba tiesiskās attiecības un valsts sociālo apdrošināšanu..

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

119. Zvērināti advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti kā fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību. Zvērinātu advokātu biroji kārto grāmatvedības uzskaiti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai, kas paredzēta attiecīgajai zvērinātu advokātu biroja tiesiskajai formai.

Ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu vai zvērinātu advokātu biroja maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Zvērināta advokāta prakses izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar zvērināta advokāta prakses uzturēšanu un juridiskās palīdzības sniegšanu.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

119.1 Aizliegts ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām zvērinātu advokātu biroja pamatkapitāla daļas.

Mantinieki, kuri nevēlas vai saskaņā ar šo likumu vai sabiedrības līgumu nevar būt par zvērinātu advokātu biroja — personālsabiedrības — biedriem vai kuru uzņemšanai par biedru nepiekrīt pārējie biedri, sabiedrībā neiestājas, bet mantojot iegūst tikai tiesības saņemt to, kas pienāktos mirušajam sabiedrības biedram (mantojuma atstājējam) pie galīgās norēķināšanās, ja sabiedrība tiktu izbeigta mantojuma atklāšanās brīdī.

Mantinieki, kuri nevēlas vai saskaņā ar šo likumu vai sabiedrības statūtiem nevar būt par zvērinātu advokātu biroja — sabiedrības ar ierobežotu atbildību — dalībniekiem, iegūst tiesības atsavināt mantotās pamatkapitāla daļas sabiedrībai un saņemt atlīdzību atbilstoši tai likvidācijas kvotai, kuru saņemtu mirušais dalībnieks mantojuma atklāšanās brīdī.

Ja zvērinātu advokātu birojs dibināts kā sabiedrība ar ierobežotu atbildību, tā pamatkapitāla daļas var atsavināt tikai zvērinātam advokātam vai zvērinātam advokātu birojam Komerclikumā vai šajā likumā paredzētajos gadījumos.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

120. (Izslēgts ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

SEPTĪTĀ DAĻA
EIROPAS SAVIENĪBAS DALĪBVALSTU ADVOKĀTU DARBĪBA LATVIJĀ

(Daļa 30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

Vienpadsmitā sadaļa
Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu reģistrācijas kārtība
un profesionālā darbība ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu

121. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā advokāts ieguvis tiesības izmantot advokāta profesionālo nosaukumu, pirms tika uzsākta darbība Latvijā) kompetentajā institūcijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome reģistrē Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā. Šī apliecība (sertifikāts) reģistrācijai Latvijā ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

122. Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par advokāta reģistrāciju un reģistrētā advokāta vārdu un uzvārdu publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.02.2021. likumu, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

123. Reģistrējoties saskaņā ar šā likuma 121.panta noteikumiem, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts saņem apliecību ar norādi par tiesībām veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Profesijas nosaukumu izsaka mītnes valsts oficiālajā valodā tā, lai novērstu šā nosaukuma sajaukšanu ar Latvijas zvērinātu advokātu profesionālo nosaukumu.

Apliecībā norāda profesionālo organizāciju, kuras loceklis savā mītnes valstī ir Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, vai tiesu iestādi, kurā viņš ir tiesīgs praktizēt saskaņā ar savas mītnes valsts likumiem.

124. Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kas praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiesas procesos krimināllietās ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

125. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kuri Latvijā praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, var veidot apvienotu praksi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas zvērināti advokāti.

126. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti var veidot savu mītnes valstu advokātu apvienību filiāles Latvijā, kā arī izmantot mītnes valstu advokātu apvienību nosaukumus, ja mītnes valsts advokātu apvienībā apvienojušies pilntiesīgi Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti.

127. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī Latvijas zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu.

Pirms disciplinārlietas ierosināšanas Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par visiem attiecīgajiem faktiem un disciplinārlietas izskatīšanas laikā sadarbojas ar advokāta mītnes valsts kompetento institūciju. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija saskaņā ar savas valsts materiālajām un procesuālajām tiesību normām.

128. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija aizliedz advokātam praktizēt savas valsts teritorijā, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā nevar praktizēt ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu.

129. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt vai anulēt Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta reģistrāciju var pārsūdzēt tiesā.

Divpadsmitā sadaļa
Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta
profesionālās kvalifikācijas atzīšana par atbilstošu pastāvīgai darbībai

130. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts apliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, viņam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam.

131. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā vismaz trīs gadus nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu un ja viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecina nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas tiesību jomā, viņam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

132. Lai apliecinātu nepieciešamās zināšanas un prasmi, pretendents Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un attiecīgos dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pārbauda, cik efektīva un regulāra bijusi attiecīgā advokāta darbība, papildus pieprasot advokāta paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā.

133. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts vismaz trīs gadus Latvijā nav darbojies ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un mītnes valstī atzītus profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumus. Latvijas Zvērinātu advokātu padome atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" organizē profesionālās kvalifikācijas atbilstības eksāmenu. Pēc šā eksāmena sekmīgas nokārtošanas advokātam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

134. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ar motivētu lēmumu var advokātam atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja advokāta profesionālā kvalifikācija neatbilst Latvijas zvērināta advokāta profesionālās kvalifikācijas nosacījumiem vai advokāta profesionālajā darbībā ir bijuši disciplinārie un cita veida pārkāpumi. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu var pārsūdzēt tiesā.

Pārejas noteikumi

1. Grozījums likuma 4.pantā par Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu praktizēšanu Latvijā un likuma septītā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

2. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pirmo reizi disciplinārlietu komisiju ievēlē uz atlikušo padomes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu un revīzijas komisijas pilnvaru laiku.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

3. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim, ievērojot līdz 2009.gada 1.janvārim pastāvošo zvērinātu advokātu vecāko atlases kārtību, uz vienu gadu apstiprina tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākos, kuri darbību uzsāk ar 2009.gada 1.janvāri.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

4. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim, ievērojot līdz 2009.gada 1.janvārim pastāvošo advokātu dežūru grafiku sastādīšanas kārtību, nodrošina, lai advokātu dežūru grafiki, kuri piemērojami ar 2009.gada 1.janvāri, tiktu sastādīti vismaz vienam mēnesim visām tiesu darbības teritorijām.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

5. Latvijas Zvērinātu advokātu padome līdz 2009.gada 1.novembrim organizē tiesu darbības teritoriju zvērinātu advokātu vecāko atlasi un apstiprina tiesas darbības teritoriju zvērinātu advokātu vecākos, kuri darbību uzsāk ar 2010.gada 1.janvāri.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

6. Līdz šā likuma 41.2 panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.160 “Noteikumi par advokāta eksāmena kārtību un minimālo zināšanu apjomu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

7. Šā likuma 12., 34., 51., 52., 54. un 100.panta grozījumi, kas paredz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, zvērinātu advokātu vecāko un zvērinātu advokātu dalību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

8. Šā likuma 52.1, 54.1 un 70.1 pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

9. Grozījumi šā likuma 14., 94., 95., 96. un 101.pantā, kas maina nosacījumus zvērinātu advokātu palīgu uzņemšanai zvērinātu advokātu skaitā, neattiecas uz personu, kura kļuvusi par zvērināta advokāta palīgu līdz šo grozījumu spēkā stāšanās dienai.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

10. Grozījums šā likuma 84.pantā, kas maina prasības zvērinātu advokātu palīgu patroniem, neattiecas uz zvērinātu advokātu, kurš kļuvis par zvērināta advokāta palīga patronu līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11. Grozījums šā likuma 85.pantā, kas liedz zvērinātam advokātam būt par patronu vairāk nekā vienam zvērināta advokāta palīgam, neattiecas uz zvērinātu advokātu, kurš kļuvis par patronu diviem zvērinātu advokātu palīgiem līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

12. Grozījumi šā likuma 14. panta pirmās daļas 4. punktā, kas noteic, ka par zvērinātiem advokātiem var uzņemt personas, kas ieguvušas maģistra grādu, piemērojami personām, kuras tiek uzņemtas zvērinātu advokātu skaitā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

13. Zvērinātu advokātu birojs sešu mēnešu laikā pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 116. pantā, kas paredz, ka zvērinātu advokātu birojus veido kā personālsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un reģistrē komercreģistrā, iesniedz pieteikumu komercreģistram, ievērojot šā likuma prasības. Komercreģistrā reģistrētais zvērinātu advokātu birojs ir tā zvērinātu advokātu biroja tiesību un saistību pārņēmējs, kurš bija izveidots līdz dienai, kad stājās spēkā grozījumi šā likuma 116. pantā. Aktīvu un saistību nodošana komercreģistrā reģistrētajam zvērinātu advokātu birojam nav uzskatāma par aktīvu un saistību atsavināšanu. Ja zvērinātu advokātu birojs šajā termiņā nav vērsies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē piekrišanas saņemšanai zvērinātu advokātu biroja reģistrēšanai komercreģistrā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par tā tiesībspējas zaudēšanu un triju darba dienu laikā šo lēmumu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu, izslēdz zvērinātu advokātu biroju no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra. Ja zvērinātu advokātu birojs šajā pārejas noteikumu punktā noteiktajā kārtībā tiek izslēgts no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra, par izslēgtā zvērinātu advokātu biroja nokavētajiem nodokļu maksājumiem solidāri atbildīgi ir visi zvērinātu advokātu biroja biedri.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

14. Latvijas Zvērinātu advokātu padome, pieņemot lēmumu par piekrišanu reģistrēt zvērinātu advokātu biroju komercreģistrā, vienlaikus lemj par tā zvērinātu advokātu biroja izslēgšanu no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra, kurš bija izveidots līdz grozījumu šā likuma 116. pantā spēkā stāšanās dienai. Latvijas Zvērinātu advokātu padome triju darba dienu laikā lēmumu nosūta Valsts ieņēmumu dienestam. Valsts ieņēmumu dienests, pamatojoties uz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu, izslēdz zvērinātu advokātu biroju no Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistra.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

15. Komersanti, kuri reģistrēti komercreģistrā līdz brīdim, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 116. pantā, kas paredz, ka zvērinātu advokātu birojus veido kā personālsabiedrības vai sabiedrības ar ierobežotu atbildību un reģistrē komercreģistrā, un kuri lieto nosaukumā apzīmējumu "advokātu birojs", "zvērinātu advokātu birojs" vai abreviatūru "ZAB", triju mēnešu laikā no šo grozījumu spēkā stāšanās dienas iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes piekrišanu profesionālās darbības veikšanai zvērinātu advokātu birojā un iesniedz to komercreģistra iestādē 10 darba dienu laikā no piekrišanas saņemšanas dienas. Ja komersants šajā termiņā nav izpildījis šā pārejas noteikuma prasības, Latvijas Zvērinātu advokātu padome ceļ prasību par komersanta darbības izbeigšanu Komerclikuma 98. vai 314. pantā noteiktajā kārtībā.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

16. Ministru kabinets līdz 2021. gada 30. aprīlim izdara grozījumus Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumos Nr. 227 "Zvērināta advokāta eksāmena kārtība" un Ministru kabineta 2004. gada 20. jūlija noteikumos Nr. 609 "Noteikumi par advokāta eksāmena maksu" atbilstoši grozījumiem šā likuma 41.2 pantā un 73. panta trešajā daļā.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

17. Grozījumi šā likuma 41.2 pantā attiecībā uz zvērināta advokāta eksāmena kārtību, maksu, jomām, kurās tiek pārbaudītas zvērināta advokāta amata pretendenta zināšanas un prasmes, un gadījumiem, kad persona daļēji atbrīvojama no zvērināta advokāta eksāmena kārtošanas, un grozījumi 73. panta trešajā daļā attiecībā uz kvalifikācijas pārbaudījuma saturu un kārtību, kā arī vērtēšanas kārtību un samaksu stājas spēkā 2021. gada 30. aprīlī.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

18. Grozījumi šā likuma 114. pantā attiecībā uz zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu profesionālās darbības apdrošināšanu stājas spēkā 2021. gada 30. aprīlī. Latvijas Zvērinātu advokātu padome apdrošināšanas līgumu par visu advokātu profesionālās darbības riska apdrošināšanu (grupas apdrošināšanas līgums) slēdz līdz 2021. gada 30. augustam.

(18.02.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.03.2021.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 77/249/EEC un 98/5/EC.

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS
Rīgā 1993.gada 27.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Latvijas Republikas Advokatūras likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Augstākā Padome Veids: likums Pieņemts: 27.04.1993.Stājas spēkā: 21.05.1993.Tēma: Civilprocess; Tiesu vara; KriminālprocessPublicēts: Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 28, 19.08.1993.; Diena, 99, 21.05.1993.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Augstākās tiesas atziņas
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
  • Ārējās saites
59283
{"selected":{"value":"30.04.2021","content":"<font class='s-1'>30.04.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"30.04.2021","iso_value":"2021\/04\/30","content":"<font class='s-1'>30.04.2021.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"16.03.2021","iso_value":"2021\/03\/16","content":"<font class='s-1'>16.03.2021.-29.04.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2017","iso_value":"2017\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2017.-15.03.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-22.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.07.2008","iso_value":"2008\/07\/23","content":"<font class='s-1'>23.07.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.06.2004","iso_value":"2004\/06\/18","content":"<font class='s-1'>18.06.2004.-22.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2004","iso_value":"2004\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2004.-17.06.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2004","iso_value":"2004\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2004.-31.05.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2003","iso_value":"2003\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2003.-29.02.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"05.06.2002","iso_value":"2002\/06\/05","content":"<font class='s-1'>05.06.2002.-27.11.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.02.1998","iso_value":"1998\/02\/19","content":"<font class='s-1'>19.02.1998.-04.06.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"21.05.1993","iso_value":"1993\/05\/21","content":"<font class='s-1'>21.05.1993.-18.02.1998.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
30.04.2021
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)