Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Izdarīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 16. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196., 205. nr.; 2011, 60. nr.; 2012, 100. nr.; 2013, 187., 227. nr.; 2014, 172., 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 31., 115. nr.; 2017, 132., 222. nr.; 2018, 89., 220. nr.) šādus grozījumus:

1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā:

"Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likums".

2. Aizstāt visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, vārdus "Kontroles dienests" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienests" (attiecīgā locījumā).

3. Papildināt visu likuma tekstu, izņemot 4. panta trešās daļas 3. punktu, 5. panta trešo un ceturto daļu, 6. panta 1.1 daļas 1. punktu, 51. panta pirmās daļas 14.1 punktu, otrās daļas 7.1 un 8. punktu un pārejas noteikumus, pēc vārda "terorisms" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "un proliferācija" (attiecīgā locījumā).

4. 1. pantā:

papildināt 8. punktu pēc vārdiem "kura faktiski īsteno" ar vārdu "galējo";

izslēgt 14. punktu;

aizstāt 15. punktā vārdus "reģistrēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar kādu regulētu un uzraudzītu grupu" ar vārdiem "reģistrēta vai licencēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar tādu finanšu grupu, kura ir regulēta un pakļauta efektīvai konsolidētai uzraudzībai";

izslēgt 16. punktu;

papildināt 17. punktu pēc vārdiem "aizdomīgs darījums - darījums" ar vārdiem "vai darbība".

5. 3. pantā:

izteikt pirmās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ārpakalpojuma grāmatveži, zvērināti revidenti, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultanti, kā arī jebkura cita persona, kas apņemas sniegt palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;";

papildināt pirmās daļas 6. punktu pēc vārdiem "nekustamo īpašumu" ar vārdiem un skaitli "tostarp gadījumos, kad tās rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir 10 000 euro vai lielāka";

papildināt pirmo daļu ar 12. un 13. punktu šādā redakcijā:

"12) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 10 000 euro vai lielāka;

13) maksātnespējas procesa administratori.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Šā panta pirmajā daļā noteiktie likuma subjekti saglabā likuma subjekta statusu arī maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā.";

aizstāt otrajā daļā vārdus "fizisko personu datu aizsardzības politiku" ar vārdiem "fizisko personu datu apstrādes politiku";

izslēgt ceturto daļu;

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (turpmāk - Regula Nr. 2015/847) prasības neattiecas uz Latvijā veiktiem līdzekļu pārvedumiem uz maksājuma saņēmēja maksājumu kontu, ja tiek veikts maksājums par Latvijā iegādātajām precēm vai Latvijā saņemtajiem pakalpojumiem un ir izpildīti visi Regulas Nr. 2015/847 2. panta 5. punkta nosacījumi."

6. Papildināt likumu ar 3.1 pantu šādā redakcijā:

"3.1 pants. Citu personu pienākums attiecībā uz informācijas sniegšanu par aizdomīgiem darījumiem

Lai novērstu ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma un proliferācijas finansēšanu saistītas darbības, arī šā likuma 3. pantā nenorādītām personām, kā arī valsts institūcijām, atvasinātām publiskām personām un to institūcijām ir pienākums sniegt Finanšu izlūkošanas dienestam informāciju par katru aizdomīgu darījumu, kā arī to rīcībā esošo informāciju un dokumentus, kas nepieciešami Finanšu izlūkošanas dienestam tā pienākumu veikšanai atbilstoši šā likuma prasībām. Šajā pantā norādītajām personām tiek piemēroti likuma subjektiem paredzētie tiesiskās aizsardzības mehānismi."

7. Aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests (turpmāk - Kontroles dienests)" ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienests".

8. 5. pantā:

izslēgt otrajā daļā vārdus "un noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas vietā par to ir paredzēta kriminālatbildība";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Masveida iznīcināšanas ieroču izgatavošanas, glabāšanas, pārvietošanas, lietošanas vai izplatīšanas (turpmāk - proliferācija) finansēšana ir jebkādā veidā iegūtu finanšu līdzekļu vai citas mantas tieša vai netieša vākšana vai nodošana ar mērķi tos izmantot vai zinot, ka tie tiks pilnīgi vai daļēji izmantoti, lai finansētu proliferāciju (turpmāk - proliferācijas finansēšana)."

9. Izteikt 5.1 pantu šādā redakcijā:

"5.1 pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām no Latvijas Republikas informācijas sistēmām

(1) Likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process.

(2) Likuma subjektiem, izņemot šā likuma 41. panta otrajā daļā minētos subjektus, šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta reģistriem, Sodu reģistra, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas, Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra un Iedzīvotāju reģistra ierakstus un ziņas šā likuma 10.1 panta pirmās daļas 2. punktā un 41. panta otrās daļas 2., 3., 4., 5., 6. un 7. punktā minētajā apjomā, kā arī glabāt un citādi apstrādāt minēto informāciju.

(3) Uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā saņemt no Sodu reģistra, kā arī glabāt un citādi apstrādāt ziņas par uzraugāmā likuma subjekta dalībniekiem, patiesajiem labuma guvējiem, augstāko vadību un par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo personu.

(4) Likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas, izmantojot Latvijas Republikas informācijas sistēmas saskaņā ar šo likumu, ir atbildīgi par to izmantošanu tikai šajā likumā noteikto pienākumu izpildei.

(5) Lai novērstu iespēju likuma subjektiem un uzraudzības un kontroles institūcijām izmantot Latvijas Republikas informācijas sistēmas šajā likumā neparedzētiem mērķiem, likuma subjekti un uzraudzības un kontroles institūcijas dokumentē veiktos pieprasījumus un saņemto informāciju.

(6) Ministru kabinets nosaka maksas par šā panta otrajā un trešajā daļā minētās informācijas saņemšanu apmēru un iekasēšanas kārtību."

10. Papildināt I nodaļu ar 5.2 pantu šādā redakcijā:

"5.2 pants. Fizisko personu datu apstrādes vispārīgie nosacījumi

(1) Fizisko personu datu apstrāde šā likuma mērķa sasniegšanai likumā noteiktajā apjomā tiek veikta sabiedrības interesēs.

(2) Likuma subjekti, uzraudzības un kontroles institūcijas, Finanšu izlūkošanas dienests, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs un šā likuma 41. pantā minēto reģistru pārziņi datu subjektam nesniedz informāciju par šā likuma ietvaros veikto datu apstrādi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, izņemot publiski pieejamos datus."

11. 7. pantā:

izslēgt pirmās daļas 5. punktā vārdus "neparastu un";

izslēgt pirmās daļas 6. punktā vārdus "neparastiem un";

papildināt pirmo daļu ar 6.1 punktu šādā redakcijā:

"61) kārtību, kādā Finanšu izlūkošanas dienestam iesniedz sliekšņa deklarāciju;";

izteikt pirmās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

"10) neatkarīga audita funkciju, lai pārbaudītu iekšējās kontroles sistēmas atbilstību normatīvo aktu prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un novērtētu tās darbības efektivitāti, ja tas ir atbilstoši, ņemot vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku un likuma subjekta saimnieciskās darbības apmēru un būtību. Neatkarīga iekšējā un ārējā audita funkciju paredz kredītiestādes, neatkarīga ārējā audita funkciju - licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, bet neatkarīga iekšējā audita funkciju - finanšu iestādes, izņemot kapitālsabiedrības, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidrās naudas pirkšanu un pārdošanu, un personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai.";

papildināt 1.1 daļu pēc vārdiem "Patērētāju tiesību aizsardzības centra" ar vārdiem "biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija", Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes".

12. Papildināt 8. panta otro daļu pēc skaitļa un vārda "18 mēnešos" ar vārdu "dokumentējot".

13. 9. pantā:

izslēgt vārdus "neparasta darījuma pazīmes un";

papildināt panta tekstu pēc vārda "darījumus" ar vārdiem "un to pazīmes".

14. 10. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus" ar vārdiem "tai skaitā no augstākās vadības, kas ir tiesīgi pieņemt lēmumus";

izteikt otro un 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(2) Kredītiestādes, licencētas maksājumu iestādes un licencētas elektroniskās naudas iestādes, kā arī ieguldījumu brokeru sabiedrības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildi atbildīgo darbinieku ieceļ gan augstākajā vadībā, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību izpildes pārraudzību, gan iekšējās kontroles struktūrvienībā, kas nodrošina noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas prasību praktisko izpildi.

