|
Attēlotā redakcija
LATVIJAS REPUBLIKAS LIKUMS
Par arodbiedrībām
1. pants. Arodbiedrību jēdziens Saskaņā ar Deklarāciju par Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanu un Latvijas likumiem republikas iedzīvotājiem ir tiesības brīvi veidot arodbiedrības. Latvijas Republikas arodbiedrības ir neatkarīgas sabiedriskas organizācijas, kas pauž, pārstāv un aizstāv savu biedru darba un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un intereses saskaņā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", citiem Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem un Latvijas Republikas arodbiedrību statūtiem, kā arī ievērojot principus un normas, kas noteiktas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā un citos starptautiskajos paktos un konvencijās. 2. pants. Arodbiedrību veidošanas brīvība Tiesības veidot arodbiedrības ir Latvijas Republikas iedzīvotājiem, kuri strādā vai mācās. Arodbiedrības var veidot pēc arodu, nozaru, teritoriālā vai citiem principiem. Darba devēji var veidot savas arodbiedrības. Arodbiedrību darbības formas, organizatorisko struktūru un to veidošanas kārtību nosaka un regulē pašu arodbiedrību pieņemtie statūti un šis likums. Lēmumu par arodbiedrību darbības izbeigšanu vai arī to apvienošanos teritoriālajās, nozaru vai citās savienībās pieņem arodbiedrības biedri statūtos noteiktajā kārtībā. Jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību reģistra vešanu, arodbiedrību dibināšanu, reorganizāciju un likvidāciju, organizatorisko struktūru, biedru sapulces kompetenci, tās sasaukšanu un norisi, lēmumu pieņemšanu un atzīšanu par spēkā neesošiem, valdes kompetenci un pārstāvības tiesībām un valdes locekļu atbildību, kā arī citos jautājumos, kas saistīti ar arodbiedrību darbību, piemēro Biedrību un nodibinājumu likuma noteikumus attiecībā uz biedrībām, ciktāl šis likums nenosaka citādi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2012.) 3. pants. Arodbiedrību reģistrācija Iesniegumu par arodbiedrības reģistrēšanu Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notārs izskata normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā pēc iesnieguma un statūtu saņemšanas. Par arodbiedrības reģistrēšanu, statūtu grozījumu un citu izmaiņu reģistrēšanu, arodbiedrības izslēgšanu no arodbiedrību reģistra un reģistrācijas apliecības dublikāta izsniegšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru, kā arī tās samaksas kārtību un atvieglojumus nosaka Ministru kabinets. Arodbiedrību reģistrē, ja tajā ir apvienojušies ne mazāk par 50 biedriem vai ne mazāk par vienu ceturtdaļu uzņēmumā, iestādē, organizācijā, profesijā vai nozarē strādājošo. Ja nepieciešams, Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs var pieprasīt informāciju par reģistrējamās arodbiedrības biedru skaitu. Arodbiedrību nereģistrē, ja ir pārkāptas šā likuma prasības, kā arī tad, ja tās statūtos paredzētas darbības, kas ir pretrunā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem. Par atteikšanos reģistrēt Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrs paziņo arodbiedrības dibinātājiem triju dienu laikā, norādot atteikuma iemeslus. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra valsts notāru lēmumus un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt, iesniedzot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenajam valsts notāram attiecīgu iesniegumu. Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāra lēmumu un rīcību likumā noteiktajā kārtībā var pārsūdzēt tiesā. (08.05.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 12.07.2005.) 4. pants. Arodbiedrību neatkarība un līdztiesība Arodbiedrības savā darbībā ir neatkarīgas no valsts varas un pārvaldes institūcijām, citām organizācijām un ir savstarpēji līdztiesīgas. Tās darbojas saskaņā ar Latvijas Republikā spēkā esošajiem likumiem. Aizliegta jebkura rīcība, kuras mērķis ir tieši vai netieši pakļaut arodbiedrības valsts vai citām iestādēm un organizācijām vai arī traucēt likumā un statūtos paredzēto arodbiedrību darbību. Arodbiedrības ir tiesīgas iestāties starptautiskajās arodbiedrību organizācijās, slēgt ar tām, kā arī ar ārvalstu arodbiedrībām līgumus un vienošanās. 5. pants. Arodbiedrības kā juridiskās personas Arodbiedrības pēc to reģistrēšanas iegūst juridiskās personas tiesības. Arodbiedrības struktūrvienība juridiskās personas tiesības iegūst attiecīgās arodbiedrības statūtos noteiktajā kārtībā. 6. pants. Likumdošanas iniciatīvas tiesības Arodbiedrībām ir likumdošanas iniciatīvas tiesības to republikānisko institūciju personā. 7. pants. Tiesības piedalīties ekonomiskās un sociālās attīstības programmu un likumdošanas aktu izstrādāšanā Arodbiedrībām ir tiesības piedalīties tādu ekonomiskās un sociālās attīstības programmu, likumu un citu normatīvo aktu izstrādāšanā, kuri skar darba apstākļus un samaksu, cenu veidošanos, sociālo apdrošināšanu un nodrošināšanu, veselības aizsardzību un citus darba un sociālās attīstības jautājumus. Latvijas Republikas Augstākajā Padomē un Latvijas Republikas Ministru Padomē arodbiedrības šīs tiesības realizē ar to republikānisko institūciju starpniecību. Iesniegtie priekšlikumi ir jāizskata un noraidīšanas gadījumā jādod motivēts pamatojums. 8. pants. Tiesības piedalīties iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā Arodbiedrības piedalās republikas iedzīvotāju dzīves līmeņa kritēriju noteikšanā. Arodbiedrībām ir tiesības saņemt no valsts iestādēm bezmaksas informāciju par iedzīvotāju sociālo un ekonomisko stāvokli un pārmaiņām tajā, prasīt, lai republikas valdība nosaka pamatotu iztikas minimumu, ne retāk kā reizi gadā sabalansē darba algu, pensijas, stipendijas un pabalstus saskaņā ar cenu indeksu palielināšanos. 9. pants. Arodbiedrības biedru interešu pārstāvība attiecībās ar darba devēju Arodbiedrības ir neatkarīgas no darba devēja, ar vēlēto institūciju starpniecību tās pārstāv savus biedrus attiecībās ar darba devēju un aizstāv viņu darba, profesionālās un sociālās tiesības un intereses. 10. pants. Kolektīvais līgums Arodbiedrības savu biedru vārdā slēdz ar darba devēju kolektīvo līgumu par darba un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem. 11.pants. Attiecības ar darba devēju Darba devējs darba, sociālos un ekonomiskos jautājumus likumā paredzētajos gadījumos izlemj, saskaņojot tos ar arodbiedrību vēlētām institūcijām. 12. pants. Mantiskās un finansiālās attiecības ar darba devēju Arodbiedrību mantiskās un finansiālās attiecības ar darba devēju nosaka Latvijas Republikas likumi, kolektīvais līgums un citi līgumi. 13. pants. Arodbiedrību tiesību realizācija Savu biedru aizstāvības formas arodbiedrības nosaka statūtos, kolektīvajos un citos līgumos. Arodbiedrības ir tiesīgas ierosināt, lai tiktu sauktas pie atbildības un pat atbrīvotas no darba amatpersonas, kas neievēro darba, kolhozu, kooperatīvu, dzīvokļu, kā arī dabas aizsardzības likumdošanas aktus. Arodbiedrību koleģiālajām institūcijām ir tiesības iesniegt norādījumus par pārvaldes un saimniecisko institūciju lēmumu grozīšanu, kā arī prasīt šo lēmumu darbības apturēšanu, ja tie ir pretrunā ar Latvijas Republikas likumu "Par arodbiedrībām", ignorē strādājošo darba, dzīvokļu un citas sociālās un ekonomiskās tiesības un likumīgās intereses. Arodbiedrību norādījumi izskatāmi desmit dienu laikā, piedaloties attiecīgās arodbiedrības pārstāvjiem. 14. pants. Arodbiedrību tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus Arodbiedrībām ir tiesības pārstāvēt un aizstāvēt savus biedrus valsts iestādēs un citās organizācijās darba attiecību, veselībai nodarītā kaitējuma atlīdzināšanas, dzīvokļu un citu sociālo un ekonomisko interešu jomā, individuālo un kolektīvo strīdu izskatīšanā, kā arī griezties tiesā savu biedru tiesību un interešu aizstāvībai. 15. pants. Garantijas arodbiedrību biedriem Nav pieļaujama ar arodbiedrības biedru noslēgtā darba līguma laušana pēc darba devēja iniciatīvas bez arodbiedrības iepriekšējas piekrišanas, izņemot gadījumus, kad tiek pārkāpta darba disciplīna un darba līguma noteikumi. 16. pants. Papildgarantijas vēlētiem arodbiedrību darbiniekiem Nav pieļaujama disciplinārsoda uzlikšana jebkura līmeņa arodbiedrību institūcijas vēlētam darbiniekam, neapspriežot šo jautājumu administrācijas un arodbiedrības sēdē. Strādniekiem un kalpotājiem, kas atbrīvoti no darba sakarā ar viņu ievēlēšanu amatos arodbiedrību organizācijās, pēc viņu pilnvaru izbeigšanās vēlētajā amatā jādod iepriekšējais vai ar viņu piekrišanu cits līdzvērtīgs darbs (amats). Ja tas nav iespējams, viņiem piešķiramas garantijas un kompensācijas, kas likumā paredzētas darbinieku izbrīvēšanas gadījumā. Vēlētiem arodbiedrību darbiniekiem, kas nav atbrīvoti no sava tiešā darba, saskaņā ar kolektīvo līgumu var piešķirt tiesības sabiedriskos pienākumus kolektīva interesēs veikt darba laikā, kā arī piedalīties arodbiedrību mācībās, saglabājot vidējo izpeļņu. 17. pants. Amatpersonu atbildība Amatpersonas, kas vainīgas arodbiedrību tiesību pārkāpšanā, kā arī to likumīgo prasību neizpildīšanā, saucamas pie disciplināras, administratīvas vai materiālas atbildības likumā noteiktajā kārtībā, bet arodbiedrību likumīgās darbības kavēšanā — pie kriminālatbildības. 18. pants. Ar darba devēju kopīgi izskatāmie darba strīdi Arodbiedrības kopīgi ar darba devēja pārstāvjiem izskata individuālos un kolektīvos darba strīdus. 19. pants. Domstarpību izskatīšana starp arodbiedrību un darba devēju, valsts un saimnieciskās pārvaldes institūcijām Domstarpības, kas arodbiedrību koleģiālajām institūcijām rodas ar darba devēju par darba apstākļu noteikšanu vai grozīšanu, kā arī sociālajos un ekonomiskajos jautājumos, izskata augstākās attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas desmit dienu laikā, piedaloties darba devēja un arodbiedrības pārstāvjiem. Domstarpības, kuras augstākas attiecīgo arodbiedrību un saimnieciskās pārvaldes institūcijas nevar atrisināt (vai šo institūciju vispār nav), kā arī domstarpības starp arodbiedrībām un valsts institūcijām par darba un citiem sociālajiem un ekonomiskajiem jautājumiem izskata tiesa. 20. pants. Arodbiedrību tiesības pieteikt streikus Arodbiedrībām ir tiesības pieteikt streikus likumā noteiktajā kārtībā. 21. pants. Īpašuma objekti Arodbiedrības īpašums veidojas no iestāšanās un biedru maksām, arodbiedrības uzņēmumu un iestāžu ienākumiem, kā arī ziedojumiem, dāvinājumiem un citiem naudas līdzekļiem. Arodbiedrību īpašumu var veidot to uzņēmumi, izdevniecības, poligrāfiskā bāze, ārstniecības, atpūtas, izglītības, kultūras, sporta, bērnu un citas iestādes ar ēkām un iekārtām, kā arī cita arodbiedrību uzdevumiem un mērķiem atbilstoša manta. 22. pants. Finansiālā un saimnieciskā darbība Arodbiedrībām ir tiesības izveidot uzņēmumus, kultūras, izglītības, ārstniecības, sporta un citas šā likuma 21. pantā minētās iestādes, piedalīties kopuzņēmumu, kā arī ārvalstu uzņēmumu un apvienību veidošanā un darbībā, dot aizdevumus, organizēt loterijas un labdarības pasākumus, veikt savu biedru apdrošināšanu, izvērst citu saimniecisko un finansiālo darbību saskaņā ar saviem uzdevumiem un mērķiem un Latvijas Republikas likumiem. 23. pants. Darbības izbeigšana Arodbiedrība izbeidz savu darbību saskaņā ar arodbiedrības augstākās institūcijas lēmumu. Ja arodbiedrība izbeidz darbību, tās īpašuma izmantošanas kārtību nosaka arodbiedrību statūti atbilstoši Latvijas Republikas likumiem. Līdz 2013.gada 1.maijam Ministru kabinets izstrādā un iesniedz Saeimai jauna likuma projektu, kas reglamentē arodbiedrību darbību. Latvijas Republikas Augstākās Padomes priekšsēdētājs A. GORBUNOVS
Latvijas Republikas Augstākās Padomes sekretārs I. DAUDIŠS Rīgā 1990. gada 13. decembrī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par arodbiedrībām
Statuss:
Zaudējis spēku
Dokumenta valoda:  
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|
|
Šajā vietnē oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu sistematizācijas funkciju. Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. |
Par Likumi.lv Aktualitātes Noderīgas saites Atsauksmēm Kontakti |
Mobilā versija Lietošanas noteikumi Privātuma politika Sīkdatnes |
|
