1. pants. Latvijas Republikas ģenerālprokurora augstākā uzraudzība pār likumu ievērošanu

Latvijas Republikas ģenerālprokurors un viņam pakļautie prokurori saskaņā ar Latvijas Republikas Konstitūciju realizē augstāko uzraudzību pār to, lai pilsoņi, Ministru Padome, ministrijas un resori, vietējās Tautas deputātu padomes un to izpildkomitejas, uzņēmumi, iestādes, organizācijas un amatpersonas precīzi un vienveidīgi ievērotu likumus.

Prokurori*, realizējot augstāko uzraudzību:

1) veic pasākumus, lai savlaicīgi atklātu un novērstu jebkurus likuma pārkāpumus, lai atjaunotu pārkāptās tiesības un sauktu vainīgos pie likumā noteiktās atbildības;

2) seko, lai likumi tiktu precīzi un vienveidīgi piemēroti neatkarīgi no jebkurām vietējām iestādēm, vietējām atšķirībām un dažādu resoru ietekmēm;

3) īsteno savas pilnvaras, vadoties vienīgi pēc Latvijas Republikas likumiem.

* Ar jēdzienu «prokurors» šajā likumā jāsaprot Latvijas Republikas ģenerālprokurors, viņa vietnieki, visi zemākie prokurori, viņu vietnieki un palīgi, pārvalžu un daļu prokurori, kuri darbojas savas kompetences ietvaros.

2. pants. Prokurora uzraudzības pamatuzdevumi

Latvijas Republikas ģenerālprokurora uzraudzība ir vērsta uz tiesiskas valsts, likumības un tiesiskās kārtības nostiprināšanu, tās uzdevums ir aizsargāt pret nelikumīgiem apdraudējumiem Latvijas Republikas Konstitūcijā nostiprināto Latvijas Republikas sabiedrisko iekārtu, tās politisko un ekonomisko sistēmu.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors aizsargā Latvijas Republikas Konstitūcijā noteiktās personu sociālās, ekonomiskās, politiskās un personiskās tiesības un brīvības, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju tiesības un likumīgās intereses.

3. pants. Prokurora darbības galvenie virzieni

Prokurors atbilstoši saviem uzdevumiem darbojas šādos galvenajos virzienos:

1) realizē uzraudzību pār to, kā vietējās Tautas deputātu padomes, valsts pārvaldes institūcijas, uzņēmumi, iestādes, organizācijas, amatpersonas un pilsoņi ievēro likumus;

2) realizē uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti likumi par personas tiesībām un brīvībām;

3) realizē uzraudzību pār likumu ievērošanu tautsaimniecībā un dabas aizsardzībā, kā arī transportā;

4) realizē uzraudzību pār to, kā tiek ievēroti likumi par aizsardzību, valsts un sabiedrisko drošību;

5) realizē uzraudzību pār to, kā Latvijas Republikas likumus ievēro Valsts drošības komitejas un Iekšlietu ministrijas iestādes, kā arī Latvijas Republikas teritorijā izvietotās karaspēka daļas, citas militārās organizācijas un formējumi;

6) realizē uzraudzību pār to, kā likumus ievēro izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestādes;

7) realizē uzraudzību pār to, kā likumus ievēro aizturēto turēšanas vietās, iepriekšējā apcietinājuma vietās, sodu izpildīšanā un citu tiesas noteikto piespiedu rakstura līdzekļu piemērošanā;

8) izmeklē noziegumus un sauc pie kriminālatbildības personas, kuras izdarījušas noziegumus;

9) piedalās lietu izskatīšanā tiesās;

10) piedalās likumdošanas pilnveidošanā un likumu izskaidrošanā.

4. pants. Prokurora darbības tiesiskais pamats

Prokurora pilnvaras, prokuratūras darba organizāciju un kārtību nosaka Latvijas Republikas Konstitūcija, šis likums, citi Latvijas Republikas likumdošanas akti un tās noslēgtie starptautiskie līgumi.

5. pants. Nepieļaujamība iejaukties prokurora uzraudzības realizēšanā

Jebkāda iedarbība uz prokuroru nolūkā panākt prettiesiska lēmuma pieņemšanu vai prettiesisku rīcību ir sodāma saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanu.

Nevienam nav tiesību bez prokurora vai izmeklētāja atļaujas izpaust pārbaužu vai izmeklēšanas materiālus, kas atrodas prokuratūras lietvedībā.

6. pants. Piedalīšanās valsts varas un pārvaldes iestāžu sēdēs

Latvijas Republikas ģenerālprokuroram vai viņa pilnvarotai personai ir tiesības piedalīties Latvijas Republikas Augstākās Padomes, Latvijas Republikas Ministru Padomes, ministriju un resoru sēdēs.

Prokuroriem ir tiesības piedalīties vietējo Tautas deputātu padomju sesijās, to prezidiju un izpildkomiteju sēdēs un citu valsts pārvaldes iestāžu darbā.

7. pants. Likumdošanas iniciatīvas tiesības

Saskaņā ar Latvijas Republikas Konstitūciju Latvijas Republikas ģenerālprokuroram ir likumdošanas iniciatīvas tiesības Latvijas Republikas Augstākajā Padomē.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir tiesīgs iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijam iesniegumus jautājumos, kuros nepieciešama likumu iztulkošana.

8. pants. Prokurora pilnvaras sakarā ar Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmumiem un rīkojumiem

Latvijas Republikas ģenerālprokurors, konstatējot Latvijas Republikas Ministru Padomes lēmuma vai rīkojuma neatbilstību Latvijas Republikas Konstitūcijai un likumiem, iesniedz Latvijas Republikas Ministru Padomei protestu.

Protests izskatāms desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas.

Ja protestu noraida, Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir tiesīgs iesniegt attiecīgu iesniegumu Latvijas Republikas Augstākajai Padomei vai nodot šā jautājuma izskatīšanu Latvijas Republikas Konstitucionālajai Tiesai.

9. pants. Prokurora uzraudzības uzdevumi

Prokurors realizē uzraudzību pār to, kā pilsoņi, Latvijas Republikas Ministru Padome, ministrijas, resori, vietējās Tautas deputātu padomes, to izpildu un rīcības institūcijas, uzņēmumi, iestādes, organizācijas un amatpersonas ievēro likumus, raugoties, lai to darbība un akti, ko izdod minētās organizācijas un amatpersonas, atbilstu Latvijas Republikas Konstitūcijai un likumiem.

10. pants. Prokurora pilnvaras uzraudzības realizēšanā

Realizējot uzraudzību, prokuroram ir tiesības:

1) netraucēti ieiet ministrijās, resoros, uzņēmumos, iestādēs un organizācijās, iepazīties ar dokumentiem un materiāliem sakarā ar iesniegumiem, sūdzībām un citām ziņām par tiesībpārkāpumiem;

2) pieprasīt likumības pārbaudei lēmumus, rīkojumus, instrukcijas, pavēles un citus aktus, saņemt no ministrijām un resoriem, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām informāciju par likumības ievērošanu un pasākumiem tās nostiprināšanai;

3) pieprasīt no vadītājiem un citām amatpersonām nepieciešamos dokumentus, materiālus un citas ziņas, pārbaužu un revīziju izdarīšanu sakarā ar saņemto informāciju par likuma pārkāpumiem, speciālistu norīkošanu, resoru un ārpusresoru ekspertīžu un pārbaužu izdarīšanu;

4) izsaukt amatpersonas un pilsoņus un pieprasīt no viņiem mutvārdu un rakstveida paskaidrojumus sakarā ar likuma pārkāpumu.

Atklājot likuma pārkāpumus, prokuroram ir tiesības:

1) iesniegt protestu par likumam neatbilstošiem vietējo Tautas deputātu padomju, ministriju, resoru, uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un amatpersonu aktiem, kā arī par amatpersonu nelikumīgu rīcību; brīdināt amatpersonas un pilsoņus par likuma pārkāpumu nepieļaujamību;

2) izlemt jautājumus par krimināllietas vai administratīvā pārkāpuma lietvedības ierosināšanu;

3) iesniegt uzņēmumam, iestādei, organizācijai vai amatpersonai iesniegumus ar prasību novērst likuma pārkāpumus, pārkāpumu cēloņus, tos veicinošos apstākļus un saukt vainīgās personas pie disciplināratbildības.

11. pants. Protests

Protestu par aktu, kas ir pretrunā ar likumu, iesniedz iestādei, kas izdevusi šo aktu, vai augstākai iestādei. Tādā pašā kārtībā iesniedz protestu par amatpersonas nelikumīgu aktu vai rīcību.

Protestā prokurors ir tiesīgs prasīt, lai akts tiktu atcelts vai saskaņots ar likumu, kā arī lai amatpersona izbeigtu nelikumīgu rīcību un lai tiktu atjaunotas pārkāptās tiesības.

Protests līdz tā izskatīšanai aptur noprotestētā tiesiskā akta darbību, ja ar šo aktu tiek pārkāptas pilsoņa likumīgās tiesības, un ir obligāti izskatāms desmit dienu laikā pēc tā saņemšanas, ja prokurors nenorāda citu laiku. Protestā izteikto pamatoto prasību neizpildes gadījumā vainīgā amatpersona ir administratīvi atbildīga. Par protesta izskatīšanas rezultātiem jāziņo prokuroram.

Ja protestu nepamatoti noraida, prokurors ir tiesīgs likumā paredzētajos gadījumos iesniegt prasību tiesā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.02.1993. likumu, kas stājas spēkā 16.02.1993.)

12. pants. Prokurora iesniegums

Iesniegums ar prasību novērst likuma pārkāpumus, pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus tiek izsniegts uzņēmumam, iestādei, organizācijai vai amatpersonai, kas ir tiesīga novērst likuma pārkāpumu, un tas ir nekavējoties jāizskata. Ne vēlāk kā mēneša laikā jāveic konkrēti pasākumi, lai novērstu pārkāpumu cēloņus un tos veicinošos apstākļus, un par rezultātiem jāziņo prokuroram.

Ja iesniegumu izskata koleģiāla institūcija, tā par sēdes dienu paziņo prokuroram, kurš ir tiesīgs personiski piedalīties iesnieguma izskatīšanā.

13. pants. Prokurora brīdinājums

Ja ir ziņas, ka tiek gatavotas prettiesiskas darbības, prokurors tiesībpārkāpumu novēršanai rakstveidā izsaka brīdinājumu amatpersonām un pilsoņiem par likuma pārkāpuma nepieļaujamību.

14. pants. Prokurora lēmums

Atkarībā no amatpersonas vai pilsoņa izdarītā likuma pārkāpuma rakstura prokurors pieņem motivētu lēmumu ierosināt krimināllietu vai lietvedību par administratīvo pārkāpumu.

Motivētu lēmumu prokurors pieņem arī citos likumā paredzētajos gadījumos.

15. pants. Prokurora pieteikums tiesā un valsts arbitrāžā

Prokurors ir tiesīgs iesniegt tiesā un valsts arbitrāžā pieteikumu uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un personu mantisko tiesību un ar likumu aizsargāto interešu aizstāvībai vai iestāties civilprocesā vai arbitrāžas procesā jebkurā tā stadijā.

16. pants. Prokurora prasību izskatīšanas obligātums

Prokurora prasības, kas izteiktas šajā likumā un citos Latvijas Republikas likumos noteiktajā kārtībā, ir obligāti jāizskata visām organizācijām, amatpersonām un pilsoņiem, kuriem tās adresētas.

Amatpersonas un pilsoņus par prokurora prasību neizpildi var pēc prokurora iesnieguma administratīvo pārkāpumu lietvedības kārtībā likumā paredzētajos gadījumos sodīt ar naudas sodu tiesā.

Ja amatpersona vai pilsonis ļaunprātīgi izvairās ierasties pēc prokurora izsaukuma, prokurors var pieņemt lēmumu par šo personu piespiedu atvešanu, ko izpilda milicija.

17. pants Priekšlikumu, iesniegumu un sūdzību izskatīšana

Prokuroram likumā noteiktajā kārtībā ir jāizskata ienākošie priekšlikumi, iesniegumi un sūdzības, personiski jāpieņem apmeklētāji un jāveic pasākumi viņu pārkāpto tiesību atjaunošanai un likumīgo interešu aizstāvībai.

Prokurora rīcība un lēmumi likumā noteiktajos termiņos var tikt pārsūdzēti augstākam prokuroram.

18. pants. Prokurora tiesības uzdot pārbaudīt priekšlikumus, iesniegumus un sūdzības citām organizācijām un amatpersonām

Prokuroram ir tiesības nepieciešamības gadījumā uzdot attiecīgajām valsts pārvaldes, uzraudzības un kontroles iestādēm, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju amatpersonām pārbaudīt saņemtos priekšlikumus, iesniegumus un personu sūdzības un prasīt rakstveida informāciju par pārbaudes rezultātiem līdz ar visiem pārbaudes materiāliem.

19. pants. Pieteikums tiesā personas tiesību aizstāvībai

Prokurors ir tiesīgs iesniegt pieteikumu tiesā personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvībai un iestāties lietā jebkurā procesa stadijā, ja to prasa šīs personas tiesību un likumīgo interešu aizstāvība. Ja prokurors ir iesniedzis šādu pieteikumu, viņa piedalīšanās tā izskatīšanā tiesā ir obligāta.

20. pants. Personas neaizskaramības aizsardzība

Prokurors nodrošina uzraudzību pār to, lai:

1) personas aizturēšana par administratīvo pārkāpumu vai aizdomās par nozieguma izdarīšanu notiktu tikai likumā noteiktajā kārtībā un uz likumīgiem nosacījumiem;

2) lai neviens netiktu apcietināts bez tiesas lēmuma vai prokurora sankcijas.

Prokuroram nekavējoties jāatbrīvo katra persona, kam nelikumīgi atņemta brīvība, kas tiek turēta apcietinājumā ilgāk par likuma vai tiesas spriedumā paredzēto laiku vai arī kas izcieš administratīvo arestu ilgāk par tiesneša lēmumā noteikto laiku.

21. pants. Prokurora sankcija piespiedu rakstura līdzekļu piemērošanai

Tiesības dot sankciju apcietinājumam, kratīšanai, aresta uzlikšanai korespondencei un citos likumā paredzētajos piespiedu rakstura līdzekļu piemērošanas gadījumos ir Latvijas Republikas ģenerālprokuroram, pilsētu, rajonu, reģionālajiem un viņiem pielīdzinātajiem prokuroriem, kā arī minēto prokuroru vietniekiem.

22. pants. Prokurora sankcija ārvalstnieka izraidīšanai no Latvijas Republikas

Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir tiesīgs, ja ir likumīgs pamats, dot sankciju ārvalstnieka piespiedu izraidīšanai no Latvijas Republikas.

23. pants. Brīvības atņemšanas un ierobežošanas, kā arī citās soda izciešanas vietās atrodošos personu tiesību aizsardzība

Lai pārbaudītu likumu ievērošanu brīvības atņemšanas un ierobežošanas, kā arī citas soda izciešanas un piespiedu rakstura līdzekļu piemērošanas vietās, prokuroram ir pienākums un viņš ir tiesīgs jebkurā laikā apmeklēt aizturēto turēšanas vietas, iepriekšējā apcietinājuma, brīvības atņemšanas un ierobežošanas vietas, medicīniska un audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanas vietas, aptaujāt tur atrodošās personas, iepazīties ar dokumentiem, kuri nosaka šo personu ievietošanu un turēšanu šajās iestādēs.

Prokurora lēmumi un priekšlikumi viņa kompetences ietvaros obligāti jāizpilda šajā pantā minēto iestāžu administrācijai.

24. pants. Prokuratūras uzdevumi

Prokuratūras darbība cīņā pret noziedzību ir vērsta uz to, lai, stingri ievērojot likumus, veicinātu:

savlaicīgu un pilnīgu noziegumu izmeklēšanu un atklāšanu un visu vainīgo personu saukšanu pie likumā noteiktās atbildības;

ar noziedzīgu rīcību nodarīto materiālo zaudējumu atlīdzināšanu pilsoņiem, uzņēmumiem, iestādēm un organizācijām;

noziegumu izdarīšanas cēloņu un tos veicinošo apstākļu noskaidrošanu un novēršanu.

25. pants. Pieteikumu un paziņojumu izskatīšana par noziegumiem

Prokuroram ir pienākums izskatīt viņam ienākušos pieteikumus un paziņojumus par izdarītiem vai gatavotiem noziegumiem un pieņemt par tiem likumā noteiktos lēmumus.

26. pants. Prokurora pilnvaras uzraudzība pār likumu ievērošanu izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestādēs

Prokurora tiesības un pienākumus, uzraugot, kā ievēro likumus izziņas un iepriekšējās izmeklēšanas iestādēs, nosaka Latvijas Republikas kriminālprocesa likums.

27. pants. Noziegumu izmeklēšana prokuratūrā

Prokuratūras izmeklētāji izdara iepriekšējo izmeklēšanu lietās par noziegumiem, kas Latvijas Republikas kriminālprocesa likumā noteikti viņu piekritībā, kā arī visās citās lietās pēc prokurora norādījuma.

Prokurors ir tiesīgs pieņemt savā lietvedībā lietu par jebkuru noziegumu un veikt tajā izmeklēšanu pilnā apjomā.

28. pants. Prokurora pilnvaras

Atbilstoši uzraudzības uzdevumiem prokurors savas kompetences ietvaros:

1) piedalās tiesas rīcības sēdē, lietu izskatīšanā tiesā pirmajā instancē, kasācijas un uzraudzības kārtībā, dod atzinumus jautājumos, kas radušies lietu izskatīšanā, iesniedz tiesai prasības pieteikumus un iesniegumus, dod atzinumus civillietās par lietas būtību kopumā, uztur tiesā valsts apsūdzību krimināllietās vai, ja ir pamats, atsakās no apsūdzības, izdara citas likumā paredzētās procesuālās darbības;

2) iesniedz protestus par nelikumīgiem un nepamatotiem tiesas spriedumiem vai lēmumiem un tiesnešu lēmumiem;

3) pārbauda, vai likumīgi un noteiktajā termiņā tiek izpildīti tiesas spriedumi un lēmumi, tiesnešu lēmumi vai citu iestāžu lēmumi, kuri jāizpilda civilprocesā noteiktajā kārtībā;

4) iesniedz pieteikumus vai iesniegumus par spriedumu vai lēmumu jaunu izskatīšanu civillietās sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem un ierosina tiesvedību krimināllietās sakarā ar jaunatklātiem apstākļiem.

29. pants. Prokurora pilnvaru realizēšanas kārtība

Prokurors savas pilnvaras tiesā realizē procesuālajā likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Prokurors ir tiesīgs iesniegt tiesā un valsts arbitrāžā pieteikumu uzņēmumu, iestāžu, organizāciju un personu mantisko tiesību un likumīgo interešu aizstāvībai un iestāties procesā jebkurā tā stadijā.

Likumā paredzētajos gadījumos un tādos gadījumos, kad to nolēmusi tiesa, prokurora piedalīšanās lietas izskatīšanā ir obligāta.

30. pants. Prokurora iesniegums par vadošo izskaidrojumu došanu tiesām

Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir tiesīgs iesniegt Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnumam iesniegumu par vadošo izskaidrojumu došanu tiesām jautājumos par likuma piemērošanu, izskatot lietas tiesās.

31. pants. Prokurora iesniegums par Latvijas Republikas Augstākās Tiesas lēmuma neatbilstību likumam

Latvijas Republikas ģenerālprokuroram ir pienākums iesniegt Latvijas Republikas Konstitucionālajai Tiesai iesniegumu, ja viņš uzskata, ka Latvijas Republikas Augstākās Tiesas plēnuma lēmums par likuma piemērošanu neatbilst likumam.

32. pants. Uzraudzība likumu ievērošanā, izpildot tiesas noteikto sodu un citus piespiedu rakstura līdzekļus personu labošanā un pāraudzināšanā

Prokurors nodrošina uzraudzību pār likuma ievērošanu brīvības atņemšanas vietās, kā arī izpildot sodu, kas nav saistīts ar brīvības atņemšanu, un citus tiesās noteiktos piespiedu rakstura līdzekļus, lai labotu un pāraudzinātu notiesātos un novērstu jaunu noziegumu izdarīšanu.

Šos uzdevumus prokurors veic sodu izpildes likumdošanā noteiktajā kārtībā.

33. pants. Prokuratūras iestāžu sistēma

Prokuratūras iestāžu sistēmā ietilpst Latvijas Republikas Prokuratūra, rajonu un pilsētu prokuratūras, kā arī reģionālās prokuratūras. Prokuratūras iestāžu sistēmā ietilpst arī transporta un citas prokuratūras, kuras pielīdzinātas rajonu un pilsētu prokuratūrām. Latvijas Republikas ģenerālprokurors pilsētās, kurās ir rajonu prokuratūras, var izveidot pilsētu prokuratūras, pakļaujot tām rajonu prokuratūras.

Latvijas Republikas Prokuratūra ir vienota, centralizēta iestāžu sistēma, ko vada Latvijas Republikas ģenerālprokurors.

34. pants. Latvijas Republikas ģenerālprokurora un viņam pakļauto prokuroru iecelšana

Latvijas Republikas ģenerālprokuroru saskaņā ar Latvijas Republikas Konstitūciju ieceļ amatā uz pieciem gadiem un atbrīvo no amata Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors ir atbildīgs un pakļauts vienīgi Latvijas Republikas Augstākajai Padomei.

Latvijas Republikas ģenerālprokurora pirmo vietnieku un vietniekus ieceļ un atbrīvo Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģijas locekļus apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora priekšlikuma.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors ieceļ rajonu, pilsētu un reģionālos prokurorus, ka arī viņiem pielīdzinātos prokurorus uz 5 gadiem. Paziņojumus par prokuroru iecelšanu publicē presē.

35. pants. Latvijas Republikas Prokuratūra

Latvijas Republikas Prokuratūru vada Latvijas Republikas ģenerālprokurors.

Latvijas Republikas Prokuratūrā ir pārvaldes un nodaļas.

Pārvalžu no nodaļu priekšnieki un priekšnieku vietnieki ir Latvijas Republikas ģenerālprokurora vecākie palīgi un palīgi, kurus ieceļ arnatā un atbrīvo no amata Latvijas Republikas ģenerālprokurors. Pārvaldēs un nodaļās ir vecākie prokurori un prokurori.

Latvijas Republikas Prokuratūrā izveido Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģiju šādā sastāvā: Latvijas Republikas ģenerālprokurors (priekšsēdētājs), viņa pirmais vietnieks un vietnieki, kā arī citi prokuratūras iestāžu vadošie darbinieki.

Latvijas Republikas Prokuratūras strukturālo vienību nolikumus apstiprina Latvijas Republikas ģenerālprokurors.

36. pants. Rajonu, pilsētu prokuratūras un reģionālās prokuratūras

Rajonu, pilsētu un reģionālās prokuratūras vada attiecīgie prokurori. Rajonu, pilsētu un reģionālajiem prokuroriem var būt vietnieki, vecākie palīgi un palīgi.

Pilsētu prokuratūrās, kurām ir pakļautas rajonu prokuratūras, izveido nodaļas, kuras vada nodaļu priekšnieki — pilsētu prokuroru palīgi. Nodaļās ir vecākie prokurori un prokurori.

37. pants. Latvijas Republikas ģenerālprokurora pilnvaras prokuratūras iestāžu vadīšanā

Latvijas Republikas ģenerālprokurors, pamatojoties uz likumiem un izpildot tos, izdod pavēles un dod norādījumus, kas ir obligāti visām prokuratūras iestādēm, nosaka sev pakļauto prokuroru pilnvaru apjomu.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors nosaka kārtību, kādā ieceļ amatā un atbrīvo no amata prokurorus un izmeklētājus, izņemot tos darbiniekus, kuru iecelšanai un atbrīvošanai citādu kārtību nosaka šis likums.

Latvijas Republikas ģenerālprokurora normatīvos aktus, ja tie neatbilst likumam, var atcelt Latvijas Republikas Konstitucionālā Tiesa.

38. pants. Kolēģijas darbība

Latvijas Republikas Prokuratūras kolēģija savās sēdēs izskata prokuratūras darbības galvenos virzienus, kadru izraudzīšanas, izvietošanas un audzināšanas jautājumus, svarīgāko pavēļu un norādījumu projektus, noklausās prokuratūras iestāžu darbinieku pārskatus.

Kolēģijas lēmumus realizē pēc Latvijas Republikas ģenerālprokurora pavēlēm.

Kolēģijas sēdēs var noklausīties ministriju, valsts departamentu un resoru, citu valsts pārvaldes, uzraudzības un kontroles iestāžu, uzņēmumu, iestāžu un organizāciju vadītāju ziņojumus un paskaidrojumus par likumības ievērošanu viņiem pakļautajās vai viņu kontrolētajās organizācijas.

39. pants. Prokuratūras izmeklētāji

Latvijas Republikas ģenerālprokuroram ir sevišķi svarīgu lietu vecākie izmeklētāji un sevišķi svarīgu lietu izmeklētāji. Pilsētu prokuratūrās, kurām ir pakļautas rajonu prokuratūras, ir sevišķi svarīgu lietu izmeklētāji un vecākie izmeklētāji; rajonu, pilsētu un reģionālajās prokuratūrās — vecākie izmeklētāji un izmeklētāji.

Transporta prokuratūrās un citās prokuratūrās, kuras pielīdzinātas rajonu un pilsētu prokuratūrām, ir sevišķi svarīgu lietu izmeklētāji, vecākie izmeklētāji un izmeklētāji.

40. pants. Prokurora un izmeklētāja amatā ieceļamajām personām izvirzāmās prasības

Par prokuroriem un prokuratūras izmeklētājiem ieceļ personas, kam ir augstākā juridiskā izglītība un nepieciešamās profesionālās zināšanas un morālās īpašības.

Personas, kas beigušas augstākās juridiskās mācību iestādes, bet kam nav pieredzes praktiskajā darbā savā specialitātē, vienu gadu stažējas prokuratūras iestādēs.

Latvijas Republikas ģenerālprokurors var iecelt prokurora palīgu un prokuratūras izmeklētāju amatā personas, kam nav pabeigtas augstākās juridiskās izglītības, un saīsināt stažēšanās laiku vai atbrīvot no stažēšanās.

Latvijas Republikas ģenerālprokurora, rajonu, pilsētu un reģionālo prokuroru, kā arī viņiem pielīdzināto prokuroru amatā ieceļ personas, kas nav jaunākas par 25 gadiem un kam ir ne mazāk kā trīs gadu darba stāžs jurista specialitātē.

Prokurori un prokuratūras izmeklētāji reizi piecos gados ir pakļauti atestācijai. Atestācijas kārtību nosaka Latvijas Republikas ģenerālprokurors.

Savienot darbu prokuratūras iestādēs ar darbu uzņēmumos, iestādēs vai organizācijās nav atļauts, izņemot zinātnisko vai pedagoģisko darbību.

41. pants. Prokuratūras iestāžu darbinieku dienesta pakāpes

Prokuratūras iestāžu darbiniekiem atbilstoši viņu amatam un darba stāžam piešķirt dienesta pakāpes.

Valsts tieslietu padomnieka dienesta pakāpi piešķir ar Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidija dekrētu, pārējās dienesta pakāpes — ar Latvijas Republikas ģenerālprokurora pavēli.

Nolikumu par prokuratūras iestāžu dienesta pakāpēm apstiprina Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs.

42. pants. Prokuroru un izmeklētāju neaizskaramība

Krimināllietu ierosināšana un izmeklēšana, jebkura pieteikumu un ziņojumu pārbaude par prokuroru un izmeklētāju izdarītajiem tiesībpārkāpumiem, viņu aizturēšana un apcietinājums ir vienīgi prokuratūras kompetencē un nevar notikt bez tās personas (iestādes) piekrišanas, kas iecēlusi prokuroru vai izmeklētāju amatā.

Prokuroriem un prokuratūras izmeklētajiem nedrīkst piemērot administratīvos sodus, viņus nedrīkst aizturēt administratīvā kārtībā. Par administratīvajiem pārkāpumiem prokurori un prokuratūras izmeklētāji saucami pie disciplināratbildības saskaņā ar nolikumu.

43. pants. Prokuratūras iestāžu darbinieku apbalvojumi un atbildība

Kārtību, kādā prokurori un prokuratūras izmeklētāji apbalvojami un saucami pie disciplināratbildības, nosaka nolikums, ko apstiprina Latvijas Republikas Augstākā Padome.

Attaisnojoša sprieduma pieņemšana, krimināllietas nosūtīšana papildu izmeklēšanai, piespiedu līdzekļu vai citu procesuālo lēmumu atcelšana pati par sevi neizraisa prokuroru un izmeklētāju atbildību, ja vien šīs personas nav pieļāvušas tīšus likuma pārkāpumus vai nolaidību, kura izraisījusi būtiskas sekas.

44. pants. Prokuratūras iestāžu darbinieku materiālā un sociālā nodrošināšana

Prokuratūras iestāžu darbinieku algu nosaka, ņemot vērā ieņemamo amatu, dienesta pakāpi un izdienu. Personām, kam piešķirta dienesta pakāpe, tiek noteikta piemaksa pie amata algas atbilstoši šai pakāpei. Piemaksu apmēru par dienesta pakāpi un izdienu nosaka Latvijas Republikas Augstākās Padomes Prezidijs. Kārtību, kādā prokuratūras iestāžu darbiniekus un viņu ģimenes locekļus (apgādnieka zaudēšanas gadījumā) nodrošina ar pensiju, un pensijas apmērus nosaka Latvijas Republikas likumdošana.

Prokurori un izmeklētāji, pildot dienesta pienākumus, ir tiesīgi Latvijas Republikas teritorijā bez maksas izmantot visus sabiedriskā transporta līdzekļus, izņemot taksometrus.

45. pants. Prokuratūras iestāžu struktūras un štatu apstiprināšanas kārtība

Latvijas Republikas prokuratūras iestāžu struktūru un štatus apstiprina Latvijas Republikas ģenerālprokurors.

46. pants. Prokuratūras iestāžu zīmogs

Prokuratūras iestādēm ir zīmogs ar papildināto Latvijas Republikas valsts mazā ģerboņa attēlu un savu nosaukumu.