LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS

Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas PSR darba likumu kodeksā

Latvijas Republikas Augstākā Padome nolemj:

Izdarīt Latvijas PSR darba likumu kodeksā šādus grozījumus un papildinājumus:

1. Izteikt 46. panta otro daļu šādā redakcijā:

«To ražošanas iecirkņu, cehu, profesiju, amatu sarakstus, kuros ir kaitīgi un smagi darba apstākļi (kaitīga vide), kas dod tiesības uz saīsinātu darba laiku un papildatvaļinājumu sakarā ar kaitīgiem vai smagiem darba apstākļiem, izstrādā Latvijas Republikas Ministru Padome, saskaņojot ar attiecīgajām republikāniskajām darbinieku arodu organizācijām, un apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.»

2. Papildināt 68. panta pirmo daļu aiz vārdiem «Lielajā piektdienā» ar vārdiem «un pirmajās Lieldienās» un aiz vārdiem «Satversmes sasaukšanas dienā» ar vārdiem «maija otrajā svētdienā - Mātes dienā».

3. Izteikt 72. pantu šādā redakcijā:

«72. pants. Atvaļinājuma ilgums

Darbiniekiem ikgadējo atvaļinājumu piešķir ne mazāku par četrām kalendāra nedēļām, neieskaitot svētku dienas.

Ikgadējā atvaļinājuma aprēķināšanas un samaksas kārtību nosaka likumdošana.»

4. Izteikt 78. pantu šādā redakcijā:

«78. pants. Papildatvaļinājumi

Ikgadējie papildatvaļinājumi jāpiešķir:

1) darbiniekiem, kuri strādā kaitīgos vai smagos darba apstākļoe (46. panta otrā daļa), - saskaņā ar likumdošanu un darba koplīgumiem;

2) sievietēm, kurām ir trīs un vairāk bērnu vecumā līdz sešpadsmit gadiem vai bērns invalīds, - trīs darbadienas.

Ikgadējos papildatvaļinājumus var piešķirt darbiniekiem, kuri ilgstoši strādā pie darba devēja, darbiniekiem ar nenormētu darbadienu, darbiniekiem, kuri strādā nakts laikā, maiņās, kā arī citos gadījumos. Šo papildatvaļinājumu ilgumu un piešķiršanas kārtību nosaka darba koplīgums (ja darba koplīgumu neslēdz, - rakstveida vienošanās starp darba devēju un darbinieku arodu organizāciju vai darba devēju un darbinieku gadījumos, kad arodu organizācijas nav).»

5. Izteikt 83. pantu šādā redakcijā:

«83. pants. Minimālā darba samaksa

Minimālā mēneša darba samaksa normāla darba laika ietvaros (45. pants) pamatdarbā nedrīkst būt mazāka par Latvijas Republikā attiecīgajā laika posmā valsts noteikto iztikas minimumu.»

6. Izteikt 84. pantu šādā redakcijā:

«84. pants. Minimālās darba algas noteikšana

Strādnieku un kalpotāju minimālās algas (stundas tarifa likmes, mēneša algas un mēneša amatalgas) nosaka Latvijas Republikas Ministru Padome. Minimālās algas nedrīkst būt mazākas par valsts noteikto iztikas minimumu.»

7. Izslēgt 85. pantu.

8. Izslēgt 86. pantu.

9. Izteikt 103. pantu šādā redakcijā:

«103. pants. Vidējās izpeļņas aprēķināšana

Visos gadījumos, kad darbiniekiem saskaņā ar šo kodeksu saglabājama vidējā izpeļņa, tā aprēķināma no izpeļņas par pēdējiem 12 kalendāra mēnešiem.

Mēneša vidējo izpeļņu no izpeļņas par 12 mēnešiem nosaka, izpeļņas kopsummu dalot ar divpadsmit. Ja darbinieks nostrādājis mazāk par divpadsmit mēnešiem, vidējo izpeļņu aprēķina par faktiski nostrādātajiem mēnešiem, izpeļņas kopsummu dalot ar šo mēnešu skaitu.

Dienas vidējo izpeļņu atvaļinājuma apmaksai aprēķina, mēneša vidējo izpeļņu dalot ar 25,4, bet pārējos gadījumos - ar vidējo darbadienu skaitu mēnesī. Saglabājamās izpeļņas summu nosaka, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar dienu skaitu, par kurām darbiniekiem izmaksājama vidējā izpeļņa, bet atvaļinājuma samaksas summu nosaka, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar atvaļinājuma darbadienu skaitu pēc kalendāra, ieskaitot sestdienas.

Vidējā izpeļņā ieskaita visus darba samaksas veidus, par kuriem izdarīti sociālā nodokļa maksājumi.

Vidējās izpeļņas aprēķināšanas kārtību pārejošas darba nespējas pabalstu un valsts pensijas piešķiršanai nosaka speciāla likumdošana.»

Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS

Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS

Rīgā 1991. gada 7. maijā