Zaudējis spēku - Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu

Ņemot vērā Pasaules veselības organizācijas 2020. gada 11. marta paziņojumu, ka Covid-19 ir sasniegusi pandēmijas apmērus, un pamatojoties uz Civilās aizsardzības un katastrofu pārvaldīšanas likuma 4. panta pirmās daļas 1. punkta "e" apakšpunktu, likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 4. pantu, 5. panta pirmo daļu un 6. panta pirmās daļas 1. punktu un otro daļu, 7. panta 1. punktu un 8. pantu, Epidemioloģiskās drošības likuma 3. panta otro daļu, lai noteiktu epidemioloģiskās drošības un citus pasākumus:

1. Izsludināt visā valsts teritorijā ārkārtējo situāciju no lēmuma pieņemšanas brīža līdz 2020. gada 9. jūnijam ar mērķi ierobežot Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas spēkā esamības laikā.

(MK 07.05.2020. rīkojuma Nr. 254 redakcijā; punkta jaunā redakcija stājas spēkā 12.05.2020., sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu)

2. Noteikt Veselības ministriju par atbildīgo institūciju darbību koordinācijai ārkārtējās situācijas laikā un noteikt, ka Veselības ministrijas Valsts operatīvā medicīniskā komisija ir tiesīga pieņemt veselības nozares institūcijām saistošus lēmumus par epidemioloģiskās drošības pasākumiem.

(MK 19.03.2020. rīkojuma Nr. 115 redakcijā)

2.¹ Atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai valstī veselības ministram ir tiesības:

2.¹ 1. izvērtējot epidemioloģiskos riskus un vienojoties ar ārstniecības jomas pārstāvjiem, ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjoši un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību), tai skaitā ierobežot ārstniecības personas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs;

2.¹ 2. aizliegt zāļu vairumtirgotājiem jebkādu Latvijas tirgum paredzētu zāļu eksportu uz trešajām valstīm, kā arī to zāļu izvešanu uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kuras minētas Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajā sarakstā;

2.¹3. atļaut vispārēja tipa aptiekai veikt attālinātu privātpersonas pasūtījumu – zāļu, tai skaitā recepšu zāļu un no valsts budžeta līdzekļiem kompensētu zāļu un medicīnisko ierīču – apstrādi un piegādi uz privātpersonas dzīvesvietu, nosakot šīs darbības prasības un kārtību.

2.¹ 1. izvērtējot epidemioloģiskos riskus un vienojoties ar ārstniecības jomas pārstāvjiem, ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjoši un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību), tai skaitā ierobežot ārstniecības personas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs;

(MK 25.03.2020. rīkojuma Nr. 119 redakcijā)

2.¹ 2. aizliegt zāļu vairumtirgotājiem jebkādu Latvijas tirgum paredzētu zāļu eksportu uz trešajām valstīm, kā arī to zāļu izvešanu uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kuras minētas Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajā sarakstā;

(MK 25.03.2020. rīkojuma Nr. 119 redakcijā)

2.¹3. atļaut vispārēja tipa aptiekai veikt attālinātu privātpersonas pasūtījumu – zāļu, tai skaitā recepšu zāļu un no valsts budžeta līdzekļiem kompensētu zāļu un medicīnisko ierīču – apstrādi un piegādi uz privātpersonas dzīvesvietu, nosakot šīs darbības prasības un kārtību.

(MK 12.05.2020. rīkojuma Nr. 257 redakcijā)

3. Noteikt atbildīgās institūcijas atbilstoši kompetencei par līdzatbildīgajām institūcijām.

4. Ārkārtējās situācijas laikā:

4.1. valsts un pašvaldību iestādēm izvērtēt un iespēju robežās nodrošināt klātienes pakalpojumu sniegšanu attālināti;

4.2. pirmsskolas izglītības iestādēm un iestādēm, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, jānodrošina dežūrgrupu darbība, lai nepieciešamības gadījumā nodrošinātu pirmsskolas pakalpojumu sniegšanu bērnu likumiskajiem pārstāvjiem, kas paši nevar nodrošināt bērnu pieskatīšanu. Pirmsskolas izglītības iestādes un iestādes, kas nodrošina bērnu uzraudzības pakalpojumu, nosaka bērnu likumiskajiem pārstāvjiem un citām personām saistošu uzturēšanās kārtību šajās iestādēs;

4.3. izglītības jomā ievērot šādas prasības:

4.3.1. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs, visu veidu izglītības procesu klātienes formā ārpus izglītības iestādēm un nodrošināt mācības attālināti, ievērojot šajā apakšpunktā noteiktos izņēmumus;

4.3.2. (svītrots no 01.06.2020. ar MK 21.05.2020. rīkojumu Nr. 279; sk. grozījumu 1.1. apakšpunktu);

4.3.3. atļaut obligātajā izglītības vecumā esošo bērnu sagatavošanu klātienē pamatizglītības ieguvei atbilstoši izglītības iestādes dibinātāja lēmumam. Dibinātājs nodrošina bērna likumiskā pārstāvja informēšanu par pieņemto lēmumu. Dibinātājs nodrošina mācības attālināti, ja bērns neapmeklē izglītības iestādi;

4.3.4. sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" turpināt darbību;

4.3.5. par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības iestādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Par mācību procesa norisi Ieslodzījuma vietu pārvaldes Mācību centrā lēmumu pieņem tieslietu ministrs. Par apmācību pirmās palīdzības sniegšanā lēmumu pieņem veselības ministrs;

4.3.5.¹ par Satiksmes ministrijas sertificētu mācību kursu programmu īstenošanu jūrnieku profesionālās kvalifikācijas iegūšanai un uzturēšanai lēmumu pieņem satiksmes ministrs;

4.3.5.² par mācību procesa norisi klātienē Britu vidusskolā Latvijā, Žila Verna Rīgas Franču skolā, Rīgas Starptautiskajā skolā, Latvijas Starptautiskajā skolā, Rīgas Vācu skolā un Starptautiskajā vidusskolā "Ekziperī" lēmumu pieņem izglītības un zinātnes ministrs;

4.3.6. ievērojot noteiktos sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus, atļaut:

4.3.6.1. klātienes konsultācijas izglītības iestādē izglītojamiem, gatavojoties valsts pārbaudījumiem, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas eksāmeniem;

4.3.6.2. klātienes konsultācijas izglītības iestādē 9. klašu izglītojamiem izglītības ieguvei pamatizglītības pakāpē;

4.3.6.3. sporta profesionālās ievirzes un sporta interešu izglītības programmu mācību procesu klātienē, ievērojot šā rīkojuma 4.5.³ apakšpunktā noteiktās prasības;

4.3.6.4. klātienes profesionālās kvalifikācijas prakses īstenošanu ieslodzījuma vietās, ievērojot šā rīkojuma 4.5.3. apakšpunktā noteiktās prasības;

4.3.6.5. klātienes valsts pārbaudījumu, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, un iestājpārbaudījumu norisi izglītības iestādē izglītojamiem izglītības ieguvei pamatizglītības un vidējās izglītības pakāpē, tai skaitā profesionālās ievirzes izglītības programmās;

4.3.6.6. klātienes valsts pārbaudījumu, tai skaitā profesionālās kvalifikācijas eksāmenu, norisi augstākās izglītības iestādē izglītojamiem izglītības ieguvei augstākās izglītības pakāpē, ja to nav iespējams veikt attālināti;

4.3.6.7. bērnu nometņu norisi. Ja nometnes norise notiek izglītības iestādes ēkā, nodrošina, ka nometnes darbība fiziski nepārklājas ar šā rīkojuma 4.3.6.1., 4.3.6.2., 4.3.6.5. un 4.3.6.6. apakšpunktā noteiktajām aktivitātēm;

4.3.6.8. profesionālās tālākizglītības, profesionālās pilnveides un pieaugušo neformālās izglītības programmu mācību procesu klātienē, tai skaitā pārbaudījumu norisi, ievērojot šā rīkojuma 4.5.1., 4.5.3. un 4.5.4. apakšpunktā noteiktās prasības. Ja mācību procesu īsteno izglītības iestādes ēkā, nodrošina, ka tas fiziski nepārklājas ar šā rīkojuma 4.3.6.1., 4.3.6.2., 4.3.6.5. un 4.3.6.6. apakšpunktā noteiktajām aktivitātēm;

4.3.6.9. interešu izglītības programmu mācību procesu klātienē, ievērojot šā rīkojuma 4.5.1., 4.5.3. un 4.5.4. apakšpunktā noteiktās prasības. Ja interešu izglītības programmu īsteno izglītības iestādes ēkā, nodrošina, ka minētais process fiziski nepārklājas ar šā rīkojuma 4.3.6.1., 4.3.6.2., 4.3.6.5. un 4.3.6.6. apakšpunktā noteiktajām aktivitātēm;

4.3.6.10. klātienes papildu mācību pasākumu, tostarp pēcpārbaudījumu, norisi izglītības iestādē izglītojamiem mācību priekšmetos pamatizglītības pakāpē, ievērojot šā rīkojuma 4.5.1., 4.5.3. un 4.5.4. apakšpunktā noteiktās prasības un nodrošinot, ka minētie procesi fiziski nepārklājas ar šā rīkojuma 4.3.6.1., 4.3.6.2. un 4.3.6.5. apakšpunktā noteiktajām aktivitātēm vienas izglītības iestādes telpās;

4.3.¹ pilnvarot izglītības un zinātnes ministru:

4.3.¹ 1. gadījumā, ja ārkārtējās situācijas dēļ ilgstoši (vismaz vienu nedēļu) nav iespējams nodrošināt mācību procesu atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, izvērtēt konkrētos ārkārtējās situācijas apstākļus un pieņemt lēmumu par mācību gada pagarinājumu;

4.3.¹ 2. pieņemt lēmumu attiecībā uz kvalifikācijas prakses apjoma samazināšanu programmās, kuras izglītojamais uzsāk pēc pamatizglītības ieguves;

4.3.¹ 3. noteikt, ka izglītojamiem ar invaliditāti tiek nodrošināts no valsts budžeta apmaksātā asistenta pakalpojums izglītības un zinātnes ministra noteiktajā apjomā;

4.3.¹ 4. (svītrots no 12.05.2020. ar MK 07.05.2020. rīkojumu Nr. 254, sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu);

4.3.² (svītrots ar MK 12.05.2020. rīkojumu Nr. 257);

4.3.³ lai nodrošinātu valsts budžeta dotācijas izglītojamo brīvpusdienām izlietojumu:

4.3.³ 1. pašvaldība aprīlī un maijā saņemto valsts budžeta dotāciju brīvpusdienu nodrošināšanai 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamiem par laikposmu, kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 1., 2., 3. un 4. klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm (neatkarīgi no minēto izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas);

4.3.³ 2. pašvaldība aprīlī un maijā, ja tai ir neizmantoti brīvpusdienu nodrošināšanai piešķirtie valsts budžeta līdzekļi, atbilstoši pašvaldības domes lēmumam ir tiesīga izlietot tos pašvaldības administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo 5., 6., 7., 8. un 9. klases izglītojamo ēdināšanai, kas nāk no trūcīgām, maznodrošinātām vai daudzbērnu ģimenēm (neatkarīgi no minēto izglītojamo izglītības ieguves formas vai vietas);

4.3.³ 3. pašvaldība ne vēlāk kā trīs darbdienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas to publisko savā tīmekļvietnē;

4.3.⁴ lai nodrošinātu speciālās izglītības iestāžu uzturēšanas izdevumu segšanai piešķirtās valsts budžeta mērķdotācijas izlietojumu par laikposmu, kad valstī ir noteikta ārkārtējā situācija:

4.3.⁴ 1. saņemto valsts budžeta mērķdotāciju pašvaldība atbilstoši pašvaldības domes lēmumam var izlietot tās administratīvajā teritorijā dzīvesvietu deklarējušo attiecīgās speciālās izglītības iestādes izglītojamo ēdināšanai (gatavā ēdiena vai pārtikas paku piegādei), paredzot ne vairāk kā piecus euro dienā uz vienu izglītojamo;

4.3.⁴ 2. ja speciālās izglītības iestādes izglītojamā deklarētā dzīvesvieta neatrodas tās pašvaldības administratīvajā teritorijā, kurā atrodas speciālās izglītības iestāde, pašvaldība, kura ir saņēmusi minēto valsts budžeta mērķdotāciju, nodrošina izglītojamā ēdināšanu atbilstoši šā rīkojuma 4.3.⁴ 1. apakšpunktā minētajam pašvaldības domes lēmumam vai par ēdināšanas pakalpojuma sniegšanu minētajam izglītojamam vienojas ar pašvaldību, kurā deklarēta izglītojamā dzīvesvieta, kā arī vienojas par savstarpējo norēķinu kārtību;

4.3.⁴ 3. noteikt, ka speciālās izglītības iestāžu izglītojamie nesaņem ēdināšanas pakalpojumu atbilstoši šā rīkojuma 4.3.³ apakšpunkta regulējumam;

4.3.⁴ 4. pašvaldība triju darbdienu laikā pēc attiecīga lēmuma pieņemšanas to publisko savā tīmekļvietnē;

4.4. (svītrots no 12.05.2020. ar MK 07.05.2020. rīkojumu Nr. 254, sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu);

4.5. noteikt, ka ir atļauta pulcēšanās gan iekštelpās, gan ārtelpās šādos organizētos pasākumos: publiskos pasākumos, izņemot sporta pasākumus (saskaņā ar Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā noteikto definīciju), sapulcēs, gājienos un piketos (saskaņā ar likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" noteiktajām definīcijām), organizētu reliģisku darbību veikšanai, kas veicamas pulcējoties, un privātos pasākumos, izņemot sporta pasākumus, ja tiek ievērotas šādas prasības:

4.5.1. pasākumā vienlaikus ir ne vairāk kā 25 cilvēki, ievērojot šā rīkojuma 4.5.²apakšpunktā noteiktos ierobežojumus. Šie nosacījumi tiek attiecināti arī uz privātām iekštelpām un ārtelpām;

4.5.2. pasākumiem, kuros apmeklētājs piedalās, atrodoties vieglajā transportlīdzeklī, nepiemēro šā rīkojuma 4.5.1. apakšpunktā noteikto cilvēku skaita ierobežojumu;

4.5.3. pasākuma laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, ārtelpās – netiek ierobežots;

4.5.4. pasākuma organizators nodrošina ierobežojumu ievērošanu un dezinfekcijas līdzekļu pieejamību dalībniekiem;

4.5.¹ noteikt, ka kultūras, reliģiskās darbības veikšanas vietas, izklaides, sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 6.30 un beidz ne vēlāk kā plkst. 24.00;

4.5.² personām, atrodoties publiskās vietās, ir noteikti šādi ierobežojumi:

4.5.²1. personām ir jāievēro savstarpēja divu metru distance (attiecas gan uz publiskām iekštelpām, gan publiskām ārtelpām);

4.5.²2. personām ir jāievēro citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi (attiecas uz publiskām iekštelpām, publiskām ārtelpām un koplietošanas telpām);

4.5.²3. vienlaicīgi tirdzniecības vietā un sabiedriskās ēdināšanas vietā var atrasties tāds personu skaits, kas atbilst šā rīkojuma 4.22. un 4.22.¹ apakšpunktā minētajā kārtībā ekonomikas ministra noteiktajām attiecīgajām prasībām, vienlaikus nodrošinot šā rīkojuma 4.5.²1. un 4.5.²2. apakšpunktā noteikto prasību izpildi;

4.5.²4. neievērojot divu metru distanci, vienlaicīgi pulcēties publiskās iekštelpās un publiskās ārtelpās var:

4.5.²4.1. ne vairāk kā divas personas;

4.5.²4.2. personas, kas dzīvo vienā mājsaimniecībā;

4.5.²4.3. vecāks un viņa nepilngadīgie bērni, ja viņi nedzīvo vienā mājsaimniecībā;

4.5.²4.4. personas, kuras veic darba vai dienesta pienākumus;

4.5.²4.5. sportisti sporta treniņu (nodarbību) laikā, ja viņi ir Latvijas pieaugušo izlases, Latvijas Olimpiskās vienības vai Latvijas Paralimpiskās vienības dalībnieki, kā arī tādu komandu sporta spēļu augstāko līgu komandu dalībnieki, kuri veic no rakstveida līguma izrietošus sportista pienākumus. Minētais izņēmums neattiecas uz cīņu sporta veidu sportistiem;

4.5.²5. kultūras, sporta, izklaides un citās atpūtas un reliģiskās darbības veikšanas vietās vienlaikus var atrasties tāds personu skaits, lai varētu nodrošināt šā rīkojuma 4.5.²1. un 4.5.²2. apakšpunktā noteikto prasību izpildi;

4.5.³ atļaut organizētus sporta treniņus (nodarbības), ievērojot šādus nosacījumus:

4.5.³1. sporta treniņa (nodarbības) norisei vienā treniņgrupā vienlaikus organizēti pulcējas ne vairāk kā 25 personas (ieskaitot sporta treniņa (nodarbības) vadītāju un citus darbiniekus);

4.5.³2. sporta treniņa (nodarbības) laiks iekštelpās nepārsniedz trīs stundas, ārtelpās – netiek ierobežots;

4.5.³3. sporta treniņu (nodarbību) vada persona, kura atbilst normatīvajos aktos par sporta speciālistu sertifikāciju noteiktajām prasībām;

4.5.³4. personas ievēro savstarpēju divu metru distanci, izņemot šā rīkojuma 4.5.²4.5. apakšpunktā minētos sportistus;

4.5.³5. netiek pieļauts, ka fiziski pārklājas dažādu treniņgrupu plūsmas, kā arī tiek nodrošināta to darbības atsevišķa uzraudzība;

4.5.³6. sporta treniņā (nodarbībā) netiek iesaistītas personas, jaunākas par 7 gadiem;

4.5.³7. lai nodrošinātu šā rīkojuma 4.5.³ apakšpunktā noteikto nosacījumu izpildi, tiek ievēroti sporta norises vietas pārvaldnieka un sporta treniņa (nodarbības) vadītāja norādījumi, tai skaitā attiecībā uz personu plūsmas ierobežošanu atbilstoši sporta norises vietas ietilpībai;

4.5.³8. tiek ievēroti citi noteiktie sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumi;

4.5.⁴ aizliegt bērnu izklaides pasākumu norisi iekštelpās (piemēram, bērnu viesību organizēšanu, izklaides un atrakciju centru, batutu parku, bērnu rotaļu istabu, bērnu pieskatīšanas istabu darbību, tai skaitā tirdzniecības centros);

4.5.⁵ atļaut organizētu amatiermākslas kolektīvu (koris, deju kolektīvs, pūtēju orķestris, kokļu mūzikas ansamblis, vokālais ansamblis, amatierteātris, folkloras kopa, etnogrāfiskais ansamblis, tautas mūzikas grupa (kapela), tautas lietišķās mākslas studija vai pulciņš u. c. amatiermākslas kolektīvi atbilstoši dibinātāja noteiktajiem nosacījumiem) darbību un mēģinājumus iekštelpās un ārtelpās, ievērojot kultūras ministra noteikto kārtību un noteiktos sociālās (fiziskās) distancēšanās un epidemioloģiskās drošības pasākumus;

4.6. atļaut organizēt tūrisma pakalpojumus ceļošanai tikai Latvijā, Lietuvā un Igaunijā;

4.7. (svītrots no 12.05.2020. ar MK 07.05.2020. rīkojumu Nr. 254, sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu);

4.8. nodrošināt, lai darbos, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai (atbilstoši Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumiem Nr. 477 "Noteikumi par darbiem, kas saistīti ar iespējamu risku citu cilvēku veselībai, un obligāto veselības pārbaužu veikšanas kārtība"), netiktu nodarbinātas personas ar akūtas elpceļu infekcijas simptomiem;

4.9. ārstniecības iestādēm, sociālās aprūpes institūcijām un ieslodzījuma vietām ierobežot apmeklējumus iestādē trešajām personām, izņemot ar iestādes vadītāja atļauju pamatfunkciju nodrošināšanai;

4.10. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.10.¹ (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.10.² noteikt, ka Ieslodzījuma vietu pārvaldes priekšnieks vai viņa pilnvarota persona pārvalda visu veidu krīzes situācijas ieslodzījuma vietā;

4.10.³ atteikties no ieslodzīto personu konvojēšanas pēc procesa virzītāju pieprasījumiem, tai skaitā uz tiesas sēdēm, atbilstoši iespējām nosakot tiesas sēdes videokonferenču režīmā. Minētais nosacījums neattiecas uz personām, kas apcietinātas krimināllietā, kuras materiālos iekļauts valsts noslēpumu saturošs objekts. Šādā gadījumā, kā arī konvojējot ieslodzītos starp ieslodzījuma vietām, nodrošina pēc iespējas īsāku konvojēšanas maršrutu un ieslodzītā atgriešanos vai nokļūšanu ieslodzījuma vietā tajā pašā dienā;

4.10.⁴ (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.10.⁵ (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.11. aicināt fiziskas personas atturēties no ārvalstu braucieniem;

4.12. personām jāveic īpaši epidemioloģiskās drošības pasākumi, tai skaitā:

4.12.1. personām, kuras ieradušās no ārvalstīm, tai skaitā repatriācijas pasākumu ietvaros:

4.12.1.1. 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā. Šajā laikā jāuzturas dzīvesvietā un nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām, publiskām un citām vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku;

4.12.1.1.¹ noteikt, ka šā rīkojuma 4.12.1.1. apakšpunkts neattiecas uz Latvijas valstspiederīgajiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem, kā arī ārzemniekiem, kuri pēdējo 14 dienu laikā nav apmeklējuši citas valstis, izņemot Latviju, Lietuvu vai Igauniju, vai Slimību kontroles un profilakses centra tīmekļvietnē publicētās valstis, kurās 14 dienu kumulatīvais Covid-19 gadījumu skaits uz 100 000 iedzīvotāju nepārsniedz 15, kā arī Lietuvas un Igaunijas valstspiederīgajiem, kas Latviju šķērso tranzītā;

4.12.1.1.² noteikt, ka šā rīkojuma 4.12.1.1. apakšpunkts neattiecas uz personām, kas Latviju šķērso tranzītā, ja personai ir biļete tālākam starptautiskam pasažieru pārvadājumam, vai kas Latviju šķērso ar savu vai citas personas transportlīdzekli;

4.12.1.2. 14 dienas jānovēro savs veselības stāvoklis un divas reizes dienā (no rīta un vakarā) jāmēra ķermeņa temperatūra;

4.12.1.3. nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums);

4.12.1.4. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, samazinot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c.), kā arī neizmantot sabiedrisko transportu, izņemot nokļūšanu pašizolācijas vietā pēc ierašanās Latvijā, ievērojot šā rīkojuma 4.37. apakšpunktā noteikto pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu;

4.12.1.5. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.1.5.1. piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.1.5.2. pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.1.5.3. ja nav citu risinājumu, uzliekot sejas masku un ievērojot divu metru distanci starp veikala apmeklētājiem un darbiniekiem, veikalu apmeklēt laikā, kad veikalā ir vismazāk cilvēku, kā arī stingri ievērot higiēnu (piemēram, mazgājot rokas, klepojot);

4.12.2. personām, kuras Slimību profilakses un kontroles centrs ir noteicis kā Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonas:

4.12.2.1. 14 dienas jānodrošina pašizolācija dzīvesvietā (mājas karantīna) un pieejamība, lai varētu sazināties un sadarboties ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Šajā laikā jāuzturas dzīvesvietā, nedrīkst doties uz darbu, sabiedriskām un publiskām vietām un telpām, kā arī vietām, kur uzturas liels skaits cilvēku;

4.12.2.2. 14 dienas jānovēro savs veselības stāvoklis un divas reizes dienā (no rīta un vakarā) jāmēra ķermeņa temperatūra;

4.12.2.3. nekavējoties jāzvana pa tālruni 113 vai 8303, ja parādās kādas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes (klepus, paaugstināta ķermeņa temperatūra (drudzis), elpas trūkums);

4.12.2.4. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, samazinot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs, neizmantot sabiedrisko transportu u. c.);

4.12.2.5. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.2.5.1. piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.2.5.2. pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.2.5.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.2.5.4. (svītrots ar MK 29.03.2020. rīkojumu Nr. 138);

4.12.2.6. pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par kontaktpersonas statusu, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;

4.12.3. personām, kurām apstiprināta Covid-19 diagnoze un kuru veselības stāvoklis pieļauj ārstēšanos mājās:

4.12.3.1. jāatrodas stingrā izolācijā. Šajā laikā nedrīkst pamest dzīvesvietu un jābūt pieejamam saziņai un sadarbībai ar ģimenes ārstu un citām ārstniecības personām. Jāievēro ģimenes ārsta vai citu ārstniecības personu norādījumi. Izolāciju drīkst pārtraukt tikai ar ārstējošā ārsta atļauju;

4.12.3.2. nepakļaut citas personas inficēšanās riskam, neveidojot tiešus kontaktus ar citiem cilvēkiem (neuzņemt viesus, nedoties privātās vizītēs u. c.);

4.12.3.3. pirmās nepieciešamības preču vai pārtikas iegādei jāizmanto kāda no šādām iespējām:

4.12.3.3.1. piegāde mājās, izvairoties no kontakta ar piegādātāju;

4.12.3.3.2. pārtikas vai preču piegāde, ko nodrošina tuvinieki, atstājot iepirkumus pie durvīm;

4.12.3.3.3. lūgt pašvaldības sociālā dienesta palīdzību, izvairoties no tieša kontakta ar sociālo darbinieku;

4.12.3.4. pieprasot un saņemot pakalpojumu, informē pakalpojuma sniedzēju par inficēšanos ar Covid-19, kā arī pirms jebkura tieša fiziska kontakta ar citu personu informē par inficēšanās risku;

4.12.¹ šā rīkojuma 4.12.1 apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā neattiecas uz transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas atgriežas no darba braucieniem un komandējumiem, ja viņiem nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un viņi nav atzīti par Covid-19 infekcijas slimības kontaktpersonām. Ārpus darba laika minētajām personām ir jānodrošina pašizolācija, jānovēro savs veselības stāvoklis (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un jāievēro šā rīkojuma 4.12.1.3., 4.12.1.4. un 4.12.1.5. apakšpunktā minētās prasības;

4.12.² par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontrolei noteikt Valsts policiju, kurai, ja nepieciešams, ir tiesības iesaistīt pašvaldības policiju;

4.12.³ par atbildīgo institūciju šā rīkojuma 4.12.2. un 4.12.3. apakšpunktā minētajām personām noteikto prasību izpildes kontrolei noteikt Veselības inspekciju, kurai, ja nepieciešams, ir tiesības iesaistīt Valsts policiju un pašvaldības policiju. Slimību profilakses un kontroles centrs nodod personas datus (vārds, uzvārds, personas kods, tālruņa numurs, karantīnas vietas un faktiskās dzīvesvietas adrese) Veselības inspekcijai, Valsts policijai un pašvaldības policijai vai nodrošina minētajām institūcijām piekļuvi personas datiem, lai tās varētu veikt šajā apakšpunktā, kā arī šā rīkojuma 4.12.2. un 4.12.3. apakšpunktā minētajām personām noteikto prasību izpildes kontroli;

4.12.⁴ (svītrots no 12.05.2020. ar MK 07.05.2020. rīkojumu Nr. 254, sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu);

4.12.⁵ Valsts policijai, iesaistot pašvaldības policiju, ir tiesības meklēt un kontrolēt šā rīkojuma 4.12.1., kā arī 4.12.2. un 4.12.3. apakšpunktā minētās personas pēc Slimību profilakses un kontroles centra vai Veselības inspekcijas lūguma. Valsts policijai un pašvaldības policijai ir tiesības minētās personas piespiedu kārtā nogādāt karantīnas vietā vai viņu faktiskajā dzīvesvietā;

4.12.⁶ ekonomikas ministrs, saskaņojot ar veselības ministru, nosaka kritērijus pēc kuriem ārvalstniekiem, kuru ierašanās Latvijā nepieciešama Latvijas komersantu saistību izpildei, netiek piemērota šo noteikumu 4.12.1. apakšpunktā minētā prasība par pašizolāciju (mājas karantīnu) darba pienākumu veikšanas laikā, ja personai nav novērojamas akūtas elpošanas ceļu infekcijas pazīmes un tiek ievērotas šā rīkojuma 4.12.1.2., 4.12.1.3. un 4.12.1.4. apakšpunktā minētās prasības;

4.13. atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Aizsardzības ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Iekšlietu ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.¹ panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Ārlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.13.¹ izdevumus, kas saistīti ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm virsstundu darbu, segt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" atbilstoši faktiskajam virsstundu apjomam, kas izveidojies četru mēnešu periodā un saistīts ar ārkārtas pasākumu veikšanu. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram noteiktajā kārtībā iesniegt Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (attiecīgajām tās sistēmas iestādēm) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.13.² atļaut pašvaldības policijas, bāriņtiesas un pašvaldības sociālo dienestu darbiniekiem, kā arī to sociālo pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet kopā ar normālo darba laiku nepārsniedz 60 darba stundas nedēļā;

4.13.³ pašvaldību atbalstam, kas tiek sniegts atbilstoši Ministru kabineta 2015. gada 8. decembra noteikumiem Nr. 709 "Noteikumi par izmaksu noteikšanas metodiku un kārtību, kādā pašvaldība atbilstoši tās noteiktajām vidējām izmaksām sedz pirmsskolas izglītības programmas izmaksas privātai izglītības iestādei", līdz ārkārtējās situācijas beigām nepiemēro minēto noteikumu 9. punktā noteikto ierobežojumu bērna prombūtnei veselības stāvokļa vai citu attaisnojošu iemeslu dēļ;

4.13.⁴ lai nodrošinātu kuģošanas drošību, atļaut ostu un to kontrolēto kapitālsabiedrību darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā apakšpunktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi;

4.14. atļaut valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Nacionālajam veselības dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts probācijas dienestam, Valsts zemes dienestam, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts kancelejai, Slimību profilakses un kontroles centram, Valsts ieņēmumu dienestam, Ārlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijas resoram, Tiesu administrācijai, Saeimas Administrācijai (lai nodrošinātu attālinātu un nepārtrauktu Saeimas darbu, kā arī pamatojoties uz Saeimas Prezidija 2020. gada 2. aprīļa lēmumu "Par aicinājumu papildināt Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumu Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu""), sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, un Aizsardzības ministrijas resoram nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Ministrijām veikt papildu finanšu līdzekļu uzskaiti, kas nepieciešami izdevumu segšanai par minētajām iegādēm, un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.14.¹ lai nodrošinātu nepieciešamos risinājumus Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, atļaut valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, pašvaldību institūcijām un iestādēm iegādāties preces un pakalpojumus, kas nepieciešami pašvaldības iestāžu un sociālo pakalpojumu sniedzēju personālam, sociālo pakalpojumu saņēmējiem un pašvaldības iedzīvotāju izmitināšanai, uzraudzībai, ēdināšanai, higiēnai, drošībai, pārvietošanai, nodrošināšanai ar individuālās aizsardzības un dezinfekcijas līdzekļiem, drēbēm, veļu un citiem priekšmetiem un pakalpojumiem, nepiemērojot Publisko iepirkumu likumu un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likumu;

4.15. atbildīgajām ministrijām atjaunot valsts materiālās rezerves un organizēt papildu preču iegādi valsts drošības un veselības pasākumu īstenošanai, ja nepieciešams, pārsniedzot valsts materiālo rezervju nomenklatūrā noteiktos apjomus. Ministrijām veikt uzskaiti par minēto iegāžu apmaksai nepieciešamajiem papildus finanšu līdzekļiem un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";

4.16. noteikt šādus starptautisko pārvadājumu nosacījumus:

4.16.1. ar 2020. gada 17. martu aizliegt starptautiskos pasažieru pārvadājumus caur lidostām, ostām, ar autobusiem un dzelzceļa transportu, izņemot pasažieru pārvadājumus ar valsts gaisa kuģiem un militāro transportu, kā arī privātos un biznesa lidojumus (ja ir ne vairāk par pieciem pasažieriem);

4.16.2. ar 2020. gada 15. maiju atsākt starptautiskos pasažieru gaisa, jūras, autobusa un dzelzceļa pārvadājumus uz Lietuvu un Igauniju vai no Lietuvas un Igaunijas;

4.16.3. atļaut satiksmes ministram izdarīt izņēmumus attiecībā uz starptautiskajiem pasažieru pārvadājumiem;

4.16.4. satiksmes ministrs var noteikt ierobežojumus un nosacījumus starptautisko pasažieru gaisa pārvadājumu, jūras pārvadājumu, autopārvadājumu un dzelzceļa pārvadājumu veikšanai;

4.16.¹ Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra sniedz atbalstu komersantiem, kuru darbiniekiem nepieciešams atgriezties Latvijas Republikā, kā arī komersantiem, kuriem saistību izpildei nepieciešams nosūtīt darbiniekus darbam uz citām Eiropas Savienības dalībvalstīm vai ievest ārvalstu darbiniekus Latvijas Republikā. Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra apkopo informāciju par starptautiskiem pasažieru pārvadātājiem, kā arī koordinē šā rīkojuma 4.16. apakšpunktā minētā lēmuma pieņemšanai nepieciešamās informācijas iesniegšanu;

4.16.² komersantam, kura darbinieki pēc darba ārvalstīs ierodas Latvijas Republikā, ir pienākums nogādāt tos līdz viņu dzīvesvietai, neizmantojot sabiedrisko transportu;

4.17. ar 2020. gada 17. martu aizliegt personu un transportlīdzekļu pārvietošanos caur lidostu, ostu, dzelzceļa un autoceļu Eiropas Savienības ārējās robežas robežšķērsošanas vietām, kā arī robežšķērsošanas vietās, kas paredzētas vietējai pierobežas satiksmei, izņemot kravu pārvadājumus. Atļaut ārlietu ministram vai Valsts robežsardzes priekšniekam izdarīt izņēmumus attiecībā uz personu un transportlīdzekļu pārvietošanos. Minētais aizliegums neattiecas uz:

4.17.1. transporta un pasažieru pārvadājumu pakalpojumu sniedzēju darbiniekiem un pasažieru, kravas vai tehnisko reisu apkalpēm, kas ierodas Latvijas Republikā vai izbrauc no tās, pildot darba pienākumus;

4.17.2. šā rīkojuma 4.16.1., 4.16.2. un 4.16.3. apakšpunktā minētajiem pasažieriem;

4.17.3. jūrniekiem, lai viņi varētu nokļūt savā darbavietā uz kuģa vai atgriezties no tās;

4.17.4. ārzemniekiem, kuru ievešanas nepieciešamību Latvijā komersantu saistību izpildei apliecinājusi Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra;

4.17.¹ atļaut Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, ieceļot Latvijas Republikā no Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts vai Šveices un izceļot no tās;

4.18. atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem un ārzemniekiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir Latvijas Republika, vienu reizi ieceļot caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām, lai atgrieztos pastāvīgajā dzīvesvietā;

4.18.¹ ja Latvijas Republikas valstspiederīgajam zudis ceļošanas dokuments, Ārlietu ministrijas Konsulārais departaments pēc pārvadātāja pieprasījuma sniedz atļauju iekāpšanai tiešajā reisā uz Latviju un par to informē Valsts robežsardzi personas ielaišanai Latvijā šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajās robežšķērsošanas vietās;

4.18.² atļaut Latvijas Republikas valstspiederīgajiem, kuru pastāvīgā dzīvesvieta ir ārvalstīs, vienu reizi izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām, lai atgrieztos savas pastāvīgās dzīvesvietas valstī;

4.18.³ atļaut Eiropas Savienības, Eiropas Ekonomikas zonas un Šveices valstspiederīgajiem, kā arī personām, kuras pastāvīgi dzīvo šajās valstīs, vienu reizi šķērsot Latvijas Republikas teritoriju šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajās robežšķērsošanas vietās, lai atgrieztos savā mītnes zemē;

4.19. atļaut ārzemniekiem izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

4.19.¹ pirms atgriešanās Latvijas Republikā persona rakstiski apliecina, ka, ierodoties Latvijas Republikā, ievēros īpašus piesardzības pasākumus atbilstoši šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktam, tai skaitā nodrošinās pašizolāciju. Minētajā apliecinājumā persona norāda savu vārdu, uzvārdu, personas kodu, kontakttālruni saziņai un faktiskās dzīvesvietas adresi, kurā persona ir sasniedzama. Ja faktiskās dzīvesvietas adrese atšķiras no pašizolācijas vietas adreses, personai ir pienākums nekavējoties par to paziņot Valsts policijai. Šā rīkojuma 4.12.¹ apakšpunktā minētās personas, norādot savu vārdu, uzvārdu, personas kodu un kontakttālruni, rakstiski apliecina, ka, uzturoties Latvijā, ārpus darba laika nodrošinās pašizolāciju, novēros savu veselības stāvokli (divas reizes dienā – no rīta un vakarā – mērot ķermeņa temperatūru) un ievēros šā rīkojuma 4.12.1.3., 4.12.1.4. un 4.12.1.5. apakšpunktā minētās prasības. Attiecīgais pārvadātājs ir atbildīgs par aizpildīta personas apliecinājuma nodošanu Valsts robežsardzei;

4.19.² ņemot vērā, ka šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontroli nodrošina Valsts policija, Valsts robežsardze aizpildītos apliecinājumus nodod Valsts policijai. Valsts policija pēc Slimību profilakses un kontroles centra pieprasījuma sniedz informāciju par nepieciešamību veikt epidemioloģisko izmeklēšanu šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minētajām personām;

4.19.³ atļaut Ziemeļatlantijas līguma organizācijas un Eiropas Savienības dalībvalstu bruņoto spēku militārpersonām, bruņotajos spēkos nodarbinātajām civilpersonām, šo militārpersonu vai civilpersonu apgādājamiem un citām ar bruņotajiem spēkiem saistītām personām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

4.20. atļaut ārvalstu diplomātiem, kas strādā Latvijā, kā arī personām, kas ierodas Latvijā humānu apsvērumu dēļ un valsts interešu nodrošināšanai, ieceļot Latvijas Republikā un izceļot no Latvijas Republikas caur šā rīkojuma 4.17. apakšpunktā minētajām robežšķērsošanas vietām;

4.21. (svītrots no 12.05.2020. ar MK 07.05.2020. rīkojumu Nr. 254, sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu);

4.21.¹ ārlietu ministrs, ņemot vērā situāciju ārvalstīs, var lemt par diplomātu un diplomātiskā un konsulārā dienesta ierēdņu un darbinieku pārcelšanu uz laiku no viņu dienesta vietas ārvalstī uz Latviju, nesaglabājot Ministru kabineta 2010. gada 29. jūnija noteikumos Nr. 602 "Noteikumi par pabalstu un kompensāciju apmēriem diplomātiskā un konsulārā dienesta amatpersonām (darbiniekiem), valsts tiešās pārvaldes amatpersonām (darbiniekiem), karavīriem, prokuroriem un sakaru virsniekiem par dienestu ārvalstīs un to izmaksas kārtību" (turpmāk – noteikumi Nr. 602) paredzēto algas pabalstu, pabalstu par laulātā uzturēšanos ārvalstī, pabalstu par bērna uzturēšanos ārvalstī un pabalstu dienesta vajadzībām izmantojamā transporta izdevumu segšanai. Aprēķinot prombūtni 2020. gadā saskaņā ar noteikumu Nr. 602 11. un 12. punktu, ārkārtējās situācijas laikposms netiek ņemts vērā;

4.22. Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar tirdzniecības jomas pārstāvjiem sagatavot un ekonomikas ministram apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai tirdzniecības vietās;

4.22.¹ Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Veselības ministriju un ēdināšanas jomas pārstāvjiem sagatavot un ekonomikas ministram apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās;

4.22.² Veselības ministrijai sadarbībā ar attiecīgās jomas pārstāvjiem sagatavot un veselības ministram apstiprināt pasākumus tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem sociālās distancēšanās nodrošināšanai. Tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai saglabāt šādu informāciju par klientu – vārds, uzvārds, tālrunis;

4.22.³ (svītrots no 12.05.2020. ar MK 07.05.2020. rīkojumu Nr. 254, sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu);

4.22.⁴ (svītrots no 12.05.2020. ar MK 07.05.2020. rīkojumu Nr. 254, sk. grozījuma 1. punkta ievaddaļu);

4.22.⁵ Veselības ministrijai sagatavot un veselības ministram apstiprināt pasākumus rīcībai ar tāda miruša cilvēka ķermeni, kurš ir bijis inficēts ar Covid-19 vai par kuru ir aizdomas, ka tas ir bijis inficēts ar Covid-19;

4.23. gadījumos, kad netiek ievēroti šajā rīkojumā noteiktie pasākumi vai šā rīkojuma 4.19.¹ punktā noteiktajā apliecinājumā tiek norādītas nepatiesas ziņas, piemēro atbilstošu administratīvo vai kriminālo atbildību;

4.24. (svītrots ar MK 21.05.2020. rīkojumu Nr. 279);

4.24.¹ (svītrots ar MK 30.04.2020. rīkojumu Nr. 235);

4.24.² Veselības ministrijai (Veselības inspekcijai) pastiprināt dezinfekcijas līdzekļu (biocīdu) tirgus uzraudzību;

4.25. Ministru kabineta sēdes var tik organizētas attālināti vai aptaujas kārtībā, izmantojot videokonferences, konferences zvanu, kā arī izmantojot citus informācijas tehnoloģijas rīkus saskaņā ar Ministru prezidenta noteikto kārtību;

4.26. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.27. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.28. (svītrots ar MK 14.05.2020. rīkojumu Nr. 258);

4.29. pilnvarot zemkopības ministru ārkārtējās situācijas laikā pieņemt ar Covid-19 ierobežošanas un seku novēršanas pasākumiem saistītus lēmumus pārtikas aprites, lauksaimniecības, meža nozares un zivsaimniecības jomā;

4.30. noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tet" nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8303 nodrošināšanu personu saziņai ar sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Centrālā laboratorija" ārkārtējās situācijas laikā. Visiem zvaniem uz kodu 8303 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemēro nulles tarifu;

4.30.¹ noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tet" nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8345, kuru vienotas komunikācijas nodrošināšanai ārkārtējā situācijā izmanto Valsts kanceleja. Visiem zvaniem uz kodu 8345 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemērot nulles tarifu;

4.30.² ņemot vērā Covid-19 izplatības ierobežošanai noteiktos pasākumus un lai nodrošinātu oficiālo statistiku par darbaspēku (darbaspēka apsekojums), ienākumiem un dzīves apstākļiem (EU-SILC apsekojums), kā arī interneta lietošanu (IKT apsekojums), valsts akciju sabiedrībai "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei un Valsts ieņēmumu dienestam ir pienākums pēc Centrālās statistikas pārvaldes pieprasījuma sniegt to rīcībā esošo informāciju par fizisko personu kontakttālruņiem un e-pasta adresēm atbilstoši Centrālās statistikas pārvaldes sagatavotajam fizisko personu apsekojumu izlašu sarakstam;

4.31. (svītrots ar MK 14.05.2020. rīkojumu Nr. 258);

4.32. lai nodrošinātu likuma "Par valsts institūciju darbību ārkārtējās situācijas laikā saistībā ar Covid-19 izplatību" 16. pantā minēto prasību izpildi, Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (attiecīgajām iestādēm) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" izdevumu segšanai, kas saistīti ar dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanu, fasēšanu, iepakošanu un transportēšanu;

4.33. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.33.¹ ja valsts mantu nodod bezatlīdzības lietošanā sabiedriskā labuma organizācijai vai sociālajam uzņēmumam Covid-19 izplatības ierobežošanai un seku likvidēšanai, lēmumu par mantas nodošanu pieņem tās attiecīgās publiskas personas institūcijas vadītājs, kuras valdījumā ir attiecīgā manta. Šādos gadījumos publiskas personas kustamo mantu bezatlīdzības lietošanā nodod ar pieņemšanas un nodošanas aktu un nepiemēro Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5. panta sestajā daļā noteikto prasību par rakstveida līguma slēgšanu;

4.34. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.35. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.36. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.37. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram apstiprināt pasākumus, lai nodrošinātu epidemioloģiski drošu sabiedriskā transporta izmantošanu, tai skaitā paredzot pienākumu sabiedriskajā transportā valkāt mutes un deguna aizsegu;

4.37.¹ republikas pilsētu pašvaldības var noteikt papildu nosacījumus pilsētu sabiedriskā transporta izmantošanai;

4.38. saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojumu par sabiedrības informēšanu ārkārtējās situācijas laikā, mobilo sakaru operators atbilstoši tehniskajām iespējām iespējami ātri nosūta saviem sakaru lietotājiem un abonentiem īsziņu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par nepieciešamo rīcību ārkārtējā situācijā. Izpildot minēto uzdevumu, mobilo sakaru operators apstrādā elektronisko sakaru lietotāju un abonentu atrašanās vietas un citus personas datus;

4.38.¹ mobilo sakaru operators atbilstoši tehniskajām iespējām nosūta personām (viesabonentiem, kas reģistrējas Latvijas mobilo sakaru operatora tīklā, un Latvijas mobilo sakaru operatora balss pakalpojuma lietotājiem, kas reģistrējas sava operatora tīklā pēc viesabonēšanas), kas ieradušās Latvijā, automātisko paziņojumu ar Veselības ministrijas sagatavoto vienotā paziņojuma nosaukumu, saturu un paziņojumā norādāmo sūtītāju, ko mobilo sakaru operatoram iesniedz Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests;

4.39. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju lemj par Eiropas Savienības Komisijas 2020. gada 23. aprīļa Īstenošanas regulā (ES) 2020/568, ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju, minēto preču eksporta licenču izsniegšanu;

4.40. vides normatīvajos aktos noteikto sabiedrisko apspriešanu organizēt neklātienes formā (attālināti). Dabas resursu ieguves veicējam, piesārņojošās darbības operatoram, paredzētās darbības ierosinātājam vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājam nepieciešams sagatavot videoprezentāciju par piesārņojošo darbību (tai skaitā tās būtiskām izmaiņām), paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta vides pārskatu un ievietot to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē. Neklātienes apspriešanas notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā ieinteresētās puses var sūtīt jautājumus un saņemt atbildes dabas resursu ieguves veicēja, piesārņojošās darbības operatora, paredzētās darbības ierosinātāja vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātāja norādītajā e-pasta adresē;

4.41. noteikt, ka no teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem izrietošo un līdz 2020. gada 23. martam uzsākto teritorijas plānojumu publisko apspriešanu termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad valsts teritorijā ir ārkārtējā situācija;

4.42. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" atcelt vai atlikt sabiedriskās apspriešanas sanāksmes klātienē;

4.43. noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.¹ pantā noteiktajā kārtībā var nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu;

4.44. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.45. attiecībā uz ātri bojājošos kravu transportlīdzekļu vadītāju darba un atpūtas laiku noteikt, ka:

4.45.1. transportlīdzekļu ikdienas vadīšanas laikposms nedrīkst pārsniegt 11 stundas (esošo deviņu stundu vietā);

4.45.2. transportlīdzekļa iknedēļas vadīšanas laikposms nepārsniedz 60 stundas (esošo 56 stundu vietā);

4.45.3. kopējais uzkrātais transportlīdzekļa vadīšanas laikposms divu secīgu nedēļu laikā nepārsniedz 96 stundas (esošo 90 stundu vietā);

4.45.4. pēc piecarpus transportlīdzekļa vadīšanas stundām (esošo četrarpus stundu vietā) transportlīdzekļa vadītājs ievēro vismaz 45 minūšu pārtraukumu, izņemot gadījumu, ja viņam sākas atpūtas laiks;

4.45.5. 45 stundu regulāro iknedēļas atpūtu var saīsināt līdz 24 stundām, neprasot par to kompensāciju;

4.46. noteikt, ka vienreizējos papildu valsts budžeta izdevumus, kas tieši saistīti ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un tā seku pārvarēšanu, pamatā nodrošina, palielinot budžeta deficītu, savukārt attīstības projektu līdzfinansēšanai primāri izmanto Eiropas Savienības politiku un pārējās ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļus;

4.47. aizsardzības ministram lemt par Nacionālo bruņoto spēku atbalsta sniegšanu Valsts robežsardzei un Valsts policijai, kā arī civilās aizsardzības sistēmai, izvērtējot iestādes izteiktā pieprasījuma ietekmi uz Nacionālo bruņoto spēku tiešo uzdevumu izpildi;

4.48. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.49. darba devējs ārkārtējās situācijas laikā ir tiesīgs nodarbināt personu bez obligātās veselības pārbaudes veikšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas regulē obligātās veselības pārbaudes veikšanas kārtību, ja ar veselības ministra rīkojumu vai citu ārējo normatīvo aktu ir pārtraukta veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana, kas nepieciešama obligātās veselības pārbaudes veikšanai. Izņēmums neattiecas uz pirmreizējo veselības pārbaudi personām, kuras paredzēts nodarbināt darbā īpašos apstākļos atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 10. marta noteikumu Nr. 219 "Kārtība, kādā veicama obligātā veselības pārbaude" 2. pielikumam;

4.50. ja veselības aprūpes pakalpojumu sniegšana ir atjaunota, tad šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētās veselības pārbaudes (periodiskās veselības pārbaudes) veikšana nodrošināma ne vēlāk kā trīs mēnešu laikā, bet pirmreizējā vai ārpuskārtas veselības pārbaude ne vēlāk kā viena mēneša laikā no veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanas atjaunošanas brīža;

4.51. šā rīkojuma 4.49. apakšpunktā minētajai nodarbinātajai personai ir pienākums pēc darba devēja pieprasījuma sniegt informāciju darba devējam par savu veselības stāvokli, ciktāl tam ir būtiska nozīme paredzētā darba veikšanā;

4.52. (svītrots ar MK 09.04.2020. rīkojumu Nr. 174);

4.53. tieslietu ministram nodrošināt skaidrojumu sniegšanu par šajā rīkojumā ietvertajiem ierobežojumiem, kas attiecināmi uz reliģiskajām organizācijām.

4.53.¹ kultūras ministrs apstiprina pasākumus sociālās (fiziskās) distancēšanās nodrošināšanai kultūras institūcijās, piemēram, bibliotēkās, muzejos u. c.;

4.53.² vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs apstiprina pasākumus sociālās (fiziskās) distancēšanās nodrošināšanai, kas jāievēro, organizējot sapulces, gājienus un piketus;

4.54. epidemioloģiskās drošības pasākumos iesaistītās institūcijas atbilstoši to darbības uzdevumiem plāno individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezerves vismaz trim mēnešiem, kā arī sadarbojas atbilstoši izstrādātajam individuālo aizsardzības līdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu iegādes, piegāžu drošības, uzglabāšanas un izdales algoritmam:

4.54.¹ Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests uztur prioritāro institūciju un vajadzību sarakstu, iesniedz pieprasījumus Valsts aizsardzības militāro objektu iepirkumu centram par izsniedzamajiem resursiem apgādājamo koordinatoriem atbilstoši prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam un citus pieprasījumus šā rīkojuma 4.32. un 4.54. apakšpunktā noteikto vajadzību izpildei, nodrošina iegādāto preču uzglabāšanu un norakstīšanu pēc izsniegšanas, kā arī loģistikas atbalstu iegādāto preču transportēšanai un uzglabāšanai;

4.54.² Aizsardzības ministrija koordinē ražotāju un tirgotāju iesaisti un, ja nepieciešams, sagatavo mobilizācijas pieprasījumus kritisko izejvielu, produktu un materiāltehnisko līdzekļu piegādēm kritisko pakalpojumu sniedzējiem;

4.54.³ Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centrs sadarbībā ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem pārņem ar krīzi saistīto individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu rezervju pārvaldīšanu, tai skaitā iepirkumus veic centralizēti atbilstoši prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteiktajam preču apjomam, kā arī nodrošina iegādāto preču uzglabāšanu un norakstīšanu pēc izsniegšanas;

4.54.⁴ Nacionālie bruņotie spēki nodrošina loģistikas atbalstu iegādāto preču transportēšanai un uzglabāšanai, nogādājot tās katram apgādājamajam atbilstoši prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteiktajam apjomam;

4.54.⁵ Aizsardzības ministrija noteiktā kārtībā pieprasa finansējuma piešķiršanu Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" prioritāro institūciju un vajadzību sarakstā noteikto preču iegādes un transportēšanas izdevumu segšanai;

4.54.⁶ atļaut izsniegt individuālos aizsardzības līdzekļus izglītības iestāžu reģistrā reģistrētajām vispārējās un profesionālās izglītības iestādēm, kuras īsteno pamatizglītības un vidējās izglītības programmas, ārstniecības iestādēm, kas nav līgumattiecībās ar Nacionālo veselības dienestu, pašvaldībām, tai skaitā pašvaldību sociālās aprūpes iestādēm un pašvaldības policijai, kā arī Iekšlietu ministrijas institūcijām. Šādā gadījumā nav jānoskaidro valsts iestāžu un atvasinātu publisku personu vai to iestāžu vajadzības;

4.54.⁷ ņemot vērā Eiropas Komisijas 2020. gada 13. marta ieteikumā Nr. 2020/403 par atbilstības novērtēšanas un tirgus uzraudzības procedūrām Covid-19 apdraudējuma kontekstā 8. punktu, publisko personu organizētajos iepirkumos atļauts iegādāties individuālos aizsardzības līdzekļus un medicīniskās ierīces (turpmāk – preces), kam nav uzsākta vai pilnībā pabeigta atbilstības novērtēšanas procedūra un kuras nav marķētas ar CE marķējumu, ja tiek izpildīti visi šie nosacījumi:

4.54.⁷ 1. preces ražotas saskaņā ar piemērojamiem Eiropas standartiem vai Pasaules Veselības organizācijas atzītām tehniskām specifikācijām, kas nodrošina atbilstošu drošuma līmeni kā piemērojamie Eiropas standarti;

4.54.⁷ 2. pamatojoties uz saimnieciskās darbības veicēju iesniegtajiem pierādījumiem, Patērētāju tiesību aizsardzības centrs attiecībā uz individuālajiem aizsardzības līdzekļiem vai Veselības inspekcija attiecībā uz medicīniskajām ierīcēm ir atzinusi šo preču atbilstību;

4.54.⁷ 3. preces tiek iepirktas, lai ierobežotu Covid-19 un novērstu vīrusa tālāku izplatīšanos, un šīs preces nenonāk tirdzniecībā;

4.55. atļaut profesionālās kvalifikācijas pilnveides programmu, zināšanu pilnveides izglītības programmu un darba devēja organizēto apmācību īstenotājiem nodrošināt attālināti Bērnu tiesību aizsardzības likuma 5.¹ panta pirmajā daļā noteiktajiem speciālistiem speciālo zināšanu apguvi atbilstoši Ministru kabineta 2014. gada 1. aprīļa noteikumiem Nr. 173 "Noteikumi par kārtību, kādā apgūst speciālās zināšanas bērnu tiesību aizsardzības jomā, šo zināšanu saturu un apjomu;

4.56. noteikt, ka saslimšana ar Covid-19 nav uzskatāma par nelaimes gadījumu darbā atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 25. augusta noteikumiem Nr. 950 "Nelaimes gadījumu darbā izmeklēšanas un uzskaites kārtība", 2016. gada 1. marta noteikumiem Nr. 116 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kas notikuši ar Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm" un 2020. gada 21. janvāra noteikumiem Nr. 42 "Kārtība, kādā izmeklē un uzskaita nelaimes gadījumus darbā, kuros cietušas valsts drošības iestāžu amatpersonas un darbinieki" un darba devējam nav jāveic šāda gadījuma izmeklēšana un uzskaite;

4.57. tieslietu ministram noteikt atvieglojumus pašvaldību saistošo noteikumu publicēšanai oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis";

4.58. noteikt, ka institūcija (tai skaitā kapitālsabiedrība), kas veikusi iepirkumu saskaņā ar šā rīkojuma 4.14. vai 4.14.¹ apakšpunktu, savā pircēja profilā, kas atrodas valsts elektroniskās informācijas sistēmas tīmekļvietnē un paredzēts piedāvājumu un pieteikumu saņemšanai, ievieto informāciju par noslēgtajiem līgumiem, norādot vismaz piegādātāja nosaukumu, reģistrācijas numuru un iepirkuma priekšmetu, līguma noslēgšanas datumu un kopējo summu, pievienojot līgumu, to grozījumu (ja tādi ir bijuši) un attiecīgo preču sertifikātu datnes. Pircēja profila informācija tiek pārpublicēta Latvijas atvērto datu portālā data.gov.lv, kā arī Valsts kancelejas uzturētajā tīmekļvietnē www.covid19.gov.lv. Informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai, bet par laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 6. maijam – līdz 2020. gada 6. maijam;

4.59. noteikt, ka institūcija, kas nodevusi publiskas personas mantu bez atlīdzības lietošanā vai īpašumā citai personai, savā tīmekļvietnē, bet, ja tādas nav, – attiecīgās ministrijas vai pašvaldības tīmekļvietnē ievieto informāciju par šādu mantas nodošanu, norādot vismaz nodotās mantas aprakstu, apjomu, saņēmēju un bilances vērtību. Informācija par kārtējo nedēļu publicējama līdz nākamās nedēļas trešdienai, bet par laikposmu no 2020. gada 12. marta līdz 14. aprīlim – līdz 2020. gada 24. aprīlim;

4.60. Valsts robežsardze apkopo, sagatavo un atbilstošā kārtībā saskaņo ar valsts aģentūru "Civilās aviācijas aģentūra" un valsts akciju sabiedrību "Latvijas gaisa satiksme" nepieciešamos īslaicīgos gaisa telpas zonas ierobežojumus saistībā ar Covid-19 izplatības ierobežošanu un personu datu aizsardzību. Informāciju par saskaņotajiem īslaicīgajiem gaisa telpas zonas ierobežojumiem Valsts robežsardze noteiktā kārtībā nodod valsts akciju sabiedrībai "Latvijas gaisa satiksme" publicēšanai/paziņošanai (NOTAM);

4.61. zvērināts notārs, Notariāta likuma 154. panta trešajā daļā noteiktajā kārtībā informējot tieslietu ministru par darba tiesisko attiecību izbeigšanu ar zvērinātu notāra palīgu, norāda, vai darba tiesiskās attiecības izbeigtas Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ. Zvērināta notāra palīgs ir atbrīvots no zvērināta notāra palīga eksāmena kārtošanas, ja darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru izbeigtas Covid-19 ārkārtējās situācijas dēļ un jaunas darba tiesiskās attiecības ar zvērinātu notāru uzsāktas ne vēlāk kā vienu gadu pēc ārkārtējās situācijas atcelšanas;

4.62. lai nodrošinātu ārstniecības personu pieejamību, ārstniecības iestāžu darbību un valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu pieejamību:

4.62.1. Nacionālajam veselības dienestam par ārkārtējās situācijas laikā ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem veselības aprūpes pakalpojumiem – plānveida stacionārajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, sekundārajiem ambulatorajiem veselības aprūpes pakalpojumiem, ambulatorajiem laboratoriskajiem veselības aprūpes pakalpojumiem un zobārstniecības pakalpojumiem, par kuru sniegšanu un apmaksu ir noslēgti līgumi ar Nacionālo veselības dienestu, bet pakalpojuma sniegšanai ir noteikti ierobežojumi vai tā sniegšana ir apgrūtināta, – izmaksāt kompensācijas maksājumu gatavības režīma nodrošināšanai – pakalpojuma tarifa darba samaksas (D), valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (S), pieskaitāmo un netiešo ražošanas izmaksu (U) un administratīvo izdevumu (A) elementu kopējo summu par ārstniecības iestādes nesniegtajiem valsts apmaksātajiem pakalpojumiem ārkārtējās situācijas laikā;

4.62.2. kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai ārstniecības iestādei tiek maksāts, ja ārstniecības iestādes faktiski sniegtais pakalpojumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā (kopā ar iepriekšējos periodos sniegto neapmaksāto pakalpojumu apjomu) ir mazāks par apjomu, kas attiecīgajam periodam tika paredzēts ar Nacionālo veselības dienestu noslēgtajā līgumā. Kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai neparedz pacientu līdzmaksājuma kompensēšanu;

4.62.3. ārstniecības iestāde no kompensācijas maksājuma gatavības režīma nodrošināšanai ir tiesīga segt tikai tos izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu, valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, pieskaitāmajām un netiešajām ražošanas izmaksām un administratīvajām izmaksām;

4.62.¹ lai nodrošinātu normatīvajos aktos noteiktās obligātās periodiskās veselības pārbaudes un plānotās atkārtotās veselības pārbaudes (turpmāk – veselības pārbaude) Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, veikt šādus pasākumus:

4.62.¹ 1. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram ārkārtējās situācijas laikā vienu reizi mēnesī veikt kompensācijas maksājumu valsts sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Iekšlietu ministrijas poliklīnika" (turpmāk – poliklīnika) par Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm neveiktajām veselības pārbaudēm, lai nodrošinātu Iekšlietu ministrijas Centrālās medicīniskās ekspertīzes komisijas (turpmāk – ekspertīzes komisija) gatavības režīmu;

4.62.¹ 2. kompensācijas maksājums gatavības režīma nodrošināšanai tiek maksāts, ja ekspertīzes komisijas faktiski sniegtais pakalpojumu apjoms ārkārtējās situācijas laikā ir mazāks par attiecīgajam periodam plānoto apjomu;

4.62.¹ 3. poliklīnika ir tiesīga no gatavības režīma nodrošināšanai paredzētā kompensācijas maksājuma segt izdevumus, kas saistīti ar darba samaksu un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām ekspertīzes komisijā nodarbinātajiem, kā arī ar poliklīnikas darbības nodrošināšanu saistīto izdevumu (preces un pakalpojumi, administratīvās izmaksas) attiecināmo daļu;

4.62.¹4. Iekšlietu ministrijas veselības un sporta centram noslēgt ar poliklīniku vienošanos par gatavības režīma nodrošināšanai paredzētā kompensācijas maksājuma apmēru un nosacījumiem;

4.63. atļaut Aizsardzības ministrijai, nepiemērojot mantas atsavināšanas procedūru – pārdošana izsolē, par iegādes cenu atsavināt iegādātos individuālos aizsarglīdzekļus un dezinfekcijas līdzekļus sabiedroto valstu bruņotajiem spēkiem Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai;

4.64. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram veikt individuālo aizsarglīdzekļu un dezinfekcijas līdzekļu centralizētu iepirkumu atbalsta sniegšanai Itālijas Republikai, Spānijas Karalistei un Sanmarīno Republikai Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai un seku apkarošanai, nepārsniedzot 100 000 euro apmēru, kā arī nodrošināt iegādāto preču uzglabāšanu un izsniegšanu. Ārlietu ministrijai organizēt iegādāto preču nogādāšanu minētajām valstīm. Valsts aizsardzības militāro objektu un iepirkumu centram segt transportēšanas izdevumus no šā rīkojuma 4.54.⁵ apakšpunktā norādītajiem līdzekļiem;

4.65. epidemioloģiskās drošības pasākumus attiecībā uz ārvalstu bruņoto spēku vienībām, kuras starptautiskās sadarbības ietvaros uzturas Latvijas Republikā, šķērso Latvijas Republikas valsts robežu, lai uzturētos tās teritorijā, kā arī šķērso Latvijas Republikas valsts robežu tranzītā, nosaka aizsardzības ministrs pēc saskaņošanas ar veselības ministru;

4.66. uzdot Finanšu ministrijai (Valsts kasei) veikt grozījumus valsts aizdevuma līgumos, kas noslēgti starp Latvijas Republiku un pašvaldībām, pagarinot valsts aizdevumu izsniegšanas termiņu līdz 2020. gada 31. decembrim, ja sākotnējais valsts aizdevuma izsniegšanas termiņš beidzas ārkārtējās situācijas laikā un ir saņemts pašvaldības pieteikums par aizdevuma izmaksas termiņa pagarinājumu, kā pamatojumu norādot Covid-19 krīzes izraisīto seku mazināšanu un novēršanu;

4.67. Eiropas Parlamenta un Padomes 2020. gada 25. maija Regulas (ES) 2020/698, ar ko nosaka īpašus un pagaidu pasākumus saistībā ar Covid-19 uzliesmojumu attiecībā uz dažu sertifikātu, apliecību, licenču un atļauju atjaunošanu vai pagarināšanu un dažu periodisku pārbaužu un periodisku mācību atlikšanu dažās transporta tiesību aktu jomās, prasības nav attiecināmas uz vadītāja apliecībām, tahogrāfu regulārajām pārbaudēm, vadītāju kartēm, tehniskajām apskatēm, Eiropas Kopienas atļaujām starptautiskajiem kravu un pasažieru pārvadājumiem un to kopijām, kā arī transportlīdzekļu vadītāju atestātiem, pamatojoties uz šīs regulas 3. panta 4. punktu, 4. panta 6. punktu, 5. panta 5. punktu, 7. panta 5. punktu un 8. panta 5. punktu.