3. pants. Prokurora darbības tiesiskais pamats

Prokurora darbības tiesiskais pamats ir Satversme, šis likums un citi likumi, kā arī normatīvie akti.

5. pants. Prokurora darbības pamatprincipi

(1) Prokurors lēmumus pieņem patstāvīgi un vienpersoniski, pamatojoties uz savu pārliecību un likumiem, ievērojot personu vienlīdzību likuma un tiesas priekšā, nevainīguma prezumpciju, patiesību un likumību.

(2) Prokurors ievēro Latvijas Prokuroru ētikas kodeksa (turpmāk — Prokuroru ētikas kodekss) normas.

(3) Prokuroram ir pienākums regulāri papildināt zināšanas un pilnveidot profesionālās iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas amata pienākumu pildīšanai.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

7. pants. Prokurora neaizskaramība

(1) Kriminālvajāšanas uzsākšana pret prokuroru, kā arī viņa aizturēšana, apcietināšana, piespiedu atvešana un pakļaušana kratīšanai notiek likumā noteiktajā kārtībā, par to nekavējoties paziņojot ģenerālprokuroram.

(2) (Izslēgta ar 17.06.2020. likumu)

(3) Tikai ar ģenerālprokurora piekrišanu ir atļauts kontrolēt prokuratūras dienesta telpas, kā arī prokuratūras darbībā izmantojamās informācijas sistēmas un sakaru līdzekļus, arī elektroniskos līdzekļus, noņemt informāciju no tiem un iejaukties to darbībā.

(4) Par zaudējumiem, kas radušies personai sakarā ar nelikumīgu vai nepamatotu prokurora rīcību vai lēmumu, prokurors nav mantiski atbildīgs. Likumā noteiktajos gadījumos zaudējumus atlīdzina valsts.

(5) Persona, kura uzskata, ka prokurora rīcība vai lēmums ir nelikumīgs vai nepamatots, var to pārsūdzēt likumā noteiktajā kārtībā, bet nevar celt tiesā prasību pret prokuroru, kurš šādi rīkojies vai šādu lēmumu pieņēmis.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012. un 17.06.2020. likumu, kas stājas spēkā 03.07.2020.)

8. pants. Prokurora noraidījums

(1) Prokurors nedrīkst piedalīties lietas izskatīšanā tiesā vai veikt iesnieguma pārbaudi, ja izskatāmajā lietā tiesnesis vai aizstāvis, bet iesnieguma pārbaudes gadījumā — persona, kuras darbību viņš pārbauda, ir prokurora laulātais, viņa paša vai viņa laulātā radinieks taisnā līnijā bez pakāpju ierobežojuma, bet sānu līnijās — radniecības pirmajās trijās pakāpēs vai svainības divās pakāpēs, kā arī likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" paredzētajos gadījumos. Šādos gadījumos prokuroram sevi jāatstata.

(2) Ja prokurors nav sevi atstatījis, personas, kuru tiesības vai likumīgās intereses var tikt aizskartas, drīkst pieteikt prokurora noraidījumu, ko iesniedz amatā augstākam prokuroram vai tiesai.

(3) Prokurora noraidījumu izskata likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.05.1996. un 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

9. pants. Prokurora prasību obligātums

(1) Prokurora likumīgās prasības ir obligātas visām personām Latvijas Republikas teritorijā.

(2) Par prokurora likumīgo prasību neizpildi personas sauc pie likumā noteiktās atbildības.

10. pants. Prokurora politiskā neitralitāte

Prokurora amats nav savienojams ar piederību pie partijām vai citām politiskajām organizācijām.

11. pants. Prokurora darba ierobežojumi

(Izslēgts ar 23.05.1996. likumu, kas stājas spēkā 01.06.1996.)

12. pants. Pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu uzraudzība

Prokurors uzrauga pirmstiesas izmeklēšanas un operatīvās darbības, valsts drošības iestāžu izlūkošanas un pretizlūkošanas procesu un valsts noslēpuma aizsardzības sistēmas atbilstību likumiem.

(21.05.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

13.pants. Prokurora kā procesa virzītāja pilnvaras pirmstiesas kriminālprocesā

Prokurors uzsāk un veic kriminālvajāšanu, piemēro kriminālsodu vai atbrīvo personu no kriminālatbildības, kā arī realizē citas Kriminālprocesa likumā vai Eiropas Savienības Padomes 2017. gada 12. oktobra regulā (ES) 2017/1939, ar ko īsteno ciešāku sadarbību Eiropas Prokuratūras (EPPO) izveidei (turpmāk — regula (ES) 2017/1939) paredzētās prokurora pilnvaras.

(22.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

14. pants. Valsts apsūdzības uzturēšana

(1) Prokurors kriminālprocesa likumā noteiktajā kārtībā uztur valsts apsūdzību krimināllietās visās Latvijas Republikas tiesās.

(2) Prokuroram ir pienākums iesniegt protestu par nelikumīgu vai nepamatotu tiesas nolēmumu krimināllietā.

15. pants. Uzraudzība pār brīvības atņemšanas sodu izpildi

(1) Prokurors veic uzraudzību, kas vērsta uz noziedzīgu nodarījumu atklāšanu un novēršanu tajās vietās, kur tiek turētas apcietinātās, aizturētās un apsardzībā turamās personas, kā arī personas, kuras izcieš ar brīvības atņemšanu saistītu sodu, un likumos noteiktajos gadījumos piedalās ar kriminālsodu izpildi saistītu jautājumu izskatīšanā.

(2) Prokuroram ir tiesības un pienākums nekavējoties pieņemt lēmumu un atbrīvot no brīvības atņemšanas vai ierobežošanas vietām tur nelikumīgi turētās personas.

(3) (Izslēgta ar 14.07.2011. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.07.2011. likumu, kas stājas spēkā 11.08.2011.)

16. pants. Personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzība

(1) Prokurors, saņēmis informāciju par likuma pārkāpumu, likumā noteiktajā kārtībā izdara pārbaudi, ja:

1) informācijā ir ziņas par noziegumu;

2) ir pārkāptas ierobežoti rīcībspējīgo, invalīdu, nepilngadīgo, ieslodzīto vai citu tādu personu tiesības un likumīgās intereses, kurām ir ierobežotas iespējas aizstāvēt savas tiesības.

(2) Prokuroram ir pienākums veikt nepieciešamos pasākumus personu un valsts tiesību un likumīgo interešu aizsardzībai, ja:

1) ģenerālprokurors vai virsprokurori atzīst šādas pārbaudes nepieciešamību;

2) faktus par likuma pārkāpumu uzdod pārbaudīt Valsts prezidents, Saeima vai Ministru kabinets;

3) tas noteikts citos likumos.

(3) Prokurors izdara pārbaudi arī tad, ja ir saņemts iesniegums no personas par tās tiesību vai likumīgo interešu pārkāpumu, turklāt šis iesniegums jau ir izskatīts kompetentā valsts institūcijā un ir saņemts tās atteikums novērst iesniegumā minēto likuma pārkāpumu vai likumā noteiktajā termiņā vispār nav sniegta atbilde. Šāds iesniegums ir iesniedzams prokuratūrai rakstveidā, un tajā jānorāda:

1) fiziskajai personai — iesniedzēja vārds, uzvārds un dzīvesvieta, bet juridiskajai personai — tās nosaukums un atrašanās vieta;

2) ziņas par iesnieguma iepriekšējās izskatīšanas rezultātiem;

3) ziņas par pārkāpuma būtību;

4) iesniegšanas datums.

(4) Uz iesnieguma jābūt iesniedzēja parakstam, un iesniegumam jāpievieno citu institūciju sniegtās atbildes vai citi ar tā saturu saistītie dokumenti vai to noraksti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

17. pants. Prokurora pilnvaras, veicot iesnieguma pārbaudi

(1) Prokuroram, likumā noteiktajā kārtībā veicot iesnieguma pārbaudi, ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt no valsts pārvaldes institūcijām, bankām, Valsts kontroles, pašvaldībām, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām normatīvos aktus, dokumentus un citu informāciju, kā arī netraucēti ieiet šo institūciju telpās;

2) uzdot uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītājiem un citām amatpersonām veikt pārbaudes, revīzijas un ekspertīzes un iesniegt atzinumus, kā arī sniegt speciālistu palīdzību prokurora veiktajās pārbaudēs;

3) uzaicināt personu un saņemt no tās paskaidrojumu par likuma pārkāpumu. Ja persona ļaunprātīgi izvairās ierasties pēc prokurora uzaicinājuma, prokurors var pieņemt lēmumu par šīs personas piespiedu atvešanu, ko izpilda policija.

(2) Prokuroram, konstatējot likuma pārkāpumu, atbilstoši tā raksturam ir pienākums:

1) brīdināt par likuma pārkāpuma nepieļaujamību;

2) iesniegt protestu vai iesniegumu par nepieciešamību novērst likuma pārkāpumu;

3) iesniegt prasības pieteikumu tiesā;

4) uzsākt kriminālprocesu;

5) ierosināt izskatīt jautājumu par saukšanu pie administratīvās vai disciplinārās atbildības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

18. pants. Prokurora brīdinājums

Ja personas rīcībā ir konstatētas likuma pārkāpuma pazīmes vai pazīmes, kas liecina par prettiesiskas darbības iespējamību, prokurors šai personai rakstveidā izsaka brīdinājumu par likuma pārkāpuma nepieļaujamību.

19. pants. Prokurora protests

(1) Protests iesniedzams par Ministru kabineta, ministriju, departamentu un citu valsts pārvaldes institūciju, banku, Valsts kontroles, pašvaldību iestāžu, inspekciju un valsts dienestu, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu pieņemtajiem, bet likumam neatbilstošajiem juridiskajiem aktiem. Protests iesniedzams tai pašai institūcijai vai amatpersonai, kas šādu aktu pieņēmusi, vai augstākai institūcijai vai amatpersonai.

(2) Protests jāizskata un par rezultātiem jāpaziņo prokuroram 10 dienu laikā no tā saņemšanas dienas. Ja protests iesniegts koleģiālai institūcijai, prokurors var noteikt ilgāku tā izskatīšanas termiņu.

(3) Ja protests tiek nepamatoti noraidīts vai uz to netiek sniegta atbilde, prokurors ir tiesīgs mēneša laikā no protesta izskatīšanas termiņa beigām griezties tiesā ar pieteikumu par nelikumīgā akta atcelšanu un par atbildīgās personas saukšanu pie likumā noteiktās atbildības. Prokurora pieteikums tiesā aptur noprotestētā akta darbību.

20. pants. Prokurora iesniegums

(1) Ja nepieciešams pārtraukt nelikumīgu darbību, novērst šādas darbības sekas vai nepieļaut pārkāpumu, prokurors iesniedz rakstveida iesniegumu attiecīgajam uzņēmumam, iestādei, organizācijai, amatpersonai vai personai.

(2) Iesniegumā izteikto prasību izpildes un atbildes sniegšanas termiņu nosaka prokurors, ievērojot pārkāpuma raksturu un tā novēršanai nepieciešamo laiku.

(3) Ja iesniegumā izteiktās prasības netiek izpildītas vai uz to netiek sniegta atbilde, prokurors ir tiesīgs griezties tiesā vai citā kompetentā institūcijā ar pieteikumu par personas saukšanu pie likumā noteiktās atbildības.

21. pants. Citas prokurora pilnvaras

Ja prokurors ir konstatējis likuma pārkāpumu, kuram nav noziedzīga nodarījuma pazīmju, bet ar brīdinājuma, protesta vai iesnieguma palīdzību nav izdevies vai nav iespējams atjaunot likumību, viņš vēršas tiesā. Šādā gadījumā prokurors ir atbrīvots no valsts nodevas samaksas.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

23. pants. Ģenerālprokurors

(1) Ģenerālprokurors vada un kontrolē prokuratūras darbību, nosaka tās iekšējo struktūru un štatus atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem, apstiprina Ģenerālprokurora padomes pieņemtos normatīvos aktus, kā arī tieši vada Ģenerālprokuratūras prokuroru darbu.

(2) Ģenerālprokurors likumā noteiktajā kārtībā ieceļ amatā un atbrīvo vai atlaiž no amata prokurorus, kā arī darbiniekus, ar kuriem darba tiesisko attiecību dibināšana saskaņā ar šo likumu ir ģenerālprokurora kompetencē. Ģenerālprokurora instrukcijas, pavēles un rīkojumi ir obligāti visiem prokuroriem un darbiniekiem.

(3) Ģenerālprokuroram ir tiesības:

1) atcelt nepamatotus vai prettiesiskus prokuroru lēmumus;

2) ierosināt Augstākās tiesas plēnumam sniegt viedokli par aktuālu tiesību normu interpretācijas jautājumiem;

3) piedalīties Augstākās tiesas plēnuma darbā un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

4) veikt prokurora funkcijas visās Latvijas Republikas tiesās;

5) piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt savu viedokli par izskatāmajiem jautājumiem;

6) (izslēgts ar 22.11.2012. likumu);

7) Satversmes tiesas likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā iesniegt pieteikumu par lietas ierosināšanu Satversmes tiesā;

8) (izslēgts ar 22.11.2012. likumu);

9) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu);

10) norīkot prokurorus dalībai starptautiskajās misijās;

11) realizēt citas šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktās tiesības.

(4) Ģenerālprokuroram ir jāziņo Valsts prezidentam, Saeimai un Ministru kabinetam par atklātiem būtiskiem likuma pārkāpumiem, kam ir valstiska nozīme.

(5) Ģenerālprokurors līdz katra gada 1. martam iesniedz Saeimai ziņojumu par iepriekšējā gadā paveikto un nākamā gada darbības prioritātēm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 22.11.2012., 01.11.2018. un 27.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

24. pants. Ģenerālprokuratūra

(1) Ģenerālprokuratūru veido departamenti un nodaļas.

(2) Ģenerālprokuratūras departamentus un nodaļas vada departamentu un nodaļu virsprokurori.

(3) Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas Augstākās tiesas departamentu sēdēs, apgabaltiesās un rajonu (pilsētu) tiesās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012. un 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013. Trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2014. Sk. pārejas noteikumu 23. un 24.punktu)

25.pants. Ģenerālprokuratūras departamenti

(1) Katra Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurors vada departamenta prokuroru darbu un kontrolē konkrēto darbības virzienu visās prokuratūras struktūrvienībās.

(2) Departamentu virsprokuroriem ir tiesības piedalīties Ministru kabineta sēdēs un tur izteikt viedokli par izskatāmo normatīvo aktu atbilstību Satversmei un likumiem.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

26. pants. Tiesu apgabalu prokuratūras

(1) Tiesu apgabalu prokuratūras nodibina ģenerālprokurors atbilstoši likumā "Par tiesu varu" noteiktajam tiesu darbības teritoriju iedalījumam, un tās veic prokuratūras funkcijas tiesu apgabalu teritorijās.

(2) Tiesas apgabala prokuratūras virsprokurors vada apgabala prokuroru darbu un kontrolē apgabala teritorijā esošo rajonu (pilsētu) prokuratūru darbību. Tiesu apgabalu prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.

(3) Tiesas apgabala prokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas apgabaltiesā, kā arī attiecīgā tiesas apgabala rajonu (pilsētu) tiesās.

(4) (Izslēgta ar 22.11.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

27. pants. Rajonu (pilsētu) prokuratūras

(1) Rajonu (pilsētu) prokuratūras nodibina un to darbības teritorijas nosaka ģenerālprokurors. Rajona (pilsētas) prokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas rajona (pilsētas) tiesai un apgabaltiesai piekritīgās lietās.

(2) Rajona (pilsētas) prokuroru darbu vada rajona (pilsētas) virsprokurors. Rajonu (pilsētu) prokuratūrās var būt virsprokurora vietnieki, kuru tiesības un pienākumus nosaka attiecīgās prokuratūras virsprokurors.

(3) (Izslēgta ar 22.11.2012. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.01.1996., 10.10.2002., 17.07.2008., 22.11.2012. un 05.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2015.)

28. pants. Specializētās prokuratūras

Ja nepieciešams, ģenerālprokurors var nodibināt specializētu nozares prokuratūru. Specializētajām nozares prokuratūrām var būt rajona prokuratūras vai tiesas apgabala prokuratūras statuss.

29. pants. Ģenerālprokurora padome

(1) Ģenerālprokurors izveido padomi, kuras sastāvā ir Ģenerālprokuratūras departamentu un tiesu apgabalu virsprokurori un prokuratūras administratīvais direktors. Padomes sastāvā var tikt iekļauti citi prokurori.

(2) Ģenerālprokurora padome ir koleģiāla padomdevēja institūcija, kas izskata galvenos prokuratūras organizācijas un darbības jautājumus, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās funkcijas.

(3) Ģenerālprokurora padome izstrādā un pieņem:

1) (izslēgts ar 01.11.2018. likumu);

2) prokuroru atestācijas un kvalifikācijas komisiju nolikumus;

3) Prokuroru ētikas kodeksu;

4) Nolikumu par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem;

5) prokurora amata kandidātu atlases, stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikumus;

6) Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumu;

7) Prokuratūras ģerboņa izmantošanas nolikumu;

8) Apbalvojumu piešķiršanas nolikumu;

9) Nolikumu par prokurora palīgu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 22.10.1998., 10.10.2002., 22.11.2012. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

29.¹ pants. Prokuroru atestācijas komisija

(1) Prokuroru atestācijas komisiju (turpmāk — atestācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Atestācijas komisija pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā dod atzinumu par viņa atbilstību šim amatam, izsaka priekšlikumu ģenerālprokuroram par disciplinārsoda piemērošanu prokuroram, ja likums paredz šāda atzinuma nepieciešamību, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru atestācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Atestācijas komisijas lēmumiem un atzinumiem ir rekomendējošs raksturs.

(4) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(5) Atestācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.

(22.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

29.² pants. Prokuroru kvalifikācijas komisija

(1) Prokuroru kvalifikācijas komisiju (turpmāk — kvalifikācijas komisija) izveido Ģenerālprokurora padome uz gadu, nosakot tās locekļu skaitu un sastāvu.

(2) Kvalifikācijas komisija izvērtē un dod atzinumu par prokurora amata kandidāta stažēšanās programmas izpildi, par prokurora amata kandidāta un prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību prokurora amatam, kā arī veic citas šajā likumā noteiktās un Prokuroru kvalifikācijas komisijas nolikumā paredzētās funkcijas.

(3) Par šā panta otrajā daļā doto atzinumu prokurors vai prokurora amata kandidāts var izteikt iebildumus ģenerālprokuroram.

(4) Kvalifikācijas komisija sniedz darbības pārskatu Ģenerālprokurora padomei ne retāk kā reizi gadā.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

30. pants. Prokuroru amati

Prokuratūrā ir šādi prokurora amati: ģenerālprokurors, virsprokurors, virsprokurora vietnieks un prokurors.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

31.pants. Prokuroru amata pakāpes

(Izslēgts ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

32. pants. Prokurora amata pakāpju piešķiršanas kārtība

(Izslēgts ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

33.¹ pants. Prokurora amata kandidātu atlase

(1) Prokurora amata kandidātu atlasē nav pieļaujama nekāda diskriminācija atkarībā no kandidātu izcelsmes, sociālā un mantiskā stāvokļa, rases un nacionālās piederības, dzimuma, attieksmes pret reliģiju, nodarbošanās veida un rakstura, politiskajiem vai citiem uzskatiem.

(2) Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pieprasīt no personas, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu, informāciju un dokumentus par tās atbilstību likumā noteiktajām prasībām kandidēšanai uz šo amatu, kā arī informāciju no citām institūcijām vai personām par personu, kura vēlas kandidēt uz prokurora amatu. Ģenerālprokurors vai viņa pilnvarota amatpersona var pārbaudīt saņemto informāciju un dokumentus.

(3) (Izslēgta ar 09.06.2016. likumu)

(4) Kārtību, kādā veicama prokurora amata kandidātu atlase, nosaka Prokurora amata kandidātu atlases nolikums.

(22.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2016.)

33.² pants. Prokurora amata kandidāta stažēšanās un kvalifikācijas pārbaude

(1) Prokurora amata kandidāts stažējas vakantajā rajona (pilsētas) prokurora amata vietā saskaņā ar stažēšanās līgumā noteikto kārtību, termiņu un citiem nosacījumiem.

(2) Stažēšanās līgumu ar prokurora amata kandidātu slēdz ģenerālprokurors. Līguma neatņemama sastāvdaļa ir stažēšanās programma.

(3) Stažēšanās laikā prokurora amata kandidātam nav prokurora procesuālo tiesību.

(4) Prokurora amata kandidāta mēnešalgu stažēšanās laikā nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.

(5) Citus jautājumus, kas saistīti ar prokurora amata kandidāta stažēšanos prokuratūrā un kvalifikācijas pārbaudi, reglamentē Prokurora amata kandidātu stažēšanās un kvalifikācijas pārbaudes nolikums.

(22.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 09.06.2016. likumu, kas stājas spēkā 13.07.2016.)

34.pants. Rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras prokurora un Ģenerālprokuratūras prokurora amata kandidāts

(1) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā.

(2) Par tiesas apgabala prokuratūras prokuroru un par Ģenerālprokuratūras prokuroru var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs prokurora vai tiesneša amatā vai ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs augstskolas tieslietu specialitātes akadēmiskā personāla vai zvērināta advokāta amatā.

(3) Par rajona (pilsētas) prokuratūras virsprokuroru, tiesas apgabala prokuratūras prokuroru un par Ģenerālprokuratūras prokuroru amatu vakancēm ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms to aizpildīšanas publicējama informācija prokuratūras mājaslapā internetā, norādot pieteikšanās termiņu, kas nav īsāks par vienu nedēļu.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

35. pants. Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora, nodaļas virsprokurora un tiesas apgabala prokuratūras virsprokurora amata kandidāts

Par Ģenerālprokuratūras departamenta, nodaļas vai tiesas apgabala prokuratūras virsprokuroru un virsprokurora vietnieku var iecelt personu, kurai ir ne mazāk kā 10 gadus ilgs darba stāžs prokurora amatā vai ne mazāk kā piecus gadus ilgs darba stāžs Augstākās tiesas tiesneša amatā.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

35.¹ pants. Prokurora stažēšanās citā prokuratūras struktūrvienībā

Pirms prokurora paaugstināšanas amatā, kā arī prokurora kvalifikācijas celšanas nolūkā ģenerālprokurors var uzdot prokuroram stažēties citā prokuratūras struktūrvienībā prokurora amatā uz laiku, kas nepārsniedz sešus mēnešus.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

36. pants. Ģenerālprokurora amata kandidāts

Par ģenerālprokuroru var iecelt 40 gadus sasniegušu personu, kura atbilst šā likuma 33. panta pirmās daļas 1., 2., 4. un 5. punkta prasībām un kura ne mazāk kā piecus gadus strādājusi Satversmes tiesas tiesneša, Augstākās tiesas tiesneša, starptautiskas tiesas tiesneša vai pārnacionālas tiesas tiesneša amatā, ne mazāk kā 10 gadus strādājusi apgabaltiesas tiesneša, virsprokurora, tiesas apgabala prokuratūras vai Ģenerālprokuratūras prokurora amatā vai kurai ir 15 gadu kopējais darba stāžs tiesneša vai prokurora amatā.

(27.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

37. pants. Personas, kuras nevar būt par prokuroru un prokurora amata kandidātu

(1) Par prokuroru un prokurora amata kandidātu nevar būt persona, kura:

1) neatbilst šā likuma 33.panta prasībām, izņemot 33.panta pirmās daļas 3.punktu, ja persona ir prokurora amata kandidāts;

2) ir ar rīcībspējas ierobežojumu;

3) pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atlaista no prokurora amata, atcelta no tiesneša amata, no zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra, zvērināta notāra palīga amata vai izslēgta no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita un no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši vismaz pieci gadi;

4) ir sodīta par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu;

5) izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvota sakarā ar noilgumu, amnestiju vai apžēlošanu, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu;

6) ir saukta pie kriminālatbildības, bet kriminālprocess pret to izbeigts uz nereabilitējoša pamata, izņemot šā panta trešajā daļā minēto gadījumu;

7) ir vai ir bijusi PSRS Aizsardzības ministrijas, PSRS vai Latvijas PSR Valsts drošības komitejas vai to valstu, kas nav Eiropas Savienības vai Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalstis, valsts drošības dienesta, izlūkdienesta vai pretizlūkošanas dienesta štata vai ārštata darbinieks, aģents, rezidents vai konspiratīvā dzīvokļa turētājs;

8) ir vai ir bijusi ar likumu vai tiesas nolēmumu aizliegtas organizācijas dalībnieks pēc šīs organizācijas aizliegšanas.

(2) Par prokurora amata kandidātu nevar būt Kriminālprocesa likuma 60.panta pirmajā daļā minētā persona, kura īsteno savu procesuālo aizstāvību kriminālprocesā.

(3) Tieslietu padomes izveidota komisija var atļaut personai, uz kuru attiecas šā panta pirmās daļas 4., 5. vai 6. punktā noteiktie ierobežojumi un kura aiz neuzmanības ir izdarījusi kriminālpārkāpumu vai mazāk smagu noziegumu, piedalīties prokurora amata kandidātu atlasē, ja no brīža, kad persona notiesāta vai kad pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu uz nereabilitējoša pamata, ir pagājuši ne mazāk kā astoņi gadi, bet gadījumā, ja šajā termiņā sodāmība nav dzēsta vai noņemta, — no brīža, kad sodāmība dzēsta vai noņemta.

(4) Komisijas izveidošanu, sastāvu un darbības kārtību nosaka likums "Par tiesu varu".

(10.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012., 09.06.2016. un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

38. pants. Prokuroru iecelšanas kārtība un pilnvaru termiņš

(1) Ģenerālprokuroru pēc Tieslietu padomes priekšlikuma amatā ieceļ Saeima uz pieciem gadiem. Viena un tā pati persona var būt par ģenerālprokuroru ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(2) Ģenerālprokurora amata kandidātu atlase notiek atklātā konkursā. Savu kandidatūru ģenerālprokurora amatam var pieteikt persona, kas atbilst šā likuma 36. pantā minētajiem kritērijiem. Konkursa nolikumu apstiprina Tieslietu padome.

(3) Tieslietu padome pēc tam, kad ir pārliecinājusies par kandidātu atbilstību šā likuma 36. panta prasībām, nekavējoties lūdz kompetento valsts drošības iestādi sniegt atzinumu par kandidātu atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.

(4) Ģenerālprokurora amata kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus nosaka Tieslietu padome.

(5) Tieslietu padome izvērtē ģenerālprokurora amata kandidātus un no to vidus izvēlas vienu — piemērotāko.

(6) Tieslietu padome iecelšanai ģenerālprokurora amatā Saeimai virza tikai tādu kandidātu, par kuru ir saņemts pozitīvs kompetentās valsts drošības iestādes atzinums par viņa atbilstību likumā "Par valsts noslēpumu" noteiktajām prasībām speciālās atļaujas pieejai valsts noslēpumam saņemšanai.

(7) Tieslietu padome priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā iesniedz Saeimai ne vēlāk kā vienu mēnesi pirms ģenerālprokurora pilnvaru termiņa beigām. Ja Saeima Tieslietu padomes priekšlikumu noraida, jaunu priekšlikumu par ģenerālprokurora iecelšanu amatā Saeimai iesniedz ne vēlāk kā divus mēnešus pēc iepriekšējā priekšlikuma noraidīšanas dienas.

(8) Virsprokuroru un virsprokurora vietnieku amatā ieceļ ģenerālprokurors uz pieciem gadiem, ievērojot atestācijas komisijas atzinumu. Persona var būt par virsprokuroru vienā un tajā pašā prokuratūras struktūrvienībā ne vairāk kā divus termiņus pēc kārtas.

(9) Pārējos prokurorus amatā ieceļ ģenerālprokurors bez pilnvaru termiņa ierobežojuma. Pirms prokurora iecelšanas vai paaugstināšanas amatā atestācijas komisija dod atzinumu par viņa atbilstību amatam.

(10) Par ģenerālprokurora, virsprokurora un virsprokurora vietnieka iecelšanu amatā paziņo oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un ievieto informāciju prokuratūras mājaslapā.

(27.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2020. Astotās daļas otrais teikums stājas spēkā 01.01.2021. Sk. pārejas noteikumu 28. punktu)

38.¹ pants. Prokurora amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums

(1) Amata pienākumu pildīšanas maksimālais vecums prokuroram ir 65 gadi.

(2) Ģenerālprokurors, izvērtējis atestācijas komisijas atzinumu, var turpināt amata attiecības ar prokuroru, kurš sasniedzis amata pienākumu pildīšanas maksimālo vecumu, un virsprokuroru vai virsprokurora vietnieku, kura amata termiņš beigsies pēc amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanas, atkarībā no ieņemamā amata uz laiku līdz diviem gadiem.

(22.11.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

38.² pants. Prokurora profesionālās darbības novērtēšana

(1) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanas mērķis ir veicināt prokurora nepārtrauktu profesionālo izaugsmi amata pienākumu pildīšanas laikā.

(2) Prokurora profesionālās darbības novērtēšanu, piedaloties prokuroram, veic atestācijas komisija ne retāk kā reizi piecos gados.

(3) Novērtējot prokurora profesionālo darbību, atestācijas komisija analizē prokurora funkciju izpildes kvalitāti, individuālā darba organizāciju, dalību kvalifikācijas celšanas pasākumos, darba statistiskos rādītājus, kā arī citus Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikumā paredzētos kritērijus.

(4) Ja prokurors atkārtoti neierodas uz atestācijas komisijas sēdi bez attaisnojoša iemesla, prokurora profesionālo darbību var novērtēt, viņam klāt neesot.

(5) Ja atestācijas komisijas rīcībā nav pietiekamas informācijas prokurora profesionālās darbības novērtēšanai, tā var uzdot pārbaudīt prokurora zināšanu un profesionālo iemaņu atbilstību ieņemamam amatam kvalifikācijas komisijai vai arī uzdot veikt atsevišķu prokurora profesionālās darbības pārbaudi amatā augstākam prokuroram.

(6) Par prokurora profesionālo darbību atestācijas komisija sniedz atzinumu.

(7) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis negatīvu atzinumu, ģenerālprokurora noteiktajā termiņā, bet ne vēlāk kā viena gada laikā no iepriekšējā atzinuma sniegšanas dienas veicama prokurora profesionālās darbības atkārtota novērtēšana.

(8) Ja prokurora profesionālās darbības novērtēšanā prokurors saņēmis atkārtotu negatīvu novērtējumu, viņu atlaiž no amata.

(9) Kārtību, kādā veicama prokuroru profesionālās darbības novērtēšana, nosaka Prokuroru profesionālās darbības novērtēšanas nolikums.

(10) Ģenerālprokurora lēmumu par prokurora atlaišanu no amata atkārtota negatīva profesionālās darbības novērtējuma dēļ prokurors var pārsūdzēt Disciplinārtiesā, kas lietu izskata likumā "Par tiesu varu" un Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 19.punktu)

39. pants. Prokurora atbrīvošana no amata

Prokuroru no amata atbrīvo:

1) pēc paša vēlēšanās;

2) sakarā ar ievēlēšanu vai iecelšanu citā amatā;

3) veselības stāvokļa dēļ, ja tas neļauj turpināt prokurora darbu;

4) beidzoties amata pienākumu pildīšanas termiņam, ja prokurors nepiekrīt iecelšanai citā prokurora amatā;

5) sakarā ar prokuratūras struktūrvienības vai prokurora amata likvidāciju vai prokuroru skaita samazināšanu, ja nav iespējams prokuroru iecelt citā struktūrvienībā vai citā prokurora amatā vai ja prokurors šādai iecelšanai nepiekrīt;

6) sakarā ar likumā noteiktā amata pienākumu pildīšanas maksimālā vecuma sasniegšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.05.2009. un 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

41. pants. Prokuroru atbrīvošanas vai atlaišanas kārtība

Prokurorus un virsprokurorus atbrīvo vai atlaiž no amata ģenerālprokurors šajā likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

(22.10.1998. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.11.1998.)

41.¹ pants. Ģenerālprokurora atlaišanas pamati

Ģenerālprokuroru var atlaist no amata, ja šajā likumā noteiktajā kārtībā konstatēts, ka viņš:

1) neatbilst šā likuma 37. pantā noteiktajām prasībām;

2) ir partijas vai politiskas organizācijas biedrs;

3) nav ievērojis kādu no likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktajiem ierobežojumiem un aizliegumiem;

4) pildot dienesta pienākumus, pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kā rezultātā iestājušās būtiskas kaitīgas sekas;

5) pieļāvis apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar viņa amatu.

(22.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2002.)

41.² pants. Ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās

(1) Ģenerālprokurora pilnvaras bez īpaša lēmuma izbeidzas:

1) ja Saeima ievēlējusi, iecēlusi vai apstiprinājusi viņu citā amatā, vienlaikus atbrīvojot no iepriekšējā amata;

2) ja beidzies likumā noteiktais pilnvaru termiņš;

3) ja spēkā stājies notiesājošs spriedums;

4) ja iestājusies nāve;

5) pēc trim mēnešiem no dienas, kad viņš Tieslietu padomei un Saeimas priekšsēdētājam iesniedzis iesniegumu par atteikšanos no amata.

(2) Ģenerālprokurora pilnvaras izbeidzas, ja Saeima atbrīvo ģenerālprokuroru no amata sakarā ar veselības stāvokli, kas neļauj viņam tālāk pildīt pienākumus.

(3) Ģenerālprokurora pilnvaras izbeidzas, ja Saeima viņu šajā likumā noteiktajā kārtībā atlaiž no amata.

(4) Visos šajā pantā paredzētajos ģenerālprokurora pilnvaru izbeigšanās gadījumos Tieslietu padome nosaka, kurš no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem līdz jauna ģenerālprokurora iecelšanai pilda ģenerālprokurora pienākumus.

(5) Ja par ģenerālprokuroru iecelta persona, kas saskaņā ar likumu "Par tiesu varu" apstiprināta par tiesnesi bez pilnvaru termiņa ierobežojuma, tai šā panta pirmās daļas 2. un 5. punktā minētajos gadījumos ir tiesības atgriezties iepriekšējā tiesneša amatā, ja tā nav sasniegusi tiesneša amata pildīšanai noteikto maksimālo vecumu.

(22.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

41.³ pants. Ģenerālprokurora atlaišanas kārtība

(1) Saeima ģenerālprokuroru no amata var atlaist, ja Augstākās tiesas priekšsēdētāja īpaši pilnvarots Augstākās tiesas tiesnesis, veicot pārbaudi, konstatējis kādu no šā likuma 41.¹ pantā minētajiem atlaišanas pamatiem un par to atzinumu devis Augstākās tiesas Plēnums.

(2) Pārbaudi ierosina Augstākās tiesas priekšsēdētājs pēc savas iniciatīvas, pēc vienas trešdaļas Saeimas deputātu vai Tieslietu padomes pieprasījuma.

(3) Ierosinājumā ir jānorāda:

1) konkrēts šā likuma 41.¹ pantā noteiktais pārkāpuma fakts;

2) ja pārbaude ierosināta pēc Saeimas deputātu pieprasījuma, — ierosinājumu iesniegušo deputātu vārds, uzvārds un ierosinājuma parakstīšanas datums.

(4) Ja Augstākās tiesas priekšsēdētājs, ierosinot pārbaudi, uzskata, ka ģenerālprokurora atrašanās amatā var traucēt jautājuma objektīvu izskatīšanu, viņš atstādina ģenerālprokuroru no amata līdz galīgā lēmuma pieņemšanai, nosakot, kurš no Ģenerālprokuratūras departamentu virsprokuroriem šajā laikā pildīs ģenerālprokurora pienākumus.

(5) Ja ir konstatēts šā likuma 41.¹ pantā paredzētais atlaišanas pamats, Augstākās tiesas priekšsēdētājs pārbaudes materiālus kopā ar savu un Plēnuma atzinumu nosūta izskatīšanai Saeimā.

(6) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, Augstākās tiesas priekšsēdētājs par to informē ģenerālprokuroru un ierosinājumu iesniegušos deputātus.

(22.10.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 27.02.2020. likumu, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

42. pants. Prokurora atstādināšana no amata

(1) Ja prokurors pieļāvis pārkāpumu, par kuru viņu var atlaist no amata, ģenerālprokurors drīkst atstādināt viņu no amata līdz nolēmuma pieņemšanai disciplinārlietā vai — ar kriminālatbildību saistītos gadījumos — līdz krimināltiesisko attiecību noregulējumam kriminālprocesā.

(2) No amata atstādināto prokuroru ģenerālprokurors ar šā prokurora piekrišanu uz atstādināšanas laiku norīko veikt prokurora palīga pienākumus vai atļauj prokuratūras administratīvajam direktoram norīkot atstādināto prokuroru darbam Administratīvā direktora dienestā amatā, kas nav valsts amatpersonas amats, uz atstādināšanas laiku, izmaksājot attiecīgajā darbā noteikto darba samaksu. Ja prokurors nepiekrīt norīkošanai citā darbā, viņam atstādināšanas laikā izmaksā valstī noteikto minimālo mēnešalgu.

(3) Ja likumā paredzētais atlaišanas pamats netiek konstatēts, prokuroram izmaksā visu par atstādināšanas laiku viņam neizmaksāto mēnešalgu, kā arī piemaksas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002., 22.11.2012. un 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013. Sk. pārejas noteikumu 25.punktu)

43. pants. Prokurora disciplinārā atbildība

(1) Prokuroru var saukt pie disciplinārās atbildības par:

1) tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, pildot amata pienākumus;

2) amata pienākumu tīšu nepildīšanu;

3) apkaunojošu rīcību, kas nav savienojama ar prokurora amatu;

4) (izslēgts ar 17.06.2020. likumu);

5) Prokuroru ētikas kodeksa normu neievērošanu.

(2) Attaisnojoša sprieduma taisīšana, lietas nosūtīšana pārkāpumu novēršanai vai procesuālo lēmumu atcelšana pati par sevi nevar būt par pamatu prokurora disciplinārajai atbildībai, ja vien prokurors nav pieļāvis tīšu likuma pārkāpumu vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas.

(3) Lai izvērtētu Prokuroru ētikas kodeksa normu iespējamu neievērošanu saistībā ar administratīvā pārkāpuma izdarīšanu, ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā ne retāk kā reizi sešos mēnešos no Sodu reģistra tiek pieprasīta šāda informācija par prokurora izdarīto administratīvo pārkāpumu:

1) normatīvā akta norma, kurā paredzēts pārkāpums, par kura izdarīšanu prokurors saukts pie administratīvās atbildības;

2) institūcija, kas pieņēmusi lēmumu par administratīvā soda uzlikšanu, lēmuma numurs un pieņemšanas datums;

3) uzliktā soda veids;

4) datums, kad stājies spēkā lēmums par administratīvā soda uzlikšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 22.11.2012., 17.06.2020. un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

44. pants. Disciplinārsodi

(1) Par šā likuma 43. pantā paredzētajiem pārkāpumiem prokuroram var tikt piemēroti šādi disciplinārsodi:

1) piezīme;

2) rājiens;

3) prokurora mēneša algas samazināšana līdz 20 procentiem uz laiku, kas nav ilgāks par sešiem mēnešiem;

4) (izslēgts ar 22.11.2012. likumu);

5) pazemināšana amatā;

6) atlaišana no amata.

(2) Par vienu un to pašu pārkāpumu drīkst piemērot tikai vienu disciplinārsodu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.04.1998., 10.10.2002., 19.06.2003. un 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

45. pants. Disciplinārsodu piemērošanas un pārsūdzēšanas kārtība

(1) Ģenerālprokuroram ir tiesības piemērot jebkuru disciplinārsodu jebkuram prokuroram.

Virsprokuroram ir tiesības kā disciplinārsodu izteikt piezīmi vai rājienu viņa vadītās struktūrvienības prokuroram. Ja izdarīts smagāka rakstura pārkāpums, virsprokurors var iesniegt ierosinājumu ģenerālprokuroram par cita disciplinārsoda piemērošanu.

(2) Amatpersona, kurai ir tiesības piemērot disciplinārsodu, iepazīstas ar saņemtajiem materiāliem un pieprasa prokurora paskaidrojumu, bet, ja nepieciešams, — organizē disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudi ģenerālprokurora noteiktajā kārtībā. Pirms mēneša algas samazināšanas, pazemināšanas amatā vai atlaišanas no amata saņemtie materiāli iesniedzami atestācijas komisijai atzinuma došanai.

(3) Disciplinārsodu drīkst uzlikt ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc pārkāpuma atklāšanas dienas, neskaitot pārbaudes laiku un to laiku, kad prokurors nav bijis darbā attaisnotu iemeslu dēļ, bet ne vēlāk kā divus gadus pēc pārkāpuma izdarīšanas dienas.

(4) Ar pavēli par disciplinārsoda piemērošanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem. Pavēli pievieno prokurora personas lietai.

(5) Ja gada laikā pēc disciplinārsoda piemērošanas, izņemot atlaišanu no amata, prokuroram nav uzlikts jauns disciplinārsods, viņš neskaitās disciplināri sodīts, taču atjaunošana iepriekšējā amatā iespējama tikai atestācijas kārtībā.

(6) Amatpersona, kas piemērojusi disciplinārsodu, ir tiesīga to atcelt, pirms pagājis gads. Ar pavēli par disciplinārsoda atcelšanu iepazīstina pie atbildības saukto prokuroru, nodrošinot pavēles pieejamību visiem prokuroriem. Pavēli pievieno prokurora personas lietai.

(7) Personai ir tiesības iepazīties ar disciplinārā pārkāpuma fakta pārbaudes materiāliem.

(8) Virsprokurora piemēroto disciplinārsodu mēneša laikā var pārsūdzēt ģenerālprokuroram, bet ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu — Disciplinārtiesā. Lēmuma par disciplinārsoda piemērošanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(9) Persona ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu pārsūdz un Disciplinārtiesa attiecīgo sūdzību izskata Tiesnešu disciplinārās atbildības likumā noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002., 19.06.2003. un 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 20.punktu)

(Nodaļas nosaukums 19.06.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2003.)

45.² pants. Auditors

Auditors ir prokuratūras amatpersona, kuru amatā ieceļ ģenerālprokurors iestādes iekšējā audita darbības nodrošināšanai.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

46. pants. Prokuratūras administratīvais direktors un prokuratūras Administratīvā direktora dienests

(1) Darba attiecības ar prokuratūras administratīvo direktoru nodibina un izbeidz ģenerālprokurors. Administratīvais direktors vada prokuratūras administratīvā direktora dienestu.

(2) Prokuratūras Administratīvā direktora dienests ir prokuratūras struktūrvienība, kas nodrošina prokuratūras finansiālo un saimniecisko darbību, kā arī sniedz tehnisku, organizatorisku un juridisku atbalstu prokuratūras darbības nodrošināšanai.

(3) Darba attiecības ar Administratīvā direktora dienesta darbiniekiem nodibina un izbeidz prokuratūras administratīvais direktors.

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012., 01.11.2018. un 21.12.2023. likumu, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

47. pants. Apkalpojošais personāls

(Izslēgts ar 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

48. pants. Prokurora palīgs

(1) Par prokurora palīgu var būt persona, kura uzsākusi studijas augstākās izglītības mācību iestādē jurista kvalifikācijas iegūšanai vai ieguvusi pirmā līmeņa profesionālo augstāko izglītību tiesību zinātnē (4.līmeņa profesionālo kvalifikāciju) vai citu augstāko izglītību (5.līmeņa profesionālo kvalifikāciju).

(2) Prokurora palīgu atbilstoši ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai darbā pieņem, atbrīvo vai atlaiž no darba ģenerālprokurors pēc attiecīgās prokuratūras struktūrvienības virsprokurora ieteikuma.

(3) Prokurora palīgam nav prokurora pilnvaru, un viņa tiesības un pienākumus nosaka Nolikums par prokurora palīgu.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

49. pants. Konsultatīvais personāls

Atbilstoši iedalītajiem valsts budžeta līdzekļiem un ģenerālprokurora noteiktajai struktūrai ģenerālprokurors vai prokuratūras administratīvais direktors var pieņemt darbā speciālistu uz nenoteiktu laiku vai uz noteiktu laiku konkrēta uzdevuma veikšanai.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

(Nodaļa izslēgta ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

49.¹ pants. Prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu izveidošanas kārtība

(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

49.² pants. Prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu darbinieku iecelšanas, pieņemšanas, atbrīvošanas un atlaišanas kārtība

(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

49.³ pants. Prokuratūras pārraudzībā esošo valsts iestāžu darbinieku atlīdzība

(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

49.⁴ pants. Pārraudzības īstenošanas kārtība

(Izslēgts ar 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

51. pants. Prokuratūras materiāltehniskā bāze

Valsts nodrošina prokuratūru ar dienesta telpām, sakaru līdzekļiem un atbilstošu materiāltehnisko bāzi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.09.2013. likumu, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

51.² pants. Piekļuves tiesību piešķiršana darbam ar informācijas sistēmām

Ģenerālprokurors nosaka prokuroriem un darbiniekiem amata vai darba pienākumu pildīšanai nepieciešamās tiesības piekļūt informācijas sistēmām.

(21.12.2023. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 05.01.2024.)

(Nodaļas nosaukums 16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

52. pants. Prokurora darba samaksa

(1) Prokurora atlīdzību nosaka atbilstoši Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumam.

(2) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu)

(3) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu)

(4) (Izslēgta ar 16.12.2010. likumu)

(19.06.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

53. pants. Prokuroru darba stimulēšana

(Izslēgts ar 05.03.2015. likumu, kas stājas spēkā 02.04.2015.)

54. pants. Prokuroru atvaļinājumi

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

55.pants. Prokuroru izdienas pensijas

Prokuroru izdienas pensiju piešķiršanas pamatu, kā arī izdienas pensiju piešķiršanas, aprēķināšanas un izmaksas kārtību nosaka īpašs likums.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

56. pants. Prokurora drošības garantijas

(1) Prokuroram ir tiesības uz viņa un viņa ģimenes locekļu aizsardzību, kā arī uz savu ģimenes locekļu mantas aizsardzību.

(2) (Izslēgta ar 21.05.2009. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

57. pants. Prokuroru dzīvokļu nodrošināšana ar telefonu

(Izslēgts ar 21.05.2009. likumu, kas stājas spēkā 24.06.2009.)

57.¹ pants. Pabalsts prokurora ievainojuma, prokurora vai viņa ģimenes locekļa nāves gadījumā

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

57.² pants. Pabalsts bērna piedzimšanas gadījumā

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

57.³ pants. Pabalsts sakarā ar atbrīvošanu no amata

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

57.⁴ pants. Piemaksa par amata pienākumu pildīšanu paaugstinātas darba intensitātes apstākļos

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

57.⁵ pants. Atvaļinājuma pabalsts

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

57.⁶ pants. Pārcelšanās izdevumu atlīdzināšana

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

57.⁷ pants. Piemaksa par svešvalodu prasmi

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

57.⁸ pants. Citi pabalsti, piemaksas un prēmijas

(Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

(Nodaļa 02.06.2005. likuma redakcijā; nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

58.¹ pants. Latvijas Republikas pārstāvība Eirojustā

(1) Latvijas Republikas pārstāvību Eirojustā veic šajā likumā noteiktajā kārtībā ģenerālprokurora apstiprināts pārstāvis (turpmāk — Eirojusta pārstāvis). Eirojusta pārstāvis darbojas saskaņā ar Latvijas Republikas normatīvajiem aktiem, kas regulē prokurora darbību, un Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 14. novembra regulu (ES) 2018/1727 par Eiropas Savienības Aģentūru tiesu iestāžu sadarbībai krimināllietās (Eurojust) un ar ko aizstāj un atceļ Padomes Lēmumu 2002/187/TI (turpmāk — regula (ES) 2018/1727).

(2) (Izslēgta ar 05.12.2019. likumu)

(3) Eirojusta pārstāvim var būt korespondenti — valsts korespondenti pārstāvībai Eirojustā (turpmāk — Eirojusta korespondents), kuri nodrošina Eirojusta pārstāvja funkciju izpildi un kurus šajā likumā noteiktajā kārtībā norīko ģenerālprokurors.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

58.² pants. Prasības Eirojusta pārstāvja, viņa vietnieka, palīga, kā arī Eirojusta korespondenta amata kandidātam

(1) Par Eirojusta pārstāvi, Eirojusta pārstāvja vietnieku un Eirojusta pārstāvja palīgu var būt prokurors, kuram ir vismaz piecu gadu darba stāžs prokurora amatā.

(2) Par Eirojusta korespondentu var būt prokurors, kuram ir vismaz piecu gadu darba stāžs prokurora amatā un kurš pilda Eiropas Tiesiskās sadarbības tīkla kontaktpersonas funkcijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

58.³ pants. Eirojusta pārstāvja apstiprināšana, viņa vietnieka, palīga, kā arī Eirojusta korespondentu norīkošana

(1) Eirojusta pārstāvi un Eirojusta pārstāvja vietnieku ģenerālprokurors apstiprina uz regulā (ES) 2018/1727 noteikto termiņu, ievērojot viņa izveidotās konkursa komisijas atzinumu.

(2) (Izslēgta ar 22.11.2012. likumu)

(3) Eirojusta pārstāvja palīgu un Eirojusta korespondentus ģenerālprokurors norīko pēc Eirojusta pārstāvja ieteikuma bez pilnvaru termiņa ierobežojuma.

(4) (Izslēgta ar 22.11.2012. likumu)

(5) Eirojusta pārstāvja amats atbilst Ģenerālprokuratūras departamenta virsprokurora amatam, bet Eirojusta pārstāvja vietnieka amats — Ģenerālprokuratūras nodaļas virsprokurora amatam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.07.2011., 22.11.2012. un 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

(Nodaļa 05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

58.⁶ pants. Eiropas Prokuratūras un tās amatpersonu statuss

(1) Prokuratūras funkcijas Latvijā atbilstoši regulā (ES)  2017/1939 noteiktajam statusam un kompetencei īsteno arī Eiropas Prokuratūra. Eiropas Prokuratūra ir uzskatāma par prokuratūru Latvijas tiesību normu izpratnē.

(2) Eiropas prokurora un Eiropas deleģētā prokurora amats uzskatāms par prokurora amatu Latvijas tiesību normu izpratnē. Eiropas prokuroram un Eiropas deleģētajam prokuroram ir tādas pašas tiesības, pienākumi, ierobežojumi un garantijas kā Latvijas Republikas prokuratūras prokuroram, ciktāl regulā (ES)  2017/1939 nav noteikts citādi.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

58.⁷ pants. Eiropas prokurora iecelšanas amatā un pilnvaru termiņa izbeigšanās sekas

(1) Prokurors sakarā ar iecelšanu Eiropas prokurora amatā tiek atbrīvots no amata Latvijas Republikas prokuratūrā saskaņā ar šā likuma 39. panta 2. punktu.

(2) Eiropas prokurora amatā ieceltu personu pēc attiecīgā amata pilnvaru termiņa izbeigšanās uz šīs personas iesnieguma pamata ieceļ prokurora amatā, izņemot virsprokurora vai virsprokurora vietnieka amatu, tajā prokuratūras struktūrvienībā, kurā tā ieņēma amatu līdz atbrīvošanai no tā šā panta pirmajā daļā noteiktajā gadījumā, bet, ja tas nav iespējams, — tāda paša līmeņa prokuratūras struktūrvienībā.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

58.⁸ pants. Eiropas deleģētā prokurora amata kandidātu izvirzīšana

(1)  Eiropas deleģētā prokurora amata kandidātus izvirza ģenerālprokurors, ievērojot viņa izveidotās konkursa komisijas atzinumu.

(2) Ģenerālprokurors var izvirzīt rezerves kandidātus Eiropas deleģētā prokurora amatam.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

58.⁹ pants. Eiropas deleģētā prokurora iecelšanas amatā sekas

(1) Prokurors pēc iecelšanas Eiropas deleģētā prokurora amatā turpina ieņemt amatu Latvijas Republikas prokuratūrā bez amatam atbilstošas atlīdzības saglabāšanas.

(2) Tiesnesis pēc iecelšanas Eiropas deleģētā prokurora amatā tiek iecelts Latvijas Republikas prokuratūras prokurora amatā tāda līmeņa prokuratūras struktūrvienībā, kas atbilst viņa ieņemtajam tiesneša amatam tiesā. Šajā gadījumā nav attiecināmi šā likuma 33. panta pirmās daļas 6. punkta nosacījumi.

(3) Latvijas Republikas prokuratūras prokurora amata un Eiropas deleģētā prokurora amata vienlaicīga ieņemšana nav uzskatāma par amatu savienošanu likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" izpratnē.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2021.)

58.¹⁰ pants. Eiropas deleģētā prokurora atlīdzība un sociālās garantijas

(1) Eiropas deleģētais prokurors atlīdzību saskaņā ar regulā (ES) 2017/1939 noteikto saņem no Eiropas Prokuratūras budžeta.

(2) Eiropas deleģētie prokurori, ievērojot regulā (ES) 2017/1939 noteikto, ir sociāli apdrošināmi saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" kā darba ņēmēji, ņemot vērā šajā likumā noteikto.

(3) Eiropas deleģētajam prokuroram obligāto iemaksu objekts ir atlīdzība atbilstoši ieņemamam amatam Latvijas Republikas prokuratūrā.

(4) Obligātās iemaksas par Eiropas deleģēto prokuroru veic prokuratūra pilnā apmērā, nepiemērojot obligāto iemaksu likmes sadalījumu starp darba devēju un darba ņēmēju.

(5) Eiropas deleģētajam prokuroram sociālās apdrošināšanas pakalpojumus piešķir saskaņā ar speciālajiem likumiem.

(6) Par laiku, kad prokurors bija iecelts Eiropas deleģētā prokurora amatā, izdienas pensijas vidējās mēneša darba algas aprēķinā ņem vērā atlīdzību atbilstoši ieņemamam amatam Latvijas Republikas prokuratūrā.

(30.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.10.2021.)

59. pants. Prokuratūras simboli

Prokuratūras simboli ir prokurora zvērests (svinīgais solījums), tērps un amata zīme.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

60. pants. Prokurora zvērests (svinīgais solījums)

(1) Prokurors pēc iecelšanas amatā dod zvērestu (svinīgo solījumu):

"Es, uzņemoties prokurora pienākumus, apzinos man uzticēto atbildību un zvēru (svinīgi solu) būt godīgs un taisnīgs, uzticīgs Latvijas Republikai, vienmēr censties noskaidrot patiesību, nekad nenodot to, savus prokurora pienākumus veikt stingrā saskaņā ar Satversmi un likumiem."

(2) Prokurora zvērestu (svinīgo solījumu) pieņem ģenerālprokurors.

(3) Prokurors svinīgos apstākļos nolasa zvēresta (svinīgā solījuma) tekstu un to paraksta.

(4) Ģenerālprokurors, kurš līdz iecelšanai ģenerālprokurora amatā nav bijis iecelts prokurora amatā, zvērestu (svinīgo solījumu) dod Augstākās tiesas priekšsēdētājam.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

61. pants. Prokurora tērps un amata zīme

(1) (Izslēgta ar 22.11.2012. likumu)

(2) Prokurori, pildot pienākumus tiesā un citos Nolikumā par prokurora tērpa un amata zīmes valkāšanas kārtību un paraugiem noteiktajos gadījumos, valkā prokurora tērpu ar tam piestiprinātu amata zīmi — krūšu nozīmi.

(3) Kārtību, kādā valkājams prokurora tērps un valkājama amata zīme, kā arī prokurora tērpa un amata zīmes paraugus nosaka nolikums.

(4) (Izslēgta ar 10.10.2002. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2002. un 22.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2013. Sk. pārejas noteikumu 21.punktu)

62. pants. Prokurora apliecība

Prokuroram izsniedz apliecību, kuras paraugu apstiprina ģenerālprokurors.

63. pants. Prokuratūras zīmogs

(1) Ģenerālprokuratūrai ir zīmogs ar Latvijas Republikas valsts lielā ģerboņa attēlu un iestādes nosaukumu.

(2) Pārējām prokuratūras struktūrvienībām, tostarp Ģenerālprokuratūras departamentiem un nodaļām, ir zīmogs ar papildinātā mazā valsts ģerboņa attēlu un attiecīgās struktūrvienības nosaukumu.

(02.04.1998. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2012. un 01.11.2018. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

1. Prokuratūras reorganizācija jāpabeidz triju mēnešu laikā no likuma spēkā stāšanās dienas.

Ar šā likuma stāšanos spēkā zaudē spēku likums "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1990, 41).

2. Personas, kuras Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta reorganizācijas rezultātā pāriet strādāt uz prokuratūru un kurām līdz Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensijas saņemšanai ir palikuši ne vairāk kā pieci gadi, saglabā tiesības uz šīs pensijas saņemšanu.

Šīm personām darba stāžā, kas dod tiesības uz prokurora izdienas pensiju, ieskaita arī Iekšlietu ministrijas sistēmā izmeklētāja amatā nostrādāto laiku. Ja prokuroram vienlaikus rodas tiesības gan uz prokurora izdienas pensiju, gan Iekšlietu ministrijas darbinieka izdienas pensiju, viņš ir tiesīgs saņemt tikai vienu izdienas pensiju pēc paša izvēles.

3. 1990. gada 26. septembrī ieceltais Latvijas Republikas ģenerālprokurors turpina pildīt savus pienākumus līdz pilnvaru termiņa beigām galvenā valsts tieslietu padomnieka pakāpē. Prokurora zvērestu viņš nodod Augstākās tiesas priekšsēdētājam. Ģenerālprokurors nodrošina prokuratūras reorganizāciju un šai nolūkā triju mēnešu laikā no šā likuma spēkā stāšanās dienas:

1) apstiprina prokuratūras struktūru un štatus;

2) nosaka kārtību, kādā piešķiramas amata pakāpes prokuroriem, kuriem bija likumā "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" noteiktajā kārtībā piešķirtās dienesta pakāpes;

3) nosaka kārtību, kādā ir ieskaitāms darba stāžs jurista specialitātē;

4) nodrošina nolikuma par atestācijas un kvalifikācijas komisijām apstiprināšanu un šo komisiju izveidošanu.

Ģenerālprokurors reorganizācijas laikā ir tiesīgs uzdot prokuroriem pildīt pienākumus neatkarīgi no viņu ieņemamā amata.

4. Šā likuma 33. panta pirmajā daļā noteiktās prasības nav attiecināmas uz prokuratūrā pašlaik strādājošajām personām, kā arī uz Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā pašlaik strādājošajām personām, kuras departamenta reorganizācijas procesā pāriet darbā uz prokuratūru.

Studenti, kuri, likumam stājoties spēkā, apgūst jurista specialitāti un prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā ir nostrādājuši vairāk nekā gadu, drīkst kārtot kvalifikācijas eksāmenu un var tikt iecelti prokurora amatā, bet pārējie studenti var turpināt stažēties kā rajona (republikas pilsētas) prokurora amata kandidāti līdz augstākās juridiskās izglītības iegūšanai.

Personām, kuras jau strādā prokuratūrā vai Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamentā un kurām ir augstākā juridiskā izglītība, bet darba stāžs jurista specialitātē ir mazāks par gadu, ir jānokārto kvalifikācijas eksāmens. Pārējie prokurori (1990. gada 26. septembra likuma "Par prokurora uzraudzību Latvijas Republikā" izpratnē) un prokuratūras izmeklētāji turpina darbu prokuratūrā bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas, bet Iekšlietu ministrijas Izmeklēšanas departamenta izmeklētāji, kuri pāriet darbā uz prokuratūru, tiek pakļauti atestācijai bez kvalifikācijas eksāmena kārtošanas.

Prokuratūras darbinieki, kuri saskaņā ar šā likuma prasībām turpmāk nevar ieņemt prokurora amatu, atbrīvojami no darba, izmaksājot viņiem kompensāciju triju mēnešu algas apmērā.

5. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

6. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

7. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

8. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

9. (Izslēgts ar 05.12.2019. likumu, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

10. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

11. Šā likuma 27.panta grozījumi, kas paredz rajona (republikas pilsētas) līmeņa prokuratūru reorganizāciju atbilstoši izveidotajām rajonu (pilsētu) tiesām, stājas spēkā 2009.gada 1.jūlijā.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

12. Rajona (republikas pilsētas) līmeņa prokuratūru reorganizāciju atbilstoši izveidotajām rajonu (pilsētu) tiesām pabeidz līdz 2009.gada 1.oktobrim.

(17.07.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.08.2008.)

13. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

14. (Izslēgts ar 16.12.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

15. Prokuroriem izmaksājama vienreizēja kompensācija. To aprēķina kā mēneša amatalgas, kāda prokuroram tiktu izmaksāta atbilstoši likuma “Par tiesu varu” pārejas noteikumu 20.punkta trešā teikuma redakcijai, kas būtu spēkā 2011.gada 1.janvārī, ievērojot Prokuratūras likuma 52.panta redakciju, kāda bija spēkā 2010.gada 16.decembrī, un Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku likuma 6.² pantā prokuroram noteiktās mēnešalgas starpību neto. Kompensāciju neapliek ar nodokļiem.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

16. Prokuroru profesionālās darbības kārtējo novērtēšanu atestācijas komisija pirmo reizi veic no 2014.gada 1.janvāra līdz 2017.gada 1.janvārim. Ģenerālprokurors apstiprina prokuroru sarakstu, atbilstoši kuram secīgi tiek veikta prokuroru profesionālās darbības kārtējā novērtēšana.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

17. Šā likuma 33.panta pirmās daļas 4.punkta prasībām atbilst arī personas, kuras ieguvušas augstāko juridisko izglītību, kas tiesību ziņā pielīdzināma maģistra grādam.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

18. Virsprokurora vietnieki, kuri iecelti amatā līdz dienai, kad stājas spēkā šā likuma 38.panta ceturtā daļa, kas paredz virsprokurora vietnieku iecelšanu amatā uz pieciem gadiem, pilda savus pienākumus līdz 2018.gada 1.janvārim.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

19. Prokuroram, kura profesionālo darbību novērtējusi atestācijas komisija, kurš saņēmis pozitīvu šīs komisijas atzinumu un kuram amata pakāpe piešķirta vai kurš amatā iecelts pēc šā likuma 38.² panta spēkā stāšanās, nākamā profesionālās darbības novērtēšana veicama šā likuma 38.² panta otrajā daļā noteiktajā termiņā.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

20. Šā likuma 45.panta astotajā daļā paredzētā ģenerālprokurora lēmumu vai piemēroto disciplinārsodu pārsūdzēšana Disciplinārtiesā piemērojama pēc 2014.gada 1.janvāra. Līdz 2014.gada 1.janvārim attiecīgie lēmumi pārsūdzami administratīvajā tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

21. Ģenerālprokurors nosaka dienu, kad uzsākama šā likuma 61.panta otrajā daļā paredzētās prokurora amata zīmes valkāšana.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

22. Līdz jauna Prokuroru ētikas kodeksa apstiprināšanai spēkā ir 1998.gada 17.jūnijā Ģenerālprokurora padomē apstiprinātais Latvijas Prokuroru ētikas kodekss.

(22.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

23. Grozījums šā likuma 24.panta trešajā daļā stājas spēkā 2014.gada 1.janvārī.

(05.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

24. Papildus šā likuma 24.panta trešajā daļā noteiktajam līdz 2014.gada 31.decembrim Ģenerālprokuratūras prokuroriem ir tiesības veikt prokurora funkcijas arī Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas un Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas sēdēs, bet no 2015.gada 1.janvāra līdz 2016.gada 31.decembrim — Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas sēdēs.

(05.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

25. Grozījumi šā likuma 42.pantā, kas attiecas uz prokurora atstādināšanu no amata, pēc to spēkā stāšanās piemērojami arī prokuroram, kurš atstādināts no amata pirms šā likuma 42.panta grozījumu spēkā stāšanās.

(05.09.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.10.2013.)

26. Sakarā ar Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas dienesta padotības maiņu tā finansiālo un saimniecisko darbību turpina nodrošināt prokuratūras Administratīvā direktora dienests, bet ne ilgāk kā līdz 2019. gada 30. jūnijam.

(01.11.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2019.)

27. Ministru kabinets līdz 2021. gada 1. martam izdod šā likuma 51.¹ panta trešajā daļā minētos noteikumus.

(05.12.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.12.2019.)

28. Šā likuma 38. panta astotās daļas otrais teikums stājas spēkā 2021. gada 1. janvārī, un personu, kura pēc 2021. gada 1. janvāra turpina pildīt konkrētas prokuratūras struktūrvienības virsprokurora pienākumus, pēc šā pilnvaru termiņa izbeigšanās atkārtoti var iecelt tās pašas prokuratūras struktūrvienības virsprokurora amatā vēl uz vienu termiņu.

(27.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

29. Tieslietu padome līdz 2020. gada 1. aprīlim atbilstoši šā likuma 38. panta otrajai un ceturtajai daļai apstiprina konkursa nolikumu, kā arī nosaka kandidātu vērtēšanas kārtību un kritērijus.

(27.02.2020. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.03.2020.)

(Minētie grozījumi tiks iekļauti likuma redakcijā uz Tiesu iekārtas likuma spēkā stāšanās dienu)