(Noteikumu nosaukums grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

3. Atbalstu šo noteikumu 2. punktā minēto pasākumu īstenošanai var saņemt atbalsta pretendents, kas apsaimnieko atbalsttiesīgo platību, kura kārtējā gada 15. jūnijā ir tā turējumā.

4. Atbalsta pretendents pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda dokumentu, kas apliecina, ka atbalstam pieteiktā platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā turējumā, ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

5. Atbalsta pretendents atbalstu saņem par:

5.1. lauksaimniecības zemi saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "e" apakšpunkta prasībām – šo noteikumu 2.1.3., 2.2. un 2.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē;

5.2. lauksaimniecības platību – šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē;

5.3. meža zemes (izņemot purva) platību – šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē.

6. Pretendējot uz atbalstu, atbalsta pretendents apņemas visā saimniecībā ievērot:

6.1. savstarpējās atbilstības prasības, kas noteiktas normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;

6.2. minimālās organiskā mēslojuma un augu aizsardzības līdzekļu lietošanas prasības un citas obligātās prasības, kas noteiktas šo noteikumu 1. pielikumā minētajos normatīvajos aktos.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

7. Ja atbalsta pretendents regulas Nr.  1306/2013  2. panta 2. punktā minētās nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ daļēji vai pilnībā nav izpildījis kādu no atbalsta saņemšanas nosacījumiem, tostarp saistības, ko tas uzņēmies, atbalsta pretendents par to informē Lauku atbalsta dienestu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

8. Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā, atbalsta pretendents 2021. gadā uzņemas saistības uz diviem gadiem un 2022. gadā – uz vienu gadu saskaņā ar regulas Nr.  2020/2220 7. panta 2. punkta pirmo daļu un 3. punkta pirmo daļu.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

9. Daudzgadu saistības katrā aktivitātē uzņemas par katru atbalstam pieteikto platības vienību atsevišķi, sākot ar pirmo maksājuma apstiprināšanas gadu. Atbalsta pretendents, uzņemoties daudzgadu saistības šo noteikumu 2.1.3. un 2.2. apakšpunktā minētajās aktivitātēs, tās vienlaikus var īstenot vienā un tajā pašā platības vienībā (laukā).

10. Pretendējot uz atbalstu šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajos pasākumos, atbalsta pretendents apņemas:

10.1. visā daudzgadu saistību periodā nesamazināt apstiprināto saistību platību;

10.2. ievērot atbalsta saņemšanas nosacījumus;

10.3. katru gadu šo noteikumu 3. nodaļā noteiktajā kārtībā iesniegt vienoto iesniegumu.

11. Daudzgadu saistību periodā atbalsta pretendents var mainīt atbalstam pieteiktās platības vienības (lauka) atrašanās vietu, arī aizstājot to ar citu, izņemot šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minēto aktivitāti.

12. Ja saskaņā ar regulas Nr.  1305/2013  47. panta 1. punktu daudzgadu saistību periodā saistību platība gadu no gada šo noteikumu 2.1.2., 2.1.3., 2.1.4., 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē neatšķiras vairāk kā par 10 procentiem no pirmajā saistību gadā apstiprinātās saistību platības, bet šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē – no kopējās apstiprinātās saistību platības vai apstiprinātās saistību platības lauku bloka līmenī, uzskatāms, ka saistību platība nemainās.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

13. Ja daudzgadu saistību platība kārtējā gadā salīdzinājumā ar gadu, kad atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības, ir palielināta:

13.1. ne vairāk kā par 20 procentiem – daudzgadu saistību periods nemainās;

13.2. vairāk nekā par 20 procentiem – atbalsta pretendentam sākas jauns daudzgadu saistību periods par visu palielināto saistību platību, izņemot šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minēto aktivitāti, par kuru turpinās iepriekšējais saistību periods.

(Grozīts ar MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 153)

13.¹ Ja kārtējā gadā ir atļauts paplašināt daudzgadu saistības, ievērojot šo noteikumu 13. punktā minētos principus, tad šo noteikumu 12. punktā minēto prasību nepiemēro attiecībā uz platību paplašināšanu.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

14. Ja atbalsta saņēmējs izbeidz daudzgadu saistības pirms saistību perioda beigām, tas atmaksā iepriekš saņemto atbalstu par to platības daļu, par kādu tā ir samazināta.

14.¹ Atbalsta pretendents daudzgadu saistības var pārveidot, atsakoties no vienām saistībām un uzņemoties citas saistības par attiecīgo platību, saskaņā ar regulas Nr. 807/2014 14. panta 1. punktu šādos gadījumos:

14.¹ 1. saistības kādā no šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajām aktivitātēm pilnībā vai daļēji pārveido par saistībām šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē, ievērojot, ka par nepārveidoto saistību platību daļu saistības tiek turpinātas;

14.¹ 2. saistības šo noteikumu 2.1.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē pilnībā pārveido par saistībām kādā no šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajām aktivitātēm.

(MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā)

14.² Atbalsta pretendents daudzgadu saistību laikā visu savu saimniecību vai tikai lauksaimniecības zemi, vai tās daļu var nodot citai personai, un attiecīgā persona to pārņem vienlaikus ar attiecīgajām saistībām, ne vēlāk kā mēneša laikā informējot par to Lauku atbalsta dienestu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

14.³ Persona, kas pārņem visu saimniecību vai tikai lauksaimniecības zemi, vai tās daļu, ar pārņemšanas brīdi ir tiesīga izbeigt daudzgadu saistības par pārņemto objektu. Atbilstoši regulas Nr.  1305/2013  47. panta 2. punktam pārņēmējs saņemto atbalstu neatmaksā, ja ne vēlāk kā mēneša laikā pēc objekta pārņemšanas par to informē Lauku atbalsta dienestu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

15. Atbalsta pretendents daudzgadu saistības var nodot citai personai saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 47. panta 2. punktu. Katrā šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē daudzgadu saistības nodod un pārņem atsevišķi, neietekmējot citas aktivitātes daudzgadu saistību periodu.

16. Daudzgadu saistības šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajās aktivitātēs nodod un pārņem, ievērojot šādus nosacījumus:

16.1. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību, pārņem tās no vienas personas, saistības turpinās līdz pārņemto saistību perioda beigām;

16.2. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību, pārņem tās no vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā pārņemto saistību perioda beigām;

16.3. ja saistību pārņēmējs, kas jau ir uzņēmies saistības šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā pasākumā, pārņem saistības no vienas personas vai vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā saistību perioda beigām.

16.¹ Daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā minētajās aktivitātēs var nodot un pārņemt tikai vienas aktivitātes ietvaros, neierobežojot šo noteikumu 14.³ apakšpunktā minētās tiesības.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

16.² Šo noteikumu 26.4. vai 44.1. apakšpunktā minētās prasības jāizpilda katram atbalsta pretendentam. Saistību pārņemšanas gadījumā šo noteikumu 26.4. vai 44.1. apakšpunktā minētās prasības katram saistību pārņēmējam jāizpilda līdz 30. maijam nākamajā gadā pēc saistību pārņemšanas gada. Ja saistību pārņēmējs šo noteikumu 26.4. vai 44.1. apakšpunktā minētās prasības noteiktajā termiņā nav izpildījis, tam piemēro sankciju saskaņā ar šo noteikumu 8. pielikumu līdz brīdim, kamēr tas ir izpildījis minētās prasības.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

17. Daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē nodod un pārņem, ievērojot šādus nosacījumus:

17.1. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas atbilst atbalsta saņemšanas nosacījumiem šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē, daudzgadu saistības pārņem no vienas vai vairākām personām, tam sākas jauns daudzgadu saistību periods šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē;

17.2. ja saistību pārņēmējs, kam ir daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē, daudzgadu saistības pārņem no vienas vai vairākām personām, saistības turpinās par visu uz tām attiecināmo platību, bet netiek pagarināts daudzgadu saistību periods.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

18. Daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē nodod un pārņem, ievērojot šādus nosacījumus:

18.1. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas atbilst šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, daudzgadu saistības pārņem no vienas personas, saistības turpinās līdz pārņemto daudzgadu saistību perioda beigām;

18.2. ja saistību pārņēmējs, kam nav daudzgadu saistību un kas atbilst šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem, daudzgadu saistības pārņem no vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā pārņemto daudzgadu saistību perioda beigām;

18.3. ja saistību pārņēmējs, kam ir daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, daudzgadu saistības pārņem no vienas vai vairākām personām, saistības turpinās līdz ilgākā daudzgadu saistību perioda beigām.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

19. (Svītrots ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

20. Pārejas laikā saistības var pagarināt katru gadu, nepārsniedzot viena gada termiņu saskaņā ar regulas Nr.  2020/2220 7. panta 2. punkta otro daļu un 3. punkta otro daļu.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

21. Ja 2014.–2020. gada plānošanas periodā mainās atbalsta saņemšanas nosacījumi vai pamatprasības attiecībā uz bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, vai saistību periods pārsniedz plānošanas perioda ilgumu, atbalsta saņēmējs nodrošina saimniecības atbilstību attiecīgajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem. Ja atbalsta saņēmējs nespēj nodrošināt saimniecības atbilstību attiecīgajām prasībām, tas, iesniedzot vienoto iesniegumu, par to informē Lauku atbalsta dienestu. Saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 48. pantu saistības tiek pārtrauktas, neatmaksājot saņemto atbalstu.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

22. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimniecības platībā esošs ilggadīgs zālājs, kas atrodas:

22.1. lauksaimniecības zemē un:

22.1.1. pirms 2013. gada ir atzīts par bioloģiski vērtīgu zālāju (turpmāk – bioloģiski vērtīgs zālājs);

22.1.2. pēc 2013. gada atzīts, ka tas ir no lauksaimnieciskās darbības atkarīgs Eiropas Savienības nozīmes daļēji dabīgs zālāju biotops vai putnu dzīvotne (turpmāk – Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops) un tā zālāju ražība atbilst pirmajai līdz trešajai klasei (2. pielikums);

22.2. ārpus lauksaimniecības zemes teritorijā ar identificējamām un uzmērāmām robežām, kura pēc 2013. gada atzīta par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un kuras zālāju ražība atbilst ceturtajai klasei (2. pielikums).

23. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimnieks vai cits zemes apsaimniekotājs, kas, veicot lauksaimniecisko darbību, ekstensīvi apsaimnieko šo noteikumu 22. punktā minēto platību.

24. Atbalstu var saņemt, ja atbalsta pretendents kārtējā gadā attiecībā uz atbalsttiesīgo platību izpilda atbilstības nosacījumus, saistības un citas obligātās prasības (8. pielikums) un atbalstam pieteiktā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, kuri ir kartogrāfiski identificēti Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmā, un vienas atbalsta likmes ietvaros kopējā pieteiktā atbalsttiesīgā platība laukā nav mazāka par 0,3 hektāriem.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

25. Ja atbalsta pretendents ir uzņēmies saistības par šo noteikumu 22.1.1. apakšpunktā minēto platību un saistību periodā atbalsttiesīgās platības kvalitāte tiek pārvērtēta, saistības turpinās līdz to perioda beigām un atbalstam piemēro:

25.1. kādu no šo noteikumu 27.2. apakšpunktā minētajām diferencētajām likmēm atkarībā no identificētās zālāju ražības klases – šo noteikumu 22.1.2. vai 22.2. apakšpunktā minētajai platībai;

25.2. šo noteikumu 27.1. apakšpunktā minēto pamatlikmi – platībai, kas nav minēta šo noteikumu 22.1.2. vai 22.2. apakšpunktā.

26. Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības:

26.1. apsaimniekot atbalsttiesīgo platību, to noganot vai nopļaujot un ievērojot šādus nosacījumus:

26.1.1. saskaņā ar regulas Nr. 807/2014 7. panta 1. punktu ganīšanai izmanto zālēdājus dzīvniekus (turpmāk – dzīvnieki), izvēloties optimālu ganīšanas režīmu, lai platība ir pietiekami, bet ne pārmērīgi noganīta, dzīvnieku blīvumam pārsniedzot 0,9 nosacītās liellopu vienības uz vienu hektāru vidēji ganību sezonā, – no kārtējā gada 15. maija līdz 15. septembrim (turpmāk – ganību sezona). Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

26.1.2. nepietiekami noganīto platību appļauj līdz 15. septembrim;

26.1.3. pļauj vienu reizi gadā zāli nesmalcinot un izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku. Nopļauto zāli neatstāj izklaidus, to savāc līdz kārtējā gada 15. septembrim;

26.2. neveic kultivēšanas pasākumus (piemēram, mehānisku augsnes apstrādi, sintētisko minerālmēslu, ķīmisko augu aizsardzības līdzekļu lietošanu, graudzāļu un tauriņziežu sēklu piesēju);

26.3. kārto lauku vēsturi atsevišķi katram laukam, atzīmējot visas kārtējā gadā veiktās apsaimniekošanas darbības (ganīšanas periodu, ganīšanai izmantoto dzīvnieku veidu un skaitu vai pļaušanas datumu un siena vai nopļautās zāles aizvešanas datumu);

26.4. ja atbalsttiesīgā platība ir Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops, tad ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. maijam atbalsta saņēmējs ir apguvis pamatiemaņas zālāju biotopu vai sugu dzīvotņu apsaimniekošanā, apmeklējot 16 stundas ilgu apmācības kursu par zālāju biotopu apsaimniekošanas metodēm, un to apliecina atbilstošs dokuments, ko izdevusi valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēta izglītības iestāde, kura īsteno apmācības kursu pasākumā "Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi".

(Grozīts ar MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 153; MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

26.¹ Lai izpildītu šo noteikumu 26.4. apakšpunktā minēto prasību, atbalsta pretendents – fiziska vai juridiska persona – ir tiesīgs pilnvarot dalībai profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumos citu fizisko personu, kas ir saistīta ar atbalsta pretendenta saimniecisko darbību.

(MK 12.02.2019. noteikumu Nr. 66 redakcijā)

27. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

27.1. 55 euro – par bioloģiski vērtīgu zālāju;

27.2. par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu (2. pielikums):

27.2.1. 83 euro – par 1. klases ražības zālāju vai putnu dzīvotni;

27.2.2. 155 euro – par 2. klases ražības zālāju;

27.2.3. 206 euro – par 3. klases ražības zālāju;

27.2.4. 330 euro – par 4. klases ražības zālāju.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

27.¹ Par šo noteikumu 22.2. apakšpunktā minēto platību nevar vienlaikus saņemt atbalstu šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

28. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimniecības platība, kas ietver:

28.1. lauksaimniecības zemi, kurā tiek audzētas ābeles, bumbieres, saldie un skābie ķirši, plūmes, krūmmellenes (mellenes, zilenes), lielogu dzērvenes, kā arī citi augļu koki, ogulāji un ilggadīgie stādījumi, no kā iegūst ēdamus augļus, kā arī zemenes, kartupeļi vai dažādi dārzeņi (izņemot lopbarībai paredzētos kāpostus, zirņus, pupas vai kukurūzu);

28.2. augsto sūnu purvu vai izstrādātu kūdras purvu platību, kura tiek izmantota lauksaimniecībā augļu un ogu dārzu ierīkošanai un kurā audzē krūmmellenes (mellenes, zilenes), lielogu dzērvenes, zilenes, avenes vai kazenes.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

29. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr.  1305/2013  28. panta 2. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību, izmantojot vidi saudzējošas dārzkopības metodes, atbilstoši lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vispārīgajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

30. Atbalstu var saņemt, ja kārtējā gadā:

30.1. atbalstam pieteikta vismaz vienu hektāru liela atbalsttiesīgā platība, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki;

30.2. atbalsta pretendents ir reģistrēts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā;

30.3. attiecībā uz atbalsttiesīgo platību ir izpildīti atbilstības nosacījumi, saistības un citas obligātās prasības (8. pielikums).

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

31. Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības, kuru izpildi apliecina ikgadējs ieraksts Valsts augu aizsardzības dienesta Lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas reģistrā un Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegts atzinums (4. pielikums):

31.1. ievērot normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību noteiktos integrētās augu aizsardzības vispārīgos principus un prasības attiecīgā šo noteikumu 28. punktā minētā kultūrauga audzēšanai konkrētajā laukā;

31.2. (svītrots no 01.01.2018. ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149; sk. grozījumu 2. punktu);

31.3. konkrētajā laukā izmantot vidi saudzējošās metodes dārzkopībā atbilstoši lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas vispārīgajām prasībām, kas noteiktas normatīvajos aktos par lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas, marķēšanas un kontroles kārtību.

(Grozīts ar MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 153; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149; MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

32. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

32.1. 364 euro – par ābeļu, bumbieru, saldo un skābo ķiršu, plūmju, melleņu (krūmmelleņu, zileņu) vai lielogu dzērveņu platību;

32.2. 229 euro – par pārējo tādu augļu koku, ogulāju un ilggadīgo stādījumu platību, no kuriem iegūst ēdamus augļus;

32.3. 74 euro – par kartupeļu, ziedkāpostu, kāpostu (izņemot lopbarības kāpostus), gurķu, sīpolu, ķiploku, burkānu, galda biešu vai citu dārzeņu platību (arī par dārzeņu platību, ja tie ir vienlaidu platībā augošas brīvprātīgi saistītā atbalsta atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas, kur katra aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība nepārsniedz 10 hektārus).

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

33. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimniecības zeme, kurā tīrsējā vai maisījumā audzē kviešus, miežus, rudzus, tritikāli, auzas, griķus, rapsi, ripsi, zirņus, lauka pupas, lupīnas, linus, kaņepes, amoliņu, esparseti, facēliju vai citus nektāraugus, kā arī vīķi, kukurūzu (izņemot audzēšanu biogāzes ieguvei) un daudzziedu viengadīgo aireni.

(Grozīts ar MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 153; MK 12.02.2019. noteikumiem Nr. 66)

34. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību.

35. Atbalstu var saņemt, ja atbalsta pretendents kārtējā gadā attiecībā uz atbalsttiesīgo platību izpilda atbilstības nosacījumus, saistības un citas obligātās prasības (8. pielikums) un atbalstam pieteiktā platība ir vismaz 10 hektāri, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, kurus aizņem šo noteikumu 33. punktā minētie kultūraugi.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

36. Atbalsta saņēmējs, piesakoties uz šo atbalstu, uzņemas šādas saistības:

36.1. pēc ražas novākšanas līdz 31. martam saglabāt neiestrādātas šo noteikumu 33. punktā minēto kultūraugu pēcpļaujas atliekas – rugājus – vai to nenopļautas atliekas vismaz 10 hektāru platībā;

36.2. pēc ražas novākšanas rugāju laukā nelietot augu aizsardzības līdzekļus un minerālmēslojumu.

(Grozīts ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

37. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir 87 euro.

(Apakšnodaļa MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā)

37.¹ Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimniecības zeme, kurā audzē:

37.¹ 1. tīrsējā facēliju, griķus, sinepes, citus kultivētus nektāraugus, garšaugus un kultivētus ārstniecības augus, kā arī tādus tauriņziežus kā esparsete, amoliņš, ragainais vanagnadziņš, baltais āboliņš, sarkanais āboliņš un bastarda āboliņš;

37.¹ 2. savstarpējā maisījumā (sajaucot sēklas un sējot vienlaidus vai sējot un stādot slejās) garšaugus un kultivētus ārstniecības augus vai citus kultivētus nektāraugus;

37.¹ 3. pasējā tauriņziežus sinepēm vai facēlijai, vai griķiem.

37.² Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 28. panta 2. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību un saimniecībā uzsāk audzēt šo noteikumu 37.¹ punktā minētos kultūraugus.

37.³ Atbalstu var saņemt, ja atbalsta pretendents kārtējā gadā attiecībā uz atbalsttiesīgo platību ir izpildījis atbilstības nosacījumus, saistības un citas obligātās prasības (8. pielikums) un atbalstam pieteikta vismaz vienu hektāru liela atbalsttiesīgā platība, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, kurus aizņem šo noteikumu 37.¹ punktā minētie kultūraugi.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

37.⁴ Atbalsta pretendents, piesakoties uz atbalstu, uzņemas šādas saistības:

37.⁴ 1. nodrošina, ka ik gadu tiek deklarēti vismaz trīs dažādi atbalsttiesīgie augi (iesniegumā norādīti vismaz trīs dažādi kultūraugu kodi) un vismaz vienā laukā tiek audzēts kāds no atbalsttiesīgajiem tauriņziežiem, tostarp tauriņzieži, kas sēti pasējā sinepēm, facēlijai vai griķiem;

37.⁴ 2. nodrošina vismaz vienu bišu saimi uz 0,5 hektāriem pie katra atbalsttiesīgā lauka vai tajā tā ziedēšanas fāzē (no brīža, kad uzziedējuši vismaz 10 procentu atbalsttiesīgo augu, līdz brīdim, kad turpina ziedēt vismaz 90 procentu atbalsttiesīgo augu) ne vairāk kā 200 metru attālumā no atbalsttiesīgās platības robežas, ja bišu saime atrodas pārvietojamā novietnē, un ne vairāk kā 1000 metru attālumā no atbalsttiesīgās platības robežas, ja bišu saime atrodas stacionārā novietnē;

37.⁴ 3. nodrošina, lai bišu saimes būtu reģistrētas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtību, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtību, un stropi marķēti atbilstoši Lauksaimniecības datu centra piešķirtajam ganāmpulka numuram;

37.⁴ 4. atbalsttiesīgos augus pēc to noziedēšanas var nopļaut un novākt no lauka vai sasmalcināt un atstāt izklaidus, bet nav atļauts iestrādāt augsnē, lai tos nomainītu pret citu kultūraugu, ja vien līdz kārtējā gada 15. septembrim atbilstošo platību nesagatavo ziemāju sējai;

37.⁴ 5. atbalsttiesīgajā platībā nelieto augu aizsardzības līdzekļus;

37.⁴ 6. kārto lauku vēsturi, norādot tajā darbības, kas apliecina saistību prasību izpildi (atbalsttiesīgo auga veidu, sēšanas vai stādīšanas datumu, ziedēšanas sākumu un beigas, bišu saimju skaitu, to atvešanas un aizvešanas datumu no atbalsttiesīgās platības, augu novākšanas laiku un veidu pēc to noziedēšanas, kā arī citu būtisku informāciju).

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 8; MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

37.⁵ Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgās platības hektāru ir 89 euro.

37.⁶ Par attiecīgo platību nevar vienlaikus saņemt atbalstu šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2., 2.1.3. un 2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē un normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteikto brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem, brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām un brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu.

37.⁷ Atbalsta pretendents, piesakoties uz šo noteikumu 2.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu, norāda:

37.⁷ 1. bišu saimju ganāmpulka numuru un bišu saimju skaitu, kas tiks ganītas atbalsttiesīgajā platībā;

37.⁷ 2. vai viņš ir minēto bišu saimju īpašnieks vai arī atbalsttiesīgajā platībā tiks turētas citam lauksaimniekam piederošas bišu saimes.

38. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 29. panta 1. punktu ir lauksaimniecības zeme.

39. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 29. panta 1. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību atbalsttiesīgajā platībā vai darbojas citā jomā, bet saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un normatīvo aktu par tiešajiem maksājumiem lauksaimniekiem ir uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku.

40. Atbalstu var saņemt, ja atbalsta pretendents kārtējā gadā izpilda atbilstības nosacījumus, saistības un citas obligātās prasības (8. pielikums) vismaz vienu hektāru lielā atbalsttiesīgā platībā, ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, kas saskaņā ar regulas Nr.  834/2007 28. panta prasībām iekļauti bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

41. Atbalsta pretendents, kurš saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 29. panta 3. punktu:

41.1. pirmo reizi sāk izmantot bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes, lai uzsāktu bioloģisko ražošanu savā saimniecībā, uzņemas divu gadu saistības, kas neattiecas uz ilggadīgo (daudzgadīgo) stādījumu platību, ar trīs gadu saistību periodu – šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē;

41.2. jau ir izmantojis bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodes savā saimniecībā, uzņemas piecu gadu saistības – šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, ja vien atbalsta pretendents jau nav pabeidzis saistības šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē, pēc kuras uzņemas trīs gadu saistības.

42. Ja atbalsta pretendents šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minētās aktivitātes saistību periodā pārtrauc saistības vai tās tiek pabeigtas, viņš nav tiesīgs atkārtoti pieteikties atbalstam šajā aktivitātē.

43. Pēc šo noteikumu 2.2.1. apakšpunktā minēto saistību perioda beigām, ja ir izpildīta šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minētā prasība, atbalsta pretendents var uzņemties jaunas daudzgadu saistības šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, nepārsniedzot atbalsttiesīgo platību pēdējā saistību gadā.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

44. Atbalsta pretendents, piesakoties atbalstam kādā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā pasākuma aktivitātē, uzņemas šādas daudzgadu saistības:

44.1. ne vēlāk kā līdz 2023. gada 30. maijam ir apguvis bioloģiskās lauksaimniecības produkcijas ražošanas pamatiemaņas (izņemot šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minēto aktivitāti), apmeklējot vismaz 160 stundu ilgu apmācības kursu par bioloģiskās lauksaimniecības praksi un metodēm, un to apliecina atbilstošs dokuments, ko izdevusi valsts izglītības informācijas sistēmā reģistrēta izglītības iestāde, kura īsteno apmācības kursu pasākumā "Zināšanu pārnese un informācijas pasākumi", vai cits apmācību apliecinošs dokuments;

44.2. ganību sezonā uz vienu ilggadīgo zālāju un aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījuma hektāru, kā arī aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījuma hektāru, kurā tauriņzieži aizņem vairāk nekā 50 procentu, nodrošina īpašumā esošu bioloģiski sertificētu dzīvnieku vidējo blīvumu vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības (izņemot pretendentu, kas atbilst šo noteikumu 53. punktā minētajām prasībām). Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu;

44.3. visa saimniecība kopumā (visas saimniecības vienības, zeme un dzīvnieki) ir iekļauta bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā (izņemot pretendentu, kas atbilst šo noteikumu 54. punktā minētajām prasībām), un to apliecina normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzību un kontroli noteiktās kontroles institūcijas (turpmāk – kontroles institūcija) atzinums (6. pielikums).

(Grozīts ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 261; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 8; MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

44.¹ Lai izpildītu šo noteikumu 44.1. apakšpunktā minēto prasību, atbalsta pretendents (fiziska vai juridiska persona) ir tiesīgs pilnvarot dalībai profesionālās izglītības un prasmju apguves pasākumos citu fizisku personu, kas ir saistīta ar atbalsta pretendenta saimniecības saimniecisko darbību.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

45. Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē daudzgadu saistības neuzņemas:

45.1. par visu saimniecību, ja nav izpildīta šo noteikumu 44.3. apakšpunktā minētā prasība;

45.2. par konkrēto ilggadīgā zālāja platību (lauku), ja atbalsta pretendents to pieteicis atbalsta saņemšanai šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētajā aktivitātē.

46. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

47. Par aramzemē sētām nektāraugu platībām var saņemt atbalstu, ja tīrsējā vai maisījumos audzē amoliņu, esparseti, facēliju, ežziedi, biškrēsliņus, pūķgalvi, daglīti, dedestiņu, kaķumētru vai melisu.

48. Atbalstu par aramzemē sētu garšaugu un ārstniecības augu platību var saņemt, ja audzē kumelītes, kliņģerītes, cigoriņu, piparmētru, pupumētru, vērmeles, lofantu, naktssveces, deviņvīru spēku, ābolmētras, citronmelisu, topinambūrus, tauksaknes, ehināciju, ārstniecības lupstāju, dižzirdzeni, raspodiņu, sirds māteri, ārstniecības gurķeni, fenheli, baziliku, timiānu, estragonu, sierāboliņu, anīsu, majorānu, raudeni, salviju vai izopu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

49. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

49.1. 97 euro – par ilggadīgo zālāju (tai skaitā par zālāju platību, kurā ievāc savvaļas ārstniecības augus), aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (tai skaitā proteīnaugu) maisījumu aizņemtu platību, papuves platību, kā arī aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījuma platību, kurā tauriņzieži aizņem vairāk nekā 50 procentu;

49.2. 117 euro – par laukaugu (tai skaitā tehnisko kultūru) un pārējo kultūru aramzemes platību (tai skaitā par sinepēm, mārdadžiem, ķimenēm, sējas koriandru, arī par dažādiem kultūraugiem nelielā aramzemes platībā vai vairākiem kultūraugiem, kas audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no tiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 hektāriem), tīrsējas stiebrzāļu (sēklas ieguvei), tauriņziežu (tai skaitā tīrsējā sētu lopbarības pākšaugu) un nektāraugu aizņemtu platību;

49.3. 399 euro – par dārzeņu (izņemot kartupeļus) platību (tai skaitā par garšaugiem un ārstniecības augiem, kā arī dārzeņu platību, ja tie ir vienlaidus platībā augošas brīvprātīgi saistītā atbalsta atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas, kur katra aizņem mazāk par 0,3 ha un saimniecības kopējā aramzemes platība nepārsniedz 10 hektārus);

49.4. 397 euro – par kartupeļu, arī cietes kartupeļu, platību;

49.5. 485 euro – par augļu koku, ogulāju un tādu ilggadīgo stādījumu platību, no kuriem iegūst ēdamus augļus.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 8)

49.¹ Ja atbalsta pretendenta saimniecībā papuves platība aizņem vairāk nekā 25 procentus no kopējās saimniecības aramzemes platības, atbalstu piešķir par to platības daļu, kas nepārsniedz 25 procentus no kopējās aramzemes platības.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

50. Atbalsta pretendents, kura saimniecībā atbilstoši Lauksaimniecības datu centra datubāzē pieejamai informācijai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim vidēji ir vismaz 20,01 bioloģiski sertificētas bišu saimes, kārtējā gadā var pretendēt uz šo noteikumu 52. punktā minēto atbalstu par bišu saimi, ja:

50.1. Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā viņš ir norādījis, ka vēlas saņemt maksājumu par bioloģiski sertificētām bišu saimēm;

50.2. uzņemas vai turpina saistības kādā no šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētā pasākuma aktivitātēm;

50.3. izpilda šo noteikumu 51. punktā minētās prasības.

(MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

51. Papildus šo noteikumu 50. punktā minētajām prasībām bišu saimju īpašnieks bišu stropus marķē, norādot Lauksaimniecības datu centra piešķirto ganāmpulka numuru, un ganību sezonā informē Lauksaimniecības datu centru par bišu saimju skaita izmaiņām saimniecībā septiņu dienu laikā pēc notikuma.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

52. Atbalsta apmērs par vienu atbalsttiesīgo bišu saimi, ja saimniecībā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir 40 euro.

53. Par platību, ko izmanto savvaļas ārstniecības augu ievākšanai, kontroles institūcija apliecina, ka:

53.1. atbilstoši Pārtikas un veterinārā dienesta uzraudzībai pakļauto uzņēmumu reģistra datiem kārtējā gada 1. jūlijā atbalsta pretendents šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē ir bioloģiskās lauksaimniecības uzņēmums, kas pārstrādā savā saimniecībā ievāktos savvaļas ārstniecības augus;

53.2. savvaļas ārstniecības augu ievākšanas platībā nenotiek augsnes ielabošanas darbi, izmantojot kūtsmēslus, kā arī netiek ganīti mājlopi;

53.3. saimniecībā tiek veikta bioloģiski sertificēta ārstniecības augu pārstrāde;

53.4. ilggadīgā zālāja zelmeņa sastāvs atbilst savvaļas ārstniecības augu ievākšanai.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

53.¹ Ja atbalsta pretendents atbilst šo noteikumu 53. punktā minētajām prasībām, tad atbalsttiesīgajai platībai, kurā ievāc nekultivētos ārstniecības augus tējām, bet ne vairāk kā par 50 hektāriem nepiemēro šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minēto prasību.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

54. Par platību, ko apsaimnieko atbalsta pretendents, kurš atbilstoši Valsts izglītības informācijas sistēmas reģistra datiem ir zinātniskā institūcija, kontroles institūcija apliecina, ka:

54.1. šo noteikumu 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē atbalstam pieteiktā saimnieciskā vienība tiek izmantota lauksaimnieciskai darbībai;

54.2. atbalsta pretendents audzē atbilstošu bioloģisko produktu.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

55. Atbalstu par kaņepju platību saņem, ja ir ievērotas normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem noteiktās papildu prasības maksājuma piešķiršanai par kaņepju platību.

57. Atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 30. panta 2. punktam atbalsta pretendents, kas apsaimnieko meža zemes platību (izņemot pašvaldībai vai valstij piederošu vai piekritīgu meža zemes platību), ir tās:

57.1. īpašnieks vai apsaimniekotājs (turpmāk – tiesiskais valdītājs);

57.2. tiesisko valdītāju kooperatīvs;

57.3. tiesisko valdītāju apvienība.

58. Atbalstu var saņemt, ja atbalstam pieteiktā atbalsttiesīgā platība ir vismaz viens hektārs, ko veido vismaz 0,1 hektāru lieli lauki un viena ierobežojuma veida minimālā platība vienā laukā ir vismaz 0,1 hektārs, un minētie lauki ir kartogrāfiski identificējami un iekļauti Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā un tajos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu vai sugu un biotopu aizsardzību pēc stāvokļa kārtējā gada 1. martā ir spēkā kāds no šādiem saimnieciskās darbības ierobežojumiem:

58.1. aizliegta mežsaimnieciskā darbība;

58.2. aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;

58.3. aizliegta galvenā cirte;

58.4. aizliegta kailcirte.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

59. Meža zemes platību, par kuru ir tiesības saņemt atbalstu, nosaka, pamatojoties uz Meža valsts reģistra un Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra datiem un ņemot vērā Dabas datu pārvaldības sistēmā reģistrēto informāciju par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem. Ja konstatē atšķirību starp deklarēto platību un minēto reģistru datiem, atbalstu piešķir par mazāko noteikto platību. Meža zemes platībās, kurās ir vairāki saimnieciskās darbības ierobežojumi, to pārklāšanās gadījumā ņem vērā stingrāko ierobežojumu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

60. Ja atbalstam pieteiktais meža zemes īpašums pieder vairākiem īpašniekiem, visi kopīpašnieki, savstarpēji vienojoties, pilnvaro vienu personu iesniegt atbalsta pieprasījumu.

61.¹ Atbalsta pretendents ir tiesīgs saņemt atbalstu par tādu meža zemes platību, kuras inventarizācija ir veikta atbilstoši normatīvajiem aktiem par meža inventarizācijas kārtību un kuras inventarizācijas dati ir iekļauti meža valsts reģistrā ne vēlāk kā līdz normatīvajos aktos noteiktajam vienotā iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām, ja atbalsts par šo platību pieteikts iepriekšējā gadā un inventarizācijas dati bija iekļauti meža valsts reģistrā šo noteikumu 61.3. apakšpunktā noteiktajā termiņā.

(MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā)

62. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

62.1. 160 euro – aizliegta mežsaimnieciskā darbība, aizliegta galvenā cirte un kopšanas cirte;

62.2. 120 euro – aizliegta galvenā cirte;

62.3. 45 euro – aizliegta kailcirte.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

63. Aktivitātes atbalsttiesīgā platība saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 31. panta 1. punktu ir lauksaimniecības zeme.

64. Atbalsta pretendents saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 31. panta 2. punktu ir lauksaimnieks, kas veic lauksaimniecisko darbību atbalsttiesīgajā platībā vai darbojas citās jomās, bet atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. pantam un normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku.

65. Atbalstu var saņemt par platību, kas nav mazāka par vienu hektāru un ko veido vismaz 0,3 hektārus lieli lauki, ja tā atrodas:

65.1. apgabalos, kuros ir ievērojami dabas ierobežojumi atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 32. panta 1. punkta "b" apakšpunktam (7. pielikums);

65.2. apgabalos, kurus ietekmē specifiski ierobežojumi atbilstoši regulas Nr. 1305/2013 32. panta 1. punkta "c" apakšpunktam (7. pielikums).

66. Atbalstu par ilggadīgo zālāju vai aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījuma platību, kā arī aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījuma platību, kurā tauriņzieži aizņem vairāk nekā 50 procentu, ja attiecīgā platība atrodas šo noteikumu 65. punktā minētajā teritorijā, var saņemt, ja ganību sezonā īpašumā esošu dzīvnieku vidējais blīvums ir vismaz 0,3 nosacītās liellopu vienības uz vienu ilggadīgo zālāju vai aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījumu hektāru. Dzīvnieku blīvumu aprēķina saskaņā ar šo noteikumu 3. pielikumu.

(Grozīts ar MK 26.05.2015. noteikumiem Nr. 261; MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 8)

67. Atbalsta apmērs par vienu hektāru atbalsttiesīgās platības, kurā ievēroti visi atbalsta saņemšanas nosacījumi, ir šāds:

67.1. teritorijā, kurā īstenota aktivitāte ar pasākuma kodu 13.2.:

67.1.1. 35 euro – par teritoriju 1. kategorijas apvidū;

67.1.2. 45 euro – par teritoriju 2. kategorijas apvidū;

67.1.3. 50 euro – par teritoriju 3. kategorijas apvidū;

67.2. 25 euro – teritorijā, kurā īstenota aktivitāte ar pasākuma kodu 13.3.

68. Ja atbalsta pretendenta platība, par kuru saņem atbalstu, pārsniedz 100 hektāru, un tā atrodas šo noteikumu 2.4.1. apakšpunktā minētās aktivitātes īstenošanas teritorijā, atbalstam saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 31. panta 4. punkta pirmo daļu piemēro šādu samazinājumu:

68.1. 10 procentu – platībai no 100,01 līdz 500 hektāriem;

68.2. 20 procentu – platībai no 500,01 līdz 1000 hektāriem;

68.3. 30 procentu – platībai no 1000,01 līdz 1500 hektāriem;

68.4. 40 procentu – platībai no 1500,01 hektāra un vairāk.

(MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā)

69. Šo noteikumu 68. punktā minēto prasību nepiemēro, ja atbalstam pieteikta tikai tāda platība, kas atrodas teritorijā, kurā īsteno šo noteikumu 2.4.2. apakšpunktā minēto aktivitāti.

70. Ja lauksaimniecības zeme atrodas dažādās administratīvajās teritorijās, kurām saskaņā ar šo noteikumu 7. pielikumu piemērojama atšķirīga atbalsta likme, šo noteikumu 68. punktā noteikto samazinājumu piemēro proporcionāli atbalsttiesīgajai platībai katrā kategorijā. Pēc samazinājuma vidējais atbalsta apmērs par hektāru ir vismaz 25 euro.

71. Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniedz vienoto iesniegumu un to paskaidrojošo informāciju saistībā ar atbalstu šo noteikumu 2. punktā minētajiem pasākumiem vai groza iesniegumu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

71.¹ Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

(MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā)

72. Ja atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav ievērojis normatīvajos aktos par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem noteiktās savstarpējās atbilstības prasības, tam piemēro administratīvu sankciju saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 91., 97. un 99. pantu.

73. Ja atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav ievērojis šo noteikumu 8. pielikumā noteiktos atbilstības kritērijus, atbalstu atsaka vai pilnībā atsauc saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 35. panta 1. punktu.

74. Ja atbalsta saņēmējs kārtējā kalendāra gadā nav izpildījis šo noteikumu 8. pielikumā noteiktās saistības vai citus pienākumus, pieprasīto atbalstu atsaka vai pilnībā vai daļēji atsauc saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 35. panta 2., 3., 4. un 5. punktu.

74.¹ Šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā atbalsta pretendents nodrošina regulā Nr.  834/2007 un normatīvajos aktos par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību noteikto prasību izpildi. Ja pretendents nenodrošina regulā Nr.  834/2007 noteikto prasību izpildi, atbalstu atsaka vai pilnībā vai daļēji atsauc atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

74.² (Svītrots ar MK 12.02.2019. noteikumiem Nr. 66)

75. Ja tiek konstatēts, ka atbalsta saņēmējs iesniedzis viltotus dokumentus vai nav iesniedzis nepieciešamo informāciju, atbalstu nepiešķir vai pilnībā atsauc saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 35. panta 6. punktu.

75.¹ Lauku atbalsta dienests šo noteikumu 2. punktā minēto pasākumu atbalsta administrēšanā izmanto integrēto administrācijas un kontroles sistēmu atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem, ciktāl tie nav pretrunā ar šiem noteikumiem.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

76. Pamatojoties uz rezultātiem, kas iegūti administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013, regulu Nr. 1306/2013, regulu Nr. 1307/2013, regulu Nr. 640/2014, regulu Nr. 702/2014, regulu Nr. 808/2014, regulu Nr. 809/2014, regulu Nr. 834/2007 un šajos noteikumos noteikto kārtību.

76.¹ (Svītrots ar MK 18.03.2021. noteikumiem Nr. 178)

77. Lauku atbalsta dienests atbalstu izmaksā vienā vai divos maksājumos laikposmā no kārtējā gada 1. decembra līdz nākamā gada 30. jūnijam. Pirmo maksājuma daļu var izmaksāt avansā, nepārsniedzot 75 procentus no kārtējā gadā izmaksājamās atbalsta summas, ja ir pabeigtas iesniegumu administratīvās pārbaudes un pārbaudes saimniecībā saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. un 2. punktu.

(Grozīts ar MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 153; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 149)

78. Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienesta likumā noteiktajā kārtībā var apstrīdēt un pārsūdzēt Lauku atbalsta dienesta amatpersonu lēmumu.

79. Lauku atbalsta dienests neatbilstoši izmaksāto atbalstu ietur saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē plānošanas perioda 2014.–2020. gadam finansējumu no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai.

79.¹ Šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē atbalstu nepiešķir atbalsta pretendentam, uz kuru attiecas regulas Nr.  702/2014 1. panta 5. punktā noteiktais Eiropas Komisijas atgūšanas rīkojums.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

79.² Lauku atbalsta dienests atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības, nodrošina informācijas publicēšanu par šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minēto aktivitāti, ievērojot regulas Nr.  702/2014 9. panta 2. punkta "c" apakšpunktā un 4. punktā noteiktās publicitātes pasākumu prasības.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

80. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvās pārbaudes un pārbaudes saimniecībā, kā arī nodrošina pārbaužu dokumentēšanu un uzskaiti saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem.

81. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju Lauku atbalsta dienestam veikt pārbaudi saimniecībā atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanu lauksaimniekiem.

82. Atbalsta pretendents nodrošina iespēju kontroles institūciju amatpersonām apzīmogot un datēt pārbaudes laikā izvērtētos atbalsta pretendenta dokumentus.

83. Atbalsta pretendents pēc amatpersonas pieprasījuma nodrošina dzīvnieku (arī nebrīvē turēto savvaļas dzīvnieku) norobežošanu atsevišķā aplokā vai citādi, lai ļautu amatpersonai veikt pārbaudi.

84. Atbalsta pretendentam ir tiesības iepazīties ar kontroles ziņojumu un papildināt to.

85. Šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētajā pasākumā Lauku atbalsta dienests pārbaudes saimniecībā veic, piedaloties Valsts meža dienesta pārstāvim.

86. Kontroles institūciju atzinumu (6. pielikums), kas apliecina atbalsta pretendenta atbilstību atbalsta saņemšanai šo noteikumu 2.2.1. vai 2.2.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē, kontroles institūcija iesniedz elektroniski Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 1. oktobrim.

(Grozīts ar MK 12.02.2019. noteikumiem Nr. 66)

87. Kontroles institūcija mēneša laikā pēc pārbaudes tās rezultātus paziņo atbalsta pretendentam. Ja kontroles institūcijai rodas aizdomas par mākslīgi radītiem apstākļiem, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības, tā 10 darbdienu laikā pēc pārbaudes par to informē Lauku atbalsta dienestu.

88. Atzinumu, kas apliecina lauksaimniecības produktu integrētu audzēšanu šo noteikumu 2.1.2. apakšpunktā minētajā aktivitātē (4. pielikums), Valsts augu aizsardzības dienests līdz kārtējā gada 1. oktobrim elektroniski iesniedz Lauku atbalsta dienestā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(Grozīts ar MK 04.01.2018. noteikumiem Nr. 8)

89. Šo noteikumu 1. pielikumā minēto prasību izpildi kontrolē Valsts vides dienests. Informāciju par laikposmā no 1. janvāra līdz 31. augustam konstatētajām neatbilstībām Valsts vides dienests iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 15. septembrim un par laikposmā no 1. septembra līdz 31. decembrim konstatētajām neatbilstībām – līdz kārtējā gada 15. janvārim.

90. Lauksaimniecības datu centrs:

90.1. Lauku atbalsta dienestam šo noteikumu 26.1.1., 37.⁴ 3. un 44.2. apakšpunktā, kā arī 51. un 66. punktā minēto prasību atbilstības pārbaudei:

90.1.1. nodrošina autorizētu pieeju dzīvnieku reģistra centrālajai datubāzei ganību sezonā;

90.1.2. līdz kārtējā gada 1. oktobrim atbilstoši šo noteikumu 3. pielikumam iesniedz pārskatu par saimniecībā esošo dzīvnieku stāvokli ganību sezonā, to izsakot nosacītās liellopu vienībās kā vidējo svērto vienību ganību sezonā dalījumā pa dzīvnieku grupām;

90.2. nodrošina kontroles institūcijām autorizētu pieeju dzīvnieku reģistra centrālajai datubāzei ganību sezonā šo noteikumu 44.2. apakšpunktā, kā arī 51. un 66. punktā minēto prasību pārbaudei.

(Grozīts ar MK 08.03.2016. noteikumiem Nr. 153)

91. Dabas aizsardzības pārvalde nodrošina Lauku atbalsta dienestam autorizētu pieeju Dabas datu pārvaldības sistēmai šo noteikumu 2.1.1. apakšpunktā minētā atbalsta veida administrēšanas nodrošināšanai, kā arī sadarbojas informācijas apmaiņas jomā šo noteikumu 25. punktā minētajos gadījumos.

92. Lauku atbalsta dienests sadarbībā ar Dabas aizsardzības pārvaldi, Valsts meža dienestu, Valsts zemes dienestu, Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētāju un Iekšlietu ministrijas Informācijas centru nodrošina šo noteikumu 2.3. apakšpunktā minētā pasākuma atbalsta administrēšanu saskaņā ar Likuma par kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem aizsargājamās teritorijās 2. panta 2. un 3. punktu.

93. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2010. gada 23. marta noteikumus Nr. 295 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības lauku attīstības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides un lauku ainavas uzlabošanai" (Latvijas Vēstnesis, 2010, 50., 136., 172. nr.; 2011, 42., 184., 198. nr.; 2012, 50. nr.; 2013, 59., 199. nr.; 2014, 62. nr.).

94. Saistības no 2007.–2013. gada plānošanas perioda 2015. gadā tiek pielāgotas 2014.–2020. gada plānošanas perioda atbalsta saņemšanas nosacījumiem līdz ar jaunu daudzgadu saistību uzņemšanos. Ja atbalsta saņēmējs nodrošina saimniecības atbilstību jaunajiem atbalsta saņemšanas nosacījumiem, sākas jauns daudzgadu saistību periods, tam pārtraucot iepriekšējās saistības un neatmaksājot saņemto atbalstu saskaņā ar regulas Nr. 679/2011 1. panta 7. punktu.

95. 2016. gadā atbalsta pretendents var uzņemties jaunas daudzgadu saistības, kā arī paplašināt vai pagarināt esošās daudzgadu saistības šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajām aktivitātēm pieejamā finansējuma apmērā.

(MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā)

95.¹ 2017. gadā šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā pasākumā atbalsta pretendents ir tiesīgs uzņemties jaunas daudzgadu saistības, kā arī paplašināt vai pagarināt esošās daudzgadu saistības, nepārsniedzot aktivitātēm pieejamā finansējuma apmēru.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

95.² 2017. gadā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā:

95.² 1. atbalsta pretendents, kuram jau ir saistības, nav tiesīgs tās paplašināt;

95.² 2. atbalsta pretendents, kurš 2016. gadā pirmo reizi tika iekļauts Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, bet nepieteicās uz atbalstu šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā, var uzņemties jaunas daudzgadu saistības atbilstoši platībai, kas tika sertificēta 2016. gadā, neierobežojot audzējamo kultūraugu veidu;

95.² 3. atbalsta pretendents, kurš 2017. gadā pirmo reizi iekļauts bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmā, lai izpildītu darījumdarbības plānā noteiktos saimniecības attīstības mērķus, un saņem valsts un Eiropas Savienības atbalstu pasākuma "Lauku saimniecību un uzņēmējdarbības attīstība" apakšpasākuma "Atbalsts jaunajiem lauksaimniekiem uzņēmējdarbības uzsākšanai" vai apakšpasākuma "Atbalsts uzņēmējdarbības uzsākšanai, attīstot mazās lauku saimniecības" ietvaros, var uzņemties jaunas daudzgadu saistības, neierobežojot audzējamo kultūraugu veidu;

95.² 4. atbalsta pretendents, kurš saskaņā ar šo noteikumu 14.¹ 2. apakšpunktu pilnībā pārveido esošas saistības par saistībām kādā no šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajām aktivitātēm, var uzņemties jaunas daudzgadu saistības tikai par platību, kurā visu saistību periodu tiek audzēti dārzeņi, kartupeļi, augļu koki vai ogulāji. Jaunās saistības uzņemas par platību, kas nav lielāka par iepriekšējo daudzgadu saistību platību;

95.² 5. pārējie atbalsta pretendenti var uzņemties jaunas daudzgadu saistības tikai par platību, kurā visu saistību periodu tiek audzēti dārzeņi, kartupeļi, augļu koki vai ogulāji.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 149 redakcijā)

95.³ 2018. gadā šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētajā pasākumā atbalsta pretendents ir tiesīgs uzņemties jaunas daudzgadu saistības, kā arī paplašināt vai pagarināt esošās daudzgadu saistības, nepārsniedzot aktivitātēm pieejamā finansējuma apmēru.

(MK 04.01.2018. noteikumu Nr. 8 redakcijā)

95.⁴ 2018. gadā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā atbalsta pretendents nav tiesīgs uzņemties jaunas daudzgadu saistības un paplašināt vai pagarināt esošās daudzgadu saistības, izņemot šo noteikumu 17. un 18. punktā minētos gadījumus.

(MK 04.01.2018. noteikumu Nr. 8 redakcijā)

95.⁵ 2019. gadā šo noteikumu 2.1.1. un 2.1.4. apakšpunktā minētajās aktivitātēs atbalsta pretendents ir tiesīgs uzņemties jaunas daudzgadu saistības, kā arī paplašināt vai pagarināt esošās daudzgadu saistības, nepārsniedzot aktivitātēm pieejamā finansējuma apmēru.

(MK 12.02.2019. noteikumu Nr. 66 redakcijā)

95.⁶ 2019. un 2020. gadā šo noteikumu 2.1.2. un 2.1.3. apakšpunktā minētajās aktivitātēs un 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā atbalsta pretendents nav tiesīgs uzņemties jaunas daudzgadu saistības vai paplašināt tās, izņemot šo noteikumu 14.¹, 16., 17., 18. un 20. punktā minētos gadījumus, nepārsniedzot aktivitātēm pieejamā finansējuma apmēru.

(MK 12.02.2019. noteikumu Nr. 66 redakcijā)

95.⁷ 2019. un 2020. gadā atbalsta pretendents nav tiesīgs pieteikties uz šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētā pasākuma atbalstu un saņemt to.

(MK 12.02.2019. noteikumu Nr. 66 redakcijā)

95.⁸ 2020. gadā šo noteikumu 2.1.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē atbalsta pretendents nav tiesīgs uzņemties jaunas daudzgadu saistības vai paplašināt tās, izņemot šo noteikumu 16. punktā minētos gadījumus, nepārsniedzot aktivitātēm pieejamā finansējuma apmēru.

(MK 12.02.2019. noteikumu Nr. 66 redakcijā)

95.⁹ 2020. gadā šo noteikumu 2.1. un 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā esošās saistības var pagarināt par gadu, nepārsniedzot pēdējā saistību gada aktuālo saistību platību.

(MK 12.02.2019. noteikumu Nr. 66 redakcijā)

95.¹⁰ Pārejas laikā, nepārsniedzot attiecīgajai aktivitātei pieejamā finansējuma apmēru, atbalsta pretendents ir tiesīgs uzņemties jaunas saistības šo noteikumu 2.1.1., 2.1.2. un 2.1.4. apakšpunktā minētajā aktivitātē un 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā atbilstoši šo noteikumu 8. punktam, kā arī paplašināt esošās daudzgadu saistības, ievērojot šo noteikumu 13. punktā minēto nosacījumu. Šo noteikumu 2.1.3. apakšpunktā minētajā aktivitātē atbalsta pretendents ir tiesīgs pagarināt esošās daudzgadu saistības atbilstoši šo noteikumu 20. punktam vai paplašināt tās, ievērojot šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto nosacījumu.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

95.¹¹ Pārejas laikā šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā jaunas saistības uzņemas šādā prioritārā secībā:

95.¹¹ 1. īpaši jutīgā teritorijā – neierobežojot audzējamo kultūraugu veidu;

95.¹¹ 2. Natura 2000 teritorijā – neierobežojot audzējamo kultūraugu veidu;

95.¹¹ 3. pārējā teritorijā – par augļu koku un ogulāju platībām;

95.¹¹ 4. pārējā teritorijā – par šo noteikumu 54. punktam atbilstošajām platībām;

95.¹¹ 5. pārējā teritorijā – par platību, no kuras iegūst sertificētu sēklas materiālu un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei;

95.¹¹ 6. pārējā teritorijā – par dārzeņu un kartupeļu platībām;

95.¹¹ 7. pārējā teritorijā – par zālāju platībām, uz kurām tiek nodrošinātas šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētās nosacītās liellopu vienības;

95.¹¹ 8. pārējā teritorijā – par citu kultūraugu platībām.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

95.¹² Šo noteikumu 95.¹¹ punktā minēto prioritāti nevērtē, ja spēkā esošo saistību un jauno saistību apjoms kārtējā gada 5. jūlijā nepārsniedz šo noteikumu 2.2. apakšpunktā minētajā pasākumā kārtējam gadam pieejamā finansējuma apmēru.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

95.¹³ Pārejas laikā atbalsta pretendents nav tiesīgs pieteikties uz šo noteikumu 2.4. apakšpunktā minētā pasākuma atbalstu un saņemt to.

(MK 18.03.2021. noteikumu Nr. 178 redakcijā)

96. Šo noteikumu 8. pielikuma 2.4. apakšnodaļā minētās prasības piemēro arī šo noteikumu 2.2.1. un 2.2.2. apakšpunktā minētajiem apakšpasākumiem par 2015. gadu.

(MK 08.03.2016. noteikumu Nr. 153 redakcijā)

97. 2018. gadā šo noteikumu 8. pielikuma 2.6. apakšnodaļas tabulas 4. punktā minēto sankciju nepiemēro, ja nav ievēroti regulas Nr.  834/2007 3. panta "b" un "c" apakšpunktā noteiktie mērķi vai ja ir izteikts brīdinājums attiecībā uz augu maiņas vai augu sekas neievērošanu.

(MK 04.01.2018. noteikumu Nr. 8 redakcijā)

98. 2019. gadā šo noteikumu 8. pielikuma 2.6. apakšnodaļas tabulas 4. punktā minēto sankciju nepiemēro, ja nav ievēroti regulas Nr.   834/2007 3. panta "b" un "c" apakšpunktā noteiktie mērķi vai ja ir izteikts brīdinājums attiecībā uz augu maiņas vai augu sekas neievērošanu.

(MK 12.02.2019. noteikumu Nr. 66 redakcijā)