1. Šis likums regulē advokātu profesionālo un korporatīvo darbību.

2. Advokatūra ir tiesiskas valsts justīcijas neatņemama sastāvdaļa.

3. Advokāts ir neatkarīgs un profesionāls jurists, kas sniedz juridisko palīdzību, aizstāvot un pārstāvot tiesā un pirmstiesas izmeklēšanā personu likumīgās intereses, sniedzot juridiskas konsultācijas, gatavojot juridiskus dokumentus un veicot citas juridiskas darbības.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

4. Latvijā par advokātiem šajā likumā noteiktajā kārtībā var būt:

1) zvērināti advokāti;

2) zvērinātu advokātu palīgi;

3) Eiropas Savienības dalībvalstu pilsoņi, kuri ieguvuši advokāta kvalifikāciju kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm (turpmāk — Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti).

Ārvalstu advokāti, izņemot Eiropas Savienības dalībvalstu advokātus, Latvijā var praktizēt saskaņā ar Latvijas Republikai saistošiem starptautiskajiem līgumiem par juridisko palīdzību.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

7. Advokātus nedrīkst identificēt ar viņu klientiem vai klientu lietām sakarā ar advokātu profesionālo pienākumu pildīšanu.

8. Klientiem ir tiesības brīvi izvēlēties advokātu savu interešu aizstāvībai un pārstāvībai un neierobežoti un netraucēti satikties ar viņu. Visām aizturētajām, arestētajām, apcietinātajām un notiesātajām personām jānodrošina iespēja, laiks un līdzekļi, lai bez kavēšanās, iejaukšanas vai cenzūras, ievērojot pilnīgu konfidencialitāti, tas varētu satikties divatā vai sazināties ar advokātu juridiskās palīdzības saņemšanai.

9. Visām personām nodrošināmas vienādas tiesības uz juridisko palīdzību. Fiziskajām personām juridiskā palīdzība jānodrošina neatkarīgi no to pilsonības, izcelsmes, sociālā, mantiskā, dienesta un cita stāvokļa, rases, tautības, valodas, dzimuma, izglītības, reliģiskajiem, politiskajiem un citiem uzskatiem, partijas piederības, nodarbošanās veida un rakstura un dzīvesvietas.

10. Valsts un pašvaldību institūcijām, tiesām, prokuroriem, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un jebkurai personai jānodrošina, lai attiecībā uz advokātiem un viņu klientiem tiktu izpildīti likumdošanas aktos noteiktie juridiskās palīdzības sniegšanas nosacījumi.

11. Advokātiem un viņu klientiem ir saistoša tā kārtība un noteikumi, kuri saskaņā ar likumu pastāv vietās, kur tiek sniegta juridiskā palīdzība.

13. Valsts institūcijām ir pienākums uzklausīt Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģiju jautājumos par normatīvo aktu un to projektu pilnveidošanu.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

15. Par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas:

1) kuras neatbilst šā likuma 14.panta prasībām;

2) pār kurām nodibināta aizgādnība;

3) kuras tiesa atzinusi par maksātne­spējīgiem parādniekiem;

4) kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;

5) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

6) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

7) kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;

8) kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt advokāta amatu vai šā likuma 14.panta pirmās daļas 6.punktā norādītos amatus;

9) kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra vai zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata, kamēr no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;

10) kuru nodarbošanos Latvijas Zvērinātu advokātu padome ētisku apsvērumu dēļ atzinusi par nesavienojamu ar zvērināta advokāta stāvokli sabiedrībā;

11) kuras ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs un personas, kas veic juriskonsulta pienākumus saskaņā ar līgumu, vai nav izpildījušas šā likuma 42.panta prasības.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

16. No zvērinātu advokātu skaita izslēdz personas:

1) kuras tiesa atzinusi par maksātne­spējīgiem parādniekiem;

2) pār kurām nodibināta aizgādnība;

3) pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;

4) kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

5) kuras izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;

6) kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt advokāta amatu;

7) kuras šā likuma 39.pantā paredzētajā iesniegumā nepatiesi apliecinājušas, ka to uzņemšanai zvērinātos advokātos nav šķēršļu;

8) kuras pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšlikuma neizbeidz šā likuma 15.panta 10. vai 11.punktā minēto nodarbošanos;

9) kurām uzlikts disciplinārsods — izslēgšana no zvērinātu advokātu skaita.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

17. Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku var atstādināt tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas nav saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu.

Pēc procesa virzītāja rakstveida informācijas saņemšanas no zvērinātu advokātu pienākumu pildīšanas uz pirmstiesas kriminālprocesa un tiesvedības krimināllietā laiku atstādina tos zvērinātus advokātus, kuri ir aizdomās turētie vai apsūdzētie tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas saistīts ar zvērināta advokāta profesionālo pienākumu veikšanu, vai kuriem Kriminālprocesa likumā paredzētajā kārtībā kā drošības līdzeklis piemērots noteiktas nodarbošanās aizliegums.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

18. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija ir neatkarīga Latvijas zvērinātu advokātu profesionāla korporācija, kas apvieno visus Latvijā praktizējošos zvērinātus advokātus. Tikai Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijai ir šajā likumā noteiktās tiesības un pienākumi.

19. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijā pēc profesijas principa apvienotas fiziskās personas, lai rūpētos par savas profesijas prestižu, veicinātu zvērinātu advokātu profesionālo izaugsmi, radošo spēju izkopšanu un pieredzes apgūšanu, lai izpildītu šajā likumā un citos likumos noteiktos uzdevumus.

20. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija darbojas uz šā likuma un statūtu pamata kā pašpārvaldes publisko tiesību autonoms subjekts.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

21. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas institūcijas ir zvērinātu advokātu kopsapulce, Latvijas Zvērinātu advokātu padome, revīzijas komisija un disciplinārlietu komisija.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

22. Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas līdzekļus veido summas, kas tiek maksātas no ieņēmumiem par advokātu sniegto juridisko palīdzību.

23. Lai sniegtu advokātiem materiālu atbalstu, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija var izveidot speciālus fondus no advokātu iemaksām, kā arī no fizisko un juridisko personu ziedojumiem.

24. Zvērinātu advokātu kopsapulci sasauc Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

24.¹ Zvērinātu advokātu kopsapulcē var piedalīties un balsstiesības tajā ir arī Eiropas Savienības dalībvalstu advokātiem, kuri reģistrējušies Latvijas Zvērinātu advokātu padomē saskaņā ar šā likuma 121.pantu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

25. Tikai zvērinātu advokātu kopsapulce:

1) nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, revīzijas komisijas un disciplinārlietu komisijas locekļu skaitu;

2) ievēlē uz trim gadiem Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, padomes locekļus, revīzijas komisiju un disciplinārlietu komisiju;

3) apstiprina Latvijas Zvērinātu advokātu padomes darbības pārskatu;

4) apstiprina budžetu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu;

5) pieņem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūtus, advokātu ētikas kodeksu un citus ar advokatūras iekšējo darbību saistītus aktus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

26. Ir gada kopsapulces un ārkārtas kopsapulces. Ārkārtas kopsapulces sasauc pēc vajadzības, to sasaukšanu var pieprasīt arī ne mazāk kā desmitā daļa no visiem zvērinātiem advokātiem.

27. Kopsapulce nav tiesīga lemt, ja ieradusies mazāk nekā trešā daļa no visiem zvērinātiem advokātiem.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

28. Ja kvoruma nesanākšanas dēļ kopsapulcē nav notikušas Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vēlēšanas, padomes priekšsēdētājs ne vēlāk kā mēneša laikā sasauc jaunu kopsapulci, bet, ja uz šo kopsapulci ierodas mazāk kā viena trešdaļa no visiem zvērinātiem advokātiem, par to sastāda protokolu, jaunas vēlēšanas nerīko, bet padome saglabā savas pilnvaras līdz nākamajai gada kopsapulcei.

29. Kopsapulcē prezidē personas, kuras tam nolūkam ievēlē sanākušie zvērināti advokāti no sava vidus, un protokolu apstiprina zvērināti advokāti, kuriem to uzdod kopsapulce.

30. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes vēlēšanas kopsapulcē izdarāmas pēc tam, kad kopsapulce apspriedusi darbības pārskatu un iepriekšējā gada budžeta izpildes pārskatu un noteikusi ievēlējamo Latvijas Zvērinātu advokātu padomes locekļu skaitu.

31. Latvijas Zvērinātu advokātu padomi, tās priekšsēdētāju, priekšsēdētāja vietnieku, revīzijas komisiju un disciplinārlietu komisiju ievēlē aizklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

Pārējos jautājumus kopsapulce izlemj atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

32. Jaunievēlētā Latvijas Zvērinātu advokātu padome stājas pie savu pienākumu pildīšanas pēc divām nedēļām no ievēlēšanas dienas.

(Sadaļas nosaukums 27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

33. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ir Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas pārvaldes, uzraudzības un izpildu institūcija.

34. Latvijas Zvērinātu advokātu padome:

1) pieņem lēmumu par uzņemšanu un ieskaitīšanu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaitā un lemj par izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu skaita, kā arī par atsevišķu zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbības apturēšanu;

2) ved zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu, kā arī tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko sarakstus un nodrošina šo sarakstu publisku pieejamību;

3) pārzina Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas organizācijas lietas;

4) uzrauga zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu darbību, izskata par viņiem iesniegtās sūdzības un ziņojumus, kā arī ierosina disciplinārlietas;

5) pārzina zvērinātu advokātu palīgu sagatavošanu;

6) (izslēgts ar 19.02.2004. likumu);

7) apstiprina tiesas rajonā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko;

8) izdod zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu apliecības;

9) uzdod zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs pēc nozīmējuma vest krimināllietas un to personu lietas, kuras likumā noteiktajā kārtībā atzītas par trūcīgām (maznodrošinātām), kā arī par atlīdzību vest tādu personu lietas, kas dibinātu iemeslu dēļ nevar atrast advokātu savas lietas vešanai;

10) izveido konsultācijas juridiskās palīdzības sniegšanai mazturīgām personām;

11) gādā par to zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu lietu nokārtošanu, kuri miruši, bez vēsts pazuduši, saslimuši vai citu iemeslu dēļ paši nevar kārtot savas un klientu lietas;

12) nosaka atlīdzības lielumu advokātam pēc takses, ja viņam ar klientu šajā ziņā ir domstarpības un ja starp viņiem nav rakstveida vienošanās;

13) nosaka zvērinātiem advokātiem un zvērinātu advokātu palīgiem Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai izdarāmo maksājumu kārtību un apmērus;

14) nosaka kārtību, kādā zvērinātu advokātu vecākie organizē tiesas darbības teritorijā praktizējošo advokātu darbu, kā arī nosaka valsts nodrošinātās aizstāvības un pārstāvības veikšanai kriminālprocesā nepieciešamo advokātu dežūru grafiku sastādīšanas kārtību;

15) nodrošina advokātu darba organizēšanu aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāja pieprasījuma, kā arī likumā noteiktajos gadījumos valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanai;

16) administrē tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajiem no valsts budžeta līdzekļiem piešķirto finansējumu šā likuma 12.panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajā kārtībā;

17) nosaka tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākā izraudzīšanas kārtību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003., 19.02.2004., 27.05.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008. Grozījumi 2.punktā attiecībā uz zvērinātu advokātu vecāko sarakstiem, kā arī 14., 15., 16. un 17.punkts stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)

35. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes sēdes ir pilntiesīgas, ja tajās piedalās ne mazāk kā puse no visiem padomes locekļiem, to skaitā arī padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks.

36. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumus atklātā balsošanā ar vienkāršu balsu vairākumu. Balsīm sadaloties vienādi, izšķirošā ir priekšsēdētāja balss.

Lēmums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā pieņemšanas, ja lēmumā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

37. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumus var pārsūdzēt Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmuma par zvērināta advokāta izslēgšanu, atstādināšanu vai atskaitīšanu no advokātu skaita vai par zvērināta advokāta darbības apturēšanu pārsūdzēšana neaptur šā lēmuma darbību līdz dienai, kad stājas spēkā galīgais nolēmums lietā.

(19.02.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

38. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes finansiālo darbību kontrolē revīzijas komisija.

Revīzijas komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

38.¹ Zvērinātu advokātu disciplinārlietas izskata disciplinārlietu komisija.

Disciplinārlietu komisijas locekļi no sava vidus ievēlē komisijas priekšsēdētāju.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

39. Persona, kura vēlas iestāties zvērinātu advokātu skaitā, iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniegumu un attiecīgus dokumentus. Iesniegumā pretendents apliecina, ka viņa uzņemšanai nav šā likuma 15.pantā minēto šķēršļu.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

40. To personu sarakstu, kas iesniegušas dokumentus par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome izliek savās telpās un izsūta katras tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam un Tiesu administrācijai līdz ar uzaicinājumu mēneša laikā sniegt atsauksmi par šīm personām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

41. Latvijas Zvērinātu advokātu padome izskata zvērināta advokāta pretendenta iesniegumu un dokumentus, ievāc un apsver visas vajadzīgās ziņas un novērtē pretendenta atbilstību šā likuma prasībām. Ja pretendents atbilst šā likuma prasībām, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pielaiž viņu pie advokāta eksāmena kārtošanas.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

41.³ Ja pretendents nokārtojis advokāta eksāmenu un Latvijas Zvērinātu advokātu padome nav saņēmusi papildu ziņas, ka pretendenta uzņemšanai ir radušies šā likuma 15.pantā minētie šķēršļi, Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzņem viņu zvērinātu advokātu skaitā.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

42. Ja iesniegumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā iesniegusi persona, kurai ir tāda nodarbošanās, kas nav savienojama ar advokāta pienākumiem (šā likuma 15.panta 8. un 9.punkts), padome var lemt par šādas personas uzņemšanu, taču lēmums stājas spēkā un persona pielaižama zvērēt un iekļaujama zvērinātu advokātu sarakstā tikai pēc tam, kad tā izbeigusi minēto nodarbošanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

43. (Izslēgts ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

44. (Izslēgts ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

45. Uzņemot zvērinātu advokātu skaitā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome nosaka, pie kuras apgabaltiesas šie zvērināti advokāti darbosies un kuras tiesas darbības teritorijā šiem zvērinātiem advokātiem būs praktizēšanas vieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

46. Par uzņemšanu zvērinātu advokātu skaitā Latvijas Zvērinātu advokātu padome paziņo Augstākās tiesas priekšsēdētājam, kas pieņem šādu jaunuzņemtā zvērināta advokāta zvērestu:

"Es zvēru būt uzticīgs Latvijai, godprātīgi un pēc pārliecības pildīt valsts likumus, izturēties ar cieņu pret tiesām un valsts varu, sava advokāta darbā nerakstīt un nerunāt neko tādu, kas varētu kaitēt valstij, sabiedrībai, ģimenei un tikumībai, godīgi pildīt zvērināta advokāta pienākumus, sargāt savu pilnvardevēju vai to personu intereses, kuru lietas vedu, apzinoties, ka man par savu darbību jāatbild likuma priekšā."

47. Zvērinātu advokātu skaitā uzņemtais pēc zvēresta došanas iekļaujams zvērinātu advokātu sarakstā, par viņa ieskaitīšanu zvērinātos advokātos Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina vispārējai zināšanai oficiālā laikrakstā, paziņo tieslietu ministram un izsniedz jaunuzņemtajam zvērinātam advokātam speciālu apliecību.

48. Sniedzot juridisko palīdzību, zvērināts advokāts ir tiesīgs:

1) aizstāvēt un pārstāvēt juridisko palīdzību lūgušo personu un tās tiesības un likumiskās intereses visās tiesās, prokuratūrās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, kā arī visās valsts un pašvaldību institūcijās, kā arī citās iestādēs, organizācijās un uzņēmējsabiedrībās (uzņēmumos);

2) vākt pierādījumus, arī pieprasot visus juridiskās palīdzības sniegšanai nepieciešamos dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem), kurām likumā noteiktajā kārtībā un gadījumos ir jāizsniedz šie dokumenti vai to noraksti un jānodrošina advokātam iespēja iepazīties ar tiem, kā arī likumā noteiktajā kārtībā sakarā ar juridiskās palīdzības sniegšanu saņemt lietpratēju atzinumu jautājumos, kuri prasa attiecīgas zināšanas;

3) iepazīties ar valsts un pašvaldību institūciju, tiesu, prokuratūru un pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu normatīvajiem un individuālajiem aktiem, ar citu informāciju, kas saistīta ar juridiskās palīdzības sniegšanu, kā arī saņemt šo dokumentu norakstus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

49. Zvērinātam advokātam ir jāizmanto visi likumā paredzētie līdzekļi un metodes, aizstāvot un pārstāvot juridisko palīdzību lūgušās personas tiesības un likumīgās intereses.

50. Zvērināti advokāti tiesas sēdēs nēsā īpašu tērpu — talāru.

51. Zvērināti advokāti ved civillietas un administratīvās lietas un pārstāv cietušos, civilprasītājus un civilatbildētājus krimināllietās, kā arī sniedz juridisko palīdzību jebkurai personai kriminālprocesā vai nu klientu uzdevumā, vai tiesas priekšsēdētāja uzdevumā, vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā pēc klientu lūguma.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

52. Krimināllietās zvērināti advokāti uzņemas aizstāvēt aizturētos, aizdomās turētos, apsūdzētos, tiesājamos un notiesātos vai nu pēc vienošanās ar viņiem vai viņu pārstāvjiem, vai tiesas priekšsēdētāja, procesa virzītāja, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

52.¹ Zvērinātiem advokātiem ir pienākums atbilstoši Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā sastādītajam advokātu dežūru grafikam veikt procesa virzītāja norādītajā laikā valsts nodrošināto aizstāvību vai pārstāvību Kriminālprocesa likumā noteiktajās atsevišķajās procesu­ālajās darbībās.

Ja zvērināts advokāts procesa virzītāja norādītajā laikā nevar pats piedalīties atsevišķajā procesuālajā darbībā, viņam jānodrošina, lai viņa vietā cits zvērināts advokāts ierastos juridiskās palīdzības sniegšanai, un par to jāinformē procesa virzītājs.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Pants stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)

53. Klients var uzdot zvērinātam advokātam savas lietas vešanu pilnā apmērā līdz tās pabeigšanai vai pilnvarot viņu tikai zināma uzdevuma veikšanai. Nav liegts vienā un tajā pašā lietā pieņemt vairākus zvērinātus advokātus.

54. Vest lietas tiesas priekšsēdētājs, procesa virzītājs, kā arī Latvijas Zvērinātu advokātu padome uzdod zvērinātiem advokātiem tikai pēc saskaņošanas ar katras tiesas rajonā praktizējošo zvērinātu advokātu vecāko.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

54.¹ Zvērinātu advokātu vecākais:

1) organizē tiesas darbības teritorijā praktizējošo advokātu darbu, kā arī sastāda advokātu dežūru grafikus valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai kriminālprocesā pēc procesa virzītāja pieprasījuma vai Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā — arī citās lietās;

2) nekavējoties, bet ne vēlāk kā triju darba dienu laikā pēc procesa virzītāja pieprasījuma saņemšanas paziņo viņam par advokāta piedalīšanos kriminālprocesā;

3) uzdod attiecīgajā tiesas darbības teritorijā praktizējošajiem advokātiem valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanu;

4) sniedz atbalstu citiem tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākajiem valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības nodrošināšanā.

Zvērinātu advokātu vecākajam ir tiesības saņemt no valsts budžetā šim mērķim paredzētajiem līdzekļiem atlīdzību par advokātu darba organizēšanu valsts nodrošinātās aizstāvības vai pārstāvības veikšanai, kā arī atlīdzinājumu to izdevumu segšanai, kuri radušies, veicot minētās funkcijas.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Pants stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)

55. Zvērināti advokāti nedrīkst atteikties no noslēgtās vienošanās vai dotā uzdevuma pildīšanas, nenorādot pamatotus iemeslus.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

56. (Izslēgts ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

57. Zvērināti advokāti par uzņemšanos vest lietu un attiecīgās atlīdzības apmēru rakstveidā vienojas ar klientu.

Klients jebkurā laikā var pieņemt viena zvērināta advokāta vietā citu zvērinātu advokātu vai pats uzņemties lietas vešanu, atlīdzinot advokātam par viņa veikto darbu saskaņā ar rakstveida vienošanos.

Strīda gadījumā, ja zvērināta advokāta un klienta vienošanās nav noslēgta rakstveidā, advokātam atlīdzību divkāršā apmērā, kā arī citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nosaka normatīvajos aktos par valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības samaksu noteiktajos apmēros. Atlīdzību advokātam un citus atlīdzināmos izdevumus sedz klients. Papildus atlīdzībai un citiem ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītajiem izdevumiem atlīdzināmi izdevumi, kas saistīti ar rakstveida pierādījumu iegūšanu, šo izdevumu faktiskajā apmērā.

Šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā noteikto zvērināta advokāta atlīdzību un citus ar juridiskās palīdzības sniegšanu saistītos atlīdzināmos izdevumus nesedz no valsts budžeta līdzekļiem.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

58. (Izslēgts ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

59. Zvērinātiem advokātiem Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktā kārtībā un tās kontrolē jāved klientu lietu uzskaite.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

60. Zvērinātiem advokātiem ir zīmogs ar viņu vārdu un uzvārdu.

61. (Izslēgts ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

62. (Izslēgts ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

63. Zvērinātam advokātam ir aizliegts pirkt vai citādā ceļā iegūt pilnvardevēju tiesības viņu prāvās ne vien uz sava vārda, bet arī tādējādi, it kā viņš iegūtu šīs tiesības citām personām. Visi šādi darījumi atzīstami par spēkā neesošiem.

64. Zvērināts advokāts nedrīkst uzstāties tiesā kā pilnvarnieks pret saviem augšupējiem un lejupējiem radiniekiem, savu laulāto, īstajiem brāļiem un māsām, kā arī tēva vai mātes brāļiem un māsām.

65. Zvērināts advokāts nedrīkst būt vienā un tajā pašā laikā abu pušu padomnieks un pilnvarnieks, viņš nedrīkst arī pāriet vienā un tajā pašā lietā no vienas puses pie otras.

66. Zvērināts advokāts nedrīkst uzņemties lietas vešanu vai aizstāvja pienākumus, ja šajā lietā kā tiesnesis vai amatpersona, kas tieši izmeklē lietu, darbojas viņa laulātais, viņa paša vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā bez pakāpju ierobežojuma, bet sānu līnijās — radniecības pirmajās trijās pakāpēs vai svainības divās pakāpēs.

67. Zvērināts advokāts nedrīkst izpaust sava pilnvardevēja noslēpumus ne tikai lietas vešanas laikā, bet arī pēc atbrīvošanas no lietas vešanas vai pēc lietas pabeigšanas. Viņam jānodrošina šo prasību ievērošana arī sava personāla darbā.

68. Par savas prakses vietas adreses maiņu zvērināts advokāts izsludina oficiālā laikrakstā un paziņo attiecīgajām tiesām, pirmstiesas izmeklēšanas iestādēm un Latvijas Zvērinātu advokātu padomei.

69. Zvērinātu advokātu atskaita no zvērinātu advokātu skaita pēc viņa iesnieguma vai sakarā ar viņa nāvi, vai pēc Latvijas Zvērinātu advokātu padomes iniciatīvas, ja viņš veselības stāvokļa dēļ nespēj veikt zvērināta advokāta pienākumus, kā arī ja vairāk par sešiem mēnešiem neattaisnotu iemeslu dēļ nav izdarījis maksājumus Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas uzturēšanai. Atskaitīšanas kārtību nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

70. Zvērināti advokāti šajā likumā noteiktajā kārtībā par savu darbību ir disciplināri un materiāli atbildīgi.

70.¹ Zvērināti advokāti šajā likumā noteiktajā kārtībā par zvērinātu advokātu vecākā pienākumu pildīšanu ir disciplināri atbildīgi.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Pants stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)

71.¹ Disciplinārlietu komisijas sēdes tiek protokolētas. Protokolu paraksta komisijas priekšsēdētājs un protokolētājs.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

71.² Pēc disciplinārlietas izskatīšanas disciplinārlietu komisija pieņem vienu no šādiem lēmumiem:

1) par disciplinārsoda uzlikšanu zvērinātam advokātam;

2) par disciplinārlietas izbeigšanu.

Disciplinārlietu komisija ir tiesīga pieņemt lēmumu, ja komisijas sēdē piedalās vairāk nekā puse no tās locekļiem.

Disciplinārlietu komisija pieņem lēmumus ar vienkāršu balsu vairākumu. Ja balsis sadalās vienādi, noteicošā ir komisijas priekšsēdētāja balss. Ja kādam no disciplinārlietu komisijas locekļiem ir atšķirīgas domas, tās ieraksta protokolā.

Lēmumu paraksta visi sēdē klātesošie disciplinārlietu komisijas locekļi.

Lēmumā norāda, vai zvērināta advokāta veiktās darbības ir disciplinārpārkāpums un kāds sods viņam uzlikts.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

72. Ierosinot disciplinārlietu vai disciplinārlietas izskatīšanas laikā, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības atstādināt zvērinātu advokātu no viņa pienākumu pildīšanas.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

74. Uzlikt disciplinārsodu — izslēgt no zvērinātu advokātu skaita — var:

1) par tīšu likuma pārkāpumu;

2) par Zvērinātu advokātu ētikas kodeksa normu rupju pārkāpumu;

3) ja disciplinārsods tiek uzlikts atkārtoti;

4) ja zvērināts advokāts nepilda ar disciplinārsodu uzlikto pienākumu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

75. (Izslēgts ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

76. Disciplinārsodu zvērinātam advokātam var uzlikt ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc disciplinārpārkāpuma atklāšanas dienas, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

77. Disciplinārlietu komisija nevar uzlikt zvērinātam advokātam nevienu no šā likuma 73.pantā minētajiem sodiem, ja tā iepriekš nav pieprasījusi no šā zvērināta advokāta rakstveida paskaidrojumu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

78. Izskatot disciplinārlietu, disciplinārlietu komisija uzaicina zvērinātu advokātu mutvārdu paskaidrojumu sniegšanai.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

79. Ja zvērināts advokāts disciplinārlietu komisijas noteiktajā termiņā nedod paskaidrojumus vai neierodas uz disciplinārlietu komisijas sēdi bez attaisnojošiem iemesliem, disciplinārlietu komisija pieņem lēmumu, pamatojoties uz lietā noskaidrotajiem apstākļiem un tās rīcībā esošajām ziņām.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

80. Disciplinārlietu komisijai, izskatot disciplinārlietas, ir tiesības uzklausīt arī citu personu paskaidrojumus un prasīt lietpratēju atzinumus, pieprasīt ziņas un dokumentus no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī no citām iestādēm, organizācijām un uzņēmējsabiedrībām (uzņēmumiem) un to amatpersonām.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

81. Disciplinārlietu komisijas lēmumus disciplināri sodītais var pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

82. Par zvērināta advokāta sodīšanu disciplinārlietu komisija pēc lēmuma spēkā stāšanās paziņo sūdzības iesniedzējam, Latvijas Zvērinātu advokātu padomei un tieslietu ministram. Zvērināta advokāta izslēgšanu Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina arī oficiālajā laikrakstā.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

83. Par zvērināta advokāta palīgu var būt divdesmit viena gada vecumu sasniedzis Latvijas pilsonis, kas:

1) atbilst šā likuma 14.panta 2., 4. un 5.punktā paredzētajiem noteikumiem;

2) norādījis, kurš no zvērinātiem advokātiem piekritis būt par viņa patronu — uzņēmies vadīt, apmācīt, nodarbināt un uzraudzīt palīgu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

84. Par zvērināta advokāta palīga patronu var būt zvērināts advokāts, kas ne mazāk kā piecus gadus praktizējis kā zvērināts advokāts un spēj vadīt, nodarbināt un uzraudzīt palīgu. Par to katrā atsevišķā gadījumā spriež Latvijas Zvērinātu advokātu padome.

85. Zvērinātam advokātam nevar būt vairāk par diviem palīgiem.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

86. Par zvērinātu advokātu palīgiem nevar uzņemt personas, kuras minētas šā likuma 15.panta 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10. un 11.punktā, bet no zvērinātu advokātu palīgu skaita izslēdzamas personas, kuras minētas šā likuma 16.panta 1., 2., 3., 4., 5., 6. un 8.punktā.

Zvērinātu advokātu palīgu darbība apturama vai viņi atstādināmi no pienākumu pildīšanas saskaņā ar šā likuma 16.¹ un 17.panta noteikumiem.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

87. Latvijas Zvērinātu advokātu padome zvērinātu advokātu palīgus uzņem ne retāk kā divas reizes gadā, iepriekš nosakot uzņemšanas laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

88. (Izslēgts ar 19.02.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

89. Zvērināta advokāta palīga pretendents iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei šā likuma 39.pantā minētos dokumentus. Ja pretendents atbilst šā likuma prasībām, Latvijas Zvērinātu advokātu padome pieņem lēmumu par viņa uzņemšanu zvērinātu advokātu palīgu skaitā.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

90. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes priekšsēdētājs vai viņa vietnieks padomes sēdē pasludina padomes lēmumu par uzņemšanu zvērinātu advokātu palīgos, dod jaunuzņemtajam vispārīgus norādījumus par zvērināta advokāta palīga darbību un pienākumiem, bet personas, kas uzņemtas zvērinātu advokātu palīgu skaitā, dod solījumu godīgi un apzinīgi pildīt savus pienākumus.

91. Par personām, kas uzņemtas zvērinātu advokātu palīgu skaitā, kā arī par to, kur un pie kāda patrona tās darbosies, Latvijas Zvērinātu advokātu padome izsludina oficiālā laikrakstā un paziņo tieslietu ministram, kā arī attiecīgās tiesas darbības teritorijā praktizējošo zvērinātu advokātu vecākajam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

92. Zvērinātu advokātu palīgiem jādarbojas zvērinātu advokātu vadībā un uzraudzībā.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

93. Pirmajos sešos mēnešos pēc uzņemšanas zvērinātu advokātu palīgi nevar vest lietas tiesās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs. Šajā laikā zvērinātu advokātu palīgi sagatavojas advokāta pienākumu veikšanai, darbojoties patrona vadībā un izpildot atsevišķus uzdevumus patrona uzraudzībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.02.2004. un 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

94. Pēc sešiem mēnešiem zvērināta advokāta palīgs kārto pirmo zvērināta advokāta palīga eksāmenu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā. Pēc šā eksāmena nokārtošanas zvērināta advokāta palīgs var vest lietas tiesās, prokuratūrās un pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs uz patrona pārpilnvarojuma pamata un viņa vadībā.

Ja zvērināta advokāta palīgs nenokārto eksāmenu gada laikā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome lemj par viņa izslēgšanu no zvērinātu advokātu palīgu skaita.

(27.05.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

95. Pēc viena gada zvērināta advokāta palīgs kārto otro zvērināta advokāta palīga eksāmenu Latvijas Zvērinātu advokātu padomes noteiktajā kārtībā.

Ja nokārtots otrais eksāmens un attiecīgās pirmstiesas izmeklēšanas iestādes, prokuratūras, tiesas, kā arī attiecīgās tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākais nav devis negatīvas atsauksmes par zvērināta advokāta palīga sniegto juridisko palīdzību, Latvijas Zvērinātu advokātu padome var atļaut zvērināta advokāta palīgam vest lietas pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs, prokuratūrās un tiesās bez pārpilnvarojuma, izņemot krimināllietas apgabaltiesās un Augstākajā tiesā; tās zvērināta advokāta palīgs var vest uz patrona pārpilnvarojuma pamata un viņa vadībā.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

96. Kad zvērināta advokāta palīgs patrona vadībā nostrādājis trīs gadus, viņš var kārtot advokāta eksāmenu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

97. (Izslēgts ar 27.05.2004. likumu, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

98. Lietu vešanai bez patrona pārpilnvarojuma šā likuma 95.pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Zvērinātu advokātu padome zvērināta advokāta palīgam izsniedz attiecīgu apliecību.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

99. Katram zvērināta advokāta palīgam visas viņa vestās lietas jāreģistrē Latvijas Zvērinātu advokātu padomes apstiprinātajā kārtībā un šo lietu saraksts jāiesniedz padomei līdz ar paskaidrojumiem par savu darbību, kurus apliecinājis patrons.

100. Zvērinātu advokātu palīgiem obligāti jāpiedalās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes organizētajos kvalifikācijas paaugstināšanas pasākumos, kā arī jāpilda visi citi pienākumi, kurus padome viņiem uzliek.

Zvērinātu advokātu palīgiem pēc šā likuma 94. un 95.pantā noteikto zvērināta advokāta palīga eksāmenu nokārtošanas jāveic valsts nodrošinātā aizstāvība vai pārstāvība kriminālprocesā visās tiesu darbības teritorijās Latvijas Zvērinātu advokātu padomes uzdevumā vai šajā likumā noteiktajos gadījumos — attiecīgās tiesu darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākā uzdevumā, vai pēc procesa virzītāja uzaicinājuma šā likuma 52.¹ pantā noteiktajā gadījumā.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Otrā daļa stājas spēkā 01.01.2009. Sk. pārejas noteikumus.)

101. Par zvērināta advokāta palīgu jādarbojas trīs gadus. Zvērināta advokāta palīgs, kas nākamo divu gadu laikā nav uzņemts zvērinātu advokātu skaitā, izslēdzams no zvērinātu advokātu palīgu skaita. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pamatotu iemeslu dēļ var pagarināt termiņu uz gadu.

(19.02.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2004.)

102. Attiecībā uz zvērinātu advokāta palīgu tiesībām un pienākumiem piemērojami šā likuma 48.—69.panta noteikumi.

103. Zvērinātu advokātu palīgu profesionālai sagatavošanai, viņu darbības uzraudzībai un vadīšanai Latvijas Zvērinātu advokātu padome izveido uzraudzības un eksāmenu komisijas no zvērinātiem advokātiem.

104. Zvērināta advokāta palīga darbības tiešo uzraudzību veic patrons, kura norādījumi palīgam ir saistoši.

105. Attiecībā uz zvērinātu advokātu palīgu atbildību piemērojami šā likuma 70.—82.panta noteikumi.

106. Zvērināti advokāti piekopj brīvo profesiju.

107. Zvērinātu advokātu profesionālā darbība (prakse) ir intelektuāls darbs, un tās mērķis nav peļņas gūšana.

108. Zvērinātu advokātu prakse tiek organizēta tikai šajā likumā noteiktajā veidā.

109. Zvērināti advokāti praksi uzsāk tikai pēc viņu iekļaušanas zvērinātu advokātu sarakstā. Par to Zvērinātu advokātu padome paziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai. Par savas prakses vietas adresi un tās maiņu zvērinātam advokātam jāziņo attiecīgajai Valsts ieņēmumu dienesta nodaļai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

110. Ja zvērināts advokāts pieļāvis klienta tiesību aizskārumu un tā sekas ir kāds zaudējums, klientam ir tiesības prasīt apmierinājumu no zvērināta advokāta, ciktāl viņu par šo aizskārumu var vainot.

111. Zvērināts advokāts šā likuma 110.pantā noteiktajos gadījumos ir atbildīgs par klientam nodarītajiem zaudējumiem, kas radušies viņa vadībā savus pienākumus veicoša tāda zvērināta advokāta palīga sniegtās juridiskās palīdzības rezultātā, kurš nav nokārtojis otro zvērināta advokāta palīga eksāmenu, kā arī uz patrona pārpilnvarojuma pamata vesto lietu rezultātā.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

112. Ar brīdi, kad zvērināta advokāta palīgs ir saņēmis Latvijas Zvērinātu advokātu padomes atļauju (šā likuma 98.pants) un sācis vest lietas bez patrona pārpilnvarojuma, viņš pats ir atbildīgs savam klientam 110.pantā noteiktajos gadījumos.

113. Piedāvāt advokāta palīdzību lietu vešanai tiesās, kā arī reklamēt šādu palīdzību ir tiesīgi vienīgi Latvijas zvērināti advokāti un zvērinātu advokātu palīgi.

Latvijas zvērinātu advokātu un zvērinātu advokātu palīgu reklāmas noteikumus nosaka Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas statūti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

116. Zvērināti advokāti praktizē individuāli vai arī sadarbībā vienīgi ar citiem zvērinātiem advokātiem.

Zvērināti advokāti var izveidot zvērinātu advokātu birojus, kurus reģistrē Latvijas Zvērinātu advokātu padomē.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

117. Zvērināti advokāti praktizē tieši un personiski.

118. Zvērināti advokāti uz darba līguma pamata var pieņemt darbā tehnisko, saimniecisko vai konsultatīvo personālu, par kura darbību viņi atbild un kuram ir aizliegts nodarboties ar juridiskās palīdzības sniegšanu.

119. Zvērināti advokāti kārto savu ieņēmumu un izdevumu uzskaiti. Ieņēmumus no zvērināta advokāta prakses veido klientu maksājumi par sniegto juridisko palīdzību. Zvērinātu advokātu izdevumi ir izdevumi, kas saistīti ar juridiskās palīdzības sniegšanu vai noteikti šajā likumā.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

120. (Izslēgts ar 30.10.2003. likumu, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

(Daļa 30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

121. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts iesniedz Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecību (sertifikātu), kas apliecina viņa reģistrāciju savas mītnes valsts (Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā advokāts ieguvis tiesības izmantot advokāta profesionālo nosaukumu, pirms tika uzsākta darbība Latvijā) kompetentajā institūcijā, Latvijas Zvērinātu advokātu padome reģistrē Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu atsevišķā reģistrā. Šī apliecība (sertifikāts) reģistrācijai Latvijā ir derīga trīs mēnešus no tās izsniegšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

122. Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par advokāta reģistrāciju un reģistrētā advokāta vārdu un uzvārdu publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

123. Reģistrējoties saskaņā ar šā likuma 121.panta noteikumiem, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts saņem apliecību ar norādi par tiesībām veikt profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu. Profesijas nosaukumu izsaka mītnes valsts oficiālajā valodā tā, lai novērstu šā nosaukuma sajaukšanu ar Latvijas zvērinātu advokātu profesionālo nosaukumu.

Apliecībā norāda profesionālo organizāciju, kuras loceklis savā mītnes valstī ir Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, vai tiesu iestādi, kurā viņš ir tiesīgs praktizēt saskaņā ar savas mītnes valsts likumiem.

124. Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts, kas praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, tiesas procesos krimināllietās ir tiesīgs piedalīties tikai kopā ar Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģijas advokātu.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

125. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti, kuri Latvijā praktizē ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, var veidot apvienotu praksi ar tādiem pašiem nosacījumiem kā Latvijas zvērināti advokāti.

126. Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti var veidot savu mītnes valstu advokātu apvienību filiāles Latvijā, kā arī izmantot mītnes valstu advokātu apvienību nosaukumus, ja mītnes valsts advokātu apvienībā apvienojušies pilntiesīgi Eiropas Savienības dalībvalstu advokāti.

127. Latvijas Zvērinātu advokātu padomei ir tiesības ierosināt disciplinārlietu pret Eiropas Savienības dalībvalsts advokātu par likumu un citu normatīvo aktu, kā arī Latvijas zvērinātu advokātu profesionālās ētikas normu pārkāpšanu.

Pirms disciplinārlietas ierosināšanas Latvijas Zvērinātu advokātu padome informē advokāta mītnes valsts kompetento institūciju par visiem attiecīgajiem faktiem un disciplinārlietas izskatīšanas laikā sadarbojas ar advokāta mītnes valsts kompetento institūciju. Lēmumu par disciplinārsoda piemērošanu pieņem advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija saskaņā ar savas valsts materiālajām un procesuālajām tiesību normām.

128. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta mītnes valsts kompetentā institūcija aizliedz advokātam praktizēt savas valsts teritorijā, Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā nevar praktizēt ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu.

129. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt vai anulēt Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta reģistrāciju var pārsūdzēt tiesā.

130. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts apliecina valsts valodas prasmi un zināšanas Latvijas tiesībās un Latvijas Zvērinātu advokātu padome atzīst Eiropas Savienības dalībvalsts advokāta profesionālo kvalifikāciju par atbilstošu pastāvīgai darbībai, viņam ir tādas pašas tiesības uz profesionālo darbību un pienākumi kā Latvijas zvērinātam advokātam.

131. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts Latvijā vismaz trīs gadus nepārtraukti ir veicis profesionālo darbību ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu un ja viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei apliecina nepieciešamās zināšanas un iegūto praksi Latvijas tiesību jomā, viņam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

132. Lai apliecinātu nepieciešamās zināšanas un prasmi, pretendents Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un attiecīgos dokumentus par to lietu skaitu un saturu, ar kurām viņš ir nodarbojies. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pārbauda, cik efektīva un regulāra bijusi attiecīgā advokāta darbība, papildus pieprasot advokāta paskaidrojumus mutvārdos vai rakstveidā.

133. Ja Eiropas Savienības dalībvalsts advokāts vismaz trīs gadus Latvijā nav darbojies ar savas mītnes valsts profesijas nosaukumu, viņš Latvijas Zvērinātu advokātu padomei iesniedz iesniegumu un mītnes valstī atzītus profesionālās kvalifikācijas un tiesību pierādījumus. Latvijas Zvērinātu advokātu padome atbilstoši likumam "Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu" organizē profesionālās kvalifikācijas atbilstības eksāmenu. Pēc šā eksāmena sekmīgas nokārtošanas advokātam izsniedz profesionālās kvalifikācijas atzīšanas apliecību.

134. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ar motivētu lēmumu var advokātam atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu, ja advokāta profesionālā kvalifikācija neatbilst Latvijas zvērināta advokāta profesionālās kvalifikācijas nosacījumiem vai advokāta profesionālajā darbībā ir bijuši disciplinārie un cita veida pārkāpumi. Latvijas Zvērinātu advokātu padomes lēmumu atteikt profesionālās kvalifikācijas atzīšanu var pārsūdzēt tiesā.

1. Grozījums likuma 4.pantā par Eiropas Savienības dalībvalstu advokātu praktizēšanu Latvijā un likuma septītā daļa stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

2. Latvijas Zvērinātu advokātu padome pirmo reizi disciplinārlietu komisiju ievēlē uz atlikušo padomes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka, padomes locekļu un revīzijas komisijas pilnvaru laiku.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.06.2004.)

3. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim, ievērojot līdz 2009.gada 1.janvārim pastāvošo zvērinātu advokātu vecāko atlases kārtību, uz vienu gadu apstiprina tiesas darbības teritorijas zvērinātu advokātu vecākos, kuri darbību uzsāk ar 2009.gada 1.janvāri.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

4. Latvijas Zvērinātu advokātu padome ne vēlāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim, ievērojot līdz 2009.gada 1.janvārim pastāvošo advokātu dežūru grafiku sastādīšanas kārtību, nodrošina, lai advokātu dežūru grafiki, kuri piemērojami ar 2009.gada 1.janvāri, tiktu sastādīti vismaz vienam mēnesim visām tiesu darbības teritorijām.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

5. Latvijas Zvērinātu advokātu padome līdz 2009.gada 1.novembrim organizē tiesu darbības teritoriju zvērinātu advokātu vecāko atlasi un apstiprina tiesas darbības teritoriju zvērinātu advokātu vecākos, kuri darbību uzsāk ar 2010.gada 1.janvāri.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

6. Līdz šā likuma 41.² panta otrajā daļā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2009.gada 1.janvārim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.160 “Noteikumi par advokāta eksāmena kārtību un minimālo zināšanu apjomu”, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

7. Šā likuma 12., 34., 51., 52., 54. un 100.panta grozījumi, kas paredz Latvijas Zvērinātu advokātu padomes, zvērinātu advokātu vecāko un zvērinātu advokātu dalību valsts nodrošinātās juridiskās palīdzības sniegšanā, stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008. Grozījumi 12.pantā, 34.panta 6., 7., 9., 10. un 12.punktā, kā arī 51., 52. un 54.pantā iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2009.)

8. Šā likuma 52.¹, 54.¹ un 70.¹ pants stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.)

(30.10.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.11.2003.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 77/249/EEC un 98/5/EC.