(21) Ja ārējos normatīvajos aktos nav noteikts citādi, likuma subjektam ir pienākums izstrādāt:

1) par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) novērtēšanas politiku un dokumentēt novērtējumu, kas apliecina, ka attiecīgais darbinieks (tai skaitā no augstākās vadības) atbilst normatīvajos aktos un šā likuma subjekta iekšējās politikās un procedūrās noteiktajām prasībām, lai nodrošinātu šā likuma subjekta darbības atbilstību šā likuma prasībām;

2) procedūru, kurā nosaka par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) pilnvaru un pienākumu sadali noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un kārtību, kādā tiek nodrošināta par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka (tai skaitā no augstākās vadības) darbības uzraudzība.";

izslēgt ceturto daļu.

15. Papildināt likumu ar 10.1 pantu šādā redakcijā:

"10.1 pants. Prasības augstākās vadības loceklim un par šā likuma prasību izpildi atbildīgajam darbiniekam un pretendenta atbilstības izvērtēšana

(1) Par augstākās vadības locekli vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgo darbinieku var būt persona:

1) kurai ir nevainojama reputācija;

2) kura nav sodīta par tīša nozieguma izdarīšanu pret valsti, īpašumu vai pārvaldības kārtību, tīša nozieguma izdarīšanu tautsaimniecībā vai valsts institūciju dienestā vai par tāda nozieguma izdarīšanu, kas saistīts ar terorismu, vai kura sodīta par šādiem noziegumiem, bet kurai sodāmība ir noņemta vai dzēsta;

3) kurai nav piemērota sankcija (izņemot brīdinājumu) par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas vai starptautisko un nacionālo sankciju jomā vai kurai ir piemērota šāda sankcija, bet no tās piemērošanas dienas ir pagājis vismaz viens gads;

4) kura atbilst citām ārējos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Likuma subjekts, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, var noteikt arī citas šā panta pirmajā daļā neminētas prasības attiecībā uz personu, kura pretendē uz augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību izpildi atbildīgā darbinieka amatu.

(3) Lai sasniegtu šā likuma mērķi, aizsargātu likuma subjekta reputāciju, novērstu likuma subjekta iesaistīšanu nelikumīgās darbībās, identificētu un novērstu citus likuma subjektam būtiskus riskus, sargātu klienta, darījuma un gadījuma rakstura darījuma noslēpumu, likuma subjekta īpaši pilnvarota persona nodrošina atbilstošu procedūru, kādā tiek izvērtēta personas atbilstība augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatam, tostarp pārbauda šīs personas sniegtās informācijas patiesumu.

(4) Lai izvērtētu personas, kura pretendē uz augstākās vadības locekļa vai par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgā darbinieka amatu, atbilstību šā panta pirmās daļas 2. punkta prasībai, likuma subjekta īpaši pilnvarota persona no Sodu reģistra normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pieprasa, saņem un apstrādā personas datus."

16. 11. pantā:

izslēgt pirmās daļas 5. punktā vārdus "darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai";

aizstāt pirmās daļas 6. punktā vārdus "nav ticami" ar vārdiem "nav patiesi vai atbilstoši";

papildināt pirmo daļu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) ja darījumā tiek izmantota virtuālā valūta.";

aizstāt trešajā un ceturtajā daļā vārdu "veikta" ar vārdu "veicama";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ja likuma subjekts nespēj veikt šajā likumā noteiktos klienta izpētes pasākumus, tad likuma subjekts neuzsāk darījuma attiecības, tai skaitā neatver kontu, nekavējoties izbeidz darījuma attiecības un neveic gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Likuma subjekts dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, ziņo Finanšu izlūkošanas dienestam.";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Šā likuma 3. panta pirmās daļas 6. punktā minētais likuma subjekts klienta izpētes pasākumus veic attiecībā uz personu, ar kuru klients slēdz darījumu par nekustamā īpašuma pirkšanu, pārdošanu vai iznomāšanu, un dara to pirms šāda darījuma noslēgšanas."

17. Izteikt 11.1 panta septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Likuma subjekts klienta izpētes pasākumus piemēro, ne tikai uzsākot darījuma attiecības, bet arī darījuma attiecību laikā (tostarp esošiem klientiem), ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, tai skaitā nekavējoties, ja:

1) mainās būtiski apstākļi saistībā ar klientu;

2) likuma subjektam ir juridisks pienākums noteiktajā termiņā sazināties ar klientu, lai pārskatītu jebkuru ar patieso labuma guvēju saistītu būtisku informāciju;

3) likuma subjektam šis pienākums ir noteikts likumā "Par nodokļiem un nodevām"."

18. Papildināt 13. panta 1.1 daļas 3. punktu ar vārdiem "kā arī juridiskā veidojuma pilnvaroto personu vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats".

19. Aizstāt 14. panta tekstā vārdus "kredītiestāde un finanšu iestāde" ar vārdiem "likuma subjekts".

20. Izteikt 15. pantu šādā redakcijā:

"15. pants. Aizliegums uzturēt anonīmus kontus un anonīmus individuālos seifus

Likuma subjektam ir aizliegts atvērt un uzturēt anonīmus kontus, kontus ar fiktīviem (personu apliecinošiem dokumentiem neatbilstošiem) vārdiem un anonīmus individuālos seifus."

21. 18. pantā:

papildināt otro daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) ja šīs daļas 1. un 2. punktā minētās personas kontroli īsteno netieši, par personu, ar kuras starpniecību kontrole tiek īstenota, - vārds, uzvārds, personas kods (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datums, mēnesis un gads), bet par juridisko personu vai juridisko veidojumu - nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese. Ja starpniecību īsteno ar juridiskā veidojuma starpniecību, noskaidro arī pilnvarotās personas vai personas, kam ir līdzvērtīgs amats, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu, mēnesi un gadu).";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Likuma subjekts, izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra, noskaidro klienta patieso labuma guvēju. Papildus, balstoties uz risku novērtējumu, likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju vienā vai vairākos no šādiem veidiem:";

papildināt pantu ar 3.1, 3.2, 3.3, 3.4 un 3.5 daļu šādā redakcijā:

"(31) Likuma subjekti, kā arī kontroles un uzraudzības institūcijas, konstatējot, ka klienta izpētes gaitā noskaidrotā informācija par patieso labuma guvēju neatbilst Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētajai informācijai, nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darbdienu laikā paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram, paskaidrojot konstatētās neatbilstības būtību, kā arī norādot, ka informācija, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības vai ka informācijā konstatēta pārrakstīšanās kļūda.

(32) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, šā panta 3.1 daļā minētajā kārtībā saņemot paziņojumu, ka reģistrētā informācija par attiecīgās juridiskās personas patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa pēc būtības, nekavējoties, bet ne vēlāk kā vienas darbdienas laikā, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrē brīdinājumu, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa.

(33) Likuma prasību izpildei informācija par šā panta 3.2 daļā minētajā kārtībā reģistrētajiem brīdinājumiem ir pieejama likuma subjektiem, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm, uzraudzības un kontroles institūcijām līdz brīdim, kad persona, kas šā panta 3.1 daļā minētajā kārtībā paziņojumu iesniegusi, to atsauc vai arī tiesībaizsardzības iestāde informē Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru, ka nav pamata uzskatīt, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju būtu nepatiesa.

(34) Ja periodā, kurā reģistrēts brīdinājums, ka reģistrētā informācija par patieso labuma guvēju, iespējams, ir nepatiesa, tiek iesniegts pieteikums izmaiņu reģistrācijai informācijā par patieso labuma guvēju, vēsturiskā informācija par brīdinājumu tiek saglabāta.

(35) Ja šā panta 3.1 daļā minētajā kārtībā iesniegtais paziņojums sniegts labā ticībā, tad neatkarīgi no tā, vai fakts, ka par patieso labuma guvēju sniegtās ziņas ir nepatiesas, tiek vai netiek pierādīts pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesā, kā arī neatkarīgi no klienta un likuma subjekta savstarpējā līguma noteikumiem paziņojuma iesniegšana Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram nav uzskatāma par neizpaužamu ziņu izpaušanu un saistībā ar to likuma subjektiem, kā arī uzraudzības un kontroles institūcijām neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "kopējais kredīta apgrozījums" ar vārdiem "kopējā darījuma summa (kredītiestādes, maksājumu iestādes, elektroniskās naudas iestādes un ieguldījumu brokeru sabiedrības gadījumā - kopējais kredīta apgrozījums)";

papildināt pantu ar astoto daļu šādā redakcijā:

"(8) Ja šā panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā par patieso labuma guvēju uzskatāms maksātnespējas procesa administrators, ciktāl viņš rīkojas sava amata darbības ietvaros, maksātnespējas procesa administratora kā patiesā labuma guvēja statuss netiek saistīts ar viņa kā privātpersonas patiesā labuma guvēja statusu."

22. 18.1 pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "juridiskās personas";

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "kļuvusi par juridiskās personas" ar vārdiem "vai ārvalsts juridiskās personas vai juridiskā veidojuma, kas Latvijas Republikā reģistrē filiāli vai pārstāvniecību (turpmāk - ārvalsts subjekts)" un pēc vārdiem "paziņot juridiskajai personai" - ar vārdiem "vai ārvalsts subjektam";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "juridiskajai personai" ar vārdiem "vai ārvalsts subjektam";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Juridiskā persona un ārvalsts subjekts pēc savas iniciatīvas noskaidro un identificē savus patiesos labuma guvējus, ja ir saprātīgs pamats apšaubīt šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju vai ja šī informācija nav iesniegta, bet juridiskajai personai vai ārvalsts subjektam ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tam ir patiesais labuma guvējs.";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "Juridiskā persona" ar vārdiem "kā arī ārvalsts subjekts" un pēc vārdiem "pār juridisko personu" - ar vārdiem "vai ārvalsts subjektu";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Pēc juridiskās personas izslēgšanas no attiecīgā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestā reģistra šā panta ceturtajā daļā minētās informācijas glabāšana nodrošināma atbilstoši attiecīgās juridiskās personas darbību regulējošā normatīvajā aktā noteiktajai kārtībai."

23. 18.2 pantā:

izteikt pirmās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī dokumentu, kas apstiprina patieso labuma guvēju identificējošās informācijas atbilstību (notariāli apliecinātu personu apliecinošā dokumenta kopiju, ārvalsts iedzīvotāju reģistra izziņu vai citus minētajiem dokumentiem pielīdzināmus dokumentus), un dokumentu, kas pamato apliecinājumu, ka patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, iesniedz pēc Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra pieprasījuma, lai tas varētu pārliecināties par iesniegtās informācijas ticamību.";

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par personām, kurām ir personas kods, nenorāda informāciju par dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinošā dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.";

izteikt otrās daļas otro teikumu šādā redakcijā:

"Ja juridiskā persona ir izmantojusi visus iespējamos noskaidrošanas līdzekļus un secinājusi, ka nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu - patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta 5. punkta izpratnē -, kā arī ir izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai ir patiesais labuma guvējs, pieteicējs to apliecina pieteikumā, norādot pamatojumu.";

izslēgt otrās daļas trešo teikumu;

izslēgt ceturto un piekto daļu;

papildināt pantu ar septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Ārvalsts subjekts šā panta prasības izpilda, iesniedzot informāciju Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram (ja ārvalsts subjekta filiāle vai pārstāvniecība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros) vai Valsts ieņēmumu dienestam (ja ārvalsts subjekta pārstāvniecība ir reģistrēta vai tiek reģistrēta kā nerezidenta (ārvalsts komersanta) pastāvīgā pārstāvniecība Latvijā nodokļu maksātāju reģistrā)."

24. 18.3 pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu un ārvalsts subjektu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas un ārvalsts subjektus prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu nemaksāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru - juridisko personu un ārvalsts subjektu - patiesajiem labuma guvējiem, ikvienai personai ir tiesības saņemt informāciju par patiesajiem labuma guvējiem no Valsts ieņēmumu dienesta un tiešsaistes formā - no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra. Attiecīgo informāciju sniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra un Valsts ieņēmumu dienesta darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Informāciju par nerezidentu (ārvalsts komersantu), kas Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrējuši pastāvīgās pārstāvniecības, patiesajiem labuma guvējiem sniedz Valsts ieņēmumu dienests atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē informācijas izsniegšanu no nodokļu maksātāju reģistra.";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "juridiskās personas" ar vārdiem "vai ārvalsts subjekta";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Informācija par juridisko personu un ārvalsts subjektu patiesajiem labuma guvējiem ir pieejama šajā pantā minētajos reģistros ne ilgāk kā 10 gadus pēc tam, kad juridiskā persona vai ārvalsts subjekta reģistrētā filiāle vai pārstāvniecība ir izslēgta no attiecīgā reģistra."

25. 20. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"20. pants. Darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu uzraudzība un likuma subjekta atbildība";

izslēgt pirmās daļas 2. punktā vārdus "neparastiem vai";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Likuma subjektam neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība par šajā likumā paredzētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā izbeigtajām darījuma attiecībām ar klientu vai tā saistību pirmstermiņa izpildes pieprasījumu."

26. Izteikt 22. panta pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei un, ievērojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, ietver vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecināties par iegūtās papildinformācijas patiesumu;

2) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību;

3) iegūt un izvērtēt papildinformāciju par klienta veikto darījumu atbilstību norādītajai saimnieciskajai darbībai;

4) iegūt un izvērtēt informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi;

5) iegūt un izvērtēt informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu;

6) saņemt augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

7) veikt darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude;

8) veikt citus pasākumus, kas nepieciešami, lai pārliecinātos par darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma tiesisko un ekonomisko būtību.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz tās uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskus, papildus šā panta pirmajā daļā un šā likuma 25.1 pantā minētajam var noteikt tās klientu kategorijas, attiecībā uz kurām veicama padziļināta izpēte, padziļinātās izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un prasības šo klientu padziļinātai izpētei un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku pārvaldībai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas risku paaugstinošus faktorus. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra, Valsts ieņēmumu dienesta, biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets."

27. Izteikt 24. panta pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), tostarp uzsākot korespondentattiecības, kas ietver maksājumu izpildi ar augsta riska trešās valsts kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus pasākumus:".

28. Papildināt 25. pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts ieņēmumu dienests sniedz informāciju par Latvijas Republikas politiski nozīmīgu personu (izņemot starptautiskas organizācijas vadītāju (direktoru, direktora vietnieku) un valdes locekli vai personu, kas šajā organizācijā ieņem līdzvērtīgu amatu), tās laulāto, vecākiem, bērniem, brāļiem vai māsām. Ministru kabinets nosaka tās informācijas apjomu, kuru likuma subjekts var saņemt no Valsts ieņēmumu dienesta politiski nozīmīgu personu datubāzes par šīs daļas pirmajā teikumā minētajām personām, kā arī šādas informācijas pieprasīšanas, izsniegšanas un glabāšanas kārtību."

29. Papildināt likumu ar 25.1 pantu šādā redakcijā:

"25.1 pants. Darījuma attiecības ar klientu no augsta riska trešās valsts

(1) Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai arī darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma laikā tiek konstatēts, ka klients ir no augsta riska trešās valsts, likuma subjekts veic šādus padziļinātās klienta izpētes pasākumus:

1) iegūst un izvērtē papildinformāciju par klientu un tā patieso labuma guvēju, kā arī pārliecinās par iegūtās papildinformācijas patiesumu;

2) iegūst un izvērtē papildinformāciju par darījuma attiecību paredzamo būtību;

3) iegūst un izvērtē informāciju par klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu un labklājības izcelsmi;

4) iegūst un izvērtē informāciju par paredzamo vai veikto darījumu pamatojumu;

5) saņem augstākās vadības piekrišanu darījuma attiecību uzsākšanai vai turpināšanai;

6) veic darījuma attiecību padziļinātu uzraudzību, palielinot piemēroto kontroļu skaitu un biežumu un nosakot darījuma veidus, kuriem nepieciešama atkārtota pārbaude.

(2) Likuma subjekts klientam no augsta riska trešās valsts var pieprasīt, lai tas nodrošina, ka pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas uz klienta vārda ir atvērts kredītiestādē, uz kuru attiecas šā likuma vai Eiropas Savienības normatīvo aktu prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanu.

(3) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem likuma subjekts, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus papildu risku mazinošus pasākumus klientiem, kas veic darījumus, kuros iesaistītas augsta riska trešās valstis, un paziņo par to uzraudzības un kontroles institūcijai. Minētie pasākumi ietver vienu vai vairākus šādus elementus:

1) piemērot klienta padziļinātās izpētes papildprasības;

2) ieviest pastiprinātas uzraudzības mehānismu attiecībā uz darījuma attiecībām vai gadījuma rakstura darījumu ar klientu no augsta riska trešās valsts, tostarp pienākumu sistemātiski ziņot par šāda klienta finanšu darījumiem likuma subjekta ietvaros;

3) ierobežot darījuma attiecības vai gadījuma rakstura darījumus ar fiziskajām vai juridiskajām personām vai juridiskiem veidojumiem no augsta riska trešām valstīm.

(4) Papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem pasākumiem uzraudzības un kontroles institūcijas, ņemot vērā Eiropas Savienības starptautiskās saistības, kā arī novērtējumus, izvērtējumus vai ziņojumus, kurus attiecībā uz riskiem, ko rada augsta riska trešās valstis, sagatavojušas starptautiskās organizācijas un standartu noteikšanas iestādes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, var piemērot vienu vai vairākus šādus pasākumus:

1) atteikt klientam no augsta riska trešās valsts meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidošanu;

2) aizliegt likuma subjektiem meitas uzņēmuma, filiāles vai pārstāvniecības izveidi augsta riska trešā valstī;

3) uzdot veikt padziļinātu izpēti vai pastiprinātu uzraudzību darījumiem vai piemērot pastiprinātas ārējās revīzijas prasības likuma subjektu filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī;

4) piemērot stingrākas ārējās revīzijas prasības finanšu grupām attiecībā uz jebkurām filiālēm, pārstāvniecībām vai meitas uzņēmumiem, kas atrodas augsta riska trešā valstī;

5) pieprasīt, lai kredītiestādes un finanšu iestādes pārskata, groza un, ja nepieciešams, izbeidz korespondējošas attiecības ar respondentiestādēm no augsta riska trešās valsts.

(5) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir pienākums pirms šā panta trešās un ceturtās daļas piemērošanas paziņot Eiropas Komisijai par paredzētajiem pasākumiem."

30. 26. pantā:

izslēgt trešās daļas 3. punktu;

izteikt sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Likuma subjekts, veicot šā likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā paredzēto darījumu, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti, ja darījums nerada aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma un proliferācijas finansēšanu vai mēģinājumu veikt šādas darbības."

31. 27.1 pantā:

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) elektroniskās naudas emitents veic darījuma vai darījuma attiecību pietiekamu pārraudzību, lai varētu atklāt aizdomīgus darījumus;";

aizstāt otrajā daļā skaitli un vārdu "50 euro" ar skaitļiem un vārdiem "50 euro, vai arī ja veic attālinātu maksājumu atbilstoši Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 1. panta 3.1 punktam, ja katrā darījumā samaksātā summa pārsniedz 50 euro";

papildināt pantu ar trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Kredītiestādes un finanšu iestādes, kas darbojas kā saņēmēji (maksājumu karšu pieņēmēji), ir tiesīgas pieņemt trešās valstīs izsniegtu anonīmo priekšapmaksas karšu maksājumus, ja tās atbilst šā panta pirmās daļas 1. un 2. punkta prasībām."

32. Aizstāt 28. panta otrajā daļā vārdus un skaitļus "šā likuma 11. un 11.1 panta" ar vārdiem "šajā likumā noteikto klienta izpētes".

33. 29. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, nodrošina, ka, ja nepieciešams, nekavējoties iegūs no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, visus klienta izpētes un klienta izpētes datu pārbaudes rezultātus, tostarp pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā."

34. Izteikt IV nodaļu šādā redakcijā:

"IV nodaļa
Ziņošana par aizdomīgiem darījumiem

30. pants. Ziņošanas pienākums

(1) Likuma subjekta pienākums ir nekavējoties ziņot Finanšu izlūkošanas dienestam par katru aizdomīgu darījumu. Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai ir saistīti ar terorisma un proliferācijas finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā, kā arī uz gadījumiem, kad bijis pietiekams pamats konstatēt aizdomīgu darījumu, bet nepietiekamas uzmanības vai nolaidības dēļ ziņošanas pienākums nav veikts.

(2) Lai Finanšu izlūkošanas dienests varētu veikt savus pienākumus atbilstoši šā likuma prasībām, likuma subjekts pēc Finanšu izlūkošanas dienesta rakstveida pieprasījuma sniedz savā rīcībā esošo informāciju un dokumentus šādos termiņos:

1) triju darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, ja tas saistīts ar Finanšu izlūkošanas dienesta rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanu uz piecām darbdienām;

2) septiņu darbdienu laikā pēc attiecīga pieprasījuma saņemšanas, ja tas saistīts ar likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu vai šā likuma 62. pantā minētās iestādes vai institūcijas sniegto informāciju, bet, ja tajā norādīta steidzamība, - triju darbdienu laikā.

(3) Ja objektīvu iemeslu dēļ likuma subjekts nevar iesniegt pieprasīto informāciju un dokumentus šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, Finanšu izlūkošanas dienests var šo termiņu pagarināt.

(4) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Finanšu izlūkošanas dienestam sniegtos ziņojumus un nodrošina to pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

(5) Šā panta prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).

(6) Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust to personu datus, kuras sniegušas informāciju par aizdomīgiem darījumiem, izņemot šā likuma 56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus.

31. pants. Ziņojuma par aizdomīgu darījumu saturs

(1) Likuma subjekta saņemtā informācija uzskatāma par ziņojumu par aizdomīgu darījumu, ja iesniegtā informācija ietver vismaz:

1) klienta identifikācijas datus un šā likuma 37.2 pantā minēto izpētes dokumentu kopijas, ciktāl tās attiecas uz likuma subjekta ziņojumu par aizdomīgu darījumu;

2) plānotā, pieteiktā, konsultētā, uzsāktā, atliktā, veiktā vai apstiprinātā darījuma aprakstu, darbības metodi, kā arī darījumā iesaistītās personas identifikācijas datus un darījuma summu, darījuma veikšanas vai pieteikšanas laiku un vietu un, ja likuma subjekta rīcībā ir darījumu apliecinoši dokumenti, šo dokumentu kopijas;

3) pamatojumu, kāpēc likuma subjekts uzskata darījumu par aizdomīgu;

4) citas normatīvajos aktos noteiktās ziņas.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā sniedzami ziņojumi par aizdomīgiem darījumiem, kā arī apstiprina ziņojuma veidlapu.

31.1 pants. Informācijas saņemšana un apstrāde

(1) Šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētā informācija iesniedzama rakstveidā vai elektroniski un uzskatāma par saņemtu ar tās reģistrēšanas brīdi.

(2) Šā likuma 30. panta pirmajā daļā minētais ziņojums tiek reģistrēts, ja iesniegtās informācijas saturs atbilst šā likuma 31. panta prasībām. Ja iesniegtās informācijas saturā tiek konstatēti trūkumi, Finanšu izlūkošanas dienests informē par to likuma subjektu."

35. Papildināt likumu ar IV1 nodaļu šādā redakcijā:

"IV1 nodaļa
Sliekšņa deklarācija

31.2 pants. Sliekšņa deklarācijas iesniegšana

(1) Likuma subjekta pienākums ir iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam sliekšņa deklarāciju Ministru kabineta noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(2) Likuma subjekts ne vēlāk kā nākamajā darbdienā reģistrē Finanšu izlūkošanas dienestam iesniegto sliekšņa deklarāciju un nodrošina tās pieejamību uzraudzības un kontroles institūcijām.

(3) Šā panta prasības nav attiecināmas uz nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā (izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomu).

(4) Finanšu izlūkošanas dienestam nav tiesību izpaust sliekšņa deklarāciju iesniegušo personu datus, izņemot šā likuma 56. panta pirmajā daļā paredzētos gadījumus.

31.3 pants. Sliekšņa deklarācijas iesniegšanas gadījumi, saturs un kārtība

Ministru kabinets nosaka gadījumus, kad iesniedzama sliekšņa deklarācija, sliekšņa deklarācijas iesniegšanas kārtību un saturu, kā arī apstiprina sliekšņa deklarācijas veidlapu."

36. 32.2 pantā:

izslēgt ceturtās daļas 2. punktā vārdus "ar rīkojumu par līdzekļu pagaidu iesaldēšanas izbeigšanu";

papildināt pantu ar 5.1 daļu šādā redakcijā:

"(51) Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības, pamatojoties uz tā rīcībā esošo informāciju, pēc savas iniciatīvas vai pēc šā likuma 62. panta pirmajā daļā minēto ārvalstu pilnvaroto iestāžu vai institūciju lūguma par līdzekļu iesaldēšanu nekavējoties izdot rīkojumu uz nenoteiktu laiku gadījumos, kad rodas aizdomas par starptautisko un nacionālo sankciju apiešanu vai apiešanas mēģinājumu.";

izslēgt septītajā daļā vārdus "pirms termiņa";

papildināt septīto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja Finanšu izlūkošanas dienests ir izdevis rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu uz nenoteiktu laiku un sniedzis informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm vai prokuratūrai, Finanšu izlūkošanas dienestam ir tiesības ar rīkojumu atcelt līdzekļu iesaldēšanu, pamatojoties uz izmeklēšanas iestāžu iesniegto informāciju.";

izslēgt astotajā daļā vārdus "uz noteiktu laiku".

37. Izteikt 37. panta otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) visu klienta izpētes gaitā iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klienta iekšzemes un starptautiskajiem darījumiem, iekšzemes un starptautiskajiem gadījuma rakstura darījumiem un šādiem kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus, kā arī pieejamo informāciju, kas iegūta, izmantojot elektroniskos identifikācijas līdzekļus, sertifikācijas pakalpojumus Elektronisko dokumentu likuma 1. panta 10. punkta izpratnē atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulai (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK vai citus tehnoloģiskos risinājumus Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;".

38. 38. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas grupas ietvaros, arī uz gadījumiem, kad informācijas apmaiņa notiek starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm un starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu filiālēm vai meitas uzņēmumiem, kuros tām ir kapitāla daļu vairākums, trešās valstīs, ja tiek īstenota grupas mēroga politika un procedūras, tostarp grupā noteiktā informācijas apmaiņas politika un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas nolūkā.";

papildināt pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

"(22) Šā panta otrā daļa neattiecas uz gadījumiem, kad Finanšu izlūkošanas dienests ir aizliedzis likuma subjektiem izpaust attiecīgo informāciju.";

papildināt trešo un ceturto daļu pēc vārdiem "zvērinātiem advokātiem" ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoriem".

39. 41. pantā:

aizstāt pirmajā daļā skaitli un vārdus "10. panta ceturtās daļas" ar skaitļiem un vārdiem "10.1 panta pirmās daļas 2. punkta";

papildināt otro daļu pēc vārda "saņemt" ar vārdiem "kā arī glabāt un citādi apstrādāt";

aizstāt otrās daļas 6. punktā vārdus "Transportlīdzekļu valsts reģistra" ar vārdiem "Transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistra";

izteikt otrās daļas 7. punktu šādā redakcijā:

"7) Iedzīvotāju reģistra - klienta, tā patieso labuma guvēju un pārstāvju, kā arī personas, kura izteikusi vēlmi uzsākt darījuma attiecības ar kredītiestādi vai apdrošināšanas komersantu, tās patieso labuma guvēju un pārstāvju personas datus (vārdu, uzvārdu, personas kodu, ziņas par statusu Iedzīvotāju reģistrā un valstisko piederību, personu apliecinoša dokumenta veidu, numuru, derīguma termiņu un personas miršanas datumu, personas dzīvesvietas valsti), lai pārbaudītu minēto personu identitāti, kā arī ziņas par šo personu laulātajiem un pirmās pakāpes radiniekiem, lai pārbaudītu viņu identitāti, noteiktu savstarpēji saistītus klientus un veiktu šādu klientu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riska novērtējumu.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēji, kuri veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, ja tie atbilst Komisijas 2018. gada 7. maija Deleģētās regulas Nr. 2018/1108, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2015/849 papildina ar regulatīvajiem tehniskajiem standartiem attiecībā uz kritērijiem centrālo kontaktpunktu iecelšanai elektroniskās naudas emitentiem un maksājumu pakalpojumu sniedzējiem un ar noteikumiem attiecībā uz šo kontaktpunktu funkcijām (turpmāk - Regula Nr. 2018/1108) 3. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam, izveido centrālo kontaktpunktu."

40. 43. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde šā likuma 28. panta otrajā daļā vai citos šajā likumā noteiktajos gadījumos pēc savas iniciatīvas izbeidz darījuma attiecības ar klientu, slēdzot attiecīgos klienta kontus, kredītiestāde vai finanšu iestāde tajos esošos naudas līdzekļus saskaņā ar klienta norādījumu pārskaita uz šā paša klienta norēķinu kontu citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti. Ja klientam nav norēķinu konta citā kredītiestādē vai finanšu iestādē vai nav iespējams veikt pārskaitījumu uz kontu, no kura naudas līdzekļi iepriekš saņemti, naudas līdzekļus izmaksā skaidrā naudā, ja kopējā summa nepārsniedz 7200 euro. Ja pastāv aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma un proliferācijas finansēšanu, kredītiestāde vai finanšu iestāde ziņo par to Finanšu izlūkošanas dienestam atbilstoši šā likuma 30. panta noteikumiem. Ja kredītiestādei vai finanšu iestādei ir pamats atturēties no darījuma veikšanas, tā kontos esošos naudas līdzekļus nepārskaita un neizmaksā, bet rīkojas atbilstoši šā likuma 32. panta noteikumiem. Ja slēdz pagaidu kontu, kas ticis atvērts komercdarbības dibināšanas nolūkā, naudas līdzekļus šajā daļā paredzētajā kārtībā izmaksā personai, kura tos iemaksājusi.";

aizstāt trešajā daļā vārdu "pārdodot" ar vārdiem "un pārved finanšu instrumentu kontā esošos finanšu instrumentus uz citu kredītiestādi vai finanšu iestādi vai, ja tas nav iespējams vai klients to norāda, pārdod";

izslēgt ceturto daļu.

41. Izteikt 44. pantu šādā redakcijā:

"44. pants. Informācijas apmaiņa starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm

(1) Šā likuma mērķu īstenošanai kredītiestāde, maksājumu iestāde vai elektroniskās naudas iestāde pēc korespondentbankas vai citas maksājuma izpildē iesaistītās maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes pieprasījuma sniedz tai savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentus, kas attiecas uz darījumu, saistībā ar kuru maksājums tiek veikts.

(2) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības tieši vai ar šo iestāžu pilnvarotas institūcijas starpniecību savstarpēji apmainīties ar savu klientu un to patieso labuma guvēju vai pilnvaroto personu identifikācijas un izpētes gaitā iegūto informāciju un dokumentiem, kā arī ar informāciju par personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības.

(3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai to pilnvarotām institūcijām, tai skaitā grupas ietvaros, šā likuma mērķu īstenošanai ir tiesības izveidot, uzturēt un elektroniski apstrādāt personas datus, izveidot un uzturēt personas datu apstrādes sistēmas par klientiem un personām, ar kurām šajā likumā noteiktajā kārtībā nav uzsāktas vai ir izbeigtas darījuma attiecības, šo personu patiesajiem labuma guvējiem un pilnvarotajām personām. Šādos gadījumos uz veikto personas datu apstrādi neattiecas datu subjekta tiesības pieprasīt informāciju par datu apstrādi, tai skaitā tās mērķiem, saņēmējiem, iegūšanas avotiem, tiesības piekļūt saviem datiem un pieprasīt to grozīšanu, iznīcināšanu, apstrādes pārtraukšanu vai aizliegšanu.

(4) Par šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minēto ziņu sniegšanu attiecīgajai kredītiestādei un finanšu iestādei neiestājas juridiskā (tai skaitā civiltiesiskā) atbildība. Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iegūtās ziņas uzskatāmas par neizpaužamām.

(5) Kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas saņēmusi šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minēto informāciju, to uzglabā tik ilgi, kamēr tā uztur darījuma attiecības vai veic gadījuma rakstura darījumu ar klientu, bet pēc to izbeigšanas - saskaņā ar šā likuma 37. pantu. Ja saņemta informācija par personām, kas informācijas saņemšanas laikā nav kredītiestādes vai finanšu iestādes klienti, kredītiestāde vai finanšu iestāde to glabā piecus gadus no tās saņemšanas dienas un šo termiņu var pagarināt, piemērojot šā likuma 37. panta trešajā daļā minēto kārtību."

42. 45. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) zvērinātus revidentus un zvērinātu revidentu komercsabiedrības - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācija un Valsts ieņēmumu dienests daļā par sankciju piemērošanu;";

papildināt pirmo daļu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) maksātnespējas procesa administratorus - biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" un Maksātnespējas kontroles dienests daļā par sankciju piemērošanu.";

izteikt 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Nacionālā kultūras mantojuma pārvalde uzrauga:

1) darījumus ar Valsts kultūras pieminekļu sarakstā iekļautajiem valsts nozīmes kultūras pieminekļiem;

2) personas, kas darbojas mākslas un antikvāro priekšmetu apritē, tos ievedot Latvijas Republikā vai izvedot no tās, glabājot vai tirgojot, tostarp tādas personas, kas šajā punktā paredzētās darbības veic antikvariātos, izsoļu namos vai ostās, ja darījuma vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir vismaz 10 000 euro.";

izteikt otrās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) ārpakalpojuma grāmatvežus, zvērinātus revidentus, zvērinātu revidentu komercsabiedrības un nodokļu konsultantus, kā arī jebkuru citu personu, kas sniedz palīdzību nodokļu jautājumos (piemēram, konsultācijas vai materiālu palīdzību) vai rīkojas kā starpnieks šādas palīdzības sniegšanā neatkarīgi no tās sniegšanas biežuma un atlīdzības esības;";

papildināt otrās daļas 4. punktu ar vārdiem un skaitli "tostarp gadījumos, kad tie rīkojas kā nekustamā īpašuma nomas starpnieki attiecībā uz darījumiem, kuriem ikmēneša nomas maksa ir vismaz 10 000 euro";

aizstāt otrās daļas 5. punktā skaitli "15 000" ar skaitli "10 000";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Likuma subjektu uzraudzības un kontroles institūcijas uzrauga un kontrolē likuma subjektus arī to maksātnespējas vai likvidācijas procesa gaitā."

43. 46. pantā:

izslēgt pirmās daļas 4. punktā vārdus "neparastiem un";

papildināt pirmo daļu ar 13. punktu šādā redakcijā:

"13) nodrošināt Finanšu izlūkošanas dienestam piekļuvi informācijai par likuma subjektu augstākās vadības locekļiem un par šā likuma prasību ievērošanu atbildīgajiem darbiniekiem.";

aizstāt 1.3 daļas 4. punktā vārdus "fizisko personu datu aizsardzības prasībām" ar vārdiem "fizisko personu datu apstrādes prasībām";

papildināt otrās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "Latvijas Zvērinātu advokātu padome" ar vārdiem "biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"" un pēc vārdiem "notāru, zvērinātu advokātu" - ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoru".

44. 47. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Uzraudzības un kontroles institūcijai ir tiesības veikt šā panta pirmajā daļā paredzētos uzraudzības un kontroles pasākumus tādām personām, kuras kā likuma subjekti nav reģistrējušās, bet pēc uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā esošās informācijas faktiski atbilst likuma subjekta statusam.";

izteikt otrās daļas 16. punktu šādā redakcijā:

"16) pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Regulas Nr. 2015/847 piemērošanu;";

izteikt 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt, lai jebkura elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī un kura darbību Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga, izveido centrālo kontaktpunktu, ja iestājas vismaz viens no šādiem nosacījumiem:

1) elektroniskās naudas iestāde vai maksājumu pakalpojumu sniedzējs pēc pieprasījuma un savlaicīgi nesniedz Finanšu un kapitāla tirgus komisijai informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu iestādes atbilstību Regulas Nr. 2018/1108 3. panta 1. punkta "a" vai "b" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

2) elektroniskās naudas iestādes vai maksājumu pakalpojumu sniedzēja darbība rada augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma un proliferācijas finansēšanas risku.";

papildināt pantu ar 2.2 daļu šādā redakcijā:

"(22) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt, lai centrālais kontaktpunkts papildus Regulas Nr. 2018/1108 4. un 5. pantā noteiktajiem pienākumiem veic šādas funkcijas:

1) sagatavo un iesniedz Finanšu izlūkošanas dienestam ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem;

2) atbild uz Finanšu izlūkošanas dienesta pieprasījumiem saistībā ar pārstāvētās elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja, kurš veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kura galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, darbību un sniedz Finanšu izlūkošanas dienestam pieprasīto informāciju, kas saistīta ar šādām iestādēm;

3) veic darījumu uzraudzību, lai noteiktu aizdomīgus darījumus, ņemot vērā elektroniskās naudas iestādes un maksājumu pakalpojumu sniedzēja darījumu apjomu un raksturu Latvijas Republikā."

45. Papildināt likumu ar 47.1 un 47.2 pantu šādā redakcijā:

"47.1 pants. Informācijas glabāšanas pienākums un informācijas izpaušana kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

(1) Ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību un kontroli saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju Informācijas atklātības likuma izpratnē. Ja likumā nav noteikts citādi, kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcija šādu informāciju var izpaust tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu kredītiestādi vai finanšu iestādi, šo iestāžu klientus vai atsevišķus to darījumus.

(2) Šajā likumā noteikto kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūciju nodarbinātie, kā arī zvērināti revidenti un citas personas, kas savu uzdevumu veikšanai piesaista kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas, ir atbildīgas par tās šā panta pirmajā daļā minētās informācijas glabāšanu, kuru šīs personas uzzinājušas, veicot savus pienākumus.

(3) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši tām šajā likumā noteiktajai kompetencei apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju savstarpēji vai ar citas dalībvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(4) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijas šā panta trešajā daļā saņemto informāciju ir tiesīgas izmantot vienīgi uzraudzības funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par kredītiestāžu un finanšu iestāžu darbības atbilstību šim likumam un citiem tiesību aktiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā un prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības (tostarp sankciju piemērošanas) jomā;

2) lai pieņemtu likumā noteiktos lēmumus, tostarp lēmumus par uzraudzības pasākumu veikšanu un sankciju piemērošanu;

3) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība vai izskatīti strīdi saistībā ar publisko tiesību līgumiem;

4) tiesvedībā, kas uzsākta saskaņā ar īpašiem noteikumiem, kas paredzēti Eiropas Savienības tiesību aktos, kuri pieņemti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā vai prudenciālā regulējuma un kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības jomā.

(5) Šā panta pirmā un otrā daļa, neskarot šā likuma 30. panta piekto daļu, neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām veikt informācijas apmaiņu ar fiziskajām vai juridiskajām personām, kuras veic savu profesionālo darbību atbilstoši šā likuma 3. panta pirmās daļas 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13. punktam, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(6) Šā panta pirmā un otrā daļa neliedz uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei sniegt to rīcībā esošo informāciju, saglabājot tai ierobežotas pieejamības informācijas statusu, valsts iestādēm, kuru kompetencē ietilpst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma vai proliferācijas finansēšanas un ar to saistītu noziedzīgu nodarījumu novēršana vai izmeklēšana:

1) procesa virzītājam - atbilstoši Kriminālprocesa likumam;

2) operatīvās darbības subjektiem - atbilstoši to darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem;

3) Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam;

4) parlamentārās izmeklēšanas komisijām, revīzijas palātām un citām par izmeklēšanu atbildīgām struktūrām, ja tām normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir piešķirtas pilnvaras izmeklēt vai pārbaudīt Finanšu un kapitāla tirgus komisijas darbību. Ja informācijas izcelsme ir citā dalībvalstī, to neizpauž bez nepārprotamas to kompetento iestāžu piekrišanas, kuras to ir izpaudušas, un izpauž vienīgi tādiem nolūkiem, kādiem minētās iestādes devušas savu piekrišanu.

47.2 pants. Informācijas apmaiņa un sadarbība starp kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības un kontroles institūcijām

(1) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas sadarbojas cita ar citu, piemērojot šo likumu un uz tā pamata izdotos normatīvos aktus, tostarp pieprasījumu iesniegušās uzraudzības institūcijas uzdevumā pieprasījuma saņēmēja uzraudzības institūcija veic izmeklēšanu un apmainās ar tajā iegūto informāciju ar pieprasījumu iesniegušo uzraudzības institūciju.

(2) Kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas ir tiesīgas slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti par ierobežotas pieejamības informācijas izpaušanu paredz atbildību, kas ir līdzvērtīga Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktajai atbildībai par minēto pārkāpumu. Šāda informācija izmantojama, lai veiktu kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzību vai attiecīgajām institūcijām likumā noteiktās funkcijas.

(3) Saņemto informāciju kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūcijas un attiecīgās ārvalsts institūcijas ir tiesīgas izpaust ar kredītiestāžu un finanšu iestāžu uzraudzības institūciju rakstveida piekrišanu un nolūkam, kādam šī piekrišana dota."

46. Izslēgt 48. panta pirmajā daļā vārdus "neparastiem vai".

47. 50. pantā:

izslēgt pirmajā daļā vārdus "neparastu un";

papildināt pirmo daļu pēc vārda "darījumu" ar vārdiem "un citas saņemtās informācijas";

aizstāt otrajā daļā vārdus "Kontroles dienesta darbības" ar vārdiem "Finanšu izlūkošanas dienests ir vadošā iestāde, kuras".

48. Aizstāt 50.1 panta ceturtajā daļā vārdus "Nacionālās drošības dienesta priekšnieks" ar vārdiem "Valsts drošības dienesta priekšnieks".

49. 51. pantā:

papildināt pirmās daļas 3. punktu ar vārdiem "un uzraudzības un kontroles institūcijas";

aizstāt pirmās daļas 12. punktā vārdus "aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti" ar vārdiem "aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas iesniegtās informācijas kvalitāti";

izslēgt pirmās daļas 13. punktā vārdus "neparastu vai";

aizstāt otrās daļas 11. punktā vārdus "atzinuma sniegšanai" ar vārdiem "finanšu izlūkošanas konsultāciju sniegšanai";

papildināt otro daļu ar 13. un 14. punktu šādā redakcijā:

"13) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām atbilstoši to kompetencei ziņas par likuma subjektu ziņojumu statistiku, kvalitāti un izmantošanas efektivitāti;

14) pieprasīt, saņemt, apstrādāt un glabāt no Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju par veikto stratēģisko analīzi."

50. 55. pantā:

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Finanšu izlūkošanas dienests var sniegt informāciju pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm, prokuratūrai, tiesai, operatīvās darbības subjektiem vai Valsts ieņēmumu dienestam, ja, pēc Finanšu izlūkošanas dienesta ieskata, šo informāciju attiecīgās institūcijas var izmantot tām normatīvajos aktos noteikto uzdevumu veikšanai.";

izslēgt trešajā daļā vārdus "vai neparastu".

51. 59. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) sagatavot un iesniegt Finanšu izlūkošanas dienestam ieteikumus par sliekšņa deklarācijas satura grozīšanu;";

izslēgt 5. punktā vārdus "un neparastiem";

izteikt 6. punktu šādā redakcijā:

"6) pieprasīt no Konsultatīvās padomes sastāvā iesaistītajām institūcijām informāciju un izskatīt šo institūciju sniegto informāciju par to rīcību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, Konsultatīvās padomes ietvaros apmainīties ar informāciju par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas riskiem, tendencēm un lietām, kā arī sniegt ieteikumus šo institūciju rīcības pilnveidošanai;";

papildināt pantu ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) informēt Finanšu sektora attīstības padomi par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas globālajām tendencēm un to ietekmi nacionālajā līmenī."

52. 62. pantā:

izslēgt trešās daļas 4. punktu;

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" ar vārdiem "ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas";

papildināt pantu ar sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja Finanšu izlūkošanas dienests saskaņā ar šā likuma 30. pantu saņem ziņojumu, kas attiecas uz citu dalībvalsti, tas šo ziņojumu nekavējoties pārsūta attiecīgās dalībvalsts pilnvarotai iestādei, kuras pienākumi pēc būtības ir līdzīgi šā likuma 50. panta pirmajā daļā un 51. pantā minētajiem pienākumiem."

53. 63. pantā:

izslēgt pirmajā daļā skaitli un vārdu "V nodaļas";

izslēgt otrajā daļā vārdus "neparastu vai".

54. 77. pantā:

papildināt pirmo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Šā likuma 78. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5. un 6. punktā noteiktās sankcijas attiecībā uz maksātnespējas procesa administratoriem piemēro Maksātnespējas kontroles dienests pēc uzraudzības un kontroles institūcijas - biedrības "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija" - ierosinājuma;

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Finanšu un kapitāla tirgus komisija var piemērot uzraudzības pasākumus arī tad, ja ir pamats uzskatīt, ka šā panta pirmajā daļā minētais pārkāpums varētu notikt tuvāko 12 mēnešu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas un uzraudzības pasākums samazinās vai novērsīs šāda pārkāpuma iespējamību."

55. 78. pantā:

izslēgt pirmās daļas ievaddaļā vārdus "neparastiem un";

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) apturēt vai pārtraukt darbību (tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgajā reģistrā, apturēt saimniecisko darbību, piemērot liegumu izmaiņu reģistrācijai komercreģistrā komercsabiedrības reorganizācijai un dalībnieku maiņai) un dot kredītiestādēm vai maksājumu pakalpojumu sniedzējiem rīkojumus par likuma subjekta norēķinu operāciju daļēju vai pilnīgu apturēšanu;";

izslēgt trešajā daļā vārdus "neparastiem un".

56. Papildināt 80. pantu pēc vārdiem "soda naudas uzlikšanu" ar vārdiem "apstrīdēšana vai".

57. Papildināt likumu ar 83. pantu šādā redakcijā:

"83. pants. Ziņošana par šā likuma pārkāpumiem (arī iespējamiem) uzraudzības un kontroles institūcijai un aizliegums radīt nelabvēlīgas sekas

(1) Šā panta noteikumi attiecināmi uz tādu personu, kura ziņo par šā likuma pārkāpumu (arī iespējamu) (turpmāk šajā pantā - pārkāpums) uzraudzības un kontroles institūcijai un nav uzskatāma par trauksmes cēlēju Trauksmes celšanas likuma izpratnē.

(2) Ikviena persona var ziņot uzraudzības un kontroles institūcijai par šā likuma pārkāpumu. Uzraudzības un kontroles institūcija izveido un uztur efektīvu un uzticamu ziņošanas sistēmu, kas ietver vismaz šādus elementus:

1) kārtību, kādā tiek saņemti ziņojumi par šā likuma pārkāpumiem un kādā veicama ziņojumu apstrāde;

2) tādas fiziskās personas identitātes aizsardzību, kura ziņo par šā likuma pārkāpumu vai kura, iespējams, ir atbildīga par pārkāpumu.

(3) Uzraudzības un kontroles institūcija, saņemot ziņojumu par šā likuma pārkāpumu, izvērtē to pēc būtības un pārkāpuma konstatēšanas gadījumā piemēro atbildību saskaņā ar normatīvajiem aktiem. Ja ziņojuma izskatīšanas laikā uzraudzības un kontroles institūcijai rodas aizdomas par pārkāpumu, kura izskatīšana nav šīs institūcijas kompetencē, ziņojumu pārsūta tālākai izskatīšanai pēc piekritības.

(4) Lai atvieglotu ziņošanu par šā likuma pārkāpumiem, Ministru kabinets apstiprina ziņojuma veidlapas paraugu un nosaka tajā norādāmo informāciju.

(5) Aizliegts sodīt personu vai citādi tieši vai netieši radīt tai nelabvēlīgas sekas sakarā ar to, ka šī persona ir ziņojusi par šā likuma pārkāpumu uzraudzības un kontroles institūcijai. Pienākums pierādīt, ka nelabvēlīgās sekas personai nav radītas saistībā ar ziņošanu par šā likuma pārkāpumu, ir pusei, kas šīs sekas radījusi. Šajā daļā minētais ir piemērojams arī attiecībā uz tādu personu, kura par šā likuma pārkāpumu ir ziņojusi likuma subjektam vai Finanšu izlūkošanas dienestam."

58. Papildināt pārejas noteikumus ar 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44., 45., 46., 47., 48., 49., 50., 51., 52. un 53. punktu šādā redakcijā:

"38. Grozījumi par šā likuma 1. panta 14. un 16. punkta un 3. panta ceturtās daļas izslēgšanu, par vārdu "neparastu un" (attiecīgā skaitlī un locījumā) izslēgšanu 7. panta pirmās daļas 5. un 6. punktā, 46. panta pirmās daļas 4. punktā, 50. panta pirmajā daļā un 78. panta pirmajā un trešajā daļā, vārdu "neparasta darījuma pazīmes un" izslēgšanu 9. pantā, vārdu "darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai" izslēgšanu 11. panta pirmās daļas 5. punktā, vārdu "neparastu vai" (attiecīgā skaitlī un locījumā) izslēgšanu 20. panta pirmās daļas 2. punktā, 48. panta pirmajā daļā, 51. panta pirmās daļas 13. punktā un 63. panta otrajā daļā, 26. panta trešās daļas 3. punkta izslēgšanu, 27.1 panta pirmās daļas 5. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, vārdu "aizdomīgiem vai neparastiem darījumiem sniegto ziņojumu kvalitāti" aizstāšanu ar vārdiem "aizdomīgiem darījumiem sniegto ziņojumu vai citas iesniegtās informācijas kvalitāti" 51. panta pirmās daļas 12. punktā, vārdu "vai neparastu" izslēgšanu 55. panta trešajā daļā, 59. panta 3. punkta izteikšanu jaunā redakcijā, vārdu "un neparastiem" izslēgšanu 59. panta 5. punktā, vārdu "ziņojumus par neparastiem vai aizdomīgiem darījumiem" aizstāšanu ar vārdiem "ziņojumus par aizdomīgiem darījumiem un sliekšņa deklarācijas" 62. panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī.

39. Grozījumi par šā likuma papildināšanu ar 3.1 pantu un IV1 nodaļu, 7. panta pirmās daļas papildināšanu ar 6.1 punktu un 26. panta sestās daļas izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 17. decembrī.

40. Grozījumi par šā likuma 3. panta pirmās daļas papildināšanu ar 13. punktu, 38. panta trešās un ceturtās daļas papildināšanu pēc vārdiem "zvērinātiem advokātiem" ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoriem", 45. panta pirmās daļas papildināšanu ar 10. punktu, 46. panta otrās daļas ievaddaļas papildināšanu pēc vārdiem "Latvijas Zvērinātu advokātu padome" ar vārdiem "biedrība "Latvijas Sertificēto maksātnespējas procesa administratoru asociācija"" un pēc vārdiem "notāru, zvērinātu advokātu" - ar vārdiem "maksātnespējas procesa administratoru", 77. panta pirmās daļas papildināšanu ar jaunu teikumu stājas spēkā 2020. gada 1. janvārī.

41. Ja juridiskā persona līdz 2019. gada 1. jūlijam nav iesniegusi atsevišķu pieteikumu patiesā labuma guvēja reģistrācijai, kā arī ja informācija par tās patieso labuma guvēju ir iesniegta citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kādā tiek īstenota juridiskās personas kontrole, izriet attiecīgi tikai no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka vai nodibinājuma valdes locekļa statusa, uzskatāms, ka juridiskā persona ir paziņojusi tās patieso labuma guvēju, un Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs, nepieņemot atsevišķu lēmumu, līdz 2019. gada 1. jūlijam minētās personas reģistrē kā patiesos labuma guvējus attiecīgajos reģistros.

42. Šo pārejas noteikumu 41. punktā minētajā gadījumā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs ziņas par patiesā labuma guvēja valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti reģistrē šādi:

1) ja personai ir personas kods, kā patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta Latvija;

2) ja personai nav personas koda, kā patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts tiek reģistrēta tā valsts, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu.

43. Grozījumi par šā likuma 18.2 panta ceturtās un piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

44. Grozījumi šā likuma 18. panta trešajā daļā attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos reģistros reģistrētās informācijas par patiesajiem labuma guvējiem obligātu izmantošanu klientu izpētes procesā, kā arī grozījumi šā likuma 5.1 pantā un 18.3 pantā par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas pieejamību stājas spēkā vienlaikus ar grozījumiem likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem. Uzraudzības un kontroles institūcijām šajā likumā noteikto pienākumu izpildei informācija no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem bez maksas tiek sniegta no 2019. gada 1. jūnija.

45. Šā likuma 18. panta 3.1, 3.2, 3.4 un 3.5 daļa stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā. Likuma 18. panta 3.3 daļā noteiktās informācijas par reģistrētajiem brīdinājumiem pieejamība likuma subjektiem, kā arī tiesībaizsardzības iestādēm, kontroles un uzraudzības institūcijām līdz 2021. gada 1. janvārim tiek nodrošināta, tikai saņemot no minētajām institūcijām atsevišķus pieprasījumus par attiecīgās informācijas izsniegšanu.

46. Grozījumi šā likuma 18.1 un 18.2 pantā par ārvalsts subjektu pienākumu atklāt to patiesos labuma guvējus stājas spēkā attiecībā uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā reģistrējamo ārvalsts subjektu filiālēm un pārstāvniecību reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrējamām pārstāvniecībām stājas spēkā 2020. gada 1. jūlijā.

47. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā komercreģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to patiesos labuma guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekti informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs izslēdz to reģistrētās filiāles no komercreģistra.

48. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā pārstāvniecību reģistrā, kā arī Valsts ieņēmumu dienesta vestajā nodokļu maksātāju reģistrā reģistrētajiem ārvalsts subjektiem ir pienākums līdz 2021. gada 1. janvārim atklāt to patiesos labuma guvējus. Ja līdz minētajam datumam ārvalsts subjekti informāciju neatklāj, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs vai Valsts ieņēmumu dienests izslēdz to reģistrētās ārvalstu organizāciju pārstāvniecības no pārstāvniecību reģistra vai to reģistrētās nerezidentu (ārvalsts komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības no nodokļu maksātāju reģistra.

49. Ja kapitālsabiedrība, kura bija reģistrēta komercreģistrā vai par kuras reģistrāciju bija iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai (2017. gada 1. decembrim), nav iesniegusi Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patiesajiem labuma guvējiem un mēneša laikā pēc rakstveida brīdinājuma saņemšanas nav novērsusi minēto trūkumu, tās darbību izbeidz, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu. Kapitālsabiedrības darbības izbeigšanai un likvidācijai piemēro Komerclikuma normas, kas regulē kapitālsabiedrības darbības izbeigšanu un likvidāciju gadījumā, kad kapitālsabiedrības darbība ir izbeigta, pamatojoties uz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra lēmumu.

50. Līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgi grozījumi likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" attiecībā uz bezmaksas informācijas izsniegšanas nodrošināšanu ikvienai personai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem, ir piemērojami Ministru kabineta 2018. gada 27. marta noteikumi Nr. 191 "Noteikumi par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra informācijas izsniegšanas un citiem maksas pakalpojumiem", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

51. Grozījums par šā likuma 25. panta papildināšanu ar sesto daļu ir piemērojams ar 2019. gada 1. novembri. Ministru kabinets šā likuma 25. panta sestajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2019. gada 1. oktobrim.

52. Līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos tajos lietotais nosaukums "Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienests" vai "Kontroles dienests" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Finanšu izlūkošanas dienests".

53. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. jūlijam iesniedz Saeimai likumprojektu, kas vienādo šā likuma 5.1 panta otrās daļas un 41. panta otrās daļas nosacījumus informācijas pieejamības nodrošināšanai šā likuma subjektiem no Latvijas Republikas informācijas sistēmām šā likuma prasību izpildei."

59. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 7. punktu šādā redakcijā:

"7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija direktīvas (ES) 2018/843, ar ko groza direktīvu (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza direktīvas 2009/138/EK un 2013/36/ES (Dokuments attiecas uz EEZ)."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2019. gada 13. jūnijā.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2019. gada 28. jūnijā

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 13.06.2019.Stājas spēkā: 29.06.2019.Tēma:  Bankas, finanses, budžets; Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 129, 28.06.2019. OP numurs: 2019/129.7
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
307811
29.06.2019
84
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva