Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā

Izdarīt Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2008, 16. nr.; 2009, 2. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2009, 196., 205. nr.; 2011, 60. nr.; 2012, 100. nr.; 2013, 187., 227. nr.; 2014, 172., 257. nr.; 2015, 124. nr.; 2016, 31., 115. nr.; 2017, 132. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

papildināt pantu ar 2.1, 2.2 un 2.3 punktu šādā redakcijā:

"21) grupa - juridisko personu vai juridisku veidojumu grupa:

a) kas sastāv no mātes sabiedrības un tās meitas sabiedrības, kā arī no veidojumiem, kuros mātes sabiedrībai vai meitas sabiedrībai ir dalība,

b) kas ir koncerns Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likuma izpratnē;

22) virtuālā valūta - vērtības digitālais atspoguļojums, kas var būt digitāli nosūtīts, glabāts vai tirgots un funkcionēt kā apmaiņas līdzeklis, bet nav atzīts par likumīgu maksāšanas līdzekli, nav uzskatāms par banknoti un monētu, bezskaidru naudu un elektronisko naudu, kā arī nav monetārā vērtība, kura uzkrāta maksājuma instrumentā, kas tiek izmantots Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma 3. panta 10. un 11. punktā minētajos gadījumos;

23) virtuālās valūtas pakalpojumu sniedzējs - persona, kura sniedz virtuālās valūtas pakalpojumus, tai skaitā citu personu emitētās virtuālās valūtas maiņas pakalpojumu sniedzējs, kas lietotājiem nodrošina iespēju veikt virtuālās valūtas maiņu pret citu virtuālo valūtu, saņemot par to komisijas maksu, vai piedāvā iegādāties un atpirkt virtuālo valūtu, izmantojot atzītu likumīgu maksāšanas līdzekli;";

papildināt pantu ar 3.1 punktu šādā redakcijā:

"31) gadījuma rakstura darījums - darījums starp likuma subjektu un klientu, nenodibinot darījuma attiecības šā likuma izpratnē;";

izteikt 4. punktu šādā redakcijā:

"4) klients - juridiskā vai fiziskā persona vai juridisks veidojums, vai šādu personu apvienība, vai veidojumu apvienība, kuram likuma subjekts sniedz pakalpojumu vai pārdod preci;";

izteikt 5. punktu šādā redakcijā:

"5) patiesais labuma guvējs - fiziskā persona, kura ir klienta - juridiskās personas - īpašnieks vai kura kontrolē klientu, vai kuras vārdā, labā, interesēs tiek nodibinātas darījuma attiecības vai tiek veikts gadījuma rakstura darījums, un tā ir vismaz:

a) attiecībā uz juridiskajām personām - fiziskā persona, kurai tiešas vai netiešas līdzdalības veidā pieder vairāk nekā 25 procenti no juridiskās personas kapitāla daļām vai balsstiesīgajām akcijām vai kura to tiešā vai netiešā veidā kontrolē,

b) attiecībā uz juridiskiem veidojumiem - fiziskā persona, kurai pieder vai kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums vai kura tiešā vai netiešā veidā īsteno kontroli pār to, tostarp kura ir šāda veidojuma dibinātājs, pilnvarnieks vai pārraudzītājs (pārvaldnieks);";

papildināt pantu ar 6.1, 6.2 un 6.3 punktu šādā redakcijā:

"61) korespondentattiecības - attiecības, kurās viena kredītiestāde (korespondents) sniedz citai kredītiestādei (respondentam) pakalpojumus, tostarp pakalpojumus, kuri ietver maksājumu un norēķinu veikšanu, atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam. Par korespondentattiecībām uzskatāmas arī attiecības starp kredītiestādēm un finanšu iestādēm vai attiecības starp finanšu iestādēm, ja korespondentiestāde sniedz respondentiestādei šā punkta pirmajā teikumā minētajiem pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus atbilstoši savstarpēji noslēgtam līgumam;

62) privātbaņķieris - kredītiestādes darbinieks, kurš sniedz individuālus pakalpojumus turīgiem klientiem - fiziskajām personām -, nodrošinot kompleksu klienta aktīvu pārvaldīšanu, tai skaitā konsultācijas finanšu plānošanas, investīciju, nodokļu un mantošanas jautājumos, speciālus kreditēšanas noteikumus, šādu klientu un to darījumu īpašu apkalpošanas kārtību, kā arī klienta informācijas paaugstinātas konfidencialitātes nosacījumus;

63) centrālais kontaktpunkts - dalībvalsts maksājumu iestādes vai elektroniskās naudas iestādes noteikta persona Latvijas Republikā, kas nodrošina attiecīgās dalībvalsts finanšu iestādes atbilstību Latvijas Republikas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām, kā arī nepieciešamo informāciju un dokumentu apmaiņu ar Finanšu un kapitāla tirgus komisiju;";

izteikt 7. punkta "a" un "b" apakšpunktu šādā redakcijā:

"a) apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un privātais pensiju fonds,

b) apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus,";

papildināt 7. punktu ar "m" apakšpunktu šādā redakcijā:

"m) persona, kura nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurai Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) juridisks veidojums - personu apvienība, kurai ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja, kā arī veidojums, kurš nav juridiskā persona, bet kuram ir patstāvīga tiesībspēja un rīcībspēja un kura struktūrā var ietilpt dibinātājs, pilnvarotais, pārraudzītājs (pārvaldnieks) vai tiem līdzvērtīgi statusi, un labuma guvējs - ja vēl nav noteikta fiziskā persona, kura gūst labumu, - persona, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums, jebkura cita fiziskā persona, kura faktiski īsteno kontroli pār juridisku veidojumu, izmantojot īpašumtiesības vai citus līdzekļus;";

papildināt pantu ar 8.1 punktu šādā redakcijā:

"81) augstākā vadība - valde, ja to izveido, vai valdes īpaši iecelts valdes loceklis, amatpersona vai darbinieks, kam ir pietiekamas zināšanas par likuma subjekta pakļautību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem un pietiekami augsta līmeņa amats, lai pieņemtu lēmumus, kas skar likuma subjekta pakļautību minētajiem riskiem;";

izslēgt 9. punktu;

papildināt pantu ar 12.1 punktu šādā redakcijā:

"121) augsta riska trešās valstis - valstis vai teritorijas, kurās saskaņā ar starptautisko organizāciju vai organizāciju, kas nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, nav efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas, tai skaitā valstis vai teritorijas, kuras Eiropas Komisija ir noteikusi par tādām, kuru noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas režīmos ir stratēģiskas nepilnības, kas rada būtiskus draudus Eiropas Savienības finanšu sistēmai;";

izteikt 15. punktu šādā redakcijā:

"15) čaulas banka - kredītiestāde vai finanšu iestāde, vai cita iestāde, kas veic tādas darbības, kuras ir līdzvērtīgas tām, kādas veic kredītiestāde vai finanšu iestāde, un kas ir reģistrēta valstī, kurā tā fiziski neatrodas (arī tās faktiskā vadība), un kas nav saistīta ar kādu regulētu un uzraudzītu grupu. Par čaulas banku uzskatāma arī persona, kura sniedz kredītiestādes pakalpojumiem līdzīgus pakalpojumus, veicot bezskaidras naudas pārvedumus trešās personas uzdevumā, un kurai nav tās darbību uzraudzības un kontroles institūcijas, izņemot gadījumus, kad šādus pārvedumus veic elektroniskās naudas iestāde vai tie tiek veikti starp vienas grupas komercsabiedrībām, kas tādas ir Finanšu konglomerātu likuma izpratnē, vai starp komercsabiedrībām, kurām ir viens un tas pats patiesais labuma guvējs;";

papildināt pantu ar 15.1 punktu šādā redakcijā:

"151) čaulas veidojums - juridiskā persona, kurai raksturīga viena vai vairākas šādas pazīmes:

a) nav juridiskās personas saistības ar faktisku saimniecisko darbību un juridiskās personas darbība veido mazu vai neveido nekādu ekonomisko vērtību un likuma subjekta rīcībā nav dokumentāras informācijas, kas pierāda pretējo,

b) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, normatīvie akti neparedz pienākumu sagatavot un iesniegt attiecīgās valsts pārraudzības institūcijām finanšu pārskatus, tai skaitā gada finanšu pārskatus, par savu darbību,

c) valstī, kurā juridiskā persona reģistrēta, juridiskajai personai nav saimnieciskās darbības veikšanas vietas (telpas);".

2. 3. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punkta "d" apakšpunktu šādā redakcijā:

"d) juridisko personu vai juridisku veidojumu dibināšanu, vadību vai darbības nodrošināšanu, kā arī attiecībā uz juridiskās personas vai juridiska veidojuma dibināšanai, vadīšanai vai pārvaldīšanai nepieciešamo ieguldījumu veikšanu;";

papildināt pirmās daļas 5. punktu pēc vārdiem "juridiska veidojuma" ar vārdiem "vai juridiskās personas";

aizstāt pirmās daļas 9. punktā skaitli "15 000" ar skaitli "10 000";

papildināt pirmo daļu ar 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"10) parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēji;

11) virtuālās valūtas pakalpojuma sniedzēji.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, īsteno grupas mēroga politiku un procedūras, tostarp fizisko personu datu aizsardzības politiku, kā arī grupā noteikto informācijas apmaiņas politiku un procedūras noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas nolūkā. Minēto grupas mēroga politiku un procedūras dalībvalstīs un trešajās valstīs efektīvi īsteno arī filiāļu līmenī un to meitas uzņēmumu līmenī, kuros likuma subjektiem ir kapitāla daļu vairākums.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Likuma subjekti, kas ir kādas grupas sastāvā, grupas līmenī nodrošina, ka par atbilstību, auditu vai noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas funkciju izpildi atbildīgajām struktūrvienībām ir pieejama šo funkciju izpildei nepieciešamā informācija no filiālēm un meitas uzņēmumiem, tai skaitā informācija par klientiem, kontiem un maksājumiem.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Likuma subjekti, kuru filiāles vai likumīgie pārstāvji darbojas (piedāvā pakalpojumus) citā dalībvalstī, nodrošina, ka minētās filiāles un likumīgie pārstāvji ievēro attiecīgās dalībvalsts normatīvo aktu prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.";

papildināt pantu ar 3.1 un 3.2 daļu šādā redakcijā:

"(31) Ja likuma subjektiem ir filiāles vai meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, dalībvalstīs vai trešajās valstīs, kur minimālās prasības attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu nav tik stingras kā Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, šo subjektu dalībvalstī vai trešajā valstī izveidotās filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem ir kapitāla daļu vairākums, īsteno Latvijas Republikas normatīvajos aktos noteiktās prasības, ja tās nav pretrunā ar dalībvalstu vai trešo valstu normatīvajos aktos noteiktajām prasībām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

(32) Ja dalībvalsts vai trešās valsts normatīvie akti neļauj īstenot šā panta otrajā, 2.1 vai 3.1 daļā minēto, likuma subjekti nodrošina, ka filiāles un meitas uzņēmumi, kuros tiem pieder kapitāla daļu vairākums, minētajā dalībvalstī vai trešajā valstī veic papildu pasākumus, lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku, un informē savu uzraudzības un kontroles institūciju Latvijas Republikā. Ja papildu pasākumi nav pietiekami, Latvijas Republikas uzraudzības un kontroles institūcija veic papildu uzraudzības pasākumus, tostarp prasot grupai neuzsākt vai izbeigt darījuma attiecības un neveikt darījumus un, ja nepieciešams, prasot grupai izbeigt savu darbību dalībvalstī vai trešajā valstī."

3. Aizstāt 4. panta ceturtajā daļā vārdus "tīmekļa vietnē" ar vārdiem "mājaslapā internetā".

4. 5. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācija par tādu ir atzīstama neatkarīgi no tā, vai konstatēts, konkrēti no kura noziedzīgā nodarījuma līdzekļi ir iegūti.";

papildināt trešo daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11) ceļošanu terorisma nolūkā;

12) iesaistīšanos teroristu grupā, tās organizēšanu vai vadīšanu."

5. Papildināt likumu ar 5.1 pantu šādā redakcijā:

"5.1 pants. Likuma prasību izpildei nepieciešamās informācijas pieejamība likuma subjektiem no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra

Likuma subjektiem šajā likumā noteikto pienākumu izpildei ir tiesības pieprasīt un saņemt ierakstus un ziņas par dalībniekiem un patiesajiem labuma guvējiem no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajiem reģistriem tiešsaistes formā par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, lai izvērtētu ziņas par klientu un tā darījuma partneriem un nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam par aizdomīgu darījumu vai atturēties no aizdomīga darījuma veikšanas, kā arī konstatētu, vai klientam nav pasludināts juridiskās personas maksātnespējas process vai ierosināts tiesiskās aizsardzības process."

6. 6. pantā:

izteikt 6. panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"6. pants. Pienākums veikt risku novērtējumu un izveidot iekšējās kontroles sistēmu

(1) Likuma subjekts atbilstoši savam darbības veidam veic un dokumentē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, lai noskaidrotu, novērtētu, izprastu un pārvaldītu savai darbībai un klientiem piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izveido noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas iekšējās kontroles sistēmu, tai skaitā izstrādājot un dokumentējot attiecīgās politikas un procedūras, kuras apstiprina likuma subjekta valde, ja tā ir iecelta, vai likuma subjekta augstākā pārvaldes institūcija.";

papildināt pantu ar 1.1 un 1.2 daļu šādā redakcijā:

"(11) Likuma subjekts, veicot risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā:

1) riskus, kurus identificējusi Eiropas Komisija Eiropas Savienības risku novērtējumā;

2) riskus, kuri identificēti nacionālajā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumā;

3) citus attiecīgā likuma subjekta darbībai raksturīgus riskus.

(12) Likuma subjekts, veicot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un veidojot iekšējās kontroles sistēmu, ņem vērā vismaz šādus riskus ietekmējošus apstākļus:

1) klienta risku, kas piemīt klienta juridiskajai formai, īpašnieku struktūrai, klienta vai klienta patiesā labuma guvēja saimnieciskajai vai personiskajai darbībai;

2) valsts un ģeogrāfisko risku, proti, risku, ka klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir saistīts ar valsti vai teritoriju, kuras ekonomiskie, sociālie, tiesiskie vai politiskie apstākļi var liecināt par valstij piemītošu augstu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risku;

3) klienta izmantoto pakalpojumu un produktu risku, proti, risku, ka klients var attiecīgo pakalpojumu vai produktu izmantot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijai vai terorisma finansēšanai;

4) pakalpojumu un produktu piegādes kanālu risku, kas saistīts ar veidu (kanālu), kādā klients pakalpojumu vai produktu iegūst un izmanto.";

aizstāt trešajā daļā vārdus "Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likuma" ar vārdiem "Apdrošināšanas un pārapdrošināšanas likuma";

izslēgt ceturto daļu.

7. 7. pantā:

izslēgt pirmās daļas 1. punktu;

papildināt pirmās daļas 2. punktu pēc vārda "novērtēts" ar vārdiem "dokumentēts un pārskatīts" un pēc vārdiem "pakalpojumiem un" - ar vārdiem "produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar";

izteikt pirmās daļas 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"7) kārtību, kādā tiek uzglabāta un iznīcināta klienta izpētes gaitā, kā arī klienta veikto darījumu uzraudzības gaitā iegūtā informācija un dokumenti;

8) darbinieku tiesības, pienākumus un atbildību, kā arī darbinieku profesionālās kvalifikācijas un atbilstības standartus, pildot šā likuma prasības;";

papildināt pirmo daļu ar 9., 10. un 11. punktu šādā redakcijā:

"9) kārtību, kādā tiek nodrošināta anonīma iekšējā ziņošana par šā likuma prasību pārkāpumiem un šādu ziņojumu izvērtēšana, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda ziņošana ir iespējama;

10) neatkarīga iekšējā audita funkciju, lai nodrošinātu iekšējās kontroles sistēmas atbilstības normatīvo aktu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā prasībām un darbības efektivitātes izvērtēšanu, ja, ņemot vērā likuma subjekta darbinieku skaitu, šāda funkcija ir iespējama;

11) politiku un procedūru regulāras darbības pārskatīšanas prasības un kārtību atbilstoši grozījumiem normatīvajos aktos vai likuma subjekta darbības procesos, sniegtajos pakalpojumos, pārvaldības struktūrā, klientu bāzē vai darbības reģionos.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Uzraudzības un kontroles institūcija attiecībā uz uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem, ievērojot attiecīgā likuma subjekta darbībai piemītošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, var noteikt papildu - šā panta pirmajā daļā neminētas - prasības, kuras ievēro likuma subjekts, izveidojot iekšējās kontroles sistēmu. Šīs daļas pirmajā teikumā minētās papildu prasības attiecībā uz Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas, Izložu un azartspēļu uzraudzības inspekcijas, Patērētāju tiesību aizsardzības centra un Valsts ieņēmumu dienesta uzraugāmajiem un kontrolējamiem likuma subjektiem var noteikt Ministru kabinets."

8. Izteikt 8. pantu šādā redakcijā:

"8. pants. Risku novērtējuma aktualizēšana un iekšējās kontroles sistēmas uzlabošana

(1) Likuma subjekts regulāri atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi trijos gados veic noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējuma pārskatīšanu un aktualizēšanu.

(2) Likuma subjekts regulāri, bet ne retāk kā reizi 18 mēnešos izvērtē iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitāti, tai skaitā pārskatot un aktualizējot ar klientu, tā rezidences (reģistrācijas) valsti, klienta saimniecisko vai personisko darbību, izmantotajiem pakalpojumiem un produktiem un to piegādes kanāliem, kā arī ar veiktajiem darījumiem saistīto noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu un, ja nepieciešams, veic pasākumus iekšējās kontroles sistēmas efektivitātes uzlabošanai, tai skaitā pārskata un precizē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas politikas un procedūras.

(3) Likuma subjekts neatkarīgi no šā panta pirmajā daļā noteiktās risku novērtēšanas regularitātes veic risku novērtējumu un pasākumus iekšējās kontroles sistēmas uzlabošanai šādos gadījumos:

1) likuma subjektam vai uzraudzības un kontroles institūcijai ir pamats uzskatīt, ka likuma subjekta iekšējās kontroles sistēmā ir trūkumi;

2) likuma subjekts plāno veikt izmaiņas savas darbības procesos, pārvaldības struktūrā, sniegtajos pakalpojumos un produktos un to piegādes kanālos, klientu bāzē vai darbības ģeogrāfiskajos reģionos, kā arī pirms jaunu tehnoloģiju vai pakalpojumu ieviešanas."

9. 10. pantā:

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likuma subjekts - juridiskā persona - papildus šā panta pirmajā daļā minētajam nosaka valdes locekli, kurš pārrauga noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomu attiecīgajā juridiskajā personā.";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "kurš veic dzīvības apdrošināšanu" ar vārdiem "ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības".

10. Izteikt III nodaļas nosaukumu šādā redakcijā:

"III nodaļa
Klienta izpēte
".

11. Izteikt 11. pantu šādā redakcijā:

"11. pants. Pienākums veikt klienta izpēti

(1) Likuma subjekts veic klienta izpēti:

1) pirms darījuma attiecību uzsākšanas;

2) pirms gadījuma rakstura darījuma, ja:

a) darījuma apjoms vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu,

b) tiek veikts līdzekļu pārvedums, tostarp arī kredīta pārvedums, tiešā debeta pārvedums, bezkonta naudas pārvedums vai pārvedums, kas veikts ar maksājumu karti, elektroniskās naudas instrumentu, mobilo telefonu, digitālo vai citu informācijas tehnoloģijas ierīci un pārsniedz 1000 euro,

c) tiek veikts ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanas vai pārdošanas darījums, kura apmērs vai vairāku šķietami saistītu darījumu kopējā summa pārsniedz 1500 euro;

3) ja likuma subjekts nodarbojas ar preču tirdzniecību, kā arī ar starpniecību vai cita veida pakalpojumu sniegšanu gadījuma rakstura darījuma ietvaros un ja maksājums tiek veikts skaidrā naudā vai skaidra nauda par šo darījumu tiek iemaksāta kredītiestādē pārdevēja kontā 10 000 euro vai lielākā apmērā vai ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 10 000 euro vai pārsniedz šo summu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

4) ja likuma subjekts - izložu un azartspēļu organizētājs -, veicot darījumu ar klientu par summu, kuras apmērs ir 2000 euro vai vairāk, tai skaitā ja klients laimē, pērk spēles dalības līdzekļus vai loterijas biļetes vai šajā nolūkā maina ārvalstu valūtu, neatkarīgi no tā, vai šo darījumu veic kā vienu operāciju vai kā vairākas savstarpēji saistītas operācijas;

5) ja darījums atbilst vismaz vienai no neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm vai rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, terorisma finansēšanu vai šo darbību mēģinājumu;

6) ja rodas aizdomas, ka iepriekš iegūtie klientu izpētes dati nav ticami.

(2) Ja darījuma veikšanas brīdī nav nosakāms, vai darījuma summa būs 15 000 euro vai lielāka vai būs ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu, klienta izpēte veicama, tiklīdz kļuvis zināms, ka darījuma summa ar klientu ir 15 000 euro vai lielāka vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā ir ekvivalenta 15 000 euro vai pārsniedz šo summu.

(3) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veikta, tad, lai nepārtrauktu darījuma normālu norisi, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par norādīto patieso labuma guvēju var veikt darījuma attiecību uzsākšanas brīdī, tiklīdz tas ir iespējams pēc sākotnējā kontakta ar klientu, taču pirms darījuma veikšanas.

(4) Ja, pamatojoties uz dokumentētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, ir konstatēts zems risks un saskaņā ar šā likuma prasībām klienta padziļināta izpēte nav veikta, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, klienta identifikācijas pārbaudi un pārliecināšanos par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību var veikt arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai pirms persona, kura gūst labumu no apdrošināšanas, saņem atlīdzības izmaksas, vai pirms tā izmanto apdrošināšanas līgumā paredzētās tiesības.

(5) Ja likuma subjekts piemēro šā panta trešās vai ceturtās daļas noteikumus, tas veic šādus pasākumus:

1) dokumentē risku novērtējumu;

2) politikās un procedūrās nosaka noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā darījumu apmēra, skaita vai veida ierobežojumus.

(6) Ja likuma subjektam rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu un ir pamats uzskatīt, ka turpmāk klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas, likuma subjektam ir tiesības neturpināt klienta izpēti, bet ziņot par aizdomīgu darījumu Kontroles dienestam. Likuma subjekts ziņojumā Kontroles dienestam norāda arī apsvērumus, kas bija par pamatu secinājumam, ka turpmāku klienta izpētes pasākumu piemērošana var klientam atklāt likuma subjekta aizdomas.

(7) Ja likuma subjekts nespēj veikt šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 1., 2. vai 3. punktā noteiktos klienta izpētes pasākumus, likuma subjektam ir aizliegts uzsākt darījuma attiecības, turpināt darījuma attiecības (tās ir izbeidzamas) un veikt gadījuma rakstura darījumu ar attiecīgo personu vai juridisku veidojumu. Likuma subjekts dokumentē un izvērtē katru šādu gadījumu un, ja rodas aizdomas par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, ziņo Kontroles dienestam.

(8) Šā panta septītajā daļā noteiktais neattiecas uz zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem, citiem neatkarīgiem juridisko profesiju pārstāvjiem, nodokļu konsultantiem, ārpakalpojumu grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem gadījumos, kad tie aizstāv vai pārstāv klientus pirmstiesas kriminālprocesā vai tiesas procesā vai sniedz konsultācijas par tiesas procesa uzsākšanu vai izvairīšanos no tā."

12. Papildināt likumu ar 11.1 pantu šādā redakcijā:

"11.1 pants. Klienta izpētes pasākumi un riska faktori

(1) Klienta izpētes pasākumi ir uz risku novērtējumu balstīts darbību kopums, kura ietvaros likuma subjekts:

1) identificē klientu un pārbauda iegūtos identifikācijas datus;

2) noskaidro patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, pārliecinās par to, ka attiecīgā fiziskā persona ir klienta patiesais labuma guvējs. Juridiskam veidojumam un juridiskajai personai likuma subjekts noskaidro arī attiecīgās personas dalībnieku struktūru un veidu, kādā izpaužas patiesā labuma guvēja kontrole pār šo juridisko veidojumu vai juridisko personu;

3) iegūst informāciju par darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījuma mērķi un paredzamo būtību;

4) pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību, tai skaitā pārbaudes, kas apstiprina, ka darījuma attiecību laikā slēgtie darījumi tiek veikti saskaņā ar likuma subjekta rīcībā esošo informāciju par klientu, tā saimniecisko darbību, risku profilu un līdzekļu izcelsmi;

5) nodrošina klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas uzglabāšanu, regulāru izvērtēšanu un aktualizēšanu atbilstoši piemītošajiem riskiem, bet ne retāk kā reizi piecos gados.

(2) Nosakot klienta izpētes apjomu un kārtību, kā arī klienta izpētes gaitā iegūto dokumentu, personas datu un informācijas izvērtēšanas regularitāti, likuma subjekts ņem vērā noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, kurus rada klients, tā rezidences (reģistrācijas) valsts, klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, izmantojamie pakalpojumi un produkti un to piegādes kanāli, kā arī veiktie darījumi. Nosakot klienta izpētes apjomu un regularitāti, likuma subjekts ņem vērā arī šādus risku ietekmējošus rādītājus:

1) darījuma attiecību mērķi;

2) klienta plānoto un veikto darījumu regularitāti;

3) darījuma attiecību ilgumu un darījumu regularitāti;

4) klienta plānoto un veikto darījumu apjomu.

(3) Likuma subjekts, veicot klienta izpēti, ņem vērā vismaz šādus risku paaugstinošus faktorus:

1) darījuma attiecības notiek neparastos apstākļos;

2) klients vai tā patiesais labuma guvējs ir saistīts ar paaugstināta riska jurisdikciju, proti:

a) augsta riska trešo valsti,

b) valsti vai teritoriju, kurā pastāv augsts korupcijas risks,

c) valsti vai teritoriju, kurā ir augsts tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi,

d) valsti un teritoriju, pret kuru Apvienoto Nāciju Organizācija, Amerikas Savienotās Valstis vai Eiropas Savienība ir noteikusi finanšu vai civiltiesiskus ierobežojumus,

e) valsti vai teritoriju, kura sniedz finansējumu vai atbalstu teroristu darbībām vai kuras teritorijā darbojas Ministru kabineta atzītu valstu vai starptautisko organizāciju, kuras sastādījušas to personu sarakstus, kas tiek turētas aizdomās par iesaistīšanos teroristiskās darbībās vai masu iznīcināšanas ieroču izgatavošanā, glabāšanā, pārvietošanā, lietošanā vai izplatīšanā, sarakstos iekļautas teroristu organizācijas,

f) valsti vai teritoriju, kura ir atteikusies sadarboties ar starptautiskajām organizācijām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

3) klients ir juridisks veidojums, kas ir privāto aktīvu pārvaldīšanas sabiedrība;

4) klients ir juridiskā persona, kura emitē vai ir tiesīga emitēt uzrādītāja akcijas (kapitāla vērtspapīrus) vai kurai ir īpašnieki, kas ir patiesā labuma guvēja labā turēto kapitāla daļu reģistrētie īpašnieki;

5) klients veic liela apjoma skaidras naudas darījumus;

6) klienta - juridiskās personas - īpašnieku vai dalībnieku struktūra ir klienta saimnieciskajai darbībai neraksturīga vai sarežģīta;

7) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus;

8) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas veicina anonimitāti;

9) klients izmanto pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus, kas ierobežo tā identifikācijas vai personiskās un saimnieciskās darbības pārzināšanas iespējas;

10) klients saņem maksājumus no nezināmas trešās personas;

11) klients izmanto jaunus pakalpojumus, produktus vai to piegādes kanālus vai jaunas tehnoloģijas.

(4) Likuma subjekts, vērtējot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, var ņemt vērā šādus risku pazeminošus faktorus:

1) valstī darbojas efektīvas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas sistēmas;

2) valstī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ir noteiktas tādas prasības, kas atbilst to organizāciju, kuras nosaka standartus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, noteiktajiem starptautiskajiem standartiem, un valsts šīs prasības īsteno;

3) valstī ir zems korupcijas risks;

4) valstī ir zems tādu noziedzīgu nodarījumu līmenis, kuru rezultātā var tikt noziedzīgi iegūti līdzekļi;

5) klients - fiziskā persona - izmanto tikai pamatkontu Maksājumu pakalpojumu un elektroniskās naudas likuma izpratnē.

(5) Likuma subjektam jāspēj pierādīt, ka klienta izpētes apjoms atbilst pastāvošajiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem.

(6) Uzsākot darījuma attiecības, likuma subjekts, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, iegūst un dokumentē informāciju par darījuma attiecību mērķi un paredzamo būtību, tai skaitā kādus pakalpojumus klients plāno izmantot, kāds ir plānotais darījumu skaits un apjoms, kāda ir klienta saimnieciskā vai personiskā darbība, kuras ietvaros tas izmantos attiecīgos pakalpojumus, un, ja nepieciešams, kāda ir klienta līdzekļu izcelsme un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsme.

(7) Likuma subjekts klienta izpētes pasākumus piemēro, ne tikai uzsākot darījuma attiecības, bet arī darījuma attiecību laikā, pamatojoties uz risku novērtējumā balstītu pieeju, tai skaitā gadījumos, kad mainās būtiski apstākļi saistībā ar klientu.

(8) Likuma subjekts, piemērojot klienta izpētes pasākumus, iegūst un apstrādā fizisko personu datus atbilstoši šā likuma mērķiem vienīgi nolūkā novērst nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu un terorisma finansēšanu un tos tālāk neapstrādā veidā, kas neatbilst minētajiem mērķiem. Personas datu apstrāde citiem mērķiem, tostarp komerciāliem mērķiem, ir aizliegta.

(9) Likuma subjekts, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, izvērtē pastāvošos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, tai skaitā ar apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju saistīto risku, un papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus izpētes pasākumus attiecībā uz apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju, tiklīdz tas ir identificēts vai noteikts:

1) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir konkrēta fiziskā vai juridiskā persona, - noskaidro fiziskās personas vārdu, uzvārdu vai juridiskās personas nosaukumu;

2) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmēju nosaka pēc pazīmēm, - iegūst informāciju par atlīdzības saņēmēju tādā apjomā, lai spētu noteikt apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja identitāti apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī;

3) ja apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs ir juridiskā persona vai juridisks veidojums, - veic tā padziļinātu izpēti, lai noteiktu apdrošināšanas atlīdzības saņēmēja patieso labuma guvēju apdrošināšanas atlīdzības izmaksas veikšanas brīdī.

(10) Šā panta devītajā daļā minētās darbības veicamas pirms apdrošināšanas atlīdzības izmaksas. Ja dzīvības apdrošināšanas līgums vai cits ar līdzekļu uzkrāšanu saistīts apdrošināšanas līgums tiek nodots citam apdrošināšanas komersantam, apdrošināšanas atlīdzības saņēmējs tiek identificēts pirms cesijas veikšanas.

(11) Ja juridiska veidojuma patiesais labuma guvējs tiek noteikts juridiska veidojuma pārvaldības ietvaros pēc īpašām pazīmēm, likuma subjekts iegūst informāciju par patieso labuma guvēju tādā apjomā, lai spētu noteikt patiesā labuma guvēja identitāti līdzekļu (labuma) izmaksas laikā vai laikā, kad patiesais labuma guvējs izmantos tam paredzētās tiesības."

13. 12. pantā:

papildināt pantu ar 3.1 daļu šādā redakcijā:

"(31) Likuma subjekts, pārbaudot fiziskās personas identitāti pēc klienta personu apliecinoša dokumenta, pārliecinās, ka personu apliecinošais dokuments nav iekļauts Nederīgo dokumentu reģistrā.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja fizisko personu pārstāv cita fiziskā persona, likuma subjekts identificē personu, kura ir tiesīga pārstāvēt fizisko personu attiecībās ar likuma subjektu, atbilstoši šā panta pirmajai daļai un iegūst dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina tās tiesības pārstāvēt fizisko personu."

14. 13. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmo daļu šādā redakcijā:

"13. pants. Juridisko personu un juridisku veidojumu identifikācija

(1) Juridisko personu identificē:

1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiskās personas nosaukumu, juridisko formu un dibināšanu vai tiesisko reģistrāciju;

2) pieprasot sniegt ziņas par juridiskās personas juridisko adresi un saimnieciskās darbības faktisko veikšanas vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

3) pieprasot uzrādīt juridiskās personas dibināšanas dokumentu (dibināšanas līgumu, statūtus) un identificējot personas, kuras ir tiesīgas pārstāvēt juridisko personu attiecībās ar likuma subjektu, tai skaitā noskaidrojot attiecīgo personu vārdus un uzvārdus, kuras ieņem amatu juridiskās personas pārvaldes institūcijā, un iegūstot dokumentu vai attiecīgā dokumenta kopiju, kas apliecina to tiesības pārstāvēt juridisko personu, kā arī veicot šo personu identitātes pārbaudi.";

papildināt pantu ar 1.1 daļu šādā redakcijā:

"(11) Juridisku veidojumu identificē:

1) pieprasot uzrādīt dokumentus, kas apliecina juridiska veidojuma statusu, izveidošanas mērķi un nosaukumu;

2) pieprasot sniegt ziņas par juridiska veidojuma juridisko adresi un faktiskās darbības vietu, ja tā atšķiras no juridiskās adreses;

3) noskaidrojot juridiska veidojuma struktūru un pārvaldes mehānismu, tai skaitā patieso labuma guvēju vai personu, kuras interesēs ir izveidots vai darbojas juridisks veidojums.";

papildināt otro daļu pēc vārdiem "juridisko personu" ar vārdiem "un juridisku veidojumu";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "juridiskās personas" ar vārdiem "un juridiska veidojuma".

15. Izslēgt 15. pantā vārdus "(neidentificētu klientu)".

16. Izslēgt 16. un 17. pantu.

17. Izteikt 18. pantu šādā redakcijā:

"18. pants. Patiesā labuma guvēja noskaidrošana un pārliecināšanās par noskaidrotā patiesā labuma guvēja atbilstību

(1) Likuma subjekts gadījumos, kad saskaņā ar šā likuma prasībām veicama klienta izpēte, noskaidro klienta patieso labuma guvēju un, balstoties uz risku novērtējumu, veic nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

(2) Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju, iegūstot par to vismaz šādu informāciju:

1) par rezidentu - vārds, uzvārds, personas kods, dzimšanas datums, mēnesis un gads, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids;

2) par nerezidentu - vārds, uzvārds, dzimšanas datums, mēnesis un gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un institūcija, kas dokumentu izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī personai piederošo tiešā vai netiešā veidā kontrolēto klienta kapitāla daļu vai akciju, tai skaitā tiešās vai netiešās līdzdalības, īpatsvars kopējā skaitā, kā arī tieši vai netieši īstenojamās klienta kontroles veids.

(3) Likuma subjekts noskaidro klienta patieso labuma guvēju vismaz vienā no šādiem veidiem:

1) saņemot klienta apstiprinātu paziņojumu par patieso labuma guvēju;

2) izmantojot ziņas vai dokumentus no Latvijas Republikas vai ārvalsts informācijas sistēmām;

3) patstāvīgi noskaidrojot patieso labuma guvēju, ja ziņas par to nevar iegūt citādi.

(4) Ja klienta vai vairāku klientu, kuriem ir viens patiesais labuma guvējs, kopējais kredīta apgrozījums pēdējo 12 kalendāra mēnešu periodā pārsniedz 10 miljonus euro, likuma subjekts ne vēlāk kā 45 kalendāra dienu laikā no brīža, kad ir pārsniegts minētais limits, iegūst klienta patiesā labuma guvēja parakstītu apliecinājumu, ka tas ir klienta patiesais labuma guvējs, šādos gadījumos:

1) klients vai klienta patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

2) klients ir čaulas veidojums;

3) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus.

(5) Atsaucoties uz šā panta ceturtajā daļā noteikto, klienta parakstīts patiesā labuma guvēja apliecinājums neatbrīvo likuma subjektu no pienākuma, balstoties uz risku novērtējumu, veikt citus nepieciešamos pasākumus, lai pārliecinātos, ka noskaidrotais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs.

(6) Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ir tiesīgs pārliecināties, ka klienta norādītais patiesais labuma guvējs ir klienta patiesais labuma guvējs arī pēc darījuma attiecību uzsākšanas, bet ne vēlāk kā brīdī, kad persona, kura gūst labumu, sāk izmantot tai apdrošināšanas līgumā noteiktās tiesības.

(7) Likuma subjekts, atbilstoši pamatojot un dokumentējot darbības, kas veiktas, lai noskaidrotu patieso labuma guvēju, par juridiskās personas vai juridiska veidojuma patieso labuma guvēju var uzskatīt personu, kura ieņem augstākās pārvaldības institūcijā amatu šajā juridiskajā personā vai juridiskā veidojumā, ja ir izmantoti visi iespējamie noskaidrošanas līdzekļi un nav iespējams noskaidrot nevienu fizisko personu - patieso labuma guvēju šā likuma 1. panta 5. punkta izpratnē, kā arī izslēgtas šaubas, ka juridiskajai personai vai juridiskam veidojumam ir cits patiesais labuma guvējs."

18. Papildināt likumu ar 18.1, 18.2 un 18.3 pantu šādā redakcijā:

"18.1 pants. Paziņošanas pienākums un pienākums noskaidrot juridiskās personas patieso labuma guvēju

(1) Fiziskajai personai, ja tai ir pamats uzskatīt, ka kļuvusi par juridiskās personas patieso labuma guvēju, ir pienākums par šo faktu nekavējoties paziņot juridiskajai personai, norādot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas.

(2) Šā likuma 1. panta 5. punkta "a" apakšpunktā minētā fiziskā persona nekavējoties paziņo juridiskajai personai, ja tā rīkojas citas personas labā, un identificē šo personu, norādot šā panta ceturtajā daļā minētās ziņas.

(3) Juridiskā persona pēc savas iniciatīvas noskaidro un identificē savus patiesos labuma guvējus, ja tai ir saprātīgs pamats apšaubīt šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajā kārtībā iesniegto informāciju vai ja šī informācija nav iesniegta, bet juridiskajai personai ir saprātīgs pamats uzskatīt, ka tai ir patiesais labuma guvējs.

(4) Juridiskā persona glabā vismaz šādu informāciju par tās patiesajiem labuma guvējiem: vārds, uzvārds, personas kods (ja tāds ir) un dzimšanas datums, mēnesis, gads, personu apliecinoša dokumenta numurs un izdošanas datums, valsts un iestāde, kas dokumentu izdevusi, valstspiederība, pastāvīgās dzīvesvietas valsts, kā arī veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, tai skaitā norādot dalībnieka (akcionāra), biedra vai īpašnieka, ar kura starpniecību kontrole tiek īstenota, vārdu, uzvārdu, personas kodu (ja personai nav personas koda, - dzimšanas datumu, mēnesi un gadu), bet juridiskajai personai - nosaukums, reģistrācijas numurs un juridiskā adrese, kā arī īstenotās kontroles dokumentārs pamatojums.

18.2 pants. Juridiskās personas pienākums atklāt savu patieso labuma guvēju

(1) Juridiskā persona, tai skaitā personālsabiedrība, kas reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajos publiskajos reģistros, nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu informācijas par patiesajiem labuma guvējiem reģistrācijai vai šajā informācijā veikto izmaiņu reģistrācijai, norādot šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteikto informāciju. Nav nepieciešams iesniegt īstenotās kontroles dokumentāro pamatojumu, kā arī par personām, kurām ir personas kods, nenorāda informāciju par dzimšanas datumu, mēnesi un gadu, personu apliecinoša dokumenta numuru un izdošanas datumu, valsti un institūciju, kas dokumentu izdevusi.

(2) Iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par juridiskās personas reģistrāciju (dibināšanu) vai kapitālsabiedrību dalībnieku vai valdes locekļu izmaiņām, pieteikumā norāda informāciju par juridiskās personas patieso labuma guvēju atbilstoši šā panta prasībām. Ja juridiskās personas patieso labuma guvēju noskaidrot nav iespējams, pieteicējs to apliecina pieteikumā. Juridiskā persona var nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja vienlaikus ar pieteikuma iesniegšanu informācija par patieso labuma guvēju šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā apjomā tiek iesniegta atbilstošajā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet attiecīgi tikai no dibinātāja vai - nodibinājuma gadījumā - arī valdes locekļa statusa.

(3) Ja dalībnieks (akcionārs), biedrs vai īpašnieks, ar kura starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli juridiskajā personā, zaudē savu statusu attiecīgajā juridiskajā personā, juridiskā persona nekavējoties, bet ne vēlāk kā 14 dienu laikā no attiecīgās informācijas uzzināšanas dienas iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par patiesā labuma guvēja maiņu vai pieteikumu, kurā apliecina, ka patiesais labuma guvējs nav mainījies, un norāda dalībnieku (akcionāru), biedru vai īpašnieku, ar kura starpniecību patiesais labuma guvējs īsteno kontroli.

(4) Juridiskā persona var nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja informācija šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā noteiktajā apjomā par patieso labuma guvēju jau ir iesniegta atbilstošajā Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā citu normatīvajos aktos noteiktu pienākumu ietvaros un veids, kā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet attiecīgi tikai no sabiedrības ar ierobežotu atbildību dalībnieka, personālsabiedrības biedra, individuālā uzņēmuma vai zemnieka vai zvejnieka saimniecības īpašnieka, nodibinājuma dibinātāja vai nodibinājuma valdes locekļa statusa.

(5) Juridiskā persona var nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ziņas par patiesā labuma guvēja valstspiederību un pastāvīgās dzīvesvietas valsti, ja:

1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ir iesniegta informācija par patiesajam labuma guvējam piešķirtu Latvijas Republikas personas kodu un patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts ir Latvija;

2) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram ir iesniegta informācija par patiesā labuma guvēja personu apliecinoša dokumenta izdošanas valsti un patiesā labuma guvēja valstspiederība un pastāvīgās dzīvesvietas valsts sakrīt ar to valsti, kas izdevusi personu apliecinošu dokumentu.

(6) Juridiskā persona var nesniegt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram informāciju par patieso labuma guvēju, ja patiesais labuma guvējs ir akcionārs tādā akciju sabiedrībā, kuras akcijas ir iekļautas regulētajā tirgū, un veids, kādā tiek īstenota kontrole pār juridisko personu, izriet tikai no akcionāra statusa.

18.3 pants. Informācijas par patiesajiem labuma guvējiem pieejamība

(1) Lai efektīvi ierobežotu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, veicinātu uzticēšanos juridisko personu veiktajiem darījumiem un finanšu sistēmai, un uzņēmējdarbības videi kopumā, mazinātu iespēju izmantot juridiskās personas prettiesiskām darbībām (it īpaši korupcijai un nodokļu nemaksāšanai), aizsargātu citu personu tiesības un nodrošinātu informācijas pieejamību par darījumu partneru - juridisko personu - patiesajiem labuma guvējiem, ikvienai personai ir tiesības saņemt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra rīcībā esošo informāciju par patiesajiem labuma guvējiem tiešsaistes formā. Attiecīgo informāciju sniedz par maksu Ministru kabineta noteiktajā apmērā, ja Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra darbību regulējošos normatīvajos aktos nav noteikts citādi.

(2) Informācija par patieso labuma guvēju, kas informācijas izsniegšanas brīdī nav sasniedzis 18 gadu vecumu, ir ierobežotas pieejamības informācija. Šīs daļas pirmajā teikumā paredzētais informācijas pieejamības ierobežojums neattiecas uz informācijas par patieso labuma guvēju izsniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijām un likuma subjektiem, izpildot šā likuma prasības.

(3) Fiziskajai personai, kura norādīta kā juridiskās personas patiesā labuma guvēja un kuras oficiālā elektroniskā adrese ir iekļauta oficiālo elektronisko adrešu katalogā, nosūta informatīvu paziņojumu uz tās oficiālo elektronisko adresi par šo fizisko personu kā juridiskās personas patieso labuma guvēju vai izmaiņām šajā statusā."

19. Izslēgt 19. pantu.

20. Izteikt 20. pantu šādā redakcijā:

"20. pants. Darījuma attiecību un gadījuma rakstura darījumu uzraudzība

(1) Likuma subjekts pēc darījuma attiecību uzsākšanas vai veicot gadījuma rakstura darījumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu, pastāvīgi:

1) aktualizē informāciju par klienta saimniecisko vai personisko darbību;

2) veic klienta darbību un darījumu uzraudzību, lai pārliecinātos, vai darījumi nav uzskatāmi par neparastiem vai aizdomīgiem.

(2) Likuma subjekts, veicot darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījumu uzraudzību, īpašu uzmanību pievērš:

1) klientam netipiski lielam darījumam, sarežģītam darījumam, šķietami savstarpēji saistītiem darījumiem vai darījumam, kuram šķietami nav ekonomiska vai nepārprotami tiesiska mērķa;

2) darījumam, kurā piedalās persona no augsta riska trešajām valstīm."

21. Izteikt 22. un 23. pantu šādā redakcijā:

"22. pants. Klienta padziļināta izpēte

(1) Klienta padziļināta izpēte ir uz risku novērtējumu balstītas darbības, kas tiek veiktas papildus klienta izpētei, tai skaitā lai:

1) papildus pārliecinātos, ka persona, kas saskaņā ar šā likuma 18. pantu noskaidrota kā patiesais labuma guvējs, ir klienta patiesais labuma guvējs;

2) nodrošinātu klienta veikto darījumu pastiprinātu uzraudzību.

(2) Likuma subjekts veic klienta padziļinātu izpēti šādos gadījumos:

1) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kas nav personīgi piedalījies identifikācijas procedūrā klātienē, izņemot gadījumu, kad tiek izpildīti šādi nosacījumi:

a) likuma subjekts nodrošina atbilstošus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus mazinošus pasākumus, tai skaitā politiku un procedūru izstrādi un darbinieku apmācību par neklātienes identifikācijas veikšanu,

b) klienta identifikācija, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus, tiek veikta Ministru kabineta noteiktajā apjomā un kārtībā;

2) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu - politiski nozīmīgu personu, politiski nozīmīgas personas ģimenes locekli vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistītu personu;

3) uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, kura patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona;

4) uzsākot un uzturot kredītiestāžu korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu);

5) citos gadījumos, uzsākot un uzturot darījuma attiecības vai veicot gadījuma rakstura darījumu ar klientu, ja pastāv paaugstināts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks.

(3) Atbilstoši šā panta otrās daļas 1. punkta "b" apakšpunktam Ministru kabinets nosaka klienta identifikācijas apjomu un kārtību, izmantojot tehnoloģiskos risinājumus, kas ietver videoidentifikāciju vai drošu elektronisko parakstu, vai citus tehnoloģiskos risinājumus.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar normatīvajiem aktiem, papildus šajā pantā minētajam nosaka tās klientu kategorijas, attiecībā uz kurām veicama padziļināta izpēte, padziļinātās izpētes minimālo apjomu dažādām klientu kategorijām un prasības šo klientu padziļinātai izpētei un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas risku pārvaldībai, kā arī noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku paaugstinošus faktorus.

23. pants. Klienta personīga nepiedalīšanās identifikācijas procedūrā

(1) Ja klienta identifikācija tiek veikta, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, likuma subjekts, izmantojot uz risku novērtējumu balstītu pieeju, veic vienu vai vairākus no šādiem pasākumiem:

1) iegūst papildu dokumentus vai informāciju, kas apliecina klienta identitāti;

2) veic papildus iesniegto dokumentu pārbaudi vai iegūst citas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes vai finanšu iestādes apstiprinājumu par to, ka klientam ir darījuma attiecības ar šo kredītiestādi vai finanšu iestādi un kredītiestāde vai finanšu iestāde ir veikusi klienta identifikāciju klātienē;

3) nodrošina, lai pirmais maksājums darījuma attiecību ietvaros tiek veikts ar tāda konta starpniecību, kas kredītiestādē, uz kuru attiecas no šā likuma vai Eiropas Savienības tiesību aktiem izrietošas prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, ir atvērts uz klienta vārda;

4) pieprasa klienta personīgu klātbūtni pirmā darījuma veikšanā;

5) ja klients ir fiziskā persona - rezidents -, iegūst klienta identitāti apliecinošu informāciju no dokumenta, ko klients ir parakstījis ar drošu elektronisko parakstu.

(2) Likuma subjekts veic klienta identifikāciju, tikai klientam personīgi piedaloties identifikācijas procedūrā klātienē šādos gadījumos:

1) klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona, politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona un izmanto pakalpojumu, kura mēneša kredīta apgrozījums pārsniedz 3000 euro;

2) klients ir čaulas veidojums;

3) klients izmanto privātbaņķiera pakalpojumus.

(3) Pilnvarojot klienta identificēšanai personu, kas nav likuma subjekta darbinieks, likuma subjekts ir atbildīgs par to, lai klients tiktu identificēts atbilstoši šā likuma prasībām.

(4) Likuma subjekts, balstoties uz risku novērtējumu, var veikt klienta identifikāciju, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā klātienē, kad klientu nav identificējis likuma subjekts, tā darbinieks vai pilnvarotā persona, ja likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un veiktie klientu identifikācijas pasākumi, klientam personīgi nepiedaloties identifikācijas procedūrā, atbilst noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskiem."

22. 24. pantā:

izteikt panta nosaukumu un pirmās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"24. pants. Kredītiestāžu korespondentattiecības

(1) Kredītiestāde un finanšu iestāde, uzsākot korespondentattiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi (respondentu), papildus klienta izpētes pasākumiem veic šādus pasākumus:";

papildināt pirmo daļu ar 6. punktu šādā redakcijā:

"6) iegūst informāciju par respondenta reputāciju, tai skaitā tā iespējamo iesaisti ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu saistītās darbībās vai starptautisko vai nacionālo sankciju prasību pārkāpšanā, un par likuma subjektam piemērotajām sankcijām saistībā ar minētajām darbībām.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Kredītiestāde neiesaistās korespondentattiecībās vai izbeidz šādas attiecības ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, par kuru ir zināms, ka tā uztur darījuma attiecības ar čaulas banku."

23. 25. pantā:

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, pārliecinās, ka ar dzīvības apdrošināšanas līgumu ar līdzekļu uzkrājumu atlīdzības vai citas atlīdzības vai citu līdzekļu saņēmējs vai - attiecīgajā gadījumā - atlīdzības saņēmēja patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona. Minētās darbības veicamas pirms apdrošināšanas atlīdzības vai citas izmaksas veikšanas vai pirms apdrošināšanas līguma nodošanas citam apdrošināšanas komersantam. Ja tiek identificēts paaugstināts risks, apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, ciktāl tas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, papildus šā likuma 11.1 pantā noteiktajiem klienta izpētes pasākumiem veic šā panta trešajā daļā noteiktos pasākumus, kā arī klienta padziļinātu izpēti un izvērtē nepieciešamību ziņot Kontroles dienestam.";

izteikt trešās daļas ievaddaļu šādā redakcijā:

"(3) Ja pirms darījuma attiecību uzsākšanas vai darījuma attiecību laikā tiek konstatēts, ka klients vai tā patiesais labuma guvējs ir politiski nozīmīga persona vai politiski nozīmīgas personas ģimenes loceklis, vai ar politiski nozīmīgu personu cieši saistīta persona, likuma subjekts veic šādus pasākumus:";

aizstāt trešās daļas 1. punktā vārdus "valdes vai valdes īpaši pilnvarota valdes locekļa" ar vārdiem "augstākās vadības";

izteikt trešās daļas 2. punktu šādā redakcijā:

"2) veic un dokumentē uz risku novērtējumu balstītus pasākumus, lai noteiktu klienta un tā patiesā labuma guvēja līdzekļu izcelsmi un materiālo stāvokli raksturojošas labklājības izcelsmi."

24. Izteikt 26. pantu šādā redakcijā:

"26. pants. Vienkāršota klientu izpēte

(1) Likuma subjekts šajā pantā minētajos gadījumos, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kā arī ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ir tiesīgs veikt klienta izpēti, izdarot šā likuma 12., 13. un 14. pantā minētās klienta identifikācijas darbības un šā likuma 11.1 pantā minētos klienta izpētes pasākumus darījuma attiecību vai gadījuma rakstura darījuma raksturam un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku līmenim atbilstošā apmērā.

(2) Likuma subjekts, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, kas nav pretrunā ar risku novērtējumu, tai skaitā nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu, un ir veikti pasākumi, lai noskaidrotu, novērtētu un izprastu savas darbības un klientam piemītošo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas riskus, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti gadījumos, ja klients ir:

1) Latvijas Republika, atvasināta publiska persona, tiešās pārvaldes iestāde vai pastarpinātās pārvaldes iestāde, vai valsts, vai pašvaldības kontrolēta kapitālsabiedrība, kuru raksturo zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks;

2) komersants, kura akcijas ir iekļautas regulētā tirgū vienā vai vairākās dalībvalstīs.

(3) Papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam likuma subjekts ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti gadījumos, kad sniegtie pakalpojumi atbilst visām šādām pazīmēm:

1) darījuma pamatā ir rakstveida līgums;

2) darījums tiek veikts, izmantojot bankas kontu, kuru atvērusi kredītiestāde, kas reģistrēta dalībvalstī;

3) darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm;

4) darījums nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai mēģinājumu veikt šīs darbības;

5) darījuma kopējā summa nav lielāka par 15 000 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 15 000 euro;

6) ienākumus no darījuma veikšanas nav iespējams izmantot trešo personu labā, izņemot nāves, invaliditātes, uztura došanas pienākuma vai citu līdzīgu gadījumu iestāšanos;

7) ja darījuma veikšanas laikā nav iespējama līdzekļu pārvēršana finanšu instrumentos vai apdrošināšanas vai cita veida prasījumos vai ja šāda līdzekļu pārvēršana ir iespējama un tiek ievēroti šādi nosacījumi:

a) ienākumi no darījuma ir realizējami tikai ilgtermiņā - ne agrāk kā pēc pieciem gadiem no darījuma noslēgšanas dienas,

b) darījuma priekšmetu nav iespējams izmantot kā nodrošinājumu,

c) darījuma spēkā esamības laikā netiek veikti pirmstermiņa maksājumi, netiek izmantota prasījuma tiesību cesija un darījuma pirmstermiņa izbeigšana.

(4) Apdrošināšanas komersants, ciktāl tas veic dzīvības vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, un apdrošināšanas starpnieks, kas sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz:

1) personām, kuru dzīvības apdrošināšanas līgumos paredzētā ikgadējā apdrošināšanas prēmija nav lielāka par 1000 euro vai arī ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 1000 euro, vai ja vienreizējā prēmija nav lielāka par 2500 euro vai ir ārvalstu valūtā, kas saskaņā ar grāmatvedībā izmantojamo ārvalstu valūtas kursu darījuma veikšanas dienas sākumā nav lielāka par 2500 euro;

2) personām, kuras noslēdz mūža pensiju apdrošināšanas līgumus un šajos līgumos nav paredzēta priekšlaicīgas izmaksas iespēja un to nevar lietot kā nodrošinājumu.

(5) Privātais pensiju fonds ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti attiecībā uz iemaksām pensiju plānos, ja klients minētās iemaksas nevar izmantot kā nodrošinājumu un nevar cedēt, un attiecībā uz tām iemaksām pensiju plānos, kuras veidojas kā daļa no darba samaksas.

(6) Likuma subjekts, veicot šā likuma 11. panta pirmās daļas 2. punkta "c" apakšpunktā paredzēto darījumu, ir tiesīgs veikt vienkāršotu klienta izpēti, ja darījums neatbilst neparasta darījuma pazīmju sarakstā ietvertajām pazīmēm un nerada aizdomas vai nav pieejama informācija, kas liecina par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu vai mēģinājumu veikt šīs darbības.

(7) Finanšu un kapitāla tirgus komisija kredītiestādēm un finanšu iestādēm, kuru darbību tā uzrauga saskaņā ar šo likumu, papildus šajā pantā noteiktajam nosaka prasības vienkāršotai klienta izpētei, kā arī var noteikt papildu risku pazeminošus faktorus, kas nav noteikti šā likuma 11.1 panta ceturtajā daļā.

(8) Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro šajā pantā minētajos gadījumos, ja, balstoties uz risku novērtējumu, likuma subjekts konstatē, vai tā rīcībā ir informācija par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju vai terorisma finansēšanu, vai mēģinājumu veikt šīs darbības, vai paaugstinātu šādu darbību risku, tostarp ja pastāv šā likuma 11.1 panta trešajā daļā minētie risku paaugstinošie faktori.

(9) Vienkāršotu klienta izpēti nepiemēro attiecībā uz klientu, kas veic saimniecisko darbību augsta riska trešajās valstīs.

(10) Veicot vienkāršotu klienta izpēti, likuma subjekts iegūst un dokumentē informāciju, kas apliecina, ka klients atbilst šā panta pirmajā, otrajā vai trešajā daļā minētajiem izņēmumiem, un pēc darījuma attiecību uzsākšanas veic to uzraudzību."

25. Papildināt likumu ar 27.1 pantu šādā redakcijā:

"27.1 pants. Klientu izpētes izņēmumi

(1) Likuma subjekts ir tiesīgs nepiemērot atsevišķus šā likuma 11.1 pantā minētos klienta izpētes pasākumus attiecībā uz darījumiem ar elektronisko naudu, ja pastāv zems noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risks, likuma subjekts ir veicis risku novērtējumu un atbilstošus risku mazinošus pasākumus, tai skaitā izpildot visus šādus nosacījumus:

1) maksājuma instrumentā elektroniski uzglabāto naudas summu nevar papildināt vai tam ir mēneša maksājumu darījumu maksimālais limits 150 euro, ko var izmantot tikai Latvijas Republikā;

2) elektroniskās naudas turētāja elektroniski uzglabātā maksimālā summa nepārsniedz 150 euro;

3) maksājuma instrumentu var izmantot tikai preču vai pakalpojumu iegādei;

4) maksājuma instrumentu nevar finansēt ar anonīmu elektronisko naudu;

5) elektroniskās naudas emitents veic darījumu vai darījumu attiecību pietiekamu pārraudzību, lai varētu atklāt neparastus vai aizdomīgus darījumus;

6) likuma subjekts nodrošina, ka viena persona var izmantot ierobežotu skaitu maksājuma instrumentu, kas atbilst šajā pantā minētajiem nosacījumiem.

(2) Likuma subjekts šā panta pirmajā daļā minēto klientu izpētes izņēmumu nevar piemērot, ja ir iespējama elektroniskās naudas vērtības izpirkšana ar skaidru naudu vai izņemšana skaidrā naudā, ja attiecīgi izpirktā vai skaidrā naudā izņemtā summa pārsniedz 50 euro."

26. 28. pantā:

aizstāt otrajā daļā skaitli "17." ar skaitli "11.1";

izslēgt trešo daļu.

27. Izteikt 29. pantu šādā redakcijā:

"29. pants. Klienta izpētes rezultātu atzīšana un pieņemšana

(1) Kredītiestādei un finanšu iestādei ir tiesības atzīt un pieņemt tādas klienta izpētes rezultātus attiecībā uz šā likuma 11.1 panta pirmās daļas 1., 2. un 3. punktā noteikto pasākumu izpildi, ko dalībvalstīs vai trešajās valstīs veikušas kredītiestādes un finanšu iestādes, ja ir ievēroti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, nodrošina, ka spēj no kredītiestādes un finanšu iestādes, pie kuras tā vērsusies, nekavējoties saņemt visas klienta izpētes un klienta izpētes datu pārbaudes kopijas un citu nepieciešamo informāciju un dokumentus attiecībā uz klienta izpēti;

2) kredītiestāde un finanšu iestāde, kas izmanto klienta izpētes rezultātu atzīšanu un pieņemšanu, pārliecinās, ka kredītiestāde un finanšu iestāde, pie kuras tā vērsusies, piemēro klienta izpētes un informācijas glabāšanas prasības, kas ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām, kā arī tās tiek uzraudzītas un kontrolētas vismaz tādā apmērā, kā to nosaka šis likums;

3) likuma subjekts ir izvērtējis ar kredītiestādi vai finanšu iestādi, vai ar to darbības valsti saistīto risku un veicis atbilstošus risku pazeminošos pasākumus;

4) kredītiestāde un finanšu iestāde nepieņem tāda klienta identifikācijas un izpētes rezultātus, ko veikusi kredītiestāde un finanšu iestāde, kuras darbībai vai darbības valstij piemīt augsts noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas risks.

(2) Ja likuma subjekts saskaņā ar šā panta pirmo daļu atzīst citas kredītiestādes vai finanšu iestādes veikto klienta izpēti, tas kredītiestādei vai finanšu iestādei nedod tiesības paļauties uz šo kredītiestādes un finanšu iestādes veikto uzraudzību. Likuma subjektam ir pienākums pastāvīgi uzraudzīt klienta darījuma attiecības.

(3) Likuma subjekts ir atbildīgs par šā likuma prasību izpildi arī tādā gadījumā, ja klienta izpēte veikta, izmantojot šā panta pirmajā daļā minētās kredītiestādes un finanšu iestādes veiktās klienta izpētes rezultātus.

(4) Uzraudzības un kontroles institūcijas var pieņemt, ka kredītiestāde un finanšu iestāde ar savas grupas politikām un procedūrām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā ievēro šā panta noteikumus, ja ir izpildīti visi šādi nosacījumi:

1) kredītiestāde un finanšu iestāde balstās uz informāciju, ko sniedz kredītiestāde un finanšu iestāde, kas ietilpst tajā pašā grupā;

2) grupas ietvaros piemērotie klienta izpētes pasākumi, informācijas glabāšanas prasības un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasības ir līdzvērtīgas šā likuma prasībām;

3) šīs daļas 2. punktā minēto prasību efektīvu īstenošanu grupas līmenī uzrauga piederības dalībvalsts vai trešās valsts uzraudzības un kontroles institūcija."

28. 30. pantā:

papildināt pirmās daļas 1. punktu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ziņošanas pienākums attiecas arī uz līdzekļiem, kas rada aizdomas, ka tie tieši vai netieši iegūti noziedzīga nodarījuma rezultātā vai saistīti ar terorisma finansēšanu vai šādu darbību mēģinājumu, bet vēl nav iesaistīti darījumā vai tā mēģinājumā;";

izslēgt trešajā daļā vārdus un skaitli "un šā likuma V nodaļas";

papildināt trešo daļu ar vārdiem "izņemot noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā".

29. 32.2 pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "Kontroles dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc tam" ar vārdiem "Kontroles dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu, bet, ja nepieciešams pieprasīt papildu informāciju, tad astoņu darbdienu laikā pēc tam";

papildināt pantu ar devīto daļu šādā redakcijā:

"(9) Ārpus darba laika saņemtos ziņojumus Kontroles dienests reģistrē nākamajā darbdienā, bet ne vēlāk kā otrajā darbdienā pēc to saņemšanas."

30. 36. panta pirmajā daļā:

aizstāt vārdus "Ja šā likuma subjektam nav iespējams atturēties" ar vārdiem "Ja atturēšanās";

izslēgt vārdus "vai ja atturēšanās no šāda darījuma veikšanas";

aizstāt vārdus "šā likuma subjektam ir tiesības" ar vārdiem "likuma subjektam ir tiesības".

31. 37. pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

"37. pants. Klienta izpētes dokumentu glabāšana, atjaunošana un iznīcināšana";

izslēgt pirmo daļu;

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Likuma subjekts piecus gadus pēc darījuma attiecību izbeigšanas vai gadījuma rakstura darījuma veikšanas glabā:

1) visu klientu izpētes ietvaros iegūto informāciju, tai skaitā informāciju par klientu un tā kontiem, klienta identifikācijas datus apliecinošu dokumentu kopijas, klientu izpētes rezultātus;

2) informāciju par visiem klienta veiktajiem maksājumiem;

3) saraksti ar klientu, tai skaitā elektronisko saraksti.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Pēc šajā pantā noteiktā dokumentu un informācijas glabāšanas termiņa beigām likuma subjekts iznīcina tā rīcībā esošos dokumentus un informāciju par personu.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Izvērtējot turpmākās uzglabāšanas nepieciešamību, samērīgumu un pamatotību, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas gadījumus, Kontroles dienests, uzraudzības un kontroles institūcija, operatīvās darbības subjekts, tai skaitā valsts drošības iestāde, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma var pagarināt šā panta otrajā daļā minēto termiņu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem."

32. Papildināt likumu ar 37.2 pantu šādā redakcijā:

"37.2 pants. Klientu izpētes dokumentu un informācijas sniegšana Kontroles dienestam, uzraudzības un kontroles institūcijām

Likuma subjekts dokumentē klienta izpētes pasākumus, kā arī informāciju par visiem klienta veiktajiem un saņemtajiem maksājumiem un pēc uzraudzības un kontroles institūcijas vai Kontroles dienesta pieprasījuma tajā noteiktajā termiņā uzrāda šos dokumentus likuma subjekta uzraudzības un kontroles institūcijai vai iesniedz šo dokumentu kopijas Kontroles dienestam."

33. 38. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Likuma subjektam" ar vārdiem "tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu vienas grupas ietvaros, izņemot gadījumu, kad Kontroles dienests ir aizliedzis likuma subjektam izpaust attiecīgo informāciju.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Šā panta pirmajā daļā noteiktais informācijas atklāšanas aizliegums neattiecas uz informācijas apmaiņu starp dalībvalstu nodokļu konsultantiem, ārpakalpojuma grāmatvežiem, zvērinātiem revidentiem, zvērinātu revidentu komercsabiedrībām, zvērinātiem notāriem, zvērinātiem advokātiem un citiem neatkarīgiem juridisko pakalpojumu sniedzējiem, ja tie veic savas profesionālās darbības kā vienas juridiskās personas darbinieki vai arī darbojoties vienas grupas ietvaros.";

izteikt ceturtās daļas 3. punktu šādā redakcijā:

"3) darījumā iesaistītie likuma subjekti ir reģistrēti vai darbojas dalībvalstī;".

34. Izslēgt 39. panta pirmo daļu.

35. 40. pantā:

papildināt pirmo daļu pēc vārdiem "Ja likuma subjekts pilda šā likuma prasības, tā" ar vārdiem "vadības (padomes, valdes locekļu) un darbinieku";

aizstāt otrajā daļā vārdus "saistībā ar to šā likuma subjektam" ar vārdiem "saistībā ar to likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem";

papildināt trešo daļu pēc vārdiem "izpildes pieprasījuma dēļ likuma subjektam" ar vārdiem "tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem";

papildināt ceturto daļu pēc vārdiem "šajā daļā minētajiem likuma subjektiem" ar vārdiem "to vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem";

aizstāt piektajā daļā vārdus "šā likuma subjektam" ar vārdiem "likuma subjektam, tā vadībai (padomes, valdes locekļiem) un darbiniekiem".

36. 41. pantā:

aizstāt pirmajā daļā vārdus "kas veic dzīvības apdrošināšanu" ar vārdiem "ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības";

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "kuri veic dzīvības apdrošināšanu" ar vārdiem "ciktāl tie veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības";

izslēgt otrās daļas 1. punktu;

aizstāt otrās daļas 7. punktā vārdus "un derīguma termiņu" ar vārdiem "derīguma termiņu un personas miršanas datumu";

aizstāt ceturtajā daļā vārdus "kas veic dzīvības apdrošināšanu" ar vārdiem "ciktāl tas veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības".

37. Izslēgt 43. panta pirmo daļu.

38. Izslēgt 44. panta pirmajā daļā vārdus "dalībvalstī reģistrētas".

39. 45. pantā:

izteikt pirmās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, apdrošināšanas sabiedrības, ciktāl tās veic dzīvības apdrošināšanas vai citas ar līdzekļu uzkrāšanu saistītas apdrošināšanas darbības, privātos pensiju fondus, apdrošināšanas starpniekus, ciktāl tie sniedz dzīvības apdrošināšanas vai citus ar līdzekļu uzkrāšanu saistītus apdrošināšanas pakalpojumus, ieguldījumu brokeru sabiedrības, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekus, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības, krājaizdevu sabiedrības, pārapdrošināšanas pakalpojumu sniedzējus un maksājumu iestādes - Finanšu un kapitāla tirgus komisija;";

izslēgt pirmās daļas 5. punktu;

izteikt otrās daļas 6. punktu šādā redakcijā:

"6) citas iestādes, kuras nav minētas šā likuma 45. panta pirmās daļas 1. punktā un kuras sniedz šādus pakalpojumus:

a) kreditēšanu, tai skaitā finanšu līzingu, ja pakalpojumu sniegšanai nav nepieciešama licencēšana,

b) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem uzlikts pienākums,

c) konsultācijas klientiem finansiāla rakstura jautājumos,

d) inkasāciju,

e) virtuālās valūtas maiņas pakalpojumus.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Patērētāju tiesību aizsardzības centrs uzrauga:

1) likuma subjektus - personas, kuras nodarbojas ar patērētāju kreditēšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) kreditēšanas pakalpojumu sniegšanai;

2) likuma subjektus - personas, kuras nodarbojas ar parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanu un kurām Patērētāju tiesību aizsardzības centrs izsniedz speciālo atļauju (licenci) parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai."

40. 46. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 11. un 12. punktu šādā redakcijā:

"11) veikt uzraudzības pasākumus, balstoties uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtējumu;

12) veikt risku novērtējumu un tā regulāru pārskatīšanu atbilstoši riska līmenim.";

papildināt pantu ar 1.1, 1.2 un 1.3 daļu šādā redakcijā:

"(11) Izvērtējot turpmākas uzglabāšanas nepieciešamību, samērīgumu un pamatotību, lai novērstu, atklātu vai izmeklētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas vai terorisma finansēšanas gadījumus, pēc Kontroles dienesta, operatīvās darbības subjekta, tai skaitā valsts drošības iestādes, kā arī pēc izmeklēšanas iestādes, prokuratūras vai tiesas norādījuma var pagarināt šā panta pirmās daļas 9. punktā minēto termiņu uz laiku, bet ne ilgāku par pieciem gadiem.

(12) Lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ja tiek konstatēti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasību pārkāpumi, uzraudzības un kontroles institūcija publicē savā mājaslapā internetā nekavējoties pēc tam, kad persona, kurai piemērota sankcija vai uzraudzības pasākums, tiek informēta par minēto lēmumu.

(13) Uzraudzības un kontroles institūcija, publicējot lēmumu, ar kuru piemēro sankcijas un uzraudzības pasākumus, ievēro šādus noteikumus:

1) publikācijā iekļauj informāciju vismaz par pārkāpumu veidu, būtību un atbildīgo personu identitāti, izņemot šīs daļas 2. punktā noteikto, kā arī par lēmuma apstrīdēšanu un pieņemto nolēmumu;

2) publikācijā var neidentificēt fizisko personu, ja pēc sākotnējā izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsāktā kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām;

3) ja paredzams, ka šīs daļas 2. punktā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, informācijas publiskošanu var uz laiku atlikt;

4) publikācija ir pieejama uzraudzības un kontroles institūcijas mājaslapā internetā piecus gadus saskaņā ar piemērojamām fizisko personu datu aizsardzības prasībām.";

aizstāt otrās daļas ievaddaļā vārdus "prasību izpildi to darbību regulējošos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā" ar vārdiem "prasību izpildi šajā likumā noteiktajā kārtībā, ciktāl tas nav pretrunā ar zvērinātu notāru, zvērinātu advokātu un zvērinātu revidentu darbību regulējošos normatīvajos aktos noteikto kārtību";

izslēgt otrās daļas 3. punktā vārdus "vai ierosināt citām kompetentām institūcijām piemērot".

41. 47. pantā:

izslēgt pirmās daļas 2. punktā vārdu "izskatīt";

papildināt pirmo daļu ar 8. punktu šādā redakcijā:

"8) noteikt, ka likuma subjektam nav nepieciešams veikt savas darbības nozares risku novērtējumu, ja īpašie attiecīgās nozares riski ir iepriekš nepārprotami identificēti un izprasti.";

izteikt otrās daļas 10. punktu šādā redakcijā:

"10) prasības kredītiestāžu un finanšu iestāžu korespondentattiecību nodibināšanai un uzturēšanai un respondentu izpētes kārtību;";

papildināt otro daļu ar 15., 16. un 17. punktu šādā redakcijā:

"15) minimālo pasākumu apjomu, kas veicams kredītiestādēm un finanšu iestādēm, ja trešās valsts tiesību akti neļauj īstenot grupas līmeņa prasības noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā;

16) pasākumus, kas veicami, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija regulas (ES) Nr. 2015/847 par līdzekļu pārvedumiem pievienoto informāciju un ar ko atceļ regulu (EK) Nr. 1781/2006 (Dokuments attiecas uz EEZ) (turpmāk - Regula Nr. 2015/847) piemērošanu;

17) prasības centrālo kontaktpunktu izveidošanai, to funkcijām un uzraudzībai.";

papildināt pantu ar 2.1 daļu šādā redakcijā:

"(21) Finanšu un kapitāla tirgus komisija var prasīt, lai elektroniskās naudas iestādes un maksājumu iestādes, kuras veic uzņēmējdarbību Latvijas Republikā kādā no veidiem, kas nav filiāle, un kuru galvenais birojs atrodas citā dalībvalstī, izveido centrālo kontaktpunktu Latvijas Republikā nolūkā nodrošināt atbilstību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas prasībām Latvijas Republikā un atvieglot Finanšu un kapitāla tirgus komisijas uzraudzību, tostarp pēc pieprasījuma iesniedzot dokumentus un informāciju.";

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Latvijas Banka nosaka kapitālsabiedrībām, kas nodarbojas ar ārvalstu valūtas skaidras naudas pirkšanu un pārdošanu, saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību.";

papildināt pantu ar ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ministru kabinets nosaka šā likuma 45. panta 2.1 daļā minētajiem likuma subjektiem saistošas prasības šajā likumā noteikto pienākumu izpildei attiecībā uz noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanu, iekšējās kontroles sistēmu un tās izveidi, klientu izpēti un klientu veikto darījumu uzraudzību."

42. 51. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 15. un 16. punktu šādā redakcijā:

"15) uzturēt Kontroles dienesta mājaslapā internetā vispārīga rakstura informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām;

16) sniegt uzraudzības un kontroles institūcijām detalizētu informāciju par aktuālajām noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas, terorisma finansēšanas un ar tām saistīto noziedzīgo nodarījumu tipoloģijām.";

aizstāt otrās daļas 1. punktā vārdu "apturēt" ar vārdu "iesaldēt";

papildināt otro daļu ar 9. un 10. punktu šādā redakcijā:

"9) neizdot rīkojumu par līdzekļu iesaldēšanu, ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka šāda rīcība negatīvi ietekmētu operatīvās darbības pasākumus, pirmstiesas izmeklēšanu, Kontroles dienesta sniegto analīzi vai varētu apdraudēt personas dzīvību vai veselību vai citos ārkārtējos apstākļos vai ja šāda rīcība būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskās vai juridiskās personas tiesiskajām interesēm;

10) piedalīties finanšu izlūkošanas vienību organizācijas Egmonta grupas, Eiropas Savienības finanšu izlūkošanas vienību (FIU) platformas sanāksmēs, izmantot aizsargātus komunikāciju kanālus, kā arī tehnoloģijas, lai identificētu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas tendences un riskus valsts un starptautiskā līmenī, kā arī, nodrošinot personas datu aizsardzību, salīdzināt savā rīcībā esošos datus ar citu valstu šādu pašu dienestu rīcībā esošajiem datiem, lai atklātu interesējošos subjektus, tai skaitā citās valstīs, un identificētu viņu līdzekļu, tai skaitā noziedzīgi iegūto, apmērus."

43. Papildināt 53. panta trešo daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Lai sabiedrības interesēs nodrošinātu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, neapdraudētu vai neietekmētu izmeklēšanas procesu gaitu, Kontroles dienestam, izvērtējot nepieciešamību un samērīgumu, ir tiesības aizliegt vai ierobežot datu subjekta tiesības piekļūt saviem datiem Kontroles dienestā, tai skaitā datu labošanai un dzēšanai."

44. 56. pantā:

aizstāt trešajā daļā vārdus "legalizāciju vai terorisma finansēšanu" ar vārdiem "legalizāciju, terorisma finansēšanu vai ar tiem saistītiem noziedzīgiem nodarījumiem";

papildināt pantu ar piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Ja ir objektīvi iemesli uzskatīt, ka informācijas sniegšana, pamatojoties uz šā panta otrajā un trešajā daļā minēto institūciju pieprasījumu, negatīvi ietekmētu notiekošo operatīvo darbību, pirmstiesas izmeklēšanu, Kontroles dienesta sniegto analīzi vai varētu apdraudēt personas dzīvību vai veselību vai citos ārkārtējos apstākļos vai ja informācijas izpaušana būtu acīmredzami nesamērīga ar fiziskās vai juridiskās personas tiesiskajām interesēm vai neatbilstīga nolūkam, kādam tā pieprasīta, Kontroles dienestam nav pienākuma izpildīt informācijas pieprasījumu.

(6) Kontroles dienests pēc starptautiska informācijas pieprasījuma ārvalstīs uzsākta kriminālprocesa ietvaros ir tiesīgs sniegt informāciju ārvalstīs uzsāktā kriminālprocesa virzītājam."

45. Izteikt 58. pantu šādā redakcijā:

"58. pants. Informācijas izmantošana

(1) Informāciju, kuru šajā nodaļā minētās valsts institūcijas saņem no Kontroles dienesta, drīkst izmantot tikai tam mērķim, kuram attiecīgā informācija saņemta. Par informācijas izmantošanas, pirmstiesas izmeklēšanas vai veiktās pārbaudes rezultātiem valsts institūcijas sniedz Kontroles dienestam informāciju.

(2) Kontroles dienests informāciju, kuru tas saņem no šā likuma 62. panta pirmajā un ceturtajā daļā minētajām iestādēm un institūcijām, var izpaust ar šo iestāžu un institūciju iepriekšēju piekrišanu un abpusēji saskaņotam izmantošanas mērķim."

46. 62. pantā:

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Par saņemtās informācijas izmantošanu Kontroles dienests, ja tas ir iespējams, informē tās sniedzēju.";

papildināt trešās daļas ievaddaļu pēc vārdiem "Kontroles dienests" ar vārdiem "norādot pamatojumu".

47. Papildināt likumu ar XV nodaļu šādā redakcijā:

"XV nodaļa
Atbildība par pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un kompetence sankciju piemērošanā un uzraudzības pasākumu īstenošanā

77. pants. Kompetence sankciju piemērošanā un uzraudzības pasākumu īstenošanā

(1) Uzraudzības un kontroles institūcija piemēro šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā. Šā likuma 78. panta pirmās daļas 1., 2., 3., 5., 6. un 7. punktā noteiktās sankcijas attiecībā uz zvērinātiem revidentiem un zvērinātu revidentu komercsabiedrībām piemēro Valsts ieņēmumu dienests pēc uzraudzības un kontroles institūcijas - Latvijas Zvērinātu revidentu asociācijas - ierosinājuma.

(2) Uzraudzības un kontroles institūcija papildus šā likuma 78. pantā noteiktajām sankcijām var piemērot uzraudzības pasākumus, kas paredzēti attiecīgo likuma subjektu darbību reglamentējošos normatīvajos aktos, ja tiek konstatēti normatīvo aktu pārkāpumi noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā.

(3) Uzraudzības un kontroles institūcija, atbilstoši šā panta pirmajai daļai nosakot sankciju vai uzraudzības pasākumu veidu un apmēru, ņem vērā visus būtiskos apstākļus, tostarp:

1) pārkāpuma smagumu, ilgumu un sistemātiskumu;

2) fiziskās vai juridiskās personas atbildības pakāpi;

3) fiziskās vai juridiskās personas finansiālo stāvokli (atbildīgās fiziskās personas gada ienākumu apmēru vai atbildīgās juridiskās personas kopējo gada apgrozījumu un citus finansiālo stāvokli ietekmējošos faktorus);

4) fiziskās vai juridiskās personas pārkāpuma rezultātā iegūto peļņu, ciktāl to var aprēķināt;

5) pārkāpuma radītos zaudējumus trešajām personām, ciktāl tos var noteikt;

6) to, cik lielā mērā pie atbildības sauktā fiziskā vai juridiskā persona sadarbojas ar uzraudzības un kontroles institūciju;

7) fiziskās vai juridiskās personas iepriekš izdarītos pārkāpumus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas un starptautisko vai nacionālo sankciju jomā.

78. pants. Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanai noteikto prasību neievērošana

(1) Par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu likuma subjektam var piemērot šādas sankcijas:

1) izteikt publisku paziņojumu, norādot par pārkāpumu atbildīgo personu un pārkāpuma būtību;

2) izteikt brīdinājumu;

3) uzlikt par pārkāpumu atbildīgajai personai (fiziskajai vai juridiskajai) soda naudu līdz 1 000 000 euro;

4) apturēt vai pārtraukt darbību, tai skaitā apturēt vai anulēt licenci (sertifikātu) vai anulēt ierakstu attiecīgā reģistrā;

5) noteikt pagaidu aizliegumu par pārkāpumu atbildīgajai personai pildīt tai likuma subjekta noteiktos pienākumus;

6) pienākumu veikt noteiktu rīcību vai atturēties no tās;

7) uzlikt par pienākumu likuma subjektam atcelt par pārkāpumu atbildīgo personu no amata.

(2) Zvērinātiem advokātiem un zvērinātiem notāriem normatīvo aktu pārkāpumu lietas noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā izskata atbilstoši procesuālajai kārtībai, kāda noteikta disciplinārlietu izskatīšanai šo personu darbību regulējošos normatīvajos aktos.

(3) Kredītiestādēm un finanšu iestādēm, atkāpjoties no šā panta pirmās daļas 3. punktā noteiktā, par normatīvo aktu pārkāpumu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, tai skaitā attiecībā uz klienta izpēti, darījuma attiecību un darījumu uzraudzību, ziņošanu par neparastiem un aizdomīgiem darījumiem, informācijas sniegšanu uzraudzības un kontroles institūcijai vai Kontroles dienestam, atturēšanos no darījuma veikšanas, līdzekļu iesaldēšanu, iekšējās kontroles sistēmu, informācijas glabāšanu un iznīcināšanu, kā arī par Regulas Nr. 2015/847 pārkāpumu var piemērot šādas sankcijas:

1) uzlikt juridiskajai personai soda naudu līdz 10 procentiem no kopējā gada apgrozījuma saskaņā ar pēdējo apstiprināto finanšu pārskatu, kas izstrādāts, apstiprināts un revidēts, ja nepieciešams, saskaņā ar kredītiestādei vai finanšu iestādei saistošiem normatīvajiem aktiem gada pārskatu sagatavošanas jomā. Ja 10 procenti no kopējā gada apgrozījuma, kas pieejams saskaņā ar šā punkta pirmajā teikumā noteikto, ir mazāk par 5 000 000 euro, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga uzlikt soda naudu līdz 5 000 000 euro. Ja kredītiestāde vai finanšu iestāde ir mātes sabiedrība vai mātes sabiedrības meitas sabiedrība, attiecīgais kopējais gada apgrozījums ir kopējais gada apgrozījums vai atbilstīga veida ienākumi saskaņā ar attiecīgajiem normatīvajiem aktiem un pēdējiem pieejamiem konsolidētajiem pārskatiem, kurus apstiprinājusi galvenā mātes sabiedrības vadības struktūra;

2) uzlikt amatpersonai, darbiniekiem vai personai, kura pārkāpuma izdarīšanas laikā ir atbildīga par noteiktas darbības veikšanu kredītiestādes vai finanšu iestādes uzdevumā vai interesēs, soda naudu līdz 5 000 000 euro.

(4) Ja uzraudzības un kontroles institūcija konstatē, ka citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai finanšu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot tajā filiāli, veic darbības, kas ir pretrunā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai citiem normatīvajiem aktiem vai dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju pieņemtajiem lēmumiem, tā nekavējoties pieprasa, lai attiecīgā filiāle, kredītiestāde vai finanšu iestāde izbeidz šādas darbības.

(5) Ja citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai finanšu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas sniedz finanšu pakalpojumus, neatverot filiāli, neizbeidz darbības, kas ir pretrunā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai citiem normatīvajiem aktiem vai dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju pieņemtajiem lēmumiem, uzraudzības un kontroles institūcija nekavējoties par to informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju.

(6) Ja citā dalībvalstī licencētas kredītiestādes vai finanšu iestādes filiāle, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī licencēta kredītiestāde vai finanšu iestāde, kas sniedz maksājumu pakalpojumus, neatverot filiāli, veic darbības, kas ir pretrunā ar šo likumu, tieši piemērojamiem Eiropas Savienības tiesību aktiem vai citiem normatīvajiem aktiem vai dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju pieņemtajiem lēmumiem, uzraudzības un kontroles institūcija par to informē attiecīgās dalībvalsts kredītiestāžu vai finanšu iestāžu uzraudzības institūciju un veic pasākumus, lai šādus pārkāpumus novērstu.

(7) Uzraudzības un kontroles institūcija savā mājaslapā internetā publicē informāciju par likuma subjektam piemērotajām sankcijām, kā arī informāciju par lēmuma par sankciju piemērošanu pārsūdzēšanu, pārsūdzības iznākumu un lēmumu par sankciju atcelšanu.

(8) Šā panta septītajā daļā minēto informāciju uzraudzības un kontroles institūcija var publiskot, neidentificējot personu, ja pēc iepriekšēja izvērtējuma veikšanas konstatē, ka tās fiziskās personas datu atklāšana, kurai piemērota sankcija, nav samērīga vai arī fiziskās vai juridiskās personas datu atklāšana var apdraudēt finanšu tirgus stabilitāti vai uzsākta kriminālprocesa norisi vai radīt nesamērīgu kaitējumu iesaistītajām personām.

(9) Ja paredzams, ka šā panta astotajā daļā minētie apstākļi saprātīgā laikposmā var izbeigties, šā panta septītajā daļā minētās informācijas publiskošanu var atlikt.

(10) Šajā pantā noteiktajā kārtībā uzraudzības un kontroles institūcijas mājaslapā internetā ievietotā informācija ir pieejama piecus gadus no tās ievietošanas dienas.

(11) Finanšu un kapitāla tirgus komisija informē Eiropas Banku iestādi par personām piemērotajām sankcijām.

79. pants. Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvā akta pārsūdzēšana

Finanšu un kapitāla tirgus komisijas lēmumu par sankciju piemērošanu, kas pieņemts uz šā likuma pamata, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

80. pants. Administratīvā akta darbība

Administratīvā akta par šā likuma 78. pantā minēto sankciju piemērošanu, izņemot soda naudas uzlikšanu, pārsūdzēšana neaptur šā akta darbību.

81. pants. Soda naudas izlietošanas kārtība

Par šā likuma pārkāpumiem soda naudas tiek ieskaitītas valsts budžetā. Par šā likuma pārkāpumiem iekasēto soda naudu izlietošanu nosaka atbilstoši gadskārtējā valsts budžeta likumā paredzētajam.

82. pants. Noilgums

(1) Ja likuma subjekts ir pārkāpis normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā piecu gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(2) Ja likuma subjekts ir pārkāpis normatīvos aktus noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā un ja uzraudzības un kontroles institūcijas rīcībā ir informācija, kas rada aizdomas par likuma subjekta tiešu vai netiešu iesaisti noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijā vai terorisma finansēšanā, uzraudzības un kontroles institūcija ir tiesīga ierosināt lietu ne vēlāk kā 10 gadu laikā no pārkāpuma izdarīšanas dienas, bet, ja pārkāpums ir ilgstošs, - no pārkāpuma izbeigšanas dienas.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktā noilguma termiņa skaitīšanu lietas ierosināšanai aptur ar lietas ierosināšanas dienu.

(4) Lēmumu par šā likuma 78. pantā noteikto sankciju piemērošanu uzraudzības un kontroles institūcija var pieņemt divu gadu laikā no lietas ierosināšanas dienas.

(5) Objektīvu iemeslu dēļ, tostarp tad, ja lietā nepieciešama ilgstoša faktu konstatācija, uzraudzības un kontroles institūcija, pieņemot lēmumu, var pagarināt šā panta ceturtajā daļā noteikto lēmuma pieņemšanas termiņu uz laiku, kas nepārsniedz trīs gadus no lietas ierosināšanas dienas. Lēmums par termiņa pagarināšanu nav pārsūdzams.

(6) Uzraudzības un kontroles institūcija izbeidz lietu, ja šā panta ceturtajā vai piektajā daļā noteiktajā termiņā nav pieņemts lēmums par šā likuma 78. pantā noteikto sankciju piemērošanu."

48. Papildināt pārejas noteikumus ar 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29. un 30. punktu šādā redakcijā:

"17. Šā likuma 3. panta pirmās daļas 11. punkts un 45. panta otrās daļas 6. punkta "e" apakšpunkts stājas spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

18. Grozījums, ar kuru šā likuma 5. panta trešā daļa tiek papildināta ar 11. un 12. punktu, stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Krimināllikumā.

19. Fiziskā persona paziņo juridiskajai personai informāciju atbilstoši šā likuma 18.1 panta pirmajai un otrajai daļai līdz 2018. gada 1. februārim.

20. Komercsabiedrība, kura komercreģistram ir iesniegusi paziņojumu par patieso labuma guvēju saskaņā ar Komerclikuma 17.1 pantu un kurai šis patiesais labuma guvējs nav mainījies līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai, iesniedz trūkstošo šā likuma 18.1 panta ceturtajā daļā minēto informāciju par patieso labuma guvēju līdz 2018. gada 1. februārim.

21. Šā likuma 18.2 pants stājas spēkā 2017. gada 1. decembrī. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs līdz 2018. gada 1. janvārim, nepieņemot atsevišķu lēmumu, reģistrē komercreģistrā ziņas, kas par komercsabiedrību patiesajiem labuma guvējiem iesniegtas saskaņā ar Komerclikuma 17.1 pantu.

22. Juridiskā persona (izņemot komercsabiedrības, kas minētas šo pārejas noteikumu 20. punktā), kura ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra vestajā reģistrā vai par kuras reģistrāciju ir iesniegts pieteikums līdz šā likuma 18.2 panta spēkā stāšanās dienai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram pieteikumu par tās patieso labuma guvēju atbilstoši šā likuma 18.2 panta otrajai daļai līdz 2018. gada 1. martam.

23. Šā likuma 18.3 panta pirmajā daļā minētās informācijas pieejamību Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs tiešsaistes formā nodrošina, sākot ar 2018. gada 1. aprīli.

24. Šā likuma 18.3 panta trešā daļa stājas spēkā 2018. gada 1. jūnijā.

25. Ministru kabinets šā likuma 22. panta otrās daļas "b" apakšpunktā un trešajā daļā minētos noteikumus izdod līdz 2018. gada 1. aprīlim.

26. Nacionālo noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas risku novērtēšanas ziņojumu likuma subjekti attiecībā uz vienkāršotu klienta izpēti, kas noteikta šā likuma 26. pantā, ņem vērā, sākot ar 2018. gada 1. jūliju.

27. Grozījums šā likuma 41. panta otrās daļas 7. punktā attiecībā uz informācijas sniegšanu par personas miršanas datumu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

28. Grozījums, ar kuru tiek izslēgts šā likuma 45. panta pirmās daļas 5. punkts, stājas spēkā 2019. gada 25. jūnijā.

29. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūlijam izdod šā likuma 47. panta ceturtajā daļā minētos noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas uzraudzības un kontroles noteikumus attiecībā uz šā likuma 45. panta 2.1 daļā minētajiem likuma subjektiem.

30. Šā likuma 78. pantā noteiktās sankcijas Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir tiesīga piemērot finanšu un kapitāla tirgus dalībniekiem arī par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem attiecībā uz finanšu ierobežojumiem, kas noteikti saskaņā ar Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumu, līdz dienai, kad stājušies spēkā grozījumi normatīvajos aktos, kuri nosaka atbildību par normatīvo aktu prasību pārkāpumiem attiecībā uz finanšu ierobežojumiem, par kuriem nav piemērojama kriminālatbildība saskaņā ar Krimināllikuma 84. pantu."

49. Papildināt informatīvo atsauci uz Eiropas Savienības direktīvām ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2015. gada 20. maija direktīvas (ES) 2015/849 par to, lai nepieļautu finanšu sistēmas izmantošanu nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanai vai teroristu finansēšanai, un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes regulu (ES) Nr. 684/2012 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2005/60/EK un Komisijas direktīvu 2006/70/EK (Dokuments attiecas uz EEZ);

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2017. gada 15. marta direktīvas (ES) 2017/541 par terorisma apkarošanu un ar ko aizstāj Padomes pamatlēmumu 2002/475/TI un groza Padomes lēmumu 2005/671/TI."

Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 2017. gada 26. oktobrī.

Valsts prezidents R. Vējonis

Rīgā 2017. gada 8. novembrī

 
Tiesību akta pase
Izdevējs: SaeimaVeids: likumsPieņemts: 26.10.2017.Stājas spēkā: 09.11.2017. Statuss:
spēkā esošs
Tēma:  Bankas, finanses, budžets, Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 222 (6049), 08.11.2017.OP numurs: 2017/222.7
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Anotācijas / Tiesību aktu projekti
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
294868
09.11.2017
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības
Latvijas Republikas Satversmes 90.pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība)