Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.126

Rīgā 2015.gada 10.martā (prot. Nr.14 12.§)
Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem
1. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009 (turpmāk – regula Nr. 1307/2013), un Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1306/2013 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu, pārvaldību un uzraudzību un Padomes Regulu (EEK) Nr. 352/78, (EK) Nr. 165/94, (EK) Nr. 2799/98, (EK) Nr. 814/2000, (EK) Nr. 1290/2005 un (EK) Nr. 485/2008 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 1306/2013).

2. Lauksaimnieks var saņemt šādus Eiropas Savienības tiešos maksājumus:

2.1. vienoto platības maksājumu;

2.2. maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi;

2.3. maksājumu gados jaunajiem lauksaimniekiem;

2.4. brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm;

2.5. brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām;

2.6. brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem;

2.7. brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām;

2.8. brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem;

2.9. brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem;

2.10. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem;

2.11. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām;

2.12. brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētām labības sēklām;

2.13. brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem;

2.14. brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi;

2.15. brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem;

2.16. brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām;

2.17. mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu.

(Grozīts ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

3. Lauksaimnieks 2015. un 2016. gadā var saņemt šādus pārejas posma valsts atbalsta maksājumus:

3.1. pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm;

3.2. pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm;

3.3. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām;

3.4. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām;

3.5. atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti.

4. Par nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļiem uzskatāmi regulas Nr. 1306/2013 2. panta 2. punktā noteiktie gadījumi.

(MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā)

5. Ja iestājušies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļi, lauksaimnieks saskaņā ar Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētās regulas (ES) Nr. 640/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, maksājumu atteikšanas vai atsaukšanas nosacījumiem un administratīvajiem sodiem, kas piemērojami tiešo maksājumu, lauku attīstības atbalsta un savstarpējās atbilstības kontekstā (turpmāk – regula Nr. 640/2014), 4. panta 2. punktu 15 darbdienu laikā, sākot no dienas, kad šāda iespēja rodas, Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

5.1. detalizētu aprakstu par nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos;

5.2. nepārvaramu varu vai ārkārtas apstākļus apliecinošus dokumentus.

6. Lēmumu par tiešo maksājumu avansa izmaksu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 75. panta 1. punktu pieņem zemkopības ministrs.

7. Regulas Nr. 1307/2013 8. pantā minēto finanšu disciplīnas korekcijas likmi neietur no avansā izmaksātajiem tiešajiem maksājumiem atbilstoši Komisijas 2014. gada 17. jūlija Īstenošanas regulas (ES) Nr. 809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrācijas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību (turpmāk – regula Nr. 809/2014), 10. pantā noteiktajam.

8. Atbilstoši regulas Nr. 809/2014 8. panta 3. punkta "a" un "b" apakšpunktam šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, par kuru iesniegumu iesniegusi persona, kas saimniecību nodod, vai maksājumu, kuru pieprasījusi persona, kas saimniecību nodod, saimniecības pārņēmējam piešķir, ja laikposmā no kārtējā gada 16. jūnija līdz 15. oktobrim saimniecības pārņēmējs informē Lauku atbalsta dienestu par saimniecības nodošanu un pieprasa atbalsta maksājumu. Saimniecības pārņēmējs Lauku atbalsta dienestā iesniedz īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot tā oriģinālu, un rakstisku apliecinājumu, ka atbalsta saņemšanas nosacījumi ir zināmi un tiks izpildīti.

9. Ja saimniecība tiek pilnībā pārņemta un mainās tās īpašnieks vai valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, ievērojot atdalītā pārejas posma valsts atbalsta saņemšanas nosacījumus. Saimniecības pārņēmējs vienotajam iesniegumam pievieno īpašuma vai valdījuma (lietojuma) tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus, un rakstisku apliecinājumu par tiesībām saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

10. Ja mainās saimniecības īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs), šo noteikumu 3.3. vai 3.4. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt saimniecības pārņēmējs, kurš:

10.1. daļēji vai pilnībā pārņem saimniecību un ir saimniecības un lauksaimniecībā izmantojamās zemes īpašnieks vai tiesiskais valdītājs (lietotājs). Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod;

10.2. iegādājas īpašumā lauksaimniecībā izmantojamo zemi un par atbilstošu hektāru skaitu pārņem tiesības saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu. Šādā gadījumā vienotajam iesniegumam pievieno rakstisku apliecinājumu par tiesībām daļēji vai pilnībā saņemt atdalīto pārejas posma valsts atbalstu, kā arī īpašuma tiesības apliecinošus dokumentus vai to kopijas, uzrādot oriģinālus. Apliecinājumu paraksta persona, kas saimniecību pārņem, un persona, kas saimniecību nodod.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

11. Veicot Eiropas Savienības budžetā Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda asignēto ieņēmumu kredīta grāmatojumu, 20 procentus no tiešo maksājumu summas, kas ir atgūta, ņemot vērā konstatētos pārkāpumus, un no šīs summas uzkrātos procentus kā vienotas likmes atgūšanas izmaksas ieskaita valsts budžetā saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 55. pantu.

12. Valsts budžetā ieskaita 25 procentus no summas, kas rodas, maksājumu samazinot un to nepiešķirot saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 99. pantu.

2. Integrētā administrēšanas un kontroles sistēma
2.1. Vienotais iesniegums

13. Vienoto iesniegumu saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 4. punktu lauksaimnieks iesniedz Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam, piesakoties uz šo noteikumu 2. punktā un 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu. Par dalību mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā vienoto iesniegumu iesniedz līdz 2015. gada 15. jūnijam. Vienotā iesnieguma saturs ir noteikts šo noteikumu 1. pielikumā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

14. Lauksaimnieks informāciju par atsevišķiem zemes gabaliem vienotajā iesniegumā sniedz atbilstoši zemes izmantošanas veidam saskaņā ar šo noteikumu 2. pielikumu, norādot tā kultūrauga kodu, kurš konkrētajā laukā aug vai ir iesēts līdz kārtējā gada 25. jūnijam un dominē līdz kārtējā gada 31. augustam, pārsniedzot 60 procentu no laukā augošajiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

15. Lauksaimnieks vienoto iesniegumu un lauku bloku karti iesniedz Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

15.1 (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

16. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 3. punktam Lauku atbalsta dienests elektroniskajā pieteikšanās sistēmā nodrošina vienotā iesnieguma veidlapu pieejamību. Sākot ar 2016. gadu, veidlapās ir norādīta iepriekšējā gadā noteiktās lauksaimniecības zemes platība un ekoloģiski nozīmīgā platība.

16.1 Lai vienotajā iesniegumā deklarētu visu tā rīcībā esošo lauksaimniecības zemi atbilstoši regulas Nr.  1306/2013 72. panta 1. punkta "a" apakšpunktam, lauksaimnieks Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauksaimniecības zemes iekļaušanu lauku reģistrā, tostarp par lauksaimniecības zemes gabaliem, kuru platība ir mazāka par 0,3 hektāriem. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

17. Grozījumus vienotajā iesniegumā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 15. panta 2. punktu lauksaimnieks var izdarīt līdz kārtējā gada 15. jūnijam. Pēc šā datuma iesniegtā informācija par izmaiņām vienotā iesnieguma datos nedod tiesības saņemt nevienu no šo noteikumu 2. punktā minētajiem tiešajiem maksājumiem, ja iesniegums konkrētā maksājuma saņemšanai par attiecīgo platību nav bijis iesniegts līdz regulas Nr. 640/2014 13. panta 1. apakšpunktā minētajam termiņam.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

2.2. Lauksaimniecības zemes gabalu identifikācijas sistēma

18. Lauksaimnieks kārtējā gadā atbalstam var deklarēt lauksaimniecības zemes gabalu:

18.1. kurš iekļauts Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku blokā;

18.2. par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim lauksaimnieks ir iesniedzis Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā iesniegumu lauku bloku precizēšanai par lauku reģistrā jau iekļautu lauksaimniecības zemes gabalu vai par jauna lauksaimniecības zemes gabala iekļaušanu lauku reģistrā, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr.  1307/2013 32. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem. Iesnieguma saturs noteikts šo noteikumu 2.1 pielikumā;

18.3. kurš atrodas ārpus Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra lauku bloka un kura platība ir vismaz 0,3 hektāri, ja attiecīgais zemes gabals kopš kārtējā gada pirmās dienas atbilst regulas Nr.  1307/2013 32. panta 2. un 4. punkta nosacījumiem.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

18.1 Vienotajā iesniegumā deklarē tikai to šo noteikumu 116.2., 116.3. vai 116.5. apakšpunktā minēto ekoloģiski nozīmīgo platību, kura iekļauta Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu platību slānī kārtējā gada 1. aprīlī vai par kuru līdz kārtējā gada 1. aprīlim Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā ir iesniegts iesniegums iekļaušanai lauku reģistrā vai lauku reģistrā jau iekļautas ekoloģiski nozīmīgas platības precizēšanai atbilstoši šo noteikumu 2.1 pielikumam.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

19. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

20. Lauku atbalsta dienests iesniegumu lauku bloku precizēšanai var noraidīt, ja izmaiņas attiecas uz mazāk nekā diviem procentiem no lauku bloka platības.

21. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 72. panta 2. punktam lauksaimnieks var nedeklarēt lauksaimniecībā izmantojamo zemes gabalu, kura platība nepārsniedz 0,1 hektāru, ja to nepiesaka maksājumu saņemšanai un ja šādu zemes gabalu kopējā platība nepārsniedz vienu hektāru.

21.1 Lauku atbalsta dienests nodrošina informāciju lauku reģistra publiskajā kartē par iepriekšējā gadā apstiprinātajiem bioloģiskās lauksaimniecības laukiem.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

2.3. Kontroles sistēma

22. Lauku atbalsta dienests veic atbalsta pretendenta iesnieguma administratīvo pārbaudi un pārbaudes saimniecībā, kā arī saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 nosacījumiem dokumentē un uzskaita veiktās pārbaudes.

23. Atbalsta pretendents dod iespēju kontroles iestādei – Lauku atbalsta dienestam, Valsts augu aizsardzības dienestam vai Lauksaimniecības datu centram – veikt pārbaudi saimniecībā un pēc attiecīgās iestādes amatpersonu pieprasījuma apliecina atbilstību šo noteikumu 2. un 3. punktā minētā atbalsta saņemšanas nosacījumiem.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

24. Atbalsta pretendents ir tiesīgs piedalīties pārbaudē, kas tiek veikta saimniecībā, un iepazīties ar pārbaudes rezultātiem.

25. Atbalsta pretendenta nepiedalīšanās pārbaudē neietekmē atbalsta samazinājuma un regulas Nr.  1306/2013 64. un 77. pantā minēto administratīvo sodu piemērošanu, ja konstatēts atbalsta piešķiršanas nosacījumu un saistību pārkāpums.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

26. Pamatojoties uz administratīvajās pārbaudēs un saimniecībā veiktajās pārbaudēs iegūtajiem rezultātiem, Lauku atbalsta dienests pieņem lēmumu par atbalsta apmēru vai iesnieguma noraidīšanu saskaņā ar regulā Nr. 1307/2013, regulā Nr. 1306/2013, Komisijas 2014. gada 11. marta Deleģētajā regulā Nr. 639/2014, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar kuru groza minētās regulas X pielikumu (turpmāk – regula Nr. 639/2014), regulā Nr. 640/2014, Komisijas 2014. gada 16. jūnija Īstenošanas regulā (ES) Nr. 641/2014, ar kuru paredz noteikumus par to, kā piemērot Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām (turpmāk – regula Nr. 641/2014), regulā Nr. 809/2014 un šajos noteikumos noteikto kārtību.

27. Ja lauksaimnieks, piesakoties šo noteikumu 2. punktā un 3.1. un 3.2. apakšpunktā minētajam atbalstam, ir sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis atbalsta piešķiršanas nosacījumus, tas nesaņem maksājumu par konkrēto vienību attiecīgajā gadā, kā arī Lauku atbalsta dienestam atmaksā piešķirto atbalstu, ja tāds ir izmaksāts pirms pārkāpuma konstatēšanas.

28. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasa papildu informāciju par iesniegtajiem dokumentiem vai saistībā ar atbilstību atbalsta saņemšanas nosacījumiem, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas rakstiski iesniedz attiecīgo informāciju un, ja nepieciešams, pievieno papildu dokumentus. Ja Lauku atbalsta dienests pieprasīto informāciju nesaņem, atbalstu nepiešķir vai to samazina par to maksājuma vienību, par kuru nav saņemta pieprasītā informācija.

29. Ja lauksaimnieks kavē pārbaudes veikšanu saimniecībā, attiecīgā amatpersona to norāda kontroles ziņojumā un lauksaimnieka iesniegums tiek noraidīts atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 59. panta 7. punktam.

30. Lauksaimnieks iepazīstas ar kontroles ziņojumu un paraksta to, apliecinot savu klātbūtni saimniecībā veiktajā pārbaudē. Lauksaimniekam ir tiesības, parakstot kontroles ziņojumu, piekrist vai nepiekrist kontroles ziņojumā sniegtajai informācijai.

31. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc kontroles ziņojuma saņemšanas ir tiesīgs iesniegt kontroles iestādē, kura ziņojumu ir sagatavojusi, paskaidrojumus vai precizētu informāciju saistībā ar kontroles ziņojumu. Kontroles ziņojumu par atbilstību:

31.1. šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3., 2.8., 2.9., 2.13., 2.14., 2.15., 2.16. un 2.17. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Lauku atbalsta dienests;

31.2. šo noteikumu 2.10., 2.11. un 2.12. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Valsts augu aizsardzības dienests;

31.3. šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minētajiem atbalsta veidiem sagatavo Lauksaimniecības datu centrs.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

31.1 Saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 16. panta 1. punktu, ja starpība starp lauksaimnieka lauksaimniecībā izmantojamās zemes kopplatību un šo noteikumu 13. punktā minētajā iesniegumā deklarēto platību ir:

31.1 1. lielāka par trim procentiem, bet nepārsniedz 30 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par vienu procentu;

31.1 2. lielāka par 30 procentiem, bet nepārsniedz 50 procentu, piešķiramo atbalstu samazina par diviem procentiem;

31.1 3. lielāka par 50 procentiem, piešķiramo atbalstu samazina par trim procentiem.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

3. Aktīva lauksaimnieka statuss (attiecas uz lauksaimniekiem, kas darbojas nelauksaimnieciskās darbības jomās)

32. Nosacījumus par tiešo maksājumu nepiešķiršanu regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktā minētajām personām un par pierādījumiem atbilstībai aktīva lauksaimnieka statusam piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. pantu un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļu.

32.1 Regulas Nr. 1307/2013 9. panta un regulas Nr. 639/2014 1. nodaļas 3. iedaļas nosacījumi attiecas uz tiešo maksājumu pretendentiem, kuri paši vai ar kuriem saistītās personas atbilst šo noteikumu 34. un 35. punktā minētajām prasībām.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

32.2 Par saistītām personām uzskatāmas:

32.1. divas vai vairākas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, ja:

32.1.1. vienas komercsabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības līdzdalības daļa otrā komercsabiedrībā vai kooperatīvajā sabiedrībā pārsniedz 50 procentu;

32.1.2. vairāk nekā 50 procentu no komercsabiedrības pamatkapitāla vai kooperatīvās sabiedrības daļu vērtības katrā no šīm komercsabiedrībām vai kooperatīvajām sabiedrībām pieder vienai un tai pašai personai;

32.2. komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un fiziska persona, ja tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz 50 procentu;

32.3. komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un zemnieku vai zvejnieku saimniecība, ja tās līdzdalības daļa sabiedrībā pārsniedz 50 procentu;

32.4. zemnieku vai zvejnieku saimniecība un šīs saimniecības īpašnieks;

32.5. atvasinātā publiskā persona un komercsabiedrība, ja atvasinātai publiskai personai pieder vairāk nekā 50 procentu komercsabiedrības pamatkapitāla;

32.6. divas vai vairākas juridiskas personas, kas pieder vienam īpašniekam.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

33. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 4. punktam aktīva lauksaimnieka nosacījumu nepiemēro lauksaimniekam, kam iepriekšējā gadā kopā ar tā saistītajām personām tiešo maksājumu kopsumma nepārsniedza 5000 euro.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

34. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam personas, kas:

34.1. pārvalda hidrotehniskās būves, ir Ūdenssaimniecības pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrētas personas;

34.2. pārvalda lidostas, ir Civilās aviācijas aģentūras datubāzē reģistrētie civilās aviācijas lidlauku apsaimniekotāji;

34.3. (svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147);

34.4. pārvalda pastāvīgus sporta un atpūtas laukumus, ir personas, kurām Valsts zemes dienesta kadastrā zemes lietošanas veids ir norādīts kā sportam un atpūtai aprīkotās dabas teritorijas;

34.5. sniedz dzelzceļa pakalpojumus, ir Dzelzceļa infrastruktūras valsts reģistrā reģistrētās personas;

34.6. sniedz pakalpojumus nekustamo īpašumu jomā, ir personas, kuru darbības veids, kas deklarēts Valsts ieņēmumu dienestā, vai viens no darbības veidiem, kas norādīts Uzņēmumu reģistrā vai LURSOFT datubāzē, atbilst NACE 2. redakcijas saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas klasei 68.31. vai 68.32. atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulai Nr. 1893/2006, ar ko izveido NACE 2. redakcijas saimniecisko darbību statistisko klasifikāciju, kā arī groza Padomes Regulu (EEK) Nr. 3037/90 un dažas EK regulas par īpašām statistikas jomām (turpmāk – regula Nr. 1893/2006), un personas, kas reģistrētas Dzīvojamo māju pārvaldnieku reģistrā saskaņā ar Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma 18. panta pirmo un otro daļu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

35. Persona atbilst šo noteikumu 34. punktā minētajām prasībām, ja attiecīgajā reģistrā tā vai ar to saistītā persona ir reģistrēta kārtējā gada 1. aprīlī vai 1. augustā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

36. Šo noteikumu 34. punkta prasību nepiemēro izglītības iestādēm, kas īsteno izglītības programmas, kuras ietilpst lauksaimniecības, veterinārijas un dārzkopības izglītības programmu grupās.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

37. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunktu lauksaimniecisko darbību neuzskata par nenozīmīgu, ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu kārtējā gadā tiešajiem maksājumiem pieteiktās atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

37.1 Ja tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu vienotajā iesniegumā kārtējam gadam pieteiktā atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz 60 hektāri, vienotais iesniegums uzskatāms par regulas Nr.  1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minētā aktīva lauksaimnieka statusa pierādījumu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

38. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktu tiešo maksājumu pretendenta un ar to saistīto personu darījumdarbības vai personas galvenais mērķis ir lauksaimnieciskā darbība, ja atbalsta pretendenta un tā saistīto personu apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības veido vismaz vienu trešdaļu no to kopējā apgrozījuma.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

39. Šo noteikumu 38. punktā minētais apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir:

39.1. neto apgrozījums, kas saistīts ar lauksaimniecisko darbību savā saimniecībā regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "c" apakšpunkta izpratnē;

39.2. neto apgrozījums, kas saistīts ar savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "d" apakšpunktā minētais lauksaimniecības produkts;

39.3. atbalsts, ko persona saņēmusi no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes (ES) 2013. gada 17. decembra regulas Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (turpmāk – regula Nr. 1305/2013) 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, 27., 28., 29., 31. un 37. pantu, kā arī jebkurš valsts atbalsts, kas piešķirts par lauksaimniecisko darbību.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

40. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

41. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

42. Lai identificētu personas, kas atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punktam nav tiesīgas saņemt šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu, Lauku atbalsta dienests pārbauda informāciju šo noteikumu 34. punktā minētajos reģistros.

43. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 12. pantu sagatavo informāciju, kas nepieciešama aktīvā lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācijas aizpildīšanai, un līdz kārtējā gada 15. septembrim nosūta to personai kopā ar pierādījuma iesniegšanas pieprasījumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

44. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. oktobrim pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešajā daļā minēto aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarāciju (3. pielikums). Deklarācijas daļas attiecīgi apliecina:

44.1. I daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

44.2. II daļa – atbilstību regulas Nr. 1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam kritērijam;

44.3. (svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159).

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

44.1 Iesniedzot šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, tajā iekļauj informāciju par atbalsta pretendentu un tā saistītajām personām.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

45. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā nav pietiekamas informācijas, lai izvērtētu šo noteikumu 44. punktā minētās deklarācijas atbilstību šīs nodaļas nosacījumiem, dienests ir tiesīgs pieprasīt personai zvērināta revidenta ziņojumu, kas apstiprina deklarācijā sniegto ziņu patiesumu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

46. Lai varētu veikt šo noteikumu 44. punktā minētās informācijas pārbaudi, lauksaimnieks nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

47. Persona, kas iesniedz šo noteikumu 44. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. panta 1. punktam nodrošina atsevišķu uzskaiti par:

47.1. lauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli un akcīzes nodokli;

47.2. nelauksaimnieciskās darbības neto apgrozījumu, piemēroto pievienotās vērtības nodokli, akcīzes nodokli un saņemto valsts un Eiropas Savienības atbalstu.

48. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 11. pantam ieņēmumus veido neto apgrozījums, pievienotās vērtības nodoklis, akcīzes nodoklis un saņemtais valsts un Eiropas Savienības atbalsts.

48.1 Ieņēmumos no lauksaimnieciskās darbības iekļauj atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 17. un 18. pantu, 19. panta 1. punkta "a" apakšpunkta "i" un "iii" apakšpunktu, kā arī 27., 28., 29., 31. un 37. pantu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

4. Maksājuma samazinājums

49. Vienotā platības maksājuma summai, ko lauksaimniekam attiecīgajā kalendāra gadā paredzēts piešķirt, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktu piemēro maksājuma samazinājumu piecu procentu apmērā no summas daļas, kas pārsniedz 150 000 euro.

50. Pirms regulas Nr. 1307/2013 11. panta 1. punktā minētā samazinājuma piemērošanas Lauku atbalsta dienests pēc lauksaimnieka pieprasījuma no vienotā platības maksājuma summas atskaita iepriekšējā kalendāra gadā izmaksāto darba algu, kas saistīta ar lauksaimniecisko darbību, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

51. Ja nodarbinātā pienākumi ir saistīti gan ar lauksaimniecisko, gan nelauksaimniecisko darbību, tā darba algai piemērojamos atvieglojumus aprēķina proporcionāli darba algas apmēram par katru darbības veidu.

52. Lai piemērotu šo noteikumu 50. punktā minētos atskaitījumus, lauksaimnieks līdz kārtējā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz deklarāciju par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību (4. pielikums). Deklarācijā sniegto ziņu pārbaudei lauksaimnieks nodrošina pieeju grāmatvedības uzskaites datiem.

53. Persona, kas sniedz šo noteikumu 52. punktā minēto deklarāciju, kārtojot grāmatvedību, nodrošina atsevišķu darbinieku darba laika uzskaiti saistībā ar lauksaimnieciskās darbības veidiem, informāciju par darba algu aprēķinu, tostarp par piemēroto algas likmi, un faktiski izmaksāto darba algu iepriekšējā kalendāra gadā, kā arī algas nodokli, valsts sociālās apdrošināšanas obligātām iemaksām un uzņēmējdarbības riska valsts nodevu.

5. Atbalsta saņemšanas nosacījumu apiešanas novēršana

54. Ja Lauku atbalsta dienests konstatē, ka tiešo maksājumu pretendents pretēji atbalsta mērķiem ir mākslīgi radījis apstākļus, lai iegūtu atbalsta piešķiršanas nosacījumos paredzētās priekšrocības vai neievērotu atbalsta piešķiršanas nosacījumus, Lauku atbalsta dienests tiešo maksājumu pretendentam nepiešķir priekšrocības vai atgūst nepamatoti veiktos maksājumus saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.

55. Lauku atbalsta dienests izvērtē tiešo maksājumu pretendentu iesniegto informāciju un dienesta rīcībā pieejamos datus, lai saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu atklātu gadījumus, kad mākslīgi ir radīti apstākļi atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai priekšrocību iegūšanai, īpaši pievēršot uzmanību saimniecību dalīšanās gadījumiem, kad radīto saimniecību īpašumtiesības nemainās, un gadījumiem, kad lauksaimnieks iegādājas vai nomā aramzemi, uz kuras izvietota ekoloģiski nozīmīga platība un kura nav ģeogrāfiski saistīta ar tiešo maksājumu pretendenta rīcībā bijušo lauksaimniecības zemes platību.

56. Ja saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu ir konstatētas mākslīgi radītu apstākļu pazīmes vai risks atbalsta piešķiršanas nosacījumu apiešanai vai nepamatotu priekšrocību radīšanai, lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma saņemšanas iesniedz pierādījumus ar apliecinājumu, ka apstākļi nav radīti mākslīgi.

6. Minimālie atbalsta saņemšanas nosacījumi

57. Lauksaimniekam tiešos maksājumus par platībām piešķir par lauksaimniecības zemi:

57.1. kas ir lauksaimnieka īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) kārtējā gada 15. jūnijā;

57.2. ja atbalstam pieteiktā saimniecības atbalsttiesīgā lauksaimniecības zemes kopējā platība ir vismaz viens hektārs saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 1. punkta "b" apakšpunktu.

58. Minimālais lauksaimniecības zemes gabala lielums, par kuru saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 72. panta 1. punktu var iesniegt iesniegumu tiešo maksājumu saņemšanai par platībām, ir 0,3 hektāri.

59. Lauksaimniecības zemes gabals saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 67. panta 4. punkta "a" apakšpunktu ir vienlaidu lauksaimniecības zemes platība:

59.1. ko aizņem ilggadīgie zālāji vai aramzemē sēti zālāji un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;

59.2. ko aizņem ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētos zālājus, un platība, kuru aizņem kaņepes un kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktā minētajām prasībām, un ko no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam;

59.3. ko aizņem dārzeņu kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.15. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem un saimniecības kopējā aramzemes platība ir mazāka nekā 10 hektāri;

59.4. ko aizņem augļu koku un ogulāju (izņemot zemenes) kultūraugu sugas, par kurām piešķirams brīvprātīgs saistītais atbalsts saskaņā ar šo noteikumu 2.16. apakšpunktu, ja katra suga aizņem mazāk par 0,3 hektāriem;

59.5. ko pieteicis viens lauksaimnieks un ko atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam aizņem ne vairāk kā viens kultūraugs vai kam ir ne vairāk kā viens zemes izmantošanas veids. Šis nosacījums attiecas arī uz kaņepju platību, kuru no 2016. gada ir deklarējis viens lauksaimnieks, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205)

60. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma uzrāda apliecinājumu, ka atbalstam pieteiktā lauksaimniecības zemes platība pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā atrodas tā tiesiskajā valdījumā (lietošanā), ja to neapliecina ieraksts zemesgrāmatā.

61. Lauksaimniekam, kura īpašumā vai tiesiskajā valdījumā (lietošanā) esošā lauksaimniecības zemes platība ir mazāka nekā viens hektārs, šo noteikumu 2.4., 2.5., 2.6. un 2.7. apakšpunktā minēto atbalstu nepiešķir saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 10. panta 3. punktu, ja piešķiramo tiešo maksājumu kopsumma ir mazāka par 100 euro.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

7. Atbalsttiesīgas lauksaimniecības zemes noteikšanas kritēriji

62. Tiešo maksājumu platību atbalstu nepiešķir par lauksaimniecības zemi, ja:

62.1. tajā ir vairāk nekā 50 atsevišķi augošu koku vienā hektārā;

62.2. tajā ir invazīvo latvāņu ģints augi, kam izveidojušās ziedkopas;

62.3. tajā aug vilkvālītes vai tā ir mitrzeme, kas laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ir klāta ar ūdeni ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas;

62.4. to izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, īpaši ceļu būvei, telšu novietošanai, auto un tehnikas stāvvietām, izstāžu, gadatirgu, sporta, atpūtas un citu sabiedrisku pasākumu rīkošanai laikposmā no 15. maija līdz 15. septembrim ilgāk nekā četras nedēļas pēc kārtas, un tai nepieciešama augsnes virskārtas atjaunošana un izlīdzināšana vai zālāju zelmeņa atjaunošana;

62.5. tā ir platība, ko pārsvarā izmanto nelauksaimnieciskai darbībai, uz tās atrodas lidlauks (izdota apliecība saskaņā ar normatīvajiem aktiem par civilās aviācijas lidlauku izveidošanu, sertifikāciju un ekspluatāciju), pastāvīgs sporta laukums, tostarp golfa laukums, lauki vai nogāzes, kurās ierīkotas slēpošanas un citu sporta veidu trases ar aprīkojumu, zirgu izjāžu laukums ar aprīkojumu, atpūtas un kempingu laukums, siltumnīcas ar grīdas segumu vai ceļi.

63. Koku maksimālo biezību aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. panta 3. punktu, ieskaitot kokus, kuru vainaga projekcija nepārsniedz 0,01 hektāru.

64. Tiešos maksājumus var saņemt par platību, kurā stāda un audzē viena vecuma īscirtmeta atvasāju sugas – apsi (Populus spp.), kārklu (Salix spp.) vai baltalksni (Alnus incana) – ar piecu gadu maksimālo cirtes aprites laiku un kurā saskaņā ar meliorācijas kadastra datiem pēc stāvokļa 2011. gada 1. jūlijā nav reģistrētas meliorācijas sistēmas, kā arī pēc 2011. gada 1. jūlija nav no jauna izveidota meliorācijas sistēma.

65. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzeme ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja:

65.1. augsnes virsma ir līdzena atbilstoši lauksaimniecības apsaimniekošanas veidam un vietas mikroreljefam, tā ir piemērota pirmssējas apstrādei vai zālāja un citu augu nopļaušanai vai novākšanai, kā arī nav nepieciešams uzklāt augsni vai nolīdzināt augsnes virsmu, izmantojot šķūrēšanas vai iekrāvēju tehniku;

65.2. tajā nav krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu;

65.3. izmantojot to kā papuvi, nezāles tiek apkarotas un augi, arī tie, kas audzēti zaļmēslojumam, iestrādāti augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim. Par papuvi neuzskata zaļmēslojuma augu aizņemtu platību, kuru izmanto ganīšanai vai ražas novākšanai vai kurā augi attiecīgā termiņā nav iestrādāti augsnē. Šāda platība vienotajā iesniegumā deklarējama ar tajā audzētā kultūrauga aprakstam atbilstošu kultūrauga kodu. Ja papuves aizņemtā platība iepriekšējā gadā deklarēta kā ilggadīgais zālājs, to mehāniski apstrādā līdz kārtējā gada 30. maijam. Nav pieļaujama ilggadīgo zālāju pārveidošana par papuvi, ja Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par trim vai vairāk procentiem.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

66. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 4. panta 2. punkta "a" apakšpunktam aramzemē sēti zālāji, tīrsējā sēti tauriņzieži un ilggadīgie zālāji ir uzturēti ganīšanai piemērotā stāvoklī, ja tie līdz kārtējā gada 15. augustam ir noganīti vai nopļauti un nopļautā zāle ir novākta neatkarīgi no pļaušanas reižu skaita, izņemot:

66.1. aramzemē sētos zālājus, tīrsējā sētus tauriņziežus un ilggadīgos zālājus, kas izmantojami biškopībā nektāra vākšanai vai ārstniecības augu vākšanai, ja tie ir nopļauti un novākti līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.2. ilggadīgos zālājus, kas atzīti par bioloģiski vērtīgiem zālājiem vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgiem Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopiem un putnu dzīvotnēm, ja tie ir noganīti vai nopļauti un novākti, izvēloties augsnes mitruma apstākļiem piemērotu pļaušanas tehniku, līdz kārtējā gada 15. septembrim;

66.3. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un kārtējā gadā ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā, ja tie ir nokulti līdz kārtējā gada 1. oktobrim;

66.4. zālājus un tīrsējā sētus tauriņziežus, kas tiek izmantoti zālāju sēklaudzēšanai un iesēti kārtējā gadā bez virsauga, ja tie nākamajā gadā līdz 1. jūnijam ir pieteikti lauku apskatei Valsts augu aizsardzības dienestā;

66.5. platību, ko aizņem enerģijas ieguvei audzēta klūdziņprosa un miežabrālis, kuru ziedēšanas fāze ir sasniegta iepriekšējā gadā, ja šī platība ir nopļauta un novākta līdz kārtējā gada 1. maijam;

66.6. tīrsējā sētus tauriņziežus, kas pieteikti atbalstam aktivitātē "Saudzējošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, administrēšanu un uzraudzību vides, klimata un lauku ainavas uzlabošanai 2014.–2020. gada plānošanas periodā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

66.1 Tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sētu nektāraugu aizņemtu platību šo noteikumu 66. punkta izpratnē neuzskata par aramzemē sētu zālāju vai ilggadīgo zālāju.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

67. Ilggadīgo stādījumu platība ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja rindstarpas, kuru platums pārsniedz vienu metru, tiek izpļautas vai mehāniski apstrādātas un nokaltušie ilggadīgo stādījumu koki vai krūmi aizvākti līdz kārtējā gada 15. septembrim.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

68. Atbalsttiesīgajā platībā var iekļaut grāvjus, dzīvžogus un koku rindas, kas nav platākas par diviem metriem.

69. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – koku un krūmu puduri, kuru platība nepārsniedz 0,01 hektāru, – ir identificēti un atrodas gan uz aramzemes, gan ilggadīgo zālāju vai ilggadīgo stādījumu platības, šo ainavas elementu aizņemtā platība tiek attiecināta uz attiecīgo zemes izmantošanas veidu proporcionāli to aizņemtajai platībai.

70. Ja atbalsttiesīgie ainavas elementi – atsevišķi augoši koki – ir identificēti un atrodas uz robežas starp lauksaimniecības zemes platību ar dažādu izmantošanas veidu, ainavas elementu aizņemto platību sadala vienādi starp katru attiecīgo zemes platību.

71. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

72. Ja vienā lauku blokā starpība starp tā platību un lauku platības kopsummu, ko vienotajā iesniegumā ir pieteicis viens vai vairāki lauksaimnieki, nepārsniedz 0,1 hektāru, bet ne vairāk kā vienu procentu no lauku bloka platības, lauku platību proporcionāli samazina, ja vien lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. septembrim nav iesniedzis Lauku atbalsta dienestā pierādījumu par to, ka viņa īpašumā vai valdījumā esošo lauksaimniecības zemes platību ir deklarējis cits lauksaimnieks.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

73. Lauksaimniecības zemes platībā neiekļauj cilvēka radītas konstrukcijas un objektus, īpaši būves, celtnes, ceļus, akmeņu krāvumus un pastāvīgus dīķus.

8. Savstarpējā atbilstība

74. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 93. pantam obligātās apsaimniekošanas prasības ir noteiktas šo noteikumu 5. pielikumā.

75. Ja lauksaimnieks neievēro kādu šo noteikumu 76. punktā minēto laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumu un šo noteikumu 5. pielikumā minēto obligāto apsaimniekošanas prasību, šo noteikumu 2. punktā minētā atbalsta apmēru (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu) samazina atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 97. pantam.

8.1. Laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumi

76. Atbilstoši regulas Nr. 1306/2013 94. panta prasībām lauksaimnieks ievēro šādus lauksaimniecības zemes laba lauksaimniecības un vides stāvokļa nosacījumus:

76.1. nelieto mēslošanas līdzekļus 10 metru platā joslā gar ūdensobjektu, kas noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru un ūdenstilpju klasifikatoru;

76.2. ir saņēmis ūdens resursu lietošanas atļauju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens resursu lietošanas atļauju, ja, veicot lauksaimnieciskas darbības, apūdeņošanā izmanto vairāk nekā 10 kubikmetru virszemes vai pazemes ūdeņu diennaktī;

76.3. tieši vai netieši neievada pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus, biocīdus, ja nav saņemta atbilstoša atļauja atbilstoši normatīvajiem aktiem par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī. Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu noplūdi pazemes ūdeņos. To tvertnēm, konteineriem un iepakojumam ir jābūt cieši noslēgtiem, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos glabā uz pamata, kurā nav plaisu, lai nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai nogulumiežiem;

76.4. lauksaimniecības zemes daļu, kuras nogāzes garums ir vismaz 20 metru un slīpums ir lielāks par 10 grādiem, no kārtējā gada 1. oktobra līdz nākamā gada 31. martam nodrošina vismaz ar minimālu kultūraugu veģetāciju vai saglabā rugaini;

76.5. lauksaimniecības zemē kopj savā atbildībā esošo meliorācijas sistēmu, nodrošinot tās darbību, saglabāšanu un zemes mitruma režīma regulēšanu:

76.5.1. ūdensnoteku un novadgrāvju gultnēs vismaz viena metra platumā novāc kokus un krūmus, to atvases nopļauj vismaz vienu reizi divos gados, izvāc grunts ieskalojumus, sadzīves atkritumus, kritušus kokus, piesērējumus un bebru aizsprostojumus, kas traucē ūdens plūsmu gultnē;

76.5.2. drenu sistēmā drenu akas nosedz ar vāku, iztīra drenu akas piesērējumu, kā arī drenu kolektoru iztekas no sanesumiem un novāc kokaugus ap drenu kolektoru iztekām vismaz piecu metru attālumā uz katru pusi no iztekas;

76.6. rugaini vai sauso zāli nededzina uz lauka;

76.7. saglabā un nepieļauj dabas pieminekļu – dižakmeņu, aizsargājamu koku un aleju – iznīcināšanu vai bojāšanu, ja tie aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

76.8. lauksaimniecības zemes platībā esošos invazīvos latvāņu ģints augu sugas augus nopļauj līdz brīdim, kad tiem veidojas ziedkopas;

76.9. laikposmā no 15. marta līdz 31. jūlijam necērt un negriež dzīvžogus un kokus, izņemot ilggadīgos stādījumus, platībā, kas atrodas īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, un no 1. aprīļa līdz 30. jūnijam – pārējās teritorijās.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

8.2. Savstarpējās atbilstības kontroles sistēma

77. Lauksaimnieku, kas pretendē uz šo noteikumu 2. punktā minēto atbalstu (izņemot šo noteikumu 2.17. apakšpunktā minēto maksājumu), izraugās pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 96. panta nosacījumiem. Pārbaudi veic normatīvajos aktos par Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda, Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai, Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda, kā arī par valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku un zivsaimniecības attīstībai finansējuma administrēšanu 2014.–2020. gada plānošanas periodā noteiktās kompetentās kontroles iestādes.

78. Lauksaimnieks nodrošina iespēju kompetentajām kontroles iestādēm veikt saimniecībā savstarpējās atbilstības pārbaudes un pēc pieprasījuma uzrāda pārbaudei nepieciešamos dokumentus.

79. Par obligāto apsaimniekošanas prasību pārbaudi saimniecībā kompetentā kontroles iestāde saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 72. pantu sagatavo kontroles ziņojumu.

80. Lauksaimnieks 10 darbdienu laikā pēc šo noteikumu 79. punktā minētā ziņojuma saņemšanas var iesniegt kompetentajā kontroles iestādē kontroles ziņojuma precizējumus.

81. Par tīšu pārkāpumu regulas Nr. 1306/2013 99. panta 3. punkta izpratnē atzīst pārkāpumu, kas rada apdraudējumu sabiedrības vai dzīvnieku veselībai vai kura dēļ trešajām personām rodas finansiāli zaudējumi vai papildu izmaksas, lai novērstu pārkāpuma sekas.

9. Vienotais platības maksājums

82. Vienoto platības maksājumu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. pantu un regulas Nr. 639/2014 35. pantu.

83. Pretendējot uz vienoto platības maksājumu, lauksaimnieks kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz šādus dokumentus:

83.1. Lauku atbalsta dienesta sagatavoto lauku bloku karti, kurā atzīmē vienotajā iesniegumā deklarēto lauksaimniecības zemes platību un ekoloģiski nozīmīgo platību;

83.2. īscirtmeta atvasāju sugu stādu izcelsmes apliecinājumu (kopiju), ja atbalstam piesaka šo noteikumu 64. punktā minētās īscirtmeta atvasāju sugas;

83.3. informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums), ja lauksaimnieks pretendē arī uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem un audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei vai ja aramzemes platība ir vismaz 10 hektāru.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

84. Vienotā platības maksājuma likmi Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu.

10. Papildu nosacījumi tiešo maksājumu piešķiršanai par kaņepju platību

85. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz vienoto platības maksājumu, mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumu un brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 45. pantu ir iekļauta kaņepju tetrahidrokanabinola (turpmāk – THC) monitoringā.

86. Lauksaimniecības zemi ar vienlaidu platību, kas nav mazāka par 0,3 hektāriem, vienotajā iesniegumā deklarē, norādot kaņepēm atbilstošu zemes izmantošanas veidu un kodu (2. pielikums), un norāda kā vienu lauku, kurā iesētas vienas atbalsttiesīgas kaņepju šķirnes sertificētas sēklas. Lauksaimnieks, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, papildus vienotajam iesniegumam Lauku atbalsta dienestā līdz kārtējā gada 22. maijam iesniedz:

86.1. vienotajam platības maksājumam pieteiktās kaņepju sējplatības deklarāciju (7. pielikums) ar informāciju par kaņepju sējplatību, iesēto kaņepju šķirnēm un izsēto sēklu apjomu (kg/ha);

86.2. katras iesētās kaņepju sēklas šķirnes iepakojuma oficiālās etiķetes oriģinālu, kurā norādītais sēklas daudzums atbilst deklarācijā minētajam izsētajam kaņepju sēklu daudzumam (minimālais kaņepju izsējamais daudzums ir 15 kg/ha).

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

87. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūnijam Valsts augu aizsardzības dienestā iesniedz personīgi vai elektroniska dokumenta veidā atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu vai nosūta pa pastu iesniegumu platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā (8. pielikums).

88. Lauksaimnieks līdz kārtējā gada 30. jūnijam saskaņā ar Valsts augu aizsardzības dienesta sniegto maksas pakalpojumu cenrādi un atbilstoši tā izsniegtajam rēķinam veic maksājumu par platību iekļaušanu kaņepju THC monitoringā, ieskaitot naudu rēķinā norādītajā kontā.

89. Valsts augu aizsardzības dienestam ir tiesības anulēt platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā kārtējā gadā, neatmaksājot par platības iekļaušanu kaņepju THC monitoringā samaksāto naudu, ja šo noteikumu 87. punktā minētajā iesniegumā ir sniegta nepatiesa informācija par kaņepju platību vai nav veikta samaksa par visu norādīto kaņepju platību.

90. Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu izraugās lauksaimnieku, kas pretendē uz vienoto platības maksājumu par kaņepju platību, lai veiktu pārbaudi viņa saimniecībā. Pārbaudi veic Valsts augu aizsardzības dienesta amatpersona.

91. Valsts augu aizsardzības dienests par plānoto pārbaudi informē lauksaimniekus, kuru saimniecības izraudzītas pārbaudei saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 30. panta "g" apakšpunktu un 34. panta 2. punktu. Lai īstenotu pārbaudi saimniecībā, lauksaimnieks Valsts augu aizsardzības dienestu informē par kaņepju ziedēšanas sākumu.

11. Maksājums par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi

92. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļu un regulas Nr. 639/2014 3. nodaļu.

93. Atbalsta likmi maksājumam par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi aprēķina Lauku atbalsta dienests saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 9. punkta otro daļu.

94. Maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi ir tiesīgs saņemt lauksaimnieks, kuram izsniegts sertifikāts par bioloģiskās lauksaimniecības atbilstību vai izziņa par pārejas perioda uz bioloģisko lauksaimniecību uzsākšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par bioloģiskās lauksaimniecības uzraudzības un kontroles kārtību un kura bioloģiskajai ražošanai izmantojamā lauksaimniecības zeme saskaņā ar kontroles iestādes apliecinājumu atbilst Padomes 2007. gada 28. jūnija Regulas Nr. 834/2007 par bioloģisko ražošanu un bioloģisko produktu marķēšanu un par Regulas (EEK) Nr. 2092/91 atcelšanu (turpmāk – regula Nr. 834/2007) 11. pantam.

95. Saimniecībā, kurā bioloģiskās saimniekošanas metodes izmanto tikai daļā no saimniecības lauksaimniecības zemes, regulas Nr. 1307/2013 44. un 46. pantā minētos platības sliekšņus attiecina uz to saimniecības lauksaimniecības zemes platību, ko neizmanto bioloģiskajai ražošanai saskaņā ar regulas Nr. 834/2007 11. pantu.

96. Lauksaimnieks, kam ir tiesības uz maksājumu par klimatam un videi labvēlīgu lauksaimniecības praksi, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 43. panta 11. punktu var atteikties no minētajām tiesībām, izdarot par to atzīmi vienotajā iesniegumā. Atteikuma gadījumā lauksaimnieks nodrošina regulas Nr. 1307/2013 III sadaļas 3. nodaļas prasību izpildi visā savas saimniecības atbalsttiesīgajā lauksaimniecības platībā.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

11.1. Kultūraugu dažādošana

97. Kultūraugu dažādošanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. pantu un regulas Nr. 639/2014 40. pantu.

98. Kultūraugu saraksts atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a", "b" un "d" apakšpunktam ir noteikts šo noteikumu 9. pielikumā.

99. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 1. punktam kultūraugi vai to augu atliekas atrodas uz lauka no 15. jūnija līdz 31. augustam.

100. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 40. panta 3. punktam visus kultūraugus, kas audzēti, izmantojot sēklu maisījumu, uzskata par kultūraugu maisījumu.

100.1 Lai izpildītu kultūraugu dažādošanas prasības, tīrsējā sētus tauriņziežus var uzskatīt par atsevišķu kultūraugu saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" apakšpunktu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

101. Deklarējot kultūraugus ar nosaukumu "Pārējie citur neminēti kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē" vai "Dažādi kultūraugi nelielā platībā jeb vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha", lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz papildu deklarāciju, norādot informāciju par katru kultūraugu atsevišķi atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību.

102. Dažādu kultūraugu īpatsvara aprēķināšanai kultūrauga aizņemtajā platībā ietver ainavas elementus, kas ir daļa no atbalsttiesīgās platības saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 9. pantu.

103. Kultūraugu dažādošanas prasību uzskata par izpildītu, ja pēc vienotā iesnieguma iesniegšanas un kultūraugu deklarēšanas nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ kultūraugu sēklas neuzdīgst vai tiek kavēta kultūrauga augšana, vai kultūrauga sējums tiek iznīcināts, ja pārbaudēs tiek konstatēts, ka kultūraugu dažādošanas prasība ir izpildīta ar citiem kultūraugiem, nevis vienotajā iesniegumā deklarētajiem, izņemot gadījumus, ja deklarētais kultūraugs ietekmē kultūraugu dažādošanas vai ekoloģiski nozīmīgas platības izveides prasības atbrīvojuma piemērošanu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

11.2. Aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji

104. Aizsargājamu ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktu un regulas Nr. 639/2014 42. pantu.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

105. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 1. punktam aizsargājamie ekoloģiski jutīgie ilggadīgie zālāji ir zālāji, kas atzīti par Eiropas Savienības nozīmes zālāju biotopu un Eiropas Savienības nozīmes putnu dzīvotni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo biotopu veidu sarakstu, par īpaši aizsargājamo sugu un ierobežoti izmantojamo īpaši aizsargājamo sugu sarakstu, par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu, par Latvijā sastopamo Eiropas Savienības prioritāro sugu un biotopu sarakstu, par to Eiropas Kopienā nozīmīgu dzīvnieku un augu sugu sarakstu, kurām nepieciešama aizsardzība, un to dzīvnieku un augu sugu indivīdu sarakstu, kuru ieguvei savvaļā var piemērot ierobežotas izmantošanas nosacījumus.

106. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus kārtējā gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībām, kas pēc stāvokļa iepriekšējā gada 31. decembrī ir kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē, izmantojot Dabas aizsardzības pārvaldes dabas datu pārvaldības sistēmas "Ozols" datus.

106.1 Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 1. februārim papildina lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku karti ar ilggadīgo zālāju platībām, kurām kopš iepriekšējā gada 1. februāra piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss, norādot lauku bloku kartes papildināšanas datumu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.2 Lauksaimnieki līdz kārtējā gada 1. aprīlim rakstiski informē Dabas aizsardzības pārvaldi par tām ilggadīgo zālāju platībām, kurām laikposmā no kārtējā gada 1. janvāra līdz 1. februārim Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pirmo reizi piešķirts ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statuss un kuras apartas vai pārveidotas par cita lietojuma zemi gada laikā pirms kārtējā gada 1. februāra.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.3 Dabas aizsardzības pārvalde, izvērtējot lauksaimnieku sniegto informāciju un Lauku atbalsta dienesta rīcībā esošo informāciju par deklarēto zemes lietošanas veidu un, ja nepieciešams, veicot pārbaudi dabā, no jauna novērtē ekoloģiski jutīgu ilggadīgo zālāju statusu un precizē robežas.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.4 Šo noteikumu 106.2 punktā minētā kārtība netiek piemērota no dienas, kad Lauku atbalsta dienests saskaņā ar šo noteikumu 111. punktu ir aprēķinājis un oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicējis informāciju par to, ka šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība ir samazinājusies par trim vai vairāk procentiem.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

106.5 Dabas aizsardzības pārvalde nekavējoties informē Lauku atbalsta dienestu par tās pieņemtajiem lēmumiem, kas paredz ekoloģiski jutīga ilggadīgā zālāja statusa atcelšanu noteiktās platībās, kurās zālāja statuss ir mainīts no lauksaimnieka rīcības un lēmumiem neatkarīgu apstākļu dēļ, tostarp ja zālāja apsekošanas laikā konstatēta tā zelmeņa botāniskā sastāva pārmaiņas dabisku procesu ietekmē vai attiecīgajā platībā ir paredzēta sabiedriskas nozīmes infrastruktūras objektu izveide. Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz minētajiem Dabas aizsardzības pārvaldes pieņemtajiem lēmumiem, aktualizē informāciju lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

107. Šo noteikumu 105. un 106. punktā noteiktajā aizsargājamo ekoloģiski jutīgo ilggadīgo zālāju platībā netiek iekļauta zālāju aizņemtā platība, kas atrodas kādā no ekspluatācijas aizsargjoslām saskaņā ar normatīvajiem aktiem par aizsargjoslām.

108. Lauksaimniekam, kas deklarētajā platībā ir uzaris aizsargājamos ekoloģiski jutīgos ilggadīgos zālājus vai tos pārveidojis citos zemes izmantošanas veidos, pēc šādas rīcības konstatēšanas līdz nākamā gada 9. jūnijam ir pienākums attiecīgo platību atkal pārveidot par ilggadīgo zālāju.

11.3. Ilggadīgo zālāju saglabāšana

109. Ilggadīgo zālāju saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2., 3., 4. un 5. punktu un regulas Nr. 639/2014 44. pantu.

109.1 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kura iepriekšējā gadā tika deklarēta kā ilggadīgais zālājs, vienotajā iesniegumā deklarē kā ilggadīgo zālāju.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

109.2 Lauksaimniecības zemi, kurā kārtējā gadā sēj vai audzē stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus un kurā vismaz piecus iepriekšējos gadus pēc kārtas audzēja dabiski veidojušās (pašiesējušās) vai kultivētas (sētas) stiebrzāles vai citus lopbarības zālaugus (arī tad, ja šajā laikposmā zālāju platība, izņemot aizsargājamo ekoloģiski jutīgo zālāju platību, bija uzarta un sākotnēji augušās zāles lopbarības vietā ir iesēta cita zāles lopbarība), vienotajā iesniegumā kārtējā gadā deklarē kā ilggadīgo zālāju.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

109.3 Ja lauksaimniecības zemes platība gadā pirms un pēc nedeklarēšanas perioda vienotajā iesniegumā ir deklarēta kā stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemta platība atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumā minētajiem kultūraugu kodiem 710 vai 720, to uzskata par stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu aizņemtu platību tajā gadā, kad šī platība netiek deklarēta vienotajā iesniegumā.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

110. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punkta nosacījumus piemēro attiecībā uz valsts kopējo lauksaimniecības zemi.

111. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 45. panta 2. punktam un regulas Nr. 639/2014 43. pantam Lauku atbalsta dienests aprēķina un katru gadu līdz 20. augustam oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" publicē informāciju par:

111.1. ilggadīgo zālāju platības īpatsvaru kārtējā gadā;

111.2. ilggadīgo zālāju atsauces platības un kārtējā gada ilggadīgo zālāju platības īpatsvara attiecības izmaiņām.

112. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

113. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

114. Ja šo noteikumu 111.2. apakšpunktā minētā attiecība valstī ir samazinājusies vairāk nekā par pieciem procentiem:

114.1. lauksaimniekam ir aizliegts pārveidot ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi;

114.2. Lauku atbalsta dienests līdz kārtējā gada 30. septembrim saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 44. panta 2. un 3. punktu informē lauksaimnieku, kas iepriekšējo divu gadu laikā ir pārveidojis ilggadīgo zālāju platību par citām vajadzībām izmantojamu zemi, ka viņam ir pienākums pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību, norādot attiecīgās platības lielumu;

114.3. lauksaimnieks atjauno ilggadīgo zālāju platību līdz nākamā gada 9. jūnijam pēc šādas prasības saņemšanas.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

114.1 Prasība pārveidot citām vajadzībām izmantojamu zemi par ilggadīgo zālāju platību neattiecas uz lauksaimniekiem, kuri atbilstoši tiešās vai netiešās pārvaldes iestādes lēmumam par zemes izmantošanas veida maiņu ilggadīgo zālāju platību ir pārveidojuši par zemi, kas nav izmantojama lauksaimniecībā, vai šo platību ir apmežojuši.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

11.4. Ekoloģiski nozīmīga platība

115. Ekoloģiski nozīmīgas platības izveides vai saglabāšanas prasību piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. pantu un regulas Nr. 639/2014 45. un 48. pantu.

116. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktam ekoloģiski nozīmīga platība ir:

116.1. papuvē esoša zeme, kas tiek uzturēta vismaz sešus mēnešus pēc kārtas kārtējā gadā un vismaz līdz kārtējā gada 15. jūlijam;

116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kas aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu;

116.3. zeme 0,01 līdz 0,3 hektāru platībā, ko aizņem grupā augoši koki un koku un krūmu puduri;

116.4. 1–20 metru platas laukmales, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un tās var appļaut. Ja laukmali aizņem zālaugu sugas augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs;

116.5. dīķi 0,01 līdz 0,1 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10 metru platā joslā;

116.6. (svītrots no 01.01.2016. ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613, sk. grozījumu 2. punktu);

116.7. zeme, ko aizņem līdz kārtējā gada 15. septembrim labības vai labības un proteīnaugu pasējā sētas šādas stiebrzāles tīrsējā vai maisījumā – daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

116.8. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi – lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete un soja. Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošajiem kultūraugiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā;

116.9. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi – vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi vai vasaras vīķi, kas iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim, ja sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja vienotajā iesniegumā par kārtējo un iepriekšējo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs un starpkultūras augs pieder pie atšķirīgām sugām. Starpkultūru sēklu maisījumā katra kultūrauga sēklu masas īpatsvars veido vismaz 20 procentus vai katra kultūrauga skaita īpatsvars veido vismaz 20 procentus.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

117. Aprēķinot platību, ko aizņem ekoloģiski nozīmīgas platības veidi saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 3. punktu, izmanto šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus.

118. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 7. punktu regulas Nr. 1307/2013 46. panta 1. punkta prasību 2015., 2016. un 2017. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas šo noteikumu 11. pielikumā minētajos pagastos vai novados.

119. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem (laukmali, dīķi vai koku un krūmu grupu), neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; grozījums par vārda "buferjoslu" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

120. Lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz pierādījumu par to, ka platība, ko aizņem šo noteikumu 116.2., 116.3. un 116.5. apakšpunktā minētie ainavu elementi, ir viņa īpašumā vai lietošanā pēc stāvokļa kārtējā gada 15. jūnijā.

121. Dīķus un koku un krūmu grupas uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja:

121.1. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai šie ainavas elementi robežojas ar aramzemi vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;

121.2. starp dīķi un aramzemi vai starp koku un krūmu grupu ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; grozījums 121.2. apakšpunktā par vārdu "vai buferjosla" svītrošanu stājas spēkā 01.01.2016., sk. grozījumu 2. punktu)

122. Laukmales un aizsargājamās koku alejas saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punktu uzskata par saimniecības aramzemei blakusesošu ekoloģiski nozīmīgu platību, ja to garākā mala robežojas ar saimniecības aramzemes lauka malu vai ja aizsargājamo koku aleja atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

123. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

124. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

124.1 Ja pārbaudē uz vietas saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski nozīmīgas platības veids neatbilst situācijai dabā vai ja netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par ekoloģiski nozīmīgu platību, vai ja deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad lauksaimnieka rīcībā esošu platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu deklarētās ekoloģiski nozīmīgas platības lieluma sasniegšanai trūkstošo platību. Grupā augošus kokus, koku un krūmu pudurus, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes brīdī ir identificējami saimniecībā un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai valdījumā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

12. Maksājums gados jauniem lauksaimniekiem

125. Maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt lauksaimnieks par savas pirmās dibinātās lauku saimniecības platību vai tādas kontrolē esošās lauku saimniecības platību, ar kuru ir pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot, ka viņš pretendē uz attiecīgo maksājumu. Par kontrolē esošu lauku saimniecību, ar kuru pārņemta pirmā dibinātā saimniecība, ir tiesības saņemt maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem, ja tā izveidota:

125.1. mainot pirmās dibinātās saimniecības juridisko statusu;

125.2. pārņemot pirmās dibinātās saimniecības īpašumā esošo lauksaimniecības zemi, un ja:

125.2.1. tiek likvidēta tā juridiskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, vai ne vēlāk kā dienu pirms pieteikšanās maksājumam gados jauniem lauksaimniekiem tiek uzsākts saimniecības likvidācijas process, to pabeidzot ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 15. oktobrim;

125.2.2. fiziskā persona, kas pārvaldīja pirmās dibinātās saimniecības lauksaimniecības zemi, nepiesakās valsts vai Eiropas Savienības atbalstam lauksaimniecībai.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

126. Regulas Nr. 1307/2013 50. panta 2. punkta "a" apakšpunkta izpratnē fiziska persona pirmo reizi saimniecības vadītāja statusā dibina lauku saimniecību, kad attiecīgā persona vai tās kontrolē esošā zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība pirmo reizi veic vienu no šādām darbībām:

126.1. iesniedz iesniegumu valsts vai Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai saņemšanai;

126.2. deklarē lauksaimnieciskās darbības ieņēmumus Valsts ieņēmumu dienestā;

126.3. lauksaimniecisko darbību deklarē Valsts ieņēmumu dienestā kā personas saimnieciskās darbības jomu vai veidu.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

127. Regulas Nr.  639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē:

127.1. viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tam pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības;

127.2. viens vai vairāki jauni lauksaimnieki vienpersoniski, reāli un ilgstoši kontrolē individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības vienīgie īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības;

127.3. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tiem kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un saglabājas paraksta tiesības.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

127.1 Vienotajā iesniegumā norāda šo noteikumu 127. punktā minēto jauno lauksaimnieku vārdu, uzvārdu un personas kodu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

127.2 Regulas Nr.  639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalsta saņemšanai 2015. un 2016. gadā, viens jaunais lauksaimnieks reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tam pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un ir paraksta tiesības.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

127.3 Regulas Nr. 639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē individuālajā (ģimenes) uzņēmumā vai zemnieku saimniecībā, kas apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta saņemšanai 2015. un 2016. gadā, jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē tās lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tie ir individuālā (ģimenes) uzņēmuma vai zemnieku saimniecības īpašnieki un tiem ir paraksta tiesības. Kontrole var tikt īstenota vienpersoniski vai kopīgi ar personām, kas neatbilst gados jauna lauksaimnieka nosacījumiem.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

127.4 Regulas Nr.  639/2014 49. panta 1. punkta "b" apakšpunkta izpratnē kapitālsabiedrībā, kas apstiprināta gados jauniem lauksaimniekiem atbalsta saņemšanai 2015. un 2016. gadā, vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tiem kopā pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jauniem lauksaimniekiem turpmākajos gados vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem kārtējā gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim pieder vismaz 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi – vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī saglabājas paraksta tiesības.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

128. Ja jaunais lauksaimnieks vienā dienā ir dibinājis vairākas tā kontrolē esošas saimniecības, maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir tikai par vienas saimniecības platību, kuru norāda lauksaimnieks, vai nepiešķir nevienai no saimniecībām, ja tiek konstatēta mākslīgu nosacījumu radīšana saskaņā ar regulas Nr. 1306/2013 60. pantu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

129. Valsts ieņēmumu dienests pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma sniedz informāciju par šo noteikumu 126.2. un 126.3. apakšpunktā minēto datu atbilstību.

130. Maksājuma summu gados jauniem lauksaimniekiem Lauku atbalsta dienests aprēķina saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 50. panta 8. punktu.

131. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 50. panta 9. punktam maksājumu gados jauniem lauksaimniekiem piešķir vienam atbalsta saņēmējam par ne vairāk kā 90 hektāriem.

131.1 Atbalstu gados jauniem lauksaimniekiem var saņemt individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieku saimniecība vai kapitālsabiedrība ne vairāk kā piecus gadus un ne ilgāk kā līdz gadam, pēc kura individuālo (ģimenes) uzņēmumu, zemnieku saimniecību vai kapitālsabiedrību vairs nekontrolē neviens jaunais lauksaimnieks, kurš to kontrolēja no 22. maija līdz 31. decembrim gadā, kad tā pirmo reizi tika apstiprināta gados jaunu lauksaimnieku atbalstam.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts

132. Brīvprātīgu saistīto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, ja tas līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, norādot izvēlēto brīvprātīgā saistītā atbalsta veidu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

132.1 Brīvprātīga saistītā atbalsta maksimālais apmērs ir noteikts šo noteikumu 14.1 pielikumā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

13.1. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par slaucamām govīm

133. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm piešķir, ja:

133.1. tās ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

133.2. tās ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā;

133.3. pārraudzības gadā (no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim) noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 5500 kilogramu vai govij bioloģiskā saimniecībā – 4500 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā (no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim) un kuru pārraudzība veikta vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159; MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

134. Lauksaimnieks nodrošina piena izslaukuma kontroli, datu sagatavošanu un uzglabāšanu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par slaucamo govju pārraudzības kārtību. Lauksaimnieks izveido un veic saimniecības piena izmantošanas uzskaiti (tai skaitā par pienu, kas izmantots pašpatēriņam, dzīvnieku barošanai, realizācijai, pārstrādei uz vietas saimniecībā vai kas iznīcināts), izmantojot elektroniskos datu uzglabāšanas līdzekļus vai iekārtojot uzskaites žurnālu, kurā informācija sakārtota hronoloģiskā secībā pēc piena izmantošanas datuma, tostarp pēc kontroles datuma, pēc piena piegādes datuma ar ziņām par piena pircēju un piegādāto piena daudzumu un pēc piena pārstrādes datuma, ja piens tiek pārstrādāts saimniecībā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

135. Atbilstoši regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktam atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo brīvprātīga saistītā atbalsta apmēru par slaucamām govīm ar slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

136. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par slaucamām govīm, un slaucamo govju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

137. Potenciāli atbalsttiesīgās slaucamās govis, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par slaucamām govīm, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

138. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 133. apakšpunktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot saimniecību piena izslaukuma kontroles datu, piena realizācijas un izmantošanas datu uzskaiti, kā arī atbilstību dzīvnieku identificēšanas un reģistrēšanas prasībām. Lauksaimniecības datu centrs sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā minēto kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

139. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par slaucamām govīm pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

140. Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm un to rezultātiem saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu.

13.2. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par kazām

141. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas kazu mātes.

142. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām piešķir, ja tās:

142.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

142.2. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija;

142.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

143. Atbalsta likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar kazu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

144. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par kazām, un kazu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

145. Potenciāli atbalsttiesīgās kazas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b"apakšpunktam uzskata par kazām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

146. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

147. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par kazām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

148. Lai pārliecinātos par saimniecību atbilstību šo noteikumu 141. un 142. punktā minētajām prasībām, Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic saimniecībās pārbaudes, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 43. pantu sagatavo kontroles ziņojumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

13.3. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par liellopiem

149. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par šādiem šo noteikumu 12. pielikumā minētajiem gaļas šķirnes vai kombinētās (piena–gaļas) šķirnes liellopiem vai krustojumā ar šo šķirņu dzīvnieku iegūtajiem liellopiem:

149.1. teli – sieviešu kārtas liellopu, kas vēl nav atnesusies, kārtējā gada laikā saimniecībā ir sasniegusi 16 mēnešu vecumu un ir turēta sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

149.2. bulli vai vērsi, kas kārtējā gada laikā saimniecībā sasniedzis 16 mēnešu vecumu un ir turēts sešus mēnešus ilgu turēšanas periodu, kas noslēdzas 16 mēnešu vecuma sasniegšanas dienā;

149.3. zīdītājgovi, ko neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai, un kura ir turēta lauksaimnieka ganāmpulkā sešus mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 15. maija.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205)

150. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem piešķir par liellopu, ja tas ir reģistrēts un apzīmēts un par to ir sniegta informācija normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteiktajā kārtībā.

(Grozīts ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

151. Brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar to dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

152. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par liellopiem, un to liellopu sarakstu, par kuriem attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

153. Potenciāli atbalsttiesīgus liellopus, attiecībā uz kuriem konstatē, ka tie ir nepareizi identificēti vai reģistrēti dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par liellopiem, attiecībā uz kuriem ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

154. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 149. un 150. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 42. un 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu.

155. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

156. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par liellopiem piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

13.4. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par aitām

157. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām var saņemt lauksaimnieks, ja laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ganāmpulkā ir vismaz trīs atbalsttiesīgas aitu mātes.

158. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām piešķir, ja tās:

158.1. laikposmā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim ir atnesušās;

158.2. pieder pie gaļas šķirnes vai kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes (13. pielikums) vai ir iegūtas, krustojot ar kādu no minētajām šķirnēm;

158.3. ir reģistrētas un apzīmētas un par tām ir sniegta informācija saskaņā ar normatīvajos aktos par lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanu un reģistrēšanu noteikto kārtību;

158.4. ir turētas lauksaimnieka ganāmpulkā trīs mēnešus pēc kārtas, sākot no kārtējā gada 1. jūlija.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr. 205; MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

159. Brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām likmi saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālā atbalsta apmēru ar dzīvnieku skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

160. Informāciju par lauksaimniekiem, kas var saņemt brīvprātīgu saistīto atbalstu par aitām, un aitu sarakstu, par kurām attiecīgajā gadā ir tiesības saņemt atbalstu, iegūst no Lauksaimniecības datu centra lauksaimniecības dzīvnieku reģistra.

161. Potenciāli atbalsttiesīgās aitas, attiecībā uz kurām konstatē, ka tās ir nepareizi identificētas vai reģistrētas dzīvnieku identifikācijas un reģistrācijas sistēmā, atbilstoši regulas Nr. 809/2014 21. panta 4. punkta "b" apakšpunktam uzskata par aitām, attiecībā uz kurām ir konstatētas neatbilstības, kā minēts regulas Nr. 640/2014 31. pantā.

162. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām piemērošanai Lauksaimniecības datu centrs sniedz Lauku atbalsta dienestam tā pieprasīto informāciju par saimniecībās veiktajām pārbaudēm.

163. Lauksaimniecības datu centrs veic šo noteikumu 157. un 158. punktā minēto atbilstību pārbaudi saimniecībā un sagatavo regulas Nr. 809/2014 43. pantā noteikto kontroles ziņojumu, ko iesniedz Lauku atbalsta dienestā. Lauksaimniecības datu centrs saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 42. pantu veic pārbaudes saimniecībās, pārbaudot dzīvnieku un ganāmpulku reģistros esošās informācijas atbilstību situācijai saimniecībā, ja lauksaimnieks izmanto autorizēto Lauksaimniecības datu centra datubāzi, vai saimniecībā izveidoto reģistru informācijas atbilstību situācijai saimniecībā un Lauksaimniecības datu centra dzīvnieku un ganāmpulku reģistra informācijai.

164. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 33. pantam un 34. panta 3. punktam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par aitām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Lauksaimniecības datu centrā.

13.5. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par proteīnaugiem

165. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem var saņemt par kārtējā gada proteīnaugu platību:

165.1. ko aizņem tīrsējā sētas lauka pupas, zirņi, vīķi, lupīna, lucerna, austrumu galega, soja, kaņepes, sarkanais āboliņš, bastarda āboliņš vai baltais āboliņš;

165.2. ko aizņem maisījumos ar graudaugiem sēti zirņi vai vīķi, ja zirņu vai vīķu sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas īpatsvars ir lielāks par 50 procentiem;

165.3. kas nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

166. Lauksaimniekam ir tiesības pretendēt uz brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem par kaņepju platību, ja tā ir atbalsttiesīga vienotā platības maksājuma saņemšanai.

167. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par proteīnaugiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

167.1. kopējā proteīnaugu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

167.2. atbalstam pieteiktajā proteīnaugu platībā izaudzētie proteīnaugi netiek izmantoti enerģijas ieguvei.

168. Šo noteikumu 165.2. apakšpunktā minēto zirņu vai vīķu īpatsvaru nosaka Lauku atbalsta dienests, veicot pārbaudes saimniecībā.

169. Saimniecība, kurā audzē proteīnaugus arī enerģijas ieguvei, iesniedz informāciju par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidiem (6. pielikums) saskaņā ar šo noteikumu 83.3. apakšpunktu un nodrošina atsevišķu uzskaiti par visu saimniecībā iegūto proteīnaugu ieguvi un izlietošanu.

170. Lauku atbalsta dienests veic šo noteikumu 165. punktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās, pārbaudot deklarētās informācijas atbilstību situācijai dabā un uzskaitei saimniecībā, un sagatavo kontroles ziņojumu.

171. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par proteīnaugiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo proteīnaugu hektāru skaitu kārtējā gadā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

172. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

13.6. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par cietes kartupeļiem

173. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt lauksaimnieks, kas ar cietes ražotāju ir noslēdzis kartupeļu audzēšanas līgumu par noteiktu cietes kartupeļu stādījumu platību un noteikta kartupeļu daudzuma piegādi kārtējā gadā.

174. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par cietes kartupeļiem var saņemt, ja:

174.1. kopējā cietes kartupeļu viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

174.2. no viena hektāra novāktiem un cietes ražotājam piegādātiem cietes kartupeļiem ir iegūtas vismaz 3,5 tonnas kartupeļu cietes.

(Grozīts ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

175. Maksimālais hektāru skaits, par kuru lauksaimnieks ir tiesīgs saņemt atbalstu, nepārsniedz šo noteikumu 173. punktā minētajā līgumā noteikto cietes kartupeļu aizņemto hektāru skaitu un skaitu, ko nosaka, dalot ar trīs to kartupeļu cietes daudzumu, ko iegūst no kārtējā gada kartupeļu cietes ražotājam piegādātājiem kartupeļiem.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

175.1 Cietes ražotājs šo noteikumu 173. punktā minētā līguma kopiju līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

176. Šo noteikumu 175. punktā minēto kartupeļu cietes daudzumu tonnās nosaka Lauku atbalsta dienests, pamatojoties uz piegādāto kartupeļu kravas tīrsvaru un kartupeļiem noteikto zemūdens svaru, kas paziņots saskaņā ar šo noteikumu 178. punktu. Kartupeļu cietes daudzumu tonnās par katru piegādāto kravu aprēķina, dalot kartupeļu tīrsvaru (kilogramos) ar šo noteikumu 14. pielikumā norādīto zemūdens svaram atbilstošo kartupeļu daudzumu, kas nepieciešams vienas tonnas kartupeļu cietes iegūšanai.

177. Kartupeļu tīrsvaru, kas nepieciešams kartupeļu cietes daudzuma aprēķināšanai, cietes ražotājs norādītajā piegādes laikā un vietā nosaka šādi:

177.1. kartupeļu bruto svaru katrai kravai nosaka piegādes laikā, salīdzinot piekrauta un tukša transportlīdzekļa svaru;

177.2. kartupeļu tīrsvaru nosaka, ņemot paraugus kartupeļu pieņemšanas laikā. Pirms tukša transportlīdzekļa nosvēršanas to atbrīvo no zemes atliekām. Svara noteikšanai ņem vismaz 20 kilogramu smagu paraugu. Bumbuļus nomazgā, atbrīvo no svešķermeņiem un nosver vēlreiz. Reģistrēto svaru samazina par diviem procentiem, ņemot vērā ūdens daudzumu, kas absorbēts, bumbuļus mazgājot. Iegūto kopējo samazinājumu piemēro 1000 kilogramiem kartupeļu.

178. Cietes ražotājs un lauksaimnieks (kartupeļu piegādātājs) paraksta kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumentu trijos eksemplāros. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz lauksaimniekam kartupeļu piegādes brīdī, otru cietes ražotājs līdz kārtējā gada 1. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā, bet trešo uzglabā pats.

179. Kartupeļu pieņemšanas apliecinājumā norāda vismaz šādu informāciju:

179.1. piegādes datums;

179.2. apliecinājuma dokumenta numurs;

179.3. audzēšanas līguma numurs;

179.4. kartupeļu audzētāja vārds vai nosaukums un adrese;

179.5. transportlīdzekļa svars pēc ierašanās cietes ražotāja norādītajā piegādes vietā;

179.6. transportlīdzekļa svars pēc izkraušanas un atbrīvošanas no zemes atliekām;

179.7. piegādātās kravas bruto svars;

179.8. piegādātās kravas bruto svara samazinājums procentos, ievērojot svešķermeņu svaru un absorbētā ūdens svaru kartupeļu mazgāšanas laikā;

179.9. piegādātās kravas bruto svara samazinājums svešķermeņu svara dēļ;

179.10. piegādātās kravas kopējais kartupeļu tīrsvars;

179.11. 5050 gramu kartupeļu zemūdens svars;

179.12. kravas piegādātāja un kravas pieņēmēja paraksts.

180. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par cietes kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo cietes kartupeļu hektāru skaitu kārtējā gadā.

181. Cietes ražotājs piecas darbdienas pirms cietes kartupeļu pieņemšanas sezonas uzsākšanas informē par to Lauku atbalsta dienestu un nodrošina tam pieejamību pieņemšanas procesam un uzskaites informācijai.

182. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam saimniecībā pārbauda platības atbilstību šo noteikumu 174.1. apakšpunktam.

183. Lai Lauku atbalsta dienests pārliecinātos par cietes ražotājam piegādāto cietes kartupeļu daudzumu, lauksaimnieks pēc tā pieprasījuma iesniedz cietes kartupeļu pieņemšanas apliecinājuma dokumenta kopiju un nodrošina Lauku atbalsta dienestam pieejamību saimniecības uzskaites informācijai.

13.7. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētas sēklas kartupeļiem

184. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētas sēklas kartupeļiem var saņemt, ja:

184.1. attiecīgajā platībā ir iestādīti pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas pirmās paaudzes sēklas kartupeļi;

184.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla;

184.3. kopējā sēklas kartupeļu aizņemtā viena vai vairāku lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

184.4. (svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259).

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

185. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot sēklas kartupeļu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

185.1 Brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta sēklas kartupeļu lauku apskatei.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

185.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto sēklas kartupeļu apjomu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

185.3 (Svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

186. Sēklas kartupeļu platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par kartupeļu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par sēklas kartupeļu platību, par kuru konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

187. Valsts augu aizsardzības dienests veic šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minēto atbilstības nosacījumu pārbaudi saimniecībās.

188. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par kartupeļiem pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

189. Valsts augu aizsardzības dienests saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

189.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

189.2. kuras atbilst šo noteikumu 184.1. un 184.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

190. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētas sēklas kartupeļiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo sēklas kartupeļu aizņemto hektāru skaitu kārtējā gadā.

190.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 2. panta 1. un 2. punktu, kā arī ņemot vērā regulas Nr.  1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās sēklas kartupeļu platības sertificēts tikai neliels daudzums novākto kartupeļu – mazāk nekā 10,3 tonnas vidēji saimniecībā no viena hektāra.

(MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

13.8. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām

191. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām var saņemt, ja:

191.1. attiecīgajā platībā tiek audzēts pļavas timotiņš, pļavas auzene, hibrīdā airene, daudzziedu viengadīgā airene, sarkanā auzene, ganību airene, niedru auzene, pļavas skarene, kamolzāle, auzeņairene, sarkanais āboliņš, baltais āboliņš, austrumu galega, lucerna, bastarda āboliņš, facēlija, ragainie vanagnadziņi, zirņi, vīķi, lauka pupas vai lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā vai šaurlapu);

191.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

191.3. kopējā viena vai vairāku attiecīgo stiebrzāļu un lopbarības augu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

191.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām;

191.5. (svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259).

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

192. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot stiebrzāļu un lopbarības augu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā saskaņā ar šo noteikumu 132. punktu.

192.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas lauku apskatei.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

192.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

192.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

192.4 (Svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

193. Stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par lopbarības augu sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

194. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

195. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām pārbaudes izlasi un to saimniecību sarakstu, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

196. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

196.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

196.2. kuras atbilst šo noteikumu 191.1. un 191.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

197. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām stiebrzāļu un lopbarības augu sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

197.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 2. pantu, kā arī ņemot vērā regulas Nr.  1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās attiecīgās sugas sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra.

(MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

13.9. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par sertificētu labības sēklu

198. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par sertificētu labības sēklu var saņemt, ja:

198.1. attiecīgajā platībā tiek audzēti kvieši (Triticum aestivum L., Triticum spelta L.), rudzi (Secale cereale L.), tritikāle (Triticosecale Wittm), mieži (Hordeum vulgare L.), auzas (Avena sativa L., Avena byzantina K. Koch, Avena nuda L.) un griķi (Fagopyrum esculentum Moench);

198.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;

198.3. kopējā viena vai vairāku ar labības sēklu apsētu lauku atbalsttiesīgā platība, ko aizņem šajā punktā minētie kultūraugi, nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

198.4. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām;

198.5. (svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259).

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

199. Lauksaimnieks, Valsts augu aizsardzības dienestā piesakot labības sēklu platību lauku apskatei, sēklaudzēšanas lauku apskates pieteikumā norāda lauka numuru un lauka bloka numuru atbilstoši vienotajam iesniegumam, kas iesniegts Lauku atbalsta dienestā.

199.1 Brīvprātīgajam saistītajam atbalstam par sertificētu labības sēklu pieprasītā platība ir platība, kura vienotajā iesniegumā pieteikta attiecīgajam atbalstam un kura Valsts augu aizsardzības dienestā pieteikta labības sēklaudzēšanas lauku apskatei.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

199.2 Valsts augu aizsardzības dienests līdz nākamā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā informāciju par lauksaimnieka kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. maijam sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

199.3 Ja kārtējā gadā izaudzētā sēkla ir sertificēta citā Eiropas Savienības dalībvalstī, lauksaimnieks līdz nākamā gada 15. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā attiecīgās Eiropas Savienības dalībvalsts par sēklu sertificēšanu atbildīgās iestādes izsniegtu dokumentu par kārtējā gadā izaudzēto un līdz nākamā gada 15. aprīlim sertificēto attiecīgās sugas un šķirnes sēklu apjomu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

199.4 (Svītrots ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

200. Labības sēklaudzēšanas platību, kas neatbilst normatīvajos aktos par labības sēklaudzēšanu noteiktajām prasībām, uzskata par platību, par kuru ir konstatēta regulas Nr. 640/2014 19. pantā minētā neatbilstība, tāpēc piemērojams administratīvais sods, izņemot gadījumu, ja neatbilstība radusies nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu dēļ, īpaši, ja to izraisījušas slimības, kaitēkļi un nelabvēlīgi laikapstākļi. Konstatējot nepārvaramas varas vai ārkārtas apstākļu iestāšanos, lauksaimnieks, lai to pierādītu, izdara fotouzņēmumus un nekavējoties informē Valsts augu aizsardzības dienestu, lai tas varētu apsekot attiecīgo platību.

201. Valsts augu aizsardzības dienests pārbauda, vai saimniecībā tiek nodrošināta šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minēto prasību izpilde.

202. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam un 34. pantam izveido brīvprātīga saistītā atbalsta par sertificētu labības sēklu pārbaudes izlasi un to saimniecību izlasi, kurās veicama pārbaude, un iesniedz to Valsts augu aizsardzības dienestā.

203. Saskaņā ar regulas Nr. 809/2014 2. panta 2. punktu un 41. panta 1. punkta "a", "b", "e", "f" un "h" apakšpunktu Valsts augu aizsardzības dienests sagatavo kontroles ziņojumu un līdz nākamā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz informāciju par sēklaudzēšanas platībām:

203.1. kurās ir konstatēta neatbilstība;

203.2. kuras atbilst šo noteikumu 198.1. un 198.2. apakšpunktā minētajām prasībām.

204. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par sertificētām labības sēklām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo augu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

204.1 Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret lauksaimniekiem un nepieļautu tirgus un konkurences kropļojumus saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 2. panta 1. un 2. punktu, kā arī ņemot vērā regulas Nr.  1306/2013 60. pantu, uzskatāms, ka lauksaimnieks ir radījis mākslīgus apstākļus šā atbalsta saņemšanai, tāpēc atbalstu nepiešķir, ja no atbalstam pieteiktās attiecīgās labības sēklu platības sertificēts tikai neliels daudzums novāktās labības sēklas – mazāk nekā šo noteikumu 14.2 pielikumā noteiktais attiecīgās sugas sēklu apjoms vidēji saimniecībā no viena hektāra.

(MK 16.05.2017. noteikumu Nr. 259 redakcijā)

13.10. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par miežiem

205. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par miežiem lauksaimnieks var saņemt, ja:

205.1. kopējā viena vai vairāku ar miežiem apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

205.2. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

206. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 205. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā.

207. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par miežiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo miežu aizņemto atbalsttiesīgo hektāru skaitu.

13.11. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par vasaras rapsi un vasaras ripsi

(Apakšnodaļas nosaukums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

208. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par vasaras rapsi un vasaras ripsi lauksaimnieks var saņemt, ja kopējā viena vai vairāku ar vasaras rapsi (Brassica napus subsp. napus f. annua) vai vasaras ripsi (Brassica rapa) apsētu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

209. Nosakot vasaras rapša un vasaras ripša atbalsttiesīgo platību, piemēro lineāro samazinājumu saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 53. panta 3. punktu.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

210. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 208. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

211. Brīvprātīga saistītā atbalsta likmi par vasaras rapsi un vasaras ripsi saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo atbalsttiesīgo vasaras rapša un vasaras ripša hektāru skaitu kārtējā gadā.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

212. (Svītrots ar MK 27.10.2015. noteikumiem Nr. 613)

13.12. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par dārzeņiem

213. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par dārzeņiem var saņemt, ja:

213.1. attiecīgajā platībā audzē tomātus, sīpolus, šalotes sīpolus, ķiplokus, puravus, galviņkāpostus, ziedkāpostus, citus kāpostus (izņemot lopbarības kāpostus), galda kolrābjus, burkānus, galda rāceņus, galda kāļus, galda bietes, mangoldu (lapu bietes), selerijas, redīsus, melnos rutkus, pētersīļus, pastinakus, gurķus, kornišonus, dārza ķirbjus, cukīni, kabačus, patisonus, vīģlapu ķirbjus, lielaugļu ķirbjus, muskata ķirbjus, parastās jeb dārza pupiņas, skābenes, rabarberus, spinātus, mārrutkus, parastās dilles vai salātus;

213.2. kopējā viena vai vairāku ar šo noteikumu 213.1. apakšpunktā minētajiem dārzeņiem aizņemtu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam;

213.3. attiecīgā platība nav pieteikta citam brīvprātīgam saistītajam atbalstam par platībām.

(Grozīts ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

214. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 213. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

215. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par dārzeņiem saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo attiecīgo dārzeņu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

13.13. Brīvprātīgs saistītais atbalsts par augļiem un ogām

216. Brīvprātīgu saistīto atbalstu par augļiem un ogām var saņemt, ja:

216.1. attiecīgajā platībā audzē vīnogas, ābeles, bumbieres, krūmcidonijas, smiltsērkšķus, saldos un skābos ķiršus, plūmes, dārza pīlādžus, zemenes, krūmmellenes, lielogu dzērvenes, upenes, sarkanās un baltās jāņogas, ērkšķogas, aronijas, avenes vai kazenes;

216.2. kopējā viena vai vairāku šo noteikumu 216.1. apakšpunktā minēto augļu un ogu stādījumu lauku atbalsttiesīgā platība nav mazāka par vienu hektāru un tā ir pieteikta vienotajam platības maksājumam.

217. Lauku atbalsta dienests atbilstoši regulas Nr. 809/2014 30. panta "e" apakšpunktam veic šo noteikumu 216. punktā minēto prasību pārbaudi saimniecībā un sagatavo kontroles ziņojumu.

218. Likmi brīvprātīgam saistītajam atbalstam par augļiem un ogām saskaņā ar regulas Nr. 639/2014 53. panta 2. punktu attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar valstī kopējo augļu un ogu stādījumu aizņemto atbalsttiesīgo platību.

14. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēma

219. Mazo lauksaimnieku atbalsta shēmu piemēro saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 V sadaļu.

220. Mazo lauksaimnieku atbalsts vienam lauksaimniekam gadā ir 500 euro atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 63. panta 1. punkta "b" apakšpunktam.

221. Lauksaimnieks, kas vēlas piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 62. panta 1. punktu un regulas Nr. 809/2014 19. panta 1. punktu līdz 2015. gada 15. jūnijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu, izdarot atzīmi par pieteikšanos mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

222. Lai pretendētu uz mazo lauksaimnieku atbalstu 2016. gadā un turpmākajos gados, lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā un ir iesniedzis šo noteikumu 221. punktā minēto vienoto iesniegumu, katru gadu iesniedz vienoto iesniegumu, apstiprinot, ka iepriekšējā gadā vienotajā iesniegumā norādītā informācija nemainās, vai norādot attiecīgās izmaiņas.

222.1 Lauksaimnieks zaudē tiesības piedalīties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, ja tas divus gadus pēc kārtas neiesniedz šo noteikumu 222. punktā minēto vienoto iesniegumu vai neizpilda atbalsta saņemšanas nosacījumus.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

223. Ja lauksaimnieks vēlas izstāties no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas, viņš par to rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

224. Ja lauksaimnieks, kas piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, vēlas pieteikties šo noteikumu 2.1., 2.2., 2.3. apakšpunktā un 13. nodaļā minētajiem tiešajiem maksājumiem 2016. gadā vai turpmākajos gados, viņš līdz attiecīgā gada 22. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu par izstāšanos no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas kopā ar vienoto iesniegumu. Ja lauksaimnieks to izdara 25 dienu laikā pēc 22. maija, viņam piemēro atbalsta samazinājumu saskaņā ar regulas Nr. 640/2014 13. pantu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

225. Lauksaimnieks, kas piesakās dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, līdz 2015. gada 15. jūnijam kopā ar vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienestā iesniedz apliecinājumu dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā (15. pielikums), norādot, ka nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

(Grozīts ar MK 28.04.2015. noteikumiem Nr.205; MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

226. Uzskatāms, ka lauksaimnieks pēc 2011. gada 18. oktobra nav mākslīgi radījis apstākļus priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājuma, ja ir piemērojams viens no šādiem nosacījumiem:

226.1. iesniegums Eiropas Savienības tiešo maksājumu saņemšanai Lauku atbalsta dienestā pirmo reizi ir iesniegts pirms 2011. gada 18. oktobra, un pēc minētā datuma atbalsttiesīgās lauksaimniecības zemes platība nav samazinājusies par vairāk nekā 50 procentiem;

226.2. 2015. gadā vienotajā iesniegumā deklarētā lauksaimniecības zemes platība, kas atbilst regulas Nr. 1307/2013 32. pantam, veido vismaz piecus hektārus;

226.3. 2015. gadā vienotajā iesniegumā pieteikto šo noteikumu 2. punktā minēto tiešo maksājumu summa, izņemot mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas atbalstu, ko lauksaimnieks būtu tiesīgs saņemt, ja nebūtu pieteicies mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam atbalstam, ir vismaz 500 euro;

226.4. saimniecība, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta pārdošanas vai nomas ceļā, pārņemot visu saimniecību kopumā, nevis daļēji, un tā ietver regulas Nr. 1307/2013 4. panta 1. punkta "b" apakšpunktā minētās vienības;

226.5. saimniecība vai tās daļa, par kuras lauksaimniecības zemi iesniegts iesniegums dalībai mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, iegūta mantojuma tiesību īstenošanas ceļā;

226.6. saimniecība izveidota, pamatojoties uz tiesas spriedumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

227. Ja lauksaimnieks neatbilst šo noteikumu 226. punktā minētajiem nosacījumiem, viņš pierāda, ka saimniecības izveides mērķis ir lauksaimnieciskā darbība un nav mākslīgi radītu apstākļu priekšrocību gūšanai no mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas.

228. Lauku atbalsta dienests izvērtē šo noteikumu 225. punktā minēto informāciju un līdz 2016. gada 1. maijam informē lauksaimnieku par iekļaušanu vai par atteikumu iekļaut mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

229. Ja šo noteikumu 228. punktā minētā lēmuma pieņemšanai Lauku atbalsta dienestam nepieciešama papildu informācija, lauksaimnieks to iesniedz 21 dienas laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

230. Ja lauksaimnieks sniedzis nepatiesu informāciju un tas ir konstatēts:

230.1. pirms maksājumu piešķiršanas par 2015. gadu, lauksaimniekam tiek atteikta dalība mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā;

230.2. kādā no nākamajiem gadiem pēc 2015. gada, lauksaimniekam ir jāatmaksā mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā saņemtais atbalsts pilnā apmērā un jāsamaksā regulas Nr. 809/2014 7. pantā noteiktie procenti.

230.1 Tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu nav nododamas citai personai, izņemot gadījumu, kad saimniecību pārņem tikai viena persona mantošanas ceļā no lauksaimnieka, kurš piedalās mazo lauksaimnieku atbalsta shēmā, pārņemot visus saimniecības atbalsttiesīgos lauksaimniecības zemes hektārus, kas 2015. gadā deklarēti saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 36. panta 2. punktu. Persona, kas pārņem tiesības saņemt mazo lauksaimnieku atbalstu, iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu brīvā formā par tiesību pārņemšanu un mantojumu apliecinošu dokumentu kopiju, uzrādot oriģinālu.

(MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

230.2 Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 61. panta 2. punktam un 64. panta 2. punkta trešajai rindkopai valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu regulējošajos normatīvajos aktos minētā prasība par lauksaimniecībā izmantojamās zemes platības deklarēšanu un apstiprināšanu vienotā platības maksājuma saņemšanai ir uzskatāma par īstenotu arī tad, ja tiek saņemts mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājums.

(MK 25.10.2016. noteikumu Nr. 687 redakcijā)

15. Pārejas posma valsts atbalsts un atdalītais pārejas posma valsts atbalsts
15.1. Vispārīgie nosacījumi

231. Lauku atbalsta dienests oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" līdz kārtējā gada 1. novembrim publicē šo noteikumu 242., 245. un 248. punktā minētās atdalītā pārejas posma valsts atbalsta likmes.

232. Šo noteikumu 3.1. un 3.2. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas reģistrē tam piederošos dzīvniekus un regulāri sniedz informāciju saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības dzīvnieku reģistrēšanas un apzīmēšanas kārtību, kā arī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97.

233. Šo noteikumu 3.3., 3.4. un 3.5. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt lauksaimnieks, kas:

233.1. atbilst šo noteikumu 2.1. apakšpunktā minētā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem;

233.2. līdz kārtējā gada 22. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz vienoto iesniegumu.

(Grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

233.1 Pārejas posma valsts atbalsta un atdalītā pārejas posma valsts atbalsta maksimālais apmērs 2015. gadā ir noteikts šo noteikumu 16.1 pielikumā.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.2. Pārejas posma valsts atbalsts par zīdītājgovīm

234. Pārejas posma valsts atbalstu var saņemt par šādām zīdītājgovīm:

234.1. par gaļas šķirnes zīdītājgovi vai zīdītājgovi, kas iegūta krustojumā ar gaļas šķirnes dzīvnieku un pieder ganāmpulkam, kurā tiek audzēti teļi gaļas ražošanai;

234.2. par govi, kuras šķirne nav minēta šo noteikumu 16. pielikumā, ja govi neslauc, bet izmanto teļu zīdīšanai;

234.3. par teli no astoņu mēnešu vecuma, kura vēl nav atnesusies.

235. Pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

235.1. pirms šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas Lauku atbalsta dienestā lauksaimnieks Lauksaimniecības datu centrā deklarē šo noteikumu 234. punktā minētās govis un teles kā zīdītājgovis vai teles kā potenciālās zīdītājgovis;

235.2. pretendējot uz maksājumu par šo noteikumu 234. punktā minētajām govīm un telēm, lauksaimnieks no kārtējā gada 15. maija līdz 15. novembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (17. pielikums);

235.3. šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītais zīdītājgovju skaits nav mazāks par 60 procentiem no kopējā maksājumam pieteikto dzīvnieku skaita attiecīgajā gadā (kopējo dzīvnieku skaitu veido šo noteikumu 235. punktā minētās zīdītājgovis un teles). Teles, kas pieteiktas maksājumam, nepārsniedz 40 procentu no kopējā maksājumam pieteiktā dzīvnieku skaita;

235.4. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 235.3. apakšpunktā minēto dzīvnieku skaitu un to proporciju vismaz sešus mēnešus pēc šo noteikumu 235.2. apakšpunktā minētā iesnieguma iesniegšanas.

236. Ja šo noteikumu 235.4. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 20 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar šo noteikumu 234. punktā minētajiem nosacījumiem atbilstošu dzīvnieku. Septiņu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

237. Jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govīm un zīdītājgovīm) šo noteikumu 234. punktā minētajam maksājumam atbilstošos dzīvniekus Lauksaimniecības datu centrs nosaka, izmantojot informāciju par:

237.1. piena govju skaitu un zīdītājgovju skaitu ganāmpulkā pēc stāvokļa kārtējā gada 31. decembrī, ja lauksaimnieks pretendē uz šo noteikumu 234. punktā minēto maksājumu attiecīgajā gadā;

237.2. realizēto piena kvotu iepriekšējā kvotas gadā;

237.3. vidējo izslaukumu pārraudzībā esošajā ganāmpulkā attiecīgajā pārraudzības gadā. Ja šāda informācija nav pieejama, izmanto izslaukuma rādītāju – 4796 kilogrami.

238. Ja lauksaimnieks pretendē uz pārejas posma valsts atbalstu par zīdītājgovīm attiecīgajā gadā, Lauksaimniecības datu centrs, ievērojot šo noteikumu 237. punktā minēto informāciju, izmanto šādu aprēķina metodiku:

238.1. realizētā piena daudzumam nepieciešamo slaucamu govju skaitu nosaka, aprēķinot realizētā piena daudzuma attiecību pret vidējā izslaukuma rādītāju (pārraudzībā esošajiem ganāmpulkiem – attiecīgā pārraudzības gada rādītājs, pārējiem – izslaukuma rādītājs (4796 kilogrami));

238.2. zīdītājgovju skaitu, par kurām var saņemt maksājumus, jauktā ganāmpulkā (ar slaucamām govim un zīdītājgovīm) nosaka, no kopējā govju skaita atņemot to slaucamo govju skaitu, kuras nepieciešamas realizētā piena daudzuma iegūšanai.

238.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar zīdītājgovju skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.3. Pārejas posma valsts atbalsts par aitu mātēm

239. Pārejas posma valsts atbalstu par aitu mātēm var saņemt, ja ievēro šo noteikumu 232. punktā minētās prasības un izpilda šādus nosacījumus:

239.1. pēc stāvokļa kārtējā gada 1. jūlijā ganāmpulkā ir vismaz 10 aitu mātes, kas saskaņā ar Lauksaimniecības datu centra datiem ir vienu reizi atnesušās vai ir vecākas par gadu;

239.2. lauksaimnieks līdz kārtējā gada 15. jūlijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (18. pielikums) par aitu māšu skaitu 1. jūlijā;

239.3. lauksaimnieks saglabā ganāmpulkā šo noteikumu 239.2. apakšpunktā minētajā iesniegumā norādītos dzīvniekus vismaz 100 dienas, skaitot no kārtējā gada 16. jūlija.

240. Ja šo noteikumu 239.3. apakšpunktā minētajā laikposmā rodas apstākļi, kuru dēļ lauksaimnieka ganāmpulkā ir nepieciešams aizstāt kādu no iesniegumā minētajiem dzīvniekiem, to 10 dienu laikā pēc minēto apstākļu rašanās aizstāj ar aitu māti, kas ir vienu reizi atnesusies vai ir vecāka par gadu. Piecu dienu laikā pēc dzīvnieka aizstāšanas lauksaimnieks precizē iesniegumu un iesniedz to Lauku atbalsta dienestā.

240.1 Atbalsta likmi attiecīgajā gadā aprēķina, dalot maksimālo atbalsta apmēru ar aitu māšu skaitu, kas attiecīgajā gadā dod tiesības saņemt atbalstu.

(MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā)

15.4. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par platībām

241. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu, kas:

241.1. apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2006. gadā;

241.2. 2006. gadā ir noteikts kartupeļu audzēšanas līgumā ar cietes ražotāju.

242. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība = Nplatība x 0,995 , kur
Qplatība

Mplatība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par platībām likme (euro/ha);

Nplatība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta apmērs par platībām valstī kārtējā gadā (euro);

Qplatība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 241. punktu.

243. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 241. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.5. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par laukaugu platībām

244. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām lauksaimnieks var saņemt par hektāru skaitu, kas apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par laukaugu platībām 2009. gadā.

245. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

Mplatība = Nplatība x 0,995 , kur
Qplatība

Mplatība – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām likme (euro/ha);

Nplatība – kopējais maksimāli pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par laukaugu platībām apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Qplatība – kopējais attaisnoto hektāru skaits valstī saskaņā ar šo noteikumu 244. punktu.

246. Ja saimniecībā vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem atbilstošo hektāru skaits kārtējā gadā ir mazāks nekā šo noteikumu 244. punktā minēto attaisnoto hektāru skaits, lauksaimnieks atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par laukaugu platībām saņem par to hektāru skaitu, kas atbilst vienotā platības maksājuma saņemšanas nosacījumiem.

15.6. Atdalītais pārejas posma valsts atbalsts par kartupeļu cieti

247. Atdalīto pārejas posma valsts atbalstu par kartupeļu cieti lauksaimnieks var saņemt par tādu kartupeļu cietes daudzumu tonnās, kāds apstiprināts kā atbilstošs papildu valsts tiešajam maksājumam par kartupeļu cieti 2011. gadā.

248. Atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likmi kārtējā gadā Lauku atbalsta dienests aprēķina līdz kārtējā gada 16. oktobrim, izmantojot šādu formulu:

M tonna = N tonna x 0,995 , kur
Q tonna

tonna – atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti likme (euro/tonna);

N tonna – kopējais maksimālais pieejamais atdalītā pārejas posma valsts atbalsta par kartupeļu cieti apmērs valstī kārtējā gadā (euro);

Q tonna – kopējais maksājumam atbilstošais kartupeļu cietes daudzums tonnās valstī saskaņā ar šo noteikumu 247. punktu.

16. Noslēguma jautājumi

249. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumus Nr. 139 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībai tiešā atbalsta shēmu ietvaros" (Latvijas Vēstnesis, 2013, 65. nr.; 2014, 65., 174. nr.).

250. Regulas Nr. 1307/2013 45. panta nosacījumus 2015. gadā piemēro tām aizsargājamām ekoloģiski jutīgo zālāju platībām, kas kartogrāfiski identificētas Lauku atbalsta dienesta lauku bloku identifikācijas sistēmas lauku bloku kartē pēc stāvokļa 2015. gada 1. martā.

251. (Svītrots ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

252. Lauksaimniekam, kas saskaņā ar Ministru kabineta 2013. gada 12. marta noteikumiem Nr. 139 "Kārtība, kādā tiek piešķirts valsts un Eiropas Savienības atbalsts lauksaimniecībā tiešā atbalsta shēmu ietvaros" ir iesniedzis Lauku atbalsta dienestā iesniegumu īpašā atbalsta saņemšanai par pienu 2013./2014. kvotas gadā (no 2013. gada 1. aprīļa līdz 2014. gada 31. martam), piegādes kvotas apjomu nosaka pēc pielāgošanas.

(MK 28.04.2015. noteikumu Nr.205 redakcijā)

253. Lauksaimnieks, kura rīcībā ir mazāk nekā 10 hektāru lauksaimniecības zemes un kurš objektīvu apstākļu dēļ nevar iesniegt vienoto iesniegumu Lauku atbalsta dienesta elektroniskajā pieteikšanās sistēmā, vienoto iesniegumu var iesniegt papīra formā, līdz 10. maijam iesniedzot pieprasījumu Lauku atbalsta dienestā par vienotā iesnieguma veidlapas un lauku bloku kartes izsniegšanu. Pieprasījumā norāda Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numuru. Lauku atbalsta dienests vienotā iesnieguma veidlapu un lauku bloku karti papīra formā izsniedz pieprasījuma iesniedzējiem no 25. aprīļa triju darbdienu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas.

(MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
1. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Vienotā iesnieguma minimālās satura prasības

(Pielikums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Vienotajā iesniegumā iekļauj visu informāciju, kas vajadzīga, lai noteiktu tiesības pretendēt uz atbalstu, jo īpaši:

1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru;

2) ziņas par attiecīgajām tiešo maksājumu shēmām un (vai) lauku attīstības pasākumiem, par kuriem lauksaimnieks iesniedz iesniegumu;

3) informāciju par lauksaimnieka rīcībā esošajiem lauksaimniecības zemes gabaliem, norādot lauka numuru, lauku bloka numuru, lauka platību, zemes izmantošanas veidu (kultūras kods) atbilstoši šo noteikumu 2. pielikumam;

4) lauku bloku karti, kurā nepārprotami identificējami lauksaimnieka rīcībā esošie lauksaimniecības zemes gabali un nelauksaimniecības zemes gabali, kas pieteikti atbalstam;

5) norādi par to, ka uz lauksaimnieku attiecināmi šo noteikumu 3. nodaļas nosacījumi (aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai nepieciešamā informācija);

6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un par to, ka lauksaimniekam ir zināmi nosacījumi, kas attiecas uz konkrētajām tiešo maksājumu shēmām un lauku attīstības pasākumiem, un viņš apņemas tos ievērot.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
2. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā, kas grozīta ar MK 16.05.2017. noteikumiem Nr. 259)

Nr.
p. k.
Kultūraugi, zemes izmantošanas veids Kods1 Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var izmantot attiecīgos veidus2 Lauku attīstības platībmaksājumi
      ENP slāpekli pie-
saistoši kultūr-
augi
BSA par proteīn-
augiem
BSA par vasaras rapsi un vasaras ripsi BSA par sertificētu labības sēklu BSA par sertificētu stiebrzāļu, lopba-
rības augu sēklu
BSA par dārze-
ņiem
BSA par augļiem un ogām biolo-
ģiskās daudz-
veidības uztu-
rēšana zālājos
vidi saudzē-
jošu metožu lietošana dārz-
kopībā
saudzē-
jošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei
rugāju lauks ziemas periodā biolo-
ģiskā lauk-
saimnie-
cība
maksā-
jumi apga-
baliem, kuros ir dabas vai citi speci-
fiski ierobe-
žojumi
1. Graudaugi                            
1.1. Auzas 140       x             x x x
1.2. Auzas ar stiebrzāļu pasēju 141       x               x x
1.3. Kvieši, vasaras 111       x             x x x
1.4. Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju 113       x               x x
1.5. Kvieši, ziemas 112       x             x x x
1.6. Mieži, vasaras 131       x             x x x
1.7. Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju 133       x               x x
1.8. Mieži, ziemas 132       x             x x x
1.9. Rudzi 121       x             x x x
1.10. Tritikāle, vasaras 150       x             x x x
1.11. Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu pasēju 152       x               x x
1.12. Tritikāle, ziemas 151       x             x x x
1.13. Griķi 160       x           x x x x
1.14. Griķi ar tauriņziežu pasēju 161       x           x  x  x x
1.15. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50 % 446   x                   x x
1.16. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 % 445   x                 x x x
2. Zālāji                            
2.1. Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi                            
2.1.1. Ilggadīgie zālāji3 710               x       x x
2.1.2. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu maisījums 720                       x x
2.2. Stiebrzāles tīrsējā                            
2.2.1. Pļavas timotiņš sēklas ieguvei 731         x             x x
2.2.2. Pļavas auzene sēklas ieguvei 732         x             x x
2.2.3. Hibrīdā airene sēklas ieguvei 733         x             x x
2.2.4. Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei 734         x             x x
2.2.5. Sarkanā auzene sēklas ieguvei 735         x             x x
2.2.6. Ganību airene sēklas ieguvei 736         x             x x
2.2.7. Niedru auzene sēklas ieguvei 737         x             x x
2.2.8. Pļavas skarene sēklas ieguvei 738         x             x x
2.2.9. Kamolzāle sēklas ieguvei 739         x             x x
2.2.10. Citur neminētas stiebrzāles 713                       x x
2.2.11. Auzeņairene sēklas ieguvei 761         x             x x
3. Tauriņzieži, tai skaitā pākšaugi tīrsējā                            
3.1. Sarkanais āboliņš 723 x x     x         x   x x
3.2. Baltais āboliņš 724 x x     x         x   x x
3.3. Bastarda āboliņš 725 x x     x         x   x x
3.4. Lucerna 726 x x     x             x x
3.5. Austrumu galega 727 x x     x             x x
3.6. Ragainais vanagnadziņš 728 x       x         x   x x
3.7. Amoliņš 729 x                 x x x x
3.8. Esparsete 714 x                 x x x x
3.9. Lauka pupas 410 x x     x           x x x
3.10. Zirņi 420 x x     x           x x x
3.11. Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 430 x x     x           x x x
3.12. Vīķi, vasaras 441 x x     x           x x x
3.13. Vīķi, ziemas 442 x x     x           x x x
3.14. Soja 443  x x                   x x
4. Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi                            
4.1. Kukurūza biogāzes ieguvei 791                         x
4.2. Citur neminēta kukurūza 741                     x x x
4.3. Lopbarības bietes, cukurbietes 831                       x x
5. Eļļas augi un šķiedraugi                            
5.1. Kaņepes 170   x                 x x x
5.2. Lini, šķiedras 310                     x x x
5.3. Lini, eļļas 330                     x x x
5.4. Rapsis, vasaras 211     x               x x x
5.5. Rapsis, ziemas 212                     x x x
5.6. Ripsis, vasaras 213     x               x x x
5.7. Ripsis, ziemas 214                     x x x
6. Dārzeņi                            
6.1. Sēklas kartupeļi 821                 x     x x
6.2. Cietes kartupeļi 825                 x     x x
6.3. Kartupeļi, kas citur nav minēti 820                 x     x x
6.4. Tomāti 826           x     x     x x
6.5. Ziedkāposti 842           x     x     x x
6.6. Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus 870           x     x     x x
6.7. Burkāni 843           x     x     x x
6.8. Galda bietes, mangolds (lapu bietes) 844           x     x     x x
6.9. Gurķi un kornišoni 845           x     x     x x
6.10. Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni 846           x     x     x x
6.11. Ķiploki 847           x     x     x x
6.12. Puravi 849           x     x     x x
6.13. Galda rāceņi, turnepši 851           x     x     x x
6.14. Galda kāļi 856           x     x     x x
6.15. Selerijas 852           x     x     x x
6.16. Redīsi un melnie rutki 853           x     x     x x
6.17. Pētersīļi 854           x     x     x x
6.18. Pastinaks 855           x     x     x x
6.19. Dārza ķirbis, cukīni, kabači, patisoni 857           x     x     x x
6.20. Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbis 858           x     x     x x
6.21. Parastās jeb dārza pupiņas 859           x     x     x x
6.22. Skābenes 860           x     x     x x
6.23. Spināti 862           x     x     x x
6.24. Mārrutki 863           x     x     x x
6.25. Salāti 864           x     x     x x
6.26. Parastās dilles 874           x     x     x x
6.27. Topinambūri 865                 x     x x
6.28. Paprika 867                 x     x x
6.29. Baklažāni 868                 x     x x
6.30. Sparģeļi 869                 x     x x
6.31. Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA2 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha 871           x     x     x x
7. Augļi un ogas                            
7.1. Zemenes 926             x   x     x x
7.2. Arbūzi un melones 937                 x     x x
8. Ilggadīgie stādījumi                            
8.1. Ābeles 911             x   x     x x
8.2. Bumbieres 912             x   x     x x
8.3. Saldie un skābie ķirši 932             x   x     x x
8.4. Plūmes 914             x   x     x x
8.5. Aronijas 918             x   x     x x
8.6. Smiltsērkšķi 919             x   x     x x
8.7. Avenes 921             x   x     x x
8.8. Upenes 922             x   x     x x
8.9. Sarkanās un baltās jāņogas 933             x   x     x x
8.10. Krūmmellenes (zilenes) 924             x   x     x x
8.11. Lielogu dzērvenes 934             x   x     x x
8.12. Ērkšķogas 927             x   x     x x
8.13. Krūmcidonijas 928             x   x     x x
8.14. Kazenes 929             x   x     x x
8.15. Dārza pīlādži 931             x   x     x x
8.16. Vīnogas 935             x   x     x x
8.17. Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas BSA2 atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha 950             x   x     x x
8.18. Citur neminēti ilggadīgie stādījumi4 952                  x     x x
8.19. Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē 640                         x
8.20. Rabarberi 861           x     x     x x
9. Īscirtmeta atvasāji, enerģijas augi                            
9.1. Apse 644                         x
9.2. Kārkli 645                         x
9.3. Baltalksnis 646                         x
9.4. Miežabrālis 641                         x
9.5. Klūdziņprosa 642                         x
10. Pārējie                            
10.1. Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere) 848                   x   x x
10.2. Sierāboliņš 880                   x   x x
10.3. Kumelīte 881                   x   x x
10.4. Kliņģerīte 882                   x   x x
10.5. Cigoriņš 883                   x   x x
10.6. Ārstniecības gurķene 884                   x   x x
10.7. Sējas koriandrs jeb kinza 877                   x   x x
10.8. Ķimene 878                   x   x x
10.9. Mārdadzis 879                   x   x x
10.10. Sinepe 215                   x   x x
10.11. Sinepe ar tauriņziežu pasēju 216                   x   x x
10.12. Facēlija 715         x         x x x x
10.13. Facēlija ar tauriņziežu pasēju 716         x         x    x x
10.14. Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra) 930                   x x x x
10.15. Papuve 610                       x x
10.16. Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha5 811                       x x
10.17. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē4 872                       x x
10.18. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē 873                       x x
10.19. Platības, kurās dabiski iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 40 %6 792                         x
10.20. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu7 620                          
10.21. Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētus zālājus8, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam 101                         x
Piezīmes.

1 Kods – kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods.

2 ENP – ekoloģiski nozīmīga platība, BSA – brīvprātīgs saistītais atbalsts.

3 Ilggadīgie zālāji ir zālāju platības, kas līdz 2014. gadam deklarētas kā pastāvīgās pļavas un ganības. Pie ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību, kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu stiebrzāļu un (vai) lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas, vīķu, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas, ragaino vanagnadziņu) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie ilggadīgiem zālājiem deklarē arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu, vai putnu dzīvotni.

4 Persiki, aprikozes, plūškoki, irbenes, korintes, sausserži (ēdamo augļu šķirnes), kizili, aktinīdijas, citronliānas, lazdas (ēdamo augļu šķirnes) u. c.

5 Deklarējot kultūraugus ar šādu nosaukumu, lauksaimnieks, kura aramzemes platība ir vismaz 10 hektāri, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz deklarāciju par attiecīgajā platībā audzētiem kultūraugiem, norādot informāciju par katru atsevišķu kultūraugu atbilstoši regulas Nr.  1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu.

6 Platības, kurās saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu sēti vai audzēti kultūraugi, kuru īpatsvars laikposmā no kārtējā gada 25. jūnija līdz 31. augustam ir mazāks par 60 % no laukā augošiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski.

7 Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, – lauksaimniecības zemes platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai nav pļauta zāle, un par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis).

8 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2. apakšpunktu.

2.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126
Minimālās satura prasības iesniegumam jaunu lauku un ekoloģiski nozīmīgu platību iekļaušanai lauku reģistrā

(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

Iesniegumā par jaunu lauku un jaunu ekoloģiski nozīmīgu platību iekļaušanu lauku reģistrā ietver šādu informāciju:

1) informāciju par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) informāciju par jauno lauku un jauno ekoloģiski nozīmīgo platību – novadu, pagastu, lauku bloka numuru vai kadastra numuru;

3) norāda šo noteikumu 116.2, 116.3. vai 116.5. apakšpunktā minēto ekoloģiski nozīmīgās platības veidu, kurš iekļaujams Lauku atbalsta dienesta lauku reģistra ekoloģiski nozīmīgu platību slānī;

4) ja nepieciešams, pievieno piezīmes.


3.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

Aktīva lauksaimnieka statusa pierādījuma deklarācija
1. Informācija par klientu
(Aizpildīt drukātiem burtiem)
                                                     
Vārds                                          
                                                     
Uzvārds                                          
                                                     
Personas kods               -                          
                                                     
Firma (nosaukums)                                          
                                                     
Reģistrācijas numurs                                    
                                                     
LAD klienta reģistrācijas numurs                                  
                                   
Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs                                    
                                                     
E-pasta adrese                                        

Deklarācijā iekļauta informācija par šādām ar atbalsta pretendentu saistītajām personām (norāda personas vārdu, uzvārdu vai firmu un personas kodu vai reģistrācijas numuru):

 
 

Persona, uz kuru attiecas Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 34. punktā minētās darbības jomas, tiks uzskatīta par aktīvu lauksaimnieku, ja tā iesniegs pierādījumus, kas sagatavoti atbilstoši paraugam šīs deklarācijas I vai II daļā, vai norādīs atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punktā minētajam kritērijam.

2. Iesniegtais pierādījums
(Atbilstošo atzīmēt ar "X")

      Deklarācijas I daļa
Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr.  1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.  637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr.  73/2009 (turpmāk – regula Nr.  1307/2013), 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunkta kritērijam, tā aizpilda deklarācijas I daļu.
     
     
      Deklarācijas II daļa
Ja persona vēlas iesniegt pierādījumu, kas apliecina atbilstību Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punkta kritērijam un kas atbilst regulas Nr.  1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "c" apakšpunktā noteiktajam, tā aizpilda deklarācijas II daļu.
     
     
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
                                               
Datums*     .     . 2 0     . Paraksts*                      
                                                     

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

I daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr.  1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "a" apakšpunktā noteiktajam kritērijam – gada tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no kopējiem ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt I daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija        
                       
1. postenis. Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības, tai skaitā               ,    
                     
1.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības               ,    
                     
1.2. postenis. PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās               ,    
darbības                    
                     
1.3. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību               ,    
                     
2. postenis. Tiešie maksājumi               ,    
                     
3. postenis. Tiešo maksājumu daļa no ieņēmumiem, kas gūti no               ,    
nelauksaimnieciskām darbībām, %                    

Aprēķina: (2. postenis : 1. postenis) x 100 %

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 3. postenī norādītais rādītājs ir 5 % vai vairāk (tiešo maksājumu summa ir vismaz 5 % no ieņēmumiem, kas gūti no nelauksaimnieciskām darbībām).

I daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas I daļā, iepazīstieties ar deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Ieņēmumus veido:

neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

pievienotās vērtības nodoklis (PVN) un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visus tos ieņēmumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kuri nav ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības (skatīt skaidrojumu "Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības").

Ieņēmumi no lauksaimnieciskās darbības ir ieņēmumi, ko lauksaimnieks guvis no lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tie ir:

• ieņēmumi no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas lauksaimniecības nolūkā;

• ieņēmumi no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests.

Piezīme.* Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009 (turpmāk – regula Nr. 510/2014), 1. pielikumā, un ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības", 1.2. posteņa "PVN un akcīzes nodoklis no nelauksaimnieciskās darbības" un 1.3. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

1.3. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību, par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju. Ja Lauku atbalsta dienesta rīcībā ir informācija par personas saņemtajiem atbalsta maksājumiem par nelauksaimniecisko darbību, tas personai šo summu paziņo.

2. postenī "Tiešie maksājumi" norāda Lauku atbalsta dienesta sniegto informāciju par tiešo maksājumu summu. To aprēķina saskaņā ar regulas Nr.  639/2014 12. panta 1. un 2. punktu.

II daļa

Pierādījums par atbilstību regulas Nr.  1307/2013 9. panta 2. punkta trešās daļas "b" apakšpunkta kritērijam un Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumu Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" 38. punktā noteiktajam, ka personas darījumdarbības vai personas galvenie mērķi ir lauksaimnieciskā darbība, ja kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām pēdējā noslēgtajā pārskata gadā, par kuru ir pieejami šādi pierādījumi, ir vismaz viena trešā daļa no kopējā apgrozījuma pēdējā noslēgtajā pārskata gadā.

Lai noteiktu personas atbilstību kritērijam, sniedzama šāda informācija:
(skatīt II daļas aizpildīšanas instrukciju)

Pārskata gads, par kuru sniegta informācija        
                     
1. postenis. Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības, tai skaitā               ,    
                     
1.1. postenis. Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības               ,    
                     
1.2. postenis. Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību               ,    
                     
2. postenis. Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības, tai skaitā               ,    
                     
2.1. postenis. Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības               ,    
                     
2.2. postenis. Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību               ,    
                     
3. postenis. Kopējais apgrozījums               ,    
Aprēķina: 1. postenis + 2. postenis                    
                     
4. postenis. No lauksaimnieciskām darbībām gūtā apgrozījuma   ,                
daļa no kopējā apgrozījuma                    

Aprēķina: 1. postenis : 3. postenis

Lauksaimnieks uzskatāms par aktīvu lauksaimnieku, ja 4. postenī norādītais rādītājs ir 0,3333 vai lielāks (kopējais apgrozījums, kas iegūts no lauksaimnieciskām darbībām, ir vismaz 1/3 no kopējā apgrozījuma).

II daļas aizpildīšanas instrukcija

Lai atbilstoši aizpildītu un aprēķinātu pozīcijas deklarācijas II daļā, iepazīstieties ar deklarācijas aizpildīšanas norādījumiem.

Apgrozījumu veido:

neto apgrozījums – tie ieņēmumi no preču pārdošanas un pakalpojumu sniegšanas, no kuriem atskaitīts pievienotās vērtības nodoklis un akcīzes nodoklis;

• Eiropas Savienības un jebkurš valsts atbalsts.

Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības ir apgrozījums, ko lauksaimnieks saņēmis no lauksaimnieciskās darbības savā saimniecībā par pēdējo noslēgto pārskata gadu, un tas ir:

• neto apgrozījums no lauksaimniecības produktu* (skatīt skaidrojumu "Lauksaimniecības produkti") ražošanas vai audzēšanas, tostarp ražas novākšanas, slaukšanas, dzīvnieku audzēšanas un turēšanas lauksaimniecības nolūkā;

• neto apgrozījums no savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrādes, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*;

• ieņēmumi no atbalsta par lauksaimniecisko darbību. Personai, kurai aktīva lauksaimnieka statusa pierādīšanai ir jāiesniedz šī deklarācija, šo summu paziņo Lauku atbalsta dienests. Šo summu norāda 1.2. postenī "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību".

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav tie produkti, kas minēti regulas Nr. 510/2014 1. pielikumā, un apgrozījums no tiem jānorāda 2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības".

1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" norāda 1.1. posteņa "Neto apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" un 1.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību" kopsummu.

2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda visu to apgrozījumu par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav iekļaujams 1. postenī "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības" (skatīt skaidrojumu "Apgrozījums no lauksaimnieciskās darbības").

2. postenī "Apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" norāda 2.1. posteņa "Neto apgrozījums no nelauksaimnieciskās darbības" un 2.2. posteņa "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" kopsummu.

2.2. postenī "Atbalsta maksājumi par nelauksaimniecisko darbību" norāda visus tos atbalsta maksājumus par pēdējo noslēgto pārskata gadu, kas nav 1.2. postenī norādītie "Atbalsta maksājumi par lauksaimniecisko darbību", par kuriem Lauku atbalsta dienests personai ir sniedzis informāciju.

4. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

Deklarācija par iepriekšējā gadā izmaksātajām darba algām, kas saistītas ar lauksaimniecisko darbību
1. Informācija par klientu
(Aizpildīt drukātiem burtiem)
                                           
Vārds                                          
                                           
Uzvārds                                          
                                           
Personas kods               -                          
                                           
Firma (nosaukums)                                          
                                           
Reģistrācijas numurs                                    
                                           
LAD klienta reģistrācijas numurs                                  
                                   
Mobilā vai fiksētā tālruņa numurs                                    
                                           
E-pasta adrese                                        
         
Gads, par kuru sniegta informācija        
               
Nr. p. k. Darbinieka personas
kods

 

Vārds, uzvārds Darba alga pirms nodokļu nomaksas (euro) Aprēķinātās
darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas
(euro)

 

Uzņēmējdarbības
riska valsts nodeva
(euro)

 

Nostrādāto stundu
skaits, veicot lauksaimniecisku darbību

 

Ar darbaspēka algošanu saistītie izdevumi
(4 + 5 + 6)

 

1 2 3 4 5 6 7 8
               
               
               
Gadā kopā  
Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
                                               
Datums*     .     . 2 0     . Paraksts*                      
                                                     

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Deklarācijā minēto terminu skaidrojums un deklarācijas aizpildīšanas kārtība

Lauksaimnieciskā darbība ir savā saimniecībā veikta darbība:

• lauksaimniecības produktu* ražošana vai audzēšana, tostarp ražas novākšana, slaukšana, dzīvnieku audzēšana un turēšana lauksaimniecības nolūkā;

• savā īpašumā esošu, tostarp iepirktu, lauksaimniecības produktu* pārstrāde, ja ar šādu produktu pārstrādi tiek iegūts cits lauksaimniecības produkts*.

Piezīme. * Lauksaimniecības produkti ir produkti, kas minēti Līguma par Eiropas Savienības darbību 1. pielikumā (izņemot zivsaimniecības produktus), kā arī kokvilna. Lauksaimniecības produkti nav tie produkti, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 16. aprīļa Regulas (ES) Nr. 510/2014, ar kuru nosaka tirdzniecības režīmu, kas piemērojams dažām lauksaimniecības produktu pārstrādē iegūtām precēm un atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 1216/2009 un (EK) Nr. 614/2009, 1. pielikumā. Ieņēmumi no tiem jānorāda 1. postenī "Ieņēmumi no nelauksaimnieciskās darbības".

Darba alga pirms nodokļu nomaksas ir alga pirms darba ņēmēja nodokļu nomaksas. 4. ailē norāda darba ņēmējam par lauksaimniecisku darbību veikšanu izmaksātās darba algas, kā arī par ikgadējo apmaksāto atvaļinājumu piešķirtās naudas summu. Attiecīgā summa atbilst veiktajam lauksaimnieciskās darbības apjomam periodā, par kuru tiek iesniegta šī deklarācija.

Uzņēmējdarbības riska valsts nodevu darba devēja ziņojumā norāda darba devēji, kuriem saskaņā ar Maksātnespējas likumu var pasludināt juridiskās personas maksātnespējas procesu vai saskaņā ar Kredītiestāžu likumu var pasludināt kredītiestādes maksātnespēju, ja darba devējs ir kredītiestāde, par darbiniekiem, ar kuriem attiecīgajiem darba devējiem saskaņā ar Darba likumu ir nodibinātas darba tiesiskās attiecības.

Ar darbaspēka algošanu saistītos izdevumus aprēķina, saskaitot 4. ailē norādītās darba algas, 5. ailē norādītās aprēķinātās darba devēja valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un 6. ailē norādītās uzņēmējdarbības riska valsts nodevas.

7. ailē norāda stundu skaitu, ko darba ņēmējs ir nostrādājis, veicot lauksaimniecisko darbību.

Maksājuma samazinājums netiek piemērots summai par gadā kopā izmaksātajiem ar darbaspēka algošanu saistītajiem izdevumiem (8. aile).

5.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Obligātās apsaimniekošanas prasības

(Pielikums MK 28.04.2015. noteikumu Nr. 205 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

I. Vide, klimata pārmaiņas, labi zemes lauksaimniecības apstākļi

1. Ūdens resursi
1.1. Pasākumi attiecībā uz kūtsmēslu apsaimniekošanu un mēslojumu lietošanas aizliegums gar virszemes ūdensobjektiem (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)
Aizsargjoslu likuma 37. panta pirmās daļas 5. punkta "c" apakšpunkts attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" 4.2., 4.6.6., 5.1., 5.2., 7.1. un 7.3.2. apakšpunkts un 20. punkts
1.2. Pasākumi attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu un uzskaiti (attiecas uz īpaši jutīgajām teritorijām)
Ministru kabineta 2014. gada 23. decembra noteikumu Nr. 834 "Noteikumi par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem" 3.1.1.3.3.2. un 3.3.4. apakšpunkts un 6. punkts
2. Savvaļas putnu aizsardzība
2.1. Pasākumi, lai saglabātu, uzturētu vai atjaunotu atsevišķu putnu sugu dzīvotņu daudzveidību un teritoriju
Sugu un biotopu aizsardzības likuma 9. panta 3. un 4. punkts
2.2. Piesārņojuma vai kaitējuma novēršana dzīvotnēm un savvaļas putnu dzīvei
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 37., 41. un 44. punkts

2.3. (Svītrots ar MK 14.03.2017. noteikumiem Nr. 147)

3. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
3.1. Dabisko biotopu un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzība
3.1.1. dabas lieguma teritorijā aizliegts:

3.1.1.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav īpašs aizsargājamo biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.1.2. bojāt vai iznīcināt (arī uzarot, kultivējot vai ieaudzējot mežu) palieņu un terašu pļavas;

3.1.1.3. mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot:

3.1.1.3.1. dabiski apmežojušās vai pirms aizsargājamās teritorijas izveidošanas apmežotas lauksaimniecības zemes lietošanas kategorijas maiņu pret kategoriju "mežs" vai "krūmājs";

3.1.1.3.2. upju dabiskā tecējuma atjaunošanu;

3.1.1.3.3. ar Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauju:

3.1.1.3.3.1. zemes lietošanas kategorijas maiņu nacionālo parku dabas lieguma zonā;

3.1.1.3.3.2. īpaši aizsargājamo biotopu un īpaši aizsargājamo sugu dzīvotņu atjaunošanu;

3.1.1.4. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

3.1.2. dabas parka teritorijā aizliegts:

3.1.2.1. dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.2.2. mainīt zemes lietošanas kategoriju;

3.1.2.3. pļaut lauksaimniecības zemes un lauces virzienā no malām uz centru. Nelīdzena reljefa apstākļos pļauj slejās virzienā no lauka atklātās malas (arī no pagalma, ceļa, atklāta grāvja, žoga, upes vai ezera) uz krūmāju vai mežu;

3.1.3. aizsargājamo ainavu apvidus teritorijā aizliegts dedzināt virsāju un niedru platības, kā arī meža zemsedzi, ja vien tas nav biotopu atjaunošanas pasākums, kura veikšanai ir saņemta Dabas aizsardzības pārvaldes rakstveida atļauja un par kuru rakstveidā ir informēta par ugunsdrošību un ugunsdzēsību atbildīgā institūcija;

3.1.4. dabas pieminekļa teritorijā aizliegts mainīt zemes lietošanas kategoriju, izņemot zemes lietošanas kategorijas maiņu aizsargājamos dendroloģiskajos stādījumos saskaņā ar normatīvajiem aktiem par parku ierīkošanu un apsaimniekošanu

3.2. Pasākumi attiecībā uz aizsargājamām augu sugām
Ministru kabineta 2012. gada 18. decembra noteikumu Nr. 940 "Noteikumi par mikroliegumu izveidošanas un apsaimniekošanas kārtību, to aizsardzību, kā arī mikroliegumu un to buferzonu noteikšanu" 45.9., 45.10. un 45.12. apakšpunkts

II. Sabiedrības veselība, dzīvnieku veselība un augu veselība

4. Pārtikas nekaitīgums
4.1. Pārtikas vispārējās nekaitīguma prasības
Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu, 14., 15. pants, 17. panta 1. punkts, 18., 19. un 20. pants
4.2. Higiēnas noteikumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 852/2004 par pārtikas produktu higiēnu I pielikuma A daļas II nodaļas 4. punkta "g", "h", "j" apakšpunkts, 5. punkta "f" un "h" apakšpunkts un 6. punkts, I pielikuma A daļas III nodaļas 8. punkta "a", "b", "d", "e" apakšpunkts un 9. punkta "a" un "c" apakšpunkts.

Eiropas Komisijas 2009. gada 22. decembra Regulas (ES) Nr. 37/2010 par farmakoloģiski aktīvajām vielām un to klasifikāciju pēc to atlieