Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) līdzekļi — finanšu līdzekļi vai cita ķermeniska vai bezķermeniska, kustama vai nekustama manta;

2) finanšu līdzekļi — personas turējumā esoši finanšu instrumenti vai maksāšanas līdzekļi (skaidras vai bezskaidras naudas veidā), dokumenti (papīra vai elektroniskā veidā), kas ir personas īpašumā vai valdījumā un kas rada tiesības gūt labumu no tiem, kā arī īpašumā vai valdījumā esoši dārgmetāli;

21) grupa — juridisko personu vai juridisku veidojumu grupa:

a) kas sastāv no mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrības, kā arī no veidojumiem, kuros mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai ir dalība,

b) kas ir koncerns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē;

22) virtuālā valūta — vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos;

23) virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs — persona, kura sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, tai skaitā citu personu emitētās virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs, kas lietotājiem nodrošina iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, saņemot par to komisijas maksu, vai piedāvā iegādāties un atpirkt virtuālo valūtu, izmantojot atzītu likumīgu maksāšanas līdzekli;

3) darījuma attiecības — likuma subjekta un klienta attiecības, kuras rodas, likuma subjektam veicot saimniecisko vai profesionālo darbību, un kurām to nodibināšanas brīdī ir ilgstošs mērķis;

31) gadījuma rakstura darījums — darījums starp likuma subjektu un klientu, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē;

4) klients — juridiskā vai fiziskā persona vai juridisks veidojums, vai šādu personu apvienība, vai veidojumu apvienība, kuram likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;

5) patiesais labuma guvējs — fiziskā persona, kura ir klienta — juridiskās personas — īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

a) attiecībā uz juridiskajām personām — fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē,

b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem — fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks);

6) kredītiestāde — Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī reģistrēta kredītiestāde vai dalībvalsts, trešās valsts kredītiestādes filiāle vai pārstāvniecība;

61) korespondentattiecības — attiecības, kurās viena kredītiestāde (korespondents) sniedz citai kredītiestādei (respondentam) pakalpojumus, tostarp pakalpojumus, kuri ietver maksājumu un norēķinu veikšanu, atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam. Par korespondentattiecībām uzskatāmas arī attiecības starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai attiecības starp finanšu iestādēm, ja korespondentiestāde sniedz respondentiestādei šā punkta pirmajā teikumā minētajiem pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam;

62) privātbaņķieris — kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem — fiziskajām personām —, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus;

63) centrālais kontaktpunkts — dalībvalsts maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes noteikta persona Latvijas Republikā, kas nodrošina attiecīgās dalībvalsts finanšu iestādes atbilstību Latvijas Republikas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām, kā arī nepieciešamo informāciju un dokumentu apmaiņu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju;

7) finanšu iestāde — komercreģistrā ierakstīts komersants, filiāle vai pārstāvniecība vai citas dalībvalsts vai trešās valsts attiecīgā reģistrā reģistrēts komersants, kurš nav kredītiestāde un kurš sniedz vienu vai vairākus finanšu pakalpojumus Kredītiestāžu likuma izpratnē. Tai skaitā par finanšu iestādi uzskatāms:

a) apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un privātais pensiju fonds,

b) apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus,

c) ieguldījumu brokeru sabiedrība,

d) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība,

e) kapitālsabiedrība, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu,

f) maksājumu iestāde,

g) elektroniskās naudas iestāde,

h) krājaizdevu sabiedrība,

i) cits šā punkta "f", "g" un "h" apakšpunktā neminēts maksājumu pakalpojumu sniedzējs,

j) alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks,

k) pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējs,

l) finanšu līzinga pakalpojumu sniedzējs,

m) persona, kura nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;

8) juridisks veidojums — personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja, kā arī veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi, un labuma guvējs — ja vēl nav noteikta fiziskā persona, kura gūst labumu, — persona, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums, jebkura cita fiziskā persona, kura faktiski īsteno kontroli pār juridisku veidojumu, izmantojot īpašumtiesības vai citus līdzekļus;

81) augstākā vadība — valde, ja to izveido, vai valdes īpaši iecelts valdes loceklis, amatpersona vai darbinieks, kam ir pietiekamas zināšanas par likuma subjekta pakļautību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar likuma subjekta pakļautību minētajiem riskiem;

9) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu);

10) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējs — juridiskā vai fiziskā persona, kurai ir darījuma attiecības ar klientu un kura sniedz šādus pakalpojumus:

a) palīdz dibināt juridisku veidojumu,

b) pilda komersanta vai cita juridiska veidojuma direktora, sekretāra vai personālsabiedrības biedra pienākumus, kā arī veic citus līdzīgus pienākumus vai nodrošina, ka tos pilda cita persona,

c) nodrošina juridisku veidojumu ar juridisko adresi, adresi pasta sūtījumu saņemšanai, darījuma norises vietas adresi, kā arī sniedz citus līdzīgus pakalpojumus,

d) pilda uzticības personas pienākumus saskaņā ar tiešu pilnvarojumu vai līdzīgu juridisku dokumentu vai nodrošina, ka šos pienākumus pilda cita persona,

e) pārstāv tādas komercsabiedrības akcionāru vai dalībnieku, kuras finanšu instrumenti nav iekļauti regulētā tirgū un uz kuru attiecas informācijas atklāšanas prasības saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vai tiem līdzvērtīgiem starptautiskiem standartiem, vai nodrošina, ka šo darbību veic cita persona;

11) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts;

12) trešā valsts — valsts, kas nav dalībvalsts;

121) augsta riska trešās valstis — valstis vai teritorijas, kurās saskaņā ar starptautisko organizāciju vai organizāciju, kas nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nav efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas, tai skaitā valstis vai teritorijas, kuras Eiropas Komisija ir noteikusi par tādām, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Eiropas Savienības finanšu sistēmai;

13) uzraudzības un kontroles institūcija — valsts institūcija vai profesionāla organizācija, kas veic šā likuma prasību izpildes uzraudzības un kontroles pasākumus;

14) neparasta darījuma pazīmju saraksts — Ministru kabineta apstiprināts saraksts, kurā ietvertās darījuma pazīmes var liecināt par iespējamu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

15) čaulas banka — kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita iestāde, kas veic tādas darbības, kuras ir līdzvērtīgas tām, kādas veic kredītiestāde vai finanšu iestāde, un kas ir reģistrēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar kādu regulētu un uzraudzītu grupu. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārvedumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārvedumus veic elektroniskās naudas iestāde vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs;

151) čaulas veidojums — juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,

b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,

c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas);

16) neparasts darījums — darījums, kas atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā minētajām pazīmēm;

17) aizdomīgs darījums — darījums, kas rada aizdomas, ka tajā iesaistītie līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu;

18) politiski nozīmīga persona — persona, kura Latvijas Republikā, citā dalībvalstī vai trešajā valstī ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu, tai skaitā valsts varas augstākā amatpersona, valsts administratīvās vienības (pašvaldības) vadītājs, valdības vadītājs, ministrs (ministra vietnieks vai ministra vietnieka vietnieks, ja attiecīgajā valstī ir šāds amats), valsts sekretārs vai cita augsta līmeņa amatpersona valdībā vai valsts administratīvajā vienībā (pašvaldībā), parlamenta deputāts vai līdzīgas likumdošanas struktūras loceklis, politiskās partijas vadības struktūras (valdes) loceklis, konstitucionālās tiesas, augstākās tiesas vai cita līmeņa tiesas tiesnesis (tiesu institūcijas loceklis), augstākās revīzijas (audita) iestādes padomes vai valdes loceklis, centrālās bankas padomes vai valdes loceklis, vēstnieks, pilnvarotais lietvedis, bruņoto spēku augstākais virsnieks, valsts kapitālsabiedrības padomes vai valdes loceklis, starptautiskas organizācijas vadītājs (direktors, direktora vietnieks) un valdes loceklis vai persona, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu;

181) politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis — persona, kura ir šā panta 18.punktā minētās personas:

a) laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona. Persona par laulātajam pielīdzināmu personu uzskatāma tikai tad, ja attiecīgās valsts likumi tai nosaka šādu statusu,

b) bērns vai politiski nozīmīgas personas laulātā vai laulātajam pielīdzināmas personas bērns, viņa laulātais vai laulātajam pielīdzināma persona,

c) vecāks, vecvecāks vai mazbērns,

d) brālis vai māsa;

182) ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona — fiziskā persona, par kuru ir zināms, ka tai ir darījuma vai citas ciešas attiecības ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām vai tā ir akcionārs vai dalībnieks vienā un tajā pašā komercsabiedrībā ar kādu no šā panta 18.punktā minētajām personām, kā arī fiziskā persona, kura ir vienīgā tāda juridiska veidojuma īpašnieks, par ko ir zināms, ka tas faktiski izveidots šā panta 18.punktā minētās personas labā;

19) līdzekļu iesaldēšana — liegums jebkādai līdzekļu kustībai un darījumiem, arī pārvedumiem, grozījumiem, maiņai, izmantošanai, piekļuvei tiem vai rīcībai ar tiem, kuras rezultātā jebkādā veidā varētu mainīties šo līdzekļu apjoms, summa, atrašanās vieta, īpašnieks, valdītājs, raksturīgās iezīmes vai mērķis vai rasties citas izmaiņas, kas varētu padarīt iespējamu līdzekļu izmantošanu, tostarp vērtspapīru portfeļa pārvaldību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 07.06.2012., 12.09.2013., 13.08.2014., 04.02.2016. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir novērst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu.

3.pants. Likuma subjekti

(1) Šā likuma subjekti ir personas, kuras veic saimniecisko vai profesionālo darbību:

1) kredītiestādes;

2) finanšu iestādes;

3) nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti un zvērinātu revidentu komercsabiedrības;

4) zvērināti notāri, zvērināti advokāti, citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā un labā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības sava klienta labā attiecībā uz:

a) nekustamā īpašuma, komercsabiedrības kapitāla daļu pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

5) juridiska veidojuma vai juridiskās personas dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzēji;

6) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

7) izložu un azartspēļu organizētāji;

8) personas, kas sniedz inkasācijas pakalpojumus;

9) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, kultūras pieminekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu vai cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) (punkts stājas spēkā 01.07.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu).

(2) Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, īsteno grupas mēroga politiku un procedūras, tostarp fizisko personu datu aizsardzības politiku, kā arī grupā noteikto informācijas apmaiņas politiku un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas nolūkā. Minēto grupas mēroga politiku un procedūras dalībvalstīs un trešajās valstīs efektīvi īsteno arī filiāļu līmenī un to meitas uzņēmumu līmenī, kuros likuma subjektiem ir kapitāla daļu vairākums.

(21) Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, grupas līmenī nodrošina, ka par atbilstību, auditu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas funkciju izpildi atbildīgajām struktūrvienībām ir pieejama šo funkciju izpildei nepieciešamā informācija no filiālēm un meitas uzņēmumiem, tai skaitā informācija par klientiem, kontiem un maksājumiem.

(3) Likuma subjekti, kuru filiāles vai likumīgie pārstāvji darbojas (piedāvā pakalpojumus) citā dalībvalstī, nodrošina, ka minētās filiāles un likumīgie pārstāvji ievēro attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

(31) Ja likuma subjektiem ir filiāles vai meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, dalībvalstīs vai trešajās valstīs, kur minimālās prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu nav tik stingras kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, šo subjektu dalībvalstī vai trešajā valstī izveidotās filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, īsteno Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja tās nav pretrunā ar dalībvalstu vai trešo valstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

(32) Ja dalībvalsts vai trešās valsts normatīvie akti neļauj īstenot šā panta otrajā, 2.1 vai 3.1 daļā minēto, likuma subjekti nodrošina, ka filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem pieder kapitāla daļu vairākums, minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī veic papildu pasākumus, lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, un informē savu uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā. Ja papildu pasākumi nav pietiekami, Latvijas Republikas uzraudzības un kontroles institūcija veic papildu uzraudzības pasākumus, tostarp prasot grupai neuzsākt vai izbeigt darījuma attiecības un neveikt darījumus un, ja nepieciešams, prasot grupai izbeigt savu darbību dalībvalstī vai trešajā valstī.

(4) Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu saistītas darbības, arī šā panta pirmajā daļā nenorādītajām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums pildīt šā likuma prasības attiecībā uz ziņu sniegšanu par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šajā daļā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 31.10.2013., 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

4.pants. Noziedzīgi iegūti līdzekļi

(1) Līdzekļi ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem:

1) ja personas īpašumā vai valdījumā tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā;

2) citos Krimināllikumā noteiktajos gadījumos.

(2) Ar terminu “noziedzīgi iegūti līdzekļi” saprot Krimināllikumā lietoto terminu "noziedzīgi iegūta manta”.

(3) Papildus Krimināllikumā noteiktajiem par noziedzīgi iegūtiem uzskatāmi arī līdzekļi, kuri pieder personai vai kurus tieši vai netieši kontrolē persona:

1) kura ir iekļauta kādā no Ministru kabineta noteiktu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;

2) kura ir iekļauta uz Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likuma pamata Ministru kabineta sastādītajā sankciju subjektu sarakstā nolūkā cīnīties pret iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā;

3) par kuru operatīvās darbības subjektiem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai ir informācija, kas dod pietiekamu pamatu šo personu turēt aizdomās par tāda noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kurš saistīts ar terorismu, vai līdzdalību tajā.

(4) Informāciju par šā panta trešajā daļā minētajām personām Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk — Kontroles dienests) uztur savā mājaslapā internetā, darot to pieejamu likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām.

(5) Līdzekļi par noziedzīgi iegūtiem atzīstami Kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.08.2014., 04.02.2016., 22.06.2017. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

5.pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija un terorisma finansēšana

(1) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija ir šādas darbības:

1) noziedzīgi iegūtu līdzekļu pārvēršana citās vērtībās, to atrašanās vietas vai piederības mainīšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti, un ja šīs darbības veiktas nolūkā slēpt vai maskēt līdzekļu noziedzīgo izcelsmi vai palīdzēt citai personai, kura iesaistīta noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, izvairīties no juridiskās atbildības;

2) noziedzīgi iegūtu līdzekļu patiesā rakstura, izcelsmes, atrašanās vietas, izvietojuma, kustības, piederības slēpšana vai maskēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti;

3) citas personas noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšana īpašumā, valdījumā vai lietojumā vai to realizēšana, apzinoties, ka šie līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

4) (izslēgts ar 22.06.2017. likumu).

(11) Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju ir atzīstamas arī šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā minētās darbības, kad persona apzināti pieļāva, ka līdzekļi ir noziedzīgi iegūti.

(2) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu atzīstama arī tad, ja Krimināllikumā paredzētais noziedzīgais nodarījums, kura rezultātā tieši vai netieši ir iegūti šādi līdzekļi, ticis izdarīts ārpus Latvijas Republikas teritorijas un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība.

(21) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.

(3) Terorisma finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai veiktu vienu vai vairākas šādas darbības:

1) terorismu;

2) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgu gaisa kuģu sagrābšanu 1.pantā minētās darbības;

3) 1988.gada 10.marta Konvencijas par prettiesisku darbību pret kuģošanas drošību apkarošanu 3.pantā minētās darbības;

4) Starptautiskās konvencijas pret ķīlnieku sagrābšanu 1.pantā minētās darbības;

5) Starptautiskās konvencijas par cīņu pret teroristu rīkotajiem sprādzieniem 2.pantā minētās darbības;

6) Kodolmateriālu fiziskās aizsardzības konvencijas 7.pantā minētās darbības;

7) Konvencijas par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 1.pantā minētās darbības;

8) Protokola par cīņu pret nelikumīgu vardarbību lidostās, kas apkalpo starptautisko civilo aviāciju, kas papildina Konvenciju par cīņu pret nelikumīgām darbībām, kas apdraud civilās aviācijas drošību, 2.pantā minētās darbības;

9) Konvencijas par tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanu, kas vērsti pret starptautiski aizsargātām personām, un par šādu noziedzīgu nodarījumu izdarījušo sodīšanu 2.pantā minētās darbības;

10) 1988.gada 10.marta Protokola par prettiesisku darbību pret nostiprinātu platformu drošību kontinentālajā šelfā apkarošanu 2.pantā minētās darbības;

11) (punkts tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Krimināllikumā spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu);

12) (punkts tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Krimināllikumā spēkā stāšanās dienu. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu).

(4) Terorisma finansēšana ir arī jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai mantas nodošana teroristu grupas vai atsevišķa terorista rīcībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 13.08.2014., 22.06.2017. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

5.1 pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība likuma subjektiem no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

Likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

II nodaļa
Iekšējā kontrole

6. pants. Pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.

