4.pants. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi un veidi

(1) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi ir šādi:

1) reģionu un nozaru īpatnību ievērošana;

2) valsts un ārvalstu, kā arī fizisko un juridisko personu ieguldījumi, kas veicina lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību, ražošanas faktoru optimālu izmantošanu un lauku vides saglabāšanu, nodrošina lauksaimniecības produktu ražotājiem ienākumu un tirgus cenu atbalstu un sekmē lauku atbalsta un strukturālo pasākumu attīstību.

(2) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidi ir šādi:

1) valsts un Eiropas Savienības atbalsts;

2) kredītu un nodokļu politika;

2¹) risku vadības politika;

3) tirgus intervence;

4) (izslēgts ar 05.05.2022. likumu);

5) ārējās tirdzniecības režīma piemērošana;

6) ražotāju grupu, ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju atzīšana, darbības uzraudzība un atbalstīšana;

7) citi veidi, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022.)

6.pants. Tirgus intervence

(1) Tirgus intervenci īsteno, lai stabilizētu tirgus cenas, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības, lopkopības, zvejas un akvakultūras produktu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Ārējās tirdzniecības režīms

(1) Ārējās tirdzniecības režīmu piemēro, lai ieviestu vienotus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ievešanu (importu) un izvešanu (eksportu) un reglamentētu šo procedūru uzraudzības un administrēšanas kārtību.

(2) Ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.¹ pants. Nodrošinājuma piemērošana

(1) Komisijas 1985.gada 22.jūlija regulā (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, noteiktos nodrošinājumus piemēro, lai garantētu saistību izpildi, īstenojot lauksaimniecības kopējā tirgus organizācijas pārvaldes pasākumus.

(2) Nodrošinājuma piemērošanas kārtību lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem nosaka Ministru kabinets.

(18.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

9. pants. Ražotāju grupu, ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju atzīšana

(1) Ražotāju grupu, ražotāju organizāciju, ražotāju organizāciju apvienību un starpnozaru organizāciju atzīšanas kritērijus, atzīšanas un tās atsaukšanas kārtību, darbības nosacījumus un kontroles kārtību, atbalsta piešķiršanas kārtību, kā arī institūciju, kas atzīst un kontrolē ražotāju grupas, ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības un starpnozaru organizācijas, nosaka Ministru kabinets.

(2) Lēmumu par ražotāju grupas, ražotāju organizācijas, ražotāju organizāciju apvienības vai starpnozaru organizācijas (izņemot zivsaimniecības jomas grupas un organizācijas) atzīšanu vai atteikumu to atzīt pieņem četru mēnešu laikā pēc pieteikuma un visu atzīšanas prasību apliecinošo dokumentu iesniegšanas dienas.

(05.05.2022. likuma redakcijā, ka stājas spēkā 31.05.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 27. punktu)

10.pants. Zemes izmantošana un saglabāšana

(1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes lietošanas kategorijas maiņa veicama atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai.

(1¹) (Izslēgta ar 30.04.2009. likumu.)

(1²) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ilgtspējīgai izmantošanai un informācijas ieguvei par zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām Valsts augu aizsardzības dienests:

1) nodrošina augšņu agroķīmisko izpēti reprezentatīvā lauku saimniecību izlases kopā, kā arī pēc zemes īpašnieka vai tiesiskā valdītāja pieprasījuma;

2) veic oglekļa monitoringu;

3) izveido un uztur Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu, kas integrēta Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmā. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmā iekļauj datus par:

a) augšņu agroķīmisko izpēti,

b) oglekļa monitoringu,

c) lauksaimniecībā izmantojamās zemes augšņu kartēšanu,

d) augšņu apsaimniekošanas procesu plānošanu un uzskaiti;

4) pilda references laboratorijas funkcijas augšņu jomā;

5) (punkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.01.2025. Sk. Pārejas noteikumu 28. punktu).

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā:

1) iegūst un apkopo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, kā arī atzīst augšņu agroķīmiskās izpētes pakalpojumu sniedzējus;

2) iegūst un apkopo informāciju par oglekļa monitoringu lauksaimniecībā izmantojamā zemē;

3) uztur un izmanto Kultūraugu uzraudzības valsts informācijas sistēmas Lauksaimniecībā izmantojamās zemes pārvaldības sistēmu;

4) īsteno augšņu references laboratorijas funkcijas un atzīst citu laboratoriju tiesības veikt analīzes augšņu agroķīmiskās izpētes vajadzībām.

(3) (Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(4) (Izslēgta ar 30.10.2014. likumu)

(5) Lauksaimniecībā izmantojamā zemē pieļaujama kokaugu stādījumu ierīkošana, ja tā atbilst teritorijas attīstības plānošanas dokumentu prasībām un ja:

1) attiecīgā teritorija nav normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā Dabas aizsardzības pārvaldes uzturētajā valsts reģistrā iekļauta kā īpaši aizsargājams biotops (tai skaitā Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotops) vai īpaši aizsargājamo sugu dzīvotne;

2) meliorētajās platībās tie tiek ierīkoti atbilstoši Meliorācijas likuma prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006., 30.04.2009., 28.01.2010., 16.10.2014., 30.10.2014. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu)

10.¹ pants. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošana mežā

(1) Lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošana mežā ir atļauta, ja tas nav pretrunā ar vietējās pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem un ir ievēroti normatīvajos aktos par vides un dabas aizsardzību noteiktie ierobežojumi. Darbības ierosinātājs, pirms uzsāk lauksaimniecībā izmantojamās zemes ierīkošanu mežā, saņem vietējās pašvaldības atļauju.

(2) Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi ierīko mežā, kā arī izsniedz atļauju tās ierīkošanai, nosaka Ministru kabinets.

(13.10.2011. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 30.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2015.)

11.pants. Bioloģiskā lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu integrētā audzēšana

(1) Kontroles organizācijas funkcijas, ko paredz Padomes 2007.gada 28.jūnija regula (EEK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk — Padomes regula Nr. 834/2007) un Komisijas 2008.gada 5.septembra regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (turpmāk — Komisijas regula Nr. 889/2008), veic Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem akreditētas Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūrā un kurām ir izsniegts Pārtikas un veterinārā dienesta apliecinājums, ka tās atbilst Padomes regulas Nr. 834/2007 kritērijiem. Par apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

(2) Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas lēmumu attiecībā uz operatora pievienošanos bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmai pieņem mēneša laikā pēc Komisijas regulas Nr. 889/2008 65.panta 3.punktā minētā kontroles ziņojuma sagatavošanas.

(2¹) Pārtikas un veterinārais dienests izvērtē kontroles institūcijas darbību trešajā valstī atbilstoši Padomes regulas Nr. 834/2007 32. un 33.pantā noteiktajām prasībām. Izdevumus, kas saistīti ar kontroles institūcijas uzraudzības vizīti un šīs institūcijas darbības izvērtējuma ziņojuma sagatavošanu atbilstoši Komisijas 2008.gada 8.decembra regulas Nr. 1235/2008, ar ko nosaka sīki izstrādātus īstenošanas noteikumus Padomes regulai Nr. 834/2007 par bioloģisko produktu importēšanas kārtību no trešām valstīm, 4.panta 3.punkta “c” apakšpunktam un 11.panta 3.punkta “c” apakšpunktam sedz kontroles institūcija normatīvajos aktos par Pārtikas un veterinārā dienesta veikto valsts uzraudzības un kontroles darbību un sniegto maksas pakalpojumu samaksu noteiktajā kārtībā.

(2²) Pārtikas un veterinārais dienests kontroles institūcijas darbības izvērtējuma ziņojumu sagatavo ne vēlāk kā 60 dienu laikā.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību;

2) dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtību, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos aktos par bioloģisko lauksaimniecību;

3) lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību;

4) valsts nodevas apmēru, tās samaksas kārtību un atvieglojumus par atļaujas izsniegšanu veģetatīvā pavairošanas materiāla un sēklu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, ja šis materiāls un sēklas nav iegūtas ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

5) valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā veicama samaksa par atļaujas izsniegšanu pārtikas sastāvdaļu izmantošanai bioloģisko pārtikas produktu pārstrādē, ja šīs pārtikas sastāvdaļas nav iegūtas ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

6) valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā veicama samaksa par bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas atbilstības apliecinājuma izsniegšanu.

(30.04.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.06.2012. likumu, kas stājas spēkā 28.06.2012.)

12.pants. Sadarbība ar lauksaimniecības un zivsaimniecības organizācijām

(1) Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības konsultatīvo padomi, bet attiecībā uz zivsaimniecības attīstības politiku — ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.

(2) Lauksaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir veicināt līdzsvarotas lauksaimniecības nozares attīstības politikas veidošanu un īstenošanu Latvijā. Lauksaimniecības konsultatīvās padomes sastāvu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus nosaka Ministru kabinets.

(3) Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības attīstības politiku un saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus par zivsaimniecības politikas īstenošanu. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sastāvā ir valsts un zivsaimniecības organizāciju pārstāvji. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Otrās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)

12.¹ pants. Lauksaimniecības risku vadība

(1) Lauksaimniecības risku vadība nodrošina efektīvu sistēmu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanai.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts lauksaimniecības risku fonds, kā arī kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas šajā fondā un no tā izmaksātas kompensācijas, nosaka Ministru kabinets.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2008.)

13.pants. Lauksaimniecības informācijas nodrošināšana un uzskaite

(1) Kārtību, kādā vācama un apkopojama informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā, nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets minētās informācijas vākšanu un apkopošanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privāto vai publisko tiesību subjektam.

(2) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina informācijas apkopošanu par lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, ražošanas izmaksām, saimnieciskās darbības rezultātiem un saimniecību strukturālajiem un ražošanas rādītājiem, kā arī nodrošina minētās informācijas iekļaušanu lauku saimniecību uzskaites datu tīklā. Saimniecības klasificē pēc to ekonomiskā lieluma un specializācijas.

(3) Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets lauku saimniecību uzskaites datu tīkla uzturēšanas un darbības nodrošināšanu, kā arī grāmatvedības biroja uzdevumus, izņemot finanšu resursu kontroli, Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privāto vai publisko tiesību subjektam.

(4) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 5.decembra regulu (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā. Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Ministru kabinets minētā kopaprēķina sagatavošanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt privāto vai publisko tiesību subjektam.

(5) Kultūraugu ražības prognozēšanas kārtību un kārtību, kādā aprēķināms bruto segums par augkopības kultūru un lopu grupām, nosaka Ministru kabinets. Zemkopības ministrija kultūraugu ražības prognozēšanu un bruto seguma aprēķināšanu par augkopības kultūru un lopu grupām Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt ar līgumu privāto vai publisko tiesību subjektam.

(6) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas nodrošināšanai nepieciešamās informācijas izplatīšanu pašvaldībās Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā Zemkopības ministrija var deleģēt ar līgumu privāto vai publisko tiesību subjektam.

(7) Padomes 2005.gada 20.septembra regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) noteikto atbalsta maksājumu pamatojumu sagatavošanai nepieciešamo datu apkopošanas kārtību nosaka Ministru kabinets. Zemkopības ministrija Padomes 2005.gada 20.septembra regulā (EK) Nr. 1698/2005 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) noteikto atbalsta maksājumu pamatojumu sagatavošanai nepieciešamo datu apkopošanu Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā var deleģēt ar līgumu privāto vai publisko tiesību subjektam.

(8) Zemkopības ministrija Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktajā kārtībā ar līgumu var deleģēt privāto vai publisko tiesību subjektam šādus pārvaldes uzdevumus:

1) ministrijā un tās padotībā esošajās organizācijās nodarbināto speciālistu profesionālo tālākizglītošanu;

2) lauksaimniecības interešu grupu darbības nodrošināšanu;

3) lauksaimnieku, mežsaimnieku un meža īpašnieku informēšanu un apmācību par lauksaimniecības, lauku attīstības un mežsaimniecības jautājumiem, kā arī attiecīgo nozaru aktualitātēm.

(9) Zemkopības ministrijas padotībā un pārraudzībā esošo iestāžu informācijas sistēmās apkopojamos datus apvieno vienotā zemkopības nozares informācijas sistēmā. Vienotās zemkopības nozares informācijas sistēmas pārzinis un turētājs ir Zemkopības ministrija.

(10) Vienotās zemkopības nozares informācijas sistēmā iekļaujamos datus, kārtību, kādā tos apstrādā un izsniedz, kā arī saņem no citām valsts pārvaldes iestādēm, nosaka Ministru kabinets.

(11) Vienotās zemkopības nozares informācijas sistēmas pārzinis informē datu subjektu par personas datu apstrādi, saņemšanu un nodošanu tikai Fizisko personu datu aizsardzības likuma 9.panta otrajā daļā noteiktajā gadījumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008., 12.06.2009., 28.01.2010., 14.06.2012. un 05.05.2022. likumu, kas stājas spēkā 31.05.2022. Piektās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 30. punktu)

32. Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros atbilstoši Kombinētās nomenklatūras kodiem, kas noteikti Padomes 1987. gada 23. jūlija regulas (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu I pielikumā un tās grozījumos, norāda lauksaimniecības un lopbarības produktus, uz kuriem attiecas šā likuma pārejas noteikumu 31. punktā noteiktais aizliegums.

(22.02.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.03.2024. Punkts zaudē spēku 01.07.2025. Sk. pārejas noteikumu 35. punktu)