4.pants. Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi un veidi

(1) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas pamatprincipi ir šādi:

1) reģionu un nozaru īpatnību ievērošana;

2) valsts un ārvalstu, kā arī fizisko un juridisko personu ieguldījumi, kas veicina lauksaimnieciskās ražošanas racionālu attīstību, ražošanas faktoru optimālu izmantošanu un lauku vides saglabāšanu, nodrošina lauksaimniecības produktu ražotājiem ienākumu un tirgus cenu atbalstu un sekmē lauku atbalsta un strukturālo pasākumu attīstību.

(2) Lauksaimniecības un lauku attīstības politikas īstenošanas veidi ir šādi:

1) valsts un Eiropas Savienības atbalsts;

2) kredītu un nodokļu politika;

2¹) risku vadības politika;

3) tirgus intervence;

4) kvotu piemērošana;

5) ārējās tirdzniecības režīma piemērošana;

6) ražotāju grupu atbalstīšana;

7) citi veidi, kas izriet no Latvijas starptautiskajām saistībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.)

6.pants. Tirgus intervence

(1) Tirgus intervenci īsteno, lai stabilizētu tirgus cenas, izmantojot intervences iepirkuma vai privātās uzglabāšanas mehānismu.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēti un uzraudzīti tirgus intervences pasākumi augkopības, lopkopības, zvejas un akvakultūras produktu tirgū, nosaka Ministru kabinets.

8.pants. Ārējās tirdzniecības režīms

(1) Ārējās tirdzniecības režīmu piemēro, lai ieviestu vienotus noteikumus attiecībā uz lauksaimniecības produktu un to pārstrādes produktu ievešanu (importu) un izvešanu (eksportu) un reglamentētu šo procedūru uzraudzības un administrēšanas kārtību.

(2) Ārējās tirdzniecības režīma administrēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

8.¹ pants. Nodrošinājuma piemērošana

(1) Komisijas 1985.gada 22.jūlija regulā (EEK) Nr. 2220/85, ar ko nosaka kopējus sīki izstrādātus noteikumus garantijas ķīlu sistēmas piemērošanai lauksaimniecības produktiem, noteiktos nodrošinājumus piemēro, lai garantētu saistību izpildi, īstenojot lauksaimniecības kopējā tirgus organizācijas pārvaldes pasākumus.

(2) Nodrošinājuma piemērošanas kārtību lauksaimniecības un tās pārstrādes produktiem nosaka Ministru kabinets.

(18.10.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2007.)

9.pants. Ražotāju grupas

(1) Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktā ražotāju grupa, kura reģistrēta atbilstoši normatīvo aktu prasībām, ieguvusi juridiskās personas statusu un kura izveidota, lai nodrošinātu lauksaimniecības produktu kvantitāti un kvalitāti, ražošanas plānošanu un pielāgošanu pieprasījumam, veicinātu piedāvājuma koncentrēšanu un minēto grupu biedru saražotās produkcijas realizāciju, sniegtu pakalpojumus, samazinātu ražošanas izmaksas, stabilizētu ražotāju cenas un veicinātu videi draudzīgu ražošanas atkritumu pārstrādi, kā arī ainavas saglabāšanu un vides bioloģisko daudzveidību.

(2) Ražotāju grupu atzīšanas kritērijus un atzīšanas kārtību, darbības nosacījumus un darbības kontroli nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.)

10.pants. Zemes izmantošana un saglabāšana

(1) Kārtību, kādā lauksaimniecībā izmantojamo zemi transformē lauksaimniecībā neizmantojamā zemē, un zemes transformācijas atļauju izsniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(1¹) Par lauksaimniecībā izmantojamās zemes transformācijas atļaujas sagatavošanu, izsniegšanu un darbības termiņa pagarināšanu maksājama valsts nodeva. Valsts nodevas apmēru un samaksas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(2) Kārtību, kādā iegūstama un apkopojama informācija par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām, nosaka Ministru kabinets.

(3) Personām, kuru īpašumā vai pastāvīgajā lietošanā ir zeme, ir šādi pienākumi:

1) nodrošināt zemes izmantošanu atbilstoši zemes robežu plānā iezīmētajiem lietošanas veidiem un nekustamā īpašuma valsts kadastrā reģistrētajiem zemes izmantošanas mērķiem;

2) veikt pasākumus, lai nepieļautu augsnes auglīgās kārtas iznīcināšanu vai kvalitātes pasliktināšanos.

(4) Šā panta trešajā daļā noteiktos pienākumus pilda zemes nomnieks, ja to paredz zemes nomas līgums.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.12.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2007.)

11.pants. Bioloģiskā lauksaimniecība un lauksaimniecības produktu integrētā audzēšana

(1) Kontroles organizācijas funkcijas, ko paredz Padomes 2007.gada 28.jūnija regula (EEK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk — Padomes regula Nr. 834/2007) un Komisijas 2008.gada 5.septembra regula (EK) Nr. 889/2008, ar ko paredz sīki izstrādātus bioloģiskās ražošanas, marķēšanas un kontroles noteikumus, lai īstenotu Padomes regulu (EK) Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu (turpmāk — Komisijas regula Nr. 889/2008), veic Ministru kabineta noteiktas institūcijas, kuras atbilstoši normatīvajiem aktiem akreditētas Metroloģijas un akreditācijas valsts aģentūrā un kurām ir izsniegts Pārtikas un veterinārā dienesta apliecinājums, ka tās atbilst Padomes regulas Nr. 834/2007 kritērijiem. Par apliecinājuma izsniegšanu maksājama valsts nodeva.

(2) Bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas lēmumu attiecībā uz operatora pievienošanos bioloģiskās lauksaimniecības kontroles sistēmai pieņem mēneša laikā pēc Komisijas regulas Nr. 889/2008 65.panta 3.punktā minētā kontroles ziņojuma sagatavošanas.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību;

2) dzīvnieku un no tiem iegūto produktu aprites kārtību, kas nav regulēta Eiropas Savienības tieši piemērojamos aktos par bioloģisko lauksaimniecību;

3) lauksaimniecības produktu integrētās audzēšanas, uzglabāšanas un marķēšanas prasības, kā arī kontroles kārtību;

4) valsts nodevas apmēru, tās samaksas kārtību un atvieglojumus par atļaujas izsniegšanu veģetatīvā pavairošanas materiāla un sēklu izmantošanai bioloģiskajā lauksaimniecībā, ja šis materiāls un sēklas nav iegūtas ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

5) valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā veicama samaksa par atļaujas izsniegšanu pārtikas sastāvdaļu izmantošanai bioloģisko pārtikas produktu pārstrādē, ja šīs pārtikas sastāvdaļas nav iegūtas ar bioloģiskās lauksaimniecības ražošanas metodi;

6) valsts nodevas apmēru un kārtību, kādā veicama samaksa par bioloģiskās lauksaimniecības kontroles institūcijas atbilstības apliecinājuma izsniegšanu.

(30.04.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 03.06.2009. Trešās daļas 4., 5. un 6.punkts stājas spēkā 01.12.2009. Sk. pārejas noteikumus.)

12.pants. Sadarbība ar lauksaimniecības un zivsaimniecības organizācijām

(1) Zemkopības ministrija, izstrādājot un īstenojot lauksaimniecības un lauku attīstības politiku, konsultējas ar Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomi, bet attiecībā uz zivsaimniecības attīstības politiku — ar Zivsaimniecības konsultatīvo padomi.

(2) Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padome ir konsultatīva institūcija. Tā pati apstiprina savu nolikumu, kurā ir noteikti Lauksaimniecības organizāciju sadarbības padomes mērķi un galvenie uzdevumi.

(3) Zivsaimniecības konsultatīvā padome ir konsultatīva un koordinējoša institūcija, kuras mērķis ir veidot līdzsvarotu zivsaimniecības attīstības politiku un saskaņot valsts un nevalstisko organizāciju viedokļus par zivsaimniecības politikas īstenošanu. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes sastāvā ir valsts un zivsaimniecības organizāciju pārstāvji. Zivsaimniecības konsultatīvās padomes nolikumu apstiprina Ministru kabinets.

12.¹ pants. Lauksaimniecības risku vadība

(1) Lauksaimniecības risku vadība nodrošina efektīvu sistēmu lauksaimniecības ražošanas risku radīto zaudējumu kompensēšanai.

(2) Kārtību, kādā tiek administrēts un uzraudzīts lauksaimniecības risku fonds, kā arī kārtību, kādā tiek veiktas iemaksas šajā fondā un no tā izmaksātas kompensācijas, nosaka Ministru kabinets.

(13.03.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.03.2008.)

13.pants. Lauksaimniecības informācijas uzskaite

(1) Kārtību, kādā vācama un apkopojama informācija par lauksaimniecības produktu cenām un tirdzniecības apjomiem noteiktā pārskata periodā, nosaka Ministru kabinets.

(2) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina informācijas apkopošanu par lauksaimniecības produktu ražotāju ieņēmumiem, ražošanas izmaksām, saimnieciskās darbības rezultātiem un saimniecību strukturālajiem un ražošanas rādītājiem, kā arī nodrošina minētās informācijas iekļaušanu lauku saimniecību uzskaites datu tīklā. Saimniecības klasificē pēc to ekonomiskā lieluma un specializācijas.

(3) Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla izveidošanas, uzturēšanas un darbības kārtību nosaka Ministru kabinets.

(4) Zemkopības ministrija katru gadu nodrošina lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2003.gada 5.decembra regulu (EK) Nr. 138/2004 par ekonomikas pārskatiem Kopienas lauksaimniecībā. Lauksaimniecības ekonomiskā kopaprēķina sagatavošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.03.2008. likumu, kas stājas spēkā 27.03.2008.)