(11) Likuma subjekts, veicot risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā:

1) riskus, kurus identificējusi Eiropas Komisija Eiropas Savienības risku novērtējumā;

2) riskus, kuri identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā;

3) citus attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgus riskus.

(12) Likuma subjekts, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vismaz šādus riskus ietekmējošus apstākļus:

1) klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

2) valsts un ģeogrāfisko risku, proti, risku, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku, proti, risku, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai;

4) pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto.

(2) Iekšējās kontroles sistēma ir pasākumu kopums, kas ietver uz likuma prasību izpildes nodrošināšanu vērstas darbības, paredzot tam atbilstošus resursus un veicot darbinieku apmācību, lai pēc iespējas novērstu likuma subjekta iesaistīšanu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā.

(3) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, kredītiestāde, apdrošināšanas sabiedrība un ieguldījumu brokeru sabiedrība ievēro Kredītiestāžu likuma, Finanšu instrumentu tirgus likuma, Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma un uz to pamata izdoto normatīvo aktu prasības.

(4) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

7.pants. Iekšējās kontroles sistēma

(1) Izveidojot iekšējās kontroles sistēmu, likuma subjekts paredz vismaz:

1) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu);

2) kārtību, kādā tiek novērtēts, dokumentēts un pārskatīts ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistītais noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

3) kārtību un apjomu, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu un ievērojot šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās klienta izpētes minimālās prasības, veicama klienta izpēte;

4) kārtību, kādā, balstoties uz likuma subjekta veikto klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, veicama klienta darījumu uzraudzība;

5) neparastu un aizdomīgu darījumu atklāšanas kārtību un kārtību, kādā likuma subjekts atturas no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) kārtību, kādā tiek ziņots Kontroles dienestam par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem;

7) kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot šā likuma prasības;

9) kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;

10) neatkarīga iekšējā audita funkciju, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas atbilstības normatīvo aktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā prasībām un darbības efektivitātes izvērtēšanu, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda funkcija ir iespējama;

11) politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.

(11) Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, var noteikt papildu — šā panta pirmajā daļā neminētas — prasības, kuras ievēro likuma subjekts, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets.

(2) Šā likuma 45.pantā minētās uzraudzības un kontroles institūcijas nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska noskaidrošanas un novērtēšanas metodiku atbilstoši tām uzraugāmo un kontrolējamo šā likuma subjektu darbībai.

(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, papildus šā panta pirmajā daļā minētajam paredz, ka par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu atbildīgajam darbiniekam ir pienākums regulāri informēt valdi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmas darbību attiecīgajā kredītiestādē vai finanšu iestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

8. pants. Risku novērtējuma aktualizēšana un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

(1) Likuma subjekts regulāri atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi trijos gados veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu.

(2) Likuma subjekts regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā pārskata un precizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas un procedūras.

(3) Likuma subjekts neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā noteiktās risku novērtēšanas regularitātes veic risku novērtējumu un pasākumus iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai šādos gadījumos:

1) likuma subjektam vai uzraudzības un kontroles institūcijai ir pamats uzskatīt, ka likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmā ir trūkumi;

2) likuma subjekts plāno veikt izmaiņas savas darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un produktos un to piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos, kā arī pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

9.pants. Darbinieku apmācība

Likuma subjekts nodrošina, lai atbildīgie darbinieki pārzina ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītos riskus, noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, kā arī veic regulāru darbinieku apmācību, lai pilnveidotu viņu prasmi konstatēt neparasta darījuma pazīmes un aizdomīgus darījumus un izpildīt iekšējās kontroles sistēmā paredzētās darbības.

10.pants. Par likuma prasību izpildi atbildīgo darbinieku iecelšana

(1) Likuma subjekts — juridiskā persona — ieceļ vienu vai vairākus darbiniekus (par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgās personas), kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus un ir tieši atbildīgi par šā likuma prasību ievērošanu un par to, lai tiek nodrošināta informācijas apmaiņa ar attiecīgo uzraudzības un kontroles institūciju (turpmāk — par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgie darbinieki). Šā likuma subjekts 30 dienu laikā pēc likuma subjekta statusa iegūšanas vai izmaiņām par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku sastāvā paziņo par to attiecīgajai uzraudzības un kontroles institūcijai.

(2) Likuma subjekts — juridiskā persona — papildus šā panta pirmajā daļā minētajam nosaka valdes locekli, kurš pārrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu attiecīgajā juridiskajā personā.

(21) Kredītiestādei, maksājumu iestādei un elektroniskās naudas iestādei ir pienākums izstrādāt:

1) par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka un atbildīgā valdes locekļa piemērotības novērtēšanas politiku un dokumentēt novērtējumu, kas apliecina, ka attiecīgais darbinieks un attiecīgais valdes loceklis atbilst normatīvajos aktos un šā likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu šā likuma subjekta darbības atbilstību šā likuma prasībām;

2) procedūru, kurā nosaka par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka un atbildīgā valdes locekļa pilnvaru un pienākumu sadali noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, un kārtību, kādā tiek nodrošināta par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka un atbildīgā valdes locekļa darbības uzraudzība.

(3) Likuma subjektam — juridiskajai personai —, tā uzraudzības un kontroles institūcijai, Kontroles dienestam un to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību savā rīcībā esošos datus par šā panta pirmajā daļā minētajām personām vai struktūrvienību darbiniekiem izpaust trešajām personām.

(4) Persona, kas kredītiestādē vai apdrošināšanas komersantā, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir atbildīga par šā likuma prasību ievērošanu, nedrīkst būt notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

III nodaļa
Klienta izpēte

(Nodaļas nosaukums 26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

11. pants. Pienākums veikt klienta izpēti

(1) Likuma subjekts veic klienta izpēti:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas;

2) pirms gadījuma rakstura darījuma, ja:

a) darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu,

b) tiek veikts līdzekļu pārvedums, tostarp arī kredīta pārvedums, tiešā debeta pārvedums, bezkonta naudas pārvedums vai pārvedums, kas veikts ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo telefonu, digitālo vai citu informācijas tehnoloģijas ierīci un pārsniedz 1000 euro,

c) tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro;

3) ja likuma subjekts nodarbojas ar preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību vai cita veida pakalpojumu sniegšanu gadījuma rakstura darījuma ietvaros un ja maksājums tiek veikts skaidrā naudā vai skaidra nauda par šo darījumu tiek iemaksāta kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

4) ja likuma subjekts — izložu un azartspēļu organizētājs —, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000 euro vai vairāk, tai skaitā ja klients laimē, pērk spēles dalības līdzekļus vai loterijas biļetes vai šajā nolūkā maina ārvalstu valūtu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

5) ja darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

6) ja rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klientu izpētes dati nav ticami.

(2) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs 15 000 euro vai lielāka vai būs ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, klienta izpēte veicama, tiklīdz kļuvis zināms, ka darījuma summa ar klientu ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu.

(3) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veikta, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par norādīto patieso labuma guvēju var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams pēc sākotnējā kontakta ar klientu, taču pirms darījuma veikšanas.

(4) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veikta, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms persona, kura gūst labumu no apdrošināšanas, saņem atlīdzības izmaksas, vai pirms tā izmanto apdrošināšanas līgumā paredzētās tiesības.

(5) Ja likuma subjekts piemēro šā panta trešās vai ceturtās daļas noteikumus, tas veic šādus pasākumus:

1) dokumentē risku novērtējumu;

2) politikās un procedūrās nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā darījumu apmēra, skaita vai veida ierobežojumus.

(6) Ja likuma subjektam rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un ir pamats uzskatīt, ka turpmāk klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas, likuma subjektam ir tiesības neturpināt klienta izpēti, bet ziņot par aizdomīgu darījumu Kontroles dienestam. Likuma subjekts ziņojumā Kontroles dienestam norāda arī apsvērumus, kas bija par pamatu secinājumam, ka turpmāku klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas.

(7) Ja likuma subjekts nespēj veikt šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktos klienta izpētes pasākumus, likuma subjektam ir aizliegts uzsākt darījuma attiecības, turpināt darījuma attiecības (tās ir izbeidzamas) un veikt gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Likuma subjekts dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo Kontroles dienestam.

(8) Šā panta septītajā daļā noteiktais neattiecas uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

11.1 pants. Klienta izpētes pasākumi un riska faktori

(1) Klienta izpētes pasākumi ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) identificē klientu un pārbauda iegūtos identifikācijas datus;

2) noskaidro patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecinās par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu;

3) iegūst informāciju par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;

4) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību, tai skaitā pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;

5) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, kurus rada klients, tā rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, izmantojamie pakalpojumi un produkti un to piegādes kanāli, kā arī veiktie darījumi. Nosakot klienta izpētes apjomu un regularitāti, likuma subjekts ņem vērā arī šādus risku ietekmējošus rādītājus:

1) darījuma attiecību mērķi;

2) klienta plānoto un veikto darījumu regularitāti;

3) darījuma attiecību ilgumu un darījumu regularitāti;

4) klienta plānoto un veikto darījumu apjomu.

(3) Likuma subjekts, veicot klienta izpēti, ņem vērā vismaz šādus risku paaugstinošus faktorus:

1) darījuma attiecības notiek neparastos apstākļos;

2) klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju, proti:

a) augsta riska trešo valsti,

b) valsti vai teritoriju, kurā pastāv augsts korupcijas risks,

c) valsti vai teritoriju, kurā ir augsts tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi,

d) valsti un teritoriju, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija, Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus,

e) valsti vai teritoriju, kura sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas,

f) valsti vai teritoriju, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

3) klients ir juridisks veidojums, kas ir privāto aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība;

4) klients ir juridiskā persona, kura emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) vai kurai ir īpašnieki, kas ir patiesā labuma guvēja labā turēto kapitāla daļu reģistrētie īpašnieki;

5) klients veic liela apjoma skaidras naudas darījumus;

6) klienta — juridiskās personas — īpašnieku vai dalībnieku struktūra ir klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīga vai sarežģīta;

7) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus;

8) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas veicina anonimitāti;

9) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas ierobežo tā identifikācijas vai personiskās un saimnieciskās darbības pārzināšanas iespējas;

10) klients saņem maksājumus no nezināmas trešās personas;

11) klients izmanto jaunus pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus vai jaunas tehnoloģijas.

(4) Likuma subjekts, vērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, var ņemt vērā šādus risku pazeminošus faktorus:

1) valstī darbojas efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas;

2) valstī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas tādas prasības, kas atbilst to organizāciju, kuras nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un valsts šīs prasības īsteno;

3) valstī ir zems korupcijas risks;

4) valstī ir zems tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi;

5) klients — fiziskā persona — izmanto tikai pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(5) Likuma subjektam jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst pastāvošajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem.

(6) Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tai skaitā kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus, un, ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

(7) Likuma subjekts klienta izpētes pasākumus piemēro, ne tikai uzsākot darījuma attiecības, bet arī darījuma attiecību laikā, pamatojoties uz risku novērtējumā balstītu pieeju, tai skaitā gadījumos, kad mainās būtiski apstākļi saistībā ar klientu.

(8) Likuma subjekts, piemērojot klienta izpētes pasākumus, iegūst un apstrādā fizisko personu datus atbilstoši šā likuma mērķiem vienīgi nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un tos tālāk neapstrādā veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem. Personas datu apstrāde citiem mērķiem, tostarp komerciāliem mērķiem, ir aizliegta.

(9) Likuma subjekts, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, izvērtē pastāvošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tai skaitā ar apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju saistīto risku, un papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus izpētes pasākumus attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju, tiklīdz tas ir identificēts vai noteikts:

1) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir konkrēta fiziskā vai juridiskā persona, — noskaidro fiziskās personas vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu;

2) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju nosaka pēc pazīmēm, — iegūst informāciju par atlīdzības saņēmēju tādā apjomā, lai spētu noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja identitāti apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī;

3) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, — veic tā padziļinātu izpēti, lai noteiktu apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja patieso labuma guvēju apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās darbības veicamas pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas. Ja dzīvības apdrošināšanas līgums vai cits ar līdzekļu uzkrāšanu saistīts apdrošināšanas līgums tiek nodots citam apdrošināšanas komersantam, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs tiek identificēts pirms cesijas veikšanas.

(11) Ja juridiska veidojuma patiesais labuma guvējs tiek noteikts juridiska veidojuma pārvaldības ietvaros pēc īpašām pazīmēm, likuma subjekts iegūst informāciju par patieso labuma guvēju tādā apjomā, lai spētu noteikt patiesā labuma guvēja identitāti līdzekļu (labuma) izmaksas laikā vai laikā, kad patiesais labuma guvējs izmantos tam paredzētās tiesības.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

12.pants. Fizisko personu identifikācija

(1) Fizisko personu identificē, pārbaudot tās identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, kurā sniegta šāda informācija:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, personas fotoattēls, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi.

(2) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats ieradies pie likuma subjekta Latvijas Republikā, identifikācijai izmantojams tikai ieceļošanai Latvijas Republikā derīgs personu apliecinošs dokuments.

(3) Fiziskās personas — nerezidenta, kurš pats nav ieradies pie likuma subjekta, identifikācijai tā rezidences valstī var izmantot attiecīgās valsts iekšzemes pasi, citu attiecīgās valsts atzītu personu apliecinošu dokumentu vai dokumentu, kas dod tiesības ieceļot valstī, kurā tiek veikta personas identifikācija.

(31) Likuma subjekts, pārbaudot fiziskās personas identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, pārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā.

(4) Zvērināti notāri fiziskās personas identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Ja fizisko personu pārstāv cita fiziskā persona, likuma subjekts identificē personu, kura ir tiesīga pārstāvēt fizisko personu attiecībās ar likuma subjektu, atbilstoši šā panta pirmajai daļai un iegūst dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina tās tiesības pārstāvēt fizisko personu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

13. pants. Juridisko personu un juridisku veidojumu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē:

1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas nosaukumu, juridisko formu un dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) pieprasot sniegt ziņas par juridiskās personas juridisko adresi un saimnieciskās darbības faktisko veikšanas vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

3) pieprasot uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, tai skaitā noskaidrojot attiecīgo personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu, kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi.

(11) Juridisku veidojumu identificē:

1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiska veidojuma statusu, izveidošanas mērķi un nosaukumu;

2) pieprasot sniegt ziņas par juridiska veidojuma juridisko adresi un faktiskās darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

3) noskaidrojot juridiska veidojuma struktūru un pārvaldes mehānismu, tai skaitā patieso labuma guvēju vai personu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums.

(2) Likuma subjekts var identificēt juridisko personu un juridisku veidojumu, iegūstot šā panta pirmajā daļā minētās ziņas no publiski pieejama uzticama un neatkarīga avota.

(3) Zvērināti notāri juridiskās personas un juridiska veidojuma identitāti noskaidro Notariāta likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

14.pants. Personu identificējošo dokumentu kopiju izgatavošana

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot darījuma attiecības vai veicot šā likuma 11.pantā minētos darījumus, izgatavo to dokumentu kopijas, uz kuru pamata veikta klienta identifikācija.

(2) Ja klientu — juridisko personu — identificējoša informācija tiek iegūta šā likuma 13.panta otrajā daļā noteiktajā veidā, kredītiestāde un finanšu iestāde dokumentē šā likuma 13.panta pirmajā daļā noteikto informāciju un ziņas par informācijas avotu.

15.pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus

Kredītiestādei un finanšu iestādei ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus kontus vai kontus ar fiktīviem (personu apliecinošiem dokumentiem neatbilstošiem) vārdiem.

(13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

16.pants. Pienākums veikt klienta izpēti

(Izslēgts ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

17.pants. Klienta izpēte

(Izslēgts ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

18. pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana un pārliecināšanās par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību

(1) Likuma subjekts gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma prasībām veicama klienta izpēte, noskaidro klienta patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

(2) Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūstot par to vismaz šādu informāciju:

1) par rezidentu — vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids;

2) par nerezidentu — vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids.

(3) Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju vismaz vienā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

3) patstāvīgi noskaidrojot patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

(4) Ja klienta vai vairāku klientu, kuriem ir viens patiesais labuma guvējs, kopējais kredīta apgrozījums pēdējo 12 kalendāra mēnešu periodā pārsniedz 10 miljonus euro, likuma subjekts ne vēlāk kā 45 kalendāra dienu laikā no brīža, kad ir pārsniegts minētais limits, iegūst klienta patiesā labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka tas ir klienta patiesais labuma guvējs, šādos gadījumos:

1) klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

2) klients ir čaulas veidojums;

3) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus.

(5) Atsaucoties uz šā panta ceturtajā daļā noteikto, klienta parakstīts patiesā labuma guvēja apliecinājums neatbrīvo likuma subjektu no pienākuma, balstoties uz risku novērtējumu, veikt citus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

(6) Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ir tiesīgs pārliecināties, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas, bet ne vēlāk kā brīdī, kad persona, kura gūst labumu, sāk izmantot tai apdrošināšanas līgumā noteiktās tiesības.

(7) Likuma subjekts, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu patieso labuma guvēju, par juridiskās personas vai juridiska veidojuma patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu — patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta 5. punkta izpratnē, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskam veidojumam ir cits patiesais labuma guvējs.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

18.1 pants. Paziņošanas pienākums un pienākums noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju

(1) Fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai, norādot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas.

(2) Šā likuma 1. panta 5. punkta "a" apakšpunktā minētā fiziskā persona nekavējoties paziņo juridiskajai personai, ja tā rīkojas citas personas labā, un identificē šo personu, norādot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas.

(3) Juridiskā persona pēc savas iniciatīvas noskaidro un identificē savus patiesos labuma guvējus, ja tai ir saprātīgs pamats apšaubīt šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju vai ja šī informācija nav iesniegta, bet juridiskajai personai ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tai ir patiesais labuma guvējs.

(4) Juridiskā persona glabā vismaz šādu informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem: vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) un dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, tai skaitā norādot dalībnieka (akcionāra), biedra vai īpašnieka, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, — dzimšanas datumu, mēnesi un gadu), bet juridiskajai personai — nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī īstenotās kontroles dokumentārs pamatojums.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Sk. Pārejas noteikumu 19. un 20. punktu)

18.2 pants. Juridiskās personas pienākums atklāt savu patieso labuma guvēju

(Pants stājas spēkā 01.12.2017. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.12.2017. Sk. Pārejas noteikumu 21. un 22. punktu)

18.3 pants. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamība

(1) Lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu nemaksāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru — juridisko personu — patiesajiem labuma guvējiem, ikvienai personai ir tiesības saņemt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem tiešsaistes formā. Attiecīgo informāciju sniedz par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Informācija par patieso labuma guvēju, kas informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šīs daļas pirmajā teikumā paredzētais informācijas pieejamības ierobežojums neattiecas uz informācijas par patieso labuma guvēju izsniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijām un likuma subjektiem, izpildot šā likuma prasības.

(3) (Daļa stājas spēkā 01.06.2018. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.06.2018. Sk. Pārejas noteikumu 24. punktu)

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Sk. Pārejas noteikumu 23. punktu)

19.pants. Informācijas iegūšana par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību

(Izslēgts ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

20. pants. Darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu uzraudzība

(1) Likuma subjekts pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai veicot gadījuma rakstura darījumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, pastāvīgi:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lielam darījumam, sarežģītam darījumam, šķietami savstarpēji saistītiem darījumiem vai darījumam, kuram šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumam, kurā piedalās persona no augsta riska trešajām valstīm.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

21.pants. Aizliegums sadarboties ar čaulas bankām

(1) Likuma subjektam ir aizliegts veikt jebkāda veida darījumus ar čaulas bankām.

(2) Čaulas banku dibināšana un darbība Latvijas Republikā ir aizliegta.

22. pants. Klienta padziļināta izpēte

(1) Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, tai skaitā lai:

1) papildus pārliecinātos, ka persona, kas saskaņā ar šā likuma 18. pantu noskaidrota kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā klātienē, izņemot gadījumu, kad tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) likuma subjekts nodrošina atbilstošus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā politiku un procedūru izstrādi un darbinieku apmācību par neklātienes identifikācijas veikšanu,

b) klienta identifikācija, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus, tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;

2) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu — politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu;

3) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

4) uzsākot un uzturot kredītiestāžu korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu);

5) citos gadījumos, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks.

(3) Atbilstoši šā panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktam Ministru kabinets nosaka klienta identifikācijas apjomu un kārtību, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar normatīvajiem aktiem, papildus šajā pantā minētajam nosaka tās klientu kategorijas, attiecībā uz kurām veicama padziļināta izpēte, padziļinātās izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un prasības šo klientu padziļinātai izpētei un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku pārvaldībai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku paaugstinošus faktorus.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

23. pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja klienta identifikācija tiek veikta, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, likuma subjekts, izmantojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, veic vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi un kredītiestāde vai finanšu iestāde ir veikusi klienta identifikāciju klātienē;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, ir atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personīgu klātbūtni pirmā darījuma veikšanā;

5) ja klients ir fiziskā persona — rezidents —, iegūst klienta identitāti apliecinošu informāciju no dokumenta, ko klients ir parakstījis ar drošu elektronisko parakstu.

(2) Likuma subjekts veic klienta identifikāciju, tikai klientam personīgi piedaloties identifikācijas procedūrā klātienē šādos gadījumos:

1) klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona un izmanto pakalpojumu, kura mēneša kredīta apgrozījums pārsniedz 3000 euro;

2) klients ir čaulas veidojums;

3) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus.

(3) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Likuma subjekts, balstoties uz risku novērtējumu, var veikt klienta identifikāciju, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, kad klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarotā persona, ja likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un veiktie klientu identifikācijas pasākumi, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā, atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

24. pants. Kredītiestāžu korespondentattiecības

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus pasākumus:

1) iegūst informāciju par respondentu, lai pilnībā saprastu respondenta darījumu būtību, kā arī lai no publiski pieejamas informācijas noteiktu attiecīgās kredītiestādes vai ieguldījumu brokeru sabiedrības reputāciju un tās uzraudzības kvalitāti;

2) novērtē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas pasākumus, ko veicis respondents, ar kuru tiek uzsāktas korespondentattiecības;

3) saņem savas kredītiestādes valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa piekrišanu pirms jaunu korespondentattiecību nodibināšanas;

4) dokumentē respondenta atbildību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

5) pārliecinās, ka respondents, kas izmanto ar tiešu pieeju korespondentkontiem saistītus pakalpojumus, ir pārbaudījis to klientu identitāti, kuriem ir atļauta tieša pieeja korespondentiestādes kontiem, attiecībā uz šiem klientiem ir veicis padziļinātu izpēti un pēc pieprasījuma ir spējīgs iesniegt klienta izpētes datus;

6) iegūst informāciju par respondenta reputāciju, tai skaitā tā iespējamo iesaisti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītās darbībās vai starptautisko vai nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā, un par likuma subjektam piemērotajām sankcijām saistībā ar minētajām darbībām.

(2) Kredītiestāde neiesaistās korespondentattiecībās vai izbeidz šādas attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas banku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

25.pants. Darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli un ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu

(1) Uzsākot darījuma attiecības ar klientu, likuma subjekts, veicot uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, noskaidro, vai klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona.

(2) Likuma subjekta iekšējās kontroles sistēma, pamatojoties uz risku novērtējumu, nodrošina iespēju konstatēt, ka klients, kas, uzsākot darījuma attiecības, nav politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, par tādu kļūst pēc darījuma attiecību uzsākšanas.

(21) Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārliecinās, ka ar dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrājumu atlīdzības vai citas atlīdzības vai citu līdzekļu saņēmējs vai — attiecīgajā gadījumā — atlīdzības saņēmēja patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona. Minētās darbības veicamas pirms apdrošināšanas atlīdzības vai citas izmaksas veikšanas vai pirms apdrošināšanas līguma nodošanas citam apdrošināšanas komersantam. Ja tiek identificēts paaugstināts risks, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, papildus šā likuma 11.1 pantā noteiktajiem klienta izpētes pasākumiem veic šā panta trešajā daļā noteiktos pasākumus, kā arī klienta padziļinātu izpēti un izvērtē nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam.

(3) Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai darījuma attiecību laikā tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:

1) saņem augstākās vadības piekrišanu pirms darījuma attiecību uzsākšanas. Šajā punktā minētais nosacījums attiecas uz likuma subjektu — juridisko personu;

2) veic un dokumentē uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, lai noteiktu klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu izcelsmi un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi.

(4) Likuma subjekts, uzturot darījuma attiecības ar politiski nozīmīgu personu vai politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu, pastāvīgi uzrauga klienta veiktos darījumus.

(5) Likuma subjekts, pamatojoties uz riska izvērtējumu, izbeidz piemērot šā likuma 22.pantā noteikto klienta padziļināto izpēti saistībā ar tā atbilstību politiski nozīmīgas personas, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekļa vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītas personas statusam, ja:

1) politiski nozīmīgā persona nomirst;

2) politiski nozīmīgā persona vairs neieņem nozīmīgu publisku amatu atbilstoši šā likuma 1.panta 18.punktam vismaz 12 mēnešus un tās darījuma attiecības vairs nerada paaugstinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 04.02.2016. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

26. pants. Vienkāršota klientu izpēte

(1) Likuma subjekts šajā pantā minētajos gadījumos, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kā arī ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ir tiesīgs veikt klienta izpēti, izdarot šā likuma 12., 13. un 14. pantā minētās klienta identifikācijas darbības un šā likuma 11.1 pantā minētos klienta izpētes pasākumus darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma raksturam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku līmenim atbilstošā apmērā.

(2) Likuma subjekts, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas nav pretrunā ar risku novērtējumu, tai skaitā nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu, un ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti gadījumos, ja klients ir:

1) Latvijas Republika, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai valsts, vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

2) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam likuma subjekts ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti gadījumos, kad sniegtie pakalpojumi atbilst visām šādām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, kuru atvērusi kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai mēģinājumu veikt šīs darbības;

5) darījuma kopējā summa nav lielāka par 15 000 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 15 000 euro;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā — ne agrāk kā pēc pieciem gadiem no darījuma noslēgšanas dienas,

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, netiek izmantota prasījuma tiesību cesija un darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

(4) Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz:

1) personām, kuru dzīvības apdrošināšanas līgumos paredzētā ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 1000 euro vai arī ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 1000 euro, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par 2500 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 2500 euro;

2) personām, kuras noslēdz mūža pensiju apdrošināšanas līgumus un šajos līgumos nav paredzēta priekšlaicīgas izmaksas iespēja un to nevar lietot kā nodrošinājumu.

(5) Privātais pensiju fonds ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja klients minētās iemaksas nevar izmantot kā nodrošinājumu un nevar cedēt, un attiecībā uz tām iemaksām pensiju plānos, kuras veidojas kā daļa no darba samaksas.

(6) Likuma subjekts, veicot šā likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā paredzēto darījumu, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti, ja darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm un nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai mēģinājumu veikt šīs darbības.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar šo likumu, papildus šajā pantā noteiktajam nosaka prasības vienkāršotai klienta izpētei, kā arī var noteikt papildu risku pazeminošus faktorus, kas nav noteikti šā likuma 11.1 panta ceturtajā daļā.

(8) Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro šajā pantā minētajos gadījumos, ja, balstoties uz risku novērtējumu, likuma subjekts konstatē, vai tā rīcībā ir informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai mēģinājumu veikt šīs darbības, vai paaugstinātu šādu darbību risku, tostarp ja pastāv šā likuma 11.1 panta trešajā daļā minētie risku paaugstinošie faktori.

(9) Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro attiecībā uz klientu, kas veic saimniecisko darbību augsta riska trešajās valstīs.

(10) Veicot vienkāršotu klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajiem izņēmumiem, un pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Sk. Pārejas noteikumu 26. punktu)

27.pants. Klientu izpētes izņēmumi

(Izslēgts ar 12.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 09.10.2013.)

27.1 pants. Klientu izpētes izņēmumi

(1) Likuma subjekts ir tiesīgs nepiemērot atsevišķus šā likuma 11.1 pantā minētos klienta izpētes pasākumus attiecībā uz darījumiem ar elektronisko naudu, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un atbilstošus risku mazinošus pasākumus, tai skaitā izpildot visus šādus nosacījumus:

1) maksājuma instrumentā elektroniski uzglabāto naudas summu nevar papildināt vai tam ir mēneša maksājumu darījumu maksimālais limits 150 euro, ko var izmantot tikai Latvijas Republikā;

2) elektroniskās naudas turētāja elektroniski uzglabātā maksimālā summa nepārsniedz 150 euro;

3) maksājuma instrumentu var izmantot tikai preču vai pakalpojumu iegādei;

4) maksājuma instrumentu nevar finansēt ar anonīmu elektronisko naudu;

5) elektroniskās naudas emitents veic darījumu vai darījumu attiecību pietiekamu pārraudzību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus;

6) likuma subjekts nodrošina, ka viena persona var izmantot ierobežotu skaitu maksājuma instrumentu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

(2) Likuma subjekts šā panta pirmajā daļā minēto klientu izpētes izņēmumu nevar piemērot, ja ir iespējama elektroniskās naudas vērtības izpirkšana ar skaidru naudu vai izņemšana skaidrā naudā, ja attiecīgi izpirktā vai skaidrā naudā izņemtā summa pārsniedz 50 euro.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

28.pants. Klienta izpētei nepieciešamās informācijas iegūšana un klienta atbildība

(1) Lai izpildītu šā likuma prasības, likuma subjektam ir tiesības pieprasīt no saviem klientiem un klientiem ir pienākums sniegt klienta izpētei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus, tajā skaitā par patiesajiem labuma guvējiem, klientu veiktajiem darījumiem, klientu un patieso labuma guvēju saimniecisko, personisko darbību, finansiālo stāvokli, naudas vai citu līdzekļu avotiem.

(2) Ja likuma subjekts neiegūst šā likuma 11. un 11.1 panta prasību izpildei nepieciešamo patieso informāciju un dokumentus apjomā, kas tam ļauj veikt pārbaudi pēc būtības, likuma subjekts izbeidz darījuma attiecības ar klientu un pieprasa klienta saistību pirmstermiņa izpildi. Šādos gadījumos likuma subjekts lemj par darījuma attiecību izbeigšanu arī ar citiem klientiem, kuriem ir tie paši patiesie labuma guvēji, vai par šādu klientu saistību pirmstermiņa izpildes pieprasīšanu.

(3) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

29. pants. Klienta izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta izpētes rezultātus attiecībā uz šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikto pasākumu izpildi, ko dalībvalstīs vai trešajās valstīs veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, nodrošina, ka spēj no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, nekavējoties saņemt visas klienta izpētes un klienta izpētes datu pārbaudes kopijas un citu nepieciešamo informāciju un dokumentus attiecībā uz klienta izpēti;

2) kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, pārliecinās, ka kredītiestāde un finanšu iestāde, pie kuras tā vērsusies, piemēro klienta izpētes un informācijas glabāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, kā arī tās tiek uzraudzītas un kontrolētas vismaz tādā apmērā, kā to nosaka šis likums;

3) likuma subjekts ir izvērtējis ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, vai ar to darbības valsti saistīto risku un veicis atbilstošus risku pazeminošos pasākumus;

4) kredītiestāde un finanšu iestāde nepieņem tāda klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, ko veikusi kredītiestāde un finanšu iestāde, kuras darbībai vai darbības valstij piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks.

(2) Ja likuma subjekts saskaņā ar šā panta pirmo daļu atzīst citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veikto klienta izpēti, tas kredītiestādei vai finanšu iestādei nedod tiesības paļauties uz šo kredītiestādes un finanšu iestādes veikto uzraudzību. Likuma subjektam ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt klienta darījuma attiecības.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klienta izpēte veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus.

(4) Uzraudzības un kontroles institūcijas var pieņemt, ka kredītiestāde un finanšu iestāde ar savas grupas politikām un procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ievēro šā panta noteikumus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestāde un finanšu iestāde balstās uz informāciju, ko sniedz kredītiestāde un finanšu iestāde, kas ietilpst tajā pašā grupā;

2) grupas ietvaros piemērotie klienta izpētes pasākumi, informācijas glabāšanas prasības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām;

3) šīs daļas 2. punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības dalībvalsts vai trešās valsts uzraudzības un kontroles institūcija.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

IV nodaļa
Ziņošana par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem

30.pants. Ziņošanas pienākums

(1) Likuma subjekta pienākums ir:

1) nekavējoties ziņot Kontroles dienestam par katru neparastu vai aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā;

2) septiņu darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Kontroles dienesta rakstveida pieprasījums, kas izriet no likuma subjekta ziņojuma vai šā likuma 62.pantā minētās iestādes vai institūcijas sniegtās informācijas, sniegt tam likuma subjekta rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kā arī papildu informāciju, lai Kontroles dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt;

3) triju darbdienu laikā pēc tam, kad saņemts Kontroles dienesta rakstveida pieprasījums, kas saistīts ar šā dienesta izdoto rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz piecām darbdienām, sniegt tam likuma subjekta rīcībā esošo informāciju un dokumentus, lai Kontroles dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām. Ņemot vērā sniedzamās informācijas un dokumentu apjomu, pēc saskaņošanas ar Kontroles dienestu pieprasījuma izpildes termiņu var pagarināt.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros apstiprināts neparasta darījuma pazīmju saraksts un kārtība, kādā sniedzami ziņojumi par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem, un apstiprina ziņojuma veidlapu.

(3) Šā panta pirmās daļas prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā, izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

(4) Ziņojumi iesniedzami rakstveidā vai elektroniski.

(5) Kontroles dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem. Šis ierobežojums neattiecas uz šā likuma 56.panta pirmajā daļā paredzētajiem gadījumiem.

(6) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Kontroles dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

31.pants. Ziņojuma saturs

Ziņojumā, ko šā likuma subjekts iesniedz Kontroles dienestam, ietver:

1) klienta identifikācijas datus;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu, vai neparasta darījuma pazīmi, kurai attiecīgais darījums atbilst.

V nodaļa
Atturēšanās no darījuma veikšanas un līdzekļu iesaldēšana

(Nodaļas nosaukums 13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.pants. Atturēšanās no darījuma veikšanas

(1) Likuma subjekts pieņem lēmumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, ja darījums saistīts vai ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai ir pamatotas aizdomas, ka līdzekļi ir tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājumu.

(2) Likuma subjekts par atturēšanos no darījuma veikšanas nekavējoties, bet ne vēlāk kā nākamajā darbdienā, ziņo Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Likuma subjekts, atturoties no darījuma veikšanas, neveic nekādas darbības ar darījumā iesaistītajiem līdzekļiem līdz brīdim, kad saņem Kontroles dienesta rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas. Ja likuma subjekts saņem Kontroles dienesta rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, tas rīkojas atbilstoši šā likuma 32.1 panta trešajai daļai.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.1 pants. Rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Kontroles dienestam ir tiesības izdot likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim saistošu rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja rodas pamatotas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šo noziedzīgo nodarījumu mēģinājums.

(2) Kontroles dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu:

1) pēc tam, kad saņemts likuma subjekta ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas;

2) pēc savas iniciatīvas;

3) pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu lūguma par līdzekļu iesaldēšanu.

(3) Likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim ir pienākums pēc tam, kad saņemts Kontroles dienesta rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu, nekavējoties nodrošināt līdzekļu iesaldēšanu līdz šā dienesta rīkojumā norādītajam datumam vai līdz brīdim, kad ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums izbeigt līdzekļu iesaldēšanu.

(4) Likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis rakstveidā informē klientu par Kontroles dienesta rīkojumu iesaldēt līdzekļus un nosūta klientam šā dienesta rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

32.2 pants. Kārtība, kādā Kontroles dienests izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu

(1) Kontroles dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu, bet, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, tad astoņu darbdienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, izvērtē, vai likuma subjekts ir pieņēmis šā likuma 32.pantā paredzēto lēmumu atbilstoši šā likuma noteikumiem un vai konkrētajai personai noteiktais tiesību ierobežojums ir samērīgs, un izdod rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas vai veikt līdzekļu pagaidu iesaldēšanu. Kontroles dienesta rīkojumu, saskaņā ar kuru likuma subjekts izbeidz atturēšanos no darījuma veikšanas, ir nepieciešams pamatot.

(2) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz likuma subjekta ziņojumu par atturēšanos no darījuma veikšanas, tad šis dienests apkopo un analizē iegūto informāciju un ne vēlāk kā 40 dienu laikā pēc tam, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, bet — izņēmuma gadījumā — ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteiktajā papildu termiņā (ne ilgākā par 40 dienām), kas nepieciešams būtiskas pieprasītās informācijas saņemšanai, tai skaitā no ārvalstīm, un veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo šā panta otrās daļas 1.punktā minētā rīkojuma izdošanai nav pamata;

3) ne vēlāk kā četrdesmitajā dienā no brīža, kad no likuma subjekta saņemts ziņojums par atturēšanos no darījuma veikšanas, rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanas termiņa pagarinājumu paziņo likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim par šā panta otrajā daļā paredzēto ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora noteikto papildu termiņu.

(3) Kontroles dienestam, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu ir tiesības izdot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz laiku līdz piecām darbdienām.

(4) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62.panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu, tad šis dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc šā panta trešajā daļā minētā rīkojuma izdošanas veic vienu no šādām darbībām:

1) izdod rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku, ja:

a) nauda vai citi līdzekļi saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu ir atzīstami par noziedzīgi iegūtiem. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par sešiem mēnešiem,

b) pamatojoties uz Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, rodas aizdomas, ka notiek vai ir veikts noziedzīgs nodarījums, tai skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija vai šā noziedzīgā nodarījuma mēģinājums. Šādā gadījumā līdzekļu iesaldēšanu veic uz rīkojumā noteikto laiku, bet ne ilgāku par 45 dienām;

2) rakstveidā ar rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanas izbeigšanu paziņo šā likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo rīkojuma izdošanai par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nav pamata.

(5) Kontroles dienestam ir tiesības šā panta otrajā un ceturtajā daļā noteiktajos gadījumos ar rīkojumu noteikt līdzekļu iesaldēšanu uz laiku līdz 45 dienām, iepriekš neizdodot rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu.

(6) Kontroles dienests atceļ izdoto rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja klients ir sniedzis pamatotu informāciju par līdzekļu izcelsmes likumību. Minēto informāciju klients iesniedz likuma subjektam vai valsts informācijas sistēmas pārzinim, kas to nekavējoties nodod Kontroles dienestam.

(7) Kontroles dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu pirms termiņa.

(8) Ja rīkojums par līdzekļu iesaldēšanu uz noteiktu laiku nav atcelts, Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc tā izdošanas sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(9) Ārpus darba laika saņemtos ziņojumus Kontroles dienests reģistrē nākamajā darbdienā, bet ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc to saņemšanas.

(13.08.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

33.pants. Rīkojums valsts informācijas sistēmas pārzinim

(1) Šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā paredzētajos gadījumos Kontroles dienests var dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim veikt tā kompetencei atbilstošus pasākumus, lai uz rīkojumā noteikto laiku nepieļautu mantas pārreģistrāciju.

(2) Valsts informācijas sistēmas pārzinis rīkojumu izpilda nekavējoties un par izpildes veidu un rezultātiem paziņo Kontroles dienestam.

(3) Kontroles dienests 10 darbdienu laikā pēc rīkojuma izdošanas, ja tas rīkojumu nav atcēlis, sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

33.1 pants. Objekti, uz kuriem attiecināmi Kontroles dienesta rīkojumi

(1) Rīkojumi, kurus Kontroles dienests izdod saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu un 33.panta pirmo daļu, attiecināmi uz noziedzīgi iegūtiem līdzekļiem, tai skaitā uz mantu, kas radusies, pārvēršot noziedzīgi iegūtus līdzekļus citās vērtībās.

(2) Ja noziedzīgi iegūti līdzekļi pilnībā vai daļēji ir pievienoti no likumīgiem avotiem iegūtiem līdzekļiem, Kontroles dienesta rīkojumi attiecas uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu un no likumīgiem avotiem iegūtu līdzekļu kopējo masu, nepārsniedzot noziedzīgi iegūto līdzekļu vērtību.

(3) Ja no līdzekļiem, uz kuriem saskaņā ar šā panta pirmo un otro daļu attiecina Kontroles dienesta rīkojumus, tiek gūti augļi, tad Kontroles dienesta rīkojumi attiecas arī uz iegūtajiem augļiem vai to daļu, kas atbilst no noziedzīgi iegūtajiem līdzekļiem gūto augļu vērtībai.

(10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

33.2 pants. Rīkojums par darījumu pārraudzību

Kontroles dienests, ja tam, pamatojoties uz savā rīcībā esošo informāciju, kas saņemta no likuma subjekta vai informācijas apmaiņas ceļā ar šā likuma 62.pantā minētajām iestādēm un institūcijām, rodas pamatotas aizdomas, ka ir noticis vai notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šo darbību mēģinājums, ar ģenerālprokurora vai viņa īpaši pilnvarota prokurora akceptu izdod rīkojumu likuma subjektam veikt darījumu pārraudzību tā klienta kontā — uz laiku līdz vienam mēnesim. Ja nepieciešams, šo termiņu uz laiku līdz vienam mēnesim var pagarināt ģenerālprokurors vai viņa īpaši pilnvarots prokurors.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

33.3 pants. Rīkojuma paziņošana zemesgrāmatu nodaļai

(1) Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktu un ceturto daļu izdoto rīkojumu, ja tas satur zemesgrāmatu kompetencē esošu jautājumu, paziņo zemesgrāmatu nodaļai. Ja zemesgrāmatu nodaļā līdz rīkojuma saņemšanai vai rīkojumā noteiktā termiņa laikā saņemts nostiprinājuma lūgums par labprātīgu tiesību nostiprinājumu uz Kontroles dienesta rīkojumā norādīto nekustamo īpašumu, zemesgrāmatu nodaļas tiesnesis pieņem lēmumu par nostiprinājuma lūguma izskatīšanas apturēšanu uz rīkojumā noteikto termiņu. Pieņemto lēmumu zemesgrāmatu nodaļa nosūta Kontroles dienestam.

(2) Pēc šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā un ceturtajā daļā minētā Kontroles dienesta rīkojuma saņemšanas zemesgrāmatu nodaļa rakstveidā informē par to personu, uz kuru tas attiecas, nosūtot rīkojuma kopiju, kurā izskaidrota tā apstrīdēšanas kārtība.

(10.12.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

34.pants. Kontroles dienesta rīkojumu apstrīdēšanas kārtība

(1) Šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā Kontroles dienesta izdotos rīkojumus likuma subjekts vai valsts informācijas sistēmas pārzinis un personas, kuru līdzekļi tiek iesaldēti, vai šo personu pilnvaroti pārstāvji var apstrīdēt īpaši pilnvarotam prokuroram šajā likumā noteiktajos termiņos.

(11) (Izslēgta ar 13.08.2014. likumu)

(2) Īpaši pilnvarota prokurora lēmumu šā panta pirmajā daļā minētās personas var apstrīdēt ģenerālprokuroram, kura lēmums ir galīgs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. un 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014)

35.pants. Sūdzību iesniegšanas termiņi

Sūdzību par Kontroles dienesta rīkojumu šā likuma 34.panta pirmajā daļā minētās personas var iesniegt 30 dienu laikā no dienas, kad tās saņēmušas rīkojuma kopiju.

36.pants. Izņēmums attiecībā uz atturēšanos no aizdomīga darījuma veikšanas

(1) Ja atturēšanās no tāda darījuma veikšanas, par kuru ir pamatotas aizdomas, ka tas saistīts ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, var kalpot par informāciju, kas palīdz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā iesaistītajām personām izvairīties no atbildības, likuma subjektam ir tiesības veikt darījumu, pēc tā veikšanas atbilstoši šā likuma 31.pantam ziņojot par to Kontroles dienestam.

(2) Šā panta pirmā daļa nav attiecināma uz darījumiem, ko veic personas, attiecībā uz kurām Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padome vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu ierobežojumus.

(3) Kredītiestādēm ir tiesības veikt maksājumus Eiropas Savienības tiesību aktos noteiktajos gadījumos no tādu personu kontiem, kuras tiek turētas aizdomās par to, ka izdarījušas noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar terorismu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, vai par līdzdalību šādā nodarījumā, ja attiecībā uz šiem kontiem kredītiestāde ir pieņēmusi lēmumu atturēties no noteikta veida debeta operāciju veikšanas vai ir saņemts Kontroles dienesta rīkojums atturēties no noteikta veida debeta operācijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

VI nodaļa
Lietvedība un likuma subjektu atbrīvošana no atbildības

37. pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana, atjaunošana un iznīcināšana

(1) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(2) Likuma subjekts piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas glabā:

1) visu klientu izpētes ietvaros iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klientu un tā kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus;

2) informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem;

3) saraksti ar klientu, tai skaitā elektronisko saraksti.

(21) Pēc šajā pantā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām likuma subjekts iznīcina tā rīcībā esošos dokumentus un informāciju par personu.

(3) Izvērtējot turpmākās uzglabāšanas nepieciešamību, samērīgumu un pamatotību, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas gadījumus, Kontroles dienests, uzraudzības un kontroles institūcija, operatīvās darbības subjekts, tai skaitā valsts drošības iestāde, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma var pagarināt šā panta otrajā daļā minēto termiņu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.

(4) Likuma subjektam ir tiesības elektroniski apstrādāt klientu identifikācijas un izpētes rezultātā iegūtos datus par klientiem, to pārstāvjiem un patiesajiem labuma guvējiem.

(5) Zvērināti notāri klienta izpētes dokumentus glabā atbilstoši Notariāta likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

37.1 pants. Klientu izpētes dokumentu un informācijas sniegšana Finanšu un kapitāla tirgus komisijai

Šā likuma 45.panta pirmās daļas 1.punktā minētie likuma subjekti sniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, kas iegūta klientu identifikācijas un izpētes rezultātā, kā arī informāciju par klienta veiktajiem darījumiem un citu informāciju, kas saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldību. Finanšu un kapitāla tirgus komisijai ir tiesības izdot normatīvos noteikumus šā likuma 45.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem likuma subjektiem par sniedzamās informācijas apjomu, informācijas apkopošanas prasībām un tās sniegšanas kārtību.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

37.2 pants. Klientu izpētes dokumentu un informācijas sniegšana Kontroles dienestam, uzraudzības un kontroles institūcijām

Likuma subjekts dokumentē klienta izpētes pasākumus, kā arī informāciju par visiem klienta veiktajiem un saņemtajiem maksājumiem un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma tajā noteiktajā termiņā uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijai vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

38.pants. Aizliegums izpaust ziņošanas faktu

(1) Likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem nav atļauts informēt klientu, patieso labuma guvēju, kā arī citas personas, izņemot uzraudzības un kontroles institūcijas, par to, ka ziņas par klientu vai tā darījumu (darījumiem) ir sniegtas Kontroles dienestam un var tikt vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas grupas ietvaros, izņemot gadījumu, kad Kontroles dienests ir aizliedzis likuma subjektam izpaust attiecīgo informāciju.

(21) Šā panta pirmajā daļā noteiktie aizliegumi neattiecas uz informācijas apmaiņu starp likuma subjektu un personu, kura likuma subjektam sniedz pakalpojumus, kas saistīti ar likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmas atbilstības un darbības efektivitātes izvērtēšanu vai likuma subjekta darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanu, novērtēšanu, pārvaldību un uzraudzību. Pirms informācijas sniegšanas šajā daļā noteiktajos gadījumos likuma subjekts veic pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību pret tālāku izpaušanu.

(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.

(4) Šā panta pirmajā daļā noteiktais aizliegums neattiecas uz kredītiestādēm, finanšu iestādēm, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem attiecībā uz savstarpējo informācijas apmaiņu gadījumos, kad:

1) darījumā piedalās divi vai vairāki likuma subjekti;

2) darījumā ir iesaistīta viena un tā pati persona;

3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī;

4) darījumā iesaistītie likuma subjekti pieder pie vienas profesionālās kategorijas un tiem ir līdzvērtīgi pienākumi attiecībā uz profesionālo noslēpumu un personas datu aizsardzību;

5) savstarpēji iegūtā informācija tiek izmantota tikai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

39.pants. Atļauja izpaust ziņošanas faktu

(1) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(2) Kontroles dienests informē likuma subjektu:

1) par faktu, ka informācija šā likuma 55.pantā noteiktajā kārtībā ir sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, vai

2) par to, ka saistībā ar atturēšanos no darījuma veikšanas šā panta otrās daļas 1.punktā minēto informāciju sniegt nav iespējams.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 07.06.2012., 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

40.pants. Likuma subjekta atbrīvošana no atbildības

(1) Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā vadības (padomes, valdes locekļu) un darbinieku rīcību nevar uzskatīt par profesionālo darbību reglamentējošo normu vai uzraudzības un kontroles institūciju prasību pārkāpumu.

(2) Ja likuma subjekts atbilstoši šā likuma prasībām labā ticībā ir sniedzis ziņojumu Kontroles dienestam, neatkarīgi no tā, vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai ar to saistītu citu noziedzīgu nodarījumu fakts tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un šā likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem ziņu sniegšana Kontroles dienestam nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(3) Ja likuma subjekts labā ticībā ir atturējies no darījuma veikšanas atbilstoši šā likuma 32.pantam, izbeidzis darījuma attiecības vai pieprasījis saistību pirmstermiņa izpildi saskaņā ar šā likuma 28.panta otro daļu, šīs atturēšanās vai darījuma aizkavēšanas, darījuma attiecību izbeigšanas vai saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(4) Ja nodokļu konsultanti, ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības, zvērināti notāri, zvērināti advokāti un citi neatkarīgi juridisko pakalpojumu sniedzēji attur klientu no iesaistīšanās noziedzīgās darbībās, tā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to šajā daļā minētajiem likuma subjektiem, to vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība.

(5) Ja Kontroles dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu atbilstoši šā likuma prasībām, tad neatkarīgi no tā, kāds ir līdzekļu iesaldēšanas rezultāts, likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem neiestājas juridiskā, tai skaitā civiltiesiskā, atbildība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

VII nodaļa
Kredītiestādēm un finanšu iestādēm piemērojamie īpašie noteikumi

41.pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība

(1) Lai izvērtētu personas atbilstību šā likuma 10.panta ceturtās daļas prasībām, kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt no Sodu reģistra informāciju par darbinieka un personas, kura vēlas uzsākt darba tiesiskās attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, sodāmību par izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem neatkarīgi no tā, vai sodāmība ir dzēsta vai noņemta.

(2) Kredītiestādēm un apdrošināšanas komersantiem, ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt informāciju no šādiem reģistriem:

1) (izslēgts ar 26.10.2017. likumu);

2) Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem — ziņas par klienta, tā pārstāvju un patieso labuma guvēju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās pārstāvju un patieso labuma guvēju:

a) pēdējo piecu gadu ienākumiem,

b) ienākumu izmaksātājiem;

3) Nederīgo dokumentu reģistra — ziņas par klientu, tā patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī par personu, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka minēto personu uzrādītie personu apliecinošie dokumenti nav atzīti par nederīgiem;

4) Sodu reģistra — ziņas par klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī par personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem tautsaimniecībā, kas nav dzēsta vai noņemta, veicot klienta noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

5) Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas — ziņas par klientam un tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem nekustamiem īpašumiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar nekustamo īpašumu atbilst zemesgrāmatas datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam, kā arī gadījumos, kad tiek vērtēta nepieciešamība ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas;

6) Transportlīdzekļu valsts reģistra — ziņas par klientam, tā patiesajiem labuma guvējiem, klienta darījuma partneriem un to patiesajiem labuma guvējiem, kā arī par personai, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patiesajiem labuma guvējiem un pārstāvjiem, kā arī minēto personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem piederošajiem vai piederējušajiem transportlīdzekļiem, lai pārliecinātos, ka kredītiestādes vai apdrošināšanas komersanta rīcībā esošā informācija par klienta veiktajiem darījumiem ar transportlīdzekļiem atbilst Transportlīdzekļu valsts reģistra datiem un ka klienta patiesā labuma guvēja mantiskais stāvoklis liecina par to, ka šī persona varētu būt patiesais labuma guvējs konkrētajam klientam;

7) Iedzīvotāju reģistra — klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, personu apliecinoša dokumenta numuru un derīguma termiņu), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par šo personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu viņu identitāti, noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riska novērtējumu.

(3) Atbilstoši šā panta pirmajai un otrajai daļai saņemtā informācija izmantojama tikai šajā likumā noteikto funkciju veikšanai.

(4) Ja kredītiestāde vai apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, ir kredītinformācijas lietotājs Kredītinformācijas biroju likuma izpratnē, tam ir tiesības saņemt šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas arī ar kredītinformācijas biroja starpniecību. Kredītinformācijas birojs pēc kredītinformācijas lietotāja pieprasījuma no attiecīgā reģistra pieprasa un saņem šā panta otrās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7.punktā minētās ziņas. Saņemtās ziņas kredītinformācijas birojs neizmanto citiem mērķiem kā vien šo ziņu nodošanai nemainītā veidā kredītinformācijas lietotājam, kas tās pieprasījis, un pēc ziņu nodošanas kredītinformācijas lietotājam tās neuzglabā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 18.12.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017. Grozījums otrās daļas 7. punktā attiecībā uz informācijas sniegšanu par personas miršanas datumu stājas spēkā 01.01.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2019. Sk. Pārejas noteikumu 27. punktu)

42.pants. Tiesības veikt identifikāciju pēc konta atvēršanas

Kredītiestādēm ir tiesības atvērt kontu klientiem pirms to identifikācijas un patiesā labuma guvēja noskaidrošanas, ja saskaņā ar likuma prasībām nav jāveic šo klientu padziļināta izpēte un ja tiek nodrošināts, ka pirms klienta pilnīgas izpētes pabeigšanas klients nevar veikt darījumus, izmantojot šo kontu.

43.pants. Darījuma attiecību izbeigšana

(1) (Izslēgta ar 26.10.2017. likumu)

(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē, uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, vai izmaksā skaidrā naudā, ja klientam nav norēķinu konta citā kredītiestādē vai nav iespējams veikt pārskaitījumu uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti. Ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde ziņo par to Kontroles dienestam atbilstoši šā likuma 30.pantā minētajiem noteikumiem. Ja kredītiestādei vai finanšu iestādei ir pamats atturēties no darījuma veikšanas, tā kontos esošos naudas līdzekļus nepārskaita un neizmaksā, bet rīkojas atbilstoši šā likuma 32.pantā minētajiem noteikumiem.

(3) Ja klientam kredītiestādē vai finanšu iestādē ir atvērts finanšu instrumentu konts, kredītiestāde vai finanšu iestāde, šā likuma 28.panta otrajā daļā noteiktajos gadījumos izbeidzot darījuma attiecības ar klientu, slēdz klienta finanšu instrumentu kontu, pārdodot kontā esošos finanšu instrumentus par to tirgus vērtību. Ar iegūtajiem naudas līdzekļiem kredītiestāde vai finanšu iestāde rīkojas atbilstoši šā panta otrās daļas noteikumiem.

(4) Kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 11.06.2015. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

44.pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde pēc korespondentbankas pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, kurš tiek veikts ar šīs korespondentbankas starpniecību.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar šā panta pirmajā daļā norādīto informāciju par saviem klientiem vai personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.

(3) Par šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(4) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas Fizisko personu datu aizsardzības likumā noteiktās datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tajā skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

VIII nodaļa
Uzraudzības un kontroles institūciju tiesības un pienākumi

45.pants. Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas

(1) Likuma subjektus šā likuma prasību izpildē uzrauga un kontrolē šādas institūcijas:

1) kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ciktāl tās veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus un maksājumu iestādes — Finanšu un kapitāla tirgus komisija;

2) zvērinātus advokātus — Latvijas Zvērinātu advokātu padome;

3) zvērinātus notārus — Latvijas Zvērinātu notāru padome;

4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija;

5) VAS “Latvijas Pasts” — Satiksmes ministrija;

6) kapitālsabiedrības, kas saņēmušas Latvijas Bankas licenci ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanai un pārdošanai, — Latvijas Banka;

7) izložu un azartspēļu organizētājus — Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcija;

8) (izslēgts ar 01.12.2009. likumu);

9) (izslēgts ar 10.12.2009. likumu).

(11) Darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem kultūras pieminekļiem uzrauga un kontrolē Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija.

(2) Valsts ieņēmumu dienests uzrauga šādus šā panta pirmajā daļā neminētos likuma subjektus:

1) nodokļu konsultantus, ārpakalpojuma grāmatvežus;

2) neatkarīgus juridisko pakalpojumu sniedzējus, kad tie, darbojoties savu klientu vārdā, sniedz palīdzību darījumu plānošanā vai veikšanā, piedalās tajos vai veic citas ar darījumiem saistītas profesionālas darbības vai apstiprina darījumu sava klienta labā saistībā ar:

a) nekustamā īpašuma, uzņēmuma pirkšanu vai pārdošanu,

b) klienta naudas, finanšu instrumentu un citu līdzekļu pārvaldīšanu,

c) visu veidu kontu atvēršanu vai pārvaldīšanu kredītiestādēs vai finanšu iestādēs,

d) juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;

3) juridiska veidojuma dibināšanas un darbības nodrošināšanas pakalpojumu sniedzējus;

4) personas, kas darbojas kā aģenti vai starpnieki darījumos ar nekustamo īpašumu;

5) citas juridiskās vai fiziskās personas, kas nodarbojas ar transportlīdzekļu, dārgmetālu, dārgakmeņu, to izstrādājumu un cita veida preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību minētajos darījumos vai cita veida pakalpojumu sniegšanu, ja maksājumu veic skaidrā naudā vai skaidru naudu par šo darījumu iemaksā kredītiestādē pārdevēja kontā 15 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

6) citas iestādes, kuras nav minētas šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā un kuras sniedz šādus pakalpojumus:

a) kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,

b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,

c) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos,

d) inkasāciju,

e) (apakšpunkts stājas spēkā 01.07.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2019. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu).

(21) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga:

1) likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;

2) likuma subjektus — personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai.

(3) Šā panta otrajā daļā minētie likuma subjekti, izņemot šā panta otrās daļas 5.punktā minētos likuma subjektus, 10 darbdienu laikā pēc reģistrēšanas Uzņēmumu reģistrā vai Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu maksātāju reģistrā iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par savas darbības veidu.

(4) Šā panta otrās daļas 5.punktā minētie likuma subjekti 10 darbdienu laikā pēc darījuma attiecību uzsākšanas dienas, darījuma partneru vienošanās par darījumu, pakalpojumu sniegšanu un saņemšanu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam ziņojumu par savas darbības veidu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009., 10.12.2009., 31.03.2011., 12.09.2013., 31.10.2013., 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017. Grozījums par pirmās daļas 5. punkta izslēgšanu stājas spēkā 25.06.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 25.06.2019. Sk. Pārejas noteikumu 28. punktu)

46.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas pienākumi

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādi pienākumi:

1) uzskaitīt un reģistrēt uzraugāmos likuma subjektus;

2) veikt uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu darbinieku apmācību un vadlīniju izstrādi jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) veikt saskaņā ar tās izstrādāto metodiku regulāras pārbaudes, lai izvērtētu, kā likuma subjekti izpilda šā likuma prasības, un, konstatējot pārkāpumus, lemt par pārbaudes akta sastādīšanu un sankciju piemērošanu;

4) ziņot Kontroles dienestam par pārbaužu laikā konstatētajiem neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, par kuriem attiecīgais likuma subjekts nav ziņojis Kontroles dienestam;

5) pēc Kontroles dienesta pieprasījuma sniegt tam metodisku palīdzību šajā likumā paredzēto funkciju veikšanai;

6) piemērot vai ierosināt, lai citas kompetentās institūcijas piemēro normatīvajos aktos noteiktās sankcijas par normatīvo aktu pārkāpumiem, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas pasākumus;

7) pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi, ja tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana ir iespējama vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

8) ne vēlāk kā līdz katra gada 1.februārim apkopot un iesniegt Kontroles dienestam statistisko informāciju par iepriekšējā gadā veiktajiem pasākumiem, kas saistīti ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli;

9) veikt nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu šā likuma prasību izpildes ietvaros iegūtās informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informācijas reģistrēšanas, apstrādes, uzglabāšanas un iznīcināšanas kārtību nosaka uzraudzības un kontroles institūcijas vadītājs. Uzraudzības un kontroles institūcija glabā informāciju vismaz piecus gadus;

10) veikt informācijas apmaiņu ar citām uzraudzības un kontroles institūcijām, kuras attiecīgajā valstī pilda līdzvērtīgas funkcijas, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas;

11) veikt uzraudzības pasākumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu;

12) veikt risku novērtējumu un tā regulāru pārskatīšanu atbilstoši riska līmenim.

(11) Izvērtējot turpmākas uzglabāšanas nepieciešamību, samērīgumu un pamatotību, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas gadījumus, pēc Kontroles dienesta, operatīvās darbības subjekta, tai skaitā valsts drošības iestādes, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma var pagarināt šā panta pirmās daļas 9. punktā minēto termiņu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.

(12) Lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ja tiek konstatēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumi, uzraudzības un kontroles institūcija publicē savā mājaslapā internetā nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par minēto lēmumu.

(13) Uzraudzības un kontroles institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:

1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu;

2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;

4) publikācija ir pieejama uzraudzības un kontroles institūcijas mājaslapā internetā piecus gadus saskaņā ar piemērojamām fizisko personu datu aizsardzības prasībām.

(2) Latvijas Zvērinātu notāru padome, Latvijas Zvērinātu advokātu padome un Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija uzrauga un kontrolē šā likuma prasību izpildi šajā likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā ar zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un zvērinātu revidentu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību. Minētajām organizācijām ir šādi pienākumi:

1) izstrādāt kārtību, kurā ir noteikts likuma subjektam veicamais pasākumu kopums šā likuma prasību izpildes nodrošināšanai;

2) nodrošināt, ka tiek veikta uzraugāmo un kontrolējamo likuma subjektu apmācība jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

3) piemērot normatīvajos aktos noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēta šā likuma prasību neievērošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

47.pants. Uzraudzības un kontroles institūcijas tiesības

(1) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir šādas tiesības:

1) apmeklēt uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem piederošās vai to lietošanā esošās telpas, kas saistītas ar to saimniecisko vai profesionālo darbību, un veikt tajās pārbaudes;

2) pieprasīt no uzraugāmajiem vai kontrolējamiem likuma subjektiem informāciju, kas saistīta ar šā likuma prasību izpildi, pieprasīt, lai uzrāda dokumentu oriģinālus, un saņemt to kopijas vai norakstus, saņemt attiecīgus paskaidrojumus, kā arī veikt darbības, lai nepieļautu vai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas iespējas;

3) sastādīt aktus, kas apstiprina šā likuma prasību pārkāpumus un ar tiem saistītos faktus;

4) noteikt likuma subjektiem termiņu, līdz kuram novēršami konstatētie šā likuma prasību pārkāpumi, un kontrolēt šo pārkāpumu novēršanas izpildi;

5) publicēt statistisko informāciju par šā likuma prasību pārkāpumiem un piemērotajām sankcijām;

6) pieprasīt no valsts un atvasinātām publisko personu institūcijām jebkuru to rīcībā esošo informāciju šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;

7) izdot ieteikumus likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei;

8) noteikt, ka likuma subjektam nav nepieciešams veikt savas darbības nozares risku novērtējumu, ja īpašie attiecīgās nozares riski ir iepriekš nepārprotami identificēti un izprasti.

(2) Finanšu un kapitāla tirgus komisija izdod šā likuma 45.panta pirmās daļas 1.punktā minētajiem likuma subjektiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles normatīvos noteikumus, kuros nosaka:

1) prasības, kas ietveramas iekšējā kontroles sistēmā papildus šā likuma 7.panta pirmajā daļā noteiktajam;

2) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmas izveidi un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, kā arī tās atbilstības normatīvajiem aktiem izvērtēšanu, tai skaitā nosakot izvērtēšanas regularitāti un prasības, saskaņā ar kurām veicama iekšējās kontroles sistēmas neatkarīga izvērtēšana;

3) prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldības personālresursu un personāla apmācības nodrošināšanai;

4) prasības sadarbībai ar trešajām personām potenciālo klientu piesaistei, klientu identifikācijas prasību nodrošināšanai un komunikācijai ar klientu;

5) prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldības tehnisko resursu, tai skaitā informācijas tehnoloģiju, nodrošināšanai;

6) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams politiski nozīmīgu personu, to ģimenes locekļu un ar to cieši saistīto personu noskaidrošanai, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams pirms darījumu attiecību uzsākšanas un veicot šo personu padziļinātu izpēti;

7) prasības, saskaņā ar kurām veicams noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku izvērtējums, kā arī prasības attiecībā uz pasākumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku pārvaldībai un to mazināšanai;

8) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu identifikācijai un izpētei pirms darījumu attiecību uzsākšanas un darījumu attiecību laikā, tai skaitā klientu veikto darījumu uzraudzībai;

9) aizdomīgu darījumu minimālo pazīmju sarakstu, kā arī minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai identificētu aizdomīgu darījumu pazīmes;

10) prasības kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecību nodibināšanai un uzturēšanai un respondentu izpētes kārtību;

11) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klientu līdzekļu un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi;

12) prasības attiecībā uz klientu identifikāciju, ja klients personiski nepiedalās identifikācijas procedūrā;

13) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams klientu — šā likuma subjektu — izpētei un darījumu uzraudzībai;

14) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams, lai noskaidrotu klienta patieso labuma guvēju un pārliecinātos, ka persona, kas norādīta kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

15) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ja trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot grupas līmeņa prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

16) pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk — Regula Nr. 2015/847) piemērošanu;

17) prasības centrālo kontaktpunktu izveidošanai, to funkcijām un uzraudzībai.

(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt, lai elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes, kuras veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, izveido centrālo kontaktpunktu Latvijas Republikā nolūkā nodrošināt atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām Latvijas Republikā un atvieglot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzību, tostarp pēc pieprasījuma iesniedzot dokumentus un informāciju.

(3) Latvijas Banka nosaka kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.

(4) Ministru kabinets nosaka šā likuma 45. panta 2.1 daļā minētajiem likuma subjektiem saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014., 26.05.2016. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

48.pants. Aizliegums izpaust informāciju

(1) Šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem nav tiesību informēt šā likuma subjektu klientus un patiesos labuma guvējus, kā arī citas personas par to, ka Kontroles dienestam ir sniegtas ziņas par klientu, darījumu pārraudzību klienta kontā un neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem un var tikt veikta vai tiek veikta šo ziņu analīze vai pirmstiesas kriminālprocess saistībā ar noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

(2) Šā panta pirmajā daļā uzraudzības un kontroles institūcijām noteiktie aizliegumi neattiecas uz gadījumiem, kad tās sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, un uz gadījumiem, kad likuma subjekts ir atturējies no darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

49.pants. Uzraudzības un kontroles institūciju atbrīvošana no atbildības

Ziņošana Kontroles dienestam šajā nodaļā noteiktajā kārtībā nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu, un saistībā ar to šā likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijām, to amatpersonām un darbiniekiem neiestājas juridiskā atbildība neatkarīgi no tā, vai noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma fakts pirmstiesas kriminālprocesā un tiesā tiek vai netiek pierādīts.

IX nodaļa
Kontroles dienests

50.pants. Kontroles dienesta juridiskais statuss

(1) Kontroles dienests ir speciāli izveidota valsts institūcija, kas saskaņā ar šo likumu veic neparastu un aizdomīgu darījumu kontroli un iegūst, saņem, reģistrē, apstrādā, apkopo, uzglabā, analizē un sniedz pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai.

(2) Kontroles dienests darbojas prokuratūras pārraudzībā.

(3) Kontroles dienesta struktūru un amatu sarakstu atbilstoši piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem nosaka ģenerālprokurors.

(4) Kontroles dienesta priekšnieku uz četriem gadiem ieceļ amatā un atbrīvo no amata ģenerālprokurors. Kontroles dienesta darbiniekus pieņem darbā, kā arī atlaiž no darba Kontroles dienesta priekšnieks. Kontroles dienesta amatpersonu un darbinieku atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(5) Kontroles dienesta priekšniekam un darbiniekiem jāatbilst prasībām, kādas paredzētas likumā “Par valsts noslēpumu”, lai saņemtu nepieciešamo speciālo atļauju piekļūšanai sevišķi slepenai informācijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

51.pants. Kontroles dienesta pienākumi un tiesības

(1) Kontroles dienestam ir šādi pienākumi:

1) saņemt, apkopot, uzglabāt, uzkrāt, sistematizēt un analizēt likuma subjektu ziņojumus, kā arī citā veidā iegūto informāciju, lai konstatētu, vai šī informācija var būt attiecināma uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu, vai citu ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu;

2) sniegt izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai un tiesai informāciju, kuru var izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šo darbību mēģinājuma, vai cita ar to saistīta noziedzīga nodarījuma novēršanai, atklāšanai, pirmstiesas kriminālprocesam vai iztiesāšanai;

3) analizēt sniegto ziņojumu kvalitāti, to izmantošanas efektivitāti un informēt par to likuma subjektus;

4) veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas vai šādu darbību mēģinājuma paņēmienu analīzi un izpēti, pilnveidot šādu darbību aizkavēšanas un atklāšanas metodes;

5) šajā likumā noteiktajā kārtībā sadarboties ar starptautiskajām un ārvalstu institūcijām, kas nodarbojas ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

6) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu iegūšanas, legalizācijas un terorisma finansēšanas raksturīgākajiem paņēmieniem un vietām, lai tiktu veiktas darbības, kas samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas, nodrošināt uzraudzības un kontroles institūciju darbinieku apmācību jautājumos, kas saistīti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu;

7) sniegt likuma subjektiem un to uzraudzības un kontroles institūcijām šā likuma 4.panta ceturtajā daļā minēto informāciju un nodrošināt tās atjaunināšanu;

8) pēc uzraudzības un kontroles institūciju pieprasījuma atbilstoši to kompetencei sniegt ziņas par šā likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

9) ņemot vērā Kontroles dienesta rīcībā esošo informāciju, sniegt likuma subjektiem, uzraudzības un kontroles institūcijām, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un prokuratūrai rekomendācijas, lai samazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas iespējas;

10) publicēt informāciju par Kontroles dienesta darba rezultātiem, norādot iepriekšējā gada laikā izmeklēto gadījumu un kriminālvajāšanai nodoto personu skaitu, par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas noziedzīgiem nodarījumiem notiesāto personu skaitu, apturēto un konfiscēto līdzekļu apjomu;

11) informēt uzraudzības un kontroles institūcijas par atklātajiem likuma subjektu pieļautajiem šā likuma prasību pārkāpumiem;

12) apkopot un iesniegt Kontroles dienesta Konsultatīvajai padomei šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto statistisko informāciju, kā arī efektivitātes izvērtēšanas nolūkā apkopojošu statistiku par veiktajām darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā par aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti;

13) izstrādāt likuma subjektiem ieteikumus un veikt pasākumus, lai mazinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tai skaitā lemjot par ziņošanu par neparastu vai aizdomīgu darījumu veikšanu un atturēšanos no darījumu veikšanas pēc likuma subjekta iniciatīvas;

14) analizēt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu regulējošos normatīvos aktus, sagatavot priekšlikumus šo normatīvo aktu pilnveidošanai, organizēt un veikt noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, kā arī izstrādāt priekšlikumus šo risku līmeņa mazināšanai;

15) uzturēt Kontroles dienesta mājaslapā internetā vispārīga rakstura informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām;

16) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām detalizētu informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām.

(2) Kontroles dienestam ir šādas tiesības:

1) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu likuma subjektam iesaldēt darījumu vai noteikta veida debeta operācijas klienta kontā;

2) šajā likumā noteiktajos gadījumos dot rīkojumu valsts informācijas sistēmas pārzinim vai vērsties zemesgrāmatu nodaļā ar lūgumu veikt pasākumus, lai nepieļautu līdzekļu pārreģistrāciju;

3) dot norādījumu likuma subjektiem par klienta identifikācijas un izpētes gaitā iegūto dokumentu glabāšanas termiņa pagarināšanu;

4) pieprasīt un saņemt informāciju no likuma subjektiem, valsts institūcijām, kā arī no atvasinātām publiskām personām un to institūcijām;

5) sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, uzraudzības un kontroles institūcijām;

6) apmainīties ar informāciju ar ārvalstu institūcijām, kuru pienākumi ir līdzīgi Kontroles dienesta pienākumiem;

7) pieprasīt un saņemt no pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūras, tiesas, Iekšlietu ministrijas un Tieslietu ministrijas, arī Tiesu administrācijas, to rīcībā esošo informāciju par veikto darbību rezultātiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā, tai skaitā arī statistiku par pirmstiesas izmeklēšanas, kriminālvajāšanas, iztiesāšanas rezultātiem, par aresta uzlikšanu mantai un konfiskācijas apjomu un starptautisko sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas apkarošanas jomā;

8) pieprasīt un saņemt no šā likuma 3.pantā minētajiem subjektiem un 45.pantā minētajām institūcijām informāciju, kas nepieciešama noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanai;

9) neizdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šāda rīcība negatīvi ietekmētu operatīvās darbības pasākumus, pirmstiesas izmeklēšanu, Kontroles dienesta sniegto analīzi vai varētu apdraudēt personas dzīvību vai veselību vai citos ārkārtējos apstākļos vai ja šāda rīcība būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskās vai juridiskās personas tiesiskajām interesēm;

10) piedalīties finanšu izlūkošanas vienību organizācijas Egmonta grupas, Eiropas Savienības finanšu izlūkošanas vienību (FIU) platformas sanāksmēs, izmantot aizsargātus komunikāciju kanālus, kā arī tehnoloģijas, lai identificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas tendences un riskus valsts un starptautiskā līmenī, kā arī, nodrošinot personas datu aizsardzību, salīdzināt savā rīcībā esošos datus ar citu valstu šādu pašu dienestu rīcībā esošajiem datiem, lai atklātu interesējošos subjektus, tai skaitā citās valstīs, un identificētu viņu līdzekļu, tai skaitā noziedzīgi iegūto, apmērus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 13.08.2014., 11.06.2015. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

52.pants. Kontroles dienesta atbildība

Ja šajā likumā noteiktie rīkojumi doti atbilstoši šā likuma prasībām, Kontroles dienestam un tā amatpersonām neiestājas juridiskā, tajā skaitā civiltiesiskā atbildība par rīkojuma sekām.

53.pants. Informācijas aizsardzība Kontroles dienestā

(1) Kontroles dienests tā rīcībā esošo informāciju drīkst izmantot tikai šajā likumā paredzētajiem mērķiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā. Kontroles dienesta darbinieks, kas izmantojis šo informāciju citiem mērķiem vai izpaudis to personām, kurām nav tiesību saņemt attiecīgo informāciju, saucams pie kriminālatbildības Krimināllikumā noteiktajā kārtībā.

(2) Informācija, kura Kontroles dienestā iegūta ģenerālprokurora un īpaši pilnvarotu prokuroru uzraudzības kārtībā, nav nododama operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas rīcībā vai izmantojama to vajadzībām.

(3) Kontroles dienests veic nepieciešamos administratīvos, tehniskos un organizatoriskos pasākumus, lai nodrošinātu informācijas aizsardzību, novērstu neatļautu piekļūšanu informācijai, neatļautu tās grozīšanu, izplatīšanu vai iznīcināšanu. Informāciju par darījumiem Kontroles dienestā glabā vismaz piecus gadus. Kontroles dienestā saņemtās informācijas apstrāde netiek iekļauta Datu valsts inspekcijas personas datu apstrādes reģistrā. Lai sabiedrības interesēs nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, neapdraudētu vai neietekmētu izmeklēšanas procesu gaitu, Kontroles dienestam, izvērtējot nepieciešamību un samērīgumu, ir tiesības aizliegt vai ierobežot datu subjekta tiesības piekļūt saviem datiem Kontroles dienestā, tai skaitā datu labošanai un dzēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

X nodaļa
Kontroles dienesta sadarbība ar valsts un pašvaldību institūcijām

54.pants. Valsts un pašvaldību institūciju sadarbības pienākums

Visām valsts un pašvaldību institūcijām ir pienākums Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegt Kontroles dienestam tā funkciju veikšanai pieprasīto informāciju. Veicot informācijas apmaiņu ar Kontroles dienestu, personai, kura veic datu apstrādi, ir aizliegts izpaust citām juridiskajām vai fiziskajām personām informācijas apmaiņas faktu un informācijas saturu, izņemot gadījumus, kad informācija tiek sniegta pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai.

55.pants. Kontroles dienesta sadarbība ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru un tiesu

Kontroles dienests sniedz informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai vai tiesai, ja šī informācija rada pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, tajā skaitā veikusi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu.

56.pants. Informācijas pieprasījumu apmierināšana

(1) Kontroles dienests atbilstoši šā likuma prasībām sniedz informāciju pēc ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarotu prokuroru no likumības un pamatotības viedokļa izvērtēta un akceptēta operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras, kā arī tiesas pieprasījuma operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā.

(11) Kontroles dienests pēc tam, kad ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors no likumības un pamatotības viedokļa ir izvērtējis un akceptējis valsts drošības iestādes pieprasījumu, sniedz šā dienesta rīcībā esošo informāciju par personu, kura:

1) Imigrācijas likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi uzturēšanās atļauju, un pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona var radīt draudus valsts drošībai vai sabiedriskajai kārtībai un drošībai un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

2) Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumā noteiktajā kārtībā ir pieprasījusi stratēģiskas nozīmes preču licenci, un pastāv pamatotas aizdomas par šīs personas aizdomīgu darījumu ar stratēģiskas nozīmes precēm un iespējama saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu;

3) ir starptautiskos pasažieru, kravas vai pasta gaisa pārvadājumus nodrošinošas lidostas, starptautiskos pasažieru, kravas vai pasta gaisa pārvadājumus veicošo gaisa kuģu ekspluatanta un aeronavigācijas pakalpojumu sniedzēja īpašnieks (patiesā labuma guvējs) vai darbinieks, kas ieņem vadošu amatu vai ar saviem lēmumiem var būtiski ietekmēt uzņēmuma darbību, un pastāv pamatotas aizdomas, ka šī persona var radīt draudus valsts vai sabiedrības drošībai un ir iespējama tās saistība ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, un ja valsts drošības iestāde ir saņēmusi informācijas pieprasījumu saskaņā ar likumu "Par aviāciju".

(2) Kontroles dienests pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma sniedz normatīvajos aktos paredzēto valsts amatpersonu deklarāciju, kā arī citu likumos paredzēto fizisko personu deklarāciju pārbaudei nepieciešamo tā rīcībā esošo informāciju, ja ir pamatotas aizdomas, ka šīs personas deklarācijā norādījušas nepatiesas ziņas par savu mantisko stāvokli vai ienākumiem.

(3) Kontroles dienests pēc Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pieprasījuma sniedz tai normatīvajos aktos noteikto personu izvērtēšanai nepieciešamo šā dienesta rīcībā esošo informāciju par attiecīgo personu iespējamu saistību ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai ar tiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem.

(4) Kontroles dienests pēc operatīvās darbības subjektu, pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras vai tiesas pieprasījuma sniedz informāciju, vai tā rīcībā ir ziņas par personu vai tās kontu. Informāciju pieprasa operatīvās darbības procesā vai kriminālprocesā, ja ir pamatotas aizdomas, ka attiecīgā persona ir saistīta ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu vai citu ar šo darbību saistīto noziedzīgo nodarījumu, vai tās rīcībā varētu būt noziedzīgi iegūti līdzekļi. Informāciju sniedz šifrētā veidā, personas datus pseidonimizējot, saskaņā ar noslēgto divpusējo līgumu.

(5) Ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka informācijas sniegšana, pamatojoties uz šā panta otrajā un trešajā daļā minēto institūciju pieprasījumu, negatīvi ietekmētu notiekošo operatīvo darbību, pirmstiesas izmeklēšanu, Kontroles dienesta sniegto analīzi vai varētu apdraudēt personas dzīvību vai veselību vai citos ārkārtējos apstākļos vai ja informācijas izpaušana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskās vai juridiskās personas tiesiskajām interesēm vai neatbilstīga nolūkam, kādam tā pieprasīta, Kontroles dienestam nav pienākuma izpildīt informācijas pieprasījumu.

(6) Kontroles dienests pēc starptautiska informācijas pieprasījuma ārvalstīs uzsākta kriminālprocesa ietvaros ir tiesīgs sniegt informāciju ārvalstīs uzsāktā kriminālprocesa virzītājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.12.2009., 07.06.2012., 11.06.2015., 22.06.2017. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

57.pants. Atbildība par informācijas pieprasīšanu

(1) Par informācijas pieprasīšanas pamatotību ir atbildīgs tās pieprasītājs un īpaši pilnvarots prokurors, kurš akceptējis pieprasījumu.

(2) Kontroles dienesta sniegto informāciju drīkst publiskot ar brīdi, kad attiecīgā persona tiek saukta pie kriminālatbildības.

58. pants. Informācijas izmantošana

(1) Informāciju, kuru šajā nodaļā minētās valsts institūcijas saņem no Kontroles dienesta, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kuram attiecīgā informācija saņemta. Par informācijas izmantošanas, pirmstiesas izmeklēšanas vai veiktās pārbaudes rezultātiem valsts institūcijas sniedz Kontroles dienestam informāciju.

(2) Kontroles dienests informāciju, kuru tas saņem no šā likuma 62. panta pirmajā un ceturtajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām, var izpaust ar šo iestāžu un institūciju iepriekšēju piekrišanu un abpusēji saskaņotam izmantošanas mērķim.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

XI nodaļa
Kontroles dienesta Konsultatīvā padome

59.pants. Kontroles dienesta Konsultatīvās padomes uzdevums

Lai sekmētu Kontroles dienesta darbību un koordinētu tā sadarbību ar pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūru, tiesu un šā likuma subjektiem, tiek izveidota Kontroles dienesta Konsultatīvā padome (turpmāk — Konsultatīvā padome), kurai ir šādi uzdevumi:

1) koordinēt valsts institūciju, likuma subjektu un to uzraudzības un kontroles institūciju sadarbību šā likuma prasību izpildē;

2) izstrādāt ieteikumus Kontroles dienestam šajā likumā paredzēto pienākumu veikšanai;

3) sagatavot un iesniegt Kontroles dienestam ieteikumus par neparasta darījuma pazīmju saraksta grozīšanu;

4) informēt ģenerālprokuroru pēc viņa lūguma vai pēc savas iniciatīvas par Kontroles dienesta darbu un sniegt ieteikumus šā dienesta darbības pilnveidošanai;

5) izskatīt informāciju par darbībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un apkarošanas jomā, tai skaitā par iepriekšējā gadā paveikto, kas saistīts ar likuma subjektu uzraudzību un kontroli, kā arī par aizdomīgiem un neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

60.pants. Konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Konsultatīvās padomes sastāvā:

1) divus pārstāvjus, tajā skaitā vienu no Valsts ieņēmumu dienesta, norīko finanšu ministrs;

2) pa vienam pārstāvim norīko:

a) iekšlietu ministrs,

b) tieslietu ministrs,

c) Latvijas Banka,

d) Finanšu un kapitāla tirgus komisija,

e) Latvijas Komercbanku asociācija,

f) Latvijas Apdrošinātāju asociācija,

g) Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija,

h) Latvijas Zvērinātu notāru padome,

i) Latvijas Zvērinātu advokātu padome,

j) Augstākā tiesa.

(2) Konsultatīvās padomes sēdes vada ģenerālprokurors.

(3) Konsultatīvā padome uz savām sēdēm uzaicina Kontroles dienesta priekšnieku un ekspertus.

(4) Konsultatīvās padomes lietvedību nodrošina Kontroles dienests.

XII nodaļa
Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas koordinācija

61.pants. Koordinējošā institūcija

(1) Koordinējošā institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanā, ir Finanšu sektora attīstības padome.

(2) Finanšu sektora attīstības padomes sastāvu, funkcijas, uzdevumus, tiesības, lēmumu pieņemšanas kārtību un darba organizāciju nosaka Ministru kabinets.

XIII nodaļa
Starptautiskā sadarbība

62.pants. Informācijas apmaiņa

(1) Kontroles dienests drīkst pēc savas iniciatīvas vai atbilstoši lūgumam veikt informācijas apmaiņu ar ārvalstu pilnvarotajām iestādēm, kuru pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50.panta pirmajā daļā un 51.pantā minētajiem pienākumiem, kā arī ar ārvalstu vai starptautiskajām terorisma finansēšanas apkarošanas institūcijām ar terorismu saistītu līdzekļu kustības kontroles jautājumos, ja:

1) tiek nodrošināta datu konfidencialitāte un to izmantošana vienīgi savstarpēji saskaņotiem mērķiem;

2) tiek garantēta informācijas izmantošana tikai tādu noziedzīgu nodarījumu novēršanai un atklāšanai, kas ir krimināli sodāmi Latvijā.

(11) Kontroles dienests, pamatojoties uz informācijas pieprasījumu, kas saņemts no Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes un saskaņā ar tās tiesību aktiem izveidotajām palīginstitūcijām (turpmāk — ANO Drošības padome), drīkst ar Ārlietu ministrijas starpniecību nodot ANO Drošības padomei tās rezolūcijās noteiktā sankciju režīma īstenošanai nepieciešamo informāciju, ja ir nodrošināta sniegtās informācijas datu konfidencialitāte un tiek garantēta informācijas izmantošana tikai ANO Drošības padomes rezolūcijās noteiktā sankciju režīma īstenošanai.

(2) Informācijas apmaiņas veikšanai ar šā panta pirmajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām Kontroles dienests ir tiesīgs noslēgt sadarbības līgumus, vienojoties par informācijas apmaiņas kārtību un saturu. Kontroles dienests ārvalstu pilnvarotajām iestādēm un starptautiskajām institūcijām ir tiesīgs papildus šā panta pirmajā daļā paredzētajiem noteikt vēl citus sniegtās informācijas izmantošanas ierobežojumus un nosacījumus, kā arī pieprasīt ziņas par tās izmantošanu. Informācija tiek sniegta analizēšanai, un tās tālākai nodošanai ir nepieciešama Kontroles dienesta iepriekšēja piekrišana atbilstoši šā panta pirmās daļas prasībām. Par saņemtās informācijas izmantošanu Kontroles dienests, ja tas ir iespējams, informē tās sniedzēju.

(3) Kontroles dienests, norādot pamatojumu, atsaka informācijas apmaiņu pilnā vai daļējā apjomā vai atsaka dot piekrišanu informācijas tālākai nodošanai šādos gadījumos:

1) šāda rīcība var kaitēt Latvijas suverenitātei, drošībai, sabiedriskajai kārtībai vai citām valsts interesēm;

2) ir pietiekams pamats uzskatīt, ka persona tiks vajāta vai sodīta rases, reliģijas, pilsonības, etniskās izcelsmes vai politisko uzskatu dēļ;

3) šāda rīcība būtu nepārprotami nesamērīga attiecībā uz Latvijas valsts vai personas likumīgajām interesēm;

4) persona, kura iekļauta kādā no Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju sastādītajiem to personu sarakstiem, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās, noziedzīgu nodarījumu ir izdarījusi tās valsts teritorijā, kura ir izteikusi lūgumu par informācijas apmaiņu vai tās tālāku nodošanu, ir šīs valsts pilsonis un Latvijas teritorijā nav izdarījusi krimināli sodāmu nodarījumu.

(4) Kontroles dienests var pieprasīt arī no citām, šā panta pirmajā daļā neminētajām ārvalstu iestādēm informāciju, kas nepieciešama, lai analizētu saņemtos ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem.

(5) Ārvalstu izmeklēšanas iestādēm un tiesām Kontroles dienesta rīcībā esošā informācija tiek sniegta kārtībā, kāda paredzēta starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās, un ar tajos norādīto Latvijas Republikas valsts institūciju starpniecību, turklāt tikai par noziedzīgiem nodarījumiem, kas ir krimināli sodāmi Latvijas Republikā, ja starptautiskajos līgumos par savstarpējo tiesisko palīdzību krimināllietās nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

63.pants. Rīkojumu izdošana

(1) Kontroles dienestam ir tiesības pēc citu valstu pilnvaroto iestāžu vai starptautisko terorisma novēršanas institūciju lūguma izdot rīkojumu atbilstoši šā likuma V nodaļas prasībām.

(2) Kontroles dienestam ir tiesības izdot rīkojumu, ja lūgumā sniegtā informācija rada pamatotas aizdomas, ka notiek noziedzīgs nodarījums, tajā skaitā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, terorisma finansēšana vai šādu darbību mēģinājums, un šāds rīkojums arī būtu izdots, ja šajā likumā paredzētajā kārtībā būtu saņemts ziņojums par neparastu vai aizdomīgu darījumu.

XIV nodaļa
Likuma subjekta un Kontroles dienesta nepamatotas un nelikumīgas rīcības rezultātā nodarītu zaudējumu atlīdzināšana

(Nodaļa 07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

64.pants. Nepamatota rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nepamatota, ja tas lēmuma pieņemšanas brīdī rīkojies labā ticībā atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nepamatota, ja tas rīkojies atbilstoši šā likuma noteikumiem, taču vēlāk ir radies viens no šā likuma 68.pantā noteiktajiem zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

65.pants. Nelikumīga rīcība

(1) Likuma subjekta rīcība ir nelikumīga, ja tā neatbilst šā likuma noteikumiem.

(2) Kontroles dienesta rīcība ir nelikumīga, ja tas, izdodot rīkojumu, ir pārkāpis šā likuma noteikumus.

66.pants. Zaudējums

Zaudējums ir mantiski novērtējams pametums, kas personai radies Kontroles dienesta vai likuma subjekta nepamatotas vai nelikumīgas rīcības rezultātā.

67.pants. Cēloņsakarība

(1) Tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu rodas, ja starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta nepamatotu vai nelikumīgu rīcību un personai nodarīto zaudējumu pastāv tieša cēloņsakarība — objektīva saikne starp likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcību un tās radītajām laika ziņā sekojošām zaudējumu nodarošām sekām, proti, minētā rīcība ir galvenais faktors, kas nenovēršami radījis šīs sekas.

(2) Cēloņsakarība nepastāv, ja tāds pats zaudējums būtu radies, arī neiestājoties kādam no zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskajiem pamatiem.

68.pants. Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats

(1) Zaudējumu atlīdzināšanas tiesiskais pamats ir šāds:

1) saskaņā ar šā likuma 32.2 panta pirmās daļas noteikumiem izdots Kontroles dienesta rīkojums izbeigt atturēšanos no darījumu veikšanas;

2) atbilstoši šā likuma 32.2 panta otrās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Kontroles dienesta paziņojums par to, ka šis dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

21) atbilstoši šā likuma 32.2 panta ceturtās daļas 2.punktam likuma subjektam izsniegts Kontroles dienesta rīkojums, ar kuru paziņo, ka turpmāka līdzekļu pagaidu iesaldēšana ir izbeidzama, jo Kontroles dienests nav konstatējis pamatu izdot šā likuma 32.2 panta ceturtās daļas 1.punktā minēto rīkojumu;

3) atbilstoši šā likuma 32.2 panta sestajai un septītajai daļai izdots Kontroles dienesta rīkojums atcelt rīkojumu, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.2 panta otrās daļas 1.punkta noteikumiem;

4) ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, ar kuru tiek atcelts Kontroles dienesta rīkojums, kas izdots saskaņā ar šā likuma 32.2 panta pirmo daļu vai otrās daļas 1.punktu.

(2) Ja likuma subjekts ir rīkojies nepamatoti, tiesības uz zaudējumu atlīdzinājumu nerodas no brīža, kad tas saskaņā ar šā likuma 32.panta otro daļu ir ziņojis Kontroles dienestam, līdz brīdim, kad Kontroles dienests saskaņā ar šā likuma 32.2 panta pirmo daļu izdevis rīkojumu izbeigt atturēšanos no darījuma veikšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.08.2014. likumu, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

69.pants. Līdzatbildība

Persona nav tiesīga pilnīgi vai daļēji saņemt zaudējuma atlīdzinājumu, ja tā:

1) nav izmantojusi savas zināšanas, spējas un praktiskās iespējas, kā arī nav darījusi visu iespējamo, lai zaudējumu novērstu vai samazinātu;

2) traucējusi izvērtēt darījuma likumību, tajā skaitā nav sniegusi vai nav savlaicīgi sniegusi informāciju, kas nepieciešama (pieprasīta) darījuma izvērtēšanai, sniegusi nepatiesu informāciju, nav bijusi sasniedzama deklarētajā dzīvesvietā vai faktiskajā dzīvesvietā (ja likuma subjektam ir norādīta tās adrese), vai juridiskajā adresē;

3) citā veidā radījusi sev zaudējumus vai izraisījusi šādu zaudējumu rašanos

70.pants. Atlīdzināmo zaudējumu veidi

(1) Personai ir atlīdzināmi šādi tiešie zaudējumi:

1) atturēšanās no darījumu veikšanas vai attiecīgo darbību apturēšanas rezultātā negūtie ienākumi;

2) saistību neizpildes vai nokavējuma rezultātā nodarītie zaudējumi;

3) citi šajā pantā neminētie tiešie zaudējumi, kuri noteikti Civillikumā un kurus persona var pierādīt.

(2) Ja personai kā nodokļu maksātājam ir bijusi aprēķināta nokavējuma nauda par periodu, kad tai nelikumīgi vai nepamatoti bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem, un ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors ir pieņēmis lēmumu par zaudējumu atlīdzināšanu, attiecīgajai personai šo nokavējuma naudu dzēš likumā “Par nodokļiem un nodevām” noteiktajā kārtībā.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 9.punktu)

71.pants. Zaudējuma atlīdzinājuma apmēra noteikšana

(1) Nosakot atbilstošu zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, ņem vērā likuma subjekta vai Kontroles dienesta rīcības tiesisko un faktisko pamatojumu un motīvus, kā arī personas rīcību.

(2) Nosakot zaudējuma atlīdzinājuma apmēru, papildus var ņemt vērā arī citus konkrētajā gadījumā būtiskus apstākļus, ja tos ir iespējams objektīvi pierādīt.

(3) Zaudējumu, kas aprēķināts atbilstoši šā likuma 70.panta un 71.panta pirmās un otrās daļas noteikumiem, atlīdzina šādā apmērā:

1) 100 procentu apmērā — par aprēķināto summu vai summas daļu, kas nepārsniedz 150 000 euro;

2) 75 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 150 000 euro, bet nepārsniedz 1 425 000 euro;

3) 50 procentu apmērā — par aprēķināto summas daļu, kas pārsniedz 1 425 000 euro.

(4) Personai izmaksājamo zaudējuma atlīdzinājumu par negūtajiem ienākumiem apliek ar nodokļiem un nodevām nodokļu likumos noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.10.2013. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2014.)

72.pants. Kārtība, kādā iesniedz un izskata iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu

(1) Iesniegumu par zaudējuma atlīdzināšanu persona sešu mēnešu laikā no šā likuma 68.pantā minētā tiesiskā pamata iestāšanās dienas iesniedz Ģenerālprokuratūrai. Iesniegumā norāda:

1) iesniedzēja — fiziskās personas vārdu, uzvārdu, adresi un personas kodu, bet, ja tāda nav, — citu informāciju, kas dod iespēju identificēt personu, vai juridiskās personas nosaukumu, reģistrācijas numuru un juridisko adresi;

2) prasījumu;

3) zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un citus faktus, kas pamato tiesības uz zaudējuma atlīdzinājumu;

4) personas apliecinājumu par to, ka šai personai nebija brīvu finanšu līdzekļu, lai zaudējuma rašanās brīdī izpildītu saistības;

5) bankas konta vai pasta norēķinu sistēmas konta rekvizītus, uz kuru zaudējuma atlīdzinājums pārskaitāms;

6) pēc izvēles — citu kontaktinformāciju (papildu adrese, tālruņa numurs, elektroniskā pasta adrese).

(2) Iesniegumam pievieno zaudējumu apliecinošos dokumentus un citus pierādījumus.

(3) Ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors triju mēnešu laikā pēc iesnieguma saņemšanas izvērtē zaudējuma atlīdzināšanas tiesisko pamatu un pieņem lēmumu par zaudējuma atlīdzināšanu un tā apmēru vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu. Ja objektīvu iemeslu dēļ nav iespējams ievērot triju mēnešu termiņu, to var pagarināt līdz sešiem mēnešiem, par to rakstveidā informējot iesniedzēju. Ja nepieciešams, ģenerālprokurors vai īpaši pilnvarots prokurors var pieprasīt papildu informāciju.

(4) Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu Ģenerālprokuratūrai persona saucama pie likumā noteiktās atbildības.

73.pants. Ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmuma paziņošana un spēkā esamība

(1) Lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu vai par atteikumu atlīdzināt zaudējumu stājas spēkā ar brīdi, kad tas paziņots iesniedzējam.

(2) Personai, kura nepiekrīt ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumam zaudējuma atlīdzināšanas lietā, ir tiesības 30 dienu laikā vērsties tiesā Civilprocesa likumā paredzētajā kārtībā.

74.pants. Zaudējuma atlīdzināšanas lietā pieņemtā lēmuma izpilde

(1) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums par zaudējuma atlīdzināšanu, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā nosūta Finanšu ministrijai izpildei:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, bankas vai pasta norēķinu sistēmas rekvizītiem un kontaktinformāciju, ja persona to ir norādījusi.

(2) Pēc tam, kad stājies spēkā ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmums, Ģenerālprokuratūra triju darbdienu laikā šā likuma 70.panta otrajā daļā minētās nokavējuma naudas dzēšanai nosūta nodokļu administrācijai:

1) lēmuma norakstu;

2) informāciju par personas datiem, apturētā darījuma summas apmēru un laika periodu, kurā personai bija liegta iespēja rīkoties ar finanšu līdzekļiem.

(3) Finanšu ministrija mēneša laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas izmaksā zaudējuma atlīdzinājumu, pārskaitot to uz iesniegumā norādīto bankas vai pasta norēķinu sistēmas kontu.

(4) Finanšu ministrija saskaņā ar pamatotu lēmumu zaudējuma atlīdzinājumu var izmaksāt pa daļām gada laikā pēc visas nepieciešamās informācijas saņemšanas dienas. Šis lēmums nav apstrīdams un pārsūdzams.

(5) Zaudējuma atlīdzinājumu izmaksā no valsts budžetā īpaši šiem mērķiem paredzētajiem līdzekļiem.

(Otrā daļa stājas spēkā 11.01.2013. Sk. Pārejas noteikumu 9.punktu)

75.pants. Pārskats par zaudējumu atlīdzināšanu

Finanšu ministrija reizi gadā (līdz nākamā gada 15.janvārim) sagatavo un iesniedz Ministru kabinetam pārskatu par visiem attiecīgajā laikposmā saņemtajiem ģenerālprokurora vai īpaši pilnvarota prokurora lēmumiem par zaudējumu atlīdzināšanu no valsts budžeta.

76.pants. Likuma subjekta atbildība

(1) Ja valsts atlīdzina personai likuma subjekta nelikumīgas rīcības dēļ nodarītos zaudējumus, Ģenerālprokuratūra pēc atlīdzinājuma izmaksas vērš regresa prasību pret likuma subjektu.

(2) Pirms regresa prasības vēršanas pret likuma subjektu Ģenerālprokuratūra to informē par pieņemto lēmumu un aicina mēneša laikā labprātīgi atlīdzināt nodarītos zaudējumus.

(3) Regresa kārtībā piedzītie līdzekļi ieskaitāmi valsts pamatbudžetā.

XV nodaļa
Atbildība par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un kompetence sankciju piemērošanā un uzraudzības pasākumu īstenošanā

(Nodaļa 26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

77. pants. Kompetence sankciju piemērošanā un uzraudzības pasākumu īstenošanā

(1) Uzraudzības un kontroles institūcija piemēro šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Šā likuma 78. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7. punktā noteiktās sankcijas attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām piemēro Valsts ieņēmumu dienests pēc uzraudzības un kontroles institūcijas — Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas — ierosinājuma.

(2) Uzraudzības un kontroles institūcija papildus šā likuma 78. pantā noteiktajām sankcijām var piemērot uzraudzības pasākumus, kas paredzēti attiecīgo likuma subjektu darbību reglamentējošos normatīvajos aktos, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

(3) Uzraudzības un kontroles institūcija, atbilstoši šā panta pirmajai daļai nosakot sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp:

1) pārkāpuma smagumu, ilgumu un sistemātiskumu;

2) fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

3) fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli (atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmēru vai atbildīgās juridiskās personas kopējo gada apgrozījumu un citus finansiālo stāvokli ietekmējošos faktorus);

4) fiziskās vai juridiskās personas pārkāpuma rezultātā iegūto peļņu, ciktāl to var aprēķināt;

5) pārkāpuma radītos zaudējumus trešajām personām, ciktāl tos var noteikt;

6) to, cik lielā mērā pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar uzraudzības un kontroles institūciju;

7) fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un starptautisko vai nacionālo sankciju jomā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

78. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai noteikto prasību neievērošana

(1) Par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) izteikt brīdinājumu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību, tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgā reģistrā;

5) noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;

6) pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;

7) uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

(2) Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem normatīvo aktu pārkāpumu lietas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izskata atbilstoši procesuālajai kārtībai, kāda noteikta disciplinārlietu izskatīšanai šo personu darbību regulējošos normatīvajos aktos.

(3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā, par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu var piemērot šādas sankcijas:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un revidēts, ja nepieciešams, saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas pieejams saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 5 000 000 euro, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt amatpersonai, darbiniekiem vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par noteiktas darbības veikšanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.

(4) Ja uzraudzības un kontroles institūcija konstatē, ka citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai finanšu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli, veic darbības, kas ir pretrunā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai citiem normatīvajiem aktiem vai dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju pieņemtajiem lēmumiem, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgā filiāle, kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeidz šādas darbības.

(5) Ja citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai finanšu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, neizbeidz darbības, kas ir pretrunā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai citiem normatīvajiem aktiem vai dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju pieņemtajiem lēmumiem, uzraudzības un kontroles institūcija nekavējoties par to informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju.

(6) Ja citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai finanšu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kas ir pretrunā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai citiem normatīvajiem aktiem vai dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju pieņemtajiem lēmumiem, uzraudzības un kontroles institūcija par to informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(7) Uzraudzības un kontroles institūcija savā mājaslapā internetā publicē informāciju par likuma subjektam piemērotajām sankcijām, kā arī informāciju par lēmuma par sankciju piemērošanu pārsūdzēšanu, pārsūdzības iznākumu un lēmumu par sankciju atcelšanu.

(8) Šā panta septītajā daļā minēto informāciju uzraudzības un kontroles institūcija var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(9) Ja paredzams, ka šā panta astotajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta septītajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt.

(10) Šajā pantā noteiktajā kārtībā uzraudzības un kontroles institūcijas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Sk. Pārejas noteikumu 30. punktu)

79. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvā akta pārsūdzēšana

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par sankciju piemērošanu, kas pieņemts uz šā likuma pamata, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

80. pants. Administratīvā akta darbība

Administratīvā akta par šā likuma 78. pantā minēto sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

81. pants. Soda naudas izlietošanas kārtība

Par šā likuma pārkāpumiem soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā. Par šā likuma pārkāpumiem iekasēto soda naudu izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajam.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

82. pants. Noilgums

(1) Ja likuma subjekts ir pārkāpis normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(2) Ja likuma subjekts ir pārkāpis normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un ja uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā ir informācija, kas rada aizdomas par likuma subjekta tiešu vai netiešu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, — no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(4) Lēmumu par šā likuma 78. pantā noteikto sankciju piemērošanu uzraudzības un kontroles institūcija var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(5) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, uzraudzības un kontroles institūcija, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta ceturtajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(6) Uzraudzības un kontroles institūcija izbeidz lietu, ja šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šā likuma 78. pantā noteikto sankciju piemērošanu.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums “Par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu” (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 3.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 16.nr.; 2004, 2.nr.; 2005, 13.nr.; 2006, 12.nr.).

2. Šajā likumā noteikto klienta identifikāciju un patiesā labuma guvēja noskaidrošanu tiem klientiem, ar kuriem ir spēkā darījuma attiecības un kuriem tā nav veikta, likuma subjekti veic ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.jūlijam vai līdz minētajam termiņam pārtrauc ar tiem darījuma attiecības.

3. Līdz jaunu Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim ir spēkā:

1) Ministru kabineta 1998.gada 2.jūnija noteikumi Nr.213 “Noteikumi par Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta darbinieku darba samaksas sis­tēmu”;

2) Ministru kabineta 1998.gada 29.decembra noteikumi Nr.497 “Kārtība, kādā valsts institūcijas sniedz informāciju Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienestam”;

3) Ministru kabineta 2001.gada 20.marta noteikumi Nr.127 “Noteikumi par neparasta darījuma pazīmju sarakstu un ziņošanas kārtību”;

4) Ministru kabineta 2006.gada 29.augusta noteikumi Nr.731 “Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuru sastādītajos sarakstos iekļautas personas sakarā ar aizdomām par terora akta izdarīšanu vai līdzdalību tajā”.

4. Likuma subjekti, kurus atbilstoši šā likuma 45.panta otrajai daļai uzrauga Valsts ieņēmumu dienests un kuri savu darbību uzsākuši līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, par savas darbības veidu rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālo iestādi 30 darbdienu laikā pēc šā likuma spēkā stāšanās.

5. Šā likuma 41.panta noteikumi par tiesībām pieprasīt un saņemt bez maksas likuma izpildei nepieciešamo informāciju no reģistriem un informācijas sistēmām stājas spēkā vienlaikus ar nepieciešamajiem grozījumiem attiecīgajos spēkā esošajos likumos. Līdz attiecīgo grozījumu spēkā stāšanās dienai šā likuma 41.pantā minētajiem likuma subjektiem ir tiesības pieprasīt un saņemt informāciju no Nederīgo dokumentu reģistra, Sodu reģistra un Iedzīvotāju reģistra saskaņā ar tiesību normām, kas ir spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

6. Šā likuma 41.pantā minētā informācija no Sodu reģistra bez maksas sniedzama, sākot ar 2010.gada 1.janvāri.

7. Saskaņā ar šo likumu noteikto atlīdzību (darba samaksu u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

8. Šā likuma 32.panta 2.1 daļa, grozījumi 32.panta trešās daļas ievaddaļā un trešās daļas 3.punktā attiecībā uz 40 dienu termiņa noteikšanu, 32.panta astotās daļas 4.punkts, 34.panta 1.1 daļa, grozījumi 34.panta otrajā daļā, kā arī grozījumi 39.panta pirmajā daļā attiecībā uz klienta informēšanu par Kontroles dienesta saskaņā ar šā likuma 32.panta 2.1 daļu izdoto rīkojumu nav piemērojami likuma subjekta ziņojumiem, kas Kontroles dienestam iesniegti līdz 2009.gada 31.decembrim.

(10.12.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2010.)

9. Šā likuma 70.panta otrā daļa un 74.panta otrā daļa stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem likumā “Par nodokļiem un nodevām”.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

10. Šā likuma 64., 65., 66., 67., 68. un 69.pants, 70.panta pirmā daļa, 71., 72. un 73.pants, 74.panta pirmā, trešā, ceturtā un piektā daļa, 75. un 76.pants stājas spēkā 2013.gada 1.janvārī.

(07.06.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.07.2012.)

11. Grozījumi šā likuma 41.panta otrās daļas 2.punktā stājas spēkā 2015.gada 1.martā.

(13.08.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.09.2014.)

12. Ministru kabinets izdod noteikumus par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā. Līdz šā punkta pirmajā teikumā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2016.gada 1.aprīlim ir spēkā Ministru kabineta 2009.gada 13.janvāra noteikumi Nr.36 "Noteikumi par valstīm un starptautiskajām organizācijām, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

13. Šā likuma 4.panta trešās daļas 2.punkts (jaunā redakcijā) stājas spēkā vienlaikus ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

14. Attiecībā uz darījuma attiecību uzsākšanu ar klientu — politiski nozīmīgu personu, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu Latvijas Republikā, kā arī ar politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu — šā likuma 22.panta otrās daļas 2.punktā, 25.panta pirmajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto prasību izpildi likuma subjekts nodrošina līdz 2016.gada 1.jūnijam.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

15. Attiecībā uz klientu — politiski nozīmīgu personu, kura ieņem vai ir ieņēmusi nozīmīgu publisku amatu Latvijas Republikā, kā arī uz politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu, ar kuru darījumu attiecības uzsāktas līdz šā likuma 1.panta 18.punkta (jaunā redakcijā) spēkā stāšanās dienai, — šā likuma 22.panta otrās daļas 2.punktā, 25.panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteikto prasību izpildi likuma subjekts nodrošina līdz 2016.gada 1.decembrim.

(04.02.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.02.2016.)

16. Kredītiestāde, maksājumu iestāde un elektroniskās naudas iestāde šā likuma 10.panta 2.1 daļas 1.punktā noteikto politiku un 2.1 daļas 2.punktā noteikto procedūru izstrādā triju mēnešu laikā no dienas, kad stājas spēkā šā likuma 10.panta 2.1 daļa, un līdz 2017.gada 1.janvārim veic un dokumentē novērtējumu, kas apliecina, ka par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgais darbinieks un atbildīgais valdes loceklis atbilst normatīvajos aktos un šā likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām.

(26.05.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 29.06.2016.)

17. Šā likuma 3. panta pirmās daļas 11. punkts un 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.07.2019.)

18. Grozījums, ar kuru šā likuma 5. panta trešā daļa tiek papildināta ar 11. un 12. punktu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Minētais grozījums tiks iekļauts likuma redakcijā uz attiecīgu grozījumu Krimināllikumā spēkā stāšanās dienu)

19. Fiziskā persona paziņo juridiskajai personai informāciju atbilstoši šā likuma 18.1 panta pirmajai un otrajai daļai līdz 2018. gada 1. februārim.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

20. Komercsabiedrība, kura komercreģistram ir iesniegusi paziņojumu par patieso labuma guvēju saskaņā ar Komerclikuma 17.1 pantu un kurai šis patiesais labuma guvējs nav mainījies līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai, iesniedz trūkstošo šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā minēto informāciju par patieso labuma guvēju līdz 2018. gada 1. februārim.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

21. Šā likuma 18.2 pants stājas spēkā 2017. gada 1. decembrī. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs līdz 2018. gada 1. janvārim, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrē komercreģistrā ziņas, kas par komercsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem iesniegtas saskaņā ar Komerclikuma 17.1 pantu.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.12.2017.)

22. Juridiskā persona (izņemot komercsabiedrības, kas minētas šo pārejas noteikumu 20. punktā), kura ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā vai par kuras reģistrāciju ir iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patieso labuma guvēju atbilstoši šā likuma 18.2 panta otrajai daļai līdz 2018. gada 1. martam.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

23. Šā likuma 18.3 panta pirmajā daļā minētās informācijas pieejamību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs tiešsaistes formā nodrošina, sākot ar 2018. gada 1. aprīli.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

24. Šā likuma 18.3 panta trešā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.06.2018.)

25. Ministru kabinets šā likuma 22. panta otrās daļas "b" apakšpunktā un trešajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. aprīlim.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

26. Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu likuma subjekti attiecībā uz vienkāršotu klienta izpēti, kas noteikta šā likuma 26. pantā, ņem vērā, sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

27. Grozījums šā likuma 41. panta otrās daļas 7. punktā attiecībā uz informācijas sniegšanu par personas miršanas datumu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2019.)

28. Grozījums, ar kuru tiek izslēgts šā likuma 45. panta pirmās daļas 5. punkts, stājas spēkā 2019. gada 25. jūnijā.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 25.06.2019.)

29. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 47. panta ceturtajā daļā minētos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles noteikumus attiecībā uz šā likuma 45. panta 2.1 daļā minētajiem likuma subjektiem.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

30. Šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem arī par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem attiecībā uz finanšu ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kuri nosaka atbildību par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem attiecībā uz finanšu ierobežojumiem, par kuriem nav piemērojama kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu.

(26.10.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 31.03.2011., 12.09.2013. un 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2005.gada 26.oktobra direktīvas 2005/60/EK par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai un teroristu finansēšanai;

2) Eiropas Komisijas 2006.gada 1.augusta direktīvas 2006/70/EK, ar ko nosaka īstenošanas pasākumus Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai 2005/60/EK attiecībā uz “politiski ietekmējamas personas” definīciju un tehniskajiem kritērijiem vienkāršotām klienta uzticamības pārbaudes procedūrām un atbrīvojumam sakarā ar finanšu darbību, kuru veic reti vai ļoti ierobežotos apjomos;

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 16.septembra direktīvas 2009/110/EK par elektroniskās naudas iestāžu darbības sākšanu, veikšanu un konsultatīvu uzraudzību, par grozījumiem direktīvā 2005/60/EK un direktīvā 2006/48/EK un par direktīvas 2000/46/EK atcelšanu;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2011.gada 8.jūnija direktīvas 2011/61/ES par alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un par grozījumiem direktīvā 2003/41/EK, direktīvā 2009/65/EK, regulā (EK) Nr. 1060/2009 un regulā (ES) Nr. 1095/2010;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/60/EK un Komisijas direktīvu 2006/70/EK (Dokuments attiecas uz EEZ);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes lēmumu 2005/671/TI.

Likums Saeimā pieņemts 2008.gada 17.jūlijā.
Valsts prezidents V.Zatlers
Rīgā 2008.gada 30.jūlijā
 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 17.07.2008.Stājas spēkā: 13.08.2008. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Bankas, finanses, budžets, Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 116 (3900), 30.07.2008., "Ziņotājs", 16, 28.08.2008.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Tulkojums
  • Skaidrojumi
178987
{"selected":{"value":"09.11.2017","content":"<font class='s-1'>09.11.2017.-30.11.2017.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2019","iso_value":"2019\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2019.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"25.06.2019","iso_value":"2019\/06\/25","content":"<font class='s-1'>25.06.2019.-30.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-24.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.06.2018","iso_value":"2018\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.12.2017","iso_value":"2017\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2017.-31.05.2018.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"09.11.2017","iso_value":"2017\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2017.-30.11.2017.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2017","iso_value":"2017\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2017.-08.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2016","iso_value":"2016\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2016.-31.07.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2016","iso_value":"2016\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2016.-28.06.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2016","iso_value":"2016\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2016.-29.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2015","iso_value":"2015\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2015.-28.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.03.2015","iso_value":"2015\/03\/01","content":"<font class='s-1'>01.03.2015.-13.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.01.2015","iso_value":"2015\/01\/13","content":"<font class='s-1'>13.01.2015.-28.02.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.09.2014","iso_value":"2014\/09\/16","content":"<font class='s-1'>16.09.2014.-12.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-15.09.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.10.2013","iso_value":"2013\/10\/09","content":"<font class='s-1'>09.10.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.01.2013","iso_value":"2013\/01\/11","content":"<font class='s-1'>11.01.2013.-08.10.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2013","iso_value":"2013\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2013.-10.01.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.07.2012","iso_value":"2012\/07\/11","content":"<font class='s-1'>11.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.04.2011","iso_value":"2011\/04\/29","content":"<font class='s-1'>29.04.2011.-10.07.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-28.04.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.08.2008","iso_value":"2008\/08\/13","content":"<font class='s-1'>13.08.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
09.11.2017
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)