Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Ieguldījumu pārvaldes sabiedrību likums

(Likuma nosaukums 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

I nodaļa. Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) fonda ieguldītājs — persona, kas ieguldījumu fondā ieguldījusi naudu;

2) fonda manta — lietas, kuru kopība veido ieguldījumu fondu;

3) ieguldījumu apliecība — pārvedams vērtspapīrs, kas apliecina fonda ieguldītāja līdzdalību ieguldījumu fondā un no šīs līdzdalības izrietošās tiesības;

4) ieguldījumu fonds (turpmāk arī — fonds ) — lietu kopība, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar ieguldījumu fonda mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas;

5) ieguldījuma objekts — pārvedami vērtspapīri, naudas tirgus instrumenti, nekustamais īpašums un tā lietošanas tiesības, noguldījums kredītiestādē un citi finanšu instrumenti, kurus saskaņā ar šā likuma noteikumiem ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir tiesīga iegādāties par fonda mantu;

6) sabiedrības amatpersonas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes locekļi, ieguldījumu fondu pārvaldnieki, kā arī citas personas, kuras ir pilnvarotas dot rīkojumus attiecībā uz fonda mantu vai rīkoties ar to šīs sabiedrības vārdā;

7) sabiedrības ieinteresētās personas — ieguldījumu pārvaldes sabiedrības padomes locekļi, amatpersonas, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu sabiedrības balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni;

8) riska samazināšanas princips — finansiālo zaudējumu riska samazināšana, sadalot ieguldījumu fonda mantu ieguldījuma objektos un ievērojot darījumu ierobežojumus, kā arī saglabājot iespēju iegūt vislielākos gaidāmos ienākumus;

9) turētājbanka — persona, kura glabā fonda aktīvus, veic to uzskaiti, darījumus ar fonda līdzekļiem un citus šajā likumā un turētājbankas līgumā noteiktos pienākumus;

10) turētājbankas ieinteresētās personas — turētājbankas padomes un valdes locekļi, akcionāri, kuriem pieder 10 un vairāk procentu turētājbankas balsstiesīgo akciju, kā arī visu šajā punktā minēto fizisko personu laulātie, vecāki vai bērni;

11) pārvedami vērtspapīri — vērtspapīri (akcijas un citi kapitāla vērtspapīri, kas apliecina līdzdalību emitenta kapitālā; obligācijas un citi parāda vērtspapīri, kas apliecina emitenta saistības pret vērtspapīru turētāju; citi tirgojami vērtspapīri, kuros nostiprinātas tiesības iegādāties minētos vērtspapīrus parakstīšanās vai apmaiņas ceļā), kuru atsavināšanas tiesības nav ierobežotas;

12) naudas tirgus instrumenti — likvīdas īstermiņa parādsaistības, kuras var precīzi novērtēt jebkurā laikā (parādzīmes, noguldījumu sertifikāti, komercpapīri u.tml.) un kuras parasti tirgo naudas tirgū;

13) finanšu instrumenti — vienošanās, kas vienlaikus vienai personai rada finanšu aktīvu, bet citai personai — finanšu saistības vai kapitāla vērtspapīrus;

14) atvasinātie finanšu instrumenti — finanšu instrumenti, kuru vērtība mainās atkarībā no noteiktās procentu likmes, vērtspapīru cenas, ārvalstu valūtas kursa, cenu vai likmju indeksa, kredītreitinga vai līdzīga mainīga lieluma pārmaiņām un kuru ietekmē viens vai vairāki finanšu riski, kas piemīt atvasinātā finanšu instrumenta pamatā esošajam primārajam finanšu instrumentam, tiek pārvesti starp darījumā iesaistītajām personām. Atvasinātā finanšu instrumenta iegūšanai nav nepieciešams sākotnējais ieguldījums vai ir nepieciešams neliels sākotnējais ieguldījums, salīdzinot ar citiem līgumiem, kas ir līdzīgā veidā atkarīgi no tirgus apstākļu pārmaiņām, turklāt ar līguma izpildi saistītie norēķini notiek nākotnē;

15) pārvaldes pakalpojumi — ieguldījumu fondu pārvalde un citi pakalpojumi, kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā ir tiesīga sniegt ieguldījumu pārvaldes sabiedrība;

16) pārvaldes sabiedrības izcelsmes valsts — valsts, kurā ieguldījumu pārvaldes sabiedrība ir reģistrēta (kurā pārvaldes sabiedrībai ir juridiskā adrese);

17) pārvaldes sabiedrības uzņēmējvalsts — valsts, kuras teritorijā pārvaldes sabiedrībai ir filiāle vai kuras teritorijā pārvaldes sabiedrība sniedz pārvaldes pakalpojumus;

18) kontrole — personas kontrole pār komercsabiedrību, ja:

a) šai personai ir izšķiroša ietekme uz līdzdalības vai koncerna līguma pamata saskaņā ar koncernus regulējošajiem normatīvajiem aktiem,

b) starp personu un komercsabiedrību pastāv šā punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecībām analoģiskas attiecības;

19) mātes sabiedrība — komercsabiedrība, kura kontrolē citu komercsabiedrību;

20) meitas sabiedrība — komercsabiedrība, kuru kontrolē cita komercsabiedrība;

21) ciešas attiecības — divu vai vairāku personu savstarpēja saistība:

a) dalības veidā — tieša līdzdalība, kas aptver 20 un vairāk procentus no balsstiesībām vai pamatkapitāla, vai kontrole pār šāda apjoma balsstiesībām vai pamatkapitālu,

b) kontroles veidā,

c) ar vienu un to pašu personu kontroles veidā;

22) apakšfonds — nošķirta ieguldījumu fonda mantas daļa, ko veido pret ieguldījumu apliecībām izdarītie ieguldījumi, kā arī darījumos ar šo mantu un uz tajā esošo tiesību pamata iegūtās lietas;

23) ieguldījumi nekustamajā īpašumā vai tā lietošanas tiesībās — tieši vai netieši fonda līdzekļu ieguldījumi nekustamajā īpašumā, tā lietošanas tiesībās, darījumos, kas saistīti ar nekustamā īpašuma projektu attīstības finansēšanu, tai skaitā darījumos ar atliktu izpildes termiņu, ja šādi ieguldījumi ne pēc to būtības, ne juridiskās formas nav pretrunā ar šajā likumā un citos likumos noteiktajiem darījumu ierobežojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

2.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir samazināt risku darījumos ar finanšu instrumentiem un veicināt privāto uzkrājumu ieguldīšanu finanšu instrumentu un kapitāla tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

3.pants. Likumā regulētā darbība

(1) Šis likums regulē kārtību, kādā tiek publiski piesaistīti naudas līdzekļi Latvijā un tiek veikta to apvienota ieguldīšana piesaistītāja vārdā.

(2) Šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā iegūto naudas līdzekļu ieguldīšana atļauta tikai šajā likumā noteiktajos ieguldījuma objektos.

(3) Šā panta pirmajā daļā minēto darbību drīkst veikt tikai:

1) Latvijā reģistrēta komercsabiedrība, kura šajā likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai;

2) Eiropas Savienības dalībvalstī vai Eiropas Ekonomikas zonas valstī (turpmāk — dalībvalsts) licencēta ieguldījumu pārvaldes sabiedrība šā likuma 77.pantā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

II nodaļa. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

4.pants. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības darbības uzsākšana

(1) Latvijā ieguldījumu pārvaldes sabiedrību dibina akciju sabiedrības formā. Ieguldījumu pārvaldes sabiedrība (turpmāk — sabiedrība) darbojas saskaņā ar šo likumu, Komerclikumu, citiem normatīvajiem aktiem un saviem statūtiem.

(2) Sabiedrībai ir tikai vārda akcijas.

(3) Sabiedrība drīkst uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu tikai pēc tam, kad Finanšu un kapitāla tirgus komisija (turpmāk— Komisija) šajā likumā noteiktajā kārtībā tai ir izsniegusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai (turpmāk — licence).

(4) Licencē norāda tos pārvaldes pakalpojumus, kurus sabiedrība ir tiesīga sniegt atbilstoši šā likuma 5.pantam.

(5) Komisija licenci izsniedz bez termiņa ierobežojuma.

5.pants. Sabiedrības darbības veidi

(1) Sabiedrības pamatdarbība ir ieguldījumu fondu pārvalde. Ieguldījumu fondu pārvalde ietver šādus pakalpojumus:

1) fonda ieguldījumu pārvaldīšana;

2) fonda administratīvā vadība, kas ietver šādas darbības:

a) fonda juridisko un grāmatvedības jautājumu kārtošana,

b) informācijas sniegšana pēc fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu pieprasījuma,

c) fonda vērtības un ieguldījumu apliecību cenas noteikšana,

d) fonda darbību regulējošo prasību ievērošanas uzraudzība,

e) fonda ienākuma sadale,

f) ieguldījumu apliecību emisija un atpakaļpirkšana,

g) norēķinu par līgumsaistībām izpilde,

h) ar fonda līdzekļiem saistīto darījumu uzskaites kārtošana;

3) fonda mārketings (reklamēšana, ieguldījumu apliecību izplatīšana, tirgus izpēte u.tml.).

(2) Sabiedrība papildus šā panta pirmajā daļā minētajai darbībai drīkst veikt ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu (arī pārvaldīt privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus) saskaņā ar ieguldītāja pilnvarojumu.

(3) Sabiedrība, kurai šajā likumā noteiktajā kārtībā ir izsniegta licence šā panta otrajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanai, drīkst sniegt konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(4) Sabiedrība nedrīkst sniegt vienīgi šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus, kā arī nedrīkst sniegt šā panta trešajā daļā minētos blakus pakalpojumus, ja tai saskaņā ar šo likumu nav atļauts sniegt šā panta otrajā daļā minētos pakalpojumus.

(5) Latvijā reģistrēta sabiedrība, kura saņēmusi licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai, ir tiesīga pārvaldīt valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus saskaņā ar Valsts fondēto pensiju likumu.

6. pants. Sabiedrības atrašanās vieta un firma

(1) Latvijā reģistrētas sabiedrības valdei (sabiedrības sēdeklim) jāatrodas Latvijā.

(2) Sabiedrības firmā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu pārvaldes sabiedrība" vai tās saīsinājums "IPS".

(3) Komercsabiedrības, kas neveic šajā likumā paredzēto darbību, savā firmā nedrīkst lietot papildinājumus, kuri tieši vai netieši norāda uz sabiedrību.

7.pants. Prasības sabiedrības akcionāriem un būtiskas līdzdalības iegūšana, samazināšana un izbeigšana sabiedrībā

(1) Par sabiedrības akcionāru drīkst būt tikai tāda persona:

1) kuras identitāti iespējams pārbaudīt;

2) kurai ir nevainojama reputācija;

3) kurai ir stabils finansiālais stāvoklis, ko iespējams dokumentāri pierādīt.

(2) Izvērtējot personas reputāciju un finanšu stāvokli, Komisija pārbauda šā panta pirmajā daļā minēto personu identitāti, sodāmību un dokumentus par finansiālo stāvokli, kuri ļauj pārliecināties par brīva kapitāla pietiekamību sabiedrības kapitālā izdarīto ieguldījumu apmērā, kā arī par to, vai ieguldītie līdzekļi nav iegūti neparastos vai aizdomīgos darījumos.

(3) Par sabiedrības akcionāru nevar būt fiziskās personas, kā arī juridiskās personas, uz kuru dibinātājiem (akcionāriem) un īpašniekiem (patiesajiem labumu guvējiem) var attiecināt šā likuma 9.panta trešās daļas 1., 2., 3. vai 5.punktu.

(4) Persona, kura Komisijas licencētā sabiedrībā vēlas tieši vai netieši iegūt līdzdalību, kas aptver 10 un vairāk procentus no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita vai arī dod iespēju būtiski ietekmēt sabiedrības finanšu un darbības politikas noteikšanu (turpmāk — būtiska līdzdalība), vai vēlas palielināt būtiskās līdzdalības apjomu, sasniedzot vai pārsniedzot 20, 33 vai 50 procentu robežu vai kļūstot par sabiedrības mātes sabiedrību, par to iepriekš rakstveidā paziņo Komisijai. Paziņojumā norāda iegūstamo līdzdalības apmēru procentos no sabiedrības pamatkapitāla vai balsstiesīgo akciju skaita. Paziņojumam pievieno šā likuma 10.panta otrās daļas 2.punktā minētos dokumentus un informāciju.

(5) Nosakot personas netiešā veidā iegūtās līdzdalības apmēru sabiedrībā, ņem vērā šādas personas (turpmāk — konkrētā persona) iegūtās balsstiesības sabiedrībā:

1) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona, ar kuru konkrētā persona noslēgusi vienošanos, uzliekot par pienākumu saskaņot balsstiesību izmantošanas un ilgtermiņa rīcības politiku attiecībā uz sabiedrības pārvaldi;

2) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot trešā persona saskaņā ar vienošanos, kas noslēgta ar konkrēto personu un paredz attiecīgo balsstiesību pagaidu nodošanu;

3) balsstiesības, kuras izriet no akcijām, ko konkrētā persona ir saņēmusi kā nodrošinājumu, ja tā var izmantot balsstiesības un ir paudusi savu nodomu tās izmantot;

4) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētā persona neierobežotā periodā;

5) balsstiesības, kuras ir tiesīga izmantot konkrētās personas kontrolētā komercsabiedrība vai kuras šāda komercsabiedrība var izmantot saskaņā ar šīs daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

6) balsstiesības, kuras izriet no konkrētajai personai turējumā nodotajām akcijām un kuras tā var izmantot pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

7) balsstiesības, kuras izriet no trešās personas vārdā un konkrētās personas labā turētām akcijām;

8) balsstiesības, kuras konkrētā persona var realizēt kā pilnvarnieks, kad tā ir tiesīga izmantot balsstiesības pēc saviem ieskatiem, ja nav saņēmusi īpašus norādījumus;

9) balsstiesības, kuras izriet no jebkurā citā netiešā veidā konkrētās personas iegūtajām akcijām.

(6) Ja būtisku līdzdalību vēlas iegūt juridiskā persona, Komisija pārbauda ziņas par tās patiesajiem īpašniekiem, līdz tiek iegūta informācija par īpašniekiem — fiziskajām personām. Ja šādas juridiskās personas kapitāla vērtspapīri ir iekļauti dalībvalstī reģistrētā fondu biržā (regulētā tirgū), kas ir Starptautiskās fondu biržu federācijas pilntiesīga locekle, ziņas sniedz tikai par tiem īpašniekiem, kuriem šajā juridiskajā personā ir būtiska līdzdalība.

(7) Komisija triju mēnešu laikā no dienas, kad saņemti visi šā panta otrajā daļā minētie dokumenti, izvērtē attiecīgās personas atbilstību šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktajām prasībām un, ja uzskata, ka personas būtiskas līdzdalības iegūšana vai palielināšana nenodrošinās sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, pieņem lēmumu aizliegt iegūt vai palielināt būtisku līdzdalību sabiedrībā un par šo lēmumu nekavējoties informē attiecīgo personu.

(8) Ja persona, kura vēlas iegūt būtisku līdzdalību sabiedrībā, ir dalībvalstī reģistrēta sabiedrība vai šādas sabiedrības mātes sabiedrība, vai persona, kas kontrolē dalībvalstī reģistrētu sabiedrību, Komisija, izvērtējot personas atbilstību šā likuma prasībām, konsultējas ar attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(9) Ja būtisku līdzdalību ieguvušas personas ietekme uz sabiedrību apdraud vai var apdraudēt sabiedrības finansiāli stabilu, piesardzīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu vadību, Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai nekavējoties tiek pārtraukta šāda ietekme, mainīts sabiedrības padomes vai amatpersonu sastāvs, vai aizliegt attiecīgajai personai izmantot visas tās balsstiesības vai daļu no balsstiesībām.

(10) Persona, kura vēlas izbeigt mātes sabiedrības izšķirošo ietekmi uz Komisijas licencētu sabiedrību, samazināt būtiskas līdzdalības apmēru sabiedrībā zemāk par 20, 33 vai 50procentu robežu vai izbeigt būtisku līdzdalību sabiedrībā, pirms akciju atsavināšanas rakstveidā paziņo par to Komisijai. Paziņojumā norādāms personas līdzdalības apmērs, kāds tas sabiedrībā būs pēc līdzdalības samazināšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

8.pants. Sabiedrības kapitāls

(1) Sabiedrības minimālais sākotnējais kapitāls ir 125000 eiro ekvivalents latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(2) Sākotnējo kapitālu veido:

1) apmaksātais akciju kapitāls (pamatkapitāls), kas samazināts par vērtību, kāda ir priekšrocību akcijām ar dividenžu uzkrāšanu;

2) akciju emisijas uzcenojums;

3) rezerves (izņemot pārvērtēšanas rezerves);

4) iepriekšējo gadu nesadalītā peļņa vai zaudējumi;

5) kārtējā darbības gada peļņa, ja ir zvērināta revidenta ziņojums par peļņas esamību un tā aprēķināta, ņemot vērā visus nepieciešamos uzkrājumus aktīvu vērtības samazinājumam, paredzamajiem nodokļu maksājumiem un dividendēm, un Komisija ir piekritusi kārtējā darbības gada peļņas iekļaušanai sākotnējā kapitālā.

(3) Ja sabiedrības pārvaldīšanā esošo līdzekļu apmērs pārsniedz 250000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa, sabiedrībai jānodrošina pašu kapitālā papildu summa, kuras apmērs ir 0,02 procenti no summas, par kādu pārvaldīšanā esošo līdzekļu vērtība pārsniedz 250000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(4) Neņemot vērā šā panta trešās daļas noteikumus, sabiedrības sākotnējais kapitāls un papildu summa nepārsniedz 10000000 eiro ekvivalentu latos pēc Latvijas Bankas noteiktā kursa.

(5) Nosakot sabiedrības kapitāla atbilstību šā likuma prasībām, par pārvaldīšanā esošajiem līdzekļiem uzskata:

1) sabiedrības pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot tos līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanai citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības;

2) sabiedrības pārvaldīto slēgto ieguldījumu fondu līdzekļus, ieskaitot līdzekļus, kurus tā ir nodevusi pārvaldīšanā citai sabiedrībai, bet neieskaitot līdzekļus, ko tā ir saņēmusi pārvaldīšanā no citas sabiedrības;

3) sabiedrības pārvaldītos privāto pensiju fondu, valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus un klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus.

(6) Neņemot vērā šajā pantā noteiktās prasības, sabiedrības pašu kapitāls nekad nedrīkst būt mazāks par:

1) minimālo sākotnējo kapitālu;

2) 25 procentiem no iepriekšējā pilna pārskata gada pastāvīgo izmaksu (izmaksas, kas saglabājas nemainīgas neatkarīgi no sabiedrības komercdarbības apjoma) kopsummas.

(7) Sabiedrība, saņemot Komisijas atļauju, drīkst nodrošināt līdz 50 procentiem no šā panta trešajā daļā minētās papildu summas pašu kapitālā, ja tā gūst labumu no tāda paša apmēra garantijas, kuru izsniegusi:

1) Latvijā vai dalībvalstī reģistrēta kredītiestāde, kura saņēmusi licenci un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs;

2) Latvijā vai dalībvalstī reģistrēta apdrošināšanas sabiedrība, kura saņēmusi licenci un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs.

(8) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pakalpojumus, tā savā darbībā ievēro un izpilda ieguldījumu brokeru sabiedrību darbību regulējošās prasības un noteikumus par kapitāla pietiekamību, riska darījumu ierobežojumiem un konsolidēto uzraudzību.

(9) Sabiedrības pašu kapitāla aprēķina metodiku reglamentē Komisijas noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

9.pants. Prasības sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām

(1) Par sabiedrības amatpersonu drīkst būt persona, kura atbilst šādām prasībām:

1) tā ir pietiekami kompetenta tajā jomā, par kuru būs atbildīga;

2) tai ir augstākā izglītība un ne mazāk kā triju gadu atbilstoša profesionālā pieredze;

3) tai ir nevainojama reputācija;

4) tai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par sabiedrības padomes locekli drīkst būt persona, kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos un atbilst šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā noteiktajām prasībām.

(3) Persona nedrīkst būt par sabiedrības padomes locekli un amatpersonu šādos gadījumos:

1) tā ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

2) tā ir bijusi notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja persona atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju);

3) tā ir saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (arī tad, ja krimināllieta pret personu izbeigta, bet persona nav reabilitēta);

4) tā ir sniegusi nepatiesas ziņas par sevi, iesniedzot Komisijai dokumentus, lai saņemtu licenci sabiedrības darbībai vai citai darbībai finanšu un kapitāla tirgū;

5) tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus sabiedrībā vai citā finanšu iestādē, kas atzīta par maksātnespējīgu laikā, kad attiecīgā persona pildījusi minētos pienākumus, vai tā ir pildījusi valdes vai padomes locekļa pienākumus citā komercsabiedrībā un savas nolaidības dēļ vai tīši novedusi šo komercsabiedrību līdz kriminālsodāmai maksātnespējai vai bankrotam.

(4) Izvērtējot sabiedrības amatpersonu un padomes locekļu reputāciju, Komisija ņem vērā šo personu paziņojumā sniegto informāciju, no iepriekšējām darbavietām saņemtās atsauksmes un citas ziņas par minēto personu iepriekšējo profesionālo pieredzi.

10.pants. Licences saņemšanai iesniedzamie dokumenti un ziņas

(1) Lai saņemtu licenci, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu licences saņemšanai. Iesniegumam pievieno dokumentus par sabiedrības reģistrāciju, akcionāriem, padomes locekļiem un amatpersonām, par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas nodrošināšanai izstrādātajām procedūrām un politikām, kā arī citus šajā pantā minētos dokumentus.

(2) Par sabiedrību un tās akcionāriem Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

1) dokuments, kas apliecina sākotnējā kapitāla samaksu;

2) sabiedrības akcionāru saraksts un šādas ziņas par akcionāriem:

a) par fiziskajām personām — pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)],

b) par juridiskajām personām — firma, juridiskā adrese, reģistrācijas numurs un vieta. Ārvalstī reģistrētas juridiskās personas iesniedz arī reģistrācijas dokumentu kopijas,

c) dokumenti, kas apliecina sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) finanšu līdzekļu esamību un izcelsmi, lai viņi varētu veikt ieguldījumus sabiedrības kapitālā,

d) ziņas par sabiedrības akcionāru (kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā) īpašniekiem (līdz fiziskajai personai, par kuru sniedz ziņas atbilstoši šā punkta "a" apakšpunktam).

(3) Par sabiedrības padomes locekļiem un amatpersonām Komisijai iesniedzami šādi dokumenti un ziņas:

1) paziņojums, kuru aizpilda katrs sabiedrības padomes loceklis un katra amatpersona. Paziņojumā norādāma šāda informācija:

a) sabiedrības firma un amats, uz kuru persona kandidē,

b) vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir) un pilsonība,

c) izglītība (zinātniskais grāds),

d) kvalifikācijas paaugstināšana,

e) vai ir bijusi sodāmība,

f) vai ir bijušas atņemtas tiesības veikt komercdarbību,

g) iepriekšējās darbavietas pēdējo 10 gadu laikā un darba pienākumu īss apraksts;

2) pases vai cita personu apliecinoša dokumenta lapas kopija, kurā norādīti personas identifikācijas dati [vārds, uzvārds, dzimšanas gads un datums, personas kods (ja tāds ir)];

3) izglītību apliecinošu dokumentu kopijas.

(4) Šā panta trešās daļas 1.punktā minētajā paziņojumā sniegtās informācijas patiesumu ar parakstu apliecina persona, par kuru paziņojums sagatavots, kā arī sabiedrības valdes priekšsēdētājs.

(5) Komisijai iesniedzams sabiedrības ieinteresēto personu saraksts. Sarakstā norāda katras personas vārdu un uzvārdu, personas kodu, izglītību, amatus, kurus tā ieņēmusi pēdējo piecu gadu laikā, un uz darba aprakstu attiecināmos sabiedrības un attiecīgās personas noslēgto līgumu noteikumus. Juridiskā persona norāda firmu, reģistrācijas numuru un pārvaldes institūciju locekļus, kā arī iesniedz Komisijai pēdējā gada pārskatu.

(6) Par sabiedrības iekšējās kontroles sistēmu Komisijai iesniedzami šādi dokumenti:

1) organizatoriskās struktūras apraksts ar skaidri norādītiem padomes un amatpersonu pienākumiem un pilnvarām, kā arī precīzi noteiktiem un sadalītiem sabiedrības struktūrvienību uzdevumiem un struktūrvienību vadītāju pienākumiem. Ja sabiedrība plāno izveidot filiāles, Komisijai iesniedz arī filiāļu organizatoriskās struktūras un filiāļu vadītāju pienākumu aprakstu;

2) vadības informācijas sistēmas apraksts;

3) grāmatvedības politikas un grāmatvedības uzskaites organizācijas galvenie principi;

4) finanšu risku pārvaldīšanas politikas principi;

5) informācijas sistēmas aizsardzības noteikumi, arī fonda ieguldījumu apliecību reģistra un citu sabiedrības pārvaldīšanā esošo finanšu instrumentu uzskaites datu bāzes aizsardzības noteikumi;

6) iekšējās revīzijas sistēmas apraksts, arī noteikumi par to, kā tiek pārbaudīti sabiedrības un tās darbinieku uz pašu rēķina veiktie darījumi un to atbilstība prasībām par interešu konfliktu novēršanu;

7) neparastu un aizdomīgu finanšu darījumu identifikācijas procedūru apraksts.

(7) Par sabiedrības plānoto darbību Komisijai iesniedz vismaz turpmākajiem trim darbības gadiem izstrādātu un sabiedrības akcionāru sapulces apstiprinātu darbības plānu, kas izvērsti atspoguļo sabiedrības darbības stratēģiju (norāda arī tos pakalpojumus, kurus sabiedrība plāno sniegt papildus pamatdarbībai), finansiālās prognozes (bilances, peļņas vai zaudējumu aprēķina projekts, kapitāla pietiekamības aprēķina projekts, prognozēto pastāvīgo izmaksu summa gadā), tirgus izpētes aprakstu, kā arī citu informāciju, kas sniedz skaidru un patiesu priekšstatu par sabiedrības plānoto darbību.

(8) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība precizē iesniegtos dokumentus un informāciju.

(9) Ja līdz lēmuma pieņemšanai par licences izsniegšanu notiek pārmaiņas Komisijai sniegtajā informācijā vai dokumentos tiek izdarīti grozījumi, sabiedrības pienākums ir nekavējoties iesniegt Komisijai jauno informāciju vai attiecīgo dokumentu pilnu tekstu ar izdarītajiem grozījumiem.

(10) Komisija konsultējas ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām pirms licences izsniegšanas sabiedrībai, ja sabiedrība ir:

1) dalībvalstī licencētas sabiedrības, ieguldījumu brokeru sabiedrības, kredītiestādes vai apdrošināšanas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) tādas sabiedrības meitas sabiedrība, kuras meitas sabiedrība ir dalībvalstī licencēta sabiedrība, ieguldījumu brokeru sabiedrība, kredītiestāde vai apdrošināšanas sabiedrība;

3) tāda sabiedrība, kuru kontrolē persona, kas vienlaikus kontrolē citu dalībvalstī licencētu sabiedrību, ieguldījumu brokeru sabiedrību, kredītiestādi vai apdrošināšanas sabiedrību.

11.pants. Licences izsniegšanas noteikumi

(1) Komisija lēmumu par licences izsniegšanu pieņem triju mēnešu laikā pēc tam, kad saņemti visi šajā likumā noteiktie lēmuma pieņemšanai nepieciešamie dokumenti, kas sagatavoti un noformēti atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām.

(2) Komisija izsniedz licenci 10 dienu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences izsniegšanu. Licenci izsniedz pēc tam, kad saņemts dokuments, kas apliecina valsts nodevas samaksu.

(3) Komisija neizsniedz licenci, ja:

1) dibinot sabiedrību, nav ievērots šis likums un citi normatīvie akti;

2) sabiedrības padomes locekļi un amatpersonas neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrības kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

4) sabiedrības ciešas attiecības ar trešajām personām apdraud vai var apdraudēt tās finansiālo stabilitāti vai ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārvalsts likumi un citi normatīvie akti, kas attiecas uz personām, kurām ir ciešas attiecības ar sabiedrību, ierobežo Komisijas tiesības veikt šajā likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

6) nav iespējams pārliecināties par to personu identitāti, reputāciju un finansiālā stāvokļa stabilitāti, kurām sabiedrībā ir būtiska līdzdalība;

7) Komisija konstatē, ka finanšu līdzekļi, kurus iegulda sabiedrības kapitālā, iegūti neparastos vai aizdomīgos finanšu darījumos vai nav dokumentāri pierādīta šo finanšu līdzekļu tiesiska ieguve.

(4) Ja Komisija pieņem lēmumu par atteikumu izsniegt licenci, atkārtoti iesniegumu licences saņemšanai var iesniegt pēc atteikumā norādīto trūkumu novēršanas.

12.pants. Licencē noteikto pārvaldes pakalpojumu maiņa

(1) Ja sabiedrība vēlas, lai tai izsniegtajā licencē norādītie pārvaldes pakalpojumi tiktu papildināti ar jauniem, vai vēlas atteikties no kāda licencē norādītā pārvaldes pakalpojuma sniegšanas, tā iesniedz Komisijai attiecīgu iesniegumu.

(2) Ja sabiedrība vēlas uzsākt jauna pārvaldes pakalpojuma sniegšanu, tā vienlaikus ar iesniegumu Komisijai iesniedz:

1) papildinājumus darbības plānā;

2) grozījumus iekšējās kontroles sistēmas aprakstos, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu pakalpojuma sniegšanu atbilstoši šā likuma prasībām.

(3) Lēmumu par sabiedrības licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu Komisija pieņem 15 dienu laikā pēc visu šajā likumā minēto atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām sagatavoto un noformēto dokumentu saņemšanas.

(4) Valsts nodeva par licencē norādīto pārvaldes pakalpojumu maiņu nav jāmaksā.

13.pants. Sabiedrības tiesības, pienākumi un atbildība

(1) Sabiedrība tai izsniegtās licences darbības laikā ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, lai tās kapitāls atbilstu šajā likumā un Komisijas izdotajos noteikumos minētajām prasībām, kā arī to, lai tiktu ievērotas citas sabiedrības darbību regulējošās prasības;

2) nodrošina, lai tās valdes priekšsēdētājs un vēl vismaz viens valdes loceklis, kā arī fonda pārvaldnieks ir ieguldījumu jautājumos kompetentas personas;

3) nodrošina, lai tās darbībā tiktu ievēroti iekšējās kontroles sistēmas funkcionēšanai izstrādātie noteikumi, kā arī nosaka kārtību, kādā sabiedrības padomes locekļi un darbinieki drīkst veikt ieguldījumus sabiedrības pārvaldē esošajos ieguldījumu fondos un saņemt pārvaldes pakalpojumus šajā sabiedrībā;

4) nodrošina, lai atbilstoši tās izstrādātajiem iekšējās kontroles sistēmas noteikumiem būtu iespējams rekonstruēt ar fonda līdzekļiem veiktos darījumus pēc to izcelsmes, darījumā iesaistītajām pusēm, darījuma būtības, veikšanas laika un vietas, kā arī lai tiktu pārraudzīta fonda ieguldījumu atbilstība fonda prospektam, pārvaldes nolikumam un šā likuma prasībām;

5) nodrošina darījumu attaisnojuma dokumentu glabāšanu 10 gadus, kā arī citu normatīvajos aktos noteikto prasību izpildi attiecībā uz attaisnojuma dokumentu aizpildīšanu un glabāšanu.

(2) Ja sabiedrība sniedz šā likuma 5.panta otrajā un trešajā daļā minētos pārvaldes pakalpojumus, tā papildus šā panta pirmajā daļā noteiktajām prasībām ievēro un izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, ka šķirti tiek turēti, iegrāmatoti un uzskaitīti pašas sabiedrības un tās klientu, arī pārvaldē esošo ieguldījumu fondu, privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas finanšu instrumenti un naudas līdzekļi;

2) pirms pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas noslēdz ar klientu rakstveida līgumu par pakalpojuma sniegšanu;

3) pirms līguma par pakalpojuma sniegšanu noslēgšanas, kā arī visā līguma darbības laikā nodrošina, lai klientam būtu pietiekama informācija, kas ļauj izvērtēt sniegtā pakalpojuma būtību un ar to saistītos finanšu riskus;

4) pirms līguma noslēgšanas informē klientu par tiem līgumā paredzētajiem strīdus gadījumiem, kuri tiks izskatīti ārpustiesas ceļā, un šādu strīdu izskatīšanas kārtību;

5) piedalās ieguldītāju aizsardzības sistēmā atbilstoši to regulējošajiem normatīvajiem aktiem;

6) ievēro un izpilda citas prasības, kas saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likuma XII nodaļu ir noteiktas ieguldījumu brokeru sabiedrībām, kuras veic ieguldītāju finanšu instrumentu individuālu pārvaldīšanu saskaņā ar ieguldītāju pilnvarojumu un sniedz konsultācijas par ieguldījumiem finanšu instrumentos.

(3) Sabiedrība, ciktāl tas nepieciešams klienta interešu nodrošināšanai un aizsardzībai, atbilstoši klientam sniegtā pakalpojuma raksturam un apjomam pieprasa no klienta informāciju par:

1) klienta pieredzi un zināšanām par pakalpojuma sniegšanas gaitā slēdzamajiem darījumiem;

2) mērķiem, kurus klients vēlas sasniegt ar attiecīgajiem darījumiem;

3) klienta finansiālo stāvokli.

(4) Ja klients atsakās sniegt šā panta trešajā daļā minēto informāciju, kā arī neinformē par pārmaiņām sabiedrībai sniegtajā informācijā, sabiedrība nav atbildīga klientam par sekām, kuras rodas tāpēc, ka sabiedrības rīcībā nav šīs informācijas.

(5) Sabiedrībai, sniedzot pārvaldes pakalpojumus, ir pienākums rīkoties kā gādīgam un rūpīgam saimniekam un vienīgi fonda ieguldītāju un citu sabiedrības klientu interesēs.

(6) Sabiedrībai, veicot ar fonda pārvaldi saistītās darbības, arī izmantojot pie fonda mantas piederošo akciju (kapitāla daļu) balsstiesības, nav nepieciešama fonda ieguldītāju piekrišana.

(7) Sabiedrībai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret turētājbanku vai trešajām personām, ja tas izriet no attiecīgajiem apstākļiem. Tomēr tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(8) Sabiedrība atbild par zaudējumiem, ko fonda ieguldītājiem nodarījušas sabiedrības amatpersonas vai pilnvarotās personas, pārkāpjot šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus, ļaunprātīgi izmantojot tām piešķirtās pilnvaras vai nolaidīgi veicot savus pienākumus.

(9) Sabiedrībai ir pienākums 10 dienu laikā no grozījumu izdarīšanas dienas rakstveidā informēt Komisiju par jebkuriem grozījumiem sabiedrības un turētājbankas ieinteresēto personu sarakstos, kā arī par jebkuriem grozījumiem un papildinājumiem Komisijai iesniegtajos dokumentos un informācijā.

(10) Sabiedrības padomes locekļu vai amatpersonu maiņas gadījumā šīs personas stājas amatā, ja Komisija 10 dienu laikā pēc tam, kad saņemts iesniegums un šajā likumā noteiktie dokumenti par ievēlētajām (ieceltajām) personām, nav izteikusi motivētus iebildumus par šo personu atbilstību likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007. Otrās daļas 6.punkts stājas spēkā 01.11.2007. Sk. Pārejas noteikumus.)

14.pants. Interešu konflikts

(1) Sabiedrība nodrošina tādu iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli samazina iespēju rasties interešu konfliktam starp:

1) sabiedrību un tās klientiem vai sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

2) sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem;

3) sabiedrības klientiem;

4) sabiedrības klientiem un sabiedrības pārvaldē esošajiem fondiem.

(2) Par interešu konfliktu šā likuma izpratnē uzskatāma situācija, kad sabiedrības pilnvarotā persona vienlaikus pieņem lēmumus par ieguldījumu veikšanu sabiedrības interesēs vai pati savās interesēs un fonda līdzekļu vai klientu individuālajā portfelī esošo līdzekļu ieguldīšanu, kas varētu nelabvēlīgi ietekmēt fonda ieguldītāju vai citu sabiedrības klientu intereses attiecībā uz tāda paša veida ieguldījumiem vai ieguldījumiem vienā un tajā pašā objektā.

(3) Sabiedrība nodrošina, lai viens un tas pats sabiedrības darbinieks veiktu tikai vienu no šādiem pienākumiem:

1) sabiedrībai piederošo finanšu instrumentu pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

2) fonda ieguldījumu un klientu (arī privāto pensiju fondu un valsts fondēto pensiju shēmas) finanšu instrumentu individuāla pārvaldīšana, kā arī ar to saistīto uzdevumu izpilde vai nodošana izpildei;

3) finanšu instrumentu darījumu iegrāmatošana.

(4) Sabiedrībai nav tiesību ieguldīt savus līdzekļus citā sabiedrībā, kā arī iegādāties pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecības.

(5) Šā panta ceturtajā daļā noteiktie ierobežojumi, kas attiecas uz sabiedrības pašas pārvaldāmā fonda ieguldījumu apliecību iegūšanu, nav attiecināmi uz gadījumiem, kad sabiedrība pārņem citas sabiedrības izveidota fonda pārvaldi. Šādā gadījumā sešu mēnešu laikā no pārņemšanas pabeigšanas dienas sabiedrībai jāveic attiecīgi pasākumi, lai tās turpmākā darbība atbilstu šā panta ceturtajā daļā minētajiem noteikumiem.

(6) Ja sabiedrība pārvalda klientu individuālos finanšu instrumentu portfeļus, arī privātā pensiju fonda izveidoto pensiju plānu līdzekļus, tā nedrīkst šajā portfelī ietilpstošos līdzekļus ieguldīt sabiedrības pārvaldīšanā esošajos fondos, ja vien ar klientu noslēgtajā līgumā par šā pakalpojuma sniegšanu šāds pilnvarojums nav nepārprotami piešķirts.

15.pants. Fonda pārvaldes pakalpojumu deleģēšana

(1) Sabiedrība uz līguma pamata var nodot tiesības sniegt atsevišķus fonda pārvaldē ietilpstošos pakalpojumus (turpmāk — fonda pārvaldes pakalpojumi) citai personai, kurai ir atbilstoša kvalifikācija un pieredze minēto pakalpojumu sniegšanā.

(2) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu sabiedrība drīkst nodot tikai citai sabiedrībai vai citā dalībvalstī licencētam pārvaldes pakalpojumu sniedzējam.

(3) Fonda ieguldījumu pārvaldīšanu nedrīkst nodot sabiedrībai, kura vienlaikus ir turētājbankas ieinteresētā persona, sabiedrības ieinteresētā persona vai jebkura cita persona, kuras intereses var būt pretrunā ar sabiedrības vai fonda ieguldītāju interesēm.

(4) Pirms fonda pārvaldes pakalpojumu nodošanas citai personai sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievieno fonda pārvaldes pakalpojuma nodošanas līgumu. Līgumā iekļauj noteikumus par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā, kā arī šādas sabiedrības tiesības:

1) jebkurā laikā dot attiecīgā pakalpojuma sniedzējam norādījumus jautājumos, kas saistīti ar nodotā pakalpojuma sniegšanu;

2) pieprasīt nekavējoties izbeigt līgumu.

(5) Sabiedrība iesniedz Komisijai visus šajā likumā paredzēto Komisijai iesniedzamo dokumentu grozījumus, ja šādi grozījumi sakarā ar pārvaldes pakalpojuma nodošanu ir izdarīti.

(6) Persona, kurai saskaņā ar līgumu tiek deleģētas tiesības sniegt fonda pārvaldes pakalpojumu, drīkst uzsākt pakalpojuma sniegšanu, ja Komisija 20 dienu laikā no līguma saņemšanas dienas nav cēlusi motivētus iebildumus pret to.

(7) Komisija neatļauj nodot fonda pārvaldes pakalpojumus, ja:

1) pakalpojuma nodošana traucē sabiedrībai pilnvērtīgi pārvaldīt fondu un var aizskart fonda ieguldītāju intereses;

2) pakalpojuma nodošana traucē Komisijai veikt sabiedrības darbības uzraudzību;

3) pakalpojuma nodošanas līgums neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām un nesniedz skaidru priekšstatu par sabiedrības un pakalpojuma sniedzēja sadarbību līguma darbības laikā;

4) fonda prospektā nav minēti tie pakalpojumi, kurus sabiedrība vēlas nodot citai personai;

5) pēc pakalpojumu nodošanas sabiedrība vairs nesniedz nevienu no fonda pārvaldē ietilpstošajiem pakalpojumiem.

(8) Sabiedrība nodrošina, lai ne vēlāk kā 10 dienas pirms tam, kad deleģēto fonda pārvaldes pakalpojumu uzsāk sniegt cita persona, fonda ieguldītāji tiktu par to informēti fonda pārvaldes nolikumā vai fonda prospektā noteiktajā kārtībā. Paziņojumā fonda ieguldītājiem sabiedrība norāda deleģētā pakalpojuma veidu un šā likuma 57.panta trešās daļas 22.punktā minēto informāciju par pakalpojuma sniedzēju.

(9) Pārvaldes pakalpojuma deleģēšana citai personai neatbrīvo sabiedrību no šajā likumā noteiktās atbildības par fonda pārvaldi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

16.pants. Fonda pārvaldes tiesību nodošana citai sabiedrībai

(1) Sabiedrība drīkst nodot tās izveidotā fonda pārvaldi citai sabiedrībai tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Lai saņemtu Komisijas atļauju nodot fonda pārvaldi, sabiedrība iesniedz Komisijai motivētu iesniegumu. Iesniegumam pievienojami šādi dokumenti:

1) fonda nodošanas līgums;

2) fonda prospekta, fonda saīsinātā prospekta un fonda pārvaldes nolikuma, kā arī turētājbankas līguma grozījumi, kurus nepieciešams izdarīt saistībā ar sabiedrības maiņu.

(3) Komisija mēneša laikā pēc visu šajā pantā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju nodot fonda pārvaldi citai sabiedrībai, ja ir izpildīti šādi nosacījumi:

1) fonda pārvaldes nodošana neaizskar fonda ieguldītāju intereses;

2) fonda pārvaldes nodošanai iesniegtie dokumenti ir sagatavoti atbilstoši šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) sabiedrība, kurai tiek nodota fonda pārvalde, atbilst prasībām, kuras šajā likumā noteiktas sabiedrības kapitālam.

(4) Sabiedrība, kura nodod fonda pārvaldi, pēc Komisijas lēmuma saņemšanas fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē visus fonda ieguldītājus par sabiedrības maiņu, kā arī publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda nodošanu citai sabiedrībai. Paziņojumā norāda šīs sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru un valdes atrašanās vietu.

(5) Līgums par fonda pārvaldes nodošanu citai sabiedrībai stājas spēkā ne agrāk kā mēnesi pēc šā panta ceturtajā daļā minētā paziņojuma publicēšanas. Grozījumi fonda prospektā, fonda saīsinātajā prospektā, fonda pārvaldes nolikumā un turētājbankas līgumā stājas spēkā vienlaikus ar līgumu par fonda pārvaldes nodošanu.

(6) Līdzko līgums par fonda pārvaldes nodošanu stājas spēkā, visas ar ieguldījumu fondu saistītās tiesības un pienākumi pāriet jaunajai sabiedrībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

17.pants. Fonda pārvaldes tiesību pāreja turētājbankai

(1) Ja sabiedrības tiesības pārvaldīt fondu izbeidzas, tiesības pārvaldīt fondu pāriet šā fonda turētājbankai, izņemot šā likuma 16.pantā noteikto gadījumu.

(2) Turētājbanka nekavējoties iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vēl vismaz vienā dienas laikrakstā paziņojumu par fonda pārvaldes tiesību pāreju. Paziņojumā norāda:

1) tās sabiedrības firmu, kuras pārvaldē šis ieguldījumu fonds atradās;

2) ieguldījumu fonda nosaukumu;

3) turētājbankas firmu un valdes atrašanās vietu.

(3) Sabiedrība, kuras tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu ir izbeigušās citādi, nevis ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai, nekavējoties nodod turētājbankai visus ar fonda pārvaldi saistītos dokumentus.

(4) Turētājbankai, kurai pārgājušas ieguldījumu fonda pārvaldes tiesības, ir visas sabiedrības tiesības, izņemot tiesības emitēt tās pārvaldē esošā fonda ieguldījumu apliecības un veikt apliecību atpakaļpirkšanu.

(5) Triju mēnešu laikā no fonda pārvaldes tiesību pārejas dienas turētājbanka nodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai. Komisija var šo termiņu pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Fonda pārvaldes tiesības nodot citai sabiedrībai drīkst tikai ar Komisijas atļauju.

(7) Ja šā panta piektajā daļā noteiktajos termiņos turētājbanka nenodod fonda pārvaldes tiesības citai sabiedrībai, turētājbanka veic fonda likvidāciju.

18.pants. Fonda pārvaldes tiesību izbeigšanās

Sabiedrības tiesības pārvaldīt ieguldījumu fondu izbeidzas:

1) līdz ar fonda pārvaldes tiesību nodošanu citai sabiedrībai;

2) līdz ar licences anulēšanu;

3) ar slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulces lēmumu par sabiedrības maiņu;

4) līdz ar fonda likvidācijas pabeigšanu, ja to veic pati sabiedrība;

5) ar brīdi, kad Komisija ieceļ fonda likvidatoru saskaņā ar šā likuma 35.panta sesto daļu.

19.pants. Sabiedrības reorganizācija un likvidācija

(1) Sabiedrību drīkst reorganizēt vai likvidēt tikai ar Komisijas atļauju.

(2) Sabiedrību reorganizē un likvidē saskaņā ar Komerclikumu, ievērojot šajā pantā minētos papildu noteikumus.

(3) Sabiedrību drīkst tikai pievienot citai sabiedrībai.

(4) Sabiedrības saplūšana ar citu sabiedrību vai citu komercsabiedrību nav atļauta.

(5) Sabiedrības sadalīšana ir atļauta tikai tādā gadījumā, ja vismaz viena no iegūstošajām sabiedrībām ir sabiedrība.

(6) Sabiedrība nedrīkst uzsākt savu likvidāciju, pirms nav beigušās tās tiesības pārvaldīt visus tās pārvaldē esošos ieguldījumu fondus un tā nav nokārtojusi visas saistības pret citiem saviem klientiem.

III nodaļa. Ieguldījumu fonds

20.pants. Ieguldījumu fonda un tā mantas tiesiskais statuss

(1) Ieguldījumu fonds nav juridiskā persona.

(2) Fonda manta ir fonda vai tā apakš­fondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšf­ondiem) ieguldītāju kopīga manta, un tā turama, iegrāmatojama un pārvaldāma šķirti no sabiedrības, citu tās pārvaldē esošo fondu vai to apakšfondu (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem), kā arī turētājbankas mantas. Fonda (ja fonds ir dibināts kā fonds ar apakšfondiem) manta ir apakšfondu kopīgā manta. Šādam fondam nevar būt mantas, kas neietilpst kādā no apakšfondiem.

(3) Fonda ieguldītājam nav tiesību prasīt fonda dalīšanu. Šādu tiesību nav arī ieguldītāja ieķīlātās mantas ķīlas ņēmējam, kreditoram vai administratoram ieguldītāja maksātnespējas procesā.

(4) Fonda mantu nedrīkst iekļaut sabiedrības vai turētājbankas kā parādnieka mantā, ja sabiedrība vai turētājbanka pasludināta par maksātnespējīgu vai tiek likvidēta.

(5) Prasījumus pret fonda ieguldītāju par tā saistībām var vērst uz viņa ieguldījumu apliecībām, bet ne uz fonda mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

21.pants. Fondu veidi

(1) Ieguldījumu fondu var dibināt kā atvērtu vai slēgtu fondu.

(2) Atvērtais ieguldījumu fonds ir fonds, kura mērķis ir publiski iegūta kapitāla kolektīva ieguldīšana pārvedamos vērtspapīros un citos likvīdos finanšu instrumentos, ievērojot riska samazināšanas principu un šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, un kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums, ja fonda ieguldītāji to prasa, ne vēlāk kā mēneša laikā veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu. Atvērto ieguldījumu fondu pārvaldošā sabiedrība ir atbrīvota no pienākuma veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu, ja ieguldījumu apliecības tiek tirgotas regulētajā tirgū un fondu pārvaldošā sabiedrība veic nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka ieguldījumu apliecību tirgus cena būtiski neatšķiras no fonda daļas vērtības.

(3) Slēgtais ieguldījumu fonds ir fonds, kuru pārvaldošajai sabiedrībai ir aizliegta ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšana.

(4) Atvērto fondu var dibināt kā fondu ar apakšfondiem.

(5) Katram apakšfondam fonda prospektā var noteikt atšķirīgu ieguldījumu politiku, pārvaldīšanas pakalpojumu apmaksas noteikumus un fonda valūtu.

(6) Šajā likumā noteiktās prasības un ierobežojumi, kas attiecas uz ieguldījumu fondu, ieguldījumu fonda daļu vai ieguldījumu apliecībām, fondam ar apakšfondiem ir attiecināmi uz katru apakšfondu, apakšfonda daļu vai ieguldījumu apliecībām atsevišķi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

22.pants. Fonda dibināšana

(1) Fondu dibina sabiedrība, apstiprinot fonda prospektu, fonda saīsināto prospektu (atvērtajiem ieguldījumu fondiem) un fonda pārvaldes nolikumu un noslēdzot turētājbankas līgumu.

(2) Lēmumu par fonda prospekta, fonda saīsinātā prospekta un fonda pārvaldes nolikuma apstiprināšanu pieņem sabiedrības statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

(3) Sabiedrība drīkst uzsākt fonda ieguldījumu apliecību emisiju un fonda pārvaldi tikai pēc fonda reģistrācijas Komisijā.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

23.pants. Fonda reģistrācija

(1) Lai reģistrētu fondu, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumam pievieno:

1) fonda prospektu (divus oriģināleksemplārus);

11) fonda saīsināto prospektu (divus oriģināleksemplārus) — atvērtajiem ieguldījumu fondiem;

2) fonda pārvaldes nolikumu (divus oriģināleksemplārus);

3) turētājbankas līgumu;

4) to turētājbankas darbinieku sarakstu, kuri būs atbildīgi par turētājbankas funkciju izpildi (norāda darbinieka vārdu, uzvārdu, personas kodu un pēdējo triju gadu darba pieredzi).

(2) Sabiedrība šā panta pirmajā daļā minētos dokumentus iesniedz Komisijai arī elektroniski, nosūtot tos uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(3) Komisija 20 dienu laikā pēc tam, kad tā saņēmusi visus dokumentus, kuri sagatavoti atbilstoši normatīvo aktu prasībām, pieņem lēmumu par fonda reģistrāciju.

(4) Komisija nereģistrē fondu šādos gadījumos:

1) sabiedrības pašu kapitāls neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

2) fonda reģistrācijai iesniegtie dokumenti neatbilst šajā likumā noteiktajām prasībām;

3) turētājbankas darbiniekiem, kuri būs atbildīgi par turētājbankas pienākumu izpildi, nav attiecīgas pieredzes, lai nodrošinātu kvalificētu turētājbankas pienākumu izpildi;

4) fonda pārvaldes nolikumā vai prospektā ir paredzēts, ka fonda ieguldījumu apliecības nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

24.pants. Fonda nosaukums

(1) Fonda nosaukumā iekļaujama vārdkopa "ieguldījumu fonds" vai "investīciju fonds" vai tās saīsinājums "IF". Šīs vārdkopas un saīsinājumu nedrīkst iekļaut komersantu firmās.

(2) Fonda nosaukumam ir būtiski jāatšķiras no citu fondu nosaukumiem, kuru ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmie vērtspapīri tiek izplatīti Latvijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

25.pants. Fonda ieguldītāju tiesības

(1) Fonda ieguldītājam ir šādas tiesības:

1) bez ierobežojumiem atsavināt savas ieguldījumu apliecības, ja likums nenosaka citādi;

2) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam saskaņā ar likumu un fonda prospektu piedalīties darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē;

3) proporcionāli ieguldījumu apliecību skaitam piedalīties fonda likvidācijas ieņēmumu sadalē.

(2) Atvērtā fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība atpērk tā ieguldījumu apliecības.

(3) Slēgtā fonda ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt fonda ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(4) Citas fonda ieguldītāju tiesības nosaka likums un fonda prospekts.

26.pants. Fonda ieguldītāju atbildības norobežošana

(1) Fonda ieguldītājs neatbild par sabiedrības saistībām.

(2) Fonda ieguldītājs atbild par prasījumiem, kuri var tikt vērsti pret fonda mantu, tikai ar tam piederošajām fonda daļām.

(3) Vienošanās, kas ir pretrunā ar šā panta noteikumiem, nav spēkā ar noslēgšanas brīdi.

27.pants. Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce

(1) Slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulci (turpmāk — ieguldītāju pilnsapulce) sasauc sabiedrība pēc savas iniciatīvas vai ieguldītāju pieprasījuma.

(2) Sabiedrībai jāsasauc ieguldītāju pilnsapulce fonda prospekta apstiprināšanai, izņemot pirmo ieguldījumu apliecības emisiju, kā arī tad, ja to rakstveidā pieprasījuši ieguldītāji, kuri pārstāv vismaz 10 procentus no fonda vērtības. Ja ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu pieprasa fonda ieguldītāji, sabiedrībai šī sapulce jāsasauc mēneša laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(3) Pieprasījumā norādāmi ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanas iemesli un darba kārtība. Pieprasījums iesniedzams sabiedrībai un turētājbankai.

(4) Ja sabiedrība ieguldītāju pilnsapulci nesasauc šā panta otrajā daļā noteiktajā termiņā, turētājbankai jāsasauc šī sapulce divu mēnešu laikā no dienas, kad sabiedrībai iesniegts pieprasījums.

(5) Ja turētājbanka nesasauc ieguldītāju pilnsapulci noteiktajā termiņā, fonda ieguldītāji iesniedz rakstveida pieprasījumu Komisijai, kura sasauc ieguldītāju pilnsapulci mēneša laikā no pieprasījuma saņemšanas dienas. Uz šo gadījumu nav attiecināma šā panta otrajā daļā noteiktā 10 procentu robeža.

(6) Paziņojums par ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu jāpublicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un vienā dienas laikrakstā, kā arī jāinformē Komisija, turētājbanka, sabiedrība un fonda revidents.

(7) Ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanas izdevumi tiek segti no fonda mantas.

(8) Ieguldītāju pilnsapulcei ir tiesības pieņemt sabiedrībai saistošus lēmumus par:

1) fonda prospekta apstiprināšanu un grozījumu izdarīšanu tajā;

2) sabiedrības vai turētājbankas maiņu;

3) fonda likvidāciju;

31) dividenžu izmaksu;

4) citiem jautājumiem, kurus ir noteikusi Komisija vai kuri ir paredzēti fonda prospektā.

(81) Slēgtā ieguldījumu fonda izmaksāto dividenžu summa nedrīkst pārsniegt realizēto ieguldījumu vērtības pieaugumu.

(9) Ieguldītāju pilnsapulce ir tiesīga, ja tajā piedalās ieguldītāji, kas pārstāv vismaz pusi no fonda vērtības.

(10) Ieguldītāju pilnsapulces lēmums ir pieņemts, ja par to nobalso ieguldītāji, kas pārstāv ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no pilnsapulcē kopumā pārstāvētās fonda vērtības.

(11) Sabiedrības un turētājbankas pārstāvjiem, Komisijas locekļiem un revidentam ir tiesības piedalīties ieguldītāju pilnsapulcē bez balsstiesībām, bet ar padomdevēju tiesībām.

(12) Ieguldītāju tiesības piedalīties ieguldītāju pilnsapulcē pārbauda saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas nosaka, kādā veidā noskaidrojami publiskajā apgrozībā esošo vērtspapīru īpašnieki.

(13) Ieguldītāju pilnsapulces protokola noraksts iesniedzams Komisijai triju dienu laikā pēc pilnsapulces.

(14) Lēmums stājas spēkā pēc mēneša no tā pieņemšanas dienas, ja Komisija šajā laikā nav cēlusi pret to motivētus iebildumus sakarā ar šā lēmuma neatbilstību likumam vai Komisijas noteikumiem. Komisijai ir tiesības pieņemt lēmumu par īsāku ieguldītāju pilnsapulces lēmuma spēkā stāšanās termiņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

28.pants. Fonda pārvaldes nolikums

(1) Fonda pārvaldes nolikums (turpmāk — nolikums) nosaka fonda pārvaldīšanas kārtību un ieguldījumu ierobežojumus.

(2) Nolikumam jābūt brīvi pieejamam visiem fonda ieguldītājiem pēc to pieprasījuma.

(3) Nolikumā norāda:

1) fonda nosaukumu;

2) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, juridisko adresi un licences numuru;

3) fonda pārvaldes vispārīgos principus un kārtību, īpaši norādot lēmumu pieņemšanas kompetenci un kārtību, kādā var rīkoties ar fonda mantu;

31) fonda ieguldījumu ierobežojumus;

4) klientu apkalpošanas kārtību, īpaši norādot to, kādā kārtībā:

a) izsniedzams fonda prospekts un fonda saīsinātais prospekts (atvērtajiem ieguldījumu fondiem),

b) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu),

c) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu),

d) sniedzama informācija par tām pārmaiņām darījumos ar fonda mantu gūto ienākumu sadalē, kuras skar fonda darbību, un par līdzīgiem notikumiem,

e) veicama ieguldījumu apliecību emisija, atpakaļpirkšana un atpakaļpieņemšana;

5) fonda vērtības, ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas, kā arī fonda ienākumu aprēķināšanas principus. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, sniedz norādi par katras klases ieguldījumu apliecībās nostiprinātajām tiesībām un kārtību, kādā vienas klases ieguldījumu apliecības tiek apmainītas pret citas klases ieguldījumu apliecībām, ja šāda iespēja ir paredzēta;

6) fonda likvidācijas kārtību;

7) kārtību, kādā notiek fonda pārvaldes tiesību un mantas nodošana turētājbankai vai citām personām;

8) kārtību, kādā noris sabiedrības sadarbība ar turētājbanku fondu pārvaldīšanā;

9) slēgtajam fondam — ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanas un norises kārtību;

10) fondam piekritīgu maksājumu veidu sarakstu un aprēķināšanas kārtību;

11) kārtību, kādā sniedzami publiski paziņojumi un publiski pieejamā informācija;

12) nolikuma grozīšanas kārtību.

(4) Nolikumā drīkst ietvert arī citus noteikumus, kas nav pretrunā ar likumu vai Komisijas noteikumiem.

(5) Ja nolikumā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība iesniedz Komisijai iesniegumu par nolikuma grozījumu reģistrāciju. Iesniegumam pievienojams:

1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmums par nolikuma grozījumu apstiprināšanu;

2) nolikuma grozījumi (divos eksemplāros);

3) nolikuma teksts, kurā ir iekļauti grozījumi. Pilnu nolikuma tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai tikai elektroniski, nosūtot to uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(6) Komisija izskata iesniegtos grozījumus un 15dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar fonda ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Grozījumi nolikumā stājas spēkā ne agrāk kā 10 dienas pēc to reģistrācijas Komisijā vai citā Komisijas noteiktajā termiņā, kas nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no grozījumu reģistrācijas dienas un tiek noteikts, ievērojot nolikuma grozījumu saturu un fonda ieguldītāju intereses.

(8) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kas tiek sniegta saskaņā ar šā panta trešās daļas 2.punktu, sabiedrība izdara attiecīgus grozījumus nolikumā, tos iepriekš nereģistrējot Komisijā, bet atbilstoši šā panta piektās daļas 3.punktam iesniedzot Komisijai pilnu nolikuma tekstu. Šādi grozījumi nolikumā stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

29.pants. Fonda pārvaldnieks

(1) Sabiedrības valde ieceļ katram ieguldījumu fondam pārvaldnieku (turpmāk — fonda pārvaldnieks), kurš rīkojas ar pārvaldāmā fonda mantu saskaņā ar sabiedrības statūtiem un fonda nolikumu.

(2) Fonda pārvaldnieks drīkst strādāt tikai vienā ieguldījumu sabiedrībā.

(3) Fonda pārvaldnieks drīkst pārvaldīt vairākus vienas sabiedrības pārvaldē esošus fondus.

30.pants. Fonda vērtība un fonda daļas vērtība

(1) Fonda vērtība (turpmāk arī — fonda aktīvu neto vērtība) ir fonda aktīvu vērtības un saistību vērtības starpība. Apakšfonda vērtība ir apakšfonda aktīvu vērtības un sais­tību vērtības starpība.

(2) Fonda daļa ir vienā ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības atbilstoši fonda daļas vērtībai. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, ieguldījumu apliecībā nostiprinātās prasījuma tiesības nosaka katrai klasei atsevišķi atbilstoši fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumiem.

(3) Fonda daļas vērtība ir fonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Apakšfonda daļas vērtība ir apakšfonda vērtības dalījums ar emitēto, bet neatpirkto ieguldījumu apliecību skaitu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, katras klases ieguldījumu apliecību vērtību aprēķina, ņemot vērā šīs klases ieguldījumu apliecībās nostiprinātās tiesības.

(4) Atvērtā fonda daļas vērtību sabiedrība nosaka katru dienu.

(5) Slēgtā fonda daļas vērtību sabiedrība nosaka ne retāk kā reizi mēnesī.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

31.pants. Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām

(1) Atlīdzība sabiedrībai, turētājbankai un trešajām personām, kā arī jebkuri citi maksājumi, kas gulstas uz ieguldījumu fondu, jānomaksā no fonda mantas atbilstoši fonda prospekta noteikumiem.

(2) Sabiedrībai nav tiesību uz komisijas naudu un kompensāciju par darījumiem, kas saistīti ar fonda mantas ieguldīšanu tādu fondu ieguldījumu apliecībās, kurus pārvalda tā pati sabiedrība vai cita sabiedrība, ar kuru šai sabiedrībai ir kopīga pārvalde vai ar kuru tā atrodas vienā grupā.

(3) Par vienā grupā ietilpstošām komercsabiedrībām uzskata komercsabiedrības, kuru finanšu pārskati konsolidējami saskaņā ar starptautiski atzītiem grāmatvedības standartiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

32.pants. Darījumi ar fonda mantu

Sabiedrība veic darījumus ar fonda mantu saskaņā ar šo likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu.

33.pants. Darījumu ierobežojumi

(1) Sabiedrībai nav tiesību uzņemties saistības uz fonda mantas rēķina, ja šīs saistības tieši neattiecas uz fondu.

(2) Sabiedrība nedrīkst veikt bezatlīdzības darījumus ar fonda mantu.

(3) Prasījumi pret sabiedrību un fonda mantā ietilpstošie prasījumi nav savstarpēji ieskaitāmi.

(4) Fonda mantu nedrīkst ieķīlāt vai citādi apgrūtināt ar lietu tiesībām, izņemot, ja:

1) tā kalpo kā nodrošinājums, saņemot aizņēmumus šā panta devītajā un desmitajā daļā noteiktajā kārtībā;

2) uz fonda mantas rēķina tiek veikti pārdošanas darījumi ar atpirkšanu (repo);

3) tā kalpo kā nodrošinājums, veicot darījumus ar šā likuma 65.pantā minētajiem atvasinātajiem finanšu instrumentiem.

(5) Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, atsavināt fonda mantu par labu:

1) šo fondu pārvaldošajai sabiedrībai un tās ieinteresētajām personām;

2) (izslēgts ar 24.10.2002. likumu);

3) citiem fondiem, ko pārvalda tā pati sabiedrība.

(6) Sabiedrība nedrīkst, tieši vienojoties, iegādāties uz fonda rēķina mantu no šā panta piektajā daļā minētajām personām.

(61) Šā panta piektās daļas 1.punktā un sestajā daļā noteiktie ierobežojumi darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām nav attiecināmi uz darījumiem ar sabiedrības ieinteresētajām personām, kuras ir Latvijā vai citā dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes.

(7) Tādu vērtspapīru iegādei, kurus emitējusi kāda no šā panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām, fonda mantu drīkst izmantot tikai ar regulētā tirgus starpniecību. Iegādāties uz fonda rēķina citu sabiedrības vai tās ieinteresēto personu pārvaldīto ieguldījumu fondu apliecības drīkst tikai tad, ja šādam darījumam netiek piemērota ne ieguldījumu apliecību pārdošanas, ne atpakaļpirkšanas komisijas nauda.

(8) Uz fonda rēķina nedrīkst veikt šādas darbības:

1) izpildīt sabiedrības saistības, kuras tai radušās tās vārdā un uz tās rēķina;

2) emitēt vērtspapīrus, izņemot ieguldījumu apliecības;

3) uzņemties saistības, kuras izriet no galvojuma līgumiem;

4) piešķirt aizdevumus. Minētais aizliegums nav attiecināms uz aktīvu atpakaļpirkuma darījumiem, kurus ir atļauts veikt, ievērojot, ka darījumā iesaistītajam finanšu instrumentam tiek piemēroti šā likuma 66.pantā noteiktie ierobežojumi, kā arī uz slēgtā ieguldījumu fonda līdzekļu ieguldīšanu nekustamajā īpašumā un tā lietošanas tiesībās.

(9) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz atvērtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 10 procentus no atvērtā fonda vērtības.

(10) Sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina, ja šie aizņēmumi tiek ņemti uz laiku līdz trim mēnešiem un to kopsumma nepārsniedz 25 procentus no slēgtā fonda vērtības. Ja slēgtā fonda prospektā ir paredzēts ne mazāk kā 50 procentus no slēgtā fonda līdzekļiem ieguldīt nekustamajā īpašumā, sabiedrība drīkst ņemt aizņēmumus uz slēgtā fonda rēķina bez laika ierobežojuma un to kopsumma nedrīkst pārsniegt slēgtā fonda vērtību vairāk kā četras reizes.

(11) Sabiedrība nedrīkst ņemt aizņēmumus uz atvērtā fonda rēķina no šā panta piektajā daļā minētajām personām, izņemot bezprocentu aizņēmumus no sabiedrības un aizņēmumus no turētājbankas par procentu likmi, kas nepārsniedz finanšu tirgus vidējo kredītprocentu likmi aizņēmuma ņemšanas brīdī.

(12) Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina pārdot vērtspapīrus vai uzņemties saistības par vērtspapīru pārdošanu, ja tie darījuma noslēgšanas brīdī nav fonda manta. Šā noteikuma pārkāpums neietekmē darījuma spēkā esamību.

(13) Sabiedrība nedrīkst uz fonda rēķina iegādāties mantu par cenu, kas ir augstāka par tirgus cenu, vai atsavināt fonda mantu par cenu, kas ir zemāka par tirgus cenu.

(14) Sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, drīkst veikt ieguldījumu sabiedrības nodibinātajā ieguldījumu fondā, ja tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) akcionāram ieguldot līdzekļus fondā vai izstājoties no fonda, netiek aizskartas citu fonda ieguldītāju likumīgās intereses;

2) atvērtā ieguldījumu fonda vērtība nepārsniedz desmit miljonus latu. Ja fonda vērtība pārsniedz desmit miljonus latu, sabiedrības akcionāri, kuriem ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, var saglabāt savus ieguldījumus fondā, bet nedrīkst tos palielināt.

(15) Ja sabiedrības akcionārs, kuram ir būtiska līdzdalība sabiedrībā, ir ieguldījis līdzekļus atbilstoši šā panta četrpadsmitās daļas noteikumiem, fonda pārskatos sniedzama informācija par šāda ieguldījuma apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000., 24.10.2002., 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

34.pants. Fonda reorganizācija

(1) Fonda sadalīšana nav atļauta.

(2) Vienas sabiedrības pārvaldē esošus fondus, kuriem atšķiras tikai ieguldījumu politika, var apvienot, izveidojot fondu ar vairākiem apakšfondiem.

(3) Slēgto ieguldījumu fondu nedrīkst apvienot ar atvērto ieguldījumu fondu.

(4) Fondu apvienošanu atļauj Komisija.

(5) Lai Komisija atļautu apvienot fondus, sabiedrība Komisijai iesniedz:

1) sabiedrības valdes lēmumu par fondu apvienošanu un tās pamatojumu;

2) jaundibināmā fonda prospekta, fonda saīsinātā prospekta un fonda pārvaldes nolikuma projektu;

3) grozījumus turētājbankas līgumā, ja tādi nepieciešami;

4) fondu finanšu pārskatus.

(6) Komisija iesniegumu par fondu apvienošanu izskata un lēmumu pieņem 30 dienu laikā pēc visu šā panta piektajā daļā minēto dokumentu saņemšanas. Pieņemot lēmumu par atļauju apvienot fondus, Komisija vienlaikus pieņem arī lēmumu par jaundibinātā fonda reģistrēšanu.

(7) Komisija neatļauj apvienot fondus, ja tiek konstatēts vismaz viens no šādiem gadījumiem:

1) iesniegtie dokumenti neatbilst šā likuma prasībām;

2) fondu apvienošana būtiski aizskartu ieguldītāju likumīgās intereses.

(8) Pēc atļaujas saņemšanas sabiedrība fondu prospektos noteiktajā kārtībā informē ieguldītājus par fondu apvienošanu.

(9) Komisijas lēmums atļaut fondu apvienošanu un reģistrēt jaundibināto fondu stājas spēkā mēneša laikā pēc lēmuma paziņošanas sabiedrībai.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

35.pants. Fonda likvidācija

(1) Fonda likvidāciju veic likvidators. Likvidators var būt sabiedrība, turētājbanka vai Komisijas iecelta persona.

(2) Sabiedrība veic fonda likvidāciju ja:

1) nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās nav stājies spēkā jauns turētājbankas līgums;

2) gada laikā pēc fonda nodibināšanas nav laista apgrozībā neviena ieguldījumu apliecība;

3) sabiedrība ir pieņēmusi lēmumu par atvērtā fonda likvidāciju.

(3) (Izslēgta ar 08.03.2007. likumu.)

(4) Sabiedrība veic slēgtā fonda likvidāciju, ja šā fonda ieguldītāju pilnsapulce pieņem lēmumu par fonda likvidāciju.

(5) Turētājbanka veic fonda likvidāciju, ja tā nenodod fonda pārvaldi ieguldījumu sabiedrībai šā likuma 16.panta septītajā daļā noteiktajā termiņā.

(6) Ja sabiedrība vai turētājbanka neuzsāk fonda likvidāciju mēneša laikā no dienas, kad šāda likvidācija bija jāuzsāk, Komisijai ir tiesības iecelt fonda likvidatoru. Šādam fonda likvidatoram ir visas tās pašas tiesības, kuras ir sabiedrībai, ja tā veic likvidāciju.

(7) Likvidācijas gaitā nedrīkst veikt ieguldījumu apliecību emisiju, atpakaļpirkšanu un fonda prospektā paredzēto fonda ienākumu sadali fonda ieguldītājiem. Likvidatoram ir tiesības veikt tikai ar likvidāciju saistītās darbības.

(8) Likvidatoram ir jārīkojas kreditoru un fonda ieguldītāju interesēs.

(9) Likvidators pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti likvidācijas gaitā, ja likvidators ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpis likumu vai fonda pārvaldes nolikumu vai nolaidīgi veicis savus pienākumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

35.1 pants. Atvērtā fonda likvidācija, pamatojoties uz sabiedrības lēmumu

(1) Lai likvidētu atvērto fondu, pamatojoties uz sabiedrības lēmumu, sabiedrībai pirms fonda likvidācijas uzsākšanas jāsaņem Komisijas atļauja.

(2) Lai saņemtu atļauju uzsākt fonda likvidāciju, sabiedrība 20 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par atvērtā fonda likvidāciju, iesniedz Komisijai sabiedrības valdes lēmumu, kurā norādīts fonda likvidācijas pamatojums.

(3) Komisija 30 dienu laikā pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atļauju uzsākt fonda likvidāciju vai atļaujas atteikumu.

(4) Komisija neatļauj uzsākt fonda likvidāciju, ja šāda likvidācija neatbilst ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

36.pants. Paziņojums par fonda likvidāciju

(1) Par fonda likvidācijas uzsākšanu likvidators nekavējoties paziņo Komisijai un publicē attiecīgu paziņojumu laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

(2) Paziņojumā par likvidāciju jāsniedz ziņas par likvidatoru, jānorāda kreditoru pieteikšanās termiņš un vieta. Kreditoru pieteikšanās termiņš nedrīkst būt īsāks par trim mēnešiem no paziņojuma publicēšanas dienas.

37.pants. Fonda mantas pārdošana un prasījumu apmierināšana

(1) Pēc likvidācijas uzsākšanas likvidators organizē un veic fonda mantas, izņemot fondā esošo naudas līdzekļu, pārdošanu.

(2) No likvidējamā fonda mantas pārdošanas gūtos ieņēmumus un fondā esošos naudas līdzekļus (turpmāk — likvidācijas ieņēmumi) turētājbanka vai likvidators sadala šādā secībā:

1) nodrošināto kreditoru prasījumi;

2) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus paziņojumā noteiktajā termiņā;

3) to kreditoru prasījumi, kuri pieteikuši savus prasījumus pēc paziņojumā noteiktā termiņa, bet pirms likvidācijas ieņēmumu sadales.

(3) Ja likvidācijas ieņēmumu nepietiek, lai apmierinātu šā panta otrajā daļā minētos prasījumus, neapmierinātie prasījumi apmierināmi no ieguldījumu sabiedrības mantas, izņemot prasījumus, kuri radušies pēc šīs sabiedrības pārvaldes tiesību izbeigšanās.

(4) Ja likvidācijas ieņēmumu nepietiek, lai apmierinātu šā panta otrajā daļā minētos prasījumus, kuri radušies laika posmā, kad pārvaldes tiesības realizēja turētājbanka, tos apmierina turētājbanka.

(5) Atlikušie likvidācijas ieņēmumi sadalāmi fonda ieguldītājiem proporcionāli viņu ieguldījumu apliecību skaitam.

(6) Turētājbanka vai likvidators iesniedz publicēšanai laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par likvidācijas ieņēmumu sadali fonda ieguldītājiem, norādot par vienu apliecību izmaksājamo summu, kā arī maksājumu veikšanas vietu un laiku.

(7) Visi maksājumi kreditoriem un fonda ieguldītājiem jāveic naudā.

38.pants. Fonda likvidācijas izdevumi

(1) Likvidatoram ir tiesības likvidācijas gaitā segt likvidācijas izdevumus no likvidācijas ieņēmumiem.

(2) Likvidācijas izdevumi nedrīkst pārsniegt divus procentus no likvidācijas ieņēmumiem.

38.1 pants. Apakšfonda likvidācija

(1) Uz apakšfonda likvidāciju attiecas šajā nodaļā noteiktā fonda likvidācijas kārtība.

(2) Pēc apakšfonda likvidācijas pabeigšanas sabiedrība izdara attiecīgus grozījumus fonda pārvaldes nolikumā un fonda prospektā.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

39.pants. Likvidācijas pārskati

(1) Likvidators reizi mēnesī iesniedz Komisijai pārskatu par likvidācijas gaitu.

(2) Likvidators 10 dienu laikā pēc likvidācijas pabeigšanas iesniedz Komisijai paziņojumu par likvidācijas pabeigšanu un likvidācijas beigu pārskatu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

IV nodaļa. Turētājbanka

40.pants. Turētājbankai izvirzītie vispārīgie noteikumi

(1) Darījumus ar fonda mantu sabiedrība veic ar turētājbankas starpniecību.

(2) Par turētājbanku var būt kredītiestāde, kurai Komisija ir izsniegusi licenci kredītiestādes darbībai un kura normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā ir uzsākusi ieguldījumu pakalpojumu sniegšanu (arī finanšu instrumentu turēšanu).

(3) Turētājbanka, veicot likumā noteiktos pienākumus, darbojas neatkarīgi no sabiedrības un vienīgi ieguldītāju interesēs.

(4) Turētājbanka drīkst ieguldīt savus līdzekļus tāda fonda ieguldījumu apliecībās, kura turētājbanka tā ir, tikai gadījumā, ja turētājbanka ir fondu pārvaldošās sabiedrības akcionārs ar būtisku līdzdalību un ir ievēroti šā likuma 33.panta četrpadsmitās un piecpadsmitās daļas noteikumi.

(5) Notiekot turētājbankas maiņai, jaunajai turētājbankai, ja nepieciešams, sešu mēnešu laikā no turētājbankas līguma spēkā stāšanās dienas jāveic pasākumi, lai tās darbība atbilstu šā panta ceturtās daļas noteikumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. un 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

41.pants. Fonda mantas glabāšana turētājbankā

(1) Sabiedrība atver atsevišķu kontu turētājbankā katram tās pārvaldē esošajam fondam. Par fonda identifikācijas datiem, atverot kontu turētājbankā, tiek uzskatīts fonda nosaukums un Komisijas piešķirtais reģistrācijas numurs.

(2) Ienākumi no fonda mantas un ienākumi no ieguldījumu apliecību emisijas ieskaitāmi attiecīgā fonda kontā turētājbankā.

(3) Turētājbanka drīkst veikt maksājumus no fonda konta tikai uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

42.pants. Turētājbankas pienākumi

(1) Turētājbankai ir šādi pienākumi:

1) glabāt fonda mantu saskaņā ar likumu un turētājbankas līgumu;

2) sekot, lai ieguldījumu apliecību emisija, pārdošana un atpakaļpirkšana notiktu sabiedrības vārdā un saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;

3) sekot, lai fonda vērtība tiktu aprēķināta saskaņā ar likumu, Komisijas noteikumiem, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;

4) izpildīt sabiedrības rīkojumus, ja tie nav pretrunā ar likumu, Komisijas noteikumiem, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu;

5) nodrošināt, lai fonda ienākumi tiktu izlietoti saskaņā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu;

6) sekot, lai pienācīgi tiktu veikti darījumos ar fonda mantu noteiktie maksājumi.

(2) (Izslēgta ar 01.06.2000. likumu.)

(3) Turētājbankai ir pienākums savā vārdā celt fonda ieguldītāju prasības pret sabiedrību, ja attiecīgie apstākļi to prasa. Tas neierobežo fonda ieguldītāju tiesības celt šādas prasības savā vārdā.

(4) Turētājbankai ir pienākums celt pretprasību gadījumā, ja sakarā ar tās saistībām tiek vērsta piedziņa pret fonda mantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

43.pants. Turētājbankas pienākumu nodošana

(1) Turētājbankai ir tiesības ar līgumu nodot fonda mantas glabāšanu un fonda konta apkalpošanu trešajām personām, ja tas paredzēts turētājbankas līgumā.

(2) Ja turētājbanka pilnībā vai daļēji nodod savas funkcijas trešajai personai, šāds līgums ir spēkā, ja to apstiprinājusi sabiedrība un Komisija.

(3) Turētājbankas pienākumu nodošana trešajām personām neatbrīvo turētājbanku no likumā un turētājbankas līgumā paredzētās atbildības.

44.pants. Turētājbankas atlīdzība

(1) Turētājbankai ir tiesības uz atlīdzību par turētājbankas līgumā noteikto pakalpojumu sniegšanu.

(2) Turētājbankas atlīdzība tiek segta no fonda mantas uz sabiedrības rīkojuma pamata saskaņā ar turētājbankas līgumu.

45.pants. Pienākums ziņot

Turētājbankai ir pienākums nekavējoties ziņot Komisijai un sabiedrības padomei par turētājbankai zināmo sabiedrības rīcību, kas ir pretrunā ar likumu, fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu vai turētājbankas līgumu.

46.pants. Turētājbankas atbildība

(1) Turētājbanka pilnā apmērā atbild fonda ieguldītājiem, sabiedrībai un trešajām personām par zaudējumiem, kas nodarīti, ja turētājbanka ar nolūku vai aiz neuzmanības pārkāpusi likumu vai turētājbankas līgumu vai nolaidīgi veikusi savus pienākumus.

(2) Ja turētājbanka devusi piekrišanu darījumam, kas neatbilst šā likuma nosacījumiem, vai nav iesniegusi pretenziju par šā likuma noteikumu pārkāpumu, turētājbanka un sabiedrība ir solidāri atbildīgas par fondam nodarītajiem zaudējumiem.

47.pants. Turētājbankas līgums

(1) Turētājbankas līgums ir rakstveidā noslēgts sabiedrības un turētājbankas līgums, saskaņā ar kuru turētājbanka apņemas glabāt fonda mantu un veikt darījumus ar fonda mantu un fonda kontu apkalpošanu saskaņā ar likumu, šo līgumu un sabiedrības rīkojumiem.

(2) Turētājbankas līgumā norāda:

1) sabiedrības firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu;

2) turētājbankas firmu, reģistrācijas numuru, licences numuru, juridisko adresi un valdes atrašanās vietu;

3) fonda nosaukumu;

4) pušu tiesības un pienākumus;

5) fonda kontu apkalpošanas kārtību;

6) turētājbankas atlīdzības apjomu un samaksas kārtību;

7) kārtību, kādā sedzami turētājbankas izdevumi, kas radušies, veicot darījumus ar fonda mantu vai apkalpojot fonda kontus;

8) kārtību, kādā turētājbanka nodod trešajām personām fonda kontus, dokumentus un citas lietas;

9) atbildību par līguma neizpildi vai nepienācīgu izpildi;

10) līguma termiņu;

11) līguma noteikumu grozīšanas kārtību;

12) līguma pirmstermiņa izbeigšanas nosacījumus un kārtību;

13) strīdu izskatīšanas kārtību;

14) citus no fonda prospekta izrietošus noteikumus.

(3) Turētājbankas līgumā puses drīkst iekļaut arī citus nosacījumus, kas nav pretrunā ar likumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

48.pants. Turētājbankas līguma izbeigšanās

(1) Turētājbankas līgums izbeidzas šādos gadījumos:

1) izbeidzas līgumā noteiktais termiņš;

2) līguma puses savstarpēji vienojas;

3) viena puse vienpusēji atkāpjas no līguma, ievērojot šā panta otrajā daļā noteiktos termiņus;

4) rodas apstākļi, kuru rezultātā turētājbanka vairs neatbilst likuma prasībām;

5) turētājbanka tiek atzīta par maksātnespējīgu;

6) turētājbanka izbeidz darbību;

7) uzsākta fonda likvidācija;

8) Komisija dod rīkojumu sabiedrībai mainīt turētājbanku;

9) citos turētājbankas līgumā noteiktajos gadījumos.

(2) Pusei, kura vienpusēji atkāpjas no līguma, ir pienākums paziņot par to otrai pusei trīs mēnešus iepriekš, ja turētājbankas līgumā nav noteikts ilgāks termiņš.

(3) Turētājbankas līgums neizbeidzas ar fonda pārvaldes tiesību pāreju turētājbankai.

49.pants. Rīkojums par turētājbankas maiņu

(1) Komisijai ir tiesības dot sabiedrībai rīkojumu mainīt turētājbanku, ja turētājbanka pārkāpj šā likuma vai turētājbankas līguma noteikumus vai ja tas nepieciešams fonda ieguldītāju interešu aizsardzībai.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā turētājbankas līgums izbeidzas Komisijas noteiktajā termiņā un kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

50.pants. Jauna turētājbankas līguma noslēgšana

(1) Sabiedrība nodrošina, ka nākamajā dienā pēc turētājbankas līguma izbeigšanās stājas spēkā jauns turētājbankas līgums, izņemot gadījumus, kad līgums izbeidzas sakarā ar fonda likvidāciju.

(2) Ja sabiedrība šā panta pirmajā daļā noteiktajā termiņā nenoslēdz jaunu turētājbankas līgumu, tai jāuzsāk fonda likvidācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

V nodaļa. Ieguldījumu apliecību emisija un apgrozība

51.pants. Ieguldījumu apliecības

(1) Ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība notiek saskaņā ar Finanšu instrumentu tirgus likumu, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Fonda ieguldījumu apliecībām var būt dažādas klases ar atšķirīgu nominālvērtību, piekritīgajiem maksājumiem vai atšķirīgām tiesībām uz fonda ienākumu sadali. Ieguldījumu apliecībās nostiprinātajām tiesībām un saistībām jāaptver visa fonda manta. Viena fonda vienas klases ieguldījumu apliecībās ir nostiprinātas vienādas tiesības.

(3) Ar ieguldījumu apliecības atsavināšanu ieguvējam pāriet arī attiecīgā atsavinātāja mantas domājamā daļa fondā.

(4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas dematerializētā formā.

(5) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem arī tad, ja tās nav iekļautas regulētā tirgū.

(6) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecības uzskatāmas par publiskā apgrozībā esošiem vērtspapīriem tikai pēc tam, kad tās iekļautas regulētā tirgū.

(7) Lai ieguldījumu apliecības iekļautu regulētā tirgū, fonda prospekts un nolikums pielīdzināmi prospektam, kas sagatavots atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likumam.

(8) Ieguldījumu apliecības ir dalāmas. Fonda prospektā nosaka kārtību, kādā tiek noapaļots ieguldījumu apliecību skaits pēc to sadalīšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

52.pants. Ieguldījumu apliecību emisija

(1) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecību skaitu un emisijas laiku nedrīkst ierobežot.

(2) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecību viena laidiena sākotnējās izvietošanas apjoms ir ierobežots, un tās laiks nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus.

(3) Pēc šā panta otrajā daļā noteiktā termiņa izbeigšanās emisija uzskatāma par notikušu apmaksāto ieguldījumu apliecību apjomā.

(4) Ieguldījumu apliecības tiek emitētas tikai pret pilnu šo apliecību cenas samaksu naudā saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem. Par ieguldījumu apliecībām saņemtā nauda, izņemot izlaišanas komisijas naudu, nekavējoties ieskaitāma fondā.

(5) Ja ieguldījumu apliecības laistas apgrozībā, bet attiecīgo fonda daļu vērtība netiek ieskaitīta fondā, sabiedrībai no savas mantas jāiegulda fondā trūkstošā summa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

53.pants. Ieguldījumu apliecības cena

(1) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības emisijas cena ir pirmās ieguldījumu apliecības pārdošanas cena.

(2) Slēgtā fonda ieguldījumu apliecības emisijas cena ir ieguldījumu apliecības cena sākotnējā izvietošanā, un tā nemainās visā emisijas laikā.

(3) Fonda ieguldījumu apliecības emisijas cenu nosaka sabiedrība saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem.

(4) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtības un izlaišanas komisijas naudas summa.

(5) Izlaišanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par ieguldījumu apliecību emisiju.

(6) Atpakaļpirkšanas komisijas nauda ir atlīdzība sabiedrībai par atvērtā fonda ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu.

(7) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības pārdošanas cena nosakāma vienlaikus ar fonda daļas vērtību, un informācijai par to jābūt pieejamai fonda prospektā norādītajās vietās.

(8) Atvērtā fonda ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cena ir ieguldījumu fonda daļas vērtība, kas samazināma par atpakaļpirkšanas komisijas naudu saskaņā ar fonda prospektu. Ja fondam ir dažādas klases ieguldījumu apliecības, ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanas cenu nosaka katrai ieguldījumu apliecību klasei atsevišķi.

(9) Ja sabiedrība paziņo ieguldījumu apliecību pārdošanas cenu, tās pienākums ir paziņot arī atpakaļpirkšanas cenu un otrādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

54.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšana

(1) Atvērto fondu pārvaldošajai sabiedrībai ir pienākums veikt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu pēc fonda ieguldītāja pieprasījuma, samaksājot viņam atpakaļpirkšanas cenu naudā saskaņā ar fonda prospekta noteikumiem.

(2) Ieguldījumu apliecības tiek izņemtas no apgrozības, kad sabiedrība saņem no ieguldītāja atpakaļpirkšanas pieteikumu un ieguldītājs ieskaita ieguldījumu apliecību fonda emisijas kontā. Pēc izņemšanas no apgrozības fonda ieguldītājiem izbeidzas visas no ieguldījumu apliecības izrietošās tiesības, izņemot prasījuma tiesību ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenas apmērā.

(3) Sabiedrība drīkst uz laiku pārtraukt atvērtā fonda ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu fonda prospektā noteiktajos gadījumos un kārtībā. Atpakaļpirkšanas pārtraukumu drīkst paredzēt tikai ārkārtējos gadījumos, ja apstākļi to prasa un pārtraukums ir attaisnojams, ņemot vērā ieguldītāju intereses.

(4) Atpakaļpirkšanas cena maksājama no fonda mantas fonda prospektā noteiktajā kārtībā un termiņā.

(5) Ieguldījumu apliecības atpērkamas atpakaļpirkšanas prasību iesniegšanas secībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

55.pants. Ieguldījumu apliecību atpakaļpieņemšanas prasība

(1) Ja sabiedrības vainas dēļ fonda prospektā un tam pievienotajos dokumentos ziņas, kurām ir būtiska nozīme ieguldījumu apliecību novērtējumā, ir nepareizas vai nepilnīgas, fonda ieguldītājam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība pieņem atpakaļ viņa ieguldījumu apliecību un atlīdzina viņam visus šā iemesla dēļ radušos zaudējumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā fonda ieguldītājs ir ieguvis ieguldījumu apliecību no personas, kura nodarbojas ar starpniekdarbību vērtspapīru tirgū, šī persona līdz ar sabiedrību ir solidāri atbildīga par zaudējumu atlīdzināšanu fonda ieguldītājam. Šī persona nav atbildīga, ja tā pierāda, ka nav zinājusi un nevarēja zināt, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas.

(3) Ja brīdī, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, viņš vairs nav ieguldījumu apliecības īpašnieks, viņam ir tiesības pieprasīt, lai sabiedrība samaksā starpību, par kādu viņa ieguldītā summa pārsniedz ieguldījumu apliecības atpakaļpirkšanas cenu atpakaļpirkšanas brīdī.

(4) Prasība saskaņā ar šā panta pirmās, otrās un trešās daļas noteikumiem ceļama sešu mēnešu laikā no dienas, kad fonda ieguldītājs ir uzzinājis, ka ziņas ir nepareizas vai nepilnīgas, taču ne vēlāk kā triju gadu laikā no ieguldījumu apliecības iegādes dienas.

56.pants. Fonda prospekts un tā grozījumi

(1) Ieguldījumu apliecību emisiju nedrīkst uzsākt bez sabiedrības apstiprināta fonda prospekta. Atvērtajam fondam sabiedrība izstrādā arī fonda saīsināto prospektu, kurā norāda šā likuma 57.panta ceturtajā daļā minēto informāciju.

(2) Fonda prospektā sniedz informāciju, kas nepieciešama ieguldītājiem, lai viņi varētu pieņemt pamatotu lēmumu par piedāvāto ieguldījumu un potenciālo risku, kas ir saistīts ar šādu ieguldījumu.

(3) Fonda prospektā sniedz šā likuma 57.pantā minēto informāciju. Fonda prospektā nav jāatkārto tā informācija, kas iekļauta attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā un ir līdzvērtīga šā likuma 57.pantā minētajai informācijai.

(4) Fonda prospekts un fonda saīsinātais prospekts stājas spēkā ar brīdi, kad fonds ir reģistrēts Komisijā.

(5) Ja sabiedrība vēlas izdarīt grozījumus informācijā, kura tiek sniegta atbilstoši šā likuma 57.panta trešās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 7., 8., 9., 11., 12., 13., 14., 15. un 16.punktam, pirms attiecīgo grozījumu izdarīšanas sabiedrība Komisijai iesniedz:

1) attiecīgās sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmumu par fonda prospekta grozījumu apstiprināšanu;

2) fonda prospekta grozījumus (divos eksemplāros);

3) fonda prospekta tekstu, kurā ir iekļauti grozījumi. Pilnu fonda prospekta tekstu sabiedrība iesniedz Komisijai tikai elektroniski, nosūtot to uz Komisijas elektroniskā pasta adresi vai kopā ar dokumentiem iesniedzot attiecīgo tehnisko informācijas nesēju (disketi vai kompaktdisku).

(6) Komisija izskata iesniegtos fonda prospekta grozījumus un 15 dienu laikā pieņem lēmumu par grozījumu reģistrēšanu, ja tie atbilst šā likuma prasībām un nav pretrunā ar ieguldītāju likumīgajām interesēm.

(7) Ja fonda prospektā nepieciešams izdarīt grozījumus, ņemot vērā pārmaiņas sabiedrības kapitālā, padomes vai amatpersonu sastāvā vai citas pārmaiņas sabiedrības vai fonda darbībā, kuras atbilstoši šim likumam ir saskaņojamas ar Komisiju, sabiedrība pēc šo pārmaiņu saskaņošanas ar Komisiju izdara attiecīgus grozījumus fonda prospektā bez iepriekšējas to reģistrācijas Komisijā un atbilstoši šā panta piektās daļas 3.punktam iesniedz Komisijai pilnu fonda prospekta tekstu.

(8) Sabiedrība pēc fonda prospekta grozījumu reģistrācijas Komisijā fonda pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā nekavējoties informē fonda ieguldītājus par fonda prospekta grozījumiem un to spēkā stāšanos.

(9) Šā panta piektajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā mēnesi pēc to reģistrācijas Komisijā.

(10) Šā panta septītajā daļā minētie fonda prospekta grozījumi stājas spēkā pēc to apstiprināšanas sabiedrības pārvaldes institūcijā.

(11) Fonda saīsinātā prospekta grozījumiem piemēro šajā pantā minētos fonda prospekta grozīšanas nosacījumus.

(18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

57.pants. Fonda prospekta saturs

(1) Fonda prospektam ir titullapa. Titullapā iekļaujama šāda informācija:

1) fonda veids un nosaukums, kā arī norāde uz valsti, kurā fonds dibināts (reģistrēts);

2) fonda sabiedrības firma un juridiskā adrese;

3) fonda turētājbankas firma;

4) fonda ieguldījumu apliecību izplatītāja firma un izplatīšanas vietu adreses;

5) fonda revidenta vārds un uzvārds vai firma;

6) fonda dibināšanas datums un darbības termiņš (ja tāds paredzēts);

7) atzīme par fonda reģistrāciju Komisijā;

8) atzīme par fonda prospektā izdarītajiem grozījumiem un to spēkā stāšanās datums;

9) tās vietas adrese, kur var saņemt fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu (ja tas nav pievienots fonda prospektam), fonda gada vai pusgada pārskatus, kā arī ziņas par fonda vērtību un ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenu.

(2) Fonda prospektā ir satura rādītājs un lietoto terminu un saīsinājumu skaidrojums.

(3) Fonda prospektā šajā daļā minētajā secībā iekļaujama vismaz šāda informācija:

1) fonda ieguldīšanas mērķis, arī finansiālais mērķis (piemēram, kapitāla pieaugums vai ienākums no ieguldījumiem), ieguldījumu politika (piemēram, ieguldījuma objektu veidi, specializācija noteiktos ģeogrāfiskajos rajonos vai industriālajos sektoros), kā arī šā likuma 65.pantā noteiktā informācija;

2) fonda riska profila apraksts un ar ieguldījumiem saistītā riska analīze;

3) fonda ieguldījumu ierobežojumi un fonda pārvaldē izmantojamās ieguldīšanas prakses vai tehnikas apraksts, arī uz fonda rēķina izdarāmo aizņēmumu principi un kārtība;

4) šajā likumā paredzēto fonda ieguldītāju tiesību īss skaidrojums, kā arī ieguldījumu apliecībās nostiprināto tiesību īss apraksts;

5) tipiskā ieguldītāja (ieguldītājs, kuram paredzēts fonds) raksturojums;

6) ziņas par fonda ieguldītājam piemērojamiem nodokļu un nodevu maksājumiem un to veikšanas kārtību;

7) par ieguldījumu apliecību pārdošanu un atpakaļpirkšanu iekasējamās komisijas naudas maksimālais apmērs (procentos no fonda daļas vērtības);

8) sabiedrībai, turētājbankai un citām fonda prospektā minētajām personām no fonda mantas izmaksājamās atlīdzības maksimālais apmērs (kopējais un katrai personai atsevišķi maksājamās atlīdzības apmērs) un aprēķināšanas kārtība, šīs atlīdzības samaksas kārtība. Maksimālo atlīdzības apmēru norāda procentos no fonda aktīvu vidējās vērtības;

9) citi iespējamie izdevumi un maksājumi, kā arī to segšanas kārtība. Atsevišķi norāda tos maksājumus, kas būs jāveic fonda ieguldītājiem personiski, un tos, kurus veiks no fonda līdzekļiem;

10) ziņas par fonda revidentu — vārds, uzvārds un sertifikāta numurs vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības firma, reģistrācijas numurs un licences numurs;

101) fonda ieguldījumu apliecību klases, to nominālvērtība, piekritīgie maksājumi, tiesības uz fonda ienākumu sadali;

11) ieguldījumu apliecību pārdošanas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas kārtība, kā arī kārtība, kādā tiek noapaļots ieguldījumu apliecību daļu skaits pēc ieguldījumu apliecību sadalīšanas;

12) apstākļi, kādos var apturēt ieguldījumu apliecību atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu;

13) ieguldījumu apliecību pārdošanas un atpakaļpirkšanas cenas aprēķināšanas metodes un biežums, kā arī ziņas par to, kur un cik bieži šīs cenas tiek nodotas atklātībā;

14) fonda vērtības noteikšanas principi un noteikumi;

15) noteikumi par fonda ienākumu aprēķināšanu, izlietošanu un sadali fonda ieguldītājiem;

16) fonda pārskata gada sākums un beigas;

17) sabiedrības firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un, ja sabiedrība ir izveidojusi filiāli, tās atrašanās vietas adrese;

18) sabiedrības reģistrētā un apmaksātā kapitāla apjoms;

19) sabiedrības padomes locekļu un amatpersonu vārds, uzvārds un amats sabiedrībā, kā arī viņu pienākumi ārpus sabiedrības, ja tiem ir nozīme sabiedrības darbībā;

20) citu sabiedrības pārvaldāmo fondu nosaukums;

21) turētājbankas firma, reģistrācijas datums un numurs, juridiskā adrese un atrašanās vietas adrese;

22) konsultanta, kā arī citu pakalpojumu sniedzēju vārds, uzvārds vai firma, reģistrācijas numurs un atrašanās vietas adrese, ja sabiedrība ir noslēgusi līgumu par attiecīgo pakalpojumu sniegšanu fonda pārvaldē un saskaņā ar šo līgumu pakalpojuma sniedzējam atlīdzība tiek maksāta no fonda līdzekļiem. Īss attiecīgā pakalpojuma sniedzēja pamatdarbības un to pakalpojuma līguma noteikumu apraksts, kuri ir svarīgi fonda ieguldītājiem;

23) ja sabiedrība plāno kādu no fonda pārvaldes pakalpojumiem nodot trešajai personai, — norāde uz šiem pakalpojumiem un apraksts, kādā kārtībā pakalpojumi var tikt nodoti;

24) fonda iepriekšējās darbības raksturojums un finansiālo rādītāju salīdzinošā tabula par pēdējiem trim gadiem (sagatavota atbilstoši fonda pārskatu noteikumiem). Pēc šīs informācijas iekļaujams paziņojums, ka šie rādītāji nenosaka (neietekmē) turpmāko fonda darbību. Minēto informāciju var iekļaut fonda prospektā vai pievienot tam.

(4) Fonda saīsinātajā prospektā informācija sniedzama iespējami vienkāršā un tipiskam fonda ieguldītājam saprotamā veidā. Fonda saīsinātajā prospektā saīsinātā veidā iekļauj šā panta trešās daļas 1., 2., 5., 6., 7., 11., 12., 13., 15. un 24.punktā minēto informāciju, kā arī papildus iekļauj:

1) paziņojumu, ka pēc ieguldītāja pieprasījuma — pirms tas iesniedz pieteikumu par ieguldījumu apliecību iegādi un turpmāk — bez maksas ieguldītājam tiek izsniegts fonda prospekts, fonda gada un pusgada pārskats;

2) uzraudzības institūcijas nosaukumu;

3) norādi par sabiedrības kontaktpersonu (atbildīgo struktūrvienību), ar kuru sazinoties fonda ieguldītājs var saņemt papildu informāciju par fonda darbību. Norāda atbildīgās personas vārdu, uzvārdu un amatu vai sabiedrības attiecīgās struktūrvienības nosaukumu, kontaktinformāciju (tālruņa numuru vai cita saziņas līdzekļa rekvizītus) un darba laiku.

(5) Slēgtā fonda prospektā papildus norāda:

1) fonda ieguldījumu apliecību emisijas cenu, apjomu un laiku;

2) fonda ieguldītāju tiesības pieprasīt ieguldītāju pilnsapulces sasaukšanu un piedalīties tajā;

3) ieguldītāju pilnsapulces kompetenci un lēmumu pieņemšanas kārtību.

(6) Fonda prospekta pielikumā pievieno fonda pēdējā gada pārskatu vai pusgada pārskatu, ja tas ir apstiprināts pēc pēdējā gada pārskata apstiprināšanas.

(7) Fonda prospekta noteikumi kļūst saistoši sabiedrības un ieguldītāja savstarpējās attiecībās, tiklīdz ieguldītājs fonda prospektā un pārvaldes nolikumā noteiktajā kārtībā ir ieguvis attiecīgā fonda ieguldījumu apliecības.

(18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

58.pants. Fonda prospekta pieejamība

(1) Sabiedrības pienākums ir nodrošināt fonda prospekta un tā pielikumu izsniegšanu bez maksas visām ieinteresētajām personām pirms ieguldījumu apliecību iegādes.

(2) Ja fonda prospektā tiek izdarīti grozījumi, sabiedrība pēc to spēkā stāšanās nekavējoties nodrošina, lai būtu pieejams pilns fonda prospekta teksts, kurā norādīti grozījumi un to spēkā stāšanās datums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

59.pants. Fonda emisijas reklāma

(1) Fonda emisijas reklāmā, ievietojot sludinājumus vai publiski paziņojot emisijas noteikumus, obligāti jānorāda:

1) fonda nosaukums;

2) fondu pārvaldošās sabiedrības firma, juridiskā adrese un izpildinstitūcijas atrašanās vieta;

3) turētājbankas firma, juridiskā adrese un atrašanās vieta;

4) ieguldījumu apliecību izvietošanas sākuma datums;

5) ieguldījumu apliecību emisijas vai pārdošanas cena;

6) fonda prospekta un ieguldījumu apliecību izsniegšanas vieta;

7) ka netiek garantēta peļņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

60.pants. Ārvalstu atvērto fondu ieguldījumu apliecību publiskā apgrozība

(1) Ārvalstu atvērto fondu ieguldījumu apliecību vai tām pielīdzināmu vērtspapīru (turpmāk — ārvalsts fonda vērtspapīri) laišana publiskajā apgrozībā Latvijā ir atļauta tikai ar tādas kredītiestādes vai brokeru sabiedrības starpniecību, kurai ir tiesības sniegt ieguldījumu pakalpojumus Latvijā (turpmāk — izplatītājs). Izplatītājs nodrošina ārvalsts fonda vērtspapīru izplatīšanu, atpakaļpirkšanu un atpakaļpieņemšanu un ar to saistītos norēķinus Latvijā. Ārvalstīs reģistrēto slēgto fondu ieguldījumu apliecības vai tām pielīdzināmus vērtspapīrus drīkst publiski piedāvāt un laist publiskajā apgrozībā atbilstoši Finanšu instrumentu tirgus likuma prasībām.

(2) Pirms ārvalsts fonda vērtspapīru laišanas publiskajā apgrozībā Latvijā attiecīgā fonda pilnvarotā persona vai izplatītājs iesniedz Komisijai iesniegumu. Iesniegumam pievieno šādus dokumentus:

1) ārvalsts fonda reģistrācijas valsts kompetentas institūcijas izdota izziņa par to, ka attiecīgais fonds un to pārvaldošā sabiedrība ir reģistrēti attiecīgajā ārvalstī;

2) ārvalsts fonda pārvaldes nolikums vai tam pielīdzināms dokuments;

3) ārvalsts fonda pēdējais revidētais un apstiprinātais gada pārskats, kā arī pusgada pārskats, ja tas apstiprināts pēc gada pārskata apstiprināšanas;

4) ārvalsts fonda prospekts un fonda saīsinātais prospekts;

5) līgums ar ārvalsts fonda vērtspapīru izplatītāju Latvijā;

6) izplatītāja sagatavoti un apstiprināti noteikumi par attiecīgā ārvalsts fonda vērtspapīru izplatīšanas kārtību Latvijā.

(3) Dalībvalstī reģistrēta atvērtā fonda vērtspapīrus drīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā mēnesi pēc šā panta otrajā daļā minēto dokumentu iesniegšanas Komisijai. Ja Komisija minētajā termiņā personai, kura iesniegusi dokumentus ārvalsts fonda vērtspapīru laišanai publiskajā apgrozībā Latvijā, ir darījusi zināmu lēmumu, ka attiecīgā ārvalsts fonda vērtspapīru laišana publiskajā apgrozībā neatbilst šā likuma noteikumiem, ārvalsts fonda vērtspapīrus nedrīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā.

(4) Šā panta trešajā daļā neminētajās valstīs reģistrētu atvērto fondu vērtspapīrus drīkst laist publiskajā apgrozībā Latvijā tikai pēc tam, kad to atļāvusi Komisija. Komisija atļauj ārvalsts fonda vērtspapīrus laist publiskajā apgrozībā mēneša laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu un papildu informācijas saņemšanas dienas, ja vienlaikus pastāv šādi nosacījumi:

1) fonds un to pārvaldošā sabiedrība ir reģistrēti ārvalstī, kuras normatīvie akti nosaka šim likumam analoģisku tiesisko regulējumu;

2) fonds un to pārvaldošā sabiedrība ir reģistrēti vai licencēti attiecīgās ārvalsts kompetentā institūcijā;

3) tiek garantēta šajā likumā noteiktās informācijas iegūšana par attiecīgo fondu, kā arī par to pārvaldošo sabiedrību;

4) līgums ar izplatītāju noslēgts atbilstoši normatīvo aktu prasībām.

(5) Komisija aptur ārvalsts fonda vērtspapīru publisko apgrozību Latvijā, tiklīdz iestājas jebkurš no šādiem nosacījumiem:

1) fonds vai to pārvaldošā sabiedrība neatbilst šā panta ceturtās daļas 1., 2., 3. un 4.punkta noteikumiem;

2) Komisijai iesniegtie dokumenti un informācija ietver nepatiesas ziņas par fondu vai to pārvaldošo sabiedrību un tās darbību;

3) fonds, to pārvaldošā sabiedrība vai izplatītājs pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus.

(6) Fonda prospektam, fonda pārvaldes nolikumam, līgumam ar izplatītāju un tiem pielīdzināmiem dokumentiem, kas noformēti svešvalodā, pievieno tulkojumu valsts valodā. Citiem Komisijai iesniedzamiem dokumentiem pievieno to tulkojumu valsts valodā vai citā valodā, kuras izmantošanai piekritusi Komisija.

(7) Ja šā panta otrajā daļā minētajos dokumentos tiek izdarīti grozījumi, izplatītājs tos septiņu dienu laikā iesniedz Komisijai.

(8) Izplatītājs nodrošina, lai ieguldītāji Latvijā tiktu laikus, ievērojot fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā noteikto kārtību, informēti par pārmaiņām fonda un sabiedrības darbībā, grozījumiem fonda prospektā, fonda saīsinātajā prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā, un pēc ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz tiem fonda prospektu, fonda saīsināto prospektu un fonda pārvaldes nolikumu latviešu valodā.

(9) Ja ārvalsts fonds vēlas pārtraukt vērtspapīru izplatīšanu Latvijā vai tiek likvidēts, izplatītājs par plānoto darbību informē Komisiju un pirms fonda darbības izbeigšanas vai likvidācijas nodrošina saistību izpildi pret Latvijas ieguldītājiem atbilstoši fonda prospektā un fonda pārvaldes nolikumā noteiktajam.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.).

VI nodaļa. Fonda ieguldījumi

(Nodaļa 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

61.pants. Fonda ieguldījumu objekti

(1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros, naudas tirgus instrumentos, noguldīt kredītiestādēs un ieguldīt citos šajā likumā minētajos finanšu instrumentos, ievērojot šajā likumā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus.

(2) Slēgtā fonda līdzekļus papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem ieguldījumu objektiem drīkst ieguldīt nekustamajā īpašumā un tā lietošanas tiesībās.

(3) Fonda līdzekļus nedrīkst ieguldīt dārgmetālos un atvasinātajos finanšu instrumentos, kuru bāzes aktīvs ir dārgmetāli.

(4) Fonda līdzekļus drīkst turēt likvīdos aktīvos (t.sk. naudā) tādā apjomā, kādā tas nepieciešams fonda darbībai.

(5) Veicot ieguldījumus uz fonda rēķina, sabiedrībai ir pienākums ievērot fonda prospektā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, iegūt pietiekami plašu informāciju par potenciālajiem vai iegūtajiem ieguldījumu objektiem, kā arī pastāvīgi uzraudzīt un analizēt to personu finansiālo un ekonomisko stāvokli, kuru emitētajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos ir vai tiks ieguldīti vai noguldīti fonda līdzekļi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

62.pants. Ieguldījumi pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos

(1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt pārvedamos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, kuri atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

1) tie ir iekļauti Latvijā, citā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas fondu biržas oficiālajā vai tam pielīdzināmā sarakstā (turpmāk — oficiālais saraksts);

2) tie tiek tirgoti citos regulētos un atklāti pieejamos finanšu instrumentu tirgos (turpmāk — regulēts tirgus), kuri atrodas šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajās valstīs;

3) tie ir iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos vai tiek tirgoti citos regulētos tirgos, kuri neatrodas šā panta pirmās daļas 1.punktā minētajās valstīs, un šāda biržas vai tirgus izvēle ir paredzēta fonda prospektā;

4) tie nav iekļauti fondu biržu oficiālajos sarakstos vai netiek tirgoti regulētos tirgos, bet šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu emisijas noteikumos paredzēts, ka tiks iesniegts iesniegums par šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu iekļaušanu šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā minēto fondu biržu oficiālajos sarakstos vai regulētos tirgos un šo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu iekļaušana notiks gada laikā no dienas, kad uzsākta parakstīšanās uz šiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem.

(2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt naudas tirgus instrumentos, kas netiek tirgoti regulētos tirgos, ja:

1) tos ir emitējusi vai garantējusi Latvija, cita dalībvalsts vai minēto valstu pašvaldība, cita valsts (federālā valstī — viena no federācijas loceklēm) vai starptautiska finanšu institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles;

2) tos ir emitējusi vai garantējusi Latvijas, citas dalībvalsts vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts centrālā banka, Eiropas Centrālā banka vai Eiropas Investīciju banka;

3) tos ir emitējusi komercsabiedrība, kuras vērtspapīri tiek tirgoti šā panta pirmās daļas 1., 2. un 3.punktā noteiktajā kārtībā;

4) tos ir emitējusi vai garantējusi kredītiestāde, kas reģistrēta Latvijā, citā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs;

5) tos ir emitējusi Komisijas apstiprinātajā kategorijā ietilpstoša komercsabiedrība un uz ieguldījumiem šādos naudas tirgus instrumentos attiecas ieguldītāju aizsardzība, kas līdzvērtīga šā panta otrās daļas 1., 2., 3. un 4.punktā minētajai aizsardzībai. Šādā gadījumā naudas tirgus instrumentu emitents ir komercsabiedrība:

a) kuras kapitāla un rezervju apjoms ir ekvivalents 10 miljoniem eiro un kura atbilstoši likumiem sagatavo un publicē gada pārskatu,

b) kas ir vienā grupā ar vienu vai vairākām komercsabiedrībām, kuru akcijas iekļautas vai tiek tirgotas šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā, un kas ir paredzēta tam, lai piesaistītu naudas līdzekļus grupai vai finansētu tādu finanšu instrumentu emisiju, kuros nostiprināto saistību segums ir naudas plūsma attiecīgā emitenta norēķinu kontā kredītiestādē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

63.pants. Noguldījumi kredītiestādēs

(1) Fonda līdzekļus drīkst noguldīt kredītiestādē, kas saņēmusi licenci kredītiestādes darbībai Latvijā, citā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī un ir tiesīga sniegt finanšu pakalpojumus minētajās valstīs.

(2) Noguldījumus kredītiestādēs drīkst veikt, ja tie ir atmaksājami pēc pieprasījuma vai tos var izņemt pirms termiņa un to termiņš nepārsniedz 12 mēnešus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

64.pants. Ieguldījumi fonda ieguldījumu apliecībās (daļās)

(1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt Latvijā, citā dalībvalstī reģistrētu atvērto fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu ieguldījumu apliecībās (daļās).

(2) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt atvērto fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu apliecībās (daļās) šā panta pirmajā daļā neminētajās valstīs, ja atvērtie fondi vai tiem pielīdzināmi kopējo ieguldījumu uzņēmumi atbilst šādām prasībām:

1) tie ir reģistrēti valstī, kurā tiesiskais regulējums paredz šādu uzņēmumu valstisko uzraudzību, kas līdzvērtīga šajā likumā noteiktajai uzraudzībai;

2) to darbības principi (ieguldītāju aizsardzība, ieguldīšanas noteikumi u.tml.) ir analoģiski šā likuma noteikumiem par atvērto fondu darbību;

3) tie sagatavo un publisko pusgada un gada pārskatus, lai būtu iespējams novērtēt to aktīvus, saistības, ienākumus un darbību pārskata periodā.

(3) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt šā panta pirmajā un otrajā daļā minēto atvērto fondu un kopējo ieguldījumu uzņēmumu apliecībās (daļās), ja atvērtā fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma [kura ieguldījumu apliecības (daļas) paredzēts iegādāties] prospektā, pārvaldes nolikumā vai tiem pielīdzināmā dokumentā ir noteikts, ka ieguldījumi citos fondos vai kopējo ieguldījumu uzņēmumos nedrīkst pārsniegt 10 procentus no fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma aktīviem.

(4) Ja fonda līdzekļi pārsvarā tiks ieguldīti šajā pantā minētajos fondos vai kopējo ieguldījumu uzņēmumos, fonda prospektā iekļauj informāciju par maksimālajām fondu pārvaldīšanas izmaksām, kuras var ieturēt gan no paša fonda, gan arī no tiem fondiem vai kopējo ieguldījumu uzņēmumiem, kuros šis fonds veic ieguldījumus.

(5) Ja fonda (apakšfonda) līdzekļus paredzēts ieguldīt vienā grupā esošu sabiedrību pārvaldītajos fondos (apakšfondos), prospektā norāda šos fondus (apakšfondus) un tajos plānoto kopējo ieguldījumu maksimālo apjomu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

65.pants. Darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem

(1) Fonda līdzekļus drīkst ieguldīt atvasinātajos finanšu instrumentos, kuri tiek tirgoti šā likuma 62.panta pirmajā daļā minētajos tirgos vai ārpusbiržas tirgū un vienlaikus atbilst šādām prasībām:

1) to bāzes aktīvs ir šā likuma 62., 63. un 64.pantā minētie finanšu instrumenti, finanšu (vērtspapīru un procentu) indeksi, procentu likmes, valūtas, kurās saskaņā ar fonda prospektu vai fonda pārvaldes nolikumu ir paredzēts veikt fonda līdzekļu ieguldījumus;

2) ārpusbiržas atvasināto finanšu instrumentu darījuma partneris ir kredītiestāde, kas atbilst šā likuma 63.panta pirmās daļas prasībām, vai cits fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā minēts darījuma partneris;

3) katru dienu notiek ārpusbiržas atvasinātā finanšu instrumenta ticama un pārbaudāma novērtēšana un jebkurā laikā pēc sabiedrības iniciatīvas atvasināto finanšu instrumentu par tā patieso vērtību var pārdot vai likvidēt, veicot kompensējošu (pretēju) darījumu.

(2) Ja paredzēts uz fonda rēķina veikt darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, fonda prospektā nepārprotami jānorāda, vai šādi darījumi tiks veikti, lai ierobežotu risku vai lai gūtu peļņu, kā arī atvasināto finanšu instrumentu iespējamā ietekme uz attiecīgā fonda ieguldījumu portfeļa kopējo risku.

(3) Sabiedrība īsteno tādu risku pārvaldīšanas politiku, kas nodrošina tai iespēju jebkurā laikā noteikt un vadīt ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem saistītos riskus un šo atvasināto finanšu instrumentu ietekmi uz fonda ieguldījumu portfeļa kopējo risku. Sabiedrība nosaka atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas politiku un metodes, kas nodrošina ārpusbiržas atvasinātā finanšu instrumenta ticamu un pārbaudāmu novērtēšanu.

(4) Ja paredzēts uz fonda rēķina veikt darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, sabiedrība sagatavo, apstiprina un iesniedz Komisijai noteikumus, kuros detalizēti aprakstīta risku pārvaldīšanas politika un atvasināto finanšu instrumentu vērtēšanas metodes, kā arī, pirms uzsākts darījums ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, iesniedz Komisijai informāciju par izmantotajiem atvasināto finanšu instrumentu veidiem, no tiem izrietošajiem riskiem, kvantitatīvajiem ierobežojumiem un metodēm, kuras tiks lietotas attiecīgā atvasinātā finanšu instrumenta izraisītā riska ierobežošanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

66.pants. Ieguldījumu ierobežojumi

(1) Fonda ieguldījumi, izņemot šā panta otrajā un ceturtajā daļā minētos fonda ieguldījumus, viena emitenta pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos nedrīkst pārsniegt piecus procentus no fonda aktīviem. Minēto ierobežojumu drīkst palielināt līdz 10 procentiem no fonda aktīviem, bet tādā gadījumā piecus procentus pārsniedzošo ieguldījumu kopējā vērtība nedrīkst pārsniegt 40 procentus no fonda aktīviem.

(11) Nepārkāpjot šā likuma 67.pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, šā panta pirmajā daļā noteikto ierobežojumu attiecībā uz ieguldījumu viena emitenta pārvedamos vērtspapīros drīkst palielināt līdz 20 procentiem no fonda aktīviem, ja saskaņā ar fonda prospektu vai fonda pārvaldes nolikumu fonda ieguldīšanas politikas mērķis ir tāda noteikta kapitāla vai parāda vērtspapīru indeksa sastāva replicēšana, ko atzinusi Komisija, ievērojot turpmāk minētās prasības:

1) indeksa sastāvs ir pietiekami daudzveidīgs (diversificēts);

2) indekss atspoguļo tā tirgus adekvātu standartu, uz kuru tas attiecas;

3) indekss ir attiecīgi publicēts saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību.

(12) Šā panta 1.1 daļā noteikto ierobežojumu attiecībā uz viena emitenta ieguldījumu pārvedamos vērtspapīros drīkst palielināt līdz 35 procentiem no fonda aktīviem, ja to attaisno specifiski tirgus nosacījumi, īpaši tādos regulētajos tirgos, kuros lielā mērā dominē dažu veidu pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti. Šajā daļā noteikto paaugstināto ierobežojumu drīkst piemērot tikai viena emitenta pārvedamiem vērtspapīriem.

(2) Fonda ieguldījumus viena emitenta pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos drīkst paaugstināt līdz 35 procentiem no fonda aktīviem, ja pārvedamos vērtspapīrus vai naudas tirgus instrumentus ir emitējusi vai garantējusi:

1) Latvija, cita dalībvalsts vai minēto valstu pašvaldība;

2) Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalsts;

3) starptautiska finanšu institūcija, ja viena vai vairākas dalībvalstis ir tās locekles.

(3) Šā panta otrajā daļā noteikto ierobežojumu atļauts pārsniegt, ja vienlaikus tiek ievēroti šādi nosacījumi:

1) pārsniegšana ir paredzēta fonda pārvaldes nolikumā;

2) fondam pieder pārvedami vērtspapīri vai naudas tirgus instrumenti no sešām vai vairākām emisijām, un katras emisijas pārvedamo vērtspapīru vai naudas tirgus instrumentu vērtība atsevišķi nepārsniedz 30 procentus no fonda aktīviem;

3) fonda prospektā ir minētas personas, kuru emitētajos vai garantētajos pārvedamajos vērtspapīros vai naudas tirgus instrumentos fonds paredzējis ieguldīt vai ir ieguldījis vairāk nekā 35 procentus no fonda aktīviem.

(4) Fonda ieguldījumus viena emitenta pārvedamajos vērtspapīros drīkst palielināt līdz 25 procentiem no fonda aktīviem, ja tie ir Latvijā, citā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī reģistrētas kredītiestādes emitēti parāda vērtspapīri, kuros nostiprinātās saistības paredz iegūtos līdzekļus likumā noteiktajā kārtībā ieguldīt lietās, kas visā parāda vērtspapīru apgrozības laikā pilnībā nodrošina tajos nostiprinātās saistības, un šīs saistības ir prioritāri izpildāmas šo vērtspapīru emitenta maksātnespējas gadījumā.

(5) Ja fonda ieguldījumu vērtība šā panta ceturtajā daļā minētajos viena emitenta parāda vērtspapīros pārsniedz piecus procentus no fonda aktīviem, fonda ieguldījumu kopējā vērtība, kas pārsniedz piecus procentus, nedrīkst pārsniegt 80 procentus no fonda aktīviem.

(6) Fonda noguldījumi vienā kredītiestādē nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Minētais ierobežojums nav attiecināms uz prasībām pēc pieprasījuma pret turētājbanku.

(7) Kopējais risks, kas izriet no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, nedrīkst pārsniegt fonda ieguldījumu portfeļa neto vērtību. Aprēķinot kopējo risku, ņem vērā atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīva vērtību, darījuma otras puses risku, nākotnē paredzamās pārmaiņas tirgū un periodu, kas nepieciešams, lai slēgtu attiecīgo pozīciju. Komisijai ir tiesības noteikt stingrākus ierobežojumus no darījumiem ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem izrietošā fonda kopējā riska apmēram vai noteikt papildu prasības atvasināto finanšu instrumentu riska pārvaldīšanai, ja šis risks ir nozīmīgs, bet sabiedrība nav saņēmusi Komisijas atļauju riskam pakļautās vērtības noteikšanai izmantot iekšējos minētā riska aprēķināšanas modeļus.

(8) Riska darījumu apmērs darījumos ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kas netiek tirgoti regulētajā tirgū, ja ir viens darījumu partneris, nedrīkst pārsniegt:

1) 10 procentus no fonda aktīviem, ja darījuma otra puse ir kredītiestāde, kas atbilst šā likuma 63.panta pirmās daļas prasībām;

2) piecus procentus no fonda aktīviem citos gadījumos.

(9) Ja saskaņā ar fonda prospektu darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem paredzēts veikt, lai gūtu peļņu, atvasinātā finanšu instrumenta bāzes aktīvam piemērojami šajā pantā noteiktie ierobežojumi.

(10) Fonda ieguldījumi viena atvērtā fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecībās (daļās) nedrīkst pārsniegt 10 procentus no fonda aktīviem. Fonda kopējie ieguldījumi šā likuma 64.panta otrajā daļā minēto kopējo ieguldījumu uzņēmumu apliecībās (daļās) nedrīkst pārsniegt 30 procentus no fonda aktīviem.

(11) Neņemot vērā šā panta pirmajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā atsevišķi noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 20 procentus no fonda aktīviem. Piemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, vienā grupā ietilpstošas komercsabiedrības uzskata par vienu personu.

(12) Šā panta pirmajā, otrajā, ceturtajā, piektajā, sestajā, septītajā un astotajā daļā atsevišķi noteiktos ieguldījumu ierobežojumus nedrīkst apvienot, un tādējādi kopējie fonda ieguldījumi pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, fonda noguldījumi un darījumi ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem, kuru emitents vai garantētājs, noguldījuma piesaistītājs vai darījuma otra puse ir viena un tā pati persona, nedrīkst pārsniegt 35 procentus no fonda aktīviem.

(13) Neņemot vērā šā likuma 62.panta noteikumus par fonda ieguldījumiem pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, līdz 10 procentiem no fonda aktīviem drīkst ieguldīt pārvedamajos vērtspapīros un naudas tirgus instrumentos, kas neatbilst šā likuma 62.pantā noteiktajām prasībām.

(14) Slēgtā fonda ieguldījumus drīkst veikt, nepiemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, ja attiecīgā fonda prospektā ir noteikts cits ierobežojuma apjoms.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

67.pants. Ieguldījumu ierobežojumi attiecībā uz vienu emitentu

(1) Fonda ieguldījumi atsevišķos ieguldījumu objektos nedrīkst pārsniegt šādus rādītājus:

1) 10 procentus no viena emitenta to akciju nominālvērtības, kurām nav balsstiesību;

2) 10 procentus no viena emitenta emitēto parāda vērtspapīru kopējā apjoma;

3) 25 procentus no viena atvērtā fonda vai kopējo ieguldījumu uzņēmuma ieguldījumu apliecību (daļu) skaita;

4) 10 procentus no viena emitenta emitēto naudas tirgus instrumentu kopējās vērtības.

(2) Ne visu sabiedrības pārvaldē esošo fondu līdzekļu ieguldījumi kopā, ne katra fonda ieguldījumi atsevišķi tieši vai netieši nedrīkst pārsniegt 10 procentus no jebkura šāda rādītāja:

1) viena emitenta pamatkapitāla;

2) viena emitenta balsstiesību kopējā apjoma.

(3) Slēgtā fonda ieguldījumus drīkst veikt, nepiemērojot šajā pantā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus, ja attiecīgā fonda prospektā ir noteikts cits ierobežojuma apjoms.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

68.pants. Ieguldījumi nekustamajā īpašumā vai tā lietošanas tiesībās

(1) Slēgtā fonda līdzekļus drīkst ieguldīt tikai tādā nekustamajā īpašumā vai tā lietošanas tiesībās, kas atrodas un ir reģistrējams Latvijā, citā dalībvalstī vai Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas dalībvalstī, kā arī citā valstī, kas īpaši norādīta prospektā.

(2) Par fonda līdzekļiem iegūto nekustamo īpašumu reģistrē zemesgrāmatā uz sabiedrības vārda ar norādi, ka nekustamais īpašums iegādāts par konkrētā fonda līdzekļiem, to nedrīkst atsavināt vai apgrūtināt bez fonda turētājbankas piekrišanas un nekustamais īpašums nav iekļaujams sabiedrības mantā sabiedrības maksātne­spējas gadījumā.

(3) Sabiedrība pati nav tiesīga apsaimniekot nekustamo īpašumu, bet slēdz par tā apsaimniekošanu līgumu ar trešo personu, kuras pamatnodarbošanās ir profesionāla nekustamo īpašumu apsaimniekošana.

(4) Izdarīt ieguldījumus nekustamajā īpašumā vai tā lietošanas tiesībās var tikai tad, ja sabiedrības apstiprināta neatkarīgu profesionālu ekspertu komisija ir novērtējusi nekustamo īpašumu un fonda ieguldāmie līdzekļi nepārsniedz ekspertu komisijas noteikto vērtību. Šis nosacījums ir spēkā arī attiecībā uz vienošanos par zemes lietojuma tiesību vērtības noteikšanu un šīs vērtības iespējamo vēlāko maiņu.

(5) Fondam piederošo nekustamo īpašumu apgrūtināšana ar lietu tiesībām ir pieļaujama, ja tā paredzēta fonda prospektā un tiek veikta ikdienas komercdarbības ietvaros.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

69.pants. Ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana

(1) Šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana neatceļ attiecīgā darījuma spēkā esamību, bet sabiedrība atbild fonda ieguldītājiem un trešajām personām par zaudējumiem, kas radušies šādas darbības dēļ, izņemot šā panta otrajā, ceturtajā, piektajā un sestajā daļā noteiktos gadījumus.

(2) Ir pieļaujama šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana sešu mēnešu laikā pēc atvērtā fonda reģistrācijas vai 12 mēnešu laikā pēc slēgtā fonda reģistrācijas Komisijā.

(3) Šā panta otrā daļa nav attiecināma uz fondiem, kuru vērtība pārsniedz 500 000 latu.

(4) Ir pieļaujama šajā likumā noteikto ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana, ja to izraisījusi no fonda mantā ietilpstošajiem pārvedamajiem vērtspapīriem vai naudas tirgus instrumentiem izrietošo parakstīšanās tiesību izmantošana vai citi apstākļi, kurus sabiedrība nevarēja paredzēt. Lai novērstu ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, sabiedrībai nekavējoties jāveic pārdošanas operācijas atbilstoši riska samazināšanas principam un fonda ieguldītāju interesēm.

(5) Ieguldījuma izdarīšanas brīdī šā likuma 67.panta pirmās daļas 2., 3. un 4.punktā noteiktos ieguldījumu ierobežojumus pieļaujams pārsniegt, ja tobrīd nav iespējams noteikt vai aprēķināt visu to emitēto vērtspapīru daudzumu vai vērtību, kuros nostiprinātas parādsaistības, vai emitēto vai apgrozībā esošo ieguldījumu apliecību daļu vērtību vai skaitu.

(6) Sabiedrības pienākums ir nekavējoties informēt Komisiju par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, kā arī par pasākumiem tās novēršanai.

70.pants. Noteikumi darījumiem ar atvasinātiem vērtspapīriem

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

71.pants. Ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšana

(Izslēgts ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

VII nodaļa. Pārskati

72.pants. Vispārīgie noteikumi par fonda pārskatiem

(1) Sabiedrība kārto fonda grāmatvedību un sagatavo fonda gada un pusgada pārskatus saskaņā ar šo likumu, likumu "Par grāmatvedību" un Komisijas noteikumiem.

(2) Komisijai ir tiesības, ja tas nepieciešams uzraudzībai, pieprasīt fonda pārskatu arī par citu periodu, nosakot šāda pārskata sagatavošanas kārtību.

(24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

73.pants. Fonda grāmatvedības uzskaite un pārskatu sagatavošana

(1) Fonda grāmatvedības uzskaiti veic sabiedrība vai tās pilnvarota persona.

(2) Katra fonda grāmatvedības uzskaite veicama atsevišķi.

(3) Fonda pārskata periods parasti ir viens gads, un tam jāsakrīt ar sabiedrības pārskata gadu.

(4) Sabiedrība sagatavo fonda gada un pusgada pārskatus, kuru saturu, tajos iekļaujamās informācijas apjomu un publicēšanas termiņus nosaka šis likums un Komisijas noteikumi.

(5) Fonda gada un pusgada pārskatus apstiprina sabiedrības valde.

(6) Fonda gada un pusgada pārskatiem jābūt publiski pieejamiem visām fonda darbībā ieinteresētajām personām.

(7) Fonda ieguldītājiem ir tiesības pieprasīt un bez maksas saņemt fonda gada un pusgada pārskatu.

(8) Sabiedrība ne vēlāk kā mēnesi pēc fonda gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata gada beigām Komisijas noteiktajā kārtībā publicē fonda gada pārskatu, kā arī nodrošina, lai visām fonda darbībā ieinteresētajām personām būtu iespēja ar to iepazīties. Šai nolūkā sabiedrība ievieto fonda gada pārskatu savā interneta mājas lapā, ja tāda ir izveidota, vai sniedz par to informāciju citādā attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā paredzētajā kārtībā.

(9) Sabiedrība ne vēlāk kā divus mēnešus pēc pārskata perioda beigām nodrošina, lai visām fonda darbībā ieinteresētajām personām būtu iespēja iepazīties ar fonda pusgada pārskatu. Šai nolūkā sabiedrība ievieto fonda pusgada pārskatu savā interneta mājas lapā, ja tāda ir izveidota, vai sniedz par to informāciju citādā attiecīgā fonda pārvaldes nolikumā paredzētajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

74.pants. Fonda gada pārskata pārbaude

(1) Fonda gada pārskatu pārbauda persona, kas saskaņā ar likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus.

(2) Fonda revidentu apstiprina sabiedrības statūtos noteikta pārvaldes institūcija.

(3) Fonda revidenta uzdevums ir pārbaudīt, vai sabiedrības sagatavotais fonda gada pārskats atbilst normatīvajiem aktiem un fonda prospektam, vai gada pārskatā iekļautie finanšu pārskati sniedz patiesu un skaidru priekšstatu par fonda finansiālo stāvokli un darbības rezultātiem un vai sabiedrības un turētājbankas ziņojums atbilst normatīvo aktu prasībām un Komisijas noteikumiem.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

75.pants. Fonda gada pārskatā iekļaujamā informācija

(1) Fonda gada pārskats kā vienots kopums sastāv no finanšu pārskatiem, ieguldījumu pārvaldes sabiedrības ziņojuma, paziņojuma par ieguldījumu pārvaldes sabiedrības valdes atbildību un turētājbankas ziņojuma.

(2) Fonda gada pārskatam pievieno fonda revidenta ziņojumu.

(3) Fonda pusgada pārskata sastāvu nosaka Komisija. Fonda pusgada pārskati nav pakļauti obligātai fonda revidenta pārbaudei.

(4) Sabiedrība iesniedz tās pārvaldē esoša fonda gada pārskatu un fonda revidenta ziņojumu Komisijai 10 darbdienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā četrus mēnešus pēc pārskata perioda beigām.

(5) Sabiedrība iesniedz tās pārvaldē esoša fonda pusgada pārskatu Komisijai 30 dienu laikā pēc pārskata perioda beigām.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. un 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

75.1 pants. Vispārīgie noteikumi par sabiedrības pārskatiem

(1) Sabiedrība kārto savu grāmatvedību un sagatavo gada pārskatu un pārskatu par citiem periodiem saskaņā ar likumu "Par grāmatvedību", šo likumu un normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu.

(2) Sabiedrība par katru pārskata gadu sagatavo pārskatu. Pārskatā iekļauj bilanci, ārpusbilances posteņus, peļņas vai zaudējumu aprēķinu, pārskatu par izmaiņām kapitālā un rezervēs, naudas plūsmas pārskatu un pielikumu, kā arī pārvaldes sabiedrības vadības ziņojumu un paziņojumu par vadības atbildību.

(3) Komisija atbilstoši šim likumam un starptautisko finanšu pārskatu standartiem nosaka sabiedrības gada pārskatā iekļaujamos posteņus un pārskata posteņu novērtēšanas metodiku.

(4) Ja tas nepieciešams uzraudzības funkciju veikšanai, Komisijai ir tiesības pieprasīt no sabiedrības konsolidētu gada pārskatu, kā arī pārskatu par citu periodu. Komisija nosaka minēto pārskatu sagatavošanas un iesniegšanas kārtību.

(18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

75.2 pants. Sabiedrības gada pārskata sagatavošana, pārbaude un publicēšana

(1) Gada pārskatam jāsniedz patiess un skaidrs priekšstats par sabiedrības aktīviem un saistībām, finansiālo stāvokli, darbības rezultātiem un naudas plūsmu. Ja atbilstoši šim likumam sagatavotais gada pārskats nesniedz patiesu un skaidru priekšstatu par sabiedrību, gada pārskata pielikumā iekļaujama papildu informācija.

(2) Gada pārskatu pārbauda persona, kura saskaņā ar likumu ir tiesīga sniegt revīzijas pakalpojumus (turpmāk — zvērināts revidents). Sabiedrība 10 dienu laikā pēc tās valdei adresētā zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Komisijai šā ziņojuma kopiju.

(3) Akcionāru sapulce ir tiesīga apstiprināt gada pārskatu pēc zvērināta revidenta ziņojuma saņemšanas.

(4) Sabiedrība iesniedz Komisijai sabiedrības gada pārskatu, akcionāru sapulces protokolu par gada pārskata apstiprināšanu un zvērināta revidenta ziņojumu 10 dienu laikā pēc akcionāru sapulces, kurā gada pārskats apstiprināts, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām.

(5) Pēc gada pārskata iesniegšanas Komisijai sabiedrība pilnu vai saīsinātu gada pārskatu un zvērināta revidenta ziņojumu publicē vismaz vienā dienas laikrakstā, kas tiek izplatīts visā Latvijas teritorijā, ne vēlāk kā līdz pārskata gadam sekojošā gada 1.maijam, kā arī ievieto šo informāciju savā mājas lapā internetā (ja tāda ir).

(6) Ja sabiedrības gada pārskats netiek publicēts pilnībā, attiecīgajā laikrakstā nepārprotami norāda, ka tas ir saīsināts gada pārskats, kā arī to, kur var iepazīties ar pilnu gada pārskatu. Publicējot saīsināto gada pārskatu, tam pievieno zvērināta revidenta atzinumu par saīsināto gada pārskatu.

(18.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

75.3 pants. Apakšfondu pārskati

Šajā nodaļā minētos fondu pārskatus fondiem ar apakšfondiem sagatavo par katru apakšfondu atsevišķi.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

VIII nodaļa. Pārvaldes pakalpojumu sniegšanas brīvība

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

76.pants. Latvijā licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga sniegt dalībvalstī tikai tos pārvaldes pakalpojumus, kurus tai ir atļauts sniegt Latvijā.

(2) Latvijā licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu dalībvalstī šajā pantā noteiktajā kārtībā, atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(3) Ja sabiedrība vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, tā iesniedz Komisijai iesniegumu, kuram pievieno aprakstu par sabiedrības plānoto darbību attiecīgajā dalībvalstī. Iesniegumā norāda:

1) pārvaldes pakalpojumus, kurus paredzēts sniegt dalībvalstī;

2) dalībvalsti, kurā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus;

3) veidu, kādā paredzēts sniegt pārvaldes pakalpojumus (atverot filiāli vai bez filiāles atvēršanas).

(4) Sabiedrība, kura vēlas uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu kādā no dalībvalstīm, atverot filiāli, iesniegumā norāda filiāles adresi un šā likuma 10.panta trešajā daļā noteikto informāciju par filiāles vadītāju. Iesniegumam pievieno dokumentus, kas dod patiesu un skaidru priekšstatu par plānoto filiāles darbību, sniedzamajiem pakalpojumiem, tiem atbilstošu filiāles struktūru un darba organizāciju.

(5) Komisija izskata iesniegumu par sabiedrības pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu dalībvalstī un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un attiecīgo sabiedrību 30 dienu laikā pēc visu nepieciešamo atbilstoši normatīvo aktu prasībām sagatavoto dokumentu saņemšanas.

(6) Vienlaikus ar šā panta piektajā daļā minēto lēmumu Komisija nosūta attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūcijai informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu Latvijā un maksimālajiem kompensācijas apmēriem.

(7) Sabiedrība rakstveidā informē Komisiju un attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par grozījumu izdarīšanu šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā informācijā, kā arī par nodomu pārtraukt filiāles darbību ne vēlāk kā 30 dienas pirms grozījumu izdarīšanas vai plānotās filiāles darbības pārtraukšanas.

(8) Komisija izskata šā panta septītajā daļā noteiktos dokumentus un par savu lēmumu rakstveidā informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju un sabiedrību 30 dienu laikā no dokumentu saņemšanas dienas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

77.pants. Dalībvalstī licencētas sabiedrības tiesības sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Dalībvalstī licencēta sabiedrība Latvijā ir tiesīga sniegt tikai tādus pārvaldes pakalpojumus, kuru sniegšanai sabiedrība saņēmusi atļauju tās izcelsmes valstī, atverot Latvijā filiāli vai bez filiāles atvēršanas.

(2) Dalībvalstī licencētas sabiedrības filiāle drīkst uzsākt darbību Latvijā tikai pēc tam, kad:

1) Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kas ietver:

a) apstiprinājumu, ka attiecīgajai sabiedrībai ir spēkā esoša licence pārvaldes pakalpojumu sniegšanai sabiedrības izcelsmes valstī,

b) darbības programmu, kurā norādīti pārvaldes pakalpojumi, kurus sabiedrība plāno sniegt Latvijā,

c) filiāles adresi un organizatorisko struktūru,

d) filiāles vadītāja vārdu un uzvārdu, pilsonību, personas kodu (ja tāds ir) vai dzimšanas gadu un datumu,

e) informāciju par ieguldītāju aizsardzības sistēmu, kuras dalībniece ir attiecīgā sabiedrība,

f) sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas rakstveida apliecinājumu, ka tā pirms iekšējo pārbaužu uzsākšanas laikus informēs Komisiju par pārbaudēm sabiedrības filiālēs Latvijā un dos iespēju Komisijas pārstāvjiem piedalīties šajās pārbaudēs, kā arī pēc pārbaudes pabeigšanas nekavējoties iesniegs Komisijai ziņojumu par pārbaudes rezultātiem;

2) Komisija ir informējusi sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju, ka ir gatava uzsākt sabiedrības filiāles uzraudzību, vai ir pagājušas 60 dienas pēc dienas, kad Komisija saņēma no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas šīs daļas 1.punktā minēto paziņojumu.

(3) Dalībvalstī licencēta sabiedrība ir tiesīga uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neatverot filiāli, ja Komisija ir saņēmusi no sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas paziņojumu, kurā ietverta šā panta otrās daļas 1.punkta "a", "b" un "e" apakšpunktā minētā informācija.

(4) Ja dalībvalstī licencēta sabiedrība šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, tās pienākums ir paziņot Komisijai par jebkurām plānotajām pārmaiņām informācijā, kas sniegta saskaņā ar šā panta otrās daļas 1.punkta "b", "c" un "d" apakšpunktu, vismaz 30 dienas pirms attiecīgo pārmaiņu īstenošanas.

(5) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā šajā pantā noteiktajā kārtībā, sagatavo un iesniedz Komisijai tās noteiktajā kārtībā Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai un statistikas datu apkopošanai nepieciešamo informāciju un pārskatus par sabiedrības darbību Latvijā.

(6) Dalībvalstī licencēta sabiedrība, kura šajā pantā noteiktajā kārtībā uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, laižot publiskajā apgrozībā tās pārvaldīto atvērto ieguldījumu fondu apliecības, drīkst neņemt vērā šā likuma 60.pantā noteikto kārtību, ja tā izpilda šādas prasības:

1) nodrošina, lai ieguldītāji Latvijā tiktu laikus informēti par pārmaiņām fonda un sabiedrības darbībā;

2) nodrošina, lai tiktu veikti norēķini par fonda daļu pārdošanu un atpakaļpirkšanu;

3) pēc ieguldītāju pieprasījuma bez maksas izsniedz tiem fonda prospektu, fonda saīsināto prospektu un fonda pārvaldes nolikumu latviešu valodā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

IX nodaļa. Uzraudzība

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

78.pants. Uzraudzības vispārīgie noteikumi

(1) Komisija ir atbildīga par tās licencēto sabiedrību uzraudzību, kā arī uzrauga turētājbankas darbību saskaņā ar šo likumu, Kredītiestāžu likumu, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumu un normatīvajiem aktiem, kas regulē finanšu instrumentu tirgu.

(2) Uzraudzības mērķis ir nodrošināt fondu un sabiedrību dibināšanas un darbības atbilstību šim likumam un citiem normatīvajiem aktiem, kas izdoti saskaņā ar šo likumu, un aizsargāt ieguldītāju intereses.

(3) Šajā likumā noteiktajos gadījumos Komisija izdod administratīvos aktus. Kārtību, kādā Komisija izdod administratīvos aktus, nosaka attiecīgi normatīvie akti.

(4) Komisijas izdota administratīvā akta tiesiskumu vai Komisijas faktisko rīcību var apstrīdēt saskaņā ar vispārējām tiesību normām, kas regulē administratīvo procesu, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(5) Tāda Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana tiesā, ar kuru tiek ierobežota sabiedrības vai turētājbankas darbība vai sabiedrības amatpersonai tiek aizliegts veikt tās pienākumus, vai sabiedrībai tiek anulēta licence, neaptur administratīvā akta izpildi.

79.pants. Sabiedrības iekšējā pārbaude

(1) Komisijai ir tiesības veikt sabiedrības iekšējo pārbaudi.

(2) Sabiedrības pienākums ir atļaut Komisijas pilnvarotām personām, kuras veic sabiedrības iekšējo pārbaudi, brīvi iepazīties ar visiem dokumentiem un informāciju, kas attiecas uz sabiedrības darbību un fonda pārvaldi.

(3) Komisijai ir tiesības veikt turētājbankas iekšējo pārbaudi attiecībā uz darbībām, kas saistītas ar fondu.

(4) Ja pārbaudes veicējs pārbaudes laikā konstatē sabiedrības darbībā pārkāpumus, viņam ir tiesības uz laiku izņemt attiecīgos dokumentus, par to sastādot aktu.

(5) Pārbaudes veicējam ir tiesības izdarīt izrakstus no dokumentiem, pieprasīt uz sabiedrības rēķina dokumentu kopijas, apliecinātas dokumentu kopijas vai norakstus.

(6) Par pārbaudes rezultātiem Komisija sagatavo izziņu un iepazīstina ar to sabiedrības valdi.

80.pants. Komisijas tiesības iegūt informāciju

Komisijai ir šādas tiesības:

1) rakstveidā pieprasīt un saņemt no sabiedrības, turētājbankas, Latvijas Bankas, komercreģistra iestādes, sabiedrības amatpersonām, bet sabiedrības likvidācijas vai maksātnespējas gadījumā — arī no likvidatoriem vai administratoriem informāciju par sabiedrības un fonda darbību;

2) rakstveidā pieprasīt, lai šā panta 1.punktā minētās personas uzrāda to rīcībā esošos dokumentus par sabiedrību un fondu.

81.pants. Komisijas tiesības pieprasīt pārvaldes institūciju sēdes sasaukšanu

Komisijai ir tiesības:

1) pieprasīt, lai tiek sasaukta slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulce, sabiedrības valdes vai padomes sēde vai akcionāru sapulce, iepriekš norādot darba kārtību;

2) nosūtīt savu pārstāvi, kuram ir tiesības izteikt savu viedokli un iesniegt priekšlikumus, uz slēgtā fonda ieguldītāju pilnsapulci, sabiedrības valdes vai padomes sēdi vai akcionāru sapulci, kas sasaukta saskaņā ar šā panta 1.punktu.

82.pants. Ierobežojumi attiecībā uz tiesībām rīkoties ar banku kontiem

(1) Ja ir pārkāpti normatīvo aktu, fonda pārvaldes nolikuma, fonda prospekta vai turētājbankas līguma noteikumi, Komisijai ir tiesības iegūt informāciju no kredītiestādēm un ieguldījumu brokeru sabiedrībām par sabiedrības vai fonda (apakšfondu) naudas plūsmu un norēķinu kontu atlikumu un dot bankām rakstveida rīkojumu uz laiku līdz 15 dienām ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar sabiedrības vai fonda (apakšfondu) kontiem.

(2) Bankām šā panta pirmajā daļā minētie rīkojumi jāizpilda nekavējoties pēc to saņemšanas.

(3) Izmaksas no kontiem, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības rīkoties ar tiem, tiek veiktas tikai ar Komisijas atļauju.

(4) Pirms šā panta pirmajā daļā minētā termiņa beigām kontus, uz kuriem attiecas rīkojums ierobežot sabiedrības tiesības, var atbrīvot no ierobežojumiem ar Komisijas atļauju.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

83.pants. Licences pārreģistrācija un dublikāta izsniegšana

(1) Ja tiek mainīta sabiedrības firma, Komisija pārreģistrē licenci.

(2) Sabiedrība iesniegumu par licences pārreģistrāciju iesniedz Komisijai ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc firmas pārreģistrācijas komercreģistrā.

(3) Komisija pārreģistrē licenci ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

(4) Ja licence ir nozaudēta, sabiedrība nekavējoties iesniedz Komisijai iesniegumu par licences dublikāta saņemšanu.

(5) Komisija izsniedz licences dublikātu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā pēc attiecīgā iesnieguma saņemšanas.

84.pants. Licences anulēšana

(1) Komisija ar motivētu lēmumu var anulēt sabiedrībai izsniegto licenci šādos gadījumos:

1) sabiedrība ir sniegusi Komisijai vai publiski izplatījusi nepatiesas ziņas;

2) sabiedrība nav iesniegusi grozījumus Komisijai iesniegtajos dokumentos;

3) sabiedrība, tās akcionāri, padomes locekļi vai amatpersonas neatbilst šā likuma prasībām;

4) sabiedrības kapitāls neatbilst šā likuma prasībām;

5) sabiedrība regulāri neievēro šā likuma un citu normatīvo aktu prasības vai sistemātiski pārkāpj fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumus;

6) sabiedrības darbība ir pretrunā ar fonda ieguldītāju interesēm;

7) sabiedrība 12 mēnešu laikā pēc licences saņemšanas nav uzsākusi šajā likumā atļauto darbību;

8) sabiedrības darbība izbeigta pēc tiesas nolēmuma;

9) sabiedrība pasludināta par maksātnespējīgu;

10) sabiedrība izbeidz darbību un iesniedz Komisijai iesniegumu par licences anulēšanu;

11) sabiedrība tiek pievienota citai sabiedrībai.

(2) Ja Komisija konstatē šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4., 5., 6. vai 7.punktā minētos pārkāpumus, tā izsaka sabiedrībai brīdinājumu vai uzliek šā likuma 87.pantā paredzēto soda naudu un nosaka termiņu, kādā sabiedrībai jānovērš konstatētais pārkāpums. Pēc attiecīgā termiņa beigām sabiedrības pienākums ir iesniegt Komisijai ziņojumu par veiktajiem pasākumiem un to rezultātiem.

(3) Ja sabiedrība tai noteiktajā termiņā nav novērsusi Komisijas konstatētos pārkāpumus, Komisija lemj par sabiedrībai izsniegtās licences anulēšanu.

(4) Lēmumu par licences anulēšanu, sabiedrības brīdināšanu vai soda naudas uzlikšanu un pārkāpumu novēršanas termiņa noteikšanu Komisija rakstveidā paziņo sabiedrībai triju dienu laikā no lēmuma pieņemšanas dienas.

(5) Par licences anulēšanu tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kuras filiāle darbojas dalībvalstī vai kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī bez filiāles atvēršanas, Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju.

(6) Komisija īsteno sabiedrības uzraudzību līdz brīdim, kad sabiedrība ir pilnībā nokārtojusi saistības pret fonda ieguldītājiem un citiem tās klientiem.

85.pants. Tādas Latvijā licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus dalībvalstī

(1) Komisija informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju pirms iekšējās pārbaudes veikšanas tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura šīs dalībvalsts teritorijā sniedz pārvaldes pakalpojumus.

(2) Dalībvalsts uzraudzības institūcija pēc savas iniciatīvas vai Komisijas lūguma ir tiesīga veikt iekšējo pārbaudi tādas Latvijā licencētas sabiedrības filiālē, kura darbojas attiecīgās dalībvalsts teritorijā.

86.pants. Tādas dalībvalstī licencētas sabiedrības uzraudzība, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus Latvijā

(1) Ja Komisija konstatē, ka dalībvalstī licencēta sabiedrība, kas atbilstoši šā likuma noteikumiem ir atvērusi filiāli vai uzsākusi pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā, neievēro vai pārkāpj šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, tā pieprasa attiecīgajai sabiedrībai novērst konstatētos pārkāpumus.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētajā gadījumā dalībvalstī licencētā sabiedrība nepilda Komisijas norādījumus, Komisija informē sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju par konstatētajiem pārkāpumiem un lūdz veikt nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu, ka attiecīgā sabiedrība novērš konstatētos pārkāpumus, kā arī lūdz informēt Komisiju par sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas veiktajiem pasākumiem.

(3) Ja, neraugoties uz šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktajiem pasākumiem, dalībvalstī licencētā sabiedrība turpina pārkāpt šo likumu un saskaņā ar to izdotos normatīvos aktus, Komisija pēc sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcijas informēšanas var veikt šajā likumā paredzētos pasākumus uzraudzības nodrošināšanai, lai novērstu attiecīgās sabiedrības turpmākos pārkāpumus, vai piemērot šajā likumā paredzētos sodus. Komisijai ir tiesības aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpmāk veikt Latvijā jebkādu darbību. Šādas tiesības Komisijai ir arī tad, ja sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūcija objektīvu apsvērumu dēļ nevar veikt šā panta otrajā daļā minētos pasākumus vai Latvijā nav iespējams īstenot šos pasākumus.

(4) Šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteiktās prasības neliedz Komisijai veikt pasākumus, lai novērstu Latvijā spēkā esošo iedzīvotāju likumīgās intereses aizsargājošo normatīvo aktu pārkāpumus. Šo pasākumu ietvaros Komisija ir tiesīga aizliegt attiecīgajai sabiedrībai turpināt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu Latvijā līdz pārkāpumu novēršanai.

(5) Ja Komisija izmanto šā panta otrajā, trešajā un ceturtajā daļā noteiktās tiesības un veic pasākumus, kuri paredz dalībvalstī licencētai sabiedrībai piemērot sodu vai ierobežot tās darbību Latvijā, Komisija pienācīgi pamato šādu pasākumu nepieciešamību un nekavējoties informē par tiem attiecīgo sabiedrību. Sabiedrībai Komisijas pieņemtos lēmumus ir tiesības pārsūdzēt Latvijā spēkā esošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(6) Ārkārtas gadījumos Komisijai ir tiesības, neņemot vērā šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā noteikto kārtību, nekavējoties veikt piesardzības pasākumus pret sabiedrību, lai aizsargātu ieguldītāju un citu pārvaldes pakalpojumu saņēmēju intereses. Par šādu pasākumu veikšanu Komisija nekavējoties informē Eiropas Komisiju un sabiedrības izcelsmes valsts uzraudzības institūciju.

87.pants. Atbildība

(1) Komisijai ir tiesības uzlikt sabiedrībai un turētājbankai soda naudu līdz 400 minimālajām mēnešalgām par šādiem pārkāpumiem:

1) par šajā likumā un uz tā pamata izdotajos Komisijas noteikumos paredzēto dokumentu un ziņu, kā arī iesniegtajos dokumentos un ziņās izdarīto grozījumu neiesniegšanu Komisijai tās noteiktajos termiņos;

2) par nepatiesu ziņu iesniegšanu Komisijai vai šādu ziņu publisku izplatīšanu;

3) par rīcību, ar kuru pārkāpti šā likuma noteikumi attiecībā uz ziņu publicēšanu;

4) par fonda mantas iegrāmatošanas un glabāšanas noteikumu pārkāpšanu;

5) par ieguldījumu apliecību emisijas, atpakaļpirkšanas un atpakaļpieņemšanas noteikumu pārkāpšanu;

6) par fonda prospektā neparedzētu maksājumu veikšanu no fonda mantas;

7) par sabiedrības vai fonda likvidācijas kārtības pārkāpšanu;

8) par neziņošanu, ja konstatēti šā likuma, fonda prospekta vai fonda pārvaldes nolikuma noteikumu pārkāpumi;

9) par to, ka nav nodrošināta šajā likumā noteiktā iespēja iepazīties ar fonda prospektu, fonda saīsināto prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un gada un pusgada pārskatiem;

10) par ieguldījumu ierobežojumu pārsniegšanu, izņemot gadījumus, kuros pārsniegšana pieļaujama saskaņā ar šo likumu.

(2) Soda naudas samaksa neatbrīvo no citas likumā noteiktās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.03.2007. likumu, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

X nodaļa. Informācijas apmaiņa

(Nodaļa 18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

88.pants. Komisijas sadarbība ar dalībvalstu un citu valstu uzraudzības institūcijām

(1) Komisija ir atbildīga par sadarbību ar dalībvalstu uzraudzības institūcijām, lai nodrošinātu pārvaldes pakalpojumu sniegšanas uzraudzību visā dalībvalstu teritorijā.

(2) Komisija, pamatojoties uz attiecīgu motivētu pieprasījumu, sniedz dalībvalstu uzraudzības institūcijām informāciju par Latvijā licencētām sabiedrībām, kuras sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgās dalībvalsts teritorijā vai kurām ir ciešas attiecības ar kādu dalībvalstī licencētu vai licencējamu sabiedrību, tās padomes vai valdes locekli vai īpašnieku.

(3) Komisija nekavējoties informē attiecīgās dalībvalsts uzraudzības institūciju par jebkādām sankcijām vai darbības ierobežojumiem, ko tā piemērojusi tādai Latvijā licencētai sabiedrībai, kura sniedz pārvaldes pakalpojumus attiecīgajā dalībvalstī.

(4) Lai pildītu uzraudzības funkcijas, Komisija, noslēdzot sadarbības līgumu, drīkst apmainīties ar informāciju ar citu valstu uzraudzības institūcijām, ja tiek ievēroti šā likuma 89.panta noteikumi.

89.pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas uzraudzības funkciju veikšanai, uzskata par ierobežotas pieejamības informāciju.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteikto informāciju drīkst izpaust trešajām personām, kurām tā nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai, tikai ar attiecīgās dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas iepriekšēju rakstveida piekrišanu un tikai tādiem mērķiem, kādiem attiecīgā uzraudzības institūcija piekritusi izpaust šo informāciju.

(3) Ierobežotas pieejamības informāciju, kuru Komisija saņēmusi no dalībvalsts vai ārvalsts uzraudzības institūcijas, tā ir tiesīga izmantot šādos gadījumos:

1) lai pārbaudītu informāciju, ko sabiedrība sniegusi, lai saņemtu licenci;

2) lai pārliecinātos par turētājbankas vai sabiedrības darbības atbilstību normatīvo aktu prasībām;

3) lai piemērotu šajā likumā noteiktās sankcijas;

4) tiesvedības procesā, kurā tiek apstrīdēti Komisijas izdotie administratīvie akti vai faktiskā rīcība.

(4) Šā panta otrajā un trešajā daļā noteiktie ierobežojumi neliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju:

1) institūcijām, kuras ir atbildīgas par kredītiestāžu, sabiedrību, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, apdrošināšanas sabiedrību, citu finanšu iestāžu un finanšu tirgus valstisko uzraudzību;

2) personām, kuras ir atbildīgas par sabiedrības, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, vai personu, kuras ir iesaistītas pārvaldes pakalpojumu sniegšanā, likvidācijas vai maksātnespējas procedūru;

3) personām, kuras saskaņā ar uzraudzības institūcijas pilnvarojumu veic likumā noteikto sabiedrību, atvērto ieguldījumu fondu vai tiem pielīdzināmu kopējo ieguldījumu uzņēmumu, kredītiestāžu, apdrošināšanas sabiedrību un citu finanšu iestāžu iekšējo pārbaudi vai revīziju;

4) iestādēm, kuras pārvalda ieguldītāju un noguldītāju kompensācijas shēmas, ja šāda informācija attiecīgajām iestādēm nepieciešama to funkciju veikšanai.

(5) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju Latvijas Bankai vai dalībvalstu centrālajām bankām, vai citām institūcijām, kuras ir atbildīgas par maksājumu sistēmas pārraudzīšanu, ja šāda informācija minētajām institūcijām nepieciešama likumā noteikto funkciju veikšanai.

(6) Šā panta noteikumi neaizliedz Komisijai sniegt ierobežotas pieejamības informāciju regulētā tirgus organizētājam, Latvijas Centrālajam depozitārijam vai iestādēm, kuras dalībvalstī nodrošina klīringu un norēķinus par darījumiem ar finanšu instrumentiem, ja tā uzskata, ka šādas informācijas sniegšana ir nepieciešama, lai nodrošinātu minēto iestāžu attiecīgu rīcību, ja norēķinu vai klīringa sistēmas dalībnieki nepilda savas saistības vai ir pamats uzskatīt, ka tie nepildīs savas saistības.

90.pants. Komisijas sadarbība ar Eiropas Komisiju

(1) Komisija informē Eiropas Komisiju par:

1) licences izsniegšanu pārvaldes pakalpojumu sniegšanai tādai sabiedrībai, kura ir ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrība;

2) gadījumiem, kad pēc būtiskas līdzdalības iegūšanas Latvijā licencēta sabiedrība kļūst par ārvalstī reģistrētas sabiedrības meitas sabiedrību.

(2) Šā panta pirmās daļas 1.punktā noteiktajā gadījumā Komisija nosūta Eiropas Komisijai arī informāciju par tā koncerna struktūru, kurā ietilpst sabiedrība.

(3) Komisija informē Eiropas Komisiju par vispārīga rakstura grūtībām, ar kādām, sniedzot pārvaldes pakalpojumus vai uzsākot pārvaldes pakalpojumu sniegšanu ārvalstīs, saskaras sabiedrības, kuras Komisijā saņēmušas licenci pārvaldes pakalpojumu sniegšanai.

(4) Komisija informē Eiropas Komisiju par darbībām, kuras veiktas atbilstoši šā likuma 60.panta trešajai daļai un 86.pantam un pēc kurām dalībvalstī licencētai sabiedrībai ir atteikts uzsākt pārvaldes pakalpojumu sniegšanu vai aizliegts turpmāk sniegt pārvaldes pakalpojumus Latvijā.

Pārejas noteikumi

1. Līdz dienai, kad spēkā stājas speciāls likums, kas reglamentē ar uzņēmējsabiedrību reorganizāciju saistītos jautājumus šā likuma izpratnē ar terminu:

1) "pievienošanās" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pievienojas citam jau pastāvošam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai). Pievienošanās rezultātā pievienojamais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas;

2) "saplūšana" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) saplūst ar citu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību), izveidojot jaunu uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību). Saplūšanas rezultātā saplūstošie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pilnībā iekļāvušies jaunajā uzņēmumā (uzņēmējsabiedrībā), beidz pastāvēt bez likvidācijas procedūras veikšanas;

3) "sadalīšana" saprot uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) reorganizācijas procesu, kurā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod savu mantu iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) sašķelšanās vai nodalīšanās veidā. Iegūstošais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) var būt gan jau pastāvošs uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), gan jaundibināms uzņēmums (uzņēmējsabiedrība):

a) sašķelšanās gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) beidz pastāvēt un nodod visu savu mantu iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām),

b) nodalīšanas gadījumā sadalāmais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) nodod daļu savas mantas vienam iegūstošajam uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) vai vairākiem iegūstošajiem uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), bet pats turpina pastāvēt.

2. Publiskām akciju sabiedrībām, kas šā likuma spēkā stāšanās brīdī veic šā likuma 3.pantā noteikto darbību, ir jāizbeidz šī darbība, jālikvidējas, jāpārveidojas par slēgto akciju sabiedrību vai jāreorganizējas šajā punktā noteiktajā kārtībā. Šai reorganizācijai ir jāatbilst šādiem noteikumiem:

1) publiskā akciju sabiedrība (turpmāk — pievienojamais uzņēmums) var reorganizēties, tikai pievienojoties ieguldījumu sabiedrībai (turpmāk — pievienojošais uzņēmums), kura uz pievienojamā uzņēmuma aktīvu vai to daļas pamata izveido slēgto fondu;

2) pievienošanās notiek uz līguma pamata;

3) līgumā jāparedz, ka puses, slēdzot līgumu, apstiprina fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, kuri jāpievieno līguma projektam;

4) līgumu slēdz abu sabiedrību izpildinstitūcijas pēc tam, kad līguma projekts apstiprināts abu sabiedrību pilnsapulcēs ar tādu balsu vairākumu, kādu paredz attiecīgās sabiedrības statūti lēmuma pieņemšanai par šīs sabiedrības reorganizāciju;

5) līgums, fonda prospekts un fonda pārvaldes nolikums stājas spēkā pēc to apstiprināšanas Komisijā, bet ne ātrāk kā trīs mēnešus pēc tam, kad laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicēts paziņojums par pievienošanos un slēgtā fonda dibināšanu, ja līgumā nav noteikts vēlāks tā spēkā stāšanās termiņš;

6) ja Komisija, motivējot savu lēmumu, neapstiprina līgumu, fonda prospektu un fonda pārvaldes nolikumu, līguma pusēm jāsasauc atkārtota pilnsapulce grozījumu izdarīšanai līgumā, fonda prospektā vai fonda pārvaldes nolikumā; grozītie dokumenti jāiesniedz Komisijai apstiprināšanai;

7) ar līguma stāšanos spēkā visas pievienojamā uzņēmuma tiesības un saistības pāriet pievienojošajam uzņēmumam;

8) līguma stāšanās spēkā ir pamats pievienojamā uzņēmuma izslēgšanai no Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra;

9) turētājbankas līgumu apstiprina Komisija;

10) pēc līguma stāšanās spēkā pievienojošā sabiedrība dibina slēgto fondu, saskaņā ar līgumu nodalot pievienojamā uzņēmuma aktīvus vai to daļu, kas ar fonda nodibināšanas dienu kļūst par fonda mantu;

11) pievienojošā sabiedrība informē Komisiju par fonda nodibināšanu, vienlaikus iesniedzot ziņojumu par fonda ieguldījumu struktūru fonda nodibināšanas dienā;

12) Komisija reģistrē fondu bez emisijas atļaujas izsniegšanas, ja tā ir reģistrējusi fonda prospektu, fonda pārvaldes nolikumu un turētājbankas līgumu;

13) pievienojošā sabiedrība drīkst rīkoties ar nodibinātā fonda mantu pēc tā reģistrācijas;

14) visiem pievienojamā uzņēmuma akcionāriem viņu īpašumā esošās pievienojamā uzņēmuma akcijas proporcionāli tiek apmainītas pret fonda ieguldījumu apliecībām;

15) pievienojošajam uzņēmumam sešu mēnešu laikā no fonda prospekta spēkā stāšanās dienas jāveic nepieciešamās darbības atbilstoši šā likuma noteikumiem, lai panāktu fonda atbilstību šā likuma un fonda prospekta noteikumiem.

3. Šā likuma pārejas noteikumos paredzētā publisko akciju sabiedrību reorganizācija netiek aplikta ar Latvijā noteiktajiem nodokļiem un nodevām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

4. Ja fonda ieguldījumi neatbilst šā likuma un fonda prospekta noteikumiem, sabiedrībai, kura nodibināta līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, aizliegts veikt jaunas emisijas.

5. Personām, kuras nav minētas šā likuma pārejas noteikumu 2. un 6. punktā un kuras, stājoties spēkā šim likumam, veic šajā likumā regulēto darbību, ir jāpārtrauc šī darbība vai tā jāsaskaņo ar šo likumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

6. Publiskajām akciju sabiedrībām, kuras ir saņēmušas licences kopīgo ieguldījumu sabiedrības darbībai, šīs licences un izveidoto fondu licences triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas jāreģistrē Komisijā. Šādā gadījumā licences paliek spēkā.

7. Sešu mēnešu laikā pēc reģistrēšanās Komisijā šo pārejas noteikumu 6.punktā minētajām sabiedrībām:

1) jāiegūst šā likuma prasībām atbilstošs tiesiskais statuss, jāizveido pārvaldes struktūra un pamatkapitāls;

2) atbilstoši šā likuma un likuma "Par privatizācijas sertifikātiem" noteikumiem jāizdara attiecīgi grozījumi uz fonda ieguldītāju rēķina iegādāto ieguldījumu struktūrā un fonda prospekta noteikumos, kā arī jāizstrādā citi dokumenti.

8. Saskaņā ar šo pārejas noteikumu 7.punktu fonda prospektā izdarītie grozījumi stājas spēkā arī bez fonda ieguldītāju piekrišanas pēc trim mēnešiem no dienas, kad šie grozījumi publicēti laikrakstā "Latvijas Vēstnesis".

9. Katrs fonda ieguldītājs neatkarīgi no sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem triju mēnešu laikā pēc līguma (prospekta) grozījumu publicēšanas laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" var pieprasīt, lai šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības atmaksā viņa ieguldījumu. Ar atmaksāšanu saistītās prasības tiek apmierinātas atbilstoši sākotnējiem līguma (prospekta) noteikumiem.

10. Ja šo pārejas noteikumu 6.punktā minētās sabiedrības sākotnēji noslēgtais līgums paredz ieguldītāju atbildību par sabiedrības saistībām vai darījumiem, kuri veikti uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, vai attiecīgo prasījumu piedziņu no mantas, kura iegūta uz fonda ieguldītāju kopējā rēķina, šie prasījumi paliek spēkā.

11. Šā likuma 9. pantā noteikto sabiedrības nosaukumu pēc šā likuma stāšanās spēkā ir atļauts izmantot tikai tām ieguldījumu sabiedrībām, kas izveidotas vai pārreģistrētas saskaņā ar šo likumu.

12. (Izslēgts ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

13. Komisija triju mēnešu laikā pēc šā likuma izsludināšanas apstiprina un publicē ieguldījumu sabiedrību un fondu licencēšanas kārtību. Ja Komisija nav apstiprinājusi šo kārtību, tiek piemēroti attiecīgie Ministru kabineta noteikumi.

14. Līdz attiecīgu normatīvo aktu spēkā stāšanās brīdim fondā esošie naudas līdzekļi tiek glabāti turētājbankā atbilstoši Latvijas Bankas izdotajiem aktiem par trasta operācijām.

15. Grozījumi likuma 6.panta trešajā daļā, 40.panta otrajā daļā, 76.panta pirmajā daļā un 77.panta otrajā daļā (attiecībā uz Vērtspapīru tirgus komisijas nosaukuma maiņu) stājas spēkā 2001.gada 1.jūlijā.

(01.06.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.07.2000.)

16. Līdz 2004.gada 1.janvārim darījumus ar atvasinātajiem finanšu instrumentiem uz fonda rēķina drīkst veikt vienīgi tādēļ, lai nodrošinātos pret risku, kas rodas fonda aktīvu vērtības svārstību dēļ.

(24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 18.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

17. Ieguldījumu sabiedrības, kuras saņēmušas licenci ieguldījumu sabiedrības darbībai līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), pārreģistrē licenci Komisijā līdz 2004.gada 31.decembrim. Pārreģistrācijas iesniegumā norāda, kādus pārvaldes pakalpojumus sabiedrība vēlas veikt. Iesniegumam pievieno šā likuma 10.panta piektajā daļā noteiktos dokumentus vai grozījumus tajos, ja šādi dokumenti jau ir iesniegti Komisijai saskaņā ar citiem normatīvajiem aktiem un grozījumus nepieciešams izdarīt, ņemot vērā sabiedrības plānoto turpmāko darbību. Veicot licences pārreģistrāciju šajā punktā minētajā gadījumā, valsts nodeva nav jāmaksā.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

18. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda privāto pensiju fondu izveidoto pensiju plānu līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā, iesniedzot dokumentus licences pārreģistrācijai, kā vienu no pārvaldes pakalpojumiem norāda ieguldītāju finanšu instrumentu individuālo pārvaldīšanu.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

19. Ja ieguldījumu sabiedrība, kura pārvalda valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļus, vēlas turpināt minēto līdzekļu pārvaldi pēc 2004.gada 30.aprīļa, tā līdz 2004.gada 31.decembrim veic nepieciešamos pasākumus, lai sabiedrība un tās darbība atbilstu šā likuma un Valsts fondēto pensiju likuma prasībām.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

20. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas atvērto ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot), līdz 2004.gada 31.decembrim sagatavo un iesniedz Komisijai to pārvaldē esošo atvērto ieguldījumu fondu prospektu saīsināto versiju. Ieguldījumu sabiedrības var piedāvāt fonda prospekta saīsināto versiju fonda ieguldītājiem, ja Komisija 20 dienu laikā pēc šā dokumenta saņemšanas nav cēlusi iebildumus par tā atbilstību šā likuma prasībām.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

21. Ieguldījumu sabiedrības, kuras uzsākušas ieguldījumu fondu pārvaldi līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot) un pēc minētā datuma plāno izdarīt grozījumus to pārvaldē esoša fonda prospektā, jo mainījusies prospektā sniegtā informācija, izstrādā un iesniedz Komisijai prospekta jauno redakciju, kas sagatavota atbilstoši šā likuma 57.panta noteikumiem attiecībā uz ieguldījumu fonda prospekta pilno versiju.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

22. Līdz attiecīgu grozījumu spēkā stāšanās dienai vērtspapīru tirgu regulējošajos normatīvajos aktos ar šajā likumā lietoto terminu "ieguldījumu brokeru sabiedrība" saprot terminu "brokeru sabiedrība" un ar terminu "ieguldījumu pakalpojumi"— terminu "starpniekdarbība".

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

23. Komisija līdz 2004.gada 1.maijam izstrādā un apstiprina visus šajā likumā noteiktos iesniegumu un paziņojumu paraugus, publicē tos laikrakstā "Latvijas Vēstnesis", kā arī ievieto Komisijas mājas lapā internetā.

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

24. Gada pārskatu par 2004.gadu ieguldījumu sabiedrības sagatavo saskaņā ar likumu "Par uzņēmumu gada pārskatiem".

(18.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

25. Šā likuma 13.panta otrās daļas 6.punkts stājas spēkā 2007.gada 1.novembrī.

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(08.03.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.04.2007.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1985.gada 20.decembra direktīvas 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

2) Padomes 1988.gada 22.marta direktīvas 88/220/EEK, ar ko attiecībā uz dažu PVKIU ieguldījumu politiku groza direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

3) Eiropas Parlamenta un Padomes 1995.gada 29.jūnija direktīvas 95/26/EK, ar ko groza direktīvu 77/780/EEK un direktīvu 89/646/EEK kredītiestāžu jomā, direktīvu 73/239/EEK un direktīvu 92/49/EEK nedzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 79/267/EEK un direktīvu 92/96/EEK dzīvības apdrošināšanas jomā, direktīvu 93/22/EEK ieguldījumu sabiedrību jomā un direktīvu 85/611/EEK attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai stiprinātu konsultatīvo uzraudzību;

4) Eiropas Parlamenta un Padomes 2000.gada 7.novembra direktīvas 2000/64/EK, ar ko groza Padomes direktīvas 85/611/EEK, 92/49/EEK, 92/96/EEK un 93/22/EEK par informācijas apmaiņu ar trešajām valstīm;

5) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 21.janvāra direktīvas 2001/107/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU), lai paredzētu noteikumus pārvaldības sabiedrībām un vienkāršotiem prospektiem;

6) Eiropas Parlamenta un Padomes 2002.gada 21.janvāra direktīvas 2001/108/EK, ar ko groza Padomes direktīvu 85/611/EEK par normatīvo un administratīvo aktu koordināciju attiecībā uz pārvedamu vērtspapīru kolektīvo ieguldījumu uzņēmumiem (PVKIU);

7) Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 15.decembra direktīvas 2004/109/EK par atklātības prasību saskaņošanu attiecībā uz informāciju par emitentiem, kuru vērtspapīrus atļauts tirgot regulētā tirgū, un par grozījumiem direktīvā 2001/34/EK.

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.jūlijā.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 18.decembrī.
Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1997.gada 30.decembrī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 18.12.1997.Stājas spēkā: 01.07.1998.Tēma:  Komerctiesības; Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 342/345 (1054/1057), 30.12.1997.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 3, 05.02.1998.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Citi saistītie dokumenti
52953
{"selected":{"value":"10.04.2007","content":"<font class='s-1'>10.04.2007.-31.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"16.07.2019","iso_value":"2019\/07\/16","content":"<font class='s-1'>16.07.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-15.07.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.11.2018","iso_value":"2018\/11\/28","content":"<font class='s-1'>28.11.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.11.2017","iso_value":"2017\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2017.-27.11.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2017","iso_value":"2017\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2017.-08.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.04.2017","iso_value":"2017\/04\/26","content":"<font class='s-1'>26.04.2017.-31.08.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.02.2016","iso_value":"2016\/02\/29","content":"<font class='s-1'>29.02.2016.-25.04.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-28.02.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.08.2013","iso_value":"2013\/08\/07","content":"<font class='s-1'>07.08.2013.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-06.08.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.11.2011","iso_value":"2011\/11\/16","content":"<font class='s-1'>16.11.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.04.2010","iso_value":"2010\/04\/14","content":"<font class='s-1'>14.04.2010.-15.11.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-13.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.07.2008","iso_value":"2008\/07\/23","content":"<font class='s-1'>23.07.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","iso_value":"2008\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-22.07.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.11.2007","iso_value":"2007\/11\/01","content":"<font class='s-1'>01.11.2007.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.04.2007","iso_value":"2007\/04\/10","content":"<font class='s-1'>10.04.2007.-31.10.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-09.04.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.11.2002","iso_value":"2002\/11\/27","content":"<font class='s-1'>27.11.2002.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2001","iso_value":"2001\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2001.-26.11.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.07.2000","iso_value":"2000\/07\/04","content":"<font class='s-1'>04.07.2000.-30.06.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1998","iso_value":"1998\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1998.-03.07.2000.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
10.04.2007
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva