Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta rīkojums Nr. 119

Rīgā 2020. gada 25. martā (prot. Nr. 17 35. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu"

1. Izdarīt Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas izsludināšanu" (Latvijas Vēstnesis, 2020, 51A., 52A., 52B., 54A., 56A. nr.) šādus grozījumus:

1.1. papildināt rīkojumu ar 2.1 punktu šādā redakcijā:

"2.1 Atbilstoši epidemioloģiskās situācijas attīstībai valstī veselības ministram ir tiesības:

2.1 1. izvērtējot epidemioloģiskos riskus un vienojoties ar ārstniecības jomas pārstāvjiem, ierobežot veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu (saglabājot tos veselības aprūpes pakalpojumus, kuri ir dzīvību glābjoši un kuriem nepieciešams nodrošināt terapijas nepārtrauktību), tai skaitā ierobežot ārstniecības personas tiesības sniegt veselības aprūpes pakalpojumus vairākās ārstniecības iestādēs;

2.1 2. aizliegt zāļu vairumtirgotājiem jebkādu Latvijas tirgum paredzētu zāļu eksportu uz trešajām valstīm, kā arī to zāļu izvešanu uz Eiropas Ekonomikas zonas valstīm, kuras minētas Zāļu valsts aģentūras tīmekļvietnē publicētajā sarakstā.";

1.2. izteikt 4.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.3. pārtraukt mācību procesa norisi klātienē visās izglītības iestādēs un nodrošināt mācības attālināti. Pārtraukt valsts centralizēto pārbaudījumu darbu norisi. Nodrošināt svešvalodu eksāmenu norisi laikposmā no 2020. gada 12. maija līdz 15. maijam. Par mācību procesa norisi militārajās izglītības iestādēs lēmumu pieņem aizsardzības ministrs. Par mācību procesa norisi iekšlietu sistēmas izglītības istādēs lēmumu pieņem iekšlietu ministrs. Sociālās korekcijas izglītības iestādei "Naukšēni" turpināt savu darbību. Bērniem, attiecībā uz kuriem laikposmā pēc ārkārtējās situācijas izsludināšanas ir pieņemts lēmums par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - ievietošana sociālās korekcijas izglītības iestādē - piemērošanu, minētā lēmuma izpildi atliek līdz ārkārtējās situācijas atcelšanai;";

1.3. izteikt 4.4. un 4.5. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.4. pārtraukt visu veidu izglītības procesu klātienes formā ārpus izglītības iestādēm, tai skaitā pārtraukt visu kultūrizglītības un sporta profesionālās ievirzes un interešu izglītības programmu mācību procesu (treniņu, sacensību un mēģinājumu norisi), kā arī sporta norises slēgtās vietās (telpās) un bērnu nometņu darbību;

4.5. neatkarīgi no apmeklētāju skaita atcelt un aizliegt visus sabiedrībai publiski pieejamos svētku, piemiņas, izklaides, kultūras, sporta un atpūtas pasākumus (tai skaitā naktsklubos, diskotēkās), sapulces, gājienus un piketus (atbilstoši likumā "Par sapulcēm, gājieniem un piketiem" minētajām definīcijām), reliģiskās darbības, kas veicamas pulcējoties. Pārtraukt sporta klubu darbību;";

1.4. papildināt rīkojumu ar 4.5.1 apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.5.1 ierobežot neorganizētu pulcēšanos kultūras, izklaides, atpūtas, ārpustelpu sporta un reliģisko norišu vietās, ja tajās vienlaikus pulcējas vairāk par 50 cilvēkiem. Noteikt, ka kultūras, izklaides, ārpustelpu sporta un citas atpūtas vietas darbu uzsāk ne agrāk kā plkst. 8.00 un beidz ne vēlāk kā plkst. 23.00;";

1.5. izteikt 4.13. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.13. atļaut valsts un pašvaldību ārstniecības iestādēs, kuras sniedz stacionāros veselības aprūpes pakalpojumus, kā arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestā nodarbinātajiem, Veselības ministrijas, Slimību profilakses un kontroles centra, Valsts ieņēmumu dienesta, Nacionālā veselības dienesta, Aizsardzības ministrijas resora, Izglītības un zinātnes ministrijas resora, Iekšlietu ministrijas resora un Ārlietu ministrijas ierēdņiem un darbiniekiem noteikt tādu virsstundu darba laiku, kas pārsniedz Darba likumā un Ārstniecības likuma 53.1 panta otrajā daļā noteikto maksimālo virsstundu laiku, bet nepārsniedz 60 stundas nedēļā. Uz šajā punktā minētajiem gadījumiem nav attiecināmi Darba likuma 136. panta ceturtās daļas noteikumi. Veselības ministrijai, Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijai, Iekšlietu ministrijai un Ārlietu ministrijai virsstundu darba apmaksai nepieciešamos papildu finanšu līdzekļus pieprasīt no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";";

1.6. izteikt 4.14. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.14. atļaut valsts kapitālsabiedrībām, stacionārajām ārstniecības iestādēm, Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam, Nacionālajam veselības dienestam, Nodrošinājuma valsts aģentūrai, Valsts policijai, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestam, Valsts robežsardzei, Iekšlietu ministrijas Informācijas centram, Ieslodzījuma vietu pārvaldei, Valsts probācijas dienestam, Valsts zemes dienestam, Iekšlietu ministrijas Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei, Valsts kancelejai, Slimību profilakses un kontroles centram, Valsts ieņēmumu dienestam, Ārlietu ministrijai, Izglītības un zinātnes ministrijas resoram, Tiesu administrācijai, sociālo pakalpojumu sniedzējiem, kuri nodrošina izmitināšanu, aprūpi un uzraudzību, un Aizsardzības ministrijas resoram nepiemērot Publisko iepirkumu likumu iegādēm (precēm un pakalpojumiem), kas nepieciešamas Covid-19 uzliesmojuma izplatības ierobežošanai, ārstniecībai un attiecīgo pasākumu organizēšanai, kā arī attālinātā mācību procesa nodrošināšanai. Ministrijām veikt papildu finanšu līdzekļu uzskaiti, kas nepieciešami izdevumu segšanai par minētajām iegādēm, un pieprasīt tos no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem";";

1.7. papildināt rīkojumu ar 4.19.2 apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.19.2 ņemot vērā, ka šā rīkojuma 4.12.1. apakšpunktā minēto prasību izpildes kontroli nodrošina Valsts policija, Valsts robežsardze aizpildītos apliecinājumus nodod Valsts policijai;";

1.10. papildināt rīkojumu ar 4.22.1, 4.22.2 un 4.22.3 apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.22.1 Ekonomikas ministrijai sadarbībā ar Zemkopības ministriju, Veselības ministriju un ēdināšanas jomas pārstāvjiem sagatavot un ekonomikas ministram apstiprināt pasākumus sociālās distancēšanās nodrošināšanai sabiedriskās ēdināšanas vietās;

4.22.2 Veselības ministrijai sadarbībā ar attiecīgās jomas pārstāvjiem sagatavot un veselības ministram apstiprināt pasākumus tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem sociālās distancēšanās nodrošināšanai. Tetovēšanas, pīrsinga un skaistumkopšanas pakalpojumu sniedzējiem epidemioloģiskās uzraudzības nodrošināšanai saglabāt šādu informāciju par klientu - vārds, uzvārds, tālrunis;

4.22.3 noteikt, ka brīvdienās un svētku dienās visos tirdzniecības centros, nodrošinot sociālās distancēšanās pasākumus, darbojas tikai pārtikas veikali, aptiekas (tai skaitā veterinārās aptiekas), optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, higiēnas un saimniecības preču veikali, kā arī būvniecības un dārzkopības preču veikali;";

1.11. izteikt 4.24. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.24. uzņēmumiem primāri nodrošināt pārtikas, zāļu un pirmās nepieciešamības preču piegādes, kā arī minēto preču ražošanai nepieciešamo izejvielu piegādi vietējā tirgus vajadzībām;";

1.12. izteikt 4.30. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.30. noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tet" nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8303 nodrošināšanu personu saziņai ar Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu ārkārtējās situācijas laikā. Visiem zvaniem uz kodu 8303 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemērot nulles tarifu;";

1.13. papildināt rīkojumu ar 4.30.1 apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.30.1 noteikt, ka sabiedrībai ar ierobežotu atbildību "Tet" nepiemēro Ministru kabineta 2009. gada 11. augusta noteikumos Nr. 892 "Noteikumi par numerācijas lietošanas tiesību ikgadējo valsts nodevu" noteikto valsts nodevu par publisko telefonu tīklu operatoru pakalpojumu kodu (4 cipari) 8345, kuru vienotas komunikācijas nodrošināšanai ārkārtējā situācijā izmanto Valsts kanceleja. Visiem zvaniem uz kodu 8345 no visiem elektronisko sakaru tīkliem piemērot nulles tarifu;";

1.14. izteikt 4.32. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.32. iekšlietu ministram lemt par Nodrošinājuma valsts aģentūrai iznīcināšanai nodoto spirtu saturošo šķidrumu ar spirta saturu virs 70 % (par kuriem saskaņā ar spēkā stājušos nolēmumu izlemta galīgā rīcība kriminālprocesā vai administratīvo pārkāpumu lietā, kas neparedz minēto spirtu saturošo šķidrumu atdošanu vai vērtības atlīdzināšanu) izmantošanu telpu un virsmu dezinfekcijai vai nodošanu komersantam dezinfekcijas līdzekļu izgatavošanai, lai ierobežotu Covid-19 izplatību ārkārtējās situācijas laikā. Iekšlietu ministrijai sagatavot un iekšlietu ministram iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā attiecīgu rīkojuma projektu par finansējuma piešķiršanu Iekšlietu ministrijai (attiecīgajām iestādēm) no valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" dezinfekcijas līdzekļa izgatavošanas, fasēšanas, iepakošanas un transportēšanas izdevumu segšanai;";

1.15. papildināt rīkojumu ar 4.37., 4.38., 4.39., 4.40., 4.41., 4.42. un 4.43. apakšpunktu šādā redakcijā:

"4.37. Satiksmes ministrijai sagatavot un satiksmes ministram apstiprināt pasākumus, lai samazinātu personu skaitu sabiedriskajā transportā un tādējādi nodrošinātu sociālo distancēšanos. Vienlaikus nodrošināt iespēju personām nokļūt darbā;

4.38. saņemot Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta paziņojumu par sabiedrības informēšanu ārkārtējās situācijas laikā, mobilo sakaru operators atbilstoši tehniskajām iespējām iespējami ātri nosūta saviem sakaru lietotājiem un abonentiem īsziņu ar Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta sagatavoto informāciju par nepieciešamo rīcību ārkārtējā situācijā. Izpildot minēto uzdevumu, mobilo sakaru operators apstrādā elektronisko sakaru lietotāju un abonentu atrašanās vietas un citus personas datus;

4.39. Ārlietu ministrija sadarbībā ar Veselības ministriju un Ekonomikas ministriju lemj par Eiropas Savienības Komisijas 2020. gada 14. marta Īstenošanas regulā (ES) 2020/402, ar ko uz noteiktu ražojumu eksportu attiecina prasību uzrādīt eksporta atļauju, minēto preču eksporta licenču izsniegšanu;

4.40. vides normatīvajos aktos noteikto sabiedrisko apspriešanu organizēt neklātienes formā (attālināti). Dabas resursu ieguves veicējam, piesārņojošās darbības operatoram, paredzētās darbības ierosinātājam vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātājam nepieciešams sagatavot videoprezentāciju par piesārņojošo darbību (tai skaitā tās būtiskām izmaiņām), paredzēto darbību vai plānošanas dokumenta vides pārskatu un ievietot to savā un vietējās pašvaldības tīmekļvietnē. Neklātienes apspriešanas notiek ne mazāk kā piecas darbdienas, kuru laikā ieinteresētās puses var sūtīt jautājumus un saņemt atbildes dabas resursu ieguves veicēja, piesārņojošās darbības operatora, paredzētās darbības ierosinātāja vai plānošanas dokumenta vides pārskata izstrādātāja norādītajā e-pasta adresē;

4.41. noteikt, ka no teritorijas attīstības plānošanas normatīvajiem aktiem izrietošo un līdz 2020. gada 23. martam uzsākto sabiedrisko vai publisko apspriešanu termiņos netiek ieskaitīts laiks, kad valsts teritorijā ir ārkārtējā situācija;

4.42. īpaši aizsargājamo dabas teritoriju dabas aizsardzības plānu izstrādātājiem atbilstoši Ministru kabineta 2007. gada 9. oktobra noteikumiem Nr. 686 "Noteikumi par īpaši aizsargājamās dabas teritorijas dabas aizsardzības plāna saturu un izstrādes kārtību" atcelt vai atlikt sabiedriskās apspriešanas sanāksmes klātienē;

4.43. noteikt, ka Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome, pieņemot attiecīgu lēmumu, atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 5. panta otrajai daļai un 62. panta sestajai daļai Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma 5.1 pantā noteiktajā kārtībā var nodot Latvijas sabiedrisko mediju veidotos un pārraidītos ziņu un informatīvi analītiskos raidījumus bezatlīdzības lietošanā citiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem, kā arī lemt par to lietošanas pārtraukšanu, ja elektroniskais plašsaziņas līdzeklis neievēro Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu."

2. Valsts kancelejai saskaņā ar likuma "Par ārkārtējo situāciju un izņēmuma stāvokli" 9. panta trešo daļu paziņot Saeimas Prezidijam par Ministru kabineta pieņemto lēmumu un atbilstoši minētā likuma 9. panta ceturtajai daļai informēt sabiedriskos elektroniskos plašsaziņas līdzekļus par pieņemto lēmumu.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Veselības ministre I. Viņķele

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2020. gada 12. marta rīkojumā Nr. 103 "Par ārkārtējās situācijas .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 119Pieņemts: 25.03.2020.Stājas spēkā: 25.03.2020.Zaudē spēku: 10.06.2020.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 60A, 25.03.2020. OP numurs: 2020/60A.6
Saistītie dokumenti
  • Grozītais
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
313433
25.03.2020
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)