1.pants. Darbinieku līdztiesība Latvijas Republikā

Latvijas Republikā fiziskajām personām darba tiesiskajās attiecībās nodrošināta līdztiesība neatkarīgi no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa.

(14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

2.pants. Darbinieku galvenās darba tiesības un pienākumi

Darbiniekiem, noslēdzot darba līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz darba samaksu, kas nav mazāka par valsts noteikto minimumu, tiesības uz atpūtu saskaņā ar likumiem par darbadienas un darba nedēļas ierobežošanu un ikgadējiem apmaksātiem atvaļinājumiem, tiesības uz drošiem un veselībai nekaitīgiem darba apstākļiem, tiesības apvienoties arodu organizācijās, tiesības uz materiālo nodrošinājumu valsts sociālās apdrošināšanas kārtībā no valsts līdzekļiem vecumā, kā arī slimības vai pilnīgas vai daļējas darbaspēju zaudēšanas gadījumā.

Darbinieku pienākums ir ievērot darba līguma nosacījumus, iekšējās darba kārtības noteikumus, saudzīgi izturēties pret darba devēja mantu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

3.pants. Kolhozu un citu kooperatīvo organizāciju biedru darba regulēšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

4.pants. Latvijas Republikas darba likumdošanas akti

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti ir šis kodekss, Latvijas Republikas likumi un likumpamatotie akti, kas regulē darba attiecības.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

5.pants. Latvijas Republikas darba likumdošanas aktu piemērošana

Latvijas Republikas darba likumdošanas akti attiecas uz visiem darbiniekiem un darba devējiem neatkarīgi no to statusa un īpašuma formas, ja darba attiecības dibinās uz darba līguma pamata (14.pants).

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

6.pants. Ārvalstu darba likumdošanas aktu piemērošana Latvijas Republikas teritorijā

Ārvalstu pilsoņu darba tiesiskās attiecības nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem un starpvalstu līgumiem.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

7.pants. Darbinieku stāvokli pasliktinošu darba līgumu nosacījumu spēkā neesamība

Nav spēkā darba līgumu nosacījumi, kas salīdzinājumā ar Latvijas Republikas darba likumdošanas aktiem pasliktina darbinieku stāvokli.

Darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu ir tiesīgs no paša līdzekļiem noteikt darbiniekiem darba, sociālos un sadzīves atvieglojumus papildus likumdošanas aktos paredzētajiem atvieglojumiem.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

(Nodaļas nosaukums 17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

8.pants. Darba koplīguma puses un tā noslēgšana

Darba koplīgums ir vienošanās, ko likumā noteiktajā kārtībā reģistrēta darbinieku aroda organizācija vai darbinieku pilnvaroti pārstāvji, ja šādas organizācijas nav, slēdz ar darba devēju par darba, tā samaksas un sociālās aizsardzības nosacījumiem.

Darba devējs nav tiesīgs atteikties slēgt saskaņotu darba koplīgumu.

Darba koplīgumu noslēdz rakstveidā vai nu uz noteiktu laiku, ko nosaka, pusēm vienojoties, vai konkrēta darba veikšanai.

Darba koplīgumā ietvertās saistības attiecas uz darba devēju un visiem darbiniekiem, ja darba koplīgumā nav paredzēts citādi.

Darba devējam ar darba koplīgumu jāiepazīstina visi darbinieki, kas ar to ir darba attiecībās uz darba līguma pamata.

Darba koplīgumā nedrīkst paredzēt mazākas darbinieku tiesību garantijas, nekā noteikts Latvijas Republikas likumdošanas aktos.

Darba koplīguma saturu, noslēgšanas un izpildes nodrošināšanas, kā arī darba strīdu izskatīšanas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par darba koplīgumiem" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 21./22.nr.).

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

9.pants. Kolektīvā līguma saturs

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

10.pants. Kolektīvo līgumu noslēdzot un grozot radušos domstarpību izšķiršana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

11.pants. Kolektīvā līguma grozīšana un papildināšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

12.pants. Kolektīvā līguma izpildes kontrole un pārskati par tā izpildi

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

13.pants. Arodbiedrību atbrīvošana no mantiskās atbildības pēc kolektīvā līguma

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

(Nodaļas nosaukums 06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

14.pants. Darba līguma puses un saturs

Darba līgums ir tāda rakstveida vienošanās starp darbinieku un darba devēju, saskaņā ar kuru darbinieks apņemas veikt noteiktu darbu, pakļaujoties iekšējai darba kārtībai vai darba devēja rīkojumiem, bet darba devējs apņemas nodrošināt darba samaksu un darba apstākļus, kas paredzēti likumdošanas aktos, darba koplīgumā un pusēm vienojoties.

Darbinieks ir tiesīgs slēgt darba līgumu ar vairākiem darba devējiem, ja tas nav pretrunā ar likumiem, darba koplīgumu un pušu vienošanos.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

15.pants. Garantijas, pieņemot darbā

Pieņemot darbā, nav pieļaujama nekāda tieša vai netieša tiesību ierobežošana, kā arī tiešu vai netiešu priekšrocību noteikšana atkarībā no rases, ādas krāsas, dzimuma, vecuma, reliģiskās, politiskās vai citas pārliecības, nacionālās vai sociālās izcelšanās un mantiskā stāvokļa, izņemot tos ierobežojumus un priekšrocības, ko nosaka likumi un citi normatīvie akti.

(14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

16.pants. Darba līguma termiņš

Darba līgumus noslēdz:

1) uz nenoteiktu laiku;

2) uz noteiktu laiku;

3) uz noteikta darba izpildīšanas laiku.

Pēc darbinieka pieprasījuma par darba līgumu uz nenoteiktu laiku uzskatāms darba līgums uz noteiktu laiku, ja šis ir pēc kārtas jau trešais darba līgums uz noteiktu laiku, ko attiecīgais darbinieks noslēdzis ar vienu un to pašu darba devēju, - bet tikai tad, ja laika posmā no dienas, kad noslēgts pirmais līgums uz noteiktu laiku, līdz šā trešā līguma noslēgšanas dienai darba tiesiskās attiecības starp minētajām personām nav bijušas pārtrauktas ilgāk kā 30 dienas pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

17.pants. Darba līguma termiņa pagarināšana

Pēc darba līguma termiņa notecēšanas to pēc pušu vienošanās var pagarināt uz jaunu termiņu.

Ja pēc darba līguma termiņa notecēšanas ne viena no pusēm nav pieprasījusi līgumu izbeigt un darba attiecības faktiski turpinās, līgums atzīstams par pagarinātu uz nenoteiktu laiku.

18.pants. Darba līguma forma

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

19.pants. Darba līguma noslēgšana

Pieņemšana darbā notiek, noslēdzot rakstveida darba līgumu. Darba līgumu sastāda divos eksemplāros, no kuriem viens glabājas pie darba devēja, otrs - pie darbinieka. Darba līgumu darba devējs ir tiesīgs slēgt ar Latvijas Republikas pilsoņiem un pastāvīgajiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar noslēgto darba līgumu darba devējs var izdot saviem dienestiem saistošu rīkojumu.

Ar ārvalstnieku vai bezvalstnieku, kas nav Latvijas Republikas pastāvīgais iedzīvotājs, darba līgumu var noslēgt tikai tad, ja viņam ir uzturēšanās atļauja, kas dod tiesības strādāt.

Ar darbinieku, kas pārcelšanas kārtībā uzaicināts darbā no cita uzņēmuma, iestādes vai organizācijas pēc uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju vadītāju savstarpējas vienošanās, nedrīkst atteikties noslēgt darba līgumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

20.pants. Darba ierobežojumi radiniekiem kopējā darba vietā valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās

Vienā un tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā aizliegts par kalpotājiem strādāt kopā personām, kas savā starpā ir tuvi radinieki vai arī laulātā radinieki (vecāki, laulātais, brāļi, māsas, dēli, meitas, kā arī laulātā brāļi, māsas, vecāki un bērni), ja viņi kopējā darbā tieši pakļauti viens otram vai tieši kontrolē viens otru.

Šā noteikuma izņēmumus var noteikt Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

21.pants. Dokumenti, pieņemot darbā

Stājoties darbā, darbiniekiem:

1) jāuzrāda pase saskaņā ar likumdošanas aktiem par pasēm vai, ja darbinieks nav sasniedzis sešpadsmit gadu vecumu, dzimšanas apliecība;

2) jāiesniedz darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa).

Pieņemot darbā, kur nepieciešamas speciālas zināšanas, darba devējam ir tiesības pieprasīt, lai darbinieks uzrāda diplomu vai citu dokumentu par izglītību vai profesionālo sagatavotību.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

22.pants. Pārbaude, pieņemot darbā

Noslēdzot darba līgumu, var noteikt pārbaudi, lai noskaidrotu, vai darbinieks atbilst viņam uzticētajam darbam.

Pārbaudes noteikšana jānorāda darba līgumā.

Pārbaudi nenosaka personām, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem.

Pārbaudes laikā uz darbiniekiem pilnīgi attiecas darba likumdošana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

23.pants. Pārbaudes termiņš, pieņemot darbā

Pārbaudes termiņš nedrīkst pārsniegt trīs mēnešus. Pārbaudes termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku un citu laiku, kad darbinieks nav bijis darbā attaisnojošu iemeslu dēļ.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

24.pants. Pārbaudes rezultāti, pieņemot darbā

Ja pārbaudes termiņš izbeidzies, bet darbinieks turpina darbu, atzīstams, ka viņš ir izturējis pārbaudi.

Turpmāka darba līguma laušana šai gadījumā pieļaujama tikai pēc vispārīgiem noteikumiem.

Ja pārbaudes rezultāts ir neapmierinošs, darba devējs atlaiž darbinieku no darba, neizmaksājot atlaišanas pabalstu. Šādu atlaišanu no darba darbinieks ir tiesīgs pārsūdzēt tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

25.pants. Aizliegums prasīt darba līgumā neparedzēta darba izpildīšanu

Darba devējs nav tiesīgs prasīt, lai darbinieks izpildītu darba līgumā neparedzētu darbu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

26.pants. Pārcelšana citā darbā. Būtisku darba līguma nosacījumu grozīšana

Pārcelšana citā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, kā arī pārcelšana darbā citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā vai uz citu apvidu, kaut arī kopā ar uzņēmumu, iestādi vai organizāciju, atļauta tikai ar darbinieka rakstveida piekrišanu, izņemot gadījumus, kas paredzēti šā kodeksa 27. un 28.pantā.

Nav atzīstama par pārcelšanu citā darbā un nav vajadzīga darbinieka piekrišana viņa pārvietošanai uz citu darba vietu tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, uz citu struktūrvienību tai pašā apvidū, norīkošanai darbā uz cita mehānisma vai agregāta, ja saglabājas specialitāte, kvalifikācija vai darba līgumā paredzētais amats. Darba devējs nav tiesīgs pārvietot darbinieku darbā, ko viņš nevar veikt sava veselības stāvokļa dēļ.

Ja darbiniekiem viņu veselības stāvokļa dēļ nepieciešams dot vieglāku darbu, darba devējam ar viņu piekrišanu tie jāpārceļ šādā darbā atbilstoši medicīniskajam atzinumam uz laiku vai bez termiņa noteikšanas.

Sakarā ar izmaiņām ražošanas un darba organizācijā pieļaujama būtisku darba līguma nosacījumu grozīšana, ja darbs turpinās tai pašā specialitātē, kvalifikācijā vai amatā. Par būtisku darba līguma nosacījumu - darba samaksas sistēmu un apmēru, atvieglojumu un darba režīma grozīšanu, nepilna darba laika un profesiju apvienošanas noteikšanu vai atcelšanu, kategoriju un amatu nosaukumu izmainīšanu un citu būtisku darba līguma nosacījumu grozīšanu darbiniekam jāpaziņo ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš.

Ja iepriekšējos būtiskos darba līguma nosacījumus nevar saglabāt un darbinieks nepiekrīt turpināt darbu jaunajos apstākļos, tad darba līgumu izbeidz saskaņā ar šā kodeksa 30.panta 6.punktu.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

27.pants. Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar ražošanas nepieciešamību

Ja uzņēmuma, iestādes vai organizācijas ražošanas interesēs nepieciešams, darba devējam ir tiesības uz laiku līdz vienam mēnesim pārcelt darbiniekus darba līgumā neparedzētajā darbā tai pašā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā vai citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, taču tai pašā apvidū, maksājot izpildāmajam darbam atbilstošu algu, bet ne mazāku par vidējo izpeļņu iepriekšējā darbā. Šāda pārcelšana atļauta, lai novērstu vai likvidētu dabas katastrofu, kā arī avāriju ražošanā vai nekavējoties novērstu to sekas; lai novērstu nelaimes gadījumus, valsts vai sabiedriskās mantas bojāeju vai bojāšanos un citos ārkārtējos gadījumos, kā arī lai aizstātu promesošu darbinieku. Pārcelt citā darbā, lai aizstātu promesošu darbinieku, var uz laiku, kas nepārsniedz vienu mēnesi kalendāra gadā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

28.pants. Pagaidu pārcelšana citā darbā sakarā ar dīkstāvi

Dīkstāves gadījumā darbinieku pārceļ citā darbā uz laiku līdz diviem mēnešiem kalendāra gadā, maksājot izpildāmajam darbam atbilstošu algu, bet ne mazāku par 99.pantā noteikto.

Dīkstāves laika izmantošanas kārtību nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai darba koplīgums.

(06.04.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

29.pants. Ierobežojums pagaidu pārcelšanai nekvalificētos darbos

(Izslēgts ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

30.pants. Darba līguma izbeigšanas pamats

Darba līguma izbeigšanas pamats ir:

1) pušu vienošanās;

2) termiņa notecējums (16.panta otrais un trešais punkts), izņemot gadījumus, kad darba attiecības faktiski turpinās un neviena puse nav pieprasījusi tās izbeigt;

3) darbinieka iesaukšana (iestāšanās) obligātajā valsts dienestā, iekšlietu iestāžu dienestā, Nacionālajos bruņotajos spēkos vai iestāšanās civildienestā;

4) darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma (31.pants), pēc darba devēja iniciatīvas (33., 254.pants) vai pēc to institūciju pieprasījuma, kuras nav darba līguma puses (38.pants);

5) darbinieka pārcelšana uz citu uzņēmumu, iestādi vai organizāciju ar viņa piekrišanu vai pāriešana vēlētā amatā;

6) darbinieka atteikšanās no pārcelšanas citā darbā uz citu apvidu kopā ar darba devēju, atteikšanās turpināt darbu sakarā ar būtisku darba līguma nosacījumu grozīšanu vai neievēlēšana amatā (arī konkursa kārtībā) uz jaunu termiņu;

7) likumīgā spēkā stājies tiesas spriedums, ar kuru darbinieks notiesāts (izņemot nosacītu notiesāšanu un sprieduma izpildīšanas atlikšanu) ar brīvības atņemšanu vai citu sodu, kas izslēdz iespēju turpināt attiecīgo darbu;

8) Latvijas Republikas likumu pārkāpumi, noslēdzot darba līgumu, vai darba līguma neatbilstība likumu prasībām;

9) darbinieka nāve.

Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas nodošana no vienas iestādes pakļautības citas iestādes pakļautībā, kā arī īpašnieka maiņa neizbeidz darba līgumu. Ja apvieno, sadala vai pievieno uzņēmumus, iestādes vai organizācijas, izbeigt darba līgumu pēc darba devēja iniciatīvas iespējams tikai tad, ja samazina darbinieku skaitu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.12.1980., 24.11.1983., 08.04.1988. dekrētiem un 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

31.pants. Darba līguma laušana pēc darbinieka uzteikuma

Darbinieks ir tiesīgs lauzt darba līgumu, vienu kalendāra mēnesi iepriekš rakstveidā uzsakot darba devējam. Uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku. Iespēju atsaukt uzteikumu nosaka darba koplīgumā vai darba līgumā.

Ja darbinieks un darba devējs savstarpēji vienojas, darba līgumu var lauzt arī pirms minētā termiņa.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

32.pants. Uz noteiktu laiku noslēgta darba līguma laušana pēc strādnieka vai kalpotāja iniciatīvas

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

33.pants. Darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas

Uz nenoteiktu laiku noslēgtu darba līgumu, kā arī uz noteiktu laiku noslēgtu darba līgumu pirms tā termiņa notecēšanas darba devējs var lauzt tikai šādos gadījumos:

1) ja uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē;

1¹) (izslēgts ar 14.03.1996. likumu);

1²) ja samazina darbinieku skaitu;

2) ja konstatē, ka darbiniekam ir nepietiekamas profesionālās iemaņas vai veselības stāvokļa dēļ viņš nevar turpināt attiecīgo darbu;

3) ja darbinieks bez attaisnojošiem iemesliem neizpilda pienākumus, ko viņam uzliek darba līgums vai iekšējs darba kārtības noteikumi;

4) (izslēgts ar 06.04.1993. likumu)

5) ja pārejošas darba nespējas dēļ neierodas darbā vairāk nekā četrus mēnešus pēc kārtas, neskaitot grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, - ja likumdošana nenosaka ilgāku darba vietas (amata) saglabāšanas laiku noteiktos saslimšanas gadījumos. Darbiniekiem, kas sakarā ar darbā iegūto sakropļojumu vai arodslimību zaudējuši darbaspējas, saglabā darba vietu (amatu) līdz darbaspēju atgūšanai vai invaliditātes noteikšanai;

6) ja atjauno darbā darbinieku, kas agrāk izpildījis šo darbu;

7) ja atrodas darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī;

8) ja izdarīta darba devēja mantas izlaupīšana (arī sīkos apmēros), kas atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu vai ar tādas institūcijas lēmumu, kas tiesīga izskatīt šo lietu.

Atlaišana šā panta 1.², 2. un 6.punktā minēto iemeslu dēļ ir atļauta, ja nav iespējams darbinieku ar viņa piekrišanu pārcelt citā darbā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.11.1983., 20.06.1986., 08.04.1988. dekrētiem un 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā12.04.1996.)

34.pants. Ierobežojumi darbinieku atlaišanai pēc darba devēja iniciatīvas

Nav atļauts atlaist darbinieku pēc darba devēja iniciatīvas pārejošas darba nespējas laikā (izņemot pēc 33.panta piektā punkta), kā arī laikā, kad darbinieks ir atvaļinājumā. Šis noteikums neattiecas uz gadījumiem, kad uzņēmumu, iestādi vai organizāciju likvidē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

34.¹ pants. Darba līguma laušanas īpatnības ar pensijas vecumu sasniegušajiem darbiniekiem

(Izslēgts ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

35.pants. Garantijas darbiniekiem, ar kuriem darba devējs lauž darba līgumu

Par gaidāmo darba līguma laušanu, izbeidzot darba līgumu šā kodeksa 33.panta 1., 1.2., 2., 5. un 6.punktā minēto iemeslu dēļ, darbiniekiem tiek personiski rakstveidā paziņots ne vēlāk kā vienu mēnesi iepriekš. Uzteikuma termiņā neieskaita pārejošas darba nespējas laiku izņemot atlaišanu pēc 33.panta 5. punkta.

Ja samazina darbinieku skaitu, priekšrocības palikt darbā ir darbiniekiem, kuriem ir labāki darba rezultāti un augstāka kvalifikācija.

Ja darba ražīgums un kvalifikācija ir vienādi, priekšrocība palikt darbā ir:

1) sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns - invalīds līdz 16 gadu vecumam), vai darbiniekiem, kuriem ir divi vai vairāki apgādājamie;

2) darbiniekiem, kuru ģimenē nav citu darbinieku ar patstāvīgu izpeļņu;

3) darbiniekiem, kuriem attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā ir ilgs nepārtraukta darba stāžs;

4) invalīdiem, kā arī darbiniekiem, kuri slimo ar staru slimību;

5) darbiniekiem, kas, nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā ražošanā (apgūst arodu);

6) darbiniekiem, kuri darbā attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā sakropļoti vai saslimuši ar arodslimību;

7) darbiniekiem, kas piedalījušies Černobiļas AES avārijas seku likvidācijas darbos;

8) darbiniekiem, kam līdz pensijas vecuma sasniegšanai atlicis mazāk par 5 gadiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992., 06.04.1993., 01.06.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

36.pants. Aizliegums lauzt darba līgumu pēc darba devēja iniciatīvas bez aroda organizācijas piekrišanas

Pēc darba devēja iniciatīvas lauzt darba līgumu ar aroda organizācijas biedru nav atļauts bez attiecīgās aroda organizācijas institūcijas iepriekšējas piekrišanas, izņemot šādus gadījumus:

1) ja darbinieku atlaiž sakarā ar uzņēmuma, iestādes vai organizācijas likvidāciju;

2) ja darbinieku atlaiž saskaņā ar disciplinārajiem nolikumiem, kuros nav paredzēta atlaišanas saskaņošana ar aroda organizāciju;

3) ja atlaiž darbinieku, kurš strādā pie vairākiem darba devējiem - no savienojamā amata vai darba (blakus darba);

4) ja darbinieku atlaiž sakarā ar neapmierinošiem pārbaudes rezultātiem;

5) ja darbinieku atlaiž par atrašanos darbā alkohola, narkotiskā vai toksiskā reibuma stāvoklī;

6) ja atlaiž darbinieku, kurš izdarījis darba devēja mantas izlaupīšanu (arī sīkos apmēros), kas atzīta ar likumīgā spēkā stājušos tiesas spriedumu vai ar tādas institūcijas lēmumu, kas tiesīga izskatīt šo lietu.

Darba devējs ir tiesīgs lauzt darba līgumu uz likumā paredzētajiem pamatiem ne vēlāk kā mēneša laikā no dienas, kad saņemta aroda organizācijas institūcijas piekrišana atlaist darbinieku.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

37.pants. Atlaišanas pabalsts

Izbeidzot darba līgumu šā kodeksa 30.panta 3. un 6.punktā un 33.panta 1., 1.2., 2. un 6.punktā minēto iemeslu dēļ, darbiniekam izmaksājams atlaišanas pabalsts ne mazāk kā viena mēneša vidējās izpeļņas apmērā vai tādā apmērā, kāds paredzēts darba koplīgumā vai darba līgumā, pusēm vienojoties.

Izbeidzot darba līgumu sakarā ar darba līguma neatbilstību darba aizsardzības likumdošanas aktu prasībām (30. panta 8. punkts) - ne mazāk kā sešu mēnešu vidējās izpeļņas apmērā.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.1993., 15.06.1994. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

38.pants. Darba līguma laušana pēc to institūciju pieprasījuma, kuras nav darba līguma puses

Pēc darbinieku nozaru un teritoriālo arodu organizāciju, darba devēju konfederācijas, Valsts kontroles, Valsts darba inspekcijas un Valsts valodas centra pieprasījuma darba devējam valsts un pašvaldību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās jālauž darba līgums ar vadītāju (viņa vietnieku), ja viņš pārkāpj darba likumdošanas aktus, tīši kavē darba koplīguma noslēgšanu vai neizpilda darba koplīguma saistības.

(14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

39.pants. Atstādināšana no darba

Darbiniekus atstādināt no darba (amata), izbeidzot maksāt darba algu, var tikai pēc attiecīgi pilnvarotu orgānu priekšlikuma likumdošanā paredzētajos gadījumos.

Darbinieku, kas ieradies darbā dzēruma stāvoklī, narkotiska vai toksiska reibuma stāvoklī, darba devējs darbā šajā dienā (maiņā) nepielaiž.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

40.pants. Darba grāmatiņas (darba līguma grāmatiņas)

Darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa) ir pamatdokuments par darbinieka darbu, tā apliecina viņa darba stāžu. Katram darbiniekam var būt tikai viena darba grāmatiņa.

Darba grāmatiņas (darba līguma grāmatiņas) aizpilda visiem darbiniekiem, kas uzņēmumā, iestādē vai organizācijā strādā ilgāk par piecām dienām.

Darba grāmatiņā ieraksta ziņas par darbinieku, par darbu, ko viņš izpilda, kā arī par viņam izmaksāto atlīdzību un citas ziņas saskaņā ar noteikumiem par darba grāmatiņām un noteikumiem par darba līguma grāmatiņām, ko nosaka Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Sodus darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā) neieraksta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

41.pants. Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējums

Darba līguma izbeigšanas iemesla formulējumam jāatbilst līguma izbeigšanas faktiskajiem apstākļiem un darba likumdošanai.

Ieraksti par darba līguma izbeigšanas iemesliem darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā) izdarāmi precīzi saskaņā ar spēkā esošās likumdošanas formulējumiem un norādot attiecīgu šā kodeksa vai cita likumdošanas akta pantu un punktu.

Ja lauž darba līgumu pēc darbinieka iniciatīvas viņa slimības vai invaliditātes dēļ vai sakarā ar aiziešanu vecuma pensijā, kā arī sakarā ar uzņemšanu augstākajā vai vidējā speciālajā mācību iestādē vai aspirantūrā un citiem iemesliem, kuru dēļ likumdošana paredz piešķirt noteiktus atvieglojumus un priekšrocības, darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā), izdarot ierakstu par darba līguma laušanu, norāda šos iemeslus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

42.pants. Darba devēja pienākums, atlaižot darbinieku, izsniegt viņam darba grāmatiņu (darba līguma grāmatiņu)

Atlaižot darbinieku, darba devējam atlaišanas dienā jāizsniedz viņam darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa) ar ierakstu par atlaišanu.

Ja darba devēja vainas dēļ darba grāmatiņas (darba līguma grāmatiņas) izsniegšana tiek aizkavēta, darbiniekam samaksā vidējo izpeļņu par visu darba piespiedu kavējuma laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

43.pants. Izziņas par darbu un darba algu izsniegšana

Darba devējam jāizsniedz darbiniekam pēc viņa lūguma izziņa par darbu attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, izziņā jānorāda viņa specialitāte, kvalifikācija, amats, nostrādātais laiks un darba algas apmērs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

(Nodaļa izslēgta ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

43.¹ pants. Garantijas izbrīvētajiem darbiniekiem, nodrošinot viņu tiesības uz darbu

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

43.² pants. Darbinieku izbrīvēšanas kārtība

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

43.³ pants. Atvieglojumi un kompensācijas izbrīvētajiem darbiniekiem

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

44.pants. Darba laika normēšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

45.pants. Normālais darba laiks

Darbinieku normālais darba laiks uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nedrīkst pārsniegt 40 stundas nedēļā.

Viss darba laiks jāizmanto tiešo pienākumu veikšanai. Darbiniekus atraut no darba pienākumu pildīšanas drīkst tikai likumā paredzētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990. un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

46.pants. Saīsinātais darba laiks

Saīsinātais darba laiks tiek noteikts:

1) darbiniekiem no 16 līdz 18 gadu vecumam - 35 stundas nedēļā, bet personām līdz 16 gadu vecumam (180.pants) - 24 stundas nedēļā;

2) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos vai smagos darba apstākļos, - ne vairāk par 35 stundām nedēļā;

3) sievietēm, kurām ir bērni līdz triju gadu vecumam, - 35 stundas nedēļā.

To darbu veidu, profesiju un amatu sarakstus, kuros ir kaitīgi un smagi darba apstākļi, kas dod tiesības uz saīsinātu darba laiku un papildatvaļinājumu, pēc saskaņošanas ar attiecīgajām republikāniskajām darbinieku arodu organizācijām, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

Bez tam likumdošana nosaka saīsinātu darba laiku atsevišķu kategoriju darbiniekiem (skolotājiem, ārstiem un citiem).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990., 07.05.1991., 17.03.1992., 01.06.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

47.pants. Piecu un sešu dienu darba nedēļa un darbadienas ilgums

Darbiniekiem noteikta piecu dienu darba nedēļa ar divām brīvdienām. Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darbadienas (maiņas) ilgumu nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi vai maiņu grafiki, ko apstiprina darba devējs pēc saskaņošanas ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām, ievērojot noteikto darba nedēļas ilgumu (45. un 46.pants).

Ja ražošanas rakstura un darba apstākļu dēļ nav lietderīgi ieviest piecu dienu darba nedēļu, darba devējs nosaka sešu dienu darba nedēļu ar vienu brīvdienu. Strādājot sešas dienas nedēļā, darbadienas ilgums nedrīkst pārsniegt septiņas stundas, ja nedēļas norma ir 40 stundas; nedrīkst pārsniegt sešas stundas, ja nedēļas norma ir 35 stundas, un nedrīkst pārsniegt četras stundas, ja nedēļas norma ir 24 stundas.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990. un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

48.pants. Piecu dienu vai sešu dienu darba nedēļas noteikšanas kārtība

Piecu vai sešu dienu darba nedēļu nosaka darba devējs kopīgi ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām, ievērojot darba specifiku.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

49.pants. Darbadienas ilgums pirms svētku dienām un brīvdienām

Pirms svētku dienām (68.pants) darbadienas ilgumu darbiniekiem, izņemot tos darbiniekus, kas minēti šā kodeksa 46.pantā, saīsina par vienu stundu, ja darba koplīgumā vai darba līgumā darba devējs un darbinieki nav vienojušies par īsāku darba dienu.

Pirms brīvdienām darbadienas ilgums, ja ir sešu dienu darba nedēļa, nedrīkst pārsniegt 6 stundas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

50.pants. Darba ilgums nakts laikā

Ja strādā naktī, noteikto darba laiku (maiņu) saīsina par vienu stundu. Šis noteikums nav piemērojams tiem darbiniekiem, kam jau saīsināts darba laiks (46.panta pirmās daļas otrais punkts un trešā daļa).

Nakts darba ilgums ir vienāds ar darba ilgumu dienā tad, ja tas nepieciešams ražošanas apstākļu dēļ, it īpaši nepārtrauktos ražošanas procesos, kā arī maiņu darbā, ja ir sešu dienu darba nedēļa ar vienu brīvdienu.

Par nakts laiku atzīstams laiks no pulksten 10 vakarā līdz pulksten 6 rītā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

51.pants. Nakts darba ierobežojumi dažu kategoriju darbiniekiem

Nodarbināt naktī nav atļauts:

1) darbiniekus, kas jaunāki par 18 gadiem;

2) grūtnieces, sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, tēvus, kuri bez mātes audzina bērnu līdz triju gadu vecumam, kā arī minētā vecuma bērnu aizbildņus;

3) citu kategoriju darbiniekus saskaņā ar likumiem un darba koplīgumu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

52.pants. Nepilns darba laiks

Ja darbinieks vienojas ar darba devēju, tad pieņemot darbā, kā arī vēlāk viņam var noteikt nepilnu darba dienu vai darba nedēļu.

Ja to lūdz grūtniece, viens no laulātajiem, kuram ir bērns līdz 14 gadu vecumam, vai tēvs, kurš bez mātes audzina bērnu līdz 14 gadu vecumam (bērnu - invalīdu līdz 16 gadu vecumam), minētā vecuma bērna aizbildnis vai persona, kas saskaņā ar medicīnisko atzinumu kopj slimu ģimenes locekli, darba devējs nosaka viņiem nepilnu darba dienu vai nepilnu darba nedēļu.

Darba samaksa šajos gadījumos ir proporcionāla nostrādātajam laikam vai atkarīga no izstrādes.

Darbs pēc nepilna darba laika noteikumiem nevar būt par pamatu nekādiem darbinieku ikgadējā atvaļinājuma ilguma, darba stāža aprēķināšanas un citu darba tiesību ierobežojumiem.

(AP Prezidija 09.12.1987. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

53.pants. Darbadienas sākums un beigas

Darbadienas (maiņas) sākumu un beigas nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi un maiņu grafiki saskaņā ar likumdošanu.

54.pants. Darbs maiņās

Ja strādā maiņās, katrai darbinieku grupai jāstrādā noteiktais darba stundu skaits, ievērojot likumdošanā noteikto vispārējo darba laika ilgumu.

Viena maiņa nomaina otru maiņu laikā, kāds paredzēts grafikā, ko apstiprina darba devējs, saskaņojot ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām.

Ar maiņu grafikiem darbiniekus iepazīstina ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

Pa maiņām darbinieki mainās vienmērīgi pēc kārtas. Pāreja no vienas maiņas uz otru parasti organizējama ik pēc nedēļas.

Aizliegts norīkot darbinieku darbā divās maiņās pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.12.1980., 29.09.1982. dekrētiem un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

55.pants. Summēta darba laika uzskaite

Nepārtraukti strādājošos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kā arī atsevišķās ražošanas nozarēs, cehos, iecirkņos, nodaļās un dažu veidu darbos, kur ražošanas (darba) apstākļu dēļ nevar ievērot attiecīgajai darbinieku kategorijai noteikto darbadienas vai darba nedēļas ilgumu, pieļauts pēc saskaņošanas ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām ieviest summētu darba laika uzskaiti tā, lai darba laiks uzskaites periodā nepārsniegtu normālo darba stundu skaitu (45. un 46.pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 29.09.1982. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

56.pants. Darbadienas sadalīšana

Darbos, kur tas nepieciešams sakarā ar īpašo darba raksturu, darbadienu likumdošanā paredzētajā kārtībā var sadalīt daļās tā, lai kopējais darba laika ilgums nepārsniegtu noteikto darbadienas ilgumu.

57.pants. Virsstundu darba ierobežošana

Virsstundu darbs ir darbs, ko veic virs noteiktā darba laika (45., 46., 47., 48., 55. pants). Tas pieļaujams tikai tad, ja ir darbinieka rakstveida piekrišana darba devēja rīkojumam.

(Otrā daļa izslēgta ar 01.06.1993. likumu)

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

58.pants. Izņēmuma gadījumi, kad atļauts virsstundu darbs

(Izslēgts ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

59.pants. Maksimālais virsstundu skaits

Virsstundu darba ilgums katram darbiniekam nedrīkst pārsniegt četras stundas divās dienās pēc kārtas un 120 stundas gadā.

Darba devējam ir pienākums precīzi uzskaitīt katra darbinieka nostrādātās virsstundas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

60.pants. Pārtraukums atpūtai un ēšanai

Darbiniekiem dod pārtraukumu atpūtai un ēšanai, ne ilgāku par divām stundām. Pārtraukumu neieskaita darba laikā.

Pārtraukums atpūtai un ēšanai parasti jādod ne vēlāk kā pēc četrām stundām no darba sākuma.

Pārtraukuma sākumu un beigas nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi.

Darbinieks izmanto pārtraukumu pēc saviem ieskatiem. Šajā laikā viņam ir tiesības atstāt darba izpildīšanas vietu.

Tajos darbos, kur ražošanas apstākļu dēļ pārtraukumu noteikt nevar, darbiniekam jādod iespēja paēst darba laikā. Šādu darbu sarakstu un ēšanas kārtību un vietu nosaka darba devējs pēc saskaņošanas ar darbinieku aroda organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

60.¹ pants. Pārtraukumi, kas ieskaitāmi darba laikā

Darbiniekiem, kas aukstā gadalaikā strādā ārā vai neapkurinātās telpās, krāvējiem, kas veic iekraušanas vai izkraušanas darbus, kā arī citu kategoriju darbiniekiem likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos piešķir speciālus pārtraukumus, lai viņi varētu sasildīties un atpūsties, un šie pārtraukumi ieskaitāmi darba laikā. Darba devējam ir pienākums iekārtot telpas, kur darbinieki varētu sasildīties un atpūsties.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

61.pants. Brīvdienas

Ja ir piecu dienu darba nedēļa, darbiniekiem piešķir divas brīvdienas nedēļā, bet, ja ir sešu dienu darba nedēļa, - vienu brīvdienu.

Vispārēja brīvdiena ir svētdiena.

Ja ir piecu dienu darba nedēļa, otru brīvdienu, ja tā nav noteikta ar likumdošanu, nosaka uzņēmuma, iestādes vai organizācijas darba grafiks. Abas brīvdienas parasti piešķir pēc kārtas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

62.pants. Brīvdienas uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, kas saistīti ar iedzīvotāju apkalpošanu

Darbos, kuri sakarā ar nepieciešamību apkalpot iedzīvotājus nav pārtraucami vispārējā brīvdienā (sadzīves pakalpojumu uzņēmumi, veikali, teātri, muzeji u.c.), iknedēļas atpūta darbiniekiem tiek dota citā nedēļas dienā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

63.pants. Brīvdienas darbos, kurus nav iespējams pārtraukt

Darbos, kurus nav iespējams pārtraukt ražošanas un tehnisku apstākļu dēļ (nepārtraukti strādājošie uzņēmumi, iestādes un organizācijas) vai sakarā ar nepieciešamību pastāvīgi, nepārtraukti apkalpot iedzīvotājus, brīvdienas katrai darbinieku grupai piešķir pēc kārtas dažādās nedēļas dienās saskaņā ar maiņu grafiku, ko apstiprinājis darba devējs, saskaņojot ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

64.pants. Brīvdienas, ja ir summēta darba laika uzskaite

Ja ir summēta darba laika uzskaite, atpūtas dienas darbiniekiem piešķir saskaņā ar darba grafiku (sarakstu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

65.pants. Iknedēļas nepārtrauktās atpūtas ilgums

Nepārtrauktai iknedēļas atpūtai jāilgst vismaz četrdesmit divas stundas.

66.pants. Izņēmuma gadījumi, kad atsevišķus darbiniekus iesaista darbā brīvdienās

Atsevišķus darbiniekus iesaistīt darbā brīvdienās pieļauts ar darbinieku aroda organizācijas vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgo institūciju atļauju un vienīgi likumdošanā un šā panta otrajā daļā noteiktajos izņēmuma gadījumos.

Atsevišķus darbiniekus iesaistīt darbā šajās dienās pieļauts šādos izņēmuma gadījumos:

1) lai novērstu vai likvidētu dabas katastrofu, avāriju ražošanā vai lai nekavējoties likvidētu to sekas;

2) lai novērstu nelaimes gadījumus, mantas bojājumus vai bojāeju;

3) lai veiktu neatliekamus, iepriekš neparedzētus darbus, no kuru steidzamas izpildes turpmāk atkarīgs visa uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vai arī atsevišķu to apakšvienību normāls darbs;

4) lai veiktu neatliekamus iekraušanas un izkraušanas darbus, kā arī ar tiem saistītus transporta darbus, tādējādi novēršot vai likvidējot transporta līdzekļu dīkstāvi un kravas uzkrāšanos nosūtīšanas un galapunktos.

Atsevišķus darbiniekus brīvdienās darbā iesaista ar darba devēja rakstisku rīkojumu, ievērojot šā kodeksa 170. un 186.pantā paredzētos ierobežojumus.

(AP Prezidija 25.12.1980. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

67.pants. Kompensācija par darbu brīvdienā

Darbu brīvdienā var kompensēt, pēc pušu vienošanās piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot divkāršā apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 08.04.1988. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

68.pants. Svētku dienas

Uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nestrādā šādās svētku dienās:

1. janvārī - Jaungada dienā;

Lielajā piektdienā, pirmajās Lieldienās (svētdienā) un otrajās Lieldienās (pirmdienā);

1. maijā - Darba svētkos, Latvijas Republikas Satversmes sapulces sasaukšanas dienā;

maija otrajā svētdienā - Mātes dienā;

Vasarsvētkos (svētdienā);

23. jūnijā - Līgo dienā;

24. jūnijā - Jāņu dienā (vasaras saulgriežos);

18. novembrī - Latvijas Republikas proklamēšanas dienā;

25. un 26. decembrī - Ziemassvētkos (ziemas saulgriežos);

31. decembrī - Vecgada dienā.

Svētku dienās atļauti darbi, kuru pārtraukšana nav iespējama ražošanas un tehnisku apstākļu dēļ (nepārtraukti strādājoši uzņēmumi, iestādes un organizācijas), darbi, kas nepieciešami, lai apkalpotu iedzīvotājus, kā arī neatliekami remonta, iekraušanas un izkraušanas darbi.

Kārtību, kādā kompensējams darbs svētku dienās, nosaka saskaņā ar šā kodeksa 94.pantu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.10.1990., 07.05.1991., 14.03.1996. un 13.03.1997. likumu, kas stājas spēkā 26.03.1997.)

69.pants. Ikgadējie atvaļinājumi

Visiem darbiniekiem piešķir ikgadējos atvaļinājumus, saglabājot darba vietu (amatu) un vidējo izpeļņu (72., 73. un 78. pants).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

70.pants. Atvaļinājumu piešķiršanas secība

Atvaļinājumu piešķir visa kalendāra gada laikā.

Atvaļinājumu piešķiršanas secību nosaka darba devējs, saskaņojot ar darbinieku aroda organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām.

Nosakot atvaļinājumu secību, jāņem vērā darbinieku vēlēšanās un uzņēmuma, iestādes vai organizācijas intereses nodrošināt normālu darbu.

Atvaļinājumu grafiku darba devējs sastāda katram kalendāra gadam ne vēlāk kā līdz 15.janvārim un iepazīstina ar to visus darbiniekus.

Darba devējs pēc darbinieka lūguma ir tiesīgs sadalīt atvaļinājumu daļās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

71.pants. Aizliegums atvaļinājumu kompensēt naudā

Nav atļauts atvaļinājumu kompensēt naudā, izņemot gadījumus, kad atlaiž darbinieku, kas nav izmantojis atvaļinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

72.pants. Atvaļinājuma ilgums

Darbiniekiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir ne mazāku par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas.

Ikgadējā atvaļinājuma aprēķināšanas un samaksas kārtību nosaka likumdošana.

(07.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.1991.)

73.pants. Ikgadējā atvaļinājuma ilgums darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

Darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, piešķir vienu kalendāra mēnesi ilgu ikgadējo atvaļinājumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

74.pants. Atvaļinājumu piešķiršanas kārtība

Atvaļinājumu par pirmo darba gadu darbiniekiem piešķir, kad tie attiecīgajā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā nepārtraukti nostrādājuši sešus mēnešus.

Atvaļinājumu par pirmo darba gadu, ja nav nepārtraukti nostrādāti seši mēneši, var piešķirt:

1) sievietēm - pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā, kā arī sievietēm, kurām ir bērni līdz divpadsmit gadu vecumam;

2) darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem;

3) personām, kas nepamatoti politiski represētas;

4) citos likumā paredzētajos gadījumos.

Par otro un turpmākajiem darba gadiem atvaļinājumu var piešķirt jebkurā darba gada laikā atbilstoši atvaļinājumu piešķiršanas secībai.

Nepamatoti politiski represētajiem darbiniekiem ikgadējos atvaļinājumus piešķir vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā gadalaikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.06.1990., 17.03.1992. un 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

75.pants. Tiesību saglabāšana uz atvaļinājumu, ja darbinieku pārceļ citā darbā

(Izslēgts ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

76.pants. Kā aprēķināms darba stāžs, kas dod tiesības uz atvaļinājumu

Darba stāžā, kas dod tiesības uz atvaļinājumu, ieskaita:

1) faktiski nostrādāto laiku;

2) laiku, kad darbinieks faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un pilnīgi vai daļēji saglabāta darba alga (arī apmaksātu darba piespiedu kavējumu, ja viņš nepareizi atlaists vai pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots darbā);

3) laiku, ko darbinieks faktiski nav strādājis, bet viņam saglabāta darba vieta (amats) un viņš saņēmis valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu, izņemot apmaksāto atvaļinājumu, kas piešķirts bērna kopšanai uz laiku, līdz bērns būs sasniedzis triju gadu vecumu;

4) citu likumā paredzēto laiku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

77.pants. Atvaļinājuma ikgadējā piešķiršana. Izņēmuma gadījumi, kad atvaļinājums pārnesams

Atvaļinājums jāpiešķir katru gadu noteiktā laikā.

Ikgadējais atvaļinājums jāpārnes vai jāpagarina:

1) darbinieka pārejošas darba nespējas gadījumā;

2) ja darbinieku iesaista valsts vai sabiedrisko pienākumu izpildē;

3) citos likumdošanā paredzētajos gadījumos.

Izņēmuma gadījumos, kad atvaļinājuma piešķiršana darbiniekam kārtējā gadā var nelabvēlīgi ietekmēt uzņēmuma, iestādes vai organizācijas normālu darba gaitu, pieļaujams ar darbinieka piekrišanu un pēc saskaņošanas ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku arodu organizāciju attiecīgajām institūcijām pārnest atvaļinājumu uz nākošo gadu. Pārnesto atvaļinājumu var savienot ar nākošā darba gada atvaļinājumu.

Aizliegts nepiešķirt ikgadējo atvaļinājumu divus gadus pēc kārtas, kā arī nepiešķirt atvaļinājumu darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, kā arī darbiniekiem, kam ir tiesības uz papildatvaļinājumu sakarā ar kaitīgiem darba apstākļiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

78.pants. Papildatvaļinājumi

Ikgadējie papildatvaļinājumi jāpiešķir:

1) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos vai smagos darba apstākļos (46.panta otrā daļa), - saskaņā ar likumdošanu un darba koplīgumiem;

2) sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz sešpadsmit gadiem vai bērns invalīds, - trīs darbadienas.

Ikgadējos papildatvaļinājumus var piešķirt darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā pie darba devēja, darbiniekiem ar nenormētu darbadienu, darbiniekiem, kuri strādā nakts laikā, maiņās, kā arī citos gadījumos. Šo papildatvaļinājumu ilgumu un piešķiršanas kārtību nosaka darba koplīgums (ja darba koplīgumu neslēdz, - rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodu organizāciju vai darba devēju un darbinieku gadījumos, kad arodu organizācijas nav).

(07.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.1991.)

79.pants. Papildatvaļinājumi, ko piešķir kā atzinību par valsts vai sabiedrisko pienākumu pildīšanu

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

80.pants. Pārejošas darba nespējas vai grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu neieskaitīšana ikgadējos atvaļinājumos

Atvaļinājumus, kuri noteiktā kārtībā piešķirti sakarā ar pārejošu darba nespēju vai grūtniecību un dzemdībām, ikgadējos atvaļinājumos neieskaita.

81.pants. Atvaļinājums bez darba algas saglabāšanas

Ģimenes apstākļu vai citu darbiniekam svarīgu iemeslu dēļ darba devējs var piešķirt darbiniekam atvaļinājumu bez darba algas saglabāšanas.

(06.04.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

(Nodaļas nosaukums 17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

82.pants. Samaksa pēc padarītā darba

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

83.pants. Minimālā darba samaksa

Minimālā mēneša darba samaksa normāla darba laika ietvaros (45.pants) pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu.

(07.05.1991. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.05.1991.)

87.pants. Samaksa par darbu, ko veic īpašos apstākļos

Par smagu darbu un par darbu kaitīgos darba apstākļos nosaka palielinātu darba samaksu saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un darba koplīgumu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

88.pants. Darba samaksas un materiālās stimulēšanas sistēmas noteikšana

Darba samaksas (laika vai gabaldarba algas) un materiālās stimulēšanas sistēmu nosaka darba devējs saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem un darba koplīgumu.

Darba samaksas maksimālais apmērs netiek noteikts.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

89.pants. Darba samaksas sistēmu un materiālās stimulēšanas formu noteikšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

90.pants. Darbinieku informēšana par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu un grozījumiem tajos

Par jaunu darba samaksas noteikumu ieviešanu vai par grozījumiem spēkā esošajos noteikumos darba devējam jāinformē darbinieki ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to ieviešanas vai grozījumu izdarīšanas tajos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 25.12.1980. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

91.pants. Samaksa par darbu, ja izpilda dažādas kvalifikācijas darbus

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

92.pants. Samaksa par papildu darbu

Darbiniekiem, kuri pie viena un tā paša darba devēja līdztekus pamatdarbam, kas noteikts ar darba līgumu, izpilda papildu darbu (apvieno darbus, izpilda uz laiku promesoša darbinieka pienākumus), samaksā arī par papildu darbu.

Samaksu par papildu darbu nosaka saskaņā ar darba koplīgumu un darba līguma pusēm vienojoties.

(14.03.1996. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

93.pants. Samaksa par virsstundu darbu

Par virsstundām samaksā ne mazāk kā divkāršā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā.

Konkrēto virsstundu darba samaksu nosaka darba koplīgumā vai darba līguma pusēm vienojoties.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

94.pants. Samaksa par darbu vai dežūrām svētku dienās

Par darbu svētku dienās (68. panta otrā daļa) darbiniekam samaksā divkāršā viņam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā.

Darbiniekiem par darbu svētku dienā pēc viņa vēlēšanās var piešķirt citu atpūtas dienu.

Dežūru, kas nav saistīta ar tiešo darba pienākumu veikšanu, darbiniekam kompensē pēc pušu vienošanās, piešķirot citu atpūtas dienu vai samaksājot divkāršā vidējās izpeļņas apmērā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

95.pants. Samaksa par nakts darbu

Par nakts darbu (50.pants) samaksā ne mazāk kā pusotrkārtīgā darbiniekam noteiktās stundas vai dienas algas likmes apmērā saskaņā ar likumdošanas aktiem un darba koplīgumu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

96.pants. Darba samaksas kārtība, ja nav izpildītas izstrādes normas, izgatavots brāķis, un samaksa par dīkstāvi, kā arī par jaunu ražošanas veidu (produkcijas) apgūšanu

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

97.pants. Darba samaksa, ja nav izpildītas izstrādes normas

Ja darbinieks nav vainīgs darba normu neizpildē, viņam samaksā kā par izpildītu darba normu.

Mēneša darba samaksa šādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par minimālo darba samaksu (83.pants).

Ja darbinieks ir vainīgs darba normu neizpildē, viņam samaksā atbilstoši paveiktajam darbam.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

98.pants. Darba samaksa, ja izgatavota brāķa produkcija

Ja darbinieks nav vainīgs brāķa produkcijas izgatavošanā, viņam par tās izgatavošanu samaksā vidējās izpeļņas apmērā.

Darbinieka mēneša darba samaksa šādā gadījumā nedrīkst būt mazāka par minimālo darba samaksu (83.pants).

Par pilnīgu brāķi, kurā vainojams darbinieks, nav jāmaksā. Par daļēju brāķi, kas radies darbinieka dēļ, samaksā pēc izcenojumiem atkarībā no produkcijas derīguma.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

99.pants. Samaksa par dīkstāvi

Ja darbinieks nav vainīgs dīkstāvē un ja darbinieks ir brīdinājis darba devēju par dīkstāves sākšanos, viņam par tās laiku samaksā stundas vai dienas algas likmes apmērā.

Par dīkstāvi, kas radusies darbinieka vainas dēļ, viņam nemaksā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

100.pants. Darba algas saglabāšana, pārceļot citā pastāvīgā mazāk atalgotā darbā un pārvietojot

Ja darbinieku pārceļ citā pastāvīgā mazāk atalgotā darbā, viņam saglabā iepriekšējo vidējo izpeļņu divas nedēļas pēc pārcelšanas dienas.

Ja darbiniekam pārvietošanas rezultātā (26. panta otrā daļa) no viņa neatkarīgu iemeslu dēļ samazinās izpeļņa, viņam izdara piemaksu līdz iepriekšējai vidējai izpeļņai divus mēnešus pēc pārvietošanas dienas.

Ja darbiniekus veselības stāvokļa dēļ pārceļ vieglākā, taču mazāk atalgotā darbā, viņiem divas nedēļas, skaitot no pārcelšanas dienas, saglabā iepriekšējo vidējo izpeļņu, bet likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos iepriekšējo vidējo izpeļņu saglabā visu mazāk atalgotā darba izpildes laiku vai izmaksā valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu.

Darbiniekiem, kurus uz laiku pārceļ citā mazāk atalgotā darbā tāpēc, ka viņi saslimuši ar tuberkulozi vai arodslimību, uz visu pārcelšanas laiku, bet ne ilgāku par diviem mēnešiem pēc slimības lapas, izmaksā pabalstu tādā apmērā, lai kopā ar izpeļņu jaunajā darbā tas nepārsniegtu vidējo izpeļņu iepriekšējā darbā.

Darbiniekiem, kurus uz laiku pārceļ mazāk atalgotā darbā sakropļojuma vai cita veselības bojājuma dēļ, kas darba devēja vainas dēļ gūts, pildot darba pienākumus, darba devējs izmaksā starpību starp iepriekšējo izpeļņu un izpeļņu jaunajā darbā. Šāda starpība maksājama līdz darbaspēju atgūšanai vai darbaspēju pastāvīga zuduma vai invaliditātes noteikšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 08.04.1988. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

101.pants. Darba algas izmaksas termiņi

Darba algu izmaksā ne retāk kā katru pusmēnesi.

Par darbu, kas ildzis mazāk nekā divas nedēļas, darba algu izmaksā tūlīt pēc darba pabeigšanas.

Dažām darbinieku kategorijām likumdošanas aktos var noteikt citus darba algas izmaksas termiņus.

Ja darba algas izmaksas diena sakrīt ar brīvdienu vai svētku dienu, darba algu izmaksā pirms šīm dienām.

Darba algu par atvaļinājuma laiku un līdz atvaļinājumam nostrādāto laiku izmaksā ne vēlāk kā vienu dienu pirms atvaļinājuma.

Darbinieki ir tiesīgi iepazīties ar to, kā aprēķināta darba alga.

Visiem darba devējiem, izmaksājot darbiniekam laikā neizmaksāto darba samaksu, jāņem vērā Latvijas Valsts statistikas komitejas ik mēnesi aprēķinātie patēriņa cenu pieauguma indeksi salīdzinājumā ar patēriņa cenām iepriekšējā mēnesī, kas publicēti par visiem mēnešiem pirms faktiskās darba samaksas izmaksāšanas dienas, ieskaitot to mēnesi, kad bija jāizmaksā darba samaksa.

Darbinieku darba samaksa un darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzība ir pirmās kārtas maksājumi, kas jāizdara darba devējam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

102.pants. Aprēķina termiņi, atlaižot no darba

Ja darbinieku atlaiž, visas summas, kas viņam pienākas no darba devēja, izmaksā atlaišanas dienā. Ja darbinieks atlaišanas dienā nav strādājis, attiecīgās summas izmaksājamas ne vēlāk kā nākošajā dienā pēc tam, kad atlaistais darbinieks pieprasījis aprēķinu.

Ja, darbinieku atlaižot, radies strīds par viņam pienākošos summu apmēru, darba devējam šajā pantā norādītajā termiņā jāizmaksā summa, kuru tas neapstrīd.

Ja darba attiecības izbeigušās un darba samaksa darba devēja vainas dēļ nav savlaicīgi izdarīta, radušies materiālie zaudējumi atlīdzināmi saskaņā ar Civillikumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

103.pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana

Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar šo kodeksu saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par pēdējiem diviem kalendāra mēnešiem.

Mēneša vidējo izpeļņu par diviem kalendāra mēnešiem nosaka, izpeļņas kopsummu dalot ar divi. Ja darbinieks nostrādājis mazāk par diviem mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina par pēdējo kalendāra mēnesi, dalot ar nostrādāto darba dienu skaitu.

Dienas vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai aprēķina, mēneša vidējo izpeļņu dalot ar 25,4, bet pārējos gadījumos - ar vidējo darbadienu skaitu mēnesī. Saglabājamās izpeļņas summu nosaka, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar dienu skaitu, par kurām darbiniekiem izmaksājama vidējā izpeļņa, bet atvaļinājuma samaksas summu nosaka, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar atvaļinājuma darbadienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas.

Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību slimības vai maternitātes pabalsta, kā arī valsts pensijas piešķiršanai nosaka īpaši likumi.

(07.05.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

(Nodaļas nosaukums 17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

104.pants. Darba normas

Darba normas darbiniekiem nosaka atbilstoši ražošanas un darba organizācijas līmenim.

Darba normas 6 mēnešus nav pārskatāmas, ja darbinieks vai brigāde palielinājuši darba ražīgumu, pēc savas iniciatīvas lietojot jaunus darba paņēmienus vai pašu spēkiem pilnveidojot darba vietas.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

105.pants. Darba normu ieviešana, aizstāšana un pārskatīšana

Darba normas ievieš, aizstāj un pārskata darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

106.pants. Darbinieku informēšana par spēkā esošajām darba normām, jaunu darba normu ieviešanu, aizstāšanu un pārskatīšanu

Par jaunu darba normu ieviešanu, kā arī par spēkā esošo darba normu aizstāšanu un pārskatīšanu jāpaziņo darbiniekiem ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to stāšanās spēkā.

Pagaidu un vienreizējas darba normas paziņo darbiniekiem, pirms viņi uzsāk veikt darbu.

(AP Prezidija 08.04.1988. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

107.pants. Normālu darba apstākļu nodrošināšana darba normu izpildīšanai

Darba devējam jānodrošina darba procesa racionāla organizācija un normāli darba apstākļi, lai darbinieki varētu izpildīt darba normas. Par tādiem apstākļiem atzīstami:

1) mašīnu, darbgaldu un ierīču lietojams stāvoklis;

2) apgāde laikā ar tehnisko dokumentāciju;

3) darba izpildīšanai nepieciešamo materiālu un instrumentu attiecīga kvalitāte un to padeve laikā;

4) ražošanas apgāde laikā ar elektroenerģiju, gāzi un citiem enerģijas avotiem;

5) droši un veselīgi darba apstākļi. Drošības tehnikas noteikumu un normu ievērošana, nepieciešamais apgaismojums, apsildīšana, ventilācija, trokšņa kaitīgo seku, izstarojumu, vibrācijas un citu faktoru novēršana, kuri negatīvi ietekmē darbinieku veselību, utt.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

108.pants. Vienotu un tipveida normu aizstāšana un pārskaitīšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

109.pants. Izcenojumu noteikšana, ja ir gabaldarba samaksa

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

110.pants. Normētu uzdevumu, apkalpošanas normu un darbinieku skaita normu noteikšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

111.pants. Līdzšinējās darba samaksas saglabāšana uz noteiktu laiku darbiniekiem - izgudrotājiem un racionalizatoriem

Darbiniekiem, kuri ir autori izgudrojumiem vai racionalizācijas priekšlikumiem, kas bijuši par pamatu jaunu normu noteikšanai, līdzšinējā darba samaksa saglabājama sešus mēnešus no dienas, kad ieviestas jaunās normas un darba samaksa.

Citiem darbiniekiem, kas izgudrotājam vai racionalizatoram palīdzējuši ieviest priekšlikumu, līdzšinējā darba samaksa saglabājama trīs mēnešus.

Līdzšinējā darba samaksa saglabājas arī tad, ja izgudrotājs vai racionalizators agrāk nav strādājis darbu, kuram normas un darba samaksa grozīta sakarā ar viņa priekšlikuma ieviešanu, bet viņš šajā darbā pārcelts pēc priekšlikuma iesniegšanas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

112.pants. Kārtība, kādā izšķiramas domstarpības, kas rodas, nosakot un pārskatot normas

Domstarpības, kas rodas, nosakot un pārskatot darba normas, darba devējam ar darbinieku arodu organizāciju vai darbinieku pilnvarotiem pārstāvjiem, ja šādas organizācijas nav, izšķir izlīgšanas komisija, šķīrējtiesa vai tiesa.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

113.pants. Garantijas darbiniekiem, kurus ievēlē amatos

Darbiniekiem, kas atbrīvoti no darba sakarā ar ievēlēšanu amatos valsts institūcijās, pēc viņu pilnvaru izbeigšanās ir garantēta iespēja ieņemt iepriekšējo vai līdzvērtīgu darbu (amatu) tai pašā vai - ar darbinieka piekrišanu - citā uzņēmumā, iestādē vai organizācijā.

Garantijas vēlētiem arodu organizāciju darbiniekiem nosaka Latvijas Republikas likums "Par arodbiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4. nr.).

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

114.pants. Garantijas darbiniekiem ar darbu nesaistīto tiesību vai pienākumu izpildes laikā

Ja nav iespējams realizēt ar likumu garantētas, bet ar darbu nesaistītas tiesības vai izpildīt šādus pienākumus ārpus darba laika, darbiniekiem viņu tiesību vai pienākumu izpildes laikā garantē darba vietas (amata) saglabāšanu, ja likumā nav paredzēta citāda kārtība.

Darbiniekiem garantē no valsts budžeta līdzekļiem vidējo izpeļņu, ja viņiem darba laikā jāpilda šādi ar darbu nesaistīti pienākumi:

1) jāierodas pēc izsaukuma izziņas, iepriekšējās izmeklēšanas vai administratīvajās iestādēs, prokuratūrā, tiesā, saimnieciskajā tiesā, šķīrējtiesā vai valsts notariātā, kā arī jāpiedalās tiesas sēdēs kā piesēdētājiem;

2) jāierodas pēc izsaukuma kā lieciniekiem pensiju piešķiršanas komisijā, lai dotu liecību par darba stāžu;

3) jāpiedalās, ja nepieciešams, ugunsgrēku dzēšanā, jāsniedz cietušajam neatliekama palīdzība dabas katastrofu, avāriju un nelaimes gadījumos.

Vidējo izpeļņu garantē arī citos Latvijas Republikas likumdošanas aktos paredzētajos gadījumos.

Vidējo izpeļņu izmaksā darba devējs, kuram to atbilstoši rēķinam atlīdzina attiecīgā iestāde.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

115.pants. Garantijas darbiniekiem, kuri iesaistīti obligātā valsts dienesta pienākumu pildīšanā

Darbiniekiem, kuri iesaistīti Latvijas Republikas likumā "Par Latvijas Republikas obligāto valsts dienestu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 39. nr.) noteikto pienākumu pildīšanā, piešķiramas garantijas un atvieglojumi saskaņā ar šo likumu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

117.pants. Garantijas darbiniekiem, kurus sūta celt kvalifikāciju

Darbiniekiem, kurus darba devējs sūta celt kvalifikāciju, viņiem pārtraucot darbu ražošanā, saglabā darba vietu (amatu) un samaksā ar kvalifikācijas celšanu saistītos izdevumus.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

118.pants. Garantijas darbiniekiem, kuri ir donori

Darba devējam bez ierunām jālaiž darbinieki uz veselības aizsardzības iestādēm pārbaudes dienā un dienā, kad viņi nodod asinis pārliešanai, un jāsaglabā viņiem par šīm dienām vidējā izpeļņa.

Darbiniekiem, kuri ir donori, tieši pēc katras dienas, kad viņi nodevuši asinis pārliešanai, piešķir atpūtas dienu, saglabājot vidējo izpeļņu. Ja darbinieks vēlas, šo dienu pievieno ikgadējam atvaļinājumam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

119.pants. Garantijas darbiniekiem, kurus sūta uz pārbaudi medicīnas iestādē

Darbiniekiem, kuri pakļauti medicīniskai pārbaudei, par laiku, kamēr viņi atrodas medicīnas iestādē uz pārbaudi, darbavietā saglabājas vidējā izpeļņa.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

120.pants. Garantijas strādniekiem un kalpotājiem – izgudrotājiem un racionalizatoriem

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

121.pants. Kompensācija par darbiniekiem piederošo instrumentu nolietošanos

Darba devējs nodod darbiniekiem bezmaksas lietošanā darbam nepieciešamos instrumentus un ierīces.

Darbiniekiem, kas saskaņā ar darba līgumu uzņēmuma, iestādes vai organizācijas vajadzībām lieto viņiem piederošos instrumentus, ir tiesības saņemt kompensāciju par instrumentu nolietošanos (amortizāciju).

Šīs kompensācijas lielumu un izmaksas kārtību nosaka, darba devējam vienojoties ar darbinieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

122.pants. Darba algas ieturējumu ierobežošana

Ieturējumus no darba algas var izdarīt tikai likumdošanā paredzētajos gadījumos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

123.pants. Tādu darba algas ieturējumu ierobežošana, ko izdara darba devējs

Ieturējumus no darbinieku darba algas, lai dzēstu viņu parādu uzņēmumam, iestādei vai organizācijai, kurā viņi strādā, pēc darba devēja rīkojuma var izdarīt:

1) lai atmaksātu avansu, kas izsniegts uz darba algas rēķina; lai saņemtu atpakaļ summas, kas pārmaksātas aritmētisku kļūdu dēļ; lai saņemtu atpakaļ neizlietoto un laikā neatmaksāto avansu, kas izsniegts dienesta komandējumam vai sakarā ar darbinieka pārcelšanu uz citu apvidu, kā arī saimnieciskajām vajadzībām, ja darbinieks neapstrīd ieturējuma pamatu un ieturējuma apmēru.

Šajos gadījumos darba devējs ir tiesīgs dot rīkojumu par ieturējumu ne vēlāk kā mēnesi no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas dienas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas.

Ja darbinieks apstrīd šai punktā minēto prasījuma pamatu vai apmēru, darba devējs ir tiesīgs iesniegt prasību tiesā ne vēlāk kā viena gada laikā no avansa atmaksāšanai vai parāda dzēšanai noteiktā termiņa notecēšanas vai nepareizi aprēķinātās summas izmaksas dienas;

2) ja darbinieku atlaiž pirms tā darba gada beigām, par kuru viņš jau saņēmis atvaļinājumu, - par neatstrādātajām atvaļinājuma dienām. Ieturējumu par šīm dienām neizdara, ja darbinieku atlaiž uz šā kodeksa 30.panta 3., 5. un 6. punktā un 33. panta 1., 1.2, 2. un 5. punktā minētajiem pamatiem, kā arī ja nosūta mācīties vai sakarā ar aiziešanu pensijā.

Darba algu, ko darbiniekam darba devējs pārmaksājis (arī tad, ja nepareizi piemērots likums), nevar piedzīt, izņemot gadījumus, kad ieviesusies aritmētiska kļūda.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 08.04.1988. dekrētu; 17.03.1992., 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

124.pants. No darba algas ieturamo summu apmēru ierobežojumi

Visu ieturējumu kopsumma katrā darba algas izmaksā nedrīkst pārsniegt 20 procentus, bet likumdošanā un Latvijas civilprocesa kodeksa 403. panta pirmās daļas pirmajā punktā īpaši paredzētajos gadījumos - 50 procentus no darbiniekam izmaksājamās darba algas.

Izdarot ieturējumus no darba algas pēc vairākiem izpildu dokumentiem, darbiniekam katrā gadījumā jāsaglabā 50 procenti no izpeļņas.

Šā panta pirmajā un otrajā daļā noteiktie ierobežojumi nav piemērojami ieturējumiem no darba algas, izciešot labošanas darbus un piedzenot alimentus nepilngadīgo bērnu uzturēšanai.

Ja nav iespējams apmierināt visus piedziņai iesniegtos prasījumus, jāievēro Latvijas civilprocesa kodeksa 425.-430. pantā noteiktais prasījumu apmierināšanas secīgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 28.01.1987. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

125.pants. Dažas darbiniekiem izmaksājamās summas, no kurām aizliegti ieturējumi

Nav atļauts izdarīt ieturējumus no atlaišanas pabalsta, kompensācijām un citām izmaksām, uz kurām saskaņā ar likumdošanu piedziņa nav vēršama.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

126.pants. Darbinieku materiālā atbildība par darba devējam nodarīto zaudējumu

Darbiniekiem saudzīgi jāizturas pret uzņēmuma, iestādes vai organizācijas mantu un jāgādā par zaudējuma novēršanu.

Darbinieki, kas vainīgi zaudējumu nodarīšanā uzņēmumam, iestādei, organizācijai, ar kuru viņiem ir darba attiecības, ir materiāli atbildīgi vienīgi tad, ja ir tieši reāli zaudējumi; nav ņemami vērā nesaņemtie ienākumi.

Nav atļauts uzlikt darbiniekam atbildību par tādu zaudējumu, kurš radies normālā ražošanas un saimnieciskā riska rezultātā.

Darba devēja pienākums ir radīt darbiniekiem apstākļus, kas nepieciešami normālam darbam un viņiem uzticētās mantas pilnīgai saglabāšanai.

(AP Prezidija 24.02.1977. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

127.pants. Garantijas, nosakot strādnieku un kalpotāju materiālās atbildības apmēru par uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarīto zaudējumu

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

128.pants. Strādnieku un kalpotāju ierobežotā materiālā atbildība

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

129.pants. Darbinieku materiālā atbildība

Darbinieki ir pilnā apmērā materiāli atbildīgi par zaudējumu, kas, izpildot darba pienākumus, viņu vainas dēļ nodarīts darba devējam.

Darbiniekiem, kas kopīgi veic atsevišķus darbus, kuri saistīti ar viņiem nodoto vērtību glabāšanu, apstrādi, pārdošanu (izsniegšanu), pārvadāšanu vai izmantošanu ražošanas procesā, ja nav iespējams norobežot katra darbinieka materiālo atbildību, var paredzēt kolektīvo (brigādes) materiālo atbildību. Kolektīvās (brigādes) materiālās atbildības piemērošanas noteikumus nosaka darba koplīgumā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

129.¹ pants. Rakstveida līgums par materiālo atbildību pilnā apmērā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

129.² pants. Kolektīvā (brigādes) materiālā atbildība

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

130.pants. Kārtība, kādā atlīdzināms darbinieka nodarītais materiālais zaudējums uzņēmumam, iestādei vai organizācijai

Zaudējumu nodarījušais darbinieks var labprātīgi to pilnīgi vai daļēji atlīdzināt. Ar darba devēja piekrišanu darbinieks var nodarītā zaudējuma atlīdzināšanai nodot līdzvērtīgu mantu vai izlabot bojājumu.

Ar darbinieka rakstveida piekrišanu darba devējs ietur zaudējumus no darbinieka algas likumā pieļautajā apmērā (124.pants). Ja darbinieks nepiekrīt atvilkumam vai tā apmēram, darba strīdu pēc darba devēja pieteikuma izskata darba strīdu komisija un tiesa.

Ja darba devējs pretēji noteiktajai kārtībai izdarījis ieturējumus no darba algas, ieturētās summas jāatmaksā.

Zaudējums atlīdzināms neatkarīgi no tā, vai darbinieku sauc pie disciplinārās, administratīvās atbildības vai kriminālatbildības par darbību (bezdarbību), ar ko nodarīts zaudējums uzņēmumam, iestādei vai organizācijai.

(AP Prezidija 24.02.1977. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 24.11.1983., 25.06.1986. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

131.pants. Atlīdzināmā zaudējuma apmēra noteikšana

Darba devējam nodarītā zaudējuma apmēru nosaka atbilstoši faktiskajiem tiešajiem zudumiem.

Vairāku darbinieku vainas dēļ nodarītā atlīdzināmā zaudējuma apmēru katram no viņiem nosaka, ievērojot vainas pakāpi.

Tiesa var samazināt atlīdzināmā zaudējuma apmēru, ievērojot darbinieka vainas pakāpi, konkrētos apstākļus un materiālo stāvokli.

(AP Prezidija 24.02.1977. dekrēta redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

132.pants. Darbinieku pienākumi

Darbiniekiem jāievēro darba kārtība, laikā un precīzi jāizpilda darba devēja rīkojumi, jāievēro tehnoloģiskā disciplīna, darba aizsardzības, drošības tehnikas un darba higiēnas prasības, saudzīgi jāizturas pret darba devēja mantu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

133.pants. Darba disciplīnas nodrošināšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

134.pants. Darba devēja pienākumi

Darba devēja pienākums ir pareizi organizēt darbinieku darbu, ievērot darba likumdošanas aktus un darba aizsardzības noteikumus, uzlabot darbinieku darba apstākļus.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

135.pants. Darba kārtības noteikšana

Darba kārtību uzņēmumos, iestādēs un organizācijās nosaka iekšējās darba kārtības noteikumi, kurus apstiprina darba devējs un arodu organizācijas, kā arī darba koplīgums.

Darba devējam divu mēnešu laikā no darbības uzsākšanas jāpieņem iekšējās darba kārtības noteikumi.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

136.pants. Disciplinārie nolikumi

Dažu kategoriju darbiniekiem piemēro Latvijas Republikas Augstākās Padomes vai Ministru Padomes apstiprinātos disciplināros nolikumus.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

137.pants. Apbalvojumi par panākumiem darbā

Par darba pienākumu priekšzīmīgu izpildīšanu, ilgu un nevainojamu darbu un citiem sasniegumiem darbā darba devējs var piemērot apbalvojumus, kas paredzēti iekšējās darba kārtības noteikumos un darba koplīgumā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

138.pants. Apbalvojumu un pamudinājumu piemērošanas kārtība

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

139.pants. Priekšrocības un atvieglojumi strādniekiem un kalpotājiem, kas labi un apzinīgi izpilda savus darba pienākumus

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

140.pants. Apbalvojumi un pamudinājumi par sevišķiem nopelniem darbā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

141.pants. Sodi par darba kārtības pārkāpšanu

Par darba kārtības pārkāpšanu darba devējs var piemērot šādus disciplinārsodus:

1) piezīmi;

2) rājienu;

3) atlaišanu no darba (amata) (33. panta 3.,7. un 8.punkts un 254. panta 1. punkts).

Īpaši nolikumi par disciplināro atbildību var paredzēt atsevišķu kategoriju darbiniekiem arī citus disciplinārsodus.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. likumu, kas stājas spēkā 28.04.1993.)

142.pants. Disciplinārsodu uzlikšanas kārtība

Pirms disciplinārsodu uzlikšanas no darbinieka jāpieprasa paskaidrojums.

Izvēloties konkrētu disciplinārsoda veidu, jāņem vērā, cik smags ir izdarītais pārkāpums un apstākļi, kādos tas izdarīts, kā arī darbinieka iepriekšējais darbs.

Par katru darba kārtības pārkāpumu var uzlikt tikai vienu disciplinārsodu.

143.pants. Termiņš disciplinārsoda uzlikšanai

Disciplinārsodu darba devējs uzliek tūlīt pēc pārkāpuma atklāšanas, bet ne vēlāk kā viena mēneša laikā no tā atklāšanas dienas, neieskaitot laiku, kad darbiniekam bijusi pārejoša darba nespēja vai viņš bijis atvaļinājumā.

Disciplinārsodu nevar uzlikt, ja no pārkāpuma izdarīšanas dienas pagājuši vairāk nekā seši mēneši.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

144.pants. Disciplinārsoda pārsūdzēšana

Darbinieks viņam uzlikto disciplinārsodu var pārsūdzēt darba strīdu izskatīšanai noteiktajā kārtībā darba strīdu komisijā un tiesā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

145.pants. Disciplinārsoda noņemšana

Ja gada laikā no disciplinārsoda uzlikšanas dienas darbinieks nesaņem jaunu disciplinārsodu, viņš atzīstams par disciplināri nesodītu.

Disciplinārsodu var noņemt, pirms pagājis gads, ja darbinieks nav izdarījis jaunu darba kārtības pārkāpumu un ir parādījis sevi kā labu un apzinīgu darbinieku.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

146.pants. Darba disciplīnas pārkāpuma nodošana izskatīšanai darba kolektīvā, biedru tiesā vai sabiedriskajā organizācijā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

147.pants. Veselībai nekaitīgu un drošu darba apstākļu garantēšana

Darba devēju un darbinieku pienākumus un tiesības darba aizsardzības jomā nosaka Latvijas Republikas 1993. gada 4. maija likums "Par darba aizsardzību".

(01.06.1993. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

148.pants. Darba aizsardzības un darba higiēnas prasību ievērošana, ceļot un ekspluatējot ražošanas ēkas, būves, iekārtu un mašīnas

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

149.pants. Aizliegums nodot ekspluatācijā uzņēmumus, kas neatbilst darba aizsardzības prasībām

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

150.pants. Aizliegums uzstādīt un lietot mašīnas un citu ražošanas iekārtu, kas neatbilst darba aizsardzības prasībām

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

151.pants. Administrācijas pienākums atvieglot un nodrošināt veselīgus darba apstākļus strādniekiem un kalpotājiem

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

152.pants. Darba devējam obligātie darba aizsardzības noteikumi

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

153.pants. Pienākums instruēt darbiniekus par drošības tehnikas un darba higiēnas noteikumiem

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

154.pants. Pienākums izpildīt darba aizsardzības instrukcijas un darba higiēnas noteikumus

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

155.pants. Līdzekļi darba aizsardzības pasākumiem

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

156.pants. Speciālā apģērba un citu individuālās aizsardzības līdzekļu izsniegšana

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

157.pants. Ziepju, citu mazgāšanas un neitralizējošo līdzekļu izsniegšana

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

158.pants. Piena un ārstnieciski profilaktiskā uztura izsniegšana

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

159.pants. Speciālā apģērba, apavu, piena un ārstnieciski profilaktiskā uztura izsniegšanas kārtība

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

160.pants. Apgāde ar sālītu gāzēto ūdeni

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

161.pants. Darbinieku medicīniskās apskates

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

162.pants. Pārcelšana vieglākā darbā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

163.pants. Darba samaksa darbiniekiem, kas pārcelti vieglākā darbā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

164.pants. Pārtraukumi, kas ieskaitāmi darba laikā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

165.pants. Invalīdu darba izmantošana

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

166.pants. Darba devēja pienākums izmeklēt un ņemt uzskaitē ražošanā notikušos nelaimes gadījumus

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

167.pants. Darba devēju materiālā atbildība par kaitējumu, kas nodarīts darbiniekiem veselības bojājuma gadījumā

(Izslēgts ar 01.06.1993. likumu, kas stājas spēkā 17.06.1993.)

168.pants. Darbi, kuros aizliegts nodarbināt sievietes

Aizliegts sievietes nodarbināt smagos darbos un darbos ar kaitīgiem darba apstākļiem.

Sarakstus par smagiem darbiem un darbiem ar kaitīgiem darba apstākļiem, kuros aizliegts nodarbināt sievietes, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets, saskaņojot ar darbinieku republikāniskajām arodu organizācijām.

Aizliegts likt sievietēm pārnēsāt un pārvietot smagumus, kas pārsniedz likumdošanas aktos viņām noteiktās maksimālās normas.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

169.pants. Ierobežojumi sieviešu nodarbināšanai nakts darbā

Sieviešu iesaistīšana nakts darbā nav atļauta, izņemot darbu veidus, kur tas ir sevišķi nepieciešams.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

170.pants. Aizliegums iesaistīt nakts un virsstundu darbā, darbā brīvdienās, svētku dienās un sūtīt komandējumos grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam

Nav atļauts iesaistīt nakts darbā, virsstundu darbā, darbā brīvdienās, svētku dienās un sūtīt komandējumos grūtnieces, kā arī sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

171.pants. Virsstundu darba un komandējumu ierobežošana sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam

Sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns-invalīds līdz 16 gadu vecumam), nedrīkst iesaistīt virsstundu darbā vai sūtīt komandējumā bez viņu piekrišanas.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

171.¹ pants. Ierobežojumi sieviešu iesaistīšanai dežūrās

Grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns - invalīds līdz 16 gadu vecumam), nedrīkst iesaistīt dežūrās pēc darba dienas beigām, naktī, brīvdienās un svētku dienās.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

172.pants. Grūtnieču un tādu sieviešu pārcelšana vieglākā darbā, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam

Grūtniecēm saskaņā ar medicīnisko atzinumu samazina darba normas vai pārceļ viņas citā, vieglākā un nelabvēlīgu faktoru ietekmi izslēdzošā darbā, saglabājot agrākā darba vidējo izpeļņu.

Sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam, ja viņas nespēj veikt līdzšinējo darbu, pārceļ citā darbā, saglabājot agrākā darba vidējo izpeļņu, līdz bērns sasniedz triju gadu vecumu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

172.¹ pants. Darba samaksa sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam un kuras ik dienas strādā saīsinātu darba laiku

Sievietēm, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam un kuras ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, darba algu izmaksā tādā pašā apmērā kā attiecīgo kategoriju darbiniekiem, kuri ik dienas strādā normālu darba laiku.

Darbiniecēm, kam ir bērni līdz triju gadu vecumam un kas strādā gabaldarbu, par darbu samaksā pēc gabaldarba izcenojumiem tāpat kā pārējiem darbiniekiem ar piemaksu pēc tarifa likmes par to laiku, par kādu viņu darba laiks ik dienas ir īsāks nekā pārējo darbinieku darba laiks.

(27.06.1990. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

173.pants. Grūtniecības un dzemdību atvaļinājumi, kā arī atvaļinājums bērna kopšanai līdz trīs gadu vecumam

Grūtniecības atvaļinājumu piecdesmit sešas kalendārās dienas un dzemdību atvaļinājumu piecdesmit sešas kalendārās dienas aprēķina kopā un piešķir simts divpadsmit kalendārās dienas neatkarīgi no grūtniecības atvaļinājuma dienu skaita, kas izmantots līdz dzemdībām.

Sievietēm, kurām sakarā ar grūtniecību medicīniskā aprūpe uzsākta ārstnieciski profilaktiskajā iestādē līdz divpadsmitajai grūtniecības nedēļai un turpināta visu grūtniecības laiku, piešķir četrpadsmit kalendāro dienu ilgu papildu grūtniecības atvaļinājumu, pievienojot to grūtniecības atvaļinājumam un aprēķinot kopā septiņdesmit kalendārās dienas.

Grūtniecības, dzemdību vai pēcdzemdību sarežģījumu dēļ, kā arī ja dzimuši divi vai vairāk bērni, sievietei piešķir četrpadsmit kalendāro dienu ilgu papildu dzemdību atvaļinājumu, pievienojot to dzemdību atvaļinājumam un aprēķinot kopā septiņdesmit kalendārās dienas.

Sievietēm pēc viņu vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna kopšanai līdz trīs gadu vecumam, izmaksājot par šo periodu valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu.

Laiku bērna kopšanai līdz triju gadu vecumam ieskaita kopējā un nepārtrauktajā darba stāžā.

(26.02.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

174.pants. Ikgadējā atvaļinājuma pievienošana grūtniecības un dzemdību atvaļinājumam un ikgadējā atvaļinājuma piešķiršanas laiks sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam

Pirms grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai tieši pēc tā sievietei pēc viņas iesnieguma piešķir ikgadējo atvaļinājumu neatkarīgi no darba stāža pie attiecīgā darba devēja.

Sievietēm, kurām ir bērns līdz 14 gadu vecumam (bērns-invalīds līdz 16 gadu vecumam), ikgadējo atvaļinājumu piešķir vasarā vai - pēc sievietes iesnieguma - citā viņai izdevīgā laikā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

175.pants. Atvieglojumi sievietēm papildus likumdošanas aktos paredzētajiem

Darba devējs par paša līdzekļiem saskaņā ar darba koplīgumu nosaka strādājošajām sievietēm mātēm darba, sociālos un sadzīves atvieglojumus papildus likumdošanas aktos paredzētajiem atvieglojumiem.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

176.pants. Garantijas personām, kuras audzina bērnus bez mātes

Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu (bērnus) līdz divu mēnešu vecumam vienam no adoptētājiem tiek piešķirts atvaļinājums - 56 dienas, sākot ar bērna (bērnu) adopcijas dienu.

Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu (bērnus) vecumā no diviem mēnešiem līdz trim gadiem, vienam no adoptētājiem vai aizbildnim piešķir apmaksātu vienreizēju papildu atvaļinājumu četrpadsmit kalendārās dienas.

Ģimenēs, kuras adoptējušas bērnu (bērnus), vienam no adoptētājiem vai aizbildnim pēc viņa vēlēšanās piešķir atvaļinājumu bērna (bērnu) kopšanai līdz trīs gadu vecumam, izmaksājot par šo laiku valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu.

Gadījumā, kad māte mirusi dzemdībās vai laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai vai arī likumā noteiktajā kārtībā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai atteikusies no bērna kopšanas un audzināšanas, bērna tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir atvaļinājumu uz visu bērna kopšanas laiku, taču ne ilgāk par bērna 70.dzīvības dienu.

Ja māte nevar kopt bērnu laikā līdz 42.pēcdzemdību perioda dienai saslimšanas, traumu vai citu ar veselību saistītu iemeslu dēļ, tēvam vai citai personai, kura faktiski kopj bērnu mājās, piešķir atvaļinājumu uz tām dienām, kurās māte pati nav spējīga bērnu kopt.

Uz tēviem, kas bez mātes audzina mazgadīgu bērnu vecumā līdz 14 gadiem vai bērnu-invalīdu (vecumā līdz 16 gadiem), un uz minētā vecuma bērnu aizbildņiem attiecas arī garantijas un atvieglojumi, kas noteikti šā kodeksa 35. panta 1. punktā, 51., 78. panta pirmās daļas 2. punktā, 170.,171. un 171.¹ pantā, 174. panta otrajā daļā, 175. un 177. pantā, 178. panta otrajā daļā.

(26.02.1991. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

177.pants. Pārtraukumi bērna barošanai

Sievietēm, kam ir bērni līdz pusotra gada vecumam, bez parastā pārtraukuma atpūtai un ēšanai piešķir arī papildpārtraukumus bērna barošanai.

Šos pārtraukumus, kas nav mazāki par 30 minūtēm, piešķir ne retāk kā pēc katrām trim stundām.

Ja ir divi vai vairāki bērni līdz pusotra gada vecumam, nosakāms vismaz stundu ilgs pārtraukums.

Pēc mātes vēlēšanās pārtraukumus bērna barošanai var apvienot, pievienot pusdienu pārtraukumam vai pārcelt uz darbadienas (darba maiņas) beigām, darbadienu (maiņu) attiecīgi saīsinot.

Pārtraukumu ilgumu un to piešķiršanas kārtību nosaka darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu, ņemot vērā bērna mātes vēlēšanos.

Pārtraukumus bērna barošanai ieskaita darba laikā, un par tiem samaksā pēc vidējās izpeļņas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar AP Prezidija 09.12.1987. dekrētu un 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

178.pants. Garantijas grūtniecēm un sievietēm, kurām ir mazgadīgs bērns

Aizliegts pazemināt sievietēm darba samaksu sakarā ar grūtniecību vai bērna kopšanu.

Nav atļauts pēc darba devēja iniciatīvas atlaist grūtnieces un sievietes, kurām ir bērns līdz triju gadu vecumam. Atlaišana atļauta tajos gadījumos, kad pilnīgi likvidē uzņēmumu, iestādi vai organizāciju.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

179.pants. Pakalpojumi sievietēm uzņēmumos un organizācijās, kur plaši izmanto sieviešu darbu

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

180.pants. Vecums, ar kādu atļauts pieņemt darbā

Nav atļauts pieņemt pastāvīgā darbā personas, kas ir jaunākas par 15 gadiem.

Skolu audzēkņus vecumā no 13 gadiem var pieņemt vieglā, veselībai un tikumībai nekaitīgā darbā no mācībām brīvajā laikā ar vecāku vai viņus aizvietojošo personu piekrišanu. Sarakstu par darbiem, kuros aizliegts nodarbināt skolu audzēkņus vecumā līdz 15 gadiem, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

181.pants. Nepilngadīgo tiesības darba tiesiskajās attiecībās

Nepilngadīgie (personas, kas jaunākas par 18 gadiem) darba tiesiskajās attiecībās pielīdzināti tiesībās pilngadīgajiem, bet jautājumos par darba aizsardzību, darba laiku, atvaļinājumiem un citiem darba nosacījumiem viņiem paredzēti atvieglojumi, kādus nosaka šis kodekss un citi Latvijas Republikas likumdošanas akti.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

182.pants. Darbi, kuros aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem

Personas, kas jaunākas par 18 gadiem, aizliegts nodarbināt smagos darbos un darbos ar jauniešu veselībai un tikumībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem.

Sarakstu par smagiem darbiem un darbiem ar jauniešu veselībai kaitīgiem un bīstamiem darba apstākļiem, kuros aizliegts nodarbināt personas, kas jaunākas par 18 gadiem, apstiprina Latvijas Republikas Ministru kabinets, saskaņojot ar republikānisko arodu organizāciju institūcijām.

Nepilngadīgajiem aizliegts pārnēsāt un pārvietot smagumus, kas pārsniedz viņiem likumdošanas aktos noteiktās maksimālās normas.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

183.pants. Personu, kas jaunākas par astoņpadsmit gadiem, medicīniskās apskates

Visas personas, kas jaunākas par 18 gadiem, pieņem darbā tikai pēc iepriekšējas medicīniskās apskates, un turpmāk līdz 18 gadu vecuma sasniegšanai tām ik gadu ir obligāta medicīniskā apskate.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

184.pants. Darba normas jaunajiem darbiniekiem

Darbiniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem, darba normas nosaka pēc pieaugušo strādnieku darba normām proporcionāli saīsinātajam darba laikam, kāds noteikts personām, kas jaunākas par 18 gadiem.

Jaunajiem darbiniekiem, kas darba attiecībās stājas pēc vispārizglītojošo skolu, arodskolu vai kursu beigšanas, kā arī pēc apmācībām tieši ražošanā, darba devējs saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu uz laiku var noteikt pazeminātas darba normas.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

185.pants. Darba samaksa darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem un kas ik dienas strādā saīsinātu darba laiku

Darbiniekiem, kas jaunāki par 18 gadiem un kas ik dienas strādā saīsinātu darba laiku, par darbu samaksā atbilstoši padarītajam darbam, bet ne mazāk par valsts noteikto minimālo darba samaksu (83.pants).

Skolu audzēkņiem, kuri no 13 gadu vecuma strādā no mācībām brīvajā laikā (180. panta otrā daļa), par darbu samaksā proporcionāli nostrādātajam laikam vai atbilstoši izstrādei. Darba devēji var noteikt piemaksas skolu audzēkņu darba samaksai.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

186.pants. Aizliegums nodarbināt nakts un virsstundu darbā un brīvdienās darbiniekus, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

Darbiniekus, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, aizliegts nodarbināt nakts un virsstundu darbā un brīvdienās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

187.pants. Atvaļinājumi darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem

Darbiniekiem, kas jaunāki par astoņpadsmit gadiem, ikgadējos atvaļinājumus (73.pants) piešķir vasarā vai pēc viņu vēlēšanās jebkurā citā gada laikā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

188.pants. Vietu nodrosēšana jauniešu pieņemšanai darbā un profesionālajai apmācībai ražošanā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

189.pants. Mācību iestādes beigušo jauno strādnieku un speciālistu nodrošināšana ar viņu specialitātei un kvalifikācijai atbilstošu darbu

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

190.pants. Par astoņpadsmit gadiem jaunāku strādnieku un kalpotāju atlaišanas ierobežojumi

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

191.pants. Arodapmācības organizēšana un darba un mācību savienošanai nepieciešamo apstākļu radīšana

Darba devēja pienākums ir radīt nepieciešamos apstākļus, kas jāparedz darba koplīgumā, lai darbinieki, kas, nepārtraucot darbu, iesaistījušies arodapmācībā vai mācās mācību iestādēs, varētu savienot darbu ar mācībām.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

192.pants. Apmācība darba laikā

Teorētiskās nodarbības un praktisko apmācību, ja sagatavo darbiniekus tieši ražošanā, organizē darba laikā vai ārpus darba laika saskaņā ar likumdošanas aktiem, darba koplīgumu vai darba līguma pusēm vienojoties.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

193.pants. Darba došana atbilstoši iegūtajai kvalifikācijai

Pēc arodapmācības pabeigšanas darbiniekam piešķir kategoriju vai amata nosaukumu un dod darbu atbilstoši iegūtajai specialitātei un kvalifikācijai saskaņā ar darba koplīguma noteikumiem vai darba līguma pusēm vienojoties.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

194.pants. Atvieglojumi strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vispārizglītojošajās vai profesionāli tehniskajās mācību iestādēs

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

195.pants. Darba laika saīsināšana strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vispārizglītojošās skolās

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

196.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos vispārizglītojošās skolās

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

197.pants. Ikgadējo atvaļinājumu piešķiršanas laiks strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vispārizglītojošās skolās

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

198.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos profesionāli tehniskajās mācību iestādēs

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

199.pants. Atvaļinājumi strādniekiem un kalpotājiem iestājeksāmenu kārtošanai augstākajās un vidējās speciālajās mācību iestādēs

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

200.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos augstāko mācību iestāžu sagatavošanas nodaļās

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

201.pants. Atvieglojumi darbiniekiem sakarā ar mācīšanos visu veidu mācību iestādēs

Darbiniekiem, kas, nepārtraucot darbu, sekmīgi mācās visu veidu mācību iestādēs vai eksternātā, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līguma pusēm vienojoties darba devēji var piešķirt mācību atvaļinājumus ar vai bez darba algas saglabāšanas, kā arī citus atvieglojumus. Valsts eksāmenu kārtošanai vai diplomprojekta (diplomdarba) sagatavošanai un aizstāvēšanai jāpiešķir mācību atvaļinājums, kas nav mazāks par 20 kalendāra dienām, saglabājot valsts noteikto minimālo darba samaksu. Specialitātēs, kurās nav klātienes apmācības, sekmīgiem neklātienes nodaļas studentiem piešķir apmaksātu mācību atvaļinājumu.

Valsts vai pašvaldības iestādes, darba devēji un bankas var piešķirt kredītus Latvijas Republikas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā mācību izdevumu segšanai darbiniekiem, kas savieno darbu ar mācībām jebkurā mācību iestādē.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

202.pants. Atvaļinājumi sakarā ar mācīšanos vakara vai neklātienes augstākajās vai vidējās speciālajās mācību iestādēs

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

203.pants. Atvaļinājums, lai iepazītos ar darbu izraudzītajā specialitātē un sagatavotu materiālus diplomprojektam

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

204.pants. Brauciena maksa līdz vietai, kur atrodas neklātienes mācību iestāde

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

205.pants. Darba laika saīsināšana strādniekiem un kalpotājiem, kas mācās vakara vai neklātienes augstākajās vai vidējās speciālajās mācību iestādēs

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

206.pants. Ierobežojumi vispārizglītojošo un profesionāli tehnisko mācību iestāžu audzēkņu iesaistīšanā virsstundu darbā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

207.pants. Iestādes, kas izskata darba strīdus

Darba strīdus izskata:

1) darba strīdu komisijas;

2) rajonu (pilsētu) tautas tiesas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

208.pants. Darba strīdu izskatīšanas kārtība

Darba strīdu komisija ir obligāta darbinieku un darba devēju vēlēta pirmā instance, kurai jāizskata individuālie darba strīdi, izņemot tos strīdus, kas saskaņā ar likumu jāizskata tieši tiesās.

Kārtību, kādā darba strīdu komisijas izskata darba strīdus, regulē nolikums par darba strīdu izskatīšanas kārtību, bet kārtību, kādā darba strīdu lietas izskata tiesas, nosaka šis kodekss un Latvijas civilprocesa kodekss.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

209.pants. Darba strīdu komisiju organizēšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

210.pants. Darba strīdu komisijas

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

211.pants. Darba strīdu pieteikumu pieņemšanas kārtība un termiņi, kādos tie izskatāmi darba strīdu komisijā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

212.pants. Darba strīdu komisijas lēmumi

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

213.pants. Darba strīda izskatīšana, ja darba strīdu komisijā nav panākta pušu vienošanās. Komisijas lēmuma pārsūdzēšana

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

214.pants. Darba strīdu izskatīšana uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju arodbiedrību komitejās

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

215.pants. Darbinieku darba tiesību aizsardzība tiesā

Darbiniekiem, kuri noslēguši darba līgumu ar darba devēju, ir tiesības uz tiesas aizsardzību Latvijas civilprocesa kodeksa noteiktajā kārtībā.

Tiesas neizskata strīdus par vēlēto augstāko valsts varas institūciju ievēlēto vai apstiprināto amatpersonu, pašvaldību vai sabiedrisko organizāciju ievēlēto algoto darbinieku atlaišanu no darba.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

216.pants. Darba strīdu izskatīšana tiesās

Rajonu (pilsētu) tiesās izskata darba strīdus:

1) pēc darbinieka, darba devēja vai darbinieka intereses pārstāvošās aroda organizācijas pieteikumiem, ja viņi nav apmierināti ar darba strīdu komisijas lēmumu;

2) pēc prokurora pieteikuma, ja viņš atzīst, ka darba strīdu komisijas lēmums ir pretrunā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem.

Tieši rajonu (pilsētu) tiesās, negriežoties darba strīdu komisijā, izskata darba strīdus:

1) pēc darba devēja iniciatīvas atlaisto darbinieku pieteikumiem par atjaunošanu darbā, kā arī par viņu atlaišanas iemeslu formulējuma grozīšanu;

2) pēc to darba vietu darbinieku pieteikumiem, kurās nav darba strīdu komisiju;

3) pēc darba devēja pieteikuma, ja attiecīgās aroda organizācijas institūcija atsakās dot piekrišanu darbinieka atlaišanai no darba pēc darba devēja iniciatīvas;

4) par atteikšanos pieņemt darbā, ja saskaņā ar likumu šāda atteikšanās ir prettiesiska;

5) pēc darbinieka pieteikuma sakarā ar savlaicīgi neizmaksātās darba samaksas vai darbā nodarītā veselības kaitējuma atlīdzības parādu piedziņu;

6) pēc darbinieka vai darba devēja pieteikuma, ja darba līgumu lauzt pieprasa institūcijas, kuras nav darba līguma puses.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.04.1993. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

217.pants. Par darba strīdu izšķiršanas pieteikumu iesniegšanas termiņiem

Darbinieks vai viņa aroda organizācija var griezties darba strīdu komisijā mēneša laikā no dienas, kad darbinieks uzzināja vai viņam bija jāuzzina par to, ka pārkāptas viņa darba tiesības vai ar likumu aizsargātās intereses, bet atlaišanas lietās - rajona (pilsētas) tiesā mēneša laikā no dienas, kad saņemta darba grāmatiņa (darba līguma grāmatiņa).

Tādā pašā termiņā darba strīdu komisijā var griezties darba devējs ar pieteikumu, lai darbinieks atlīdzinātu nodarītos zaudējumus, ja darbinieks tos neatlīdzina labprātīgi vai nedod rakstveida piekrišanu šo zaudējumu ieturēšanai no darba algas.

Ja pieteikumu iesniegšanai noteiktais termiņš nokavēts attaisnojošu iemeslu dēļ, darba strīdu komisija var to atjaunot.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

218.pants. To darbinieku atbrīvošana no tiesas izdevumu samaksas, kuri griežas tiesā darba lietās

Darbinieki, kuri kā prasītāji griežas tiesā prasījumos, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, atbrīvojami no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos (valsts nodeva un ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

219.pants. Atjaunošana darbā

Ja darbinieks atlaists bez likumīga pamata vai atlaists, pārkāpjot noteikto atlaišanas kārtību, vai nelikumīgi pārcelts citā darbā, iestādei, kas izskata darba strīdu, viņš jāatjauno iepriekšējā darbā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

220.pants. Samaksa par darba piespiedu kavējumu vai mazāk atalgota darba izpildi

Darbiniekam, kas nelikumīgi atlaists no darba un atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar tiesas spriedumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu no atlaišanas dienas.

Tādā pašā apmērā pēc tiesas sprieduma maksā par darba piespiedu kavējumu, ja nepareizs atlaišanas iemesla formulējums darba grāmatiņā (darba līguma grāmatiņā) darbiniekam ir bijis par šķērsli iestāties citā darbā.

Vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējuma laiku darbiniekiem var izmaksāt arī saskaņā ar darba strīdu komisijas lēmumu.

Darbiniekam, kas nelikumīgi pārcelts citā darbā un pēc tam atjaunots iepriekšējā darbā, saskaņā ar darba strīdu izskatīšanas iestādes spriedumu vai lēmumu izmaksā vidējo izpeļņu par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpību par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu.

Samaksāt par darba piespiedu kavējuma laiku sakarā ar nelikumīgu atlaišanu vai pārcelšanu, kā arī izmaksāt izpeļņas starpību par mazāk atalgota darba veikšanas laiku var darba devējs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

221.pants. Termiņš, kādā darba devējam jāizpilda darba strīdu komisijas lēmums

Darba strīdu komisijas lēmums darba devējam, izņemot šā kodeksa 222. pantā norādītos gadījumus, jāizpilda desmit dienu laikā, ja lēmumā nav noteikts cits tā izpildes termiņš.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

222.pants. Daži darba lietās nekavējoties izpildāmie spriedumi un lēmumi

Darba strīdu izskatīšanas iestādes pieņemtais spriedums vai lēmums par nelikumīgi atlaistā vai pārceltā darbinieka atjaunošanu darbā nekavējoties jāizpilda. Ja darba devējs novilcinājis šāda sprieduma vai lēmuma izpildi, tad par novilcināto laiku no sprieduma vai lēmuma pieņemšanas dienas līdz tā izpildes dienai darbiniekam izmaksā vidējo izpeļņu vai izpeļņas starpību.

Nekavējoties izpildāmi arī tiesas spriedumi par darba algas piedziņu darbiniekam, bet ne vairāk par viena mēneša vidējo izpeļņu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

223.pants. Darba strīdu komisijas lēmuma piespiedu izpildīšana

Ja darba devējs šā kodeksa 221. un 222. pantā norādītajos termiņos neizpilda darba strīdu komisijas lēmumu, ar kuru darba strīds izlemts pēc būtības, darba strīdu komisija izsniedz darbiniekam apliecību, kam ir izpildu dokumenta spēks.

Pamatojoties uz darba strīdu komisijas izsniegto apliecību, kas ne vēlāk kā triju mēnešu laikā iesniegta tiesā, tiesu izpildītājs darba strīdu komisijas lēmumu izpilda piespiedu kārtā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

224.pants. Materiālās atbildības uzlikšana amatpersonai, kas vainīga nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā

Tiesa uzliek amatpersonai, kas vainīga darbinieka nelikumīgā atlaišanā vai pārcelšanā uz citu darbu, par pienākumu atlīdzināt zaudējumu, kas uzņēmumam, iestādei vai organizācijai nodarīts sakarā ar samaksu par darba piespiedu kavējumu vai par mazāk atalgota darba izpildes laiku. Šādu pienākumu uzliek, ja atlaišana vai pārcelšana notikusi, acīm redzami pārkāpjot likumu, vai ja darba devējs vilcinājies izpildīt tiesas spriedumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

225.pants. Ierobežojumi to summu piedziņai, kuras izmaksātas pēc darba strīdu izskatītāju iestāžu sprieduma vai lēmuma

Piedzīt atpakaļ no darbinieka summas, kas viņam izmaksātas pēc darba strīdu komisijas lēmuma, ja darba strīds pēc tam izlemts citādi, kā arī summas, kas izmaksātas pēc tiesas sprieduma darba strīda lietā, ja spriedums atcelts uzraudzības kārtībā, pieļaujams tikai tad, ja atceltais spriedums vai lēmums ticis pamatots uz darbinieka sniegtām maldīgām ziņām vai viņa iesniegtajiem viltotiem dokumentiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

226.pants. Darba strīdu izskatīšana pakļautības kārtībā augstākās iestādēs

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

226.¹ pants. Naudas prasījuma apmierināšana

Izskatot darba strīdus jautājumos par naudas prasījumiem, atskaitot prasījumus par vidējās izpeļņas izmaksu darbiniekam par darba piespiedu kavējumu vai izpeļņas starpības izmaksu par to laiku, kad viņš izpildījis mazāk atalgotu darbu (šā kodeksa 220. pants un 226. panta otrā daļa), iestādei, kas izskata strīdu, ir tiesības pieņemt spriedumu vai lēmumu par darbiniekam pienākušos summu izmaksu ne vairāk kā par vienu gadu, bet jautājumā par naudas kompensāciju par neizmantoto atvaļinājumu atlaišanas gadījumā - ne vairāk kā par diviem darba gadiem.

(AP Prezidija 10.12.1974. dekrēta redakcijā)

227.pants. Kārtība, kādā izskatāmi strīdi par darba apstākļu noteikšanu vai grozīšanu

Strīdus, kas darbiniekiem rodas ar darba devēju, nosakot jaunus vai grozot pašreizējos darba apstākļus, kuri nav noregulēti, izskata darba devējs, vienojoties ar attiecīgās aroda organizācijas institūciju, bet, ja vienošanos nevar panākt, jautājumu izlemj izlīgšanas komisija, šķīrējtiesa vai tiesa.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

228.pants. Kārtība, kādā izskatāmas domstarpības starp darbinieku attiecīgās arodu organizācijas institūciju un darba devēju par darba apstākļu noteikšanu

Domstarpības, kas attiecīgajai darbinieku aroda organizācijas institūcijai rodas ar darba devēju, nosakot vai grozot darba apstākļus, izlemj no darba devēja un darbinieku arodu organizācijas pārstāvjiem izveidota izlīgšanas komisija, šķīrējtiesa vai tiesa.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

(Nodaļas nosaukums 17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

229.pants. Tiesības apvienoties darbinieku arodu organizācijās

Darbiniekiem ir tiesības apvienoties arodu organizācijās pēc profesiju, nozaru un teritoriālā principa vai citiem principiem.

Darbinieku arodu organizācijas darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 3./4. nr.), citiem Latvijas Republikas likumiem un noteiktā kārtībā reģistrēto arodu organizāciju pieņemtajiem statūtiem.

Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši pakļaut darbinieku arodu organizācijas valsts, pašvaldību vai citām iestādēm vai arī kavēt likumā un statūtos paredzēto šo organizāciju darbību.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

230.pants. Arodbiedrību tiesības

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

231.pants. Strādnieku un kalpotāju tiesības piedalīties uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārvaldīšanā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

232.pants. Veidi, kādos strādnieki un kalpotāji piedalās ražošanas pārvaldīšanā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

233.pants. Administrācijas pienākums radīt apstākļus, kas nodrošina strādnieku un kalpotāju piedalīšanos uzņēmumu, iestāžu un organizāciju pārvaldīšanā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

234.pants. Uzņēmuma, iestādes vai organizācijas arodbiedrības komitejas tiesības

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

235.pants. Uzņēmumu un organizāciju naudas līdzekļu arodbiedrību orgāniem kultūras masu darbam un fiziskās fizkultūras darbam

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

236.pants. Arodbiedrības orgānu kompetence, kontrolējot, kā tiek ievērota darba likumdošana, uzlaboti strādnieku un kalpotāju dzīvokļu apstākļi un apmierinātas viņu sadzīves vajadzības

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

237.pants. Telpu, transporta un sakaru līdzekļu piešķiršana uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju arodbiedrību komitejām

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

238.pants. Ēku, telpu, būvju, dārzu un parku piešķiršana uzņēmumu, iestāžu vai organizāciju arodbiedrības komitejām kultūrizglītības, veselības nostiprināšanas, fizkultūras un sporta darba veikšanai

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

239.pants. Garantijas vēlētiem arodu organizāciju darbiniekiem

Arodu organizāciju vēlēto institūciju priekšsēdētājus un locekļus, kas nav atbrīvoti no tiešā darba, pēc darba devēja iniciatīvas var pārcelt citā pastāvīgā darbā vai atlaist no darba, ievērojot vispārējo kārtību un tikai ar attiecīgās aroda organizācijas augstākas institūcijas iepriekšēju piekrišanu.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

(Nodaļa izslēgta ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

239.¹ pants. Darba kolektīva pašpārvalde darba sfērā

(Izslēgts ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

239.² pants. Darba kolektīva kopsapulces (konferences) pilnvaras darba sfērā

(Izslēgts ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

239.³ pants. Darba kolektīva padomes pilnvaras

(Izslēgts ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

239.⁴ pants. Vadītāju ievēlēšana darba kolektīvos

(Izslēgts ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

239.⁵ pants. Vispārīgie principi, kas nosaka darba kolektīva materiālo ieinteresētību saimnieciskās darbības rezultātos

(Izslēgts ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

239.⁶ pants. Brigādes kolektīva veidošana

(Izslēgts ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

239.⁷ pants. Kolektīvās izpeļņas sadale brigādē, piemērojot darba ieguldījuma koeficientu

(Izslēgts ar 10.12.1990. likumu, kas stājas spēkā 10.12.1990.)

240.pants. Sociālās nodrošināšanas un sociālās apdrošināšanas attiecināšana uz visiem darbiniekiem

Uz visiem darbiniekiem attiecas sociālā nodrošināšana un sociālā apdrošināšana.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

241.pants. Valsts sociālā nodrošināšana un valsts sociālā apdrošināšana

Valsts pensiju piešķiršanas un izmaksas kārtību nosaka Latvijas Republikas likums "Par valsts pensijām" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1991, 1./2. nr.).

Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu piešķiršanas un izmaksas kārtību regulē likumi un citi normatīvie akti.

(17.03.1992. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

242.pants. Nodrošinājuma veidi sociālās apdrošināšanas kārtībā

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

243.pants. Nodrošināšana ar pārejošas darba nespējas pabalstiem

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

244.pants. Nodrošināšana ar grūtniecības un dzemdību pabalstiem

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

244.¹ pants. Valsts sociālās apdrošināšanas pabalstu izsniegšanas pamatnoteikumi un apmēri

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

245.pants. Pensiju nodrošinājums

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

246.pants. Darba likumdošanas ievērošanas uzraudzības un kontroles iestādes

Kontroli un uzraudzību pār darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu ievērošanu realizē:

1) speciāli tam pilnvarotas valsts institūcijas, kas savā darbībā ir neatkarīgas no darba devējiem un augstākām institūcijām;

2) darbinieku arodu organizācijas, veicot sabiedrisko kontroli.

Pašvaldību un to izpildes un rīcību orgāni kontrolē likumdošanas ievērošanu likumdošanā paredzētajā kārtībā.

Ministrijas, valsts komitejas un resori savos ietvaros kontrolē, kā darba likumdošanu ievēro tiem pakļautajos uzņēmumos, iestādēs un organizācijās.

Ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori Prokuratūras likuma 16.pantā noteiktajā kārtībā nodrošina darbinieku un darba devēju likumīgo tiesību un interešu aizsardzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

246.¹ pants. Valsts uzraudzība un kontrole pār darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un nodarbinātības likumdošanas un normatīvo aktu ievērošanu

Valsts uzraudzību un kontroli pār darba, darba aizsardzības, bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības un nodarbinātības likumdošanas un normatīvo aktu ievērošanu realizē Valsts darba inspekcija.

(01.06.1993. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

247.pants. Valsts tehniskā uzraudzība

(Izslēgts ar 23.02.1995. likumu, kas stājas spēkā 28.03.1995.)

248. pants. Valsts sanitārā uzraudzība

Valsts sanitāro uzraudzību pār to, kā darba devēji ievēro higiēnas un epidemioloģijas noteikumus, realizē:

1) Latvijas Republikas galvenais valsts higiēnists;

2) pilsētu un rajonu galvenie valsts higiēnisti un viņu vietnieki.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

249. pants. Valsts enerģētikas uzraudzība

Valsts uzraudzību pār elektriskās un siltumenerģijas iekārtu uzbūvi, ekspluatāciju un elektrodrošību veic valsts uzņēmuma "Latvenergo" filiāle "Energokontrole".

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

250. pants. Darba devēju un amatpersonu atbildība par darba likumdošanas pārkāpšanu

Darba devēji, kā arī valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonas, kas vainīgas darba likumdošanas aktu un darba aizsardzības noteikumu pārkāpšanā, darba koplīgumos un darba aizsardzības nolīgumos paredzēto saistību neizpildē vai darbinieku arodu organizāciju darbības kavēšanā, ir atbildīgi Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

251.pants. Darba atvieglojumi dažu kategoriju darbiniekiem

Latvijas Republikas likumdošanas akti var noteikt atvieglojumus dažu kategoriju darbiniekiem.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

252.pants. Darba laika un atpūtas laika regulēšanas īpatnības atsevišķās tautas saimniecības nozarēs

Latvijas Republikas likumdošanas akti var noteikt darba laika un atpūtas laika regulēšanas īpatnības izglītības, medicīnas, kultūras un citās iestādēs, transporta, sakaru, lauksaimniecības un citos uzņēmumos un organizācijās.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

253.pants. Īpaši darba noteikumi sezonas darbos strādājošajiem un dažu citu kategoriju darbiniekiem

Latvijas Republikas likumdošanas akti var noteikt īpašus darba noteikumus darbiniekiem, kas strādā sezonas darbos vai mežrūpniecības un mežsaimniecības darbos, kā arī personām, kas pēc darba līguma strādā par mājstrādniekiem un citos gadījumos.

(17.03.1992. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

254.pants. Papildu pamati dažu kategoriju darbinieku darba līguma izbeigšanai noteiktos apstākļos

Bez šā kodeksa 30. un 33. pantā paredzētajiem pamatiem dažu kategoriju darbinieku darba līgumu saskaņā ar likumdošanu var izbeigt:

1) ja vadošie darbinieki - valsts un pašvaldību uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāji, viņu vietnieki un galvenie grāmatveži, kā arī valsts pilnvarnieki - nav pildījuši darba pienākumus vai ja viņu rīcība ir bijusi apzināti pretēja Latvijas Republikas likumos noteiktajām valsts interesēm;

2) ja darbinieks, kura tiešā rīcībā ir naudas vai preču vērtības, rīkojies prettiesiski un tādēļ zaudējis darba devēja uzticību;

3) ja valsts varas vai valsts pārvaldes, kā arī pašvaldības institūcijas amatpersona vai darbinieks, kurš izpilda audzināšanas funkcijas, izdarījis amorālu pārkāpumu, kas nav savienojams ar darba turpināšanu.

Likumdošana var noteikt papildu pamatus dažu kategoriju darbinieku darba līguma izbeigšanai, ja pārkāpti spēkā esošie noteikumi par pieņemšanu darbā un citos gadījumos.

Izbeidzot darba līgumu otrajā un trešajā punktā norādīto pamatu dēļ jāievēro šā kodeksa 36. panta noteikumi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.03.1992. un 14.03.1996. likumu, kas stājas spēkā 12.04.1996.)

255.pants. Strādnieku un kalpotāju materiālā atbildība ja faktiskais zaudējums pārsniedz tā nominālos apmērus

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

256.pants. Citas dažu kategoriju strādnieku un kalpotāju darba regulēšanas īpatnības

(Izslēgts ar 17.03.1992. likumu, kas stājas spēkā 01.04.1992.)

257.pants. Šai kodeksā paredzēto termiņu aprēķināšana

Šai kodeksā paredzētie darba tiesību un pienākumu rašanās un izbeigšanās termiņi nosakāmi ar kalendāra datumu vai laika posmu, ko aprēķina gados, mēnešos, nedēļās vai dienās. Termiņu var noteikt arī, norādot notikumu, kuram noteikti jāiestājas.

Termiņa tecējums sākas nākošajā dienā pēc kalendāra datuma vai pēc notikuma iestāšanās, kas nosaka šī termiņa sākumu.

Termiņš, kas skaitāms gados, notek termiņa pēdējā gada mēnesī un datumā.

Termiņš, kas skaitāms mēnešos, notek termiņa pēdējā mēneša attiecīgajā datumā, ja mēnešos skaitāmā termiņa beigas ir tādā mēnesī, kuram nav attiecīgā datuma, tad termiņš notek šā mēneša pēdējā dienā.

Termiņš, kas skaitāms nedēļās, notek termiņa pēdējās nedēļas attiecīgajā dienā.

Ja termiņš notek brīvdienā, tad par termiņa pēdējo dienu atzīstama nākošā darba diena.

Ja termiņš noteikts kādas darbības izpildīšanai, šo darbību var izpildīt līdz pulksten divdesmit četriem pēdējā termiņa dienā. Tomēr, ja šī darbība jāizpilda uzņēmumā, iestādē vai organizācijā, termiņš notek tai stundā, kad uzņēmumā, iestādē vai organizācijā pēc noteikumiem izbeidzas attiecīgās operācijas.

Visi rakstveida iesniegumi un paziņojumi, kas nodoti pastā vai telegrāfā līdz pulksten divdesmit četriem termiņa pēdējā dienā, atzīstami par nodotiem termiņā.