Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums
(Likuma nosaukums 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 1.pants. Likumā lietotie termini Likumā ir lietoti šādi termini: 1) fonda ieguldītājs — persona, kurai pieder ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecība; 2) fonda manta — lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu; 3) ieguldījumu apliecība — pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā vai apakšfondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības; 4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds ) — lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī lietas, kas iegūtas darījumos ar fonda mantu; 5) ieguldījuma objekts — pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu; 6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā; 7) sabiedrības ieinteresētās personas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni; 8) riska samazināšanas princips — finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus; 9) turētājbanka — persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus; 10) turētājbankas ieinteresētās personas — turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni; 11) pārvedami vērtspapīri — kapitāla vērtspapīri (akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā); obligācijas un citi parāda vērtspapīri; citi vērtspapīri, kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas un kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos pārvedamos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā; 12) naudas tirgus instrumenti — likvīdas parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā un kuras parasti tirgo naudas tirgū; 13) finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus; 14) atvasinātie finanšu instrumenti — finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē; 15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšana; 16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts — valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese); 17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts — valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus; 18) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, ja: a) šai personai ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības vai koncerna līguma pamata saskaņā ar koncernus regulējošajiem normatīvajiem aktiem, b) starp personu un komercsabiedrību pastāv šā punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecībām analoģiskas attiecības; 19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību; 20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība; 21) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība: a) dalības veidā — tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no balsstiesībām vai pamatkapitāla, vai kontrole pār šāda apjoma balsstiesībām vai pamatkapitālu, b) kontroles veidā, c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā; 22) apakšfonds — nošķirta ieguldījumu fonda mantas daļa, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar šo mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas; 23) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 24) Desmit valstu grupa — valstis, kuras ar Starptautisko Valūtas fondu noslēgušas Vispārējo vienošanos par aizņēmumiem; 25) būtiska līdzdalība — personas vai vairāku personu, kas uz vienošanās pamata rīkojas saskaņoti, tieši vai netieši iegūta līdzdalība, kura aptver 10 un vairāk procentus no komercsabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai dod iespēju būtiski ietekmēt komercsabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu; 26) kritiskās situācijas analīze — analīze, ko ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāna portfeli; 27) fonda pārrobežu pārvalde — pārvaldes pakalpojums, ko sabiedrība sniedz tādam ieguldījumu fondam, kura izcelsmes valsts nav fondu pārvaldošās sabiedrības izcelsmes valsts; 28) dalībvalsts — Eiropas Savienības dalībvalsts vai Eiropas Ekonomikas zonas valsts; 29) fonda izcelsmes valsts — valsts, kurā fonds ir reģistrēts; 30) fonda uzņēmējvalsts — valsts, kura nav fonda izcelsmes valsts un kuras teritorijā ir atļauts laist publiskā apgrozībā šā fonda ieguldījumu apliecības; 31) filiāle — teritoriāli vai citādi nošķirta ieguldījumu pārvaldes sabiedrības struktūrvienība, kam nav juridiskās personas statusa un kas sniedz pārvaldes pakalpojumus, kurus atbilstoši dalībvalsts uzraudzības institūcijas izsniegtajai licencei ir tiesīga sniegt šī ieguldījumu pārvaldes sabiedrība; 32) fondu apvienošana — tiesisko pasākumu kopums, kura rezultātā: a) pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds — tiek pievienots iegūstošajam fondam — citam pastāvošam fondam vai apakšfondam. Pievienojamais fonds nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam un beidz pastāvēt bez likvidācijas procesa. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret pievienojamā fonda ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības, b) pievienojamais fonds — divi vai vairāki fondi vai apakšfonds —, beidzot pastāvēt bez likvidācijas procesa, nodod visus savus aktīvus un saistības iegūstošajam fondam — jaundibinātajam fondam vai apakšfondam. Pievienojamā fonda ieguldītāji apmaiņā pret savām ieguldījumu apliecībām saņem iegūstošā fonda ieguldījumu apliecības un samaksu naudā, kas nepārsniedz 10 procentus no šo ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības, c) pievienojamais fonds — viens vai vairāki fondi vai apakšfonds —, kas turpina pastāvēt līdz saistību izpildei, nodod visus savus aktīvus iegūstošajam fondam — tā paša fonda apakšfondam, jaundibinātajam fondam vai citam pastāvošam fondam vai tā apakšfondam; 33) fondu pārrobežu apvienošana — tādu fondu apvienošana: a) no kuriem vismaz divi ir reģistrēti dažādās dalībvalstīs, b) kuri reģistrēti vienā dalībvalstī un kurus apvieno jaunizveidotā fondā, ko reģistrē citā dalībvalstī; 34) fondu iekšzemes apvienošana — divu vai vairāku Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu apvienošana; 35) pastāvīgs informācijas nesējs — jebkurš instruments, kas ieguldītājam dod iespēju uzglabāt viņam personiski adresētu informāciju tā, lai nodrošinātu informācijas pieejamību un izmantošanu nemainītā veidā par informācijas sniegšanai nepieciešamo laikposmu; 36) galvenās un pakārtotās struktūras darījumi — galvenā un pakārtotā fonda veiktie savstarpējie struktūras darījumi, kas tiek veikti starp diviem ieguldījumu fondiem un kuru rezultātā pakārtotais fonds iegulda vismaz 85 procentus no saviem aktīviem galvenajā fondā; 37) pakārtotais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kurš ir saņēmis atļauju galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanai un kuram, neievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus ieguldījumu fondos, ir atļauts vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā ieguldījumu fondā vai apakšfondā; 38) galvenais fonds — ieguldījumu fonds vai tā apakšfonds, kura ieguldītājs ir cits ieguldījumu fonds, kas vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldījis šajā fondā vai apakšfondā; 39) ar sabiedrību saistīta persona — sabiedrības amatpersona, sabiedrības darbinieks, kā arī cita fiziskā persona, kura ir iesaistīta to pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, ko veic sabiedrība, un kuras darbību šī sabiedrība kontrolē, vai fiziskā persona, kura ir tieši iesaistīta deleģētā pakalpojuma sniegšanā tādai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus; 40) klients — ieguldījumu fonds, alternatīvo ieguldījumu fonds, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu ieguldījumu plāns, privāto pensiju fondu izveidotais pensiju plāns, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos pārvaldes pakalpojumus, vai persona, kas saņem ieguldījumu pārvaldes sabiedrības sniegtos šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 2.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir noteikt ieguldījumu pārvaldes sabiedrību un ieguldījumu fondu tiesisko statusu, tiesības, pienākumus un atbildību, dibināšanas kārtību un darbības principus, reglamentēt prasības ieguldījumu fondu pārvaldīšanai un ieguldījumu veikšanai, kā arī regulējošo prasību ievērošanas uzraudzību. (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 3.pants. Likumā regulētā darbība (1) Šis likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un tiek veikta to apvienota ieguldīšana piesaistītāja vārdā. (2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā iegūto naudas līdzekļu ieguldīšana atļauta tikai šajā likumā noteiktajos ieguldījuma objektos. (3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai: 1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai; 2) dalībvalstī licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 18.03.2004. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība
(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 4.pants. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbības uzsākšana (1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk — sabiedrība) darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem. (11) Sabiedrība uzskatāma par finanšu un kapitāla tirgus dalībnieku Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma izpratnē, un uz to attiecas Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likuma normas. (2) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas. (3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk— Komisija) šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence). (4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam. (5) Komisija licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma. (6) Komisija savā mājaslapā internetā nodrošina pieejamību sabiedrības un ieguldījumu fonda darbību regulējošiem normatīvajiem aktiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 5.pants. Sabiedrības darbības veidi (1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde un valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšana. Sabiedrības darbību valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanā regulē arī Valsts fondēto pensiju likums. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus: 1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana; 2) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības: a) fonda juridisko lietu un grāmatvedības kārtošana, b) informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma, c) fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana, d) fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība, e) fonda ienākuma sadale, f) ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana, g) norēķinu par līgumsaistībām izpilde, h) ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana, i) fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošana; 3) fonda mārketings (reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte un citi līdzīgi pakalpojumi). (2) Sabiedrība papildus ieguldījumu fondu pārvaldei drīkst veikt ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu, ja šo portfeli veido viens vai vairāki Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētie finanšu instrumenti. (3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem Finanšu instrumentu tirgus likuma 3.panta otrajā daļā minētajos finanšu instrumentos un veikt ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību turēšanu un administrēšanu. (4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī šā panta trešajā daļā minētos blakuspakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus. (5) Sabiedrība papildus šā panta pirmās daļas pirmajā teikumā minētajām darbībām drīkst veikt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem” un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi saskaņā ar Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likumu. (6) Sabiedrība nav tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī šā likuma 76.pantā noteiktajā kārtībā, ja tā par pamatdarbību ir izvēlējusies vienīgi valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu. (7) Sabiedrība nav tiesīga sniegt šajā pantā neminētus pakalpojumus. (19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 6. pants. Sabiedrības atrašanās vieta un firma (1) Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā. (2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vai tās saīsinājums "IPS". (3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību. 7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem (1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona: 1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt; 2) kurai ir nevainojama reputācija; 3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt. (2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos. (3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskā persona un juridiskās personas akcionāri un īpašnieki (patiesie labuma guvēji), uz kuriem var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktā noteiktos ierobežojumus. (4) Komisijai ir tiesības pārbaudīt sabiedrības akcionāru identitāti, bet, ja sabiedrības akcionāri ir juridiskās personas, — ziņas par to akcionāriem un īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem), līdz ir iegūta informācija par īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām. Minētajām personām ir pienākums nodrošināt Komisiju ar šo informāciju, ja tā nav pieejama publiskajos reģistros, no kuriem Komisija ir tiesīga šādu informāciju saņemt. (11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2010.) 7.1 pants. Būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā (1) Būtisku līdzdalību sabiedrībā drīkst iegūt persona, kura atbilst sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām, kā arī nodrošina šā panta septītajā daļā noteikto kritēriju izpildi. (2) Persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt informāciju par personām, kuras pretendē uz būtisku līdzdalību (būtisku līdzdalību faktiski ieguvušajām vai aizdomās par šādas līdzdalības iegūšanu turamajām personām), to skaitā par juridisko (reģistrēto) personu īpašniekiem (patiesajiem labuma guvējiem) — fiziskajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (4) Ja persona vēlas palielināt savu būtisko līdzdalību, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, vai ja sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību, attiecīgā persona par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno Komisijas normatīvajos noteikumos paredzēto informāciju, kas nepieciešama, lai izvērtētu personas atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. Paziņojumam pievienojamās informācijas saraksts publicējams Komisijas mājaslapā internetā. (5) Komisija divu darbdienu laikā no dienas, kad saņemts šā panta otrajā vai ceturtajā daļā minētais paziņojums, vai divu darbdienu laikā pēc Komisijas pieprasītās papildu informācijas saņemšanas rakstveidā informē personu par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu un par vērtēšanas perioda beigu datumu. (6) Komisijai šā panta septītajā daļā noteiktajā vērtēšanas perioda laikā, bet ne vēlāk kā vērtēšanas perioda piecdesmitajā darbdienā ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par šajā pantā minētajām personām, lai izvērtētu šo personu atbilstību šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem. (7) Komisija ne vēlāk kā 60 darbdienu laikā no dienas, kad personai nosūtīta šā panta piektajā daļā minētā informācija par paziņojuma saņemšanu, izvērtē personas brīvā kapitāla pietiekamību, stabilitāti un plānotās līdzdalības iegūšanas finansiālo pamatotību, lai nodrošinātu tās sabiedrības noturīgu un rūpīgu pārvaldību, kurā plānots iegūt līdzdalību, un ņem vērā šīs personas iespējamo ietekmi uz sabiedrības vadību un darbību, kā arī šādus kritērijus: 1) personas nevainojama reputācija un atbilstība sabiedrības akcionāriem noteiktajām prasībām; 2) tās personas nevainojama reputācija un pieredze, kura plānotās līdzdalības iegūšanas rezultātā vadīs sabiedrības darbību; 3) personas finanšu stabilitāte, jo īpaši saistībā ar veiktās vai plānotās saimnieciskās darbības veidu sabiedrībā, kurā plānots iegūt līdzdalību; 4) vai sabiedrība spēs pildīt un turpmāk pildīs šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās regulējošās prasības un vai tās komercsabiedrību grupas struktūra, kuras sastāvā šī sabiedrība iekļausies, neierobežo Komisijas iespējas veikt tai likumā noteiktās uzraudzības funkcijas, nodrošināt efektīvu informācijas apmaiņu starp sabiedrības uzraudzības institūcijām un noteikt sabiedrības uzraudzības institūciju uzraudzības pilnvaru sadalījumu; 5) vai ir pamatotas aizdomas, ka saistībā ar plānoto līdzdalības iegūšanu ir veikta nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšana un terorisma finansēšana vai ir mēģināts veikt šādas darbības, vai ka plānotā līdzdalības iegūšana varētu palielināt šādu risku. (8) Pieprasot šā panta sestajā daļā minēto papildu informāciju, Komisijai ir tiesības vienu reizi pārtraukt vērtēšanas periodu līdz dienai, kad šī informācija tiek saņemta, bet ne ilgāk kā uz 20 darbdienām. Komisijai ir tiesības pagarināt minēto vērtēšanas perioda pārtraukumu līdz 30 darbdienām, ja persona, kura vēlas iegūt, ir ieguvusi, vēlas palielināt vai ir palielinājusi savu būtisko līdzdalību sabiedrībā, nav pakļauta apdrošināšanas sabiedrību, pārapdrošināšanas sabiedrību, kredītiestāžu, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku vai ieguldījumu brokeru sabiedrību darbības uzraudzībai vai šīs personas mītnes (reģistrācijas) vieta nav dalībvalstī. Ja Komisija ir pārtraukusi šā panta septītajā daļā noteikto 60 darbdienu vērtēšanas periodu, pārtraukuma laiku vērtēšanas periodā neieskaita. (9) Komisija šā panta septītajā daļā minētajā termiņā pieņem lēmumu, ar kuru aizliedz personai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ja: 1) persona neatbilst šā panta septītajā daļā noteiktajiem kritērijiem; 2) persona nesniedz vai atsakās sniegt Komisijai šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju; 3) no personas neatkarīgu apstākļu dēļ tai nav iespējams sniegt šajā likumā noteikto informāciju vai Komisijas pieprasīto papildu informāciju. (10) Komisija divu darbdienu laikā, nepārsniedzot šā panta septītajā daļā noteikto vērtēšanas periodu, pēc šā panta devītajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas nosūta to personai, kurai aizliedz iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā. (11) Ja Komisija šā panta septītajā daļā minētajā termiņā nenosūta personai motivētu lēmumu, ar kuru aizliedz tai iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā, uzskatāms, ka Komisija piekrīt šīs personas būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā. (12) Šā panta septītās daļas 3.punkta noteikumi nav attiecināmi uz juridisko personu, ja tās akcijas ir iekļautas Latvijas vai citas dalībvalsts regulētajā tirgū vai tādā regulētajā tirgū, kura organizētājs ir Starptautiskās Fondu biržu federācijas pilntiesīgs loceklis, un šī juridiskā persona Komisijai sniedz ziņas par saviem akcionāriem, kuriem tajā ir būtiska līdzdalība. (13) Ja Komisija ir piekritusi, ka persona iegūst vai palielina būtisku līdzdalību sabiedrībā, šī persona savu būtisko līdzdalību sabiedrībā iegūst vai palielina ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā no dienas, kad nosūtīts šā panta piektajā daļā minētais rakstveida apstiprinājums par paziņojuma vai papildu informācijas saņemšanu. Ja līdz minētā termiņa beigām persona nav ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā, Komisijas piekrišana tās būtiskas līdzdalības iegūšanai vai palielināšanai sabiedrībā zaudē spēku. Pēc personas motivēta rakstveida lūguma Komisija var lemt par minētā termiņa pagarināšanu. (14) Izvērtējot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos paziņojumus, Komisija konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijām, ja būtiskas līdzdalības ieguvējs ir dalībvalsts apdrošinātājs, pārapdrošinātājs, dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieks, ieguldījumu brokeru sabiedrība vai dalībvalsts apdrošinātāja, dalībvalsts pārapdrošinātāja, dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieka, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības vai ieguldījumu brokeru sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalsts apdrošinātāju, dalībvalsts pārapdrošinātāju, dalībvalstī reģistrētu kredītiestādi, alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldnieku, ieguldījumu pārvaldes sabiedrību vai ieguldījumu brokeru sabiedrību, un ja, attiecīgajai personai iegūstot vai palielinot būtisku līdzdalību, sabiedrība kļūst par šīs personas meitas sabiedrību vai nonāk tās kontrolē. (15) Izvērtējot personas finansiālā stāvokļa stabilitāti, prasības par brīvā kapitāla pietiekamību nav attiecināmas uz kredītiestādēm un apdrošināšanas sabiedrībām. (16) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām. (17) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības kontroli (izšķirošu ietekmi) pār Komisijas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50 procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norāda personas līdzdalības apmēru, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas. (11.03.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 7.2 pants. Netieši iegūta līdzdalība Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā attiecīgās personas (turpmāk šajā pantā — konkrētā persona) šādas sabiedrībā iegūtās balsstiesības: 1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot tai par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi; 2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu; 3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot; 4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā; 5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šā panta 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem; 6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām; 8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var īstenot kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus; 9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 7.3 pants. Neziņošanas sekas (1) Ja persona, kas tiek turēta aizdomās par būtiskas līdzdalības iegūšanu sabiedrībā, nesniedz vai atsakās sniegt šā likuma 7.1 panta trešajā daļā minēto informāciju un tās līdzdalība kopā aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita, tā nevar izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības. Komisija nekavējoties par šo faktu informē attiecīgos akcionārus un sabiedrību. (2) Ja persona, neievērojot Komisijas aizliegumu, iegūst vai palielina būtisku līdzdalību, tai nav tiesību izmantot visu tai piederošo akciju balsstiesības, bet akcionāru sapulces lēmumi, kas pieņemti, izmantojot šo akciju balsstiesības, nav spēkā no to pieņemšanas brīža un uz šo lēmumu pamata nedrīkst lūgt izdarīt ierakstus komercreģistrā un citos publiskos reģistros. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 8.pants. Sabiedrības kapitāls (1) Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125000 euro. (2) Sākotnējo kapitālu veido: 1) apmaksātais akciju kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu; 2) akciju emisijas uzcenojums; 3) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezerves); 4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; 5) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības (turpmāk — zvērināts revidents) ziņojums par peļņas esamību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā. (3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250 000 000 euro, sabiedrībai nodrošina papildu pašu kapitālu, kura apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250 000 000 euro. Šajā daļā noteiktās prasības neattiecas uz sabiedrību, kuras pašu kapitāla apmērs ir 10 000 000 euro vai lielāks par to. (4) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (5) Nosakot sabiedrības pašu kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata: 1) sabiedrības pārvaldē esošo ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, kurus tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības, ja minētie fondi nav dibināti kā juridiskās personas; 2) sabiedrības pārvaldīto ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu līdzekļus, ja minētie fondi dibināti kā juridiskās personas; 3) sabiedrības pārvaldīto privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus un valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plānu līdzekļus. (6) Sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par lielāko no šādiem lielumiem: 1) minimālā sākotnējā kapitāla un atbilstoši šā panta trešās daļas prasībām aprēķinātā papildu pašu kapitāla kopsummu; 2) 25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu (izmaksas, kas saglabājas nosacīti nemainīgas neatkarīgi no sabiedrības komercdarbības apjoma) kopsummas. (7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētā papildu pašu kapitāla ar tāda paša apmēra garantiju, kuru izsniegusi: 1) kredītiestāde, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kura ietilpst Desmit valstu grupā; 2) dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība vai nedalībvalsts apdrošinātāja filiāle, kas saņēmusi licenci apdrošināšanas veikšanai. (8) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā savā darbībā ievēro un izpilda ieguldījumu brokeru sabiedrībām noteiktās kapitāla prasības un konsolidētās uzraudzības prasības. Minētās prasības neattiecas uz valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu saskaņā ar likumu “Par privātajiem pensiju fondiem”. (9) Sabiedrības pašu kapitāla aprēķināšanas kārtību nosaka Komisija. (10) Šajā likumā noteiktās naudas summas euro uzskatāmas par ekvivalentām summām latos, kas pārrēķinātas saskaņā ar Latvijas Bankas noteikto valūtas kursu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013. Otrās un devītās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 34. un 35.punktu) 9.pants. Prasības sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām (1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām: 1) tā ir pietiekami kompetenta tajā jomā, par kuru būs atbildīga; 2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze; 3) tai ir nevainojama reputācija; 4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām. (3) Persona nedrīkst būt par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu šādos gadījumos: 1) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu; 2) tā ir bijusi notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja persona atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju); 3) tā ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta, bet persona nav reabilitēta); 4) tā ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci sabiedrības darbībai vai citai darbībai finanšu un kapitāla tirgū; 5) tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus sabiedrībā vai citā finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu laikā, kad attiecīgā persona pildījusi minētos pienākumus, vai tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam. (4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Komisija ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi. 10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas (1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus. (2) Par sabiedrību un tās akcionāriem Komisijai iesniedzami šādi dokumenti: 1) dokuments, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu; 2) sabiedrības akcionāru saraksts un šādas ziņas par akcionāriem: a) par fiziskajām personām — pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)], b) par juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas, c) dokumenti, kas apliecina sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) finanšu līdzekļu esamību un izcelsmi, lai viņi varētu veikt ieguldījumus sabiedrības kapitālā, d) ziņas par sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam). (3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Komisijai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas: 1) paziņojums, kuru aizpilda katrs sabiedrības padomes loceklis un katra amatpersona. Paziņojumā norādāma šāda informācija: a) sabiedrības firma un amats, uz kuru persona kandidē, b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība, c) izglītība (zinātniskais grāds), d) kvalifikācijas paaugstināšana, e) vai ir bijusi sodāmība, f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību, g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts; 2) pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)]; 3) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas. (4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs. (5) Komisijai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Komisijai pēdējā gada pārskatu. (6) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Komisijai iesniedzami šādi dokumenti: 1) organizatoriskās struktūras apraksts ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Komisijai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu; 2) vadības informācijas sistēmas apraksts; 3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenie principi; 4) būtisku darbības risku pārvaldīšanas politikas un procedūru apraksts; 5) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, arī fonda ieguldījumu apliecību reģistra un citu sabiedrības pārvaldīšanā esošo finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumi; 6) iekšējās revīzijas sistēmas apraksts, arī noteikumi par to, kā tiek pārbaudīti sabiedrības un tās darbinieku uz pašu rēķina veiktie darījumi un to atbilstība prasībām par interešu konfliktu novēršanu; 7) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru apraksts; 8) fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras apraksts; 9) interešu konflikta novēršanas politika; 10) darījumu izpildes politika. (7) Par sabiedrības plānoto darbību Komisijai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes, ietverot pārskata projektu, kas atspoguļo finanšu stāvokli vismaz triju turpmāko darbības gadu beigās, finansiālās darbības rezultāta pārskata projektu par vismaz trim turpmākajiem darbības gadiem, kapitāla pietiekamības aprēķina projektu un prognozēto pastāvīgo izmaksu summu gadā, tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību. (8) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju. (9) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Komisijai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem. (10) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir: 1) dalībvalstī licencētas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) tādas sabiedrības meitas sabiedrība, kuras meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība; 3) tāda sabiedrība, kuru kontrolē persona, kas vienlaikus kontrolē citu dalībvalstī licencētu sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 11.pants. Licences izsniegšanas noteikumi (1) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. (2) Komisija izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu. (3) Komisija neizsniedz licenci, ja: 1) dibinot sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti; 2) sabiedrības padomes locekļi un amatpersonas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) sabiedrības kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 4) sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām sabiedrībā ir būtiska līdzdalība; 7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve. (4) Ja Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas. (5) Komisija par licences izsniegšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 12.pants. Licencē noteikto pārvaldes pakalpojumu maiņa (1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pārvaldes pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pārvaldes pakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu. (2) Ja sabiedrība vēlas uzsākt jauna pārvaldes pakalpojuma sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu Komisijai iesniedz: 1) papildinājumus darbības plānā; 2) grozījumus iekšējās kontroles sistēmas aprakstos, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām. (3) Lēmumu par sabiedrības licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu Komisija pieņem 15 dienu laikā pēc visu šajā likumā minēto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas. (4) Valsts nodeva par licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu nav jāmaksā. 13.pants. Sabiedrības darbības vispārīgie noteikumi (1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības: 1) nodrošina, lai tiktu ievērotas sabiedrības darbību regulējošās prasības atbilstoši šim likumam un Komisijas normatīvajiem noteikumiem; 2) nodrošina tās pārvaldes pakalpojumu raksturam, apjomam un sarežģītībai piemērotas visaptverošas un efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidi un darbību, šajā sistēmā ietverot šādus pamatelementus: a) sabiedrības lielumam un darbības riskiem atbilstošu organizatorisko struktūru ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvaru sadalījumu attiecībā uz darījumu veikšanu un kontroli, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem, b) sabiedrības darbībai piemītošo un varbūtējo risku identificēšanas, pārvaldīšanas, uzraudzības un ziņošanas sistēmu, c) iekšējās kontroles procedūras; 3) nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanai izstrādātie noteikumi, politikas un procedūras, tai skaitā sabiedrības noteiktā kārtība, kādā veicami personīgie darījumi vai darījumi ar finanšu instrumentiem uz sabiedrības pašas rēķina, kā arī ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikumu izpildes kārtība; 4) nodrošina tās sniegtajiem pārvaldes pakalpojumiem atbilstošu grāmatvedības uzskaiti, kā arī tāda elektronisko datu glabāšanas, aizsardzības un kontroles mehānisma izveidi, lai būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam, pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām; 5) nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu; 6) nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva sabiedrības interešu konfliktu novēršanas politika. Sabiedrība veic visus nepieciešamos pasākumus, lai identificētu un novērstu interešu konfliktus, kas var rasties pakalpojumu sniegšanas laikā, un, ja tos nav iespējams novērst, nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret tās pārvaldītajiem fondiem; 7) nodrošina, ka pašas sabiedrības un tās klientu finanšu instrumenti un naudas līdzekļi tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti šķirti; 8) nodrošina, ka tiek izveidota, īstenota un ievērota efektīva fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūra, saskaņā ar kuru tiek reģistrēti un izskatīti ieguldītāju un iespējamo ieguldītāju iesniegumi un sūdzības (strīdi) un tiek reģistrēta informācija par pasākumiem, kas veikti sakarā ar šīm sūdzībām (strīdiem). (11) Sabiedrība, kura kārto fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistru, ir atbildīga par fonda ieguldītājiem un trešajām personām nodarītajiem zaudējumiem, ja šī sabiedrība nav ievērojusi normatīvajos aktos par fonda ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošanu noteiktos pienākumus. (12) Sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī nodibinātu fondu vai izplata ieguldījumu fondu apliecības citā dalībvalstī, papildus šā panta pirmās daļas prasībām izstrādā un ievēro procedūru, kura nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma. Minētajā procedūrā sabiedrība nosaka par šajā daļā minētās informācijas pieprasījumu izpildi atbildīgo kontaktpersonu. (13) Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem pirms ieguldījumu apliecību iegādes tiek bez maksas sniegta attiecīgā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija neatkarīgi no tā, vai ieguldījumu apliecības piedāvā iegādāties vai konsultācijas par ieguldījumiem šajā fondā sniedz sabiedrība vai jebkura cita juridiskā vai fiziskā persona, kuru sabiedrība ir pilnvarojusi šādu darbību veikšanai. Sabiedrība ir atbildīga par šīs daļas prasību ievērošanu. (2) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos ieguldījumu pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības: 1) (izslēgts ar 13.10.2011. likumu); 2) pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu; 3) pirms līguma par pakalpojuma sniegšanu noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus; 4) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību; 5) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošajiem normatīvajiem aktiem; 6) ievēro un izpilda citas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu, sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos un veic finanšu instrumentu turēšanu; 7) ievēro un izpilda Finanšu instrumentu tirgus likumā ieguldījumu brokeru sabiedrībai noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojumu deleģēšanu. (3) Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par: 1) klienta pieredzi un zināšanām par pakalpojuma sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem; 2) mērķiem, kurus klients vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem; 3) klienta finansiālo stāvokli. (4) Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga klientam par sekām, kuras rodas tāpēc, ka sabiedrības rīcībā nav šīs informācijas. (5) (Izslēgta ar 13.10.2011. likumu) (6) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo akciju (kapitāla daļu) balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana. (7) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja tas izriet no attiecīgajiem apstākļiem. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā. (8) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus. (9) Sabiedrībai ir pienākums 10 dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā. (10) Komisijai 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām, ir tiesības neatļaut šīm personām uzsākt pienākumu pildīšanu, ja minētās personas neatbilst vai Komisija nevar pārliecināties par to atbilstību šā likuma prasībām. (11) Sabiedrība, kas pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vismaz reizi gadā sagatavo ieguldījumu plānu kritiskās situācijas analīzi, lai noteiktu un izvērtētu dažādu ārkārtēju, bet iespējami nelabvēlīgu notikumu vai tirgus nosacījumu izmaiņu potenciālo ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, analizējot un dokumentējot iespējamos attīstības scenārijus. Kritiskās situācijas analīzei izmanto jutīguma testus un scenāriju analīzi. Jutīguma testus veic, lai noteiktu atsevišķa faktora nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli. Scenāriju analīzi veic, lai noteiktu vairāku faktoru nelabvēlīgu izmaiņu ietekmi uz ieguldījumu plāna portfeli, konstatējot šo ārkārtējo, bet iespējami nelabvēlīgo notikumu vai izmaiņu cēloni. (12) Sabiedrības valde apstiprina kritiskās situācijas analīzes rezultātus un pieņem lēmumu par veicamajām darbībām kritiskās situācijas analīzē minēto notikumu vai izmaiņu iestāšanās gadījumā. Šo valdes apstiprināto kritiskās situācijas analīzi un lēmumu par veicamajām darbībām iesniedz Komisijai. (13) Komisijai ir tiesības noteikt papildu prasības un kārtību, kādā veicama kritiskās situācijas analīze, nosakot iespējamos testējamos faktorus un scenārijus. (14) Papildus šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajam Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība veic un iesniedz Komisijai ārpuskārtas kritiskās situācijas analīzi. (15) Prasības attiecībā uz sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi nosaka Komisija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 13.1 pants. Sabiedrības pienākumi, sniedzot pārvaldes pakalpojumus (1) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā godīgam, gādīgam un rūpīgam saimniekam un nodrošināt, lai attiecīgie pakalpojumi tiktu sniegti ar pienācīgu profesionalitāti un rūpību fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs un neapdraudot finanšu tirgus stabilitāti. (2) Sabiedrība fonda ieguldītāju un pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs nodrošina: 1) skaidru, precīzu un caurskatāmu finanšu instrumentu novērtēšanas metožu izmantošanu, lai pierādītu, ka pārvaldīšanā esošo portfeļu vērtība ir noteikta pareizi; 2) ka fonda ieguldītājiem un pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem netiek noteiktas nepamatotas izmaksas. (3) Sabiedrība nodrošina vienlīdzīgu un taisnīgu attieksmi pret pārvaldīšanā esošo fondu ieguldītājiem, nevērtējot kāda fonda ieguldītāja vai kādas fonda ieguldītāju grupas intereses augstāk par citu fonda ieguldītāju interesēm. (4) Sabiedrība izstrādā un ievēro procedūru, kas novērš ļaunprātīgu rīcību, kura var ietekmēt finanšu tirgus stabilitāti, lai nepieļautu tādu situāciju, ka atsevišķu fonda ieguldītāju interesēs veiktu sabiedrības darbību rezultātā tiek īstenota negodīga attieksme pret citiem fonda ieguldītājiem vai apdraudēta finanšu tirgus stabilitāte un integritāte. (5) Sabiedrībai ir aizliegts saistībā ar ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas ieguldījumu plāna ieguldījumu pārvaldīšanu vai administratīvo vadību, kā arī privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu ieguldījumu pārvaldīšanu veikt vai saņemt maksājumus, kā arī sniegt vai pieņemt cita veida labumu, izņemot maksājumus: 1) ko veic vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem pārvaldes pakalpojuma saņēmējs vai persona, kas rīkojas tā vārdā; 2) ko veic vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, vai cita veida labumu, ko sniedz vai saņem trešā persona vai persona, kas rīkojas trešās personas vārdā, ja: a) maksājuma vai labuma esība, raksturs un summa vai, ja summa nav nosakāma, šīs summas aprēķināšanas metode ir izskaidrota pārvaldes pakalpojuma saņēmējam pilnīgā, precīzā un saprotamā veidā pirms attiecīgā pakalpojuma sniegšanas. Šo informāciju var sniegt kopsavilkuma veidā, bet fonda ieguldītājam ir tiesības saņemt arī detalizētu informāciju, b) maksājuma veikšanas vai cita veida labuma sniegšanas nolūks ir paaugstināt attiecīgā pakalpojuma kvalitāti un šis nolūks neietekmē sabiedrības pienākumu rīkoties klientu interesēs; 3) kas nodrošina attiecīgā pakalpojuma sniegšanu vai ir nepieciešami šā pakalpojuma sniegšanai, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanas izmaksas, norēķinu un tirdzniecības vietas izmaksas, administratīvās nodevas vai maksa par juridiskiem pakalpojumiem, ja maksājumi pēc to rakstura nevar nonākt pretrunā ar sabiedrības pienākumu rīkoties godīgi, taisnīgi un profesionāli klientu interesēs. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 13.2 pants. Pienācīga rūpība pārvaldes pakalpojumu sniegšanā (1) Sabiedrība ievēro pienācīgu rūpību ieguldījumu izvēlē un pārvaldīšanā ne tikai pārvaldes pakalpojumu saņēmēju interesēs, bet arī tādēļ, lai neapdraudētu finanšu tirgus stabilitāti un integritāti. (2) Sabiedrība nodrošina, ka: 1) tās valdes priekšsēdētājs un vismaz vēl viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas; 2) ieguldījumi tiek veikti tikai tādos finanšu instrumentos, par kuru būtību sabiedrības amatpersonām ir izpratne un ir pieejama risku izvērtēšanai nepieciešamā informācija. (3) Sabiedrība izstrādā un dokumentē darījumu veikšanas un kontroles kārtību, lai nodrošinātu, ka lēmumi, kas tiek pieņemti par ieguldījumiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, ir izvērtēti un izpildīti ar pienācīgu rūpību un saskaņā ar fonda prospektā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un ieguldījumu ierobežojumiem. (4) Sabiedrība ar pienācīgu rūpību pieņem lēmumus par risku pārvaldīšanas funkcijas deleģēšanu vai deleģētā pakalpojuma saņemšanas pārtraukšanu. Šai nolūkā sabiedrība izstrādā un ievēro kārtību, kādā izvērtējama un pārbaudāma persona, kurai tiks deleģēta riska pārvaldīšanas funkcija, šīs personas kompetence un spēja uzticami, profesionāli un efektīvi veikt fonda risku pārvaldīšanu, kā arī pastāvīgu šīs personas darbības novērtēšanas procedūru. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 13.3 pants. Labāko rezultātu nodrošināšana (1) Sabiedrība, izpildot lēmumus par darījumu slēgšanu ieguldījumu portfeļu pārvaldīšanas ietvaros, veic visus nepieciešamos pasākumus, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu pēc iespējas labākus rezultātus, ņemot vērā darījuma cenu, izmaksas, izpildes ātrumu, izpildes un norēķinu iespējamību, darījuma apmēru un specifiku vai jebkurus citus apsvērumus attiecībā uz darījuma rīkojuma izpildi. (2) Izvērtējot šā panta pirmajā daļā minēto faktoru nozīmīgumu darījumu rīkojumu izpildē, ņem vērā arī šādus kritērijus: 1) fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā noteikto ieguldījumu mērķi, ieguldījumu politiku un riskus; 2) rīkojuma veidu; 3) finanšu instrumenta — rīkojuma priekšmeta — veidu; 4) iespējamo darījumu rīkojuma izpildes vietu (regulētais tirgus, daudzpusējā tirdzniecības sistēma, sistemātisks internalizētājs, tirgus uzturētājs vai cits likviditātes nodrošinātājs). Sabiedrība izstrādā un īsteno darījumu izpildes politiku, kas paredz, kā tiek izvērtēti minētie kritēriji un šā panta pirmajā daļā minētie faktori, lai pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem nodrošinātu labāko iespējamo rezultātu. (3) Šā panta pirmās un otrās daļas prasības attiecināmas arī uz tādai personai nodoto darījumu rīkojumu izpildi, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām (turpmāk šajā pantā — persona). (4) Sabiedrība darījumu izpildes politikā attiecībā uz katru finanšu instrumentu veidu norāda personu, kurai var tikt nodoti darījumu rīkojumi to izpildei. Sabiedrība ir tiesīga slēgt vienošanos ar personu par rīkojumu izpildi tikai tad, ja ir ievērotas visas šā panta prasības. (5) Lai varētu atklāt trūkumus un konstatētos trūkumus novērst, sabiedrība regulāri izvērtē darījumu izpildes politiku un ar to saistīto procedūru efektivitāti, īpaši pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā citai personai nodoto rīkojumu izpildes kvalitāti. Darījumu izpildes politiku sabiedrība pārskata reizi gadā vai gadījumā, kad rodas būtiskas izmaiņas, kas ietekmē sabiedrības spēju arī turpmāk nodrošināt pārvaldes pakalpojumu saņēmējiem labāko iespējamo rezultātu. (6) Sabiedrībai, kas plāno sniegt pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, kas dibināts kā komercsabiedrība, ir pienākums pirms tam, kad tā sāk sniegt pārvaldes pakalpojumus, saņemt fonda piekrišanu tās izstrādātajai darījumu izpildes politikai. (7) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē darījumu izpildes politiku, kā arī informāciju par šajā politikā veiktajām būtiskajām izmaiņām. (8) Sabiedrībai ir pienākums pierādīt, ka pārvaldes pakalpojumu saņēmēja vārdā izpildītie darījumu rīkojumi, tai skaitā citai personai izpildei nodotie darījumu rīkojumi, atbilst darījumu izpildes politikai. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 13.4 pants. Darījumu rīkojumu izpildes noteikumi (1) Sabiedrība izstrādā procedūras un ievieš nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu tūlītēju, godīgu un ātru to darījumu rīkojumu izpildi, kuri saistīti ar pārvaldes pakalpojumu saņēmēju līdzekļiem. Rīkojoties pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, sabiedrība nodrošina šādu prasību izpildi: 1) rīkojumi, kas izpildīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vārdā, tiek nekavējoties un precīzi reģistrēti; 2) salīdzināmi pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumi tiek izpildīti nekavējoties to iesniegšanas secībā, ja vien rīkojumu īpatnības vai tirgus apstākļi tos nepadara neizpildāmus šādā veidā vai minēto personu intereses neprasa citādu rīcību; 3) darījuma rezultātā saņemtie finanšu instrumenti vai naudas līdzekļi tiek nekavējoties un pilnībā ieskaitīti pārvaldes pakalpojumu saņēmēja finanšu instrumentu kontā vai naudas līdzekļu kontā. (2) Sabiedrība, kā arī ar sabiedrību saistītas personas nedrīkst ļaunprātīgi izmantot to rīcībā esošo informāciju par neizpildītiem pārvaldes pakalpojumu saņēmēju rīkojumiem. (3) Sabiedrībai ir tiesības apvienot darījuma rīkojumu klienta vārdā ar darījuma rīkojumu pašas sabiedrības vārdā vai cita klienta vārdā tikai tad, ja tai ir izstrādāta un tiek īstenota rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika. Rīkojumu apvienošanas un sadalīšanas politika var būt iekļauta darījumu izpildes politikā un paredz: 1) apvienot rīkojumus tikai tad, ja nekas neliecina, ka rīkojumu apvienošana varētu kaitēt to klientu interesēm, kuru rīkojumus apvieno; 2) apvienoto rīkojumu godīgu sadalījumu un skaidrojumu par to, kā rīkojumu apmērs un cena ietekmē rīkojumu sadalīšanu un izpildi; 3) kārtību, kādā tiek sadalīti ar apvienoto rīkojumu saistītie darījumi, ja apvienotais rīkojums ir izpildīts daļēji; 4) kārtību, kas nodrošina šā panta ceturtās un piektās daļas prasību izpildi attiecībā uz rīkojumu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju vai citu klientu vārdā un rīkojumu par darījumiem pašas sabiedrības vārdā sadalīšanu vai pārdalīšanu. (4) Ja sabiedrība ir apvienojusi rīkojumus par darījumiem savā vārdā ar vienu vai vairākiem rīkojumiem klientu vārdā, tā attiecīgo darījumu sadala vai pārdala, nekaitējot klientu interesēm. (5) Ja sabiedrība apvieno rīkojumu klienta vārdā ar rīkojumu par darījumu savā vārdā un apvienotais rīkojums tiek izpildīts daļēji, tā attiecīgos darījumus sadala prioritārā secībā — vispirms par labu klientam un tad — sabiedrībai. Ja sabiedrība var pamatoti pierādīt, ka bez šādas apvienošanas tā nebūtu varējusi rīkojumu izpildīt ar tik izdevīgiem nosacījumiem vai vispār nebūtu varējusi izpildīt, tā attiecībā uz darījumu savā vārdā var piemērot proporcionālu ienākumu sadalījumu. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 13.5 pants. Iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšana (1) Sabiedrība nodrošina, ka fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūra ir brīvi pieejama sabiedrības atrašanās vietā un elektroniskā veidā sabiedrības mājaslapā internetā, ja tāda ir izveidota. (2) Fonda ieguldītāji un iespējamie ieguldītāji var bez maksas iesniegt sabiedrības norādītajā pakalpojumu sniegšanas vietā iesniegumus un sūdzības par saņemtajiem pārvaldes pakalpojumiem. (3) Sabiedrība 30 dienu laikā no dienas, kad saņemts rakstveida iesniegums vai sūdzība (strīds) par pārvaldes pakalpojumu, sniedz rakstveida atbildi. Ja šo termiņu objektīvu apstākļu dēļ nav iespējams ievērot, sabiedrība ir tiesīga to pagarināt, par to rakstveidā paziņojot iesnieguma vai sūdzības (strīda) iesniedzējam. (4) Sabiedrība, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī vai izplata Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, nodrošina fonda ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras tulkojumu un attiecīgo iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanu sabiedrības un fonda uzņēmējvalsts noteiktajā valodā. (5) Fonda ieguldītāji, kas uzskatāmi par patērētājiem Patērētāju tiesību aizsardzības likuma izpratnē, ir tiesīgi iesniegt Patērētāju tiesību aizsardzības centram iesniegumus un sūdzības par šā likuma un citu patērētāju tiesību aizsardzības normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, ja tie saistīti ar pārvaldes pakalpojumu sniegšanu. (6) Ja fonda ieguldītājs cieš zaudējumus sabiedrības sniegtās nepareizās informācijas dēļ vai tādēļ, ka sabiedrība nav pildījusi šā likuma prasības, fonda ieguldītājam ir tiesības prasīt zaudējumu atlīdzināšanu likumos noteiktajā vispārējā kārtībā. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 14.pants. Interešu konflikts (1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp: 1) sabiedrību un tās klientiem; 2) sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem; 3) sabiedrības klientiem; 4) sabiedrības klientiem un sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem; 5) alternatīvo ieguldījumu fondu vai tā ieguldītājiem un sabiedrības pārvaldē esošu ieguldījumu fondu vai ieguldījumu fonda ieguldītājiem. (2) Lai identificētu interešu konfliktu veidus, kas var rasties, sniedzot pārvaldes pakalpojumus un veicot tādas darbības, kas var kaitēt fonda interesēm, sabiedrība ņem vērā situācijas, kad sabiedrība vai ar sabiedrību saistīta persona, vai persona, kura kontrolē (tieši vai netieši) sabiedrību: 1) varētu gūt peļņu vai novērst finansiālus zaudējumus uz fonda rēķina; 2) ir ieinteresēta fondam vai citam klientam sniedzama pakalpojuma vai fonda vārdā veicama darījuma rezultātā, kas neatbilst fonda interesēm; 3) finansiāli vai citādi ir ieinteresēta darboties par labu citam klientam vai klientu grupai, nevis fonda interesēs; 4) veic tādas pašas darbības gan fonda, gan klienta interesēs vai tādas klientu grupas interesēs, kura nav fonds; 5) saņem vai saņems par fondam sniegto pārvaldes pakalpojumu no citas personas, kura nav fonds, atlīdzību tādā naudas, preču vai pakalpojumu veidā, kas nav standarta maksa par šo pakalpojumu. (3) Sabiedrība, identificējot interešu konfliktu veidus, ņem vērā: 1) sabiedrības intereses, tai skaitā intereses, kas izriet no sabiedrības piederības pie kādas grupas vai no pakalpojumu un darbību izpildes, kā arī klientu intereses un sabiedrības pienākumus pret fondu; 2) divu vai vairāku pārvaldīto fondu intereses. (4) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība atbilstoši tās lielumam un organizācijai, kā arī darījumu specifikai, apjomam un sarežģītībai izstrādā interešu konfliktu novēršanas politiku. Ja sabiedrība ietilpst komercsabiedrību grupā, interešu konfliktu novēršanas politika paredz arī tādu interešu konfliktu novēršanu, kuri var rasties citas grupā ietilpstošas komercsabiedrības darbības vai struktūras dēļ. (5) Sabiedrība interešu konfliktu novēršanas politikā: 1) identificē apstākļus, kuri izraisa vai var izraisīt interešu konfliktu, kas rada būtisku apdraudējumu vai kaitējumu fondam vai viena vai vairāku klientu interesēm sakarā ar pārvaldes pakalpojumiem, ko sniedz sabiedrība vai trešā persona sabiedrības vārdā; 2) nosaka interešu konflikta novēršanai nepieciešamās procedūras un pasākumus. (6) Nosakot interešu konfliktu novēršanas procedūras un pasākumus, sabiedrība nodrošina, ka tie ir samērīgi ar pašas sabiedrības vai tās grupas lielumu un profesionālo darbību, kurā sabiedrība ietilpst, kā arī ar klientu interešu apdraudējuma būtiskumu. (7) Izpildot šā panta piektās daļas 2.punkta prasības, sabiedrība atbilstoši tās struktūrai un sniegto pakalpojumu veidiem paredz: 1) efektīvas procedūras, lai novērstu vai kontrolētu informācijas apmaiņu starp tām ar sabiedrību saistītām personām, kuras iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā un kuru darbībā pastāv interešu konflikta risks, ja šāda informācijas apmaiņa var kaitēt viena vai vairāku klientu interesēm; 2) atsevišķu uzraudzību ar sabiedrību saistītām personām, kuru galvenie pienākumi ir pārvaldes pakalpojumu sniegšana klientu vārdā vai pakalpojumu sniegšana klientiem vai fonda ieguldītājiem, kuru intereses var būt konfliktā vai kuri citādā veidā pārstāv atšķirīgas intereses, kas var nonākt konfliktā, tai skaitā ar sabiedrības interesēm; 3) novērst tiešu saikni starp atalgojumu vai ienākumiem, ko gūst ar sabiedrību saistītas personas, kuru darbība saistīta ar atšķirīgu pārvaldes pakalpojumu sniegšanu, ja interešu konflikts var rasties attiecībā uz pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā veiktajām darbībām; 4) pasākumus, kas novērš vai ierobežo trešo personu neatbilstošu ietekmi uz pārvaldes pakalpojumiem un ko veic ar sabiedrību saistīta persona; 5) pasākumus, kas novērš vai kontrolē ar sabiedrību saistītu personu vienlaicīgu vai secīgu iesaistīšanu dažādās pārvaldes pakalpojumu sniegšanas procesā ietilpstošās darbībās, ja šāda iesaistīšana var vājināt interešu konfliktu pārvaldību; 6) citas papildu procedūras un pasākumus, kas nepieciešami un piemēroti, lai novērstu interešu konflikta rašanos, ja organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami. (8) Sabiedrība glabā un pastāvīgi atjaunina informāciju par ieguldījumu fondu pārvaldes darbībām, kuras veikusi pati vai kuras veiktas tās vārdā un izraisījušas vai, ja šīs darbības turpinās, var izraisīt interešu konfliktu, kas būtiski apdraud viena vai vairāku fondu vai citu klientu intereses. (9) Pārvaldes pakalpojumu sniegšanā iesaistītās personas informē sabiedrības valdi par gadījumu, kad organizatoriskie vai administratīvie pasākumi, ko sabiedrība saskaņā ar šā panta prasībām noteikusi interešu konfliktu pārvaldībai, nav pietiekami, lai ar pienācīgu pārliecību nodrošinātu, ka kaitējuma risks fonda vai tā ieguldījumu apliecību turētāju interesēm būs novērsts. Pēc tam kad sabiedrības valde tiek informēta par šajā daļā minēto gadījumu, tā pieņem attiecīgus lēmumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu fonda un tā ieguldījumu apliecību turētāju interešu aizsardzību. (10) Sabiedrība, izmantojot jebkuru piemērotu pastāvīgu informācijas nesēju, informē ieguldītājus par šā panta devītajā daļā minētajiem gadījumiem un pieņemto lēmumu. (11) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem: 1) sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 2) fonda ieguldījumu un klientu finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana un ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei; 3) finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana. (12) Sabiedrībai ir pienākums izstrādāt kārtību, kādā tā var izmantot balsstiesības, kas izriet no fonda ieguldījumu portfelī esošajiem finanšu instrumentiem. Minētajā kārtībā nosaka darbības, kas nepieciešamas, lai: 1) uzraudzītu un nodrošinātu to, ka balsstiesības tiek izmantotas saskaņā ar attiecīgā fonda ieguldījumu mērķiem un politiku; 2) novērstu vai pārvaldītu visus no balsstiesību izmantošanas izrietošos interešu konfliktus. (13) Sabiedrība savā mājaslapā internetā publicē īsu šā panta divpadsmitajā daļā minētās kārtības izklāstu, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas informē fonda ieguldītājus par darbībām, kas veiktas, pamatojoties uz šo kārtību. (14) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības. (15) Šā panta četrpadsmitajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrība veic attiecīgus pasākumus, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem. (16) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 14.1 pants. Personīgo darījumu veikšanas ierobežojumi (1) Personīgais darījums ir tirdzniecības darījums ar finanšu instrumentiem, ko veikusi ar sabiedrību saistīta persona, vai darījums, kas veikts šīs personas vārdā, ja ir spēkā vismaz viens no šādiem nosacījumiem: 1) darījums nav izpildīts ar sabiedrību saistītas personas darba pienākumu vai profesionālās darbības ietvaros; 2) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītai personai; 3) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder ar sabiedrību saistītas personas laulātajam, bērnam, pabērnam (laulātā bērns, kas nav minētās personas bērns) vai citam radiniekam, kuram vismaz vienu gadu pirms darījuma veikšanas bijusi kopīga saimniecība ar minēto personu; 4) darījums veikts par līdzekļiem, kas pieder citai personai, kura ir tieši vai netieši mantiski ieinteresēta darījuma iznākumā, kas nav maksa par darījuma izpildi. (2) Ar sabiedrību saistītām personām ir aizliegts: 1) veikt personīgo darījumu, pamatojoties uz tādu iekšējo informāciju atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam, kas personai ir pieejama, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību sabiedrībā, kā arī veikt personīgo darījumu, izmantojot vai izpaužot darījuma noslēpumu saturošu informāciju, vai veikt personīgo darījumu, kas ir pretrunā ar šajā likumā sabiedrībai noteiktajām prasībām; 2) ieteikt trešajai personai veikt ar finanšu instrumentiem tādu darījumu, kurš personai, kas darījumu ieteikusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.2 panta trešās daļas 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, kad darījums tiek ieteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību; 3) atklāt trešajai personai informāciju vai izteikt viedokli, ja persona, kas informāciju atklājusi, zina vai tai vajadzētu zināt, ka informācijas atklāšanas rezultātā trešā persona veiks vai varētu veikt vai ieteikt citai personai veikt tādu darījumu ar finanšu instrumentiem, kurš personai, kas informāciju atklājusi, būtu kvalificējams kā personīgais darījums, uz kuru attiecas šīs daļas 1.punktā vai Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.2 panta trešās daļas 1. un 2.punktā minētie ierobežojumi, vai kurš citādi izraisītu tās rīcībā esošās informācijas par neizpildītiem klienta uzdevumiem ļaunprātīgu izmantošanu, izņemot gadījumu, ja informācija tiek atklāta vai viedoklis tiek izteikts, veicot darba pienākumus vai profesionālo darbību. Piemērojot šajā daļā norādīto atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 127.2 panta trešās daļas 1. un 2.punktu, atsauci uz Finanšu instrumentu tirgus likuma 101.panta 3.1 daļā norādītajām personām saprot kā atsauci uz šajā likumā noteiktajām ar sabiedrību saistītām personām. (3) Ar sabiedrību saistītas personas informē sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem. (4) Sabiedrība nodrošina, ka ar sabiedrību saistītām personām tiek darīts zināms šajā pantā noteiktais pienākums informēt sabiedrību par to veiktajiem personīgajiem darījumiem un attiecībā uz personīgo darījumu veikšanu noteiktajiem ierobežojumiem. (5) Sabiedrībai ir tiesības noteikt, ka ar sabiedrību saistītai personai personīgo darījumu veikšanai ir nepieciešama sabiedrības izsniegta atļauja. (6) Sabiedrība uzrauga, kā ar sabiedrību saistītas personas ievēro šā panta prasības. (7) Sabiedrība izveido un uztur reģistru, kurā glabā informāciju par darījumiem, ko veikušas ar sabiedrību saistītas personas, pamatojoties uz attiecīgo personu sniegto vai uzraudzības gaitā atklāto informāciju. Ja sabiedrība kādu pārvaldes pakalpojumu deleģē citai personai, ārpakalpojumu līgumā paredz ar sabiedrību saistītu personu personīgo darījumu reģistra uzturēšanas kārtību un kārtību, kādā sabiedrība no deleģētā pakalpojuma sniedzēja var saņemt informāciju par šo personu veiktajiem personīgajiem darījumiem. (8) Ja sabiedrība ir noteikusi, ka personīgo darījumu veikšanai nepieciešama atļauja, tā glabā informāciju par personīgo darījumu veikšanai izsniegtajām atļaujām vai atteikumiem izsniegt atļauju. (9) Šā panta noteikumus nepiemēro, ja: 1) personīgais darījums ir veikts ieguldītāja finanšu instrumentu portfeļa individuālas pārvaldīšanas ietvaros un sakarā ar šo darījumu nav notikusi iepriekšēja saziņa starp portfeļa pārvaldītāju un ar sabiedrību saistītu personu vai citu personu, kuras vārdā darījums tiek veikts; 2) personīgais darījums ir veikts ar fonda ieguldījumu apliecībām un ar sabiedrību saistīta persona vai cita persona, kuras vārdā darījums veikts, nav iesaistīta fonda pārvaldē. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 15.pants. Fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšana (1) Sabiedrība uz līguma pamata var deleģēt tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk — fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā. (11) Ja sabiedrība, kas pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, vēlas deleģēt kādu šā fonda pārvaldes pakalpojumu, Komisija pēc attiecīga iesnieguma saņemšanas no sabiedrības nekavējoties par to informē fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. (2) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst deleģēt tikai citai sabiedrībai vai citā dalībvalstī licencētam pārvaldes pakalpojumu sniedzējam. (3) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst deleģēt sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm. (4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas citai personai sabiedrība izstrādā attiecīgu pakalpojumu deleģēšanas politiku un procedūru, kas nosaka: 1) kārtību, kādā sabiedrība lemj par pakalpojumu deleģēšanu; 2) fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas līguma (turpmāk — deleģēšanas līgums) slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) personas (amatpersonas un darbiniekus) un struktūrvienības, kas atbildīgas par sadarbību ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniedzēju (turpmāk — pakalpojuma sniedzējs) un saņemtā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību, kā arī šo personu tiesības un pienākumus; 4) ar fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšanu saistīto risku novērtēšanas un pārvaldīšanas kārtību; 5) sabiedrības rīcību gadījumā, ja pakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt deleģēšanas līguma noteikumus. (5) Šā panta ceturtajā daļā minēto politiku un procedūru sabiedrība iesniedz Komisijai pirms fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšanas citai personai. Komisija 30 dienu laikā pēc minēto dokumentu saņemšanas izskata un izvērtē to atbilstību šā likuma prasībām. (6) Ja tiek deleģēta fonda ieguldījumu pārvaldīšana, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu par minētā pakalpojuma deleģēšanas nepieciešamību un deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona, kā arī šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu, ja vien sabiedrība to jau nav iesniegusi Komisijai iepriekš. (7) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu ir izdarīti. (8) Pakalpojuma sniedzējs drīkst uzsākt fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu sniegšanu sabiedrībai, ja Komisija 30 dienu laikā pēc šā panta ceturtajā un sestajā daļā minēto dokumentu saņemšanas nav nosūtījusi sabiedrībai lēmumu, ar kuru tai aizliedz saņemt plānoto fonda ieguldījumu pārvaldīšanas pakalpojumu no attiecīgā pakalpojuma sniedzēja. (9) Fonda administratīvās vadības vai fonda mārketinga pakalpojumu deleģēšanas gadījumā sabiedrība piecu darbdienu laikā pēc deleģēšanas līguma noslēgšanas informē par to Komisiju, iesniedzot deleģēšanas līguma oriģinālu vai kopiju, kuras īstumu ir apliecinājusi sabiedrības amatpersona. (10) Deleģēšanas līgumā sabiedrība iekļauj vismaz šādus noteikumus: 1) saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma aprakstu; 2) precīzas saņemamā fonda pārvaldes pakalpojuma apjoma un kvalitātes prasības; 3) sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, to skaitā: a) sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitāti, b) sabiedrības tiesības dot pakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi, c) sabiedrības tiesības pieprasīt pakalpojuma sniedzējam pēc rakstveida pieprasījuma saņemšanas nekavējoties izbeigt deleģēšanas līgumu; 4) Komisijas tiesības iepazīties ar šā panta trīspadsmitajā daļā minētajiem dokumentiem un pieprasīt no pakalpojuma sniedzēja citu informāciju, kas saistīta ar fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanu un ir nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai. (11) Komisija aizliedz deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus, ja: 1) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses; 2) fonda pārvaldes pakalpojuma deleģēšana traucē Komisijai veikt sabiedrības darbības uzraudzību; 3) deleģēšanas līgums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja paredzamo sadarbību deleģēšanas līguma darbības laikā; 4) fonda prospektā nav minēti tie pakalpojumi, kurus sabiedrība vēlas deleģēt citai personai; 5) pēc pakalpojumu deleģēšanas sabiedrība vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem. (12) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju. (13) Komisijai ir tiesības veikt pakalpojuma sniedzēja darbības pārbaudi tā atrašanās vai pakalpojuma sniegšanas vietā, iepazīties ar visiem dokumentiem, dokumentu un grāmatvedības reģistriem, izgatavot to kopijas, kā arī pieprasīt no šā pakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Komisijas funkciju veikšanai. (14) Komisija ir tiesīga pieprasīt, lai sabiedrība, kas deleģējusi fonda pārvaldes pakalpojumus citai personai, nekavējoties izbeidz spēkā esošo deleģēšanas līgumu, ja konstatē: 1) ka sabiedrība neveic deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) ka sabiedrība neveic ar deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) pakalpojuma sniedzēja darbībā būtiskus trūkumus, kuri apdraud vai var apdraudēt sabiedrības saistību izpildi; 4) ka iestājies kāds no šā panta vienpadsmitajā daļā minētajiem apstākļiem. (15) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 16.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai (1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Komisijas atļauju. (2) Lai saņemtu Komisijas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti: 1) fonda nodošanas līgums; 2) fonda prospekta, fonda ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas un fonda pārvaldes nolikuma, kā arī turētājbankas līguma grozījumi, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar sabiedrības maiņu. (3) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) fonda pārvaldes nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses; 2) fonda pārvaldes nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) sabiedrība, kurai tiek nodota fonda pārvalde, atbilst prasībām, kuras šajā likumā noteiktas sabiedrības kapitālam. (4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu. (5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu. (6) Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai. (7) Ja sabiedrība vēlas nodot fonda pārvaldes tiesības citā dalībvalstī licencētai sabiedrībai, sabiedrība, kurai tiek plānots nodot šīs fonda pārvaldes tiesības, papildus šajā pantā noteiktajam ievēro šā likuma 77.1 panta noteikumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 17.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai (1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu. (2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda: 1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās; 2) ieguldījumu fonda nosaukumu; 3) turētājbankas firmu un valdes atrašanās vietu. (3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus. (4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu. (5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem. (6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju. (7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 18.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas: 1) līdz ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai; 2) līdz ar licences anulēšanu; 3) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 4) līdz ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība; 5) ar brīdi, kad Komisija ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35.panta sesto daļu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 19.pants. Sabiedrības reorganizācija un likvidācija (1) Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Komisijas atļauju. Izvērtējot sabiedrības reorganizācijas procesu, Komisija, lai nodrošinātu ieguldītāju interešu aizsardzību, papildus Komerclikumā minētajiem pienākumiem var uzlikt sabiedrībai par pienākumu izpildīt noteiktus reorganizācijas nosacījumus. (2) Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu. (3) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu.) (4) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu.) (5) (Izslēgta ar 19.06.2008. likumu.) (6) Sabiedrība nedrīkst pabeigt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem saviem klientiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.) 20.pants. Ieguldījumu fonda un tā mantas tiesiskais statuss (1) Ieguldījumu fonds ir atvērts fonds, kura mērķis ir apvienot publiski piesaistītus naudas līdzekļus ieguldīšanai šajā likumā noteiktajos ieguldījumu objektos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to pieprasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona. (2) Fonda manta ir fonda vai tā apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) ieguldītāju kopīga manta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no sabiedrības, citu tās pārvaldē esošo fondu vai to apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem), kā arī turētājbankas mantas. Fonda (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) manta ir apakšfondu kopīgā manta. Šādam fondam nevar būt mantas, kas neietilpst kādā no apakšfondiem. (3) Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja maksātnespējas procesā. (4) Fonda mantu nedrīkst iekļaut sabiedrības vai turētājbankas kā parādnieka mantā, ja sabiedrība vai turētājbanka pasludināta par maksātnespējīgu vai tiek likvidēta. (5) Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu apliecībām, bet ne uz fonda mantu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 22.pants. Fonda dibināšana (1) Fondu dibina sabiedrība, apstiprinot fonda prospektu, fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu un noslēdzot turētājbankas līgumu. (2) Lēmumu par fonda prospekta, fonda ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas un fonda pārvaldes nolikuma apstiprināšanu pieņem sabiedrības statūtos noteikta pārvaldes institūcija. (3) Sabiedrība drīkst uzsākt fonda ieguldījumu apliecību emisiju un fonda pārvaldi tikai pēc fonda reģistrācijas Komisijā. (4) Ieguldījumu fondu var dibināt kā fondu ar apakšfondiem. (5) Katram apakšfondam fonda prospektā var noteikt atšķirīgu ieguldījumu politiku, pārvaldīšanas pakalpojumu samaksas noteikumus un valūtu. (6) Šajā likumā ieguldījumu fondam noteiktās prasības un ierobežojumi fondam ar apakšfondiem ir attiecināmi uz katru apakšfondu atsevišķi. (7) Ja sabiedrība vēlas reģistrēt ieguldījumu fondu, kura nosaukumā lietoti vārdi "naudas tirgus fonds", minētā fonda darbības noteikumus tā izstrādā atbilstoši Komisijas normatīvo noteikumu prasībām. (8) Komisija citā dalībvalstī licencētas sabiedrības iesniegumu ieguldījumu fonda dibināšanai izskata atbilstoši šā likuma 77.1 pantā noteiktajai kārtībai. (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 23.pants. Fonda reģistrācija (1) Lai reģistrētu fondu, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumam pievieno: 1) fonda prospektu (divus oriģināleksemplārus); 11) fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju (divus oriģināleksemplārus); 2) fonda pārvaldes nolikumu (divus oriģināleksemplārus); 3) turētājbankas līgumu; 4) to turētājbankas darbinieku sarakstu, kuri būs atbildīgi par turētājbankas funkciju izpildi (norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo triju gadu darba pieredzi). (2) Sabiedrība šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai vienā no šādiem veidiem: 1) kā elektroniskus dokumentus atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu izstrādāšanu un noformēšanu; 2) kā papīra dokumentus (šajā gadījumā dokumentus iesniedz arī elektroniski, nosūtot uz Komisijas elektroniskā pasta adresi). (3) Komisija 60 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu par fonda reģistrāciju. (4) Komisija nereģistrē fondu šādos gadījumos: 1) sabiedrības pašu kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 2) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām; 3) turētājbankas darbiniekiem, kuri būs atbildīgi par turētājbankas pienākumu izpildi, nav attiecīgas pieredzes, lai nodrošinātu kvalificētu turētājbankas pienākumu izpildi; 4) fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā ir paredzēts, ka fonda ieguldījumu apliecības nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā; 5) sabiedrībai nav spēkā esošas licences pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 24.pants. Fonda nosaukums (1) Fonda nosaukumā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu fonds" vai "investīciju fonds" vai tās saīsinājums "IF". Šīs vārdkopas un saīsinājumu nedrīkst iekļaut komersantu firmās. (2) Fonda nosaukumam ir būtiski jāatšķiras no citu fondu nosaukumiem, kuru ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmie vērtspapīri tiek izplatīti Latvijā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 25.pants. Fonda ieguldītāju tiesības (1) Fonda ieguldītājam ir šādas tiesības: 1) bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības, ja likums nenosaka citādi; 2) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam saskaņā ar likumu un fonda prospektu piedalīties darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē; 3) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam piedalīties fonda likvidācijas ieņēmumu sadalē. (2) Fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība atpērk tā ieguldījumu apliecības. (3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (4) Citas fonda ieguldītāju tiesības nosaka likums un fonda prospekts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 26.pants. Fonda ieguldītāju atbildības norobežošana (1) Fonda ieguldītājs neatbild par sabiedrības saistībām. (2) Fonda ieguldītājs atbild par prasījumiem, kuri var tikt vērsti pret fonda mantu, tikai ar tam piederošajām fonda daļām. (3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā ar noslēgšanas brīdi. 27.pants. Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce (Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 28.pants. Fonda pārvaldes nolikums (1) Fonda pārvaldes nolikums (turpmāk — nolikums) nosaka fonda pārvaldīšanas kārtību un ieguldījumu ierobežojumus. (2) Nolikumam jābūt brīvi pieejamam visiem fonda ieguldītājiem pēc to pieprasījuma. (3) Nolikumā norāda: 1) fonda nosaukumu; 2) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru; 3) fonda pārvaldes vispārīgos principus un kārtību, īpaši norādot lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību, kādā var rīkoties ar fonda mantu; 31) fonda ieguldījumu ierobežojumus; 4) fonda ieguldītāju apkalpošanas kārtību, īpaši norādot to, kādā kārtībā: a) izsniedzams fonda prospekts un fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija, b) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu), c) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu), d) sniedzama informācija par tām pārmaiņām darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē, kuras skar fonda darbību, un par līdzīgiem notikumiem, e) veicama ieguldījumu apliecību emisija, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana; 5) fonda vērtības, ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas, kā arī fonda ienākumu aprēķināšanas principus. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, sniedz norādi par katras klases ieguldījumu apliecībās nostiprinātajām tiesībām un kārtību, kādā vienas klases ieguldījumu apliecības tiek apmainītas pret citas klases ieguldījumu apliecībām, ja šāda iespēja ir paredzēta; 6) fonda likvidācijas kārtību; 7) kārtību, kādā notiek fonda pārvaldes tiesību un mantas nodošana turētājbankai vai citām personām; 8) kārtību, kādā noris sabiedrības sadarbība ar turētājbanku fondu pārvaldīšanā; 9) (izslēgts ar 09.07.2013. likumu); 10) fondam piekritīgu maksājumu veidu sarakstu un aprēķināšanas kārtību; 11) kārtību, kādā sniedzami publiski paziņojumi un publiski pieejamā informācija; 12) nolikuma grozīšanas kārtību. (4) Nolikumā drīkst ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu vai Komisijas noteikumiem. (5) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievieno: 1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par nolikuma grozījumu apstiprināšanu; 2) nolikuma grozījumus un fonda nolikuma tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Nolikuma grozījumus un nolikuma tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai vienā no šā likuma 23.panta otrajā daļā minētajiem veidiem. 3) (izslēgts ar 11.03.2010. likumu) (6) Komisija izskata iesniegtos grozījumus un 15 darbdienu laikā reģistrē grozījumus, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm. (7) Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses. (8) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kas tiek sniegta saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu, sabiedrība izdara attiecīgus grozījumus nolikumā, tos iepriekš nereģistrējot Komisijā, bet atbilstoši šā panta piektās daļas 2.punktam iesniedzot Komisijai pilnu nolikuma tekstu. Šādi grozījumi nolikumā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 29.pants. Fonda pārvaldnieks (1) Sabiedrības valde ieceļ katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku (turpmāk — fonda pārvaldnieks), kurš rīkojas ar pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu. (2) Fonda pārvaldnieks drīkst strādāt tikai vienā ieguldījumu sabiedrībā. (3) Fonda pārvaldnieks drīkst pārvaldīt vairākus vienas sabiedrības pārvaldē esošus fondus. 30.pants. Fonda vērtība un fonda daļas vērtība (1) Fonda vērtība (turpmāk arī — fonda aktīvu neto vērtība) ir fonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. Apakšfonda vērtība ir apakšfonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. (2) Fonda daļa ir vienā ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības atbilstoši fonda daļas vērtībai. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības nosaka katrai klasei atsevišķi atbilstoši fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumiem. (3) Fonda daļas vērtība ir fonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Apakšfonda daļas vērtība ir apakšfonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, katras klases ieguldījumu apliecību vērtību aprēķina, ņemot vērā šīs klases ieguldījumu apliecībās nostiprinātās tiesības. (4) Fonda daļas vērtību sabiedrība nosaka katru dienu. (5) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 31.pants. Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām (1) Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām, kā arī jebkuri citi maksājumi, kas gulstas uz ieguldījumu fondu, jānomaksā no fonda mantas atbilstoši fonda prospekta noteikumiem. (2) Ja ieguldījumu fondu līdzekļi tiek ieguldīti ieguldījumu fondos, ko pārvalda pati sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai šī sabiedrība deleģējusi pārvaldes pakalpojumu vai ar kuru šai sabiedrībai ir ciešas attiecības, vai kurā šai sabiedrībai ir būtiska līdzdalība, nevienai no minētajām sabiedrībām nav tiesību uz komisijas naudu un kompensāciju par darījumiem, kas saistīti ar fonda mantas ieguldīšanu attiecīgajās ieguldījumu apliecībās vai to atpakaļpirkšanu. (3) Par vienā grupā ietilpstošām komercsabiedrībām uzskata komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami saskaņā ar starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 32.pants. Darījumi ar fonda mantu Sabiedrība veic darījumus ar fonda mantu saskaņā ar šo likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu. 33.pants. Darījumu ierobežojumi (1) Sabiedrībai nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fondu. (2) Sabiedrība nedrīkst veikt bezatlīdzības darījumus ar fonda mantu. (3) Prasījumi pret sabiedrību un fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi. (4) Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām, izņemot, ja: 1) tā kalpo kā nodrošinājums, saņemot aizņēmumus šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā; 2) uz fonda mantas rēķina tiek veikti pārdošanas darījumi ar atpirkšanu (repo); 3) tā kalpo kā nodrošinājums, veicot darījumus ar šā likuma 65.pantā minētajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem. (5) Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, atsavināt fonda mantu par labu: 1) šo fondu pārvaldošajai sabiedrībai un tās ieinteresētajām personām; 2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu); 3) citiem fondiem, ko pārvalda tā pati sabiedrība. (6) Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, iegādāties uz fonda rēķina mantu no šā panta piektajā daļā minētajām personām. (61) Šā panta piektās daļas 1.punktā un sestajā daļā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām nav attiecināmi uz darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām, kuras ir Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes. (7) Tādu vērtspapīru iegādei, kurus emitējusi kāda no šā panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām, fonda mantu drīkst izmantot tikai ar regulētā tirgus starpniecību. (8) Uz fonda rēķina nedrīkst veikt šādas darbības: 1) izpildīt sabiedrības saistības, kuras tai radušās tās vārdā un uz tās rēķina; 2) emitēt vērtspapīrus, izņemot ieguldījumu apliecības; 3) uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem; 4) piešķirt aizdevumus. Minētais aizliegums nav attiecināms uz aktīvu pirkšanas darījumiem ar atpakaļpārdevumu (reversais repo), kurus ir atļauts veikt, ievērojot šajā likumā noteiktos ierobežojumus. (9) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no fonda vērtības. (10) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (11) Sabiedrība nedrīkst ņemt aizņēmumus uz atvērtā fonda rēķina no šā panta piektajā daļā minētajām personām, izņemot bezprocentu aizņēmumus no sabiedrības un aizņēmumus no turētājbankas par procentu likmi, kas nepārsniedz finanšu tirgus vidējo kredītprocentu likmi aizņēmuma ņemšanas brīdī. (12) Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina pārdot finanšu instrumentus vai uzņemties saistības par finanšu instrumentu pārdošanu, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta. (13) Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina iegādāties mantu par cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu, vai atsavināt fonda mantu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu. (14) Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst ieguldīt līdzekļus sabiedrības nodibinātajā ieguldījumu fondā, ja, akcionāram ieguldot līdzekļus fondā vai izstājoties no fonda, netiek aizskartas citu fonda ieguldītāju likumīgās intereses. (15) Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedzama informācija par šāda ieguldījuma apjomu. (16) Veicot fonda pārvaldīšanu un saņemot nodrošinājumu saskaņā ar noslēgtajiem finanšu nodrošinājuma līgumiem, saņemot galvojumus, veicot aktīvu pārdošanas darījumus ar atpirkšanu, kā arī aizdodot vērtspapīrus vai veicot citus ar fonda pārvedamiem vērtspapīriem un naudas tirgus instrumentiem saistītus darījumus, sabiedrība pārliecinās, vai minētie darījumi nodrošina fonda ieguldījumu portfeļa efektīvu vadību. (17) Fonda ieguldījumu portfeļa efektīva vadība tiek nodrošināta, ja šā panta sešpadsmitajā daļā minētie darījumi atbilst šādiem kritērijiem: 1) to izmantošana ir pamatota un ekonomiski izdevīga; 2) to izmantošana paredzēta vismaz vienam no šādiem mērķiem: a) riska samazināšanai, b) izmaksu samazināšanai, c) fonda neto vērtības vai ienākumu palielināšanai atbilstoši fonda ieguldījumu riska profilam un šā likuma 66.pantā minētajiem ieguldījumu ierobežojumiem; 3) ar tiem saistītie riski tiek atbilstoši ietverti fonda riska pārvaldības procesā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 34.pants. Fonda reorganizācija (1) Fonda sadalīšana nav atļauta. (2) Ieguldījumu fondus vai apakšfondus var apvienot tādos veidos, kādi noteikti šā likuma 1.panta 32.punktā, veicot gan iekšzemes apvienošanu, gan pārrobežu apvienošanu. (3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (4) Fondu vai apakšfondu iekšzemes apvienošanu un pārrobežu apvienošanu, ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, atļauj Komisija. (5) Šā likuma 1.panta 32.punkta "a" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1) visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības; 3) apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu. (6) Šā likuma 1.panta 32.punkta "b" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1) visus pievienojamā fonda aktīvus un saistības nodod jaunizveidotajam iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par jaunizveidotā iegūstošā fonda ieguldītājiem un, ja apvienošanas noteikumi to paredz, tiem ir tiesības uz naudas samaksu, kas nepārsniedz 10 procentus no tiem piederošo pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību neto aktīvu vērtības; 3) apvienošanai stājoties spēkā, pievienojamais fonds tiek uzskatīts par likvidētu. (7) Šā likuma 1.panta 32.punkta "c" apakšpunktā noteiktais ieguldījumu fondu apvienošanas veids paredz, ka: 1) pievienojamā fonda neto aktīvus nodod iegūstošajam fondam vai iegūstošā fonda turētājbankai; 2) pievienojamā fonda ieguldītāji kļūst par iegūstošā fonda ieguldītājiem; 3) pievienojamais fonds turpina pastāvēt līdz saistību pilnīgai izpildei. (8) Iegūstošā fonda pārvaldes sabiedrība sagatavo procedūru, kas ietver kārtību, kādā fonda turētājbankai tiek paziņots par aktīvu un, ja nepieciešams, saistību nodošanas pabeigšanu. (9) Iegūstošais fonds sešus mēnešus pēc apvienošanas atļaujas saņemšanas var pārsniegt šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. (10) Fondu apvienošanas procesā iesaistīto fondu ieguldītājiem ir tiesības bez maksas, izņemot fondu ieturēto maksu ieguldījumu samazināšanas vai realizēšanas izmaksu segšanai, pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai, ja iespējams, apmainīt tās pret tāda cita fonda ieguldījumu apliecībām, kuram ir līdzīga ieguldījumu politika un kuru pārvalda tā pati sabiedrība vai cita sabiedrība, ko ar attiecīgo sabiedrību saista ciešas attiecības vai būtiska līdzdalība. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītāji ir informēti par ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā likuma 34.1 panta ceturto daļu vai 34.2 panta devīto daļu, un izbeidzas piecas darbdienas pirms dienas, kad tiek aprēķināts šā likuma 34.1 panta sešpadsmitajā daļā minētais apmaiņas koeficients. (11) Komisijai fondu apvienošanas procesā ir tiesības ieguldītāju tiesisko interešu aizsardzības nolūkā pieprasīt vai atļaut, lai sabiedrība uz laiku pārtrauc apvienošanā iesaistīto fondu ieguldījumu apliecību pārdošanu, atpakaļpirkšanu vai atpakaļpieņemšanu. Ja Komisija pieņēmusi šajā daļā minēto lēmumu, sabiedrība netiek atbrīvota no šā panta desmitās daļas noteikumu ievērošanas, bet lēmuma darbības laikā ir tiesīga neievērot šā likuma 54.panta pirmās daļas prasības. (12) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības nodrošina, ka apvienošanas procesa izmaksas tiek segtas no šo sabiedrību pašu līdzekļiem. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 34.1 pants. Fondu iekšzemes apvienošana (1) Lai saņemtu Komisijas atļauju fondu vai apakšfondu apvienošanai, pievienojamo fondu pārvaldošā sabiedrība Komisijai iesniedz: 1) ierosinātās apvienošanas vispārīgo noteikumu projektu, ko apstiprinājušas pievienojamo fondu un iegūstošo fondu pārvaldošās sabiedrības; 2) pievienojamā fonda un iegūstošā fonda turētājbankas apliecinājumu, ka šā panta septītās daļas 1., 6. un 7.punktā minētā informācija par attiecīgo fondu atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām; 3) informāciju, ko pievienojamais fonds un iegūstošais fonds plāno sniegt to ieguldītājiem par ierosināto apvienošanu; 4) grozījumus turētājbankas līgumā, ja tādi nepieciešami. (2) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības nodrošina, ka pievienojamā un iegūstošā fonda ieguldītājiem sagatavotā informācija, kas norādīta šā panta pirmās daļas 3.punktā, patiesi atspoguļo apvienošanas procesu, lai ieguldītāji varētu izvērtēt apvienošanas ietekmi uz savu ieguldījumu un pieņemt lēmumu par šā likuma 34.panta desmitajā daļā ieguldītājiem paredzēto tiesību izmantošanu. (3) Šā panta pirmās daļas 3.punktā norādītajā informācijā iekļauj šādas ziņas: 1) ierosinātās apvienošanas apraksts un pamatojums; 2) ierosinātās apvienošanas paredzamā ietekme gan uz pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem, tai skaitā būtiskās atšķirības attiecībā uz ieguldījumu politiku un stratēģiju, izmaksām, gaidāmo rezultātu, periodisku pārskatu sagatavošanu un iespējamiem darbības rezultātiem, kā arī gadījumā, ja mainās ieguldītājiem piemērojamie nodokļi vai nodevas, informāciju par turpmāko nodokļu vai nodevu piemērošanas kārtību; 3) ieguldītājiem saistībā ar ierosināto apvienošanu piešķirtās tiesības, tai skaitā tiesības iegūt papildu informāciju, tiesības pēc pieprasījuma saņemt šā panta devītajā daļā minētā atzinuma kopiju un tiesības bez maksas pieprasīt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu vai — atbilstoši šā likuma 34.panta desmitajai daļai — apmaiņu, un datums, līdz kuram šīs tiesības var izmantot; 4) būtiskākie apvienošanas procedūras aspekti un plānotās fondu apvienošanas spēkā stāšanās diena; 5) iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija. (4) Informāciju gan pievienojamā, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedz pēc tam, kad Komisija ir atļāvusi ierosināto apvienošanu saskaņā ar šā panta divpadsmito daļu. Informāciju sniedz vismaz 30 kalendāra dienas pirms pēdējās dienas, kad fondu ieguldītāji bez maksas var izmantot šā likuma 34.panta desmitajā daļā noteiktās tiesības atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības vai attiecīgā gadījumā apmainīt tās pret citām ieguldījumu apliecībām. (5) Ja Komisija konstatē, ka ieguldītājiem sagatavotā informācija neatbilst šā likuma, fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma prasībām, Komisija var rakstveidā pieprasīt, lai šī informācija tiek precizēta. (6) Ja pievienojamā vai iegūstošā fonda apliecības tiek izplatītas citā dalībvalstī, šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju fondu pārvaldošā sabiedrība sagatavo arī attiecīgās fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai valodā, ko akceptējusi šīs valsts attiecīgā uzraudzības institūcija. Tulkojumos norādītās informācijas atbilstību informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos, apliecina persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus pievienojamā fonda vārdā. (7) Apvienošanas vispārīgo noteikumu projektā iekļauj šādu informāciju: 1) apvienošanas veids un iesaistītie fondi; 2) ierosinātās apvienošanas apraksts un pamatojums; 3) ierosinātās apvienošanas paredzamā ietekme gan uz pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem; 4) kritēriji, kas pieņemti aktīvu un — ja nepieciešams — saistību vērtēšanai dienā, kad aprēķina apmaiņas koeficientu, un ko nosaka atbilstoši šā panta sešpadsmitajā daļā minētajai kārtībai; 5) ieguldījumu apliecību apmaiņas koeficienta aprēķināšanas metode; 6) diena, kad paredzēta apvienošanas spēkā stāšanās; 7) noteikumi, ko piemēro attiecīgi aktīvu nodošanai un ieguldījumu apliecību apmaiņai; 8) ja apvienošana notiek saskaņā ar šā likuma 1.panta 32.punkta "b" un "c" apakšpunktu, jaundibinātā fonda prospekta, pārvaldes nolikuma un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas projekts. (8) Apvienošanas vispārīgo noteikumu projektā var papildus iekļaut arī šā panta septītajā daļā neminētu informāciju. (9) Apvienošanā iesaistītās sabiedrības pilnvaro vienu no fonda turētājbankām vai revidentiem sagatavot atzinumu par: 1) kritērijiem, kas pieņemti aktīvu un — ja nepieciešams — saistību vērtēšanai dienā, kad aprēķina apmaiņas koeficientu saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu; 2) samaksas apmēru naudā par vienu ieguldījumu apliecību; 3) apmaiņas koeficienta aprēķināšanas metodi, kā arī faktisko apmaiņas koeficientu, kas noteikts dienā, kad aprēķina minēto koeficientu saskaņā ar šā panta sešpadsmito daļu. (10) Šā panta devītajā daļā norādīto atzinumu iesniedz Komisijai, kā arī pēc pieprasījuma bez maksas izsniedz gan pievienojamā fonda, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem. (11) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē tai iesniegtos šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus un informāciju. Minēto papildu informāciju Komisija pieprasa 10 darbdienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minēto dokumentu saņemšanas. (12) Komisija lēmumu par atļauju vai aizliegumu apvienot fondus pieņem 20 darbdienu laikā pēc tam, kad saņemti visi šā panta pirmajā, devītajā un vienpadsmitajā daļā minētie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. Pieņemot lēmumu par atļauju apvienot fondus saskaņā ar šā likuma 1.panta 32.punkta "b" vai "c" apakšpunktu, Komisija vienlaikus pieņem arī lēmumu par jaundibinātā fonda reģistrēšanu. (13) Komisija pieņem lēmumu atļaut fondu apvienošanu, ja ir izpildīti šādi nosacījumi: 1) iesniegtie dokumenti atbilst šā likuma prasībām; 2) fondu apvienošana neaizskar apvienojamo fondu ieguldītāju likumīgās intereses; 3) iegūstošajam fondam ir atļauts izplatīt savas ieguldījumu apliecības pievienojamā fonda izcelsmes valstī, kā arī visās dalībvalstīs, kurās pievienojamais fonds saņēmis atbilstošu atļauju ieguldījumu apliecību izplatīšanai; 4) informācija, ko pievienojamais fonds un iegūstošais fonds plāno sniegt to ieguldītājiem par ierosināto apvienošanu, atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām. (14) Komisijas lēmums atļaut fondu vai apakšfondu apvienošanu un reģistrēt jaundibināmo fondu stājas spēkā četrdesmitajā kalendāra dienā pēc lēmuma paziņošanas sabiedrībai. Pēc šā lēmuma spēkā stāšanās dienas apvienošanu nevar pasludināt par spēkā neesošu. (15) Pēc Komisijas atļaujas saņemšanas sabiedrība fondu vai apakšfondu prospektos noteiktajā kārtībā nosūta šā panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju par ierosināto apvienošanu to ieguldītājiem, kā arī pirms fondu vai apakšfondu apvienošanas uzsākšanas veic to ieguldītāju ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, kuri izteikuši vēlēšanos sabiedrībai atpakaļpārdot fondu vai apakšfondu apliecības. (16) Šā panta četrpadsmitajā daļā minētā lēmuma spēkā stāšanās dienā tiek aprēķināts ieguldījumu apliecību apmaiņas koeficients pievienojamā fonda ieguldījumu apliecību apmaiņai pret iegūstošā fonda ieguldījumu apliecībām, kā arī, ja apvienošanas noteikumi paredz naudas samaksu, tiek norādīta diena, kad tiks noteikta neto aktīvu vērtība samaksai. (17) Komisija nosaka pievienojamā fonda un iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedzamās informācijas detalizētu saturu, formātu un sniegšanas veidu. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 34.2 pants. Fondu pārrobežu apvienošana (1) Lai veiktu fondu pārrobežu apvienošanu, izmanto fondu apvienošanas veidu, kas ir atļauts saskaņā ar pievienojamā fonda izcelsmes valsts normatīvajiem aktiem. Fondu pārrobežu apvienošanas procesā sabiedrība ievēro šā likuma 34. un 34.1 pantā noteikto kārtību, ja tā nav pretrunā ar šā panta noteikumiem. (2) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais pievienojamais fonds ir reģistrēts Latvijā, pirms šādas apvienošanas uzsākšanas pievienojamo fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Komisijai šā likuma 34.1 panta pirmajā daļā minētos dokumentus, kā arī iegūstošā fonda prospekta, pārvaldes nolikuma vai tam pielīdzināma dokumenta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas jaunāko redakciju. (3) Šā likuma 34.1 panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētos dokumentus sabiedrība iesniedz Komisijai gan latviešu valodā, gan iegūstošā fonda izcelsmes valsts valodā vai valodā, ko akceptējusi attiecīgā uzraudzības institūcija. (4) Kad Komisijai ir iesniegti visi šā likuma 34.1 panta pirmajā daļā un šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, kas noformēti atbilstoši šā likuma prasībām, Komisija nekavējoties nosūta šo dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai. (5) Ja iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija lūdz precizēt iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzēto informāciju, Komisija lēmumu par fondu apvienošanu pieņem tikai pēc tam, kad iesniegtie dokumenti ir precizēti atbilstoši iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas norādījumiem. (6) Ja pārrobežu apvienošanā iesaistītais iegūstošais fonds ir reģistrēts Latvijā, Komisija 15 darbdienu laikā pēc dokumentu saņemšanas no pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas var pieprasīt, lai iegūstošo fondu pārvaldošā sabiedrība precizē tā ieguldītājiem paredzēto informāciju. Šajā gadījumā Komisija informē par to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju un 20 darbdienu laikā pēc precizētās informācijas saņemšanas pārsūta to pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai. (7) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā Komisija, pieņemot šā likuma 34.1 panta divpadsmitajā daļā minēto lēmumu, ņem vērā arī iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas sniegto informāciju par iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētās informācijas atbilstību minētās valsts normatīvo aktu prasībām. Ja 20 darbdienu laikā no dienas, kad Komisija atbilstoši šā panta ceturtajai daļai nosūtījusi dokumentu kopijas iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai, Komisija nav saņēmusi norādi par to, ka iegūstošā fonda ieguldītājiem paredzētā informācija ir precizējama, Komisija var pieņemt lēmumu par fondu apvienošanas atļaušanu vai aizliegšanu. (8) Komisija par savu lēmumu atļaut vai aizliegt fondu apvienošanu informē iegūstošā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. (9) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā šā likuma 34.1 panta pirmās daļas 3.punktā minēto informāciju par ierosināto apvienošanu gan pievienojamā, gan iegūstošā fonda ieguldītājiem sniedz pēc tam, kad ierosināto apvienošanu atļāvusi pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija. (10) Fondu pārrobežu apvienošanas gadījumā šā likuma 34.1 panta devītajā daļā minētā atzinuma kopiju pēc pieprasījuma bez maksas izsniedz arī apvienošanā iesaistīto fondu uzraudzības institūcijām. Šajā gadījumā atzinumu papildus sagatavo arī valodā, ko akceptējusi attiecīgās valsts uzraudzības institūcija. (11) Lēmuma par apvienošanas atļaušanu spēkā stāšanās dienu nosaka atbilstoši iegūstošā fonda izcelsmes valsts normatīvo aktu prasībām. Ja iegūstošais fonds ir reģistrēts Latvijā, šāds lēmums stājas spēkā četrdesmitajā kalendāra dienā pēc pievienojamā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lēmuma paziņošanas Komisijai. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 35.pants. Fonda likvidācija (1) Fonda likvidāciju veic likvidators. Likvidators var būt sabiedrība, turētājbanka vai Komisijas iecelta persona. (2) Sabiedrība veic fonda likvidāciju ja: 1) nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās nav stājies spēkā jauns turētājbankas līgums; 2) gada laikā pēc fonda nodibināšanas nav laista apgrozībā neviena ieguldījumu apliecība; 3) sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu fonda likvidāciju; 4) Komisija ir pieņēmusi lēmumu par ieguldījumu fonda likvidācijas uzsākšanu. (3) (Izslēgta ar 08.03.2007. likumu) (4) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (5) Turētājbanka veic fonda likvidāciju, ja tā nenodod fonda pārvaldi ieguldījumu sabiedrībai šā likuma 17.panta septītajā daļā noteiktajā termiņā. (6) Ja sabiedrība vai turētājbanka neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad likvidāciju atbilstoši šā likuma prasībām bija nepieciešams uzsākt, Komisijai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Komisija ieceļ fonda likvidatoru arī šā panta otrās daļas 4.punktā minētajā gadījumā. Šajā daļā noteiktajā kārtībā ieceltam likvidatoram ir visas sabiedrībai noteiktās tiesības attiecībā uz fonda likvidāciju. (7) Likvidācijas gaitā nedrīkst veikt ieguldījumu apliecību emisiju, atpakaļpirkšanu un fonda prospektā paredzēto fonda ienākumu sadali fonda ieguldītājiem. Likvidatoram ir tiesības veikt tikai ar likvidāciju saistītās darbības. (8) Likvidatoram ir jārīkojas kreditoru un fonda ieguldītāju interesēs. (9) Likvidators pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti likvidācijas gaitā, ja likvidators ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpis likumu vai fonda pārvaldes nolikumu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 08.03.2007., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 35.1 pants. Fonda likvidācija, pamatojoties uz sabiedrības lēmumu (1) Lai likvidētu fondu, pamatojoties uz sabiedrības lēmumu, sabiedrībai pirms fonda likvidācijas uzsākšanas jāsaņem Komisijas atļauja. (2) Lai saņemtu atļauju uzsākt fonda likvidāciju, sabiedrība 20 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par fonda likvidāciju, iesniedz Komisijai sabiedrības valdes lēmumu, kurā norādīts fonda likvidācijas pamatojums. (3) Komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju uzsākt fonda likvidāciju vai atļaujas atteikumu. (4) Komisija neatļauj uzsākt fonda likvidāciju, ja šāda likvidācija neatbilst ieguldītāju likumīgajām interesēm. (08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 36.pants. Paziņojums par fonda likvidāciju (1) Par fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties paziņo Komisijai un publicē attiecīgu paziņojumu oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis". (2) Paziņojumā par likvidāciju jāsniedz ziņas par likvidatoru, jānorāda kreditoru pieteikšanās termiņš un vieta. Kreditoru pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 37.pants. Fonda mantas pārdošana un prasījumu apmierināšana (1) Pēc likvidācijas uzsākšanas likvidators organizē un veic fonda mantas, izņemot fondā esošo naudas līdzekļu, pārdošanu. (2) No likvidējamā fonda mantas pārdošanas gūtos ieņēmumus un fondā esošos naudas līdzekļus (turpmāk — likvidācijas ieņēmumi) turētājbanka vai likvidators sadala šādā secībā: 1) nodrošināto kreditoru prasījumi; 2) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus paziņojumā noteiktajā termiņā; 3) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc paziņojumā noteiktā termiņa, bet pirms likvidācijas ieņēmumu sadales. (3) Ja likvidācijas ieņēmumu nepietiek, lai apmierinātu šā panta otrajā daļā minētos prasījumus, neapmierinātie prasījumi apmierināmi no ieguldījumu sabiedrības mantas, izņemot prasījumus, kuri radušies pēc šīs sabiedrības pārvaldes tiesību izbeigšanās. (4) Ja likvidācijas ieņēmumu nepietiek, lai apmierinātu šā panta otrajā daļā minētos prasījumus, kuri radušies laika posmā, kad pārvaldes tiesības realizēja turētājbanka, tos apmierina turētājbanka. (5) Atlikušie likvidācijas ieņēmumi sadalāmi fonda ieguldītājiem proporcionāli viņu ieguldījumu apliecību skaitam. (6) Turētājbanka vai likvidators iesniedz publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par likvidācijas ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem, norādot par vienu apliecību izmaksājamo summu, kā arī maksājumu veikšanas vietu un laiku. (7) Visi maksājumi kreditoriem un fonda ieguldītājiem jāveic naudā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 38.pants. Fonda likvidācijas izdevumi (1) Likvidatoram ir tiesības likvidācijas gaitā segt likvidācijas izdevumus no likvidācijas ieņēmumiem. Likvidācijas izdevumos netiek ietverti starpniecības maksājumi, kas saistīti ar nekustamā īpašuma realizāciju. Šādus maksājumus attiecina uz fonda izdevumiem, kas tiek maksāti no fonda mantas, un to maksimālo apmēru norāda fonda pārvaldes nolikumā. (2) Likvidācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt divus procentus no likvidācijas ieņēmumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.) 38.1 pants. Apakšfonda likvidācija (1) Uz apakšfonda likvidāciju attiecas šajā nodaļā noteiktā fonda likvidācijas kārtība. (2) Pēc apakšfonda likvidācijas pabeigšanas sabiedrība izdara attiecīgus grozījumus fonda pārvaldes nolikumā un fonda prospektā. (08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.) 39.pants. Likvidācijas pārskati (1) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Komisijai pārskatu par likvidācijas gaitu. (2) Likvidators 10 dienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 40.pants. Turētājbankai izvirzītie vispārīgie noteikumi (1) Darījumus ar fonda mantu sabiedrība veic ar turētājbankas starpniecību. (2) Par turētājbanku var būt Latvijā reģistrēta kredītiestāde, kura ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu un blakuspakalpojumu sniegšanu, tai skaitā finanšu instrumentu turēšanu, vai dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes filiāle Latvijā, ja minētā kredītiestāde ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus un blakuspakalpojumus, tai skaitā turēt finanšu instrumentus. (3) Turētājbanka, veicot likumā noteiktos pienākumus, darbojas neatkarīgi no sabiedrības un vienīgi ieguldītāju interesēs. (4) Turētājbanka drīkst ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir, tikai gadījumā, ja turētājbanka ir fondu pārvaldošās sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību un ir ievēroti šā likuma 33.panta četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas noteikumi. (5) Notiekot turētājbankas maiņai, jaunajai turētājbankai, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā no turētājbankas līguma spēkā stāšanās dienas jāveic pasākumi, lai tās darbība atbilstu šā panta ceturtās daļas noteikumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 18.03.2004., 19.06.2008. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 41.pants. Fonda mantas glabāšana turētājbankā (1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs. (2) Ienākumi no fonda mantas un ienākumi no ieguldījumu apliecību emisijas ieskaitāmi attiecīgā fonda kontā turētājbankā. (3) Turētājbanka drīkst veikt maksājumus no fonda konta tikai uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 42.pants. Turētājbankas pienākumi (1) Turētājbankai ir šādi pienākumi: 1) glabāt fonda mantu saskaņā ar likumu un turētājbankas līgumu; 2) sekot, lai ieguldījumu apliecību emisija, pārdošana un atpakaļpirkšana notiktu sabiedrības vārdā un saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu; 3) sekot, lai fonda vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu; 4) izpildīt sabiedrības rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu, Komisijas noteikumiem, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu; 5) nodrošināt, lai fonda ienākumi tiktu izlietoti saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu; 6) sekot, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar fonda mantu noteiktie maksājumi; 7) ieguldījumu fondu apvienošanas gadījumā apliecināt, ka šā likuma 34.1 panta septītās daļas 1., 6. un 7.punktā minētā informācija par fondu, kura turētājbankas funkcijas tā veic, atbilst šā likuma, attiecīgā fonda prospekta un pārvaldes nolikuma prasībām; 8) pēc Komisijas pieprasījuma sniegt informāciju, ko turētājbanka saņēmusi, pildot fonda turētājbankas pienākumus. (2) (Izslēgta ar 01.06.2000. likumu.) (3) Turētājbankai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret sabiedrību, ja attiecīgie apstākļi to prasa. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā. (4) Turētājbankai ir pienākums celt pretprasību gadījumā, ja sakarā ar tās saistībām tiek vērsta piedziņa pret fonda mantu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 43.pants. Turētājbankas pienākumu nodošana (1) Turētājbankai ir tiesības ar līgumu nodot fonda mantas glabāšanu un fonda konta apkalpošanu trešajām personām, ja tas paredzēts turētājbankas līgumā. (2) Ja turētājbanka pilnībā vai daļēji nodod savas funkcijas trešajai personai, šāds līgums ir spēkā, ja to apstiprinājusi sabiedrība un Komisija. (3) Turētājbankas pienākumu nodošana trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no likumā un turētājbankas līgumā paredzētās atbildības. 44.pants. Turētājbankas atlīdzība (1) Turētājbankai ir tiesības uz atlīdzību par turētājbankas līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu. (2) Turētājbankas atlīdzība tiek segta no fonda mantas uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar turētājbankas līgumu. 45.pants. Pienākums ziņot Turētājbankai ir pienākums nekavējoties ziņot Komisijai un sabiedrības padomei par turētājbankai zināmo sabiedrības rīcību, kas ir pretrunā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu vai turētājbankas līgumu. 46.pants. Turētājbankas atbildība (1) Turētājbanka pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem, sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus. (2) Ja turētājbanka devusi piekrišanu darījumam, kas neatbilst šā likuma nosacījumiem, vai nav iesniegusi pretenziju par šā likuma noteikumu pārkāpumu, turētājbanka un sabiedrība ir solidāri atbildīgas par fondam nodarītajiem zaudējumiem. 47.pants. Turētājbankas līgums (1) Turētājbankas līgums ir rakstveidā noslēgts sabiedrības un turētājbankas līgums, saskaņā ar kuru turētājbanka apņemas glabāt fonda mantu un veikt darījumus ar fonda mantu un fonda kontu apkalpošanu saskaņā ar likumu, šo līgumu un sabiedrības rīkojumiem. (2) Turētājbankas līgumā norāda: 1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu; 2) turētājbankas firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu; 3) fonda nosaukumu; 4) pušu tiesības un pienākumus; 5) fonda kontu apkalpošanas kārtību; 6) turētājbankas atlīdzības apjomu un samaksas kārtību; 7) kārtību, kādā sedzami turētājbankas izdevumi, kas radušies, veicot darījumus ar fonda mantu vai apkalpojot fonda kontus; 8) kārtību, kādā turētājbanka nodod trešajām personām fonda kontus, dokumentus un citas lietas; 9) atbildību par līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi; 10) līguma termiņu; 11) līguma noteikumu grozīšanas kārtību; 12) līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumus un kārtību; 13) strīdu izskatīšanas kārtību; 14) citus no fonda prospekta izrietošus noteikumus. (3) Turētājbankas līgumā puses drīkst iekļaut arī citus nosacījumus, kas nav pretrunā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu. (4) Ja fondu Latvijā vēlas pārvaldīt vai dibināt dalībvalstī licencēta sabiedrība, tad sabiedrība un turētājbanka papildus šajā pantā noteiktajam turētājbankas līgumam slēdz rakstveida vienošanos, kas regulē informācijas apmaiņu starp sabiedrību un turētājbanku un ir nepieciešama, lai turētājbanka varētu veikt šajā likumā noteiktās funkcijas. (5) Komisija izdod normatīvos noteikumus, kuros nosaka šā panta ceturtajā daļā minētās vienošanās saturu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 48.pants. Turētājbankas līguma izbeigšanās (1) Turētājbankas līgums izbeidzas šādos gadījumos: 1) izbeidzas līgumā noteiktais termiņš; 2) līguma puses savstarpēji vienojas; 3) viena puse vienpusēji atkāpjas no līguma, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos termiņus; 4) rodas apstākļi, kuru rezultātā turētājbanka vairs neatbilst likuma prasībām; 5) turētājbanka tiek atzīta par maksātnespējīgu; 6) turētājbanka izbeidz darbību; 7) uzsākta fonda likvidācija; 8) Komisija dod rīkojumu sabiedrībai mainīt turētājbanku; 9) citos turētājbankas līgumā noteiktajos gadījumos. (2) Pusei, kura vienpusēji atkāpjas no līguma, ir pienākums paziņot par to otrai pusei trīs mēnešus iepriekš, ja turētājbankas līgumā nav noteikts ilgāks termiņš. (3) Turētājbankas līgums neizbeidzas ar fonda pārvaldes tiesību pāreju turētājbankai. 49.pants. Rīkojums par turētājbankas maiņu (1) Komisijai ir tiesības dot sabiedrībai rīkojumu mainīt turētājbanku, ja turētājbanka pārkāpj šā likuma vai turētājbankas līguma noteikumus vai ja tas nepieciešams fonda ieguldītāju interešu aizsardzībai. (2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā turētājbankas līgums izbeidzas Komisijas noteiktajā termiņā un kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 50.pants. Jauna turētājbankas līguma noslēgšana (1) Sabiedrība nodrošina, ka nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās stājas spēkā jauns turētājbankas līgums, izņemot gadījumus, kad līgums izbeidzas sakarā ar fonda likvidāciju. (2) Ja sabiedrība šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nenoslēdz jaunu turētājbankas līgumu, tai jāuzsāk fonda likvidācija. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.) 51.pants. Ieguldījumu apliecības (1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. (2) Fonda ieguldījumu apliecībām var būt dažādas klases ar atšķirīgu nominālvērtību, piekritīgajiem maksājumiem vai atšķirīgām tiesībām uz fonda ienākumu sadali. Ieguldījumu apliecībās nostiprinātajām tiesībām un saistībām jāaptver visa fonda manta. Viena fonda vienas klases ieguldījumu apliecībās ir nostiprinātas vienādas tiesības. (3) Ar ieguldījumu apliecības atsavināšanu ieguvējam pāriet arī attiecīgā atsavinātāja mantas domājamā daļa fondā. (4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas dematerializētā formā. (5) Fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem arī tad, ja tās nav iekļautas regulētā tirgū. (6) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (7) Lai ieguldījumu apliecības iekļautu regulētā tirgū, fonda prospekts un nolikums pielīdzināmi prospektam, kas sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam. (8) Ieguldījumu apliecības ir dalāmas. Fonda prospektā nosaka kārtību, kādā tiek noapaļots ieguldījumu apliecību skaits pēc to sadalīšanas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 52.pants. Ieguldījumu apliecību emisija (1) Ieguldījumu fonda, izņemot Komisijas regulas Nr. 583/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un nosacījumiem, kuri jāievēro, nodrošinot ieguldītājiem pamatinformāciju vai prospektu pastāvīgā informācijas nesējā, kas nav papīrs, vai tīmekļa vietnē, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 583/2010) 36.pantā minēto strukturēto fondu, ieguldījumu apliecību skaitu un emisijas laiku nedrīkst ierobežot. (2) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas tikai pret pilnu šo apliecību cenas samaksu naudā saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem. Par ieguldījumu apliecībām saņemtā nauda, izņemot izlaišanas komisijas naudu, nekavējoties ieskaitāma fondā. (5) Ja ieguldījumu apliecības laistas apgrozībā, bet attiecīgo fonda daļu vērtība netiek ieskaitīta fondā, sabiedrībai no savas mantas jāiegulda fondā trūkstošā summa. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 53.pants. Ieguldījumu apliecības cena (1) Fonda ieguldījumu apliecības emisijas cena ir pirmās ieguldījumu apliecības pārdošanas cena. (2) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (3) Fonda ieguldījumu apliecības emisijas cenu nosaka sabiedrība saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem. (4) Fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtības un izlaišanas komisijas naudas summa. (5) Izlaišanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par ieguldījumu apliecību emisiju. (6) Atpakaļpirkšanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par fonda ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. (7) Fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena nosakāma vienlaikus ar fonda daļas vērtību, un informācijai par to jābūt pieejamai fonda prospektā norādītajās vietās. (8) Fonda ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtība, kas samazināma par atpakaļpirkšanas komisijas naudu saskaņā ar fonda prospektu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas cenu nosaka katrai ieguldījumu apliecību klasei atsevišķi. (9) Ja sabiedrība paziņo ieguldījumu apliecību pārdošanas cenu, tās pienākums ir paziņot arī atpakaļpirkšanas cenu un otrādi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 54.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšana (1) Fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma, samaksājot viņam atpakaļpirkšanas cenu naudā saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem. (2) Ieguldījumu apliecības tiek izņemtas no apgrozības, kad sabiedrība saņem no ieguldītāja atpakaļpirkšanas pieteikumu un ieguldītājs ieskaita ieguldījumu apliecību fonda emisijas kontā. Pēc izņemšanas no apgrozības fonda ieguldītājiem izbeidzas visas no ieguldījumu apliecības izrietošās tiesības, izņemot prasījuma tiesību ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenas apmērā. (3) Sabiedrība drīkst uz laiku pārtraukt fonda ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu fonda prospektā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Atpakaļpirkšanas pārtraukumu drīkst paredzēt tikai ārkārtējos gadījumos, ja apstākļi to prasa un pārtraukums ir attaisnojams, ņemot vērā ieguldītāju intereses. (4) Atpakaļpirkšanas cena maksājama no fonda mantas fonda prospektā noteiktajā kārtībā un termiņā. (5) Ieguldījumu apliecības atpērkamas atpakaļpirkšanas prasību iesniegšanas secībā. (6) Fondu pārvaldošā sabiedrība ir atbrīvota no pienākuma veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, ja ieguldījumu apliecības tiek tirgotas regulētajā tirgū un fondu pārvaldošā sabiedrība veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu apliecību tirgus cena būtiski neatšķiras no fonda daļas vērtības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 54.1 pants. Paziņojums par ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību pirkšanas un atpakaļpirkšanas pieteikuma izpildi (1) Sabiedrība ar pastāvīgā informācijas nesēja starpniecību nosūta fonda ieguldītājam paziņojumu, kas apstiprina pieteikuma izpildi, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc pieteikuma izpildes vai, ja sabiedrība šo apstiprinājumu saņem no trešās personas, ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc apstiprinājuma saņemšanas no trešās personas. (2) Šā panta pirmo daļu nepiemēro, ja sabiedrības paziņojums satur to pašu informāciju, kas ietverta apstiprinājumā, ko fonda ieguldītājam nekavējoties nosūta trešā persona. (3) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj šādu informāciju: 1) sabiedrības identifikācijas dati; 2) fonda ieguldītāja identifikācijas dati (vārds, uzvārds vai nosaukums); 3) pieteikuma saņemšanas datums, laiks un maksāšanas veids; 4) izpildes datums; 5) fonda identifikācijas dati; 6) pieteikuma veids — pirkšana, atpakaļpirkšana vai atpakaļpieņemšana; 7) ieguldījumu apliecību skaits; 8) ieguldījumu apliecības vērtība pirkšanas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas brīdī; 9) datums, kurā nosaka ieguldījumu apliecības vērtību; 10) pieteikuma bruto vērtība, ieskaitot izlaišanas komisijas naudu, vai neto vērtība, atskaitot atpakaļpirkšanas komisijas naudu; 11) ar darījumu saistītas komisijas naudas un citu iekasēto maksājumu kopējā summa un, ja fonda ieguldītājs to pieprasa, detalizēts iekasēto maksājumu uzskaitījums. (4) Ja sabiedrība fonda ieguldītāja pieteikumus izpilda periodiski, tā ievēro šā panta pirmās daļas prasības vai arī vismaz reizi sešos mēnešos sniedz fonda ieguldītājam šā panta trešajā daļā noteikto informāciju par veiktajiem darījumiem. (5) Sabiedrībai ir pienākums pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma sniegt informāciju par fonda ieguldītāja pieteikuma izpildes statusu. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 55.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpieņemšanas prasība (1) Ja sabiedrības vainas dēļ fonda prospektā un tam pievienotajos dokumentos ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījumu apliecību novērtējumā, ir nepareizas vai nepilnīgas, fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība pieņem atpakaļ viņa ieguldījumu apliecību un atlīdzina viņam visus šā iemesla dēļ radušos zaudējumus. (2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fonda ieguldītājs ir ieguvis ieguldījumu apliecību no personas, kura nodarbojas ar starpniekdarbību vērtspapīru tirgū, šī persona līdz ar sabiedrību ir solidāri atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu fonda ieguldītājam. Šī persona nav atbildīga, ja tā pierāda, ka nav zinājusi un nevarēja zināt, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas. (3) Ja brīdī, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, viņš vairs nav ieguldījumu apliecības īpašnieks, viņam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība samaksā starpību, par kādu viņa ieguldītā summa pārsniedz ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenu atpakaļpirkšanas brīdī. (4) Prasība saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem ceļama sešu mēnešu laikā no dienas, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldījumu apliecības iegādes dienas. 56.pants. Fonda prospekts, ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija un to grozījumi (1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta. Sabiedrība izstrādā arī fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, kurā norāda šā likuma 57.1 pantā minēto informāciju. (2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu un potenciālo risku, kas ir saistīts ar šādu ieguldījumu. (21) Ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā saīsinātā veidā iekļauj attiecīgā fonda būtiskākos darbības rādītājus. Sabiedrība nodrošina, ka ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija ir patiesa, skaidra un nav maldinoša, kā arī atbilst attiecīgā fonda prospektā minētajai informācijai. (3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto tā informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai. (4) Fonda prospekts un fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija stājas spēkā ar brīdi, kad fonds ir reģistrēts Komisijā. (5) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kura tiek sniegta atbilstoši šā likuma 57.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 10.1, 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 23.punktam, tā pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas Komisijai iesniedz: 1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par fonda prospekta grozījumu apstiprināšanu; 2) fonda prospekta grozījumus un fonda prospekta tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Fonda prospekta grozījumus un fonda prospekta tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai vienā no šā likuma 23.panta otrajā daļā minētajiem veidiem. (6) Komisija izskata iesniegtos fonda prospekta grozījumus un 15 darbdienu laikā reģistrē grozījumus, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm. (7) Ja fonda prospektā nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības kapitālā, padomes vai amatpersonu sastāvā vai citas pārmaiņas sabiedrības vai fonda darbībā, kuras atbilstoši šim likumam ir saskaņojamas ar Komisiju, sabiedrība pēc šo pārmaiņu saskaņošanas ar Komisiju izdara attiecīgus grozījumus fonda prospektā bez iepriekšējas to reģistrācijas Komisijā un atbilstoši šā panta piektās daļas 2.punktam iesniedz Komisijai pilnu fonda prospekta tekstu. (8) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Komisijā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem un to spēkā stāšanos. (9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot fonda prospekta grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses. (10) Šā panta septītajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā. (11) Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas grozījumiem piemēro šajā pantā minētos fonda prospekta grozīšanas noteikumus, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības. (18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 57.pants. Fonda prospekta saturs (1) Fonda prospektam ir titullapa. Titullapā iekļaujama šāda informācija: 1) fonda veids un nosaukums, kā arī norāde uz valsti, kurā fonds dibināts (reģistrēts); 2) fonda sabiedrības firma un juridiskā adrese; 3) fonda turētājbankas firma; 4) fonda ieguldījumu apliecību izplatītāja firma un izplatīšanas vietu adreses; 5) fonda zvērināta revidenta vārds un uzvārds vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma; 6) fonda dibināšanas datums un darbības termiņš (ja tāds paredzēts); 7) atzīme par fonda reģistrāciju Komisijā; 8) atzīme par fonda prospektā izdarītajiem grozījumiem un to spēkā stāšanās datums; 9) tās vietas adrese, kur var saņemt fonda prospektu, ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju un fonda pārvaldes nolikumu (ja tas nav pievienots fonda prospektam), fonda gada vai pusgada pārskatus, kā arī ziņas par fonda vērtību un ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenu. (2) Fonda prospektā ir satura rādītājs un lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums. (3) Fonda prospektā šajā daļā minētajā secībā iekļaujama vismaz šāda informācija: 1) fonda ieguldīšanas mērķis, arī finansiālais mērķis (piemēram, kapitāla pieaugums vai ienākums no ieguldījumiem), ieguldījumu politika (piemēram, ieguldījuma objektu veidi, specializācija noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos vai industriālajos sektoros), kā arī šā likuma 65.pantā noteiktā informācija; 11) paziņojums, kas vērš ieguldītāju uzmanību uz šādām fonda darbības iezīmēm: a) lielāko daļu no fonda līdzekļiem plānots ieguldīt ieguldījumu objektos, kas nav pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti, b) fonds plāno veikt kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu, c) fonda neto aktīvu vērtībai piemīt augsts svārstīguma līmenis; 2) fonda riska profila apraksts un ar ieguldījumiem saistītā riska analīze; 3) fonda ieguldījumu ierobežojumi un fonda pārvaldē izmantojamās ieguldīšanas prakses vai tehnikas apraksts, arī uz fonda rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība; 4) šajā likumā paredzēto fonda ieguldītāju tiesību īss skaidrojums, kā arī ieguldījumu apliecībās nostiprināto tiesību īss apraksts; 5) tipiskā ieguldītāja (ieguldītājs, kuram paredzēts fonds) raksturojums; 6) ziņas par fonda ieguldītājam piemērojamiem nodokļu un nodevu maksājumiem un to veikšanas kārtību; 7) par ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu iekasējamās komisijas naudas maksimālais apmērs (procentos no fonda daļas vērtības); 8) sabiedrībai, turētājbankai un citām fonda prospektā minētajām personām no fonda mantas izmaksājamās atlīdzības maksimālais apmērs (kopējais un katrai personai atsevišķi maksājamās atlīdzības apmērs) un aprēķināšanas kārtība, šīs atlīdzības samaksas kārtība. Maksimālo atlīdzības apmēru norāda procentos no fonda neto aktīvu vidējās vērtības; 9) citi iespējamie izdevumi un maksājumi, kā arī to segšanas kārtība. Atsevišķi norāda tos maksājumus, kas būs jāveic fonda ieguldītājiem personiski, un tos, kurus veiks no fonda līdzekļiem; 10) ziņas par fonda revidentu — vārds, uzvārds un sertifikāta numurs vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, reģistrācijas numurs un licences numurs; 101) fonda ieguldījumu apliecību klases, to nominālvērtība, piekritīgie maksājumi, tiesības uz fonda ienākumu sadali; 11) ieguldījumu apliecību pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā tiek noapaļots ieguldījumu apliecību daļu skaits pēc ieguldījumu apliecību sadalīšanas; 12) apstākļi, kādos var apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu; 13) ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodes un biežums, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek nodotas atklātībā; 14) fonda vērtības noteikšanas principi un noteikumi; 15) noteikumi par fonda ienākumu aprēķināšanu, izlietošanu un sadali fonda ieguldītājiem; 16) fonda pārskata gada sākums un beigas; 17) sabiedrības firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un, ja sabiedrība ir izveidojusi filiāli, tās atrašanās vietas adrese; 18) sabiedrības reģistrētā un apmaksātā kapitāla apjoms; 19) sabiedrības padomes locekļu un amatpersonu vārds, uzvārds un amats sabiedrībā, kā arī viņu pienākumi ārpus sabiedrības, ja tiem ir nozīme sabiedrības darbībā; 20) citu sabiedrības pārvaldāmo fondu nosaukums; 21) turētājbankas firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un atrašanās vietas adrese; 22) konsultanta, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju vārds, uzvārds vai firma, reģistrācijas numurs un atrašanās vietas adrese, ja sabiedrība ir noslēgusi līgumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu fonda pārvaldē un saskaņā ar šo līgumu pakalpojuma sniedzējam atlīdzība tiek maksāta no fonda līdzekļiem. Īss attiecīgā pakalpojuma sniedzēja pamatdarbības un to pakalpojuma līguma noteikumu apraksts, kuri ir svarīgi fonda ieguldītājiem; 23) ja sabiedrība plāno kādu no fonda pārvaldes pakalpojumiem nodot trešajai personai, — norāde uz šiem pakalpojumiem un apraksts, kādā kārtībā pakalpojumi var tikt nodoti; 24) fonda iepriekšējās darbības raksturojums un finansiālo rādītāju salīdzinošā tabula par pēdējiem trim gadiem (sagatavota atbilstoši fonda pārskatu noteikumiem). Pēc šīs informācijas iekļaujams paziņojums, ka šie rādītāji nenosaka (neietekmē) turpmāko fonda darbību. Minēto informāciju var iekļaut fonda prospektā vai pievienot tam; 25) fonda gada un pusgada pārskatu saņemšanas veids un kārtība. (4) (Izslēgta ar 13.10.2011. likumu) (5) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (6) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (7) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības. (18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 57.1 pants. Ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas saturs (1) Ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju sagatavo iespējami vienkāršā un fonda ieguldītājiem saprotamā veidā, lai tie izprastu ieguldījuma būtiskos aspektus un varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu. (2) Ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā iekļaujama vismaz šāda fonda darbībai būtiska informācija: 1) fonda identifikācijas dati; 2) fonda ieguldīšanas mērķis un īss ieguldījumu politikas apraksts; 3) fonda līdzšinējās darbības rādītāji vai darbības rādītāju scenāriji; 4) ar fonda darbību saistītie maksājumi; 5) fonda riska profila apraksts, kas ietver norādījumus un brīdinājumus attiecībā uz riskiem, kas saistīti ar ieguldījumiem attiecīgajā fondā. (3) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju sagatavo, neizmantojot atsauces uz citiem dokumentiem. (4) Fonda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā skaidri norāda tās vietas adresi, kur var saņemt papildu informāciju, kā arī pēc ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz fonda prospektu, gada un pusgada pārskata kopiju un norāda, kādās valodās tie sagatavoti. (5) Fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju sagatavo konspektīvā veidā un vienkāršā valodā. Šo informāciju sagatavo vienotā formātā, lai atvieglotu tās salīdzināšanu ar citu fondu ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, un izklāsta tā, lai tā būtu viegli uztverama privātiem klientiem. (6) Fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju bez pārveidojumiem vai papildinājumiem, izņemot tās tulkojumu, izmanto visās dalībvalstīs, kurās tiek izplatītas attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības. (7) Fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija kļūst saistoša sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības, izņemot gadījumu, kad šī informācija ir nepatiesa, neskaidra, maldinoša vai neatbilst attiecīgā fonda prospektā noteiktajam. Minēto informāciju skaidri norāda ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā. (8) Šā panta otrajā daļā minēto informāciju regulāri atjauno, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības. (9) Detalizētu ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas formātu un saturu nosaka saskaņā ar Eiropas Komisijas regulu Nr. 583/2010. (10) Komisija nosaka ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanas kārtību. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 58.pants. Fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas pieejamība (1) Sabiedrības pienākums ir nodrošināt fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas izsniegšanu bez maksas visām ieinteresētajām personām. (2) Lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas prasību izpildi, sabiedrība ievieto fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju savā mājaslapā internetā vai izmanto pastāvīgu informācijas nesēju, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības. (3) Pēc ieguldītāju pieprasījuma viņiem bez maksas nodrošina fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas kopiju papīra formā. (4) Ja fonda prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība pēc to spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejams pilns fonda prospekta teksts, kurā norādīti grozījumi un to spēkā stāšanās datums, kā arī pēdējā ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas versija. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 59.pants. Fonda emisijas reklāma (1) Fonda emisijas reklāmā, ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot emisijas noteikumus, obligāti jānorāda: 1) fonda nosaukums; 2) fondu pārvaldošās sabiedrības firma, juridiskā adrese un izpildinstitūcijas atrašanās vieta; 3) turētājbankas firma, juridiskā adrese un atrašanās vieta; 4) ieguldījumu apliecību izvietošanas sākuma datums; 5) ieguldījumu apliecību emisijas vai pārdošanas cena; 6) fonda prospekta un ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas saņemšanas vieta, norādot, kādās valodās šie dokumenti ir pieejami; 7) ka netiek garantēta peļņa. (2) Reklāmā, kas piedāvā iespēju iegādāties attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības, norādītā informācija ir patiesa, skaidra, nav maldinoša un atbilst informācijai, kas iekļauta prospektā un ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā. (3) Ja fonda ieguldījumu politika paredz lielāko daļu no fonda līdzekļiem ieguldīt ieguldījumu objektos, kas nav pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti, vai ja fonds plāno veikt kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšanu, vai ja fonda neto aktīvu vērtībai piemīt augsts svārstīguma līmenis, fonda emisijas reklāmā iekļauj paziņojumu, kas pievērš potenciālo ieguldītāju uzmanību šajā daļā minētajām ieguldījumu politikas iezīmēm. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 60.pants. Ārvalstu atvērto fondu ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība (Izslēgts ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 61.pants. Fonda ieguldījumu objekti (1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, noguldīt kredītiestādēs un ieguldīt citos šajā likumā minētajos finanšu instrumentos, ievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. (2) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (3) Fonda līdzekļus nedrīkst ieguldīt dārgmetālos un atvasinātajos finanšu instrumentos, kuru bāzes aktīvs ir dārgmetāli vai preces. (4) Fonda līdzekļus drīkst turēt likvīdos aktīvos (t.sk. naudā) tādā apjomā, kādā tas nepieciešams fonda darbībai. (5) Veicot ieguldījumus uz fonda rēķina, sabiedrībai ir pienākums ieguldīt tikai fonda prospektā paredzētajos ieguldījumu objektos, ievērot tajā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, iegūt pietiekami plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu objektiem, kā arī pastāvīgi uzraudzīt un analizēt to personu finansiālo stāvokli, kuru finanšu instrumentos ir vai tiks ieguldīti fonda līdzekļi. (6) Komisija normatīvajos noteikumos nosaka prasības ieguldījumu fondu ieguldījumu objektiem, darījumiem, noteikta darbības veida fondiem, kā arī prasības informācijas atklāšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 62.pants. Ieguldījumi pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos (1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem: 1) tie tiek tirgoti dalībvalsts regulētajā tirgū vai citā dalībvalsts tirdzniecības vietā, kas minēta Eiropas Komisijas 2006.gada 10.augusta regulas Nr. 1287/2006, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2004/39/EK attiecībā uz ieguldījumu sabiedrību pienākumu vest uzskaiti, darījumu pārskatu sniegšanu, tirgus pārskatāmību, finanšu instrumentu pielaidi tirdzniecībai un šajā direktīvā definētajiem terminiem, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 1287/2006) 2.panta 8.punktā; 2) tie ir iekļauti ārvalsts fondu biržas oficiālajā sarakstā vai tiek tirgoti citā ārvalsts tirdzniecības vietā, kas minēta Eiropas Komisijas regulas Nr. 1287/2006 2.panta 8.punktā, un šāda biržas vai tirdzniecības vietas izvēle ir paredzēta fonda prospektā; 3) tie nav iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos vai netiek tirgoti regulētos tirgos, bet šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu emisijas noteikumos paredzēts, ka tie tiks iekļauti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minēto fondu biržu oficiālajos sarakstos vai regulētajos tirgos un šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu iekļaušana notiks gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem. (2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt naudas tirgus instrumentos, kas netiek tirgoti regulētos tirgos, ja tie ir brīvi pārvedami (nepastāv darījumu ierobežojoši nosacījumi) un ir iestājies viens no šādiem nosacījumiem: 1) tos ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts vai dalībvalsts pašvaldība, cita valsts vai federālā valstī — viena no federācijas loceklēm, vai starptautiska institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles; 2) tos ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts centrālā banka, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka; 3) tos ir emitējusi komercsabiedrība, kuras vērtspapīri tiek tirgoti šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā noteiktajā kārtībā; 4) tos ir emitējusi vai garantējusi kredītiestāde, kura reģistrēta dalībvalstī un kuras darbību uzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija atbilstoši Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām, vai emitents, kura darbību regulējošās prasības ir vismaz tikpat stingras kā Eiropas Savienībā noteiktās un kurš atbilst vismaz vienai no šādām prasībām: a) tas ir reģistrēts Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kas ietilpst Desmit valstu grupā, b) tam ir piešķirts investīciju līmeņa reitings, c) emitenta darbības tiesiskā regulējuma izsmeļoša analīze apliecina, ka tā darbību regulējošās prasības ir vismaz tikpat stingras kā Eiropas Savienībā noteiktās; 5) tos ir emitējusi komercsabiedrība, kuras kapitāla un rezervju apjoms ir 10 miljoni eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai lielāks un kura sagatavo un publicē revidētu gada pārskatu atbilstoši gada pārskatu sagatavošanas un publicēšanas prasībām, kas ir līdzvērtīgas Eiropas Savienībā noteiktajām prasībām. Šāda komercsabiedrība ir vienā grupā ar vienu vai vairākām komercsabiedrībām, kuru akcijas tiek tirgotas regulētā tirgū, un ir paredzēta tam, lai piesaistītu naudas līdzekļus grupai, vai šāda komercsabiedrība ir īpašam nolūkam izveidota struktūra, kura ir specializējusies parādu vērtspapīrizēšanā un kurai par likviditātes nodrošināšanu ir noslēgta vienošanās ar tādu banku, kas atbilst šīs daļas 4.punktā kredītiestādei izvirzītajām prasībām. Uz ieguldījumiem šādos naudas tirgus instrumentos attiecas ieguldītāju aizsardzība, kas līdzvērtīga šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajai aizsardzībai. (19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 63.pants. Noguldījumi kredītiestādēs (1) Fonda līdzekļus drīkst noguldīt kredītiestādē, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai Latvijā, citā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kas ietilpst Desmit valstu grupā. (2) Noguldījumus kredītiestādēs drīkst veikt, ja tie ir atmaksājami pēc pieprasījuma vai tos var izņemt pirms termiņa un to termiņš nepārsniedz 12 mēnešus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.) 64.pants. Ieguldījumi fonda ieguldījumu apliecībās (daļās) (1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt dalībvalstī reģistrēta ieguldījumu fonda vai tam pielīdzināma tāda kopējo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecībās vai daļās, kura darbības regulējums ir analoģisks šā likuma prasībām. (2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt ārvalsts ieguldījumu fonda vai tam pielīdzināma kopējo ieguldījumu uzņēmuma apliecībās vai daļās, ja ieguldījumu fonds vai tam pielīdzināms kopējo ieguldījumu uzņēmums atbilst šādām prasībām: 1) tas ir reģistrēts ārvalstī, kuras tiesiskais regulējums paredz šādu uzņēmumu uzraudzību, kas ir līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai, un attiecīgās ārvalsts uzraudzības institūcija sadarbojas ar Komisiju; 2) tā darbību regulējošās prasības, tai skaitā ieguldītāju aizsardzība, ieguldījumu un darījumu ierobežojumi, ir analoģiskas šā likuma noteikumiem par ieguldījumu fondu darbību; 3) tas sagatavo un publisko pusgada un gada pārskatus, lai būtu iespējams novērtēt tā aktīvus, saistības, ienākumus un darbību pārskata periodā. (3) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto fondu un kopējo ieguldījumu uzņēmumu apliecībās (daļās), ja fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma [kura ieguldījumu apliecības (daļas) paredzēts iegādāties] prospektā, pārvaldes nolikumā vai tiem pielīdzināmā dokumentā ir noteikts, ka ieguldījumi citos fondos vai kopējo ieguldījumu uzņēmumos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma aktīviem. (4) Ja fonda līdzekļi pārsvarā tiks ieguldīti šajā pantā minētajos fondos vai kopējo ieguldījumu uzņēmumos, fonda prospektā iekļauj informāciju par maksimālajām fondu pārvaldīšanas izmaksām, kuras var ieturēt gan no paša fonda, gan arī no tiem fondiem vai kopējo ieguldījumu uzņēmumiem, kuros šis fonds veic ieguldījumus. (5) Ja fonda (apakšfonda) līdzekļus paredzēts ieguldīt vienā grupā esošu sabiedrību pārvaldītajos fondos (apakšfondos), prospektā norāda šos fondus (apakšfondus) un tajos plānoto kopējo ieguldījumu maksimālo apjomu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 65.pants. Darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem (1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri tiek tirgoti šā likuma 62.panta pirmajā daļā minētajos tirgos vai netiek tirgoti regulētā tirgū un vienlaikus atbilst šādām prasībām: 1) to bāzes aktīvs ir šā likuma 62., 63. un 64.pantā minētie finanšu instrumenti, finanšu indeksi, procentu likmes, valūtu kursi vai valūtas, kurās saskaņā ar fonda prospektu vai fonda pārvaldes nolikumu ir paredzēts veikt fonda līdzekļu ieguldījumus; 2) regulētā tirgū netirgotu atvasināto finanšu instrumentu darījuma partneris ir kredītiestāde, kura atbilst šā likuma 63.panta pirmās daļas prasībām, vai ieguldījumu brokeru sabiedrība, kuras kapitāla un rezervju apmērs ir 10 miljoni eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa vai lielāks, kura reģistrēta dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kas ietilpst Desmit valstu grupā, un kuras darbību uzrauga finanšu pakalpojumu uzraudzības institūcija; 3) katru dienu notiek regulētā tirgū netirgota atvasinātā finanšu instrumenta ticama un pārbaudāma novērtēšana un jebkurā laikā pēc sabiedrības iniciatīvas atvasināto finanšu instrumentu par tā patieso vērtību var pārdot, likvidēt vai veikt darījumu, kura rezultātā tiek slēgta pozīcija (prasības vai saistības attiecībā uz finanšu instrumentu). (2) Ja paredzēts uz fonda rēķina veikt darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, fonda prospektā nepārprotami jānorāda, vai šādi darījumi tiks veikti, lai ierobežotu risku vai lai gūtu peļņu, kā arī atvasināto finanšu instrumentu iespējamā ietekme uz attiecīgā fonda ieguldījumu portfeļa kopējo risku. (3) Sabiedrība īsteno tādu risku pārvaldīšanas politiku, kas nodrošina tai iespēju jebkurā laikā noteikt un vadīt ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistītos riskus un šo atvasināto finanšu instrumentu ietekmi uz fonda ieguldījumu portfeļa kopējo risku. (4) Sabiedrība izstrādā un ievēro atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas procedūru, kas nodrošina regulētā tirgū netirgota atvasinātā finanšu instrumenta precīzu un neatkarīgu novērtēšanu, ņemot vērā atvasināto finanšu instrumentu raksturu un sarežģītību. Prasības regulētā tirgū netirgotu atvasināto finanšu instrumentu novērtēšanai nosaka Komisija. (5) Ja fonda prospektā paredzēts veikt darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, pirms šādu darījumu uzsākšanas sabiedrība sagatavo un iesniedz Komisijai ziņojumu, kurā aprakstīta ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistīto risku pārvaldīšanas politika, atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas procedūra, kā arī ietverta informācija, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par atvasināto finanšu instrumentu veidiem, no tiem izrietošajiem riskiem, kvantitatīvajiem ierobežojumiem un metodēm, kuras tiks lietotas ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistīto darījumu riska mērīšanai un ierobežošanai. (6) Sabiedrība atjauno Komisijai iesniegtajā ziņojumā ietverto informāciju atbilstoši šā panta piektās daļas prasībām, ņemot vērā pārskata periodā veikto darījumu sarežģītību un apmēru, un iesniedz to Komisijai vienlaikus ar fonda gada pārskatu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 66.pants. Ieguldījumu ierobežojumi (1) Fonda ieguldījumi, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos fonda ieguldījumus, viena emitenta pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt piecus procentus no fonda aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst palielināt līdz 10 procentiem no fonda aktīviem, bet tādā gadījumā piecus procentus pārsniedzošo ieguldījumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 40 procentus no fonda aktīviem. (11) Nepārkāpjot šā likuma 67.pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu attiecībā uz ieguldījumu viena emitenta pārvedamos vērtspapīros drīkst palielināt līdz 20 procentiem no fonda aktīviem, ja saskaņā ar fonda prospektu vai fonda pārvaldes nolikumu fonda ieguldīšanas politikas mērķis ir tāda noteikta kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšana, ko atzinusi Komisija, ievērojot turpmāk minētās prasības: 1) indeksa sastāvs ir pietiekami daudzveidīgs (diversificēts); 2) indekss atspoguļo tā tirgus adekvātu standartu, uz kuru tas attiecas; 3) indekss ir attiecīgi publicēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību. (12) Šā panta 1.1 daļā noteikto ierobežojumu attiecībā uz viena emitenta ieguldījumu pārvedamos vērtspapīros drīkst palielināt līdz 35 procentiem no fonda aktīviem, ja to attaisno specifiski tirgus nosacījumi, īpaši tādos regulētajos tirgos, kuros lielā mērā dominē dažu veidu pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti. Šajā daļā noteikto paaugstināto ierobežojumu drīkst piemērot tikai viena emitenta pārvedamiem vērtspapīriem. (2) Fonda ieguldījumus viena emitenta pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos drīkst paaugstināt līdz 35 procentiem no fonda aktīviem, ja pārvedamos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi dalībvalsts, ārvalsts, dalībvalsts pašvaldība vai starptautiska institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles. (3) Šā panta otrajā daļā noteikto ierobežojumu atļauts pārsniegt, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi: 1) pārsniegšana ir paredzēta fonda pārvaldes nolikumā; 2) fondam pieder pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairākām emisijām, un katras emisijas pārvedamo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 30 procentus no fonda aktīviem; 3) lai pievērstu fonda ieguldītāju uzmanību, fonda prospektā un reklāmas materiālos norāda personas, kuru emitētajos vai garantētajos pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos fonds paredzējis ieguldīt vai ir ieguldījis vairāk nekā 35 procentus no fonda aktīviem. (4) Fonda ieguldījumus viena emitenta pārvedamos vērtspapīros drīkst palielināt līdz 25 procentiem no fonda aktīviem, ja tie ir dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes emitēti parāda vērtspapīri, kuros nostiprinātās saistības paredz iegūtos līdzekļus ieguldīt lietās, kas visā parāda vērtspapīru apgrozības laikā pilnībā nodrošina tajos nostiprinātās saistības, un šīs saistības ir prioritāri izpildāmas šo vērtspapīru emitenta maksātnespējas gadījumā. (5) Ja fonda ieguldījumu vērtība šā panta ceturtajā daļā minētajos viena emitenta parāda vērtspapīros pārsniedz piecus procentus no fonda aktīviem, fonda ieguldījumu kopējā vērtība, kas pārsniedz piecus procentus, nedrīkst pārsniegt 80 procentus no fonda aktīviem. (6) Fonda noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku. (7) Kopējais risks, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, tai skaitā pārvedamos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ietvertajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nedrīkst pārsniegt fonda neto aktīvu vērtību. Aprēķinot kopējo risku, ņem vērā atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīva vērtību, darījuma otras puses risku, nākotnē paredzamās pārmaiņas tirgū un periodu, kas nepieciešams, lai slēgtu attiecīgo pozīciju. Komisijai ir tiesības noteikt stingrākus ierobežojumus kopējā riska apmēram, ja nav nodrošināta efektīva iekšējās kontroles sistēmas darbība ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistīto darījumu riska pārvaldīšanai. (71) Kopējā riska apmērs ietver arī risku, ko veido šā likuma 33.panta sešpadsmitajā daļā minēto darījumu, tai skaitā aktīvu pārdošanas ar atpirkšanu darījumu, vai pārvedamu vērtspapīru aizdošanas rezultātā iegūto līdzekļu tālāka ieguldīšana. (72) Fonda kopējo risku sabiedrība aprēķina vismaz reizi dienā. (8) Riska darījumu apmērs darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas netiek tirgoti regulētajā tirgū, ar katru darījumu partneri nedrīkst pārsniegt: 1) 10 procentus no fonda aktīviem, ja darījuma partneris ir kredītiestāde, kas atbilst šā likuma 63.panta pirmās daļas prasībām; 2) piecus procentus no fonda aktīviem, ja darījuma partneris ir ieguldījumu brokeru sabiedrība, kas atbilst šā likuma 65.panta pirmās daļas 2.punktā minētajām prasībām. (81) Komisija nosaka kopējā riska un šā panta astotajā daļā noteiktā riska darījumu apmēra aprēķināšanas kārtību. (9) Ja saskaņā ar fonda prospektu darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem paredzēts veikt, lai gūtu peļņu, atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvam piemērojami šajā pantā noteiktie ierobežojumi. (10) Fonda ieguldījumi viena fonda vai tam pielīdzināma kopējo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecībās (daļās) nedrīkst pārsniegt 10 procentus no fonda aktīviem. Fonda kopējie ieguldījumi šā likuma 64.panta otrajā daļā minēto kopējo ieguldījumu uzņēmumu apliecībās (daļās) nedrīkst pārsniegt 30 procentus no fonda aktīviem. (11) Neņemot vērā šā panta pirmajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā atsevišķi noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Piemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu. (12) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā atsevišķi noteiktos ieguldījumu ierobežojumus nedrīkst apvienot, un tādējādi kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 35 procentus no fonda aktīviem. (13) Neņemot vērā šā likuma 62.panta noteikumus par fonda ieguldījumiem pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, līdz 10 procentiem no ieguldījumu fonda aktīviem drīkst ieguldīt pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, kas neatbilst šā likuma 62.pantā noteiktajām prasībām. (14) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004., 08.03.2007., 19.06.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 67.pants. Ieguldījumu ierobežojumi attiecībā uz vienu emitentu (1) Fonda ieguldījumi atsevišķos ieguldījumu objektos nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus: 1) 10 procentus no viena emitenta to akciju nominālvērtības, kurām nav balsstiesību; 2) 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma; 3) 25 procentus no viena fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecību (daļu) skaita; 4) 10 procentus no viena emitenta emitēto naudas tirgus instrumentu kopējās vērtības. (2) Ne visu sabiedrības pārvaldē esošo fondu līdzekļu ieguldījumi kopā, ne katra fonda ieguldījumi atsevišķi tieši vai netieši nedrīkst pārsniegt 10 procentus no jebkura šāda rādītāja: 1) viena emitenta pamatkapitāla; 2) viena emitenta balsstiesību kopējā apjoma. (3) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 68.pants. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā (Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 69.pants. Ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana (1) Šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana neatceļ attiecīgā darījuma spēkā esamību, bet sabiedrība atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies šādas darbības dēļ, izņemot šā panta otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus. (2) Ir pieļaujama šā likuma 66.pantā, izņemot tā septīto un trīspadsmito daļu, kā arī 67.pantā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana sešu mēnešu laikā pēc fonda reģistrācijas Komisijā. (3) Šā panta otrā daļa nav attiecināma uz fondiem, kuru vērtība pārsniedz 500 000 latu. (4) Ir pieļaujama šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana, ja to izraisījusi no fonda mantā ietilpstošajiem pārvedamajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem izrietošo parakstīšanās tiesību izmantošana vai citi apstākļi, kurus sabiedrība nevarēja paredzēt. Lai novērstu ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, sabiedrībai nekavējoties jāveic pārdošanas operācijas atbilstoši riska samazināšanas principam un fonda ieguldītāju interesēm. (5) Ieguldījuma izdarīšanas brīdī šā likuma 67.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus pieļaujams pārsniegt, ja tobrīd nav iespējams noteikt vai aprēķināt visu to emitēto vērtspapīru daudzumu vai vērtību, kuros nostiprinātas parādsaistības, vai emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību daļu vērtību vai skaitu. (6) Sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, kā arī par pasākumiem tās novēršanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 70.pants. Noteikumi darījumiem ar atvasinātiem vērtspapīriem (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 71.pants. Ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana (Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) VI1 nodaļa. Galvenās un pakārtotās struktūras darījumi
(Nodaļa 13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 71.1 pants. Darbības joma (1) Ieguldījumu fondi ir tiesīgi veikt galvenās un pakārtotās struktūras darījumus. Pakārtotais fonds līdz 15 procentiem no saviem aktīviem, kas nav ieguldīti galvenajā fondā, drīkst ieguldīt: 1) aktīvos atbilstoši šā likuma 61.panta ceturtajai daļai; 2) darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, ja tie tiek veikti, lai ierobežotu risku, atbilstoši šā likuma 65.panta pirmās daļas un 33.panta sešpadsmitās daļas prasībām, kā arī ievērojot 66.panta septītajā daļā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus. (2) Lai nodrošinātu šā likuma 66.panta septītās daļas prasību ievērošanu, pakārtotais fonds savam aprēķinātajam kopējam riskam, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, pieskaita galvenā fonda kopējo risku. Galvenā fonda kopējo risku nosaka proporcionāli pakārtotā fonda ieguldījumam galvenajā fondā, aprēķinam izmantojot galvenā fonda faktisko kopējo risku vai galvenā fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā noteikto maksimāli iespējamo kopējo risku. Pakārtotais fonds turpmāk izmanto izraudzīto kopējā riska aprēķināšanas veidu. (3) Galvenais fonds atbilst šādām prasībām: 1) vismaz viens no fonda ieguldītājiem ir pakārtotais fonds; 2) fonds pats nav pakārtotais fonds; 3) fonds nav pakārtotā fonda ieguldītājs. (4) Attiecībā uz galveno fondu piemēro šādus izņēmumus: 1) ja vismaz divi pakārtoti fondi ir galvenā fonda ieguldītāji, galvenais fonds var nepiesaistīt papildu līdzekļus no citiem ieguldītājiem; 2) ja galvenais fonds neizplata fonda ieguldījumu apliecības citā dalībvalstī, bet tam šajā dalībvalstī ir viens vai vairāki pakārtotie fondi, galvenais fonds var neievērot šā likuma 77.2 un 77.3 panta prasības. (5) Pakārtotā fonda pienākums ir uzraudzīt galvenā fonda darbības atbilstību fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajai kārtībai. Izpildot šo pienākumu, pakārtotajam fondam ir tiesības paļauties uz informāciju un dokumentiem, kas saņemti no galvenā fonda vai — ja nepieciešams — no to pārvaldošās sabiedrības, turētājbankas un fonda revidenta, ja vien nav pamatota iemesla apšaubīt to pareizību. Fonda revidents šīs nodaļas izpratnē ir fonda prospektā vai pārvaldes nolikumā, vai tam pielīdzināmā dokumentā norādītais revidents. (6) Ja pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība vai jebkura cita persona, kas rīkojas šā fonda vai šo fondu pārvaldošās sabiedrības vārdā, sakarā ar ieguldījumu galvenā fonda ieguldījumu apliecībās saņem komisijas naudu vai citu maksājumu, šo naudu vai maksājumu ieskaita pakārtotā fonda aktīvos. (7) Galvenais fonds nekavējoties informē Komisiju par katru pakārtoto fondu, kurš veic ieguldījumus tā ieguldījumu apliecībās. Ja pakārtotais fonds ir nodibināts citā dalībvalstī, Komisija par šādu ieguldījumu nekavējoties informē pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. (8) Galvenais fonds neiekasē no pakārtotā fonda komisijas naudu sakarā ar ieguldījumu apliecību izlaišanu vai atpakaļpirkšanu. (9) Galvenais fonds nodrošina, ka visa informācija, ko tas sniedz saskaņā ar šo likumu vai Komisijas normatīvajiem noteikumiem, fonda pārvaldes nolikumu vai prospektu, laikus ir pieejama pakārtotā fonda sabiedrībai, uzraudzības institūcijai, turētājbankai un fonda revidentam. (10) Ja galvenais fonds un pakārtotais fonds ir reģistrēti Latvijā, Komisija nekavējoties informē pakārtoto fondu par visiem pieņemtajiem lēmumiem un konstatētajiem šīs nodaļas prasību pārkāpumiem galvenā fonda darbībā un galvenā fonda sabiedrības, turētājbankas vai fonda revidenta darbībā. (11) Ja galvenais fonds un pakārtotais fonds ir nodibināti dažādās dalībvalstīs, Komisija nekavējoties informē pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par visiem pieņemtajiem lēmumiem un konstatētajiem šā likuma vai citu normatīvo aktu prasību pārkāpumiem saistībā ar Latvijā reģistrēta galvenā fonda darbību un galvenā fonda sabiedrības, turētājbankas vai fonda revidenta darbību. Komisija nekavējoties informē pakārtoto fondu, kas reģistrēts Latvijā, par informāciju, ko tā saņēmusi no galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 71.2 pants. Atļaujas saņemšana galvenās un pakārtotās struktūras darījumu veikšanai (1) Galvenās un pakārtotās struktūras darījumu drīkst veikt tikai pēc tam, kad saņemta pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas atļauja un ir stājusies spēkā šā likuma 71.3 panta pirmajā daļā un 71.4 panta pirmajā un septītajā daļā minētā vienošanās vai noteikumi. (2) Ja pakārtotā fonda izcelsmes valsts ir Latvija, pirms galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanas pakārtotais fonds saņem Komisijas atļauju šāda darījuma veikšanai. Komisija izsniedz atļauju, ja pakārtotais fonds, tā turētājbanka un fonda revidents, kā arī galvenais fonds atbilst visām šīs nodaļas prasībām. Atļaujas saņemšanai pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība iesniedz Komisijai šādus dokumentus: 1) pakārtotā fonda un galvenā fonda pārvaldes nolikumu; 2) pakārtotā fonda un galvenā fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju; 3) šā likuma 71.3 panta pirmajā daļā minēto vienošanos vai noteikumus par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem; 4) pārveidojot esošu fondu par pakārtotu fondu, — pakārtotā fonda ieguldītājiem sniedzamo informāciju, kas minēta šā likuma 71.6 panta pirmajā daļā; 5) ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādas turētājbankas, — šā likuma 71.4 panta pirmajā daļā minēto vienošanos par informācijas apmaiņu starp šīm turētājbankām; 6) ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādi fonda revidenti, — šā likuma 71.4 panta septītajā daļā minēto vienošanos par informācijas apmaiņu starp šiem revidentiem. (3) Ja galvenā fonda izcelsmes valsts nav Latvija, pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība papildus šā panta otrajā daļā minētajiem dokumentiem iesniedz Komisijai arī galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas apliecinājumu, ka galvenais fonds ir atvērtais ieguldījumu fonds vai tāda fonda apakšfonds, kas atbilst šā likuma 71.1 panta trešās daļas 2. un 3.punkta prasībām. Minēto apliecinājumu sabiedrība iesniedz latviešu valodā vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Komisija. (4) Pēc šā panta otrajā un trešajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija 15 darbdienu laikā rakstveidā informē pakārtoto fondu pārvaldošo sabiedrību par atļauju vai aizliegumu veikt pakārtotā fonda ieguldījumu galvenajā fondā. 71.3 pants. Galvenās un pakārtotās struktūras darījumu veikšanas noteikumi (1) Pirms galvenās un pakārtotās struktūras darījuma veikšanas iesaistītie fondi noslēdz vienošanos par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem. Šī vienošanās pēc pieprasījuma un bez maksas ir izsniedzama fonda ieguldītājiem. Ja iesaistītos fondus pārvalda viena un tā pati sabiedrība, tā neslēdz vienošanos, bet izstrādā iekšējos noteikumus, nodrošinot atbilstību šā panta prasībām. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās un iekšējo noteikumu saturu nosaka Komisija. (3) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir reģistrēti Latvijā, šā panta pirmajā daļā minēto vienošanos slēdz atbilstoši Latvijas normatīvo aktu prasībām un nosaka Latvijas tiesu kā strīdu izskatīšanas institūciju. (4) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir dibināti (reģistrēti) dažādās dalībvalstīs, šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās nosacījumos par piemērojamās jurisdikcijas izvēli paredz, ka uz šo vienošanos attiecas pakārtotā fonda vai galvenā fonda izcelsmes valsts normatīvie akti un ka abas puses piekrīt tās pašas valsts tiesas jurisdikcijai, kuras tiesību normas piemēro attiecībā uz šo vienošanos. (5) Galvenais fonds un pakārtotais fonds nodrošina, ka to neto aktīvu vērtības aprēķināšanas un publicēšanas laiks tiek saskaņots, lai izvairītos no atšķirībām, ko var izraisīt dažādu valstu laika zonu starpība. (6) Ja galveno fondu pārvaldošā sabiedrība pieņem lēmumu uz laiku pārtraukt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, visi tā pakārtotie fondi, neņemot vērā šā likuma 54.panta trešās daļas noteikumus, ir tiesīgi pārtraukt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu uz tādu pašu laiku kā galvenais fonds. (7) Ja galvenais fonds tiek likvidēts, likvidē arī pakārtoto fondu, izņemot gadījumus, kad Komisija pieņem lēmumu atļaut pakārtotajam fondam, kuru tā reģistrējusi: 1) vismaz 85 procentus no pakārtotā fonda aktīviem ieguldīt cita galvenā fonda ieguldījumu apliecībās; 2) pārveidoties par fondu, kas nav pakārtots fonds. (8) Galveno fondu likvidē ne agrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad galvenais fonds ir informējis visus savus ieguldītājus un savu pakārtoto fondu izcelsmes valstu uzraudzības institūcijas par lēmumu fondu likvidēt. (9) Lai saņemtu šā panta septītajā daļā minēto atļauju, pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība ne vēlāk kā divus mēnešus pēc dienas, kad galvenais fonds tai paziņojis par plānoto likvidācijas uzsākšanu, iesniedz Komisijai iesniegumu un dokumentus, kuru saturu nosaka Komisija. Likvidācijas gadījumā pakārtotais fonds, ievērojot šajā daļā noteiktos termiņus, iesniedz Komisijai iesniegumu un šā likuma 35.1 pantā minēto dokumentu. (10) Ja galvenais fonds informē pakārtoto fondu par plānoto likvidācijas uzsākšanu vairāk nekā piecus mēnešus pirms dienas, kad likvidācija tiek uzsākta, šā panta devītajā daļā minētos dokumentus Komisijai iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms likvidācijas uzsākšanas dienas. Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība pēc iespējas īsākā laikā paziņo fonda ieguldītājiem par plānoto fonda likvidāciju. (11) Ja galveno fondu apvieno ar citu fondu vai atbilstoši fonda izcelsmes valsts normatīvajiem aktiem sadala divos vai vairākos fondos, pakārtoto fondu likvidē, izņemot gadījumus, kad Komisija pieņem lēmumu pakārtotajam fondam, kuru tā reģistrējusi, atļaut: 1) arī turpmāk darboties kā tā paša galvenā fonda pakārtotajam fondam vai cita galvenā fonda pakārtotajam fondam, kas radies galvenā fonda apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā; 2) vismaz 85 procentus no saviem aktīviem ieguldīt citā galvenajā fondā, kas nav radies apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā; 3) pārveidoties par fondu, kas nav pakārtots fonds. (12) Lai saņemtu šā panta vienpadsmitajā daļā minēto atļauju vai uzsāktu pakārtotā fonda likvidāciju, pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc dienas, kad tā saņēmusi informāciju no galvenā fonda par plānoto apvienošanu vai sadalīšanu, iesniedz Komisijai iesniegumu un dokumentus, kuru saturu nosaka Komisija. (13) Galvenā fonda apvienošana stājas spēkā ne agrāk kā 60 dienas pēc tam, kad galvenais fonds ir nodrošinājis visus savus ieguldītājus un savu pakārtoto fondu izcelsmes valstu uzraudzības institūcijas ar informāciju, kas minēta šā likuma 34.1 pantā vai ir tai līdzvērtīga. (14) Ja pakārtotā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcija nav piešķīrusi atļauju pakārtotajam fondam arī turpmāk darboties kā galvenā fonda pakārtotajam fondam vai cita fonda pakārtotajam fondam, kas radies galvenā fonda apvienošanas vai sadalīšanas rezultātā, galvenais fonds nodrošina, ka pakārtotais fonds var atpirkt visas savas ieguldījumu apliecības no galvenā fonda, pirms stājas spēkā galvenā fonda apvienošana vai sadalīšana. (15) Ja galvenais fonds ir informējis pakārtoto fondu, iesniedzot tam šā likuma 34.1 pantā minēto informāciju vai tai līdzvērtīgu informāciju, vairāk nekā četrus mēnešus pirms apvienošanas vai sadalīšanas spēkā stāšanās dienas, Komisijai šā panta divpadsmitajā daļā minētos dokumentus iesniedz ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms attiecīgās dienas. Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība pēc iespējas drīzāk paziņo fonda ieguldītājiem un galvenajam fondam par plānoto fonda likvidāciju. (16) Pēc visu šā panta devītajā un divpadsmitajā daļā minēto dokumentu saņemšanas Komisija 15 darbdienu laikā rakstveidā informē pakārtoto fondu pārvaldošo sabiedrību par atļauju vai aizliegumu veikt šā panta septītajā vai vienpadsmitajā daļā minētās darbības. Pēc Komisijas lēmuma saņemšanas pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība informē par to galveno fondu. 71.4 pants. Vienošanās par informācijas apmaiņu (1) Ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādas turētājbankas, tās noslēdz vienošanos par informācijas apmaiņu. Minētās vienošanās saturu nosaka Komisija. (2) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir noslēguši vienošanos saskaņā ar šā likuma 71.3 panta pirmo daļu, šā panta pirmajā daļā norādītās vienošanās nosacījumos paredz, ka attiecībā uz turētājbanku vienošanos piemēro tās pašas dalībvalsts tiesību normas, kuras piemēroja fondu vienošanās nosacījumos, un abas turētājbankas piekrīt attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai. (3) Ja pakārtotā fonda un galvenā fonda vienošanos aizstāj ar iekšējiem noteikumiem, šā panta pirmajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka normatīvie akti, kas attiecas uz vienošanos par informācijas apmaiņu starp abām turētājbankām, ir vai nu tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts pakārtotais fonds, vai, ja dalībvalstis ir dažādas, tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts galvenais fonds, un abas turētājbankas piekrīt tās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai, kuras normatīvie akti attiecas uz turētājbanku vienošanos par informācijas apmaiņu. (4) Ja galvenā fonda un pakārtotā fonda turētājbanka pilda šīs nodaļas prasības, attiecīgās informācijas apmaiņa nav uzskatāma par to noteikumu pārkāpumu attiecībā uz informācijas izpaušanu vai datu aizsardzību, kuri tai ir saistoši saskaņā ar līgumu vai normatīvajiem aktiem, un turētājbanka vai jebkura cita persona, kas rīkojas tās vārdā, nav saucama pie atbildības. (5) Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība ir atbildīga par to, lai pakārtotā fonda turētājbankai tiktu sniegta visa tās pienākumu izpildei nepieciešamā informācija par galveno fondu. (6) Galvenā fonda turētājbankai ir pienākums nekavējoties informēt galvenā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, pakārtoto fondu pārvaldošo sabiedrību un turētājbanku par visiem galvenā fonda darbības pārkāpumiem, ko tā konstatē, pildot savas funkcijas, un kas ir pretrunā ar normatīvajiem aktiem, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu vai turētājbankas līgumu, tai skaitā par: 1) kļūdām, kas pieļautas galvenā fonda neto aktīvu vērtības aprēķinos; 2) kļūdām, kas pieļautas pakārtotā fonda darījumos sakarā ar ieguldījumu apliecību pirkšanu no galvenā fonda, parakstīšanos uz ieguldījumu apliecībām vai to atpakaļpieņemšanas vai atpakaļpirkšanas pieprasījumiem; 3) kļūdām, kas saistītas ar galvenā fonda veiktajiem maksājumiem fonda ieguldītājiem vai ieņēmumu kapitalizāciju vai ar to saistītā jebkāda ieturamā nodokļa aprēķinā; 4) galvenā fonda pārvaldes nolikumā, prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā aprakstīto ieguldījumu mērķu neievērošanu, ieguldījumu politikas vai stratēģijas pārkāpumiem; 5) valsts normatīvajos aktos vai fonda pārvaldes nolikumā, prospektā vai ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā norādīto ieguldījumu un aizņēmuma limita pārkāpumiem. (7) Ja galvenajam fondam un pakārtotajam fondam ir dažādi revidenti, tie noslēdz vienošanos par informācijas apmaiņu, lai nodrošinātu savu pienākumu izpildi. (8) Šā panta septītajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka pakārtotā fonda revidents revīzijas ziņojumā ņem vērā galvenā fonda revīzijas ziņojumu. Ja pakārtotā fonda un galvenā fonda pārskata gads atšķiras, galvenā fonda revidents sagatavo revīzijas ziņojumu pakārtotā fonda pārskata gada pēdējā dienā. Pakārtotā fonda revidentam ir pienākums ziņot par visiem pārkāpumiem, kas norādīti galvenā fonda revīzijas ziņojumā, un par to ietekmi uz pakārtoto fondu. (9) Šajā nodaļā minētās informācijas atklāšana un dokumentu sniegšana nav uzskatāma par jebkādu likumu, normatīvo norādījumu, noteikumu vai līgumu pārkāpumu un nerada fonda revidentam civiltiesisko atbildību. (10) Ja pakārtotais fonds un galvenais fonds ir noslēguši vienošanos saskaņā ar šā likuma 71.3 panta pirmo daļu, šā panta septītajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka attiecībā uz fondu revidentu vienošanos piemēro tās pašas dalībvalsts normatīvos aktus, kurus piemēroja fondu vienošanās nosacījumos, un abu fondu revidenti piekrīt attiecīgās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai. (11) Ja pakārtotā fonda un galvenā fonda vienošanos aizstāj ar iekšējiem noteikumiem, šā panta septītajā daļā minētās vienošanās nosacījumos paredz, ka normatīvie akti, kas attiecas uz vienošanos par informācijas apmaiņu starp abu fondu revidentiem, ir vai nu tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts (reģistrēts) pakārtotais fonds, vai tās dalībvalsts normatīvie akti, kurā dibināts (reģistrēts) galvenais fonds, un abu fondu revidenti piekrīt tās dalībvalsts tiesu jurisdikcijai, kuras normatīvie akti attiecas uz vienošanos par informācijas apmaiņu starp abu fondu revidentiem. 71.5 pants. Pakārtotā fonda sniedzamā informācija (1) Pakārtotā fonda prospektā papildus informācijai, kas paredzēta šā likuma 57.pantā, iekļauj šādu informāciju: 1) apliecinājums, ka fonds ir pakārtots konkrētam galvenajam fondam un 85 procentus vai vairāk no saviem aktīviem pastāvīgi iegulda galvenā fonda ieguldījumu apliecībās; 2) ieguldījumu mērķis un politika, tai skaitā riska profils un ziņas par to, vai pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības rezultāti ir identiski, vai par to, cik lielā mērā un kādu iemeslu dēļ tie atšķiras, tai skaitā šā likuma 71.1 panta pirmajā daļā noteikto ieguldījumu nosacījumu apraksts; 3) īss galvenā fonda apraksts, kas ietver arī ziņas par tā organizāciju, ieguldījumu mērķiem un politiku, riska profilu un to, kā var iegūt aktualizētu galvenā fonda prospektu; 4) saskaņā ar šā likuma 71.3 panta pirmo daļu noslēgtās vienošanās par pakārtotā fonda un galvenā fonda darbības nosacījumiem īss apraksts; 5) ziņas par to, kā fonda ieguldītāji var iegūt pilnīgu informāciju par galveno fondu un par vienošanos, ko pakārtotais fonds un galvenais fonds noslēguši saskaņā ar šā likuma 71.3 panta pirmo daļu; 6) atlīdzība un maksājumi, ko pakārtotais fonds maksā sakarā ar saviem ieguldījumiem galvenā fonda ieguldījumu apliecībās, kā arī pakārtotā fonda un galvenā fonda kopējie maksājumi; 7) pakārtotajam fondam piemērojamo nodokļu un nodevu maksājumi, ja tas iegulda savus aktīvus galvenajā fondā. (2) Papildus šā likuma 75.pantā minētajai informācijai pakārtotā fonda finanšu pārskatos iekļauj informāciju par pakārtotā fonda un galvenā fonda ieturēto un samaksāto komisijas naudu un citiem maksājumiem. Pakārtotā fonda gada un pusgada pārskatā attiecīgi norāda, kur ir pieejama galvenā fonda gada un pusgada pārskata kopija. (3) Papildus šā likuma 23.panta pirmās daļas, 56.panta piektās daļas un 75.panta ceturtās un piektās daļas prasībām pakārtotais fonds, kas reģistrēts Latvijā, nosūta Komisijai galvenā fonda prospektu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, un šo dokumentu grozījumus, kā arī gada un pusgada pārskatu. (4) Pakārtotais fonds visos publiskajos paziņojumos norāda, ka tas 85 procentus vai vairāk no saviem aktīviem pastāvīgi iegulda galvenā fonda ieguldījumu apliecībās. (5) Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība pēc fonda ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz tiem papīra formā galvenā fonda prospektu, kā arī gada un pusgada pārskatu kopijas. 71.6 pants. Fonda pārveidošana par pakārtotu fondu un galvenā fonda maiņa (1) Pirms fonda pārveidošanas par pakārtotu fondu šo fondu pārvaldošā sabiedrība sniedz fonda ieguldītājiem šādu informāciju: 1) apliecinājumu, ka Komisija ir atļāvusi veikt pakārtotā fonda ieguldījumus attiecīgā galvenā fonda ieguldījumu apliecībās; 2) pakārtotā fonda un galvenā fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju. Pakārtotā fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija tiek precizēta atbilstoši šā fonda plānotajai darbībai; 3) datumu, kad pakārtotais fonds sāks veikt ieguldījumus galvenajā fondā, vai, ja attiecīgie ieguldījumi jau ir veikti, — datumu, kad ieguldījums pārsniegs šā likuma 66.panta desmitajā daļā noteikto ierobežojumu; 4) apliecinājumu, ka fonda ieguldītājiem 30 kalendāra dienu laikā ir tiesības pieprasīt savu ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu bez maksas, izņemot izmaksas, kas saistītas ar fonda aktīvu realizāciju. Šīs tiesības rodas brīdī, kad pakārtotais fonds ir nodrošinājis fonda ieguldītājus ar šajā punktā minēto informāciju. (2) Šā panta pirmajā daļā minēto informāciju sniedz ne vēlāk kā 30 kalendāra dienas pirms dienas, kas norādīta šā panta pirmās daļas 3.punktā. Komisija nosaka šā panta pirmajā daļā minētās informācijas sniegšanas kārtību. (3) Ja atbilstoši šā likuma 77.2 pantā minētajai kārtībai pakārtotā fonda ieguldījumu apliecības tiek izplatītas citā dalībvalstī, šā panta pirmajā daļā minēto informāciju fondu pārvaldošā sabiedrība nodrošina pakārtotā fonda uzņēmējvalsts oficiālajā valodā vai vienā no tās oficiālajām valodām, vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi pakārtotā fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcija. Pakārtoto fondu pārvaldošā sabiedrība atbild par tulkojuma sagatavošanu, kā arī apliecina šajā tulkojumā norādītās informācijas atbilstību tai informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos. (4) Pakārtotais fonds nav tiesīgs veikt ieguldījumus galvenā fonda ieguldījumu apliecībās, pārsniedzot šā likuma 66.panta desmitajā daļā minētos ieguldījumu ierobežojumus, pirms nav beidzies šā panta otrajā daļā noteiktais termiņš. 72.pants. Vispārīgie noteikumi par fonda pārskatiem (1) Sabiedrība kārto fonda grāmatvedību un sagatavo fonda gada un pusgada pārskatus saskaņā ar šo likumu, likumu "Par grāmatvedību" un Komisijas noteikumiem. (2) Ja tas nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, Komisijai ir tiesības pieprasīt citus fonda pārskatus, nosakot šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.) 73.pants. Fonda grāmatvedības uzskaite un pārskatu sagatavošana (1) Fonda grāmatvedības uzskaiti veic sabiedrība vai tās pilnvarota persona, nodrošinot, ka visi fonda aktīvi un saistības ir identificējami jebkurā laikā. (2) Katra fonda grāmatvedības uzskaite veicama atsevišķi. (3) Fonda pārskata periods parasti ir viens gads, un tam jāsakrīt ar sabiedrības pārskata gadu. (4) Sabiedrība sagatavo fonda gada un pusgada pārskatus, kuru saturu, tajos iekļaujamās informācijas apjomu un publicēšanas termiņus nosaka šis likums un Komisijas noteikumi. (5) Fonda gada un pusgada pārskatus apstiprina sabiedrības valde. (6) Fonda gada un pusgada pārskatiem jābūt publiski pieejamiem visām fonda darbībā ieinteresētajām personām. (7) Fonda ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt fonda gada un pusgada pārskatu kopiju papīra formā. (8) Sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc fonda gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Komisijas noteiktajā kārtībā publicē fonda gada pārskatu, kā arī nodrošina, lai visām fonda darbībā ieinteresētajām personām būtu iespēja ar to iepazīties. Šai nolūkā sabiedrība ievieto fonda gada pārskatu savā interneta mājas lapā, ja tāda ir izveidota, vai sniedz par to informāciju citādā attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā paredzētajā kārtībā. (9) Sabiedrība ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskata perioda beigām nodrošina, lai visām fonda darbībā ieinteresētajām personām būtu iespēja iepazīties ar fonda pusgada pārskatu. Šai nolūkā sabiedrība ievieto fonda pusgada pārskatu savā interneta mājas lapā, ja tāda ir izveidota, vai sniedz par to informāciju citādā attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā paredzētajā kārtībā. (10) Sniedzot fondu pārrobežu pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī, sabiedrība izstrādā grāmatvedības politiku un uzskaites procedūras atbilstoši šīs dalībvalsts noteiktajām prasībām, lai, balstoties uz grāmatvedības datiem, precīzi noteiktu fonda neto aktīvu vērtību un attiecīgi aprēķinātu ieguldījumu apliecību cenu vai fonda daļu vērtību, par kādu tiek nodrošināta apliecību pārdošana un atpakaļpirkšana. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 74.pants. Fonda gada pārskata pārbaude (1) Fonda gada pārskatu pārbauda persona, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus. (2) Fonda revidentu apstiprina sabiedrības statūtos noteikta pārvaldes institūcija. (3) Fonda revidenta uzdevums ir pārbaudīt, vai sabiedrības sagatavotais fonda gada pārskats atbilst normatīvajiem aktiem un fonda prospektam, vai gada pārskatā iekļautie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fonda finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem un vai sabiedrības un turētājbankas ziņojums atbilst normatīvo aktu prasībām un Komisijas noteikumiem. (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 75.pants. Fonda gada pārskatā iekļaujamā informācija (1) Fonda gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskatiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ziņojuma, paziņojuma par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes atbildību un turētājbankas ziņojuma. (2) Fonda gada pārskatam pievieno fonda revidenta ziņojumu. (3) Fonda pusgada pārskata sastāvu nosaka Komisija. Fonda pusgada pārskati nav pakļauti obligātai fonda revidenta pārbaudei. (4) Sabiedrība iesniedz tās pārvaldē esoša fonda gada pārskatu un fonda revidenta ziņojumu Komisijai 10 darbdienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata perioda beigām. (5) Sabiedrība iesniedz tās pārvaldē esoša fonda pusgada pārskatu Komisijai 30 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām. (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.) 75.1 pants. Vispārīgie noteikumi par sabiedrības pārskatiem (1) Sabiedrība kārto grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu saskaņā ar likumu “Par grāmatvedību”, šo likumu un Komisijas normatīvajiem noteikumiem. (2) Sabiedrība par katru pārskata gadu sagatavo gada pārskatu, kurā iekļauj finanšu pārskatus, kā arī sabiedrības vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību. (3) Komisija nosaka sabiedrības gada pārskata un konsolidētā gada pārskata sagatavošanas kārtību atbilstoši normatīvajiem aktiem par grāmatvedības kārtošanu un starptautiskajiem finanšu pārskatu standartiem. (4) Ja tas nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība sagatavo citus pārskatus, nosakot šo pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību. (18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 29.05.2008., 19.06.2008. un 11.03.2010. likumu, kas stājas spēkā 14.04.2010.) 75.2 pants. Sabiedrības gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana (1) Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Ja atbilstoši šim likumam sagatavotais gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, gada pārskata pielikumā iekļaujama papildu informācija. (2) Gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība (turpmāk — zvērināts revidents). Sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās valdei adresētā zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju. (3) Akcionāru sapulce ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas. (4) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.) (41) Sabiedrība ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru sapulces protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Sabiedrība, kura sagatavo konsolidēto gada pārskatu, papildus šīs daļas pirmajā teikumā noteiktajam ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc konsolidētā gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam arī konsolidētā gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma kopiju kopā ar akcionāru sapulces protokola izrakstu par konsolidētā gada pārskata apstiprināšanu. Sabiedrība šajā daļā minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski. (42) Šā panta 4.1 daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs. (43) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta 4.2 daļā minēto dokumentu saņemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā “Latvijas Vēstnesis” paziņojumu, ka šā panta 4.1 daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā. (5) Sabiedrība, kurai saskaņā ar šo likumu individuāli un konsolidācijas grupas līmenī ir piemērojamas kapitāla pietiekamību regulējošās prasības, papildus šā panta 4.1 daļā noteiktajam pati nodrošina, lai gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu tiktu publiskots ne vēlāk kā pārskata gadam sekojošā gada 1.maijā, bet konsolidētais gada pārskats kopā ar zvērināta revidenta ziņojumu — ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Minētajam gada pārskatam un konsolidētajam gada pārskatam jābūt identiskam ar zvērināta revidenta pārbaudīto. Sabiedrība attiecīgo informāciju var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu piemērotu informācijas nesēju vai vietu. (6) (Izslēgta ar 29.05.2008. likumu.) (18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 29.05.2008., 11.03.2010., 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 75.3 pants. Apakšfondu pārskati Šajā nodaļā minētos fondu pārskatus fondiem ar apakšfondiem sagatavo par katru apakšfondu atsevišķi. Apakšfondu gada un pusgada pārskatos sabiedrība par vērtības mēru ir tiesīga lietot arī attiecīgajam apakšfondam noteikto valūtu. (08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 23.07.2008.) VIII nodaļa. Pārvaldes pakalpojumu sniegšanas brīvība
(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 76.pants. Latvijā licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī (1) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos pārvaldes pakalpojumus, kurus tai ir atļauts sniegt Latvijā. (2) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas. (3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumā sabiedrība norāda dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus, un veidu, kādā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus — atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas. Vienlaikus ar iesniegumu sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības izstrādāto darbības programmu, kurā norādīta šāda informācija: 1) pārvaldes pakalpojumi, kurus sabiedrība plāno sniegt dalībvalstī; 2) sabiedrības riska pārvaldības procedūras apraksts; 3) sabiedrības izstrādātās ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) par sabiedrības pārvaldes pakalpojumu sniegšanu izskatīšanas procedūras un veicamo pasākumu apraksts; 4) sabiedrības izstrādātās procedūras apraksts, kas nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma. (4) Sabiedrība, kura vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam pievienotajā filiāles darbības programmā sabiedrība papildus norāda filiāles organizatorisko struktūru, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu darba organizāciju. (5) Komisija izskata iesniegumu par sabiedrības pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo sabiedrību 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas. (6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai šā panta trešajā un ceturtajā daļā minēto informāciju un dokumentus, informāciju par Latvijā spēkā esošo ieguldītāju aizsardzības sistēmu un maksimālajiem kompensācijas apmēriem, kā arī gadījumā, ja sabiedrība vēlas dalībvalstī sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus, aprakstu par sabiedrībai piešķirtās licences darbības jomu. Ja tiek izdarīti grozījumi šajā daļā minētajā informācijā, Komisija par to informē sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju. (7) Sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas. (8) Komisija izskata šā panta septītajā daļā noteiktos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē sabiedrības uzņēmējvalsts uzraudzības institūciju un sabiedrību 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas. (9) Sabiedrība, sniedzot pakalpojumus dalībvalstī ar filiāles starpniecību, ievēro sabiedrības uzņēmējvalstī spēkā esošos sabiedrības darbības noteikumus. (10) Sabiedrība, sniedzot pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, ievēro šā likuma 13.1, 13.2, 13.3, 13.4, 14., 14.1 un 54.1 panta prasības, kā arī prasības efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei. (11) Sabiedrība, kas sniedz fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī reģistrētam fondam, dibinot šajā dalībvalstī filiāli vai bez filiāles starpniecības, ievēro šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības attiecībā uz sabiedrības darbības organizēšanu, tai skaitā deleģēšanas noteikumus, riska pārvaldības procedūras, sabiedrības darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzības, kā arī sabiedrības pārskatu un ziņojumu sagatavošanas un sniegšanas noteikumus un sabiedrības izstrādātās iekšējās kontroles sistēmas noteikumus. (12) Sabiedrība, kas veic šā panta vienpadsmitajā daļā minētās darbības, pēc Komisijas pieprasījuma iesniedz tā fonda gada un pusgada pārskatu kopijas, kuram šī sabiedrība sniedz fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus, kā arī šā fonda prospektu un visus tā turpmākos grozījumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 77.pants. Dalībvalstī licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā (1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība Latvijā ir tiesīga sniegt tikai tādus pārvaldes pakalpojumus, kuru sniegšanai sabiedrība saņēmusi atļauju tās izcelsmes valstī, atverot Latvijā filiāli vai bez filiāles atvēršanas. (2) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle drīkst uzsākt darbību Latvijā tikai pēc tam, kad: 1) Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver: a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai sabiedrībai ir spēkā esoša licence pārvaldes pakalpojumu sniegšanai sabiedrības izcelsmes valstī. Ja sabiedrība vēlas sniegt fonda pārvaldes pakalpojumus, paziņojumam pievieno arī aprakstu par sabiedrībai piešķirtās licences darbības jomu un licencē noteiktajiem ierobežojumiem attiecībā uz fondu veidiem, ko sabiedrība ir tiesīga pārvaldīt, b) darbības programmu, kurā norādīti tie pārvaldes pakalpojumi, kurus sabiedrība plāno sniegt Latvijā, un iekļauts riska pārvaldības procedūras apraksts. Papildus darbības programmā iekļauj sabiedrības izstrādāto ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas procedūras un veicamo pasākumu aprakstu, kā arī tās procedūras aprakstu, kura nodrošina informācijas pieejamību pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, c) filiāles adresi un organizatorisko struktūru, d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu, e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā sabiedrība, f) sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm sabiedrības filiālēs Latvijā un dos iespēju Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes pabeigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par pārbaudes rezultātiem; 2) Komisija ir informējusi sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājušas 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēma no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šīs daļas 1.punktā minēto paziņojumu. (3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "e" apakšpunktā minētā informācija. (4) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tās pienākums ir paziņot Komisijai par jebkurām plānotajām pārmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktu, vismaz 30 dienas pirms attiecīgo pārmaiņu īstenošanas. (5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajā kārtībā Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai nepieciešamo informāciju un pārskatus par sabiedrības darbību Latvijā. (6) (Izslēgta ar 13.10.2011. likumu) (7) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle nodrošina, lai dalībvalsts sabiedrības gada pārskats tiktu publiskots ne vēlāk kā septiņus mēnešus pēc pārskata gada beigām. Vismaz pārskatam, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās, un pārskatam par finansiālās darbības rezultātiem pārskata periodā, kā arī zvērināta revidenta atzinumam jābūt tulkotam latviešu valodā. Attiecīgo informāciju dalībvalsts sabiedrības filiāle var publiskot savā mājaslapā internetā vai arī izvēlēties informācijas publiskošanai citu pastāvīgu informācijas nesēju. (8) Dalībvalsts licencētas sabiedrības filiāle, kas atrodas Latvijā un atbilstoši Valsts fondēto pensiju likuma prasībām pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, ievēro šā likuma 13.panta vienpadsmitajā, divpadsmitajā, trīspadsmitajā un četrpadsmitajā daļā noteiktās prasības par ieguldījumu plānu kritiskās situācijas analīzes veikšanu. (9) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle Latvijā ievēro šā likuma 13.1, 13.2, 13.3, 13.4, 14., 14.1 un 54.1 panta prasības, kā arī prasības efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izveidei. Veicot šajā daļā minēto prasību ievērošanas uzraudzību, Komisija sadarbojas un konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007., 29.05.2008., 11.03.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 77.1 pants. Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda pārrobežu pārvalde (1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā ir uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas, ir tiesīga, ievērojot šajā pantā minēto kārtību, veikt Latvijā reģistrēto ieguldījumu fondu pārvaldi. (2) Veicot šā panta pirmajā daļā minēto fonda pārrobežu pārvaldi, dalībvalstī licencēta sabiedrība ievēro: 1) sabiedrības izcelsmes valsts normatīvo aktu prasības attiecībā uz sabiedrības darbības organizēšanu, ieskaitot deleģēšanas noteikumus, riska pārvaldības procedūras, sabiedrības darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzības, kā arī sabiedrības pārskatu un ziņojumu sagatavošanas un sniegšanas noteikumus un sabiedrības izstrādātās iekšējās kontroles sistēmas noteikumus; 2) šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības attiecībā uz ieguldījumu fonda darbību; 3) tā fonda pārvaldes nolikuma un prospekta noteikumus, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja. (3) Šā panta otrās daļas 2.punktā minētās prasības attiecas uz: 1) fonda izveidi un reģistrāciju; 2) ieguldījumu apliecību emisiju, pārdošanu, atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu; 3) ieguldījumu politiku un ierobežojumiem, arī aprēķinot kopējo risku un saistības; 4) ierobežojumiem attiecībā uz aizņēmumiem, aizdevumiem un darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta; 5) aktīvu novērtēšanu un fonda grāmatvedību; 6) ieguldījumu apliecību emisijas cenas vai atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanu un kļūdām neto aktīvu vērtības un ar to saistītās ieguldītājiem paredzētās kompensācijas aprēķinos; 7) ieņēmumu sadali vai atkārtotu ieguldīšanu; 8) fonda informācijas un ziņojumu sniegšanas prasībām, tai skaitā prasībām attiecībā uz prospektu, pārvaldes nolikumu un ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, kā arī periodiskajiem pārskatiem; 9) ar ieguldījumu apliecību izplatīšanu saistītajiem pasākumiem; 10) attiecībām ar fonda ieguldītājiem; 11) fonda reorganizāciju; 12) fonda likvidāciju; 13) ieguldījumu apliecību turētāju reģistra kārtošanu; 14) maksu par fonda reģistrēšanu un uzraudzību; 15) ieguldījumu apliecību turētāju balsstiesību un citu tiesību, kas saistītas ar šīs daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12. un 13.punktu, īstenošanu. (4) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir atbildīga par tās darbības atbilstību šā panta prasībām un organizatorisko lēmumu pieņemšanu un īstenošanu. (5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas vēlas pārvaldīt Latvijā reģistrētu fondu, iesniedz Komisijai iesniegumu par fonda pārvaldi. Iesniegumam pievieno: 1) rakstveida vienošanos ar turētājbanku, kura atbilst šā likuma 47.panta ceturtās un piektās daļas prasībām; 2) informāciju par fonda pārvaldes tiesību deleģēšanas kārtību attiecībā uz fonda ieguldījumu pārvaldīšanu un fonda administratīvo vadību. (6) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība jau pārvalda Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu, atkārtota Komisijas rīcībā esošu dokumentu iesniegšana nav nepieciešama. Sabiedrība šajā daļā minēto informāciju norāda iesniegumā par fonda pārvaldi. (7) Izvērtējot šā panta piektajā daļā minētos dokumentus un ievērojot informāciju, kas norādīta šā likuma 77.panta otrās daļas 1.punkta "a" apakšpunktā minētajā aprakstā, Komisija, ja nepieciešams, vēršas attiecīgās sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijā ar lūgumu sniegt atzinumu par to, vai fonda veids, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja, atbilst sabiedrībai piešķirtās atļaujas darbības jomai. (8) Komisija var noraidīt dalībvalstī licencētas sabiedrības iesniegumu, ja: 1) sabiedrība neatbilst tām šā panta prasībām, kuru izpildes uzraudzība ietilpst Komisijas kompetencē; 2) sabiedrība nav saņēmusi savas izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas atļauju pārvaldīt to fonda veidu, attiecībā uz kuru ir pieprasīta atļauja; 3) sabiedrība nav iesniegusi šā panta piektajā daļā minētos dokumentus. (9) Pirms iesnieguma noraidīšanas Komisija konsultējas ar attiecīgās sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. (10) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, veicot šā panta pirmajā daļā minēto darbību, attiecībā uz Latvijā reģistrēto fondu nodrošina, ka: 1) bez Komisijas atļaujas netiek mainīta fondu pārvaldošā sabiedrība vai turētājbanka; 2) bez Komisijas atļaujas netiek izdarīti grozījumi fonda prospektā un pārvaldes nolikumā; 3) Komisija tiek informēta par visiem grozījumiem šā panta piektajā daļā minētajos dokumentos. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 77.2 pants. Latvijā reģistrēto ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana dalībvalstī (1) Sabiedrība, kas vēlas sākt Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu dalībvalstī, pirms minētās darbības uzsākšanas iesniedz Komisijai paziņojumu, kas aizpildīts atbilstoši Eiropas Komisijas 2010.gada 1.jūlija regulas Nr. 584/2010, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz tipveida paziņojuma vēstules un apliecinājuma par PVKIU formu un saturu, elektroniskās saziņas izmantošanu starp kompetentajām iestādēm paziņošanas nolūkos un kārtību, kādā veicamas pārbaudes uz vietas un izmeklēšana, kā arī informācijas apmaiņa starp kompetentajām iestādēm, (turpmāk — Eiropas Komisijas regula Nr. 584/2010) 1.pielikumam. Paziņojumu aizpilda valodā, kuras izmantošanu ir akceptējusi Komisija, un to Komisijai iesniedz, izmantojot elektroniskos datu nesējus. (2) Šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauj informāciju par fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību, kas noteikta dalībvalstī, kurā sabiedrība plāno izplatīt fonda apliecības, tai skaitā informāciju par fonda ieguldījumu apliecību klasēm, ja tādas ir paredzētas. (3) Ja Latvijā reģistrētu fondu pārvaldošā sabiedrība vēlas attiecīgajā dalībvalstī tikai izplatīt tās pārvaldībā esošā ieguldījumu fonda apliecības bez filiāles atvēršanas un nesniedzot attiecīgajā dalībvalstī nevienu citu šā likuma 5.pantā minēto pakalpojumu, sabiedrība paziņojumā iekļauj norādi, ka ar fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu nodarbojas sabiedrība, kas pārvalda šo fondu. (4) Šā panta pirmajā daļā minētajam paziņojumam sabiedrība pievieno šādus fonda dokumentus: 1) fonda pārvaldes nolikums; 2) fonda prospekts; 3) fonda ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija; 4) pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas. (5) Sabiedrība nodrošina šā panta ceturtajā daļā minēto dokumentu tulkojumu atbilstoši tās dalībvalsts normatīvo aktu prasībām, kurā sabiedrība plāno sākt izplatīt fonda ieguldījumu apliecības. (6) Komisija pārbauda, vai sabiedrība ir iesniegusi visus šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minētos dokumentus un vai tie ir sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām. (7) Komisija 10 darbdienu laikā pēc visu šā panta pirmajā un ceturtajā daļā minēto un atbilstoši noformēto dokumentu saņemšanas elektroniski tos nosūta tās dalībvalsts uzraudzības institūcijai, kurā sabiedrība plāno sākt izplatīt fonda ieguldījumu apliecības. Papildus Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai atbilstoši Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 2.pielikumam sagatavoto apliecinājumu par fonda reģistrāciju. (8) Pēc šā panta septītajā daļā minēto dokumentu nosūtīšanas Komisija paziņo par to sabiedrībai. Sabiedrība ir tiesīga sākt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu attiecīgajā dalībvalstī ar dienu, kad Komisija paziņojusi sabiedrībai par šā panta septītajā daļā minēto dokumentu nosūtīšanu. (9) (Izslēgta ar 09.07.2013. likumu) (10) Fondu pārvaldošā sabiedrība nodrošina, ka tās mājaslapā internetā ir pieejami šā panta ceturtajā daļā minētie dokumenti un to grozījumi, kā arī šo dokumentu tulkojumi atbilstoši šā panta piektās daļas prasībām. (11) Fondu pārvaldošā sabiedrība paziņo fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai par: 1) jebkuriem grozījumiem šā panta ceturtajā daļā minētajos dokumentos; 2) plānotajiem grozījumiem fonda apliecību izplatīšanas kārtībā vai šā panta pirmajā daļā norādītajā paziņojumā iekļautajā informācijā. Šo informāciju sabiedrība nosūta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas. (12) Ja sabiedrība vēlas mainīt fonda apliecību izplatīšanas kārtību un grozīt šā panta pirmajā daļā minētajā paziņojumā iekļauto informāciju, tā pirms šo grozījumu izdarīšanas nosūta fonda uzņēmējvalsts uzraudzības institūcijai rakstveida paziņojumu par plānotajiem grozījumiem. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 77.3 pants. Dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana Latvijā (1) Dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus (turpmāk — dalībvalsts fonda apliecības) Latvijā var izplatīt tikai šādas komercsabiedrības: 1) kredītiestāde, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā; 2) ieguldījumu pārvaldes sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā, vai dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura vēlas Latvijā izplatīt tās pārvaldībā esošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības; 3) ieguldījumu brokeru sabiedrība, kura ir tiesīga sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā. (2) Šā panta pirmajā daļā minētās komercsabiedrības nodrošina dalībvalsts fonda apliecību izplatīšanu, atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu un ar to saistītos norēķinus Latvijā. (3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura vēlas Latvijā bez filiāles atvēršanas izplatīt tās pārvaldībā esošu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecības, nesniedzot nevienu citu šā likuma 5.pantā minētu pakalpojumu, ievēro tikai šajā pantā noteikto kārtību. (4) Dalībvalsts fonda apliecības drīkst Latvijā sākt izplatīt ar dienu, kad Komisijai ir iesniegti šādi atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai noformēti dokumenti: 1) fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas apliecinājums par fonda reģistrāciju, kas atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 2.pielikumam; 2) fondu pārvaldošās sabiedrības paziņojums, kas atbilst Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 1.pielikumam un ietver informāciju par attiecīgā fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību Latvijā; 3) fonda pārvaldes nolikums vai tam pielīdzināms dokuments, prospekts, ieguldītājiem paredzētā pamatinformācija un fonda pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas. (5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2.punktā minētie dokumenti iesniedzami Komisijai valodā, kuras izmantošanu akceptējusi Komisija. (6) Šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētie dokumenti iesniedzami Komisijai, ievērojot šādas prasības: 1) fonda ieguldītājiem paredzētajai pamatinformācijai, kas noformēta svešvalodā, pievieno tulkojumu latviešu valodā; 2) fonda prospektam, fonda pārvaldes nolikumam vai tam pielīdzināmam dokumentam, kā arī citiem Komisijai iesniedzamiem dokumentiem, kas noformēti svešvalodā, pievieno tulkojumu latviešu vai angļu valodā vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Komisija. (7) Tulkojumos ietvertās informācijas atbilstību informācijai, kas norādīta oriģinālvalodā sagatavotajos dokumentos, apliecina persona, kas ir tiesīga pieņemt lēmumus fonda vārdā. Šā panta sestās daļas prasības piemēro arī attiecīgo dokumentu grozījumiem. (8) Komisija reģistrē un glabā visus dalībvalstu uzraudzības institūciju iesniegtos paziņojumus. (9) Fondu pārvaldošā sabiedrība, izplatot fonda ieguldījumu apliecības Latvijā, ievēro un izpilda šādas prasības: 1) nodrošina, ka ieguldītājiem Latvijā ir pieejama informācija un dokumenti tādā pašā apjomā kā fonda izcelsmes valstī; 2) nodrošina, ka ieguldītāji Latvijā tiek laikus informēti par pārmaiņām fonda un sabiedrības darbībā, grozījumiem fonda prospektā, ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā un fonda pārvaldes nolikumā, ievērojot fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā noteikto kārtību; 3) nodrošina, ka pēc ieguldītāju pieprasījuma tiem bez maksas izsniedz fonda prospekta, ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas, fonda pārvaldes nolikuma vai tam pielīdzināma dokumenta, fonda gada un pusgada pārskata kopiju papīra formā; 4) nodrošina, ka ieguldītājiem Latvijā ir pieejama sabiedrības izstrādātā ieguldītāju iesniegumu un sūdzību (strīdu) izskatīšanas kārtība un tie var iesniegt sūdzības par sabiedrības sniegtajiem pakalpojumiem latviešu valodā; 5) nodrošina, ka Komisija laikus tiek informēta par grozījumiem ieguldītājiem paredzētajā pamatinformācijā, fonda prospektā, fonda pārvaldes nolikumā vai tam pielīdzināmā dokumentā, norādot, kur minētie dokumenti ir pieejami elektroniski; 6) ievēro fonda izcelsmes valsts normatīvo aktu prasības par ieguldījumu apliecību emisijas, pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas publicēšanas kārtību; 7) nodrošina, ka šā panta ceturtās daļas 3.punktā minētie dokumenti un to grozījumi, kā arī šo dokumentu tulkojumi ir pieejami elektroniski ieguldījumu apliecību izplatītāja, fondu pārvaldošās sabiedrības vai paša fonda mājaslapā internetā; 8) nodrošina, ka ieguldītājiem tiek izskaidrots to fonda dokumentu saturs, kuri netiek tulkoti latviešu valodā. (10) Ja sabiedrība vēlas mainīt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanas kārtību vai grozīt informāciju, kas minēta šā panta ceturtās daļas 2.punktā norādītajā paziņojumā, sabiedrība pirms grozījumu izdarīšanas nosūta Komisijai rakstveida paziņojumu par attiecīgajiem grozījumiem. (11) Ja sabiedrība vēlas pārtraukt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā vai fonds tiek likvidēts, sabiedrība par plānoto darbību informē Komisiju un pirms fonda darbības izbeigšanas vai fonda likvidācijas nodrošina, ka tiek izpildītas saistības pret Latvijas ieguldītājiem saskaņā ar fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu vai tam pielīdzināmo dokumentu. (12) Komisija var apturēt fonda ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā jebkurā no šādiem gadījumiem: 1) Komisija saņem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, ka fondu pārvaldošajai sabiedrībai tiek anulēta licence vai tās darbība tiek apturēta; 2) Komisija saņem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par fonda darbības ierobežošanu vai apturēšanu; 3) fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai fonda ieguldījumu apliecību izplatītājs pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma, vai tam pielīdzināma dokumenta noteikumus; 4) fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai fonda ieguldījumu apliecību izplatītājs pārkāpj Latvijas normatīvo aktu prasības, tai skaitā ieguldītāju intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasības. (13) Komisija nodrošina, ka tās mājaslapā internetā tiek ievietota informācija par ieguldītāju intereses aizsargājošo normatīvo aktu prasībām, kuras ir pienākums ievērot, izplatot dalībvalsts fonda ieguldījumu apliecības Latvijā. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 77.4 pants. Citu ieguldījumu fondu ieguldījumu apliecību izplatīšana Latvijā (Izslēgts ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 78.pants. Uzraudzības vispārīgie noteikumi (1) Komisija ir atbildīga par tās licencēto sabiedrību un reģistrēto fondu uzraudzību, kā arī uzrauga turētājbankas darbību saskaņā ar šo likumu, Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un normatīvajiem aktiem, kas regulē finanšu instrumentu tirgu. (2) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt fondu un sabiedrību dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, un aizsargāt ieguldītāju intereses. (3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos Komisija izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka attiecīgi normatīvie akti. (4) Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. (5) Komisijas izdota administratīva akta pārsūdzēšana tiesā neaptur tā darbību, ja Komisijas izdotais administratīvais akts ir lēmums, kas paredz: 1) ierobežot sabiedrības vai turētājbankas darbību; 2) aizliegt sabiedrības amatpersonai veikt tās pienākumus; 3) aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā; 4) aizliegt izmantot balsstiesības; 5) aizliegt deleģēt fonda pārvaldes pakalpojumus; 6) aizliegt nodot fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai; 7) anulēt sabiedrībai izsniegto licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai; 8) uzsākt ieguldījumu fonda likvidāciju. (6) Lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību, Komisija savas kompetences ietvaros tieši vai sadarbībā ar citām iestādēm atbilstoši likumos noteiktajai kārtībai papildus Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā un citām šajā likumā noteiktajām tiesībām ir tiesīga: 1) pieprasīt no jebkuras personas informāciju par tās darbību finanšu un kapitāla tirgū, kā arī uzaicināt attiecīgo personu ierasties Komisijā un sniegt informāciju klātienē; 2) pieprasīt un saņemt no finanšu tirgus dalībniekiem telefonsarunu izdrukas un cita veida datu pārraides ierakstus; 3) pieprasīt, lai tiek izbeigtas jebkādas darbības, kas ir pretrunā ar šā likuma prasībām; 4) pieprasīt, lai tiek iesaldēti sabiedrības un fondu aktīvi, vai ierobežot tiesības rīkoties ar tiem; 5) ierobežot sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus; 6) ja tas nepieciešams ieguldītāju interešu aizsardzībai, pieprasīt ieguldījumu apliecību emisijas, pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas apturēšanu; 7) iesniegt tiesībaizsardzības iestādēm informāciju par tām darbībām finanšu un kapitāla tirgū, kuras ir pretrunā ar šā likuma prasībām; 8) anulēt sabiedrībai vai turētājbankai izsniegto licenci, kā arī pieņemt lēmumu par ieguldījumu fonda likvidācijas uzsākšanu; 9) veikt nepieciešamos tiesiskos pasākumus, lai nodrošinātu to, ka sabiedrība un turētājbanka turpina pildīt šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.10.2008., 11.03.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 78.1 pants. Finansējums Komisijas uzraudzības funkciju nodrošināšanai (1) Sabiedrība maksā Komisijai par sabiedrības darbības uzraudzību šādā apmērā un kārtībā: 1) līdz 0,033 procentiem no sabiedrības pārvaldījumā esošo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā; 2) ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā vai trešajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu, — līdz vienam procentam no sabiedrības sniegto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 500 latiem gadā. (2) Citā dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas reģistrējusi ieguldījumu fondu Latvijā, maksā Komisijai par Latvijā reģistrētā ieguldījumu fonda darbības uzraudzību līdz 0,013 procentiem no šo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 1000 latiem gadā. (3) Papildus šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajiem maksājumiem sabiedrība un dalībvalstī licencēta sabiedrība maksā Komisijai: 1) par ieguldījumu fonda reģistrācijai iesniegto dokumentu izskatīšanu — 1000 latu; 2) par reģistrācijai iesniegto ieguldījumu fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma grozījumu izskatīšanu — 300 latu. (4) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle, kas reģistrēta Latvijā, maksā Komisijai par filiāles darbības uzraudzību šādā kārtībā: 1) līdz vienam procentam no filiāles Latvijā sniegto ieguldījumu fondu pārvaldes pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 1500 latiem gadā; 2) līdz vienam procentam no filiāles šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minēto ieguldījumu pakalpojumu bruto ieņēmumiem ceturksnī, bet ne mazāk par 500 latiem gadā. (5) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un vienpadsmitajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. (6) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā un vienpadsmitajā daļā minētos maksājumus veic līdz ceturksnim sekojošā mēneša trīsdesmitajam datumam. (7) Šā panta trešajā daļā minēto maksājumu apliecinošus dokumentus sabiedrība un dalībvalstī licencēta sabiedrība iesniedz Komisijai vienlaikus ar ieguldījumu fonda reģistrācijai vai ieguldījumu fonda prospekta vai pārvaldes nolikuma grozījumu reģistrācijai iesniegtajiem dokumentiem. (8) Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas. (9) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā. (10) Attiecībā uz grozījumiem, kas izdarīti atbilstoši šā likuma 28.panta astotajai daļai un 56.panta septītajai daļai, netiek piemērots šā panta trešās daļas 2.punktā noteiktais maksājums. (11) Ja ieguldījumu pārvaldes sabiedrība veic ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldi, tā maksā Komisijai līdz 0,033 procentiem no tās pārvaldē esošo ieguldījumu fondu un alternatīvo ieguldījumu fondu vidējā aktīvu apmēra ceturksnī, bet ne mazāk par 2500 latiem gadā. (13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 79.pants. Sabiedrības iekšējā pārbaude (1) Komisijai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi. (2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Komisijas pilnvarotām personām, kuras veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi. (3) Komisijai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu. (4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā konstatē sabiedrības darbībā pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu. (5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus. (6) Par pārbaudes rezultātiem Komisija sagatavo izziņu un iepazīstina ar to sabiedrības valdi. (7) Ja sabiedrība nepiekrīt Komisijas sagatavotajai izziņai par veikto pārbaudi, tā ir tiesīga iesniegt sūdzību Komisijas padomei. Komisijas padome ir tiesīga noteikt jaunu pārbaudi vai lemt par grozījumu izdarīšanu izziņā par veikto pārbaudi, vai noraidīt sūdzību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 80.pants. Komisijas tiesības iegūt informāciju Komisijai ir šādas tiesības: 1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no sabiedrības, turētājbankas, Latvijas Bankas, komercreģistra iestādes, sabiedrības amatpersonām, bet sabiedrības likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā — arī no likvidatoriem vai administratoriem informāciju par sabiedrības un fonda darbību; 2) rakstveidā pieprasīt, lai šā panta 1.punktā minētās personas uzrāda to rīcībā esošos dokumentus par sabiedrību un fondu. 81.pants. Komisijas tiesības pieprasīt pārvaldes institūciju sēdes sasaukšanu Komisijai ir tiesības: 1) pieprasīt, lai tiek sasaukta sabiedrības valdes vai padomes sēde vai akcionāru sapulce, iepriekš norādot darba kārtību; 2) nosūtīt savu pārstāvi, kuram ir tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, uz sabiedrības valdes vai padomes sēdi vai akcionāru sapulci, kas sasaukta saskaņā ar šā panta 1.punktu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 82.pants. Ierobežojumi tiesībām rīkoties ar sabiedrības un fonda aktīviem (1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda (apakšfondu) naudas plūsmu un kontu atlikumu un uz laiku ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda (apakšfondu) aktīviem. (2) Komisijas lēmums par šā panta pirmajā daļā minēto ierobežojumu noteikšanu izpildāms nekavējoties pēc tā saņemšanas. (3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas Komisijas lēmums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, lēmuma darbības laikā tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 83.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana (1) Ja tiek mainīta sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci. (2) Sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā. (3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas. (4) Ja licence ir nozaudēta, sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu. (5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas. 84.pants. Licences anulēšana (1) Komisija ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos: 1) sabiedrība ir sniegusi Komisijai vai publiski izplatījusi nepatiesas ziņas; 2) sabiedrība nav iesniegusi grozījumus Komisijai iesniegtajos dokumentos; 3) sabiedrība, tās akcionāri, padomes locekļi vai amatpersonas neatbilst šā likuma prasībām; 4) sabiedrības kapitāls neatbilst šā likuma prasībām; 5) sabiedrība neievēro šā likuma un Komisijas normatīvo noteikumu prasības vai sistemātiski pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus; 6) sabiedrības darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm; 7) sabiedrība 12 mēnešu laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi šajā likumā atļauto darbību; 8) sabiedrības darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma; 9) sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu; 10) sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu par licences anulēšanu; 11) sabiedrība tiek reorganizēta vai likvidēta. (2) Ja Komisija konstatē šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, tā izsaka sabiedrībai brīdinājumu vai uzliek šā likuma 87.pantā paredzēto soda naudu un nosaka termiņu, kādā sabiedrībai jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc attiecīgā termiņa beigām sabiedrības pienākums ir iesniegt Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem. (3) Ja sabiedrība tai noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos pārkāpumus, Komisija lemj par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu. (4) Lēmumu par licences anulēšanu, sabiedrības brīdināšanu vai soda naudas uzlikšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Komisija rakstveidā paziņo sabiedrībai triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas. (5) Par licences anulēšanu tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kuras filiāle darbojas dalībvalstī vai kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. Ja Latvijā licencēta sabiedrība pārvalda dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, Komisija šajā daļā minēto informāciju nosūta arī šā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai. (6) Komisija īsteno sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret fonda ieguldītājiem un citiem tās klientiem. (7) Komisija par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2010. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 85.pants. Tādas Latvijā licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī (1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz pārvaldes pakalpojumus. (2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā. (3) Komisija uzrauga šā likuma 76.panta desmitajā un vienpadsmitajā daļā minēto prasību ievērošanu. (4) Komisija uzrauga sabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām, lai sabiedrība, kas sniedz fonda pārvaldes pakalpojumus citā dalībvalstī, spētu nodrošināt atbilstību normatīvo aktu prasībām attiecībā uz tās pārvaldītā fonda uzbūvi un darbību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 86.pants. Tādas dalībvalstī licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā (1) Komisija uzrauga, vai citā dalībvalstī licencēta sabiedrības filiāle, kas darbojas Latvijā, atbilst šā likuma 77.panta devītās daļas prasībām. Komisijai ir tiesības pārbaudīt minētās filiāles veiktos pasākumus šo prasību nodrošināšanai. (2) Komisija uzrauga tādas citā dalībvalstī licencētas sabiedrības darbības atbilstību šā likuma 77.1 panta otrās daļas 2. un 3.punkta prasībām, kura atbilstoši šā likuma noteikumiem ir sākusi sniegt Latvijā reģistrēta fonda pārrobežu pārvaldes pakalpojumus. (3) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai sākusi sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, tā pieprasa, lai attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, un par tiem informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. (4) Ja šā panta trešajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencēta sabiedrība nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība tos novērš, kā arī lūdz informēt Komisiju par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem. (5) Ja, neraugoties uz šā panta trešajā un ceturtajā daļā minētajiem pasākumiem, dalībvalstī licencēta sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību, ieskaitot Latvijā reģistrēta ieguldījumu fonda, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu un privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļu pārvaldīšanu. Šādas tiesības Komisijai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta ceturtajā daļā minētos pasākumus vai šos pasākumus nav iespējams veikt Latvijā. (6) Šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās prasības neliedz Komisijai veikt pasākumus, lai novērstu Latvijas normatīvo aktu pārkāpumus ieguldītāju likumīgo interešu aizsardzības jomā. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai. (7) Ja Komisija izmanto šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā minētās tiesības un veic pasākumus, kas paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot tās darbību Latvijā, Komisija pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. Sabiedrībai ir tiesības pārsūdzēt Komisijas pieņemtos lēmumus atbilstoši Latvijas normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai. (8) Ārkārtas gadījumos Komisijai ir tiesības, neņemot vērā šā panta trešajā, ceturtajā un piektajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību vai ieguldījumu fondu, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju likumīgās intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju, Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju. (9) Komisijai pēc savas iniciatīvas vai pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas lūguma ir tiesības veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā. Sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai ir tiesības pašai veikt iekšējo pārbaudi sabiedrības filiālē Latvijā vai pilnvarot citu personu veikt šo pārbaudi, iepriekš par to informējot Komisiju. (10) Komisijai ir tiesības ar pamatotu lēmumu atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijai veikt iekšējo pārbaudi Latvijas teritorijā pēc šīs dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, kā arī atteikt citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotiem pārstāvjiem piedalīties pārbaudē, ja: 1) šāda pārbaude vai citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas pilnvarotu pārstāvju piedalīšanās tajā nelabvēlīgi ietekmē Latvijas valsts suverenitāti, drošību vai politiku; 2) Latvijā par to pašu pārkāpumu un pret tām pašām personām jau ir uzsākts tiesvedības process; 3) par to pašu pārkāpumu un tām pašām personām jau ir pieņemts tiesas spriedums. (11) Ja Komisija veic pārbaudi citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē Latvijā pēc dalībvalsts uzraudzības institūcijas pieprasījuma, minētajai dalībvalsts uzraudzības institūcijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē, ievērojot Komisijas norādījumus. (12) Ja citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā, pārbaudi veic attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcija, Komisijai ir tiesības piedalīties šajā pārbaudē. (13) Sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija, iepriekš par to informējot Komisiju, var pati vai ar pilnvarotas personas starpniecību veikt šā likuma 88.panta trešajā daļā norādītās informācijas pārbaudi šajā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā. Minētais neierobežo Komisijas tiesības atbilstoši šajā pantā noteiktajai kārtībai veikt iekšējās pārbaudes citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālē, kas darbojas Latvijā. (14) Komisija aizliedz citā dalībvalstī reģistrētas sabiedrības filiālei, kas darbojas Latvijā, vai citā dalībvalstī reģistrētai sabiedrībai, kas sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā, neatverot filiāli, turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, ja tā saņēmusi izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu par sabiedrībai izsniegtās licences darbības ierobežošanu vai anulēšanu. Šādi pasākumi var ietvert lēmumus, ar kuriem attiecīgajai sabiedrībai aizliedz veikt Latvijā jebkādu turpmāko darbību. (15) Ja Komisija uzskata, ka šā panta ceturtajā daļā minētie izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas pasākumi, ko tā veikusi, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, ir neatbilstoši izdarītajiem pārkāpumiem, Komisija par to informē Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. (16) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija veic, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 prasības. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 87.pants. Atbildība (1) Komisijai ir tiesības uzlikt sabiedrībai un turētājbankai soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem: 1) par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Komisijas noteikumos paredzēto dokumentu un ziņu, kā arī iesniegtajos dokumentos un ziņās izdarīto grozījumu neiesniegšanu Komisijai tās noteiktajos termiņos; 2) par nepatiesu ziņu iesniegšanu Komisijai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu; 3) par rīcību, ar kuru pārkāpti šā likuma noteikumi attiecībā uz ziņu publicēšanu; 4) par fonda mantas iegrāmatošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpšanu; 5) par ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpšanu; 6) par fonda prospektā neparedzētu maksājumu veikšanu no fonda mantas; 7) par sabiedrības vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpšanu; 8) par neziņošanu, ja konstatēti šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumu pārkāpumi; 9) par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda prospektu, fonda ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju, fonda pārvaldes nolikumu un gada un pusgada pārskatiem; 10) par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, izņemot gadījumus, kuros pārsniegšana pieļaujama saskaņā ar šo likumu; 11) par to, ka ir pārkāptas šā likuma un Eiropas Komisijas regulas Nr. 583/2010 prasības par ieguldītājiem paredzētās pamatinformācijas sagatavošanu. (11) Komisijai ir tiesības uzlikt personai soda naudu līdz 10 000 latu, ja persona ieguvusi vai palielinājusi būtisku līdzdalību sabiedrībā pirms šā likuma 7.1 panta otrajā vai ceturtajā daļā minētā paziņojuma iesniegšanas Komisijai vai tā izskatīšanas laikā. (12) Par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas normatīvo aktu prasības par noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanu, Komisija sabiedrībai uzliek soda naudu no 5000 līdz 100 000 latu. (2) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 88.pants. Komisijas sadarbība ar dalībvalstu un citu valstu uzraudzības institūcijām (1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā. (2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par Latvijā licencētām sabiedrībām, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu sabiedrību, tās padomes vai valdes locekli vai īpašnieku. Komisijai ir tiesības norādīt, ka minēto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar Komisijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu. (3) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par šādām savām darbībām: 1) par sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus šajā dalībvalstī. Ja Latvijā licencēta sabiedrība pārvalda citā dalībvalstī reģistrētu ieguldījumu fondu, Komisija šajā punktā minēto informāciju nosūta arī šā fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai; 2) par sankcijām un darbības ierobežojumiem, tai skaitā par fonda ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas vai atpakaļpieņemšanas apturēšanu, ko tā piemērojusi tādam Latvijā reģistrētam ieguldījumu fondam, kura ieguldījumu apliecības tiek izplatītas šīs dalībvalsts teritorijā. Ja Latvijā reģistrētu ieguldījumu fondu pārvalda citā dalībvalstī reģistrēta sabiedrība, Komisija šajā punktā minēto informāciju nosūta arī šīs sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijai; 3) par sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi atbilstoši šā likuma 86.panta piektajai daļai tādai dalībvalstī licencētai sabiedrībai, kura atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā. (4) Lai pildītu uzraudzības funkcijas, Komisija, noslēdzot sadarbības līgumu, drīkst apmainīties ar informāciju ar citu valstu uzraudzības institūcijām, ja tiek ievēroti šā likuma 89.panta noteikumi. (5) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka komercsabiedrība, kas nav pakļauta tās uzraudzībai, citā dalībvalstī veic darbības, kuras ir pretrunā ar Eiropas Savienības normatīvajiem aktiem pārvaldes pakalpojumu jomā, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. (6) Ja Komisijas rīcībā ir informācija, ka dalībvalstī reģistrēts ieguldījumu fonds, kurš nav pakļauts tās uzraudzībai un kura ieguldījumu apliecības tiek izplatītas Latvijā, darbojas, neievērojot Eiropas Savienībā noteiktās prasības, kas regulē ieguldījumu fondu darbību, Komisija par to informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju. (7) Ja, neraugoties uz šā panta sestajā daļā noteiktajiem fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem, dalībvalstī reģistrētais ieguldījumu fonds turpina darboties, pārkāpjot Latvijas ieguldītāju likumīgās intereses, Komisijai pēc fonda izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas ir tiesības: 1) veikt šajā likumā paredzētos pasākumus Latvijas ieguldītāju interešu aizsardzībai, tai skaitā apturēt ieguldījumu apliecību izplatīšanu Latvijā; 2) informēt par pārkāpumu faktu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi. (8) Ja Komisija saņem no citas dalībvalsts uzraudzības institūcijas šā panta piektajā vai sestajā daļā minēto informāciju, Komisija atbilstoši savai kompetencei veic nepieciešamās darbības, lai novērstu konstatētos pārkāpumus, un par šīm darbībām informē attiecīgo informāciju iesniegušo uzraudzības institūciju. (9) Informācijas apmaiņu šajā pantā minētajiem mērķiem Komisija veic, ievērojot Eiropas Komisijas regulas Nr. 584/2010 prasības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 89.pants. Ierobežotas pieejamības informācija (1) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, uzskata par ierobežotas pieejamības informāciju. (2) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju. (3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot šādos gadījumos: 1) lai pārbaudītu informāciju, ko sabiedrība sniegusi, lai saņemtu licenci; 2) lai pārliecinātos par turētājbankas vai sabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām; 3) lai piemērotu šajā likumā noteiktās sankcijas; 4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība. (4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi neliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju: 1) institūcijām, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu, sabiedrību, ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, apdrošināšanas sabiedrību, citu finanšu iestāžu un finanšu tirgus valstisko uzraudzību; 2) personām, kuras ir atbildīgas par sabiedrības, ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, vai personu, kuras ir iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, likvidācijas vai maksātnespējas procedūru; 3) personām, kuras saskaņā ar uzraudzības institūcijas pilnvarojumu veic likumā noteikto sabiedrību, ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu iekšējo pārbaudi vai revīziju; 4) iestādēm, kuras pārvalda ieguldītāju un noguldītāju kompensācijas shēmas, ja šāda informācija attiecīgajām iestādēm nepieciešama to funkciju veikšanai; 5) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei, Eiropas Banku iestādei, Eiropas Apdrošināšanas aroda pensiju iestādei un Eiropas Sistēmisko risku kolēģijai. (5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai citām institūcijām, kuras ir atbildīgas par maksājumu sistēmas pārraudzīšanu, ja šāda informācija minētajām institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai. (6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai klīringa sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2011. un 09.07.2013. likumu, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 90.pants. Komisijas sadarbība ar Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi (1) Komisija informē Eiropas Komisiju par: 1) licences izsniegšanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai tādai sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība; 2) gadījumiem, kad pēc būtiskas līdzdalības iegūšanas Latvijā licencēta sabiedrība kļūst par ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību; 3) tādām emitentu un to emitēto parāda vērtspapīru kategorijām, kuras atbilst šā likuma 66.panta ceturtās daļas prasībām. Šai informācijai pievieno ziņojumu, kas apliecina parāda vērtspapīros nostiprināto saistību statusu; 4) darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 88.panta septītās daļas 1.punktam; 5) darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 77., 77.1 pantam un 86.panta piektajai daļai un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pārvaldes vai citu pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā. (11) Komisija nosūta šā panta pirmās daļas 3., 4. un 5.punktā minēto informāciju arī Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei. (2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst sabiedrība. (3) Komisija informē Eiropas Komisiju un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par vispārīga rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot pārvaldes pakalpojumus vai uzsākot pārvaldes pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai. (4) Komisija var informēt Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādi par gadījumiem, kad citas dalībvalsts uzraudzības institūcija nesniedz informāciju pēc pamatota Komisijas pieprasījuma vai nesniedz informāciju atbilstošā (saprātīgā) termiņā, vai pēc Komisijas pieprasījuma atsaka Komisijai šīs dalībvalsts teritorijā veikt iekšējo pārbaudi vai iekšējā pārbaudē piedalīties Komisijas pilnvarotiem pārstāvjiem, vai neatbild uz šādu pieprasījumu atbilstošā (saprātīgā) termiņā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 1. Līdz dienai, kad spēkā stājas speciāls likums, kas reglamentē ar uzņēmējsabiedrību reorganizāciju saistītos jautājumus šā likuma izpratnē ar terminu: 1) "pievienošanās" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pievienojas citam jau pastāvošam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai). Pievienošanās rezultātā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas; 2) "saplūšana" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) saplūst ar citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izveidojot jaunu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Saplūšanas rezultātā saplūstošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pilnībā iekļāvušies jaunajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas; 3) "sadalīšana" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod savu mantu iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sašķelšanās vai nodalīšanās veidā. Iegūstošais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var būt gan jau pastāvošs uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), gan jaundibināms uzņēmums (uzņēmējsabiedrība): a) sašķelšanās gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt un nodod visu savu mantu iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), b) nodalīšanas gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod daļu savas mantas vienam iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai vairākiem iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), bet pats turpina pastāvēt. 2. Publiskām akciju sabiedrībām, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī veic šā likuma 3.pantā noteikto darbību, ir jāizbeidz šī darbība, jālikvidējas, jāpārveidojas par slēgto akciju sabiedrību vai jāreorganizējas šajā punktā noteiktajā kārtībā. Šai reorganizācijai ir jāatbilst šādiem noteikumiem: 1) publiskā akciju sabiedrība (turpmāk — pievienojamais uzņēmums) var reorganizēties, tikai pievienojoties ieguldījumu sabiedrībai (turpmāk — pievienojošais uzņēmums), kura uz pievienojamā uzņēmuma aktīvu vai to daļas pamata izveido slēgto fondu; 2) pievienošanās notiek uz līguma pamata; 3) līgumā jāparedz, ka puses, slēdzot līgumu, apstiprina fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, kuri jāpievieno līguma projektam; 4) līgumu slēdz abu sabiedrību izpildinstitūcijas pēc tam, kad līguma projekts apstiprināts abu sabiedrību pilnsapulcēs ar tādu balsu vairākumu, kādu paredz attiecīgās sabiedrības statūti lēmuma pieņemšanai par šīs sabiedrības reorganizāciju; 5) līgums, fonda prospekts un fonda pārvaldes nolikums stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Komisijā, bet ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par pievienošanos un slēgtā fonda dibināšanu, ja līgumā nav noteikts vēlāks tā spēkā stāšanās termiņš; 6) ja Komisija, motivējot savu lēmumu, neapstiprina līgumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, līguma pusēm jāsasauc atkārtota pilnsapulce grozījumu izdarīšanai līgumā, fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā; grozītie dokumenti jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai; 7) ar līguma stāšanos spēkā visas pievienojamā uzņēmuma tiesības un saistības pāriet pievienojošajam uzņēmumam; 8) līguma stāšanās spēkā ir pamats pievienojamā uzņēmuma izslēgšanai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra; 9) turētājbankas līgumu apstiprina Komisija; 10) pēc līguma stāšanās spēkā pievienojošā sabiedrība dibina slēgto fondu, saskaņā ar līgumu nodalot pievienojamā uzņēmuma aktīvus vai to daļu, kas ar fonda nodibināšanas dienu kļūst par fonda mantu; 11) pievienojošā sabiedrība informē Komisiju par fonda nodibināšanu, vienlaikus iesniedzot ziņojumu par fonda ieguldījumu struktūru fonda nodibināšanas dienā; 12) Komisija reģistrē fondu bez emisijas atļaujas izsniegšanas, ja tā ir reģistrējusi fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu; 13) pievienojošā sabiedrība drīkst rīkoties ar nodibinātā fonda mantu pēc tā reģistrācijas; 14) visiem pievienojamā uzņēmuma akcionāriem viņu īpašumā esošās pievienojamā uzņēmuma akcijas proporcionāli tiek apmainītas pret fonda ieguldījumu apliecībām; 15) pievienojošajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā no fonda prospekta spēkā stāšanās dienas jāveic nepieciešamās darbības atbilstoši šā likuma noteikumiem, lai panāktu fonda atbilstību šā likuma un fonda prospekta noteikumiem. 3. Šā likuma pārejas noteikumos paredzētā publisko akciju sabiedrību reorganizācija netiek aplikta ar Latvijā noteiktajiem nodokļiem un nodevām. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 4. Ja fonda ieguldījumi neatbilst šā likuma un fonda prospekta noteikumiem, sabiedrībai, kura nodibināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, aizliegts veikt jaunas emisijas. 5. Personām, kuras nav minētas šā likuma pārejas noteikumu 2. un 6. punktā un kuras, stājoties spēkā šim likumam, veic šajā likumā regulēto darbību, ir jāpārtrauc šī darbība vai tā jāsaskaņo ar šo likumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 6. Publiskajām akciju sabiedrībām, kuras ir saņēmušas licences kopīgo ieguldījumu sabiedrības darbībai, šīs licences un izveidoto fondu licences triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jāreģistrē Komisijā. Šādā gadījumā licences paliek spēkā. 7. Sešu mēnešu laikā pēc reģistrēšanās Komisijā šo pārejas noteikumu 6.punktā minētajām sabiedrībām: 1) jāiegūst šā likuma prasībām atbilstošs tiesiskais statuss, jāizveido pārvaldes struktūra un pamatkapitāls; 2) atbilstoši šā likuma un likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" noteikumiem jāizdara attiecīgi grozījumi uz fonda ieguldītāju rēķina iegādāto ieguldījumu struktūrā un fonda prospekta noteikumos, kā arī jāizstrādā citi dokumenti. 8. Saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7.punktu fonda prospektā izdarītie grozījumi stājas spēkā arī bez fonda ieguldītāju piekrišanas pēc trim mēnešiem no dienas, kad šie grozījumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis". 9. Katrs fonda ieguldītājs neatkarīgi no sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem triju mēnešu laikā pēc līguma (prospekta) grozījumu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" var pieprasīt, lai šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības atmaksā viņa ieguldījumu. Ar atmaksāšanu saistītās prasības tiek apmierinātas atbilstoši sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem. 10. Ja šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības sākotnēji noslēgtais līgums paredz ieguldītāju atbildību par sabiedrības saistībām vai darījumiem, kuri veikti uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, vai attiecīgo prasījumu piedziņu no mantas, kura iegūta uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, šie prasījumi paliek spēkā. 11. Šā likuma 9. pantā noteikto sabiedrības nosaukumu pēc šā likuma stāšanās spēkā ir atļauts izmantot tikai tām ieguldījumu sabiedrībām, kas izveidotas vai pārreģistrētas saskaņā ar šo likumu. 13. Komisija triju mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina un publicē ieguldījumu sabiedrību un fondu licencēšanas kārtību. Ja Komisija nav apstiprinājusi šo kārtību, tiek piemēroti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi. 14. Līdz attiecīgu normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdim fondā esošie naudas līdzekļi tiek glabāti turētājbankā atbilstoši Latvijas Bankas izdotajiem aktiem par trasta operācijām. 15. Grozījumi likuma 6.panta trešajā daļā, 40.panta otrajā daļā, 76.panta pirmajā daļā un 77.panta otrajā daļā (attiecībā uz Vērtspapīru tirgus komisijas nosaukuma maiņu) stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā. (01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.) 16. Līdz 2004.gada 1.janvārim darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem uz fonda rēķina drīkst veikt vienīgi tādēļ, lai nodrošinātos pret risku, kas rodas fonda aktīvu vērtības svārstību dēļ. (24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 17. Ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmušas licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), pārreģistrē licenci Komisijā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pārreģistrācijas iesniegumā norāda, kādus pārvaldes pakalpojumus sabiedrība vēlas veikt. Iesniegumam pievieno šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktos dokumentus vai grozījumus tajos, ja šādi dokumenti jau ir iesniegti Komisijai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un grozījumus nepieciešams izdarīt, ņemot vērā sabiedrības plānoto turpmāko darbību. Veicot licences pārreģistrāciju šajā punktā minētajā gadījumā, valsts nodeva nav jāmaksā. (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 18. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā, iesniedzot dokumentus licences pārreģistrācijai, kā vienu no pārvaldes pakalpojumiem norāda ieguldītāju finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu. (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 19. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrība un tās darbība atbilstu šā likuma un Valsts fondēto pensiju likuma prasībām. (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 20. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Komisijai to pārvaldē esošo atvērto ieguldījumu fondu prospektu saīsināto versiju. Ieguldījumu sabiedrības var piedāvāt fonda prospekta saīsināto versiju fonda ieguldītājiem, ja Komisija 20 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas nav cēlusi iebildumus par tā atbilstību šā likuma prasībām. (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 21. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot) un pēc minētā datuma plāno izdarīt grozījumus to pārvaldē esoša fonda prospektā, jo mainījusies prospektā sniegtā informācija, izstrādā un iesniedz Komisijai prospekta jauno redakciju, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57.panta noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu fonda prospekta pilno versiju. (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 22. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai vērtspapīru tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ar šajā likumā lietoto terminu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" saprot terminu "brokeru sabiedrība" un ar terminu "ieguldījumu pakalpojumi"— terminu "starpniekdarbība". (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 23. Komisija līdz 2004.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina visus šajā likumā noteiktos iesniegumu un paziņojumu paraugus, publicē tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas mājas lapā internetā. (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 24. Gada pārskatu par 2004.gadu ieguldījumu sabiedrības sagatavo saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem". (18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.) 25. Šā likuma 13.panta otrās daļas 6.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī. (08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.) 26. Grozījumi šā likuma 75.2 pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk. (29.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.) 27. Šā likuma 33.panta sešpadsmitā un septiņpadsmitā daļa, 61.panta sestā daļa, 62.panta otrā daļa un 65.panta pirmā daļa jaunajā redakcijā stājas spēkā 2008.gada 23.jūlijā. (19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.07.2008.) 28. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem. (23.10.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.) 29. Sabiedrības, kas līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 15.pantā (attiecībā uz ceturtās, piektās, sestās, septītās, astotās un devītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā un panta papildināšanu ar desmito, vienpadsmito, divpadsmito, trīspadsmito, četrpadsmito un piecpadsmito daļu), ir noslēgušas fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšanas līgumus, veic nepieciešamos pasākumus, lai deleģētā fonda pārvaldes pakalpojuma saņemšana, sākot ar 2010.gada 1.oktobri, tiktu nodrošināta saskaņā ar līgumiem un procedūrām, kas atbilst šajā likumā noteiktajām prasībām. (11.03.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.04.2010.) 30. Šā likuma prasības attiecībā uz ieguldītājiem paredzēto pamatinformāciju atvērtajiem ieguldījumu fondiem, kas reģistrēti līdz 2011.gada 15.novembrim, piemēro no 2012.gada 1.jūlija. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 31. Šā likuma 78.1 pants stājas spēkā 2012.gada 1.janvārī. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 32. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ne vēlāk kā divus mēnešus pēc tam, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 13., 13.1, 13.2, 13.3, 13.4, 13.5 un 14.pantā, iesniedz Komisijai rakstveida apliecinājumu, ka sabiedrības iekšējā kontroles sistēma atbilst šā likuma prasībām. (13.10.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.11.2011.) 33. Sabiedrība, kura reģistrējusi slēgtos ieguldījumu fondus atbilstoši šā likuma prasībām, sākot ar dienu, kad stājas spēkā Alternatīvo ieguldījumu fondu un to pārvaldnieku likums, ievēro minētajā likumā noteiktās prasības alternatīvo ieguldījumu fondu pārvaldniekiem un prasības slēgtā ieguldījumu fonda pārveidei par alternatīvo ieguldījumu fondu. (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013.) 34. Grozījums likuma 8.panta otrajā daļā par sākotnējā kapitāla noteikšanu stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "sākotnējais kapitāls" ir kapitāls, kuru veido: 1) apmaksātais pamatkapitāls, kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu; 2) akciju vai daļu emisijas uzcenojums; 3) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezerves); 4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi; 5) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta ziņojums par peļņas esību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā. (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2014.) 35. Grozījums likuma 8.panta devītajā daļā par pašu kapitāla noteikšanu un aprēķināšanas kārtību stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī. Līdz 2013.gada 31.decembrim šajā likumā lietotais termins "pašu kapitāls" ir pārvaldnieka revidētajos finanšu pārskatos atspoguļotie kapitāla, rezervju un saistību elementi, kas ir brīvi pieejami pārvaldniekam ar darbības riskiem saistīto, bet vēl neidentificēto iespējamo zaudējumu segšanai, kura aprēķināšanas kārtību nosaka Komisija. (09.07.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 07.08.2013. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2014.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(08.03.2007. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2008., 19.06.2008. un 13.10.2011. likumu, kas stājas spēkā 16.11.2011.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU); 2) Padomes 1988.gada 22.marta direktīvas 88/220/EEK, ar ko attiecībā uz dažu PVKIU ieguldījumu politiku groza direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU); 3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību; 4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 7.novembra direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK un 93/22/EEK par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm; 5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 21.janvāra direktīvas 2001/107/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai paredzētu noteikumus pārvaldības sabiedrībām un vienkāršotiem prospektiem; 6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 21.janvāra direktīvas 2001/108/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU); 7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK; 8) Padomes 1968.gada 9.marta Pirmās direktīvas 68/151/EEK par to, kā vienādošanas nolūkā koordinēt nodrošinājumus, ko dalībvalstis prasa no sabiedrībām Līguma 58.panta otrās daļas nozīmē, lai aizsargātu sabiedrību dalībnieku un trešo personu intereses; 9) Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 15.jūlija direktīvas 2003/58/EK, ar ko Padomes direktīvu 68/151/EEK groza attiecībā uz atklātības prasībām dažāda veida uzņēmējsabiedrībām; 10) Komisijas 2007.gada 19.marta direktīvas 2007/16/EK, ar ko īsteno Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), paskaidrojot atsevišķas definīcijas; 11) Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 13.jūlija direktīvas 2009/65/EK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU); 12) Komisijas 2010.gada 1.jūlija direktīvas 2010/44/ES, ar kuru īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz dažiem noteikumiem par fondu apvienošanu, galvenajām — pakārtotajām struktūrām un paziņošanas procedūru; 13) Komisijas 2010.gada 1.jūlija direktīvas 2010/43/ES, ar ko īsteno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu 2009/65/EK attiecībā uz organizatoriskajām prasībām, interešu konfliktiem, profesionālo ētiku, riska pārvaldību un starp depozitāriju un pārvaldības sabiedrību noslēdzamās vienošanās saturu; 14) Eiropas Parlamenta un Padomes 2010.gada 24.novembra direktīvas 2010/78/ES, ar ko groza direktīvas 98/26/EK, 2002/87/EK, 2003/6/EK, 2003/41/EK, 2003/71/EK, 2004/39/EK, 2004/109/EK, 2005/60/EK, 2006/48/EK, 2006/49/EK un 2009/65/EK attiecībā uz Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes), Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) un Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) pilnvarām. Likums stājas spēkā 1998.gada 1.jūlijā.
Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 18.decembrī. Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 30.decembrī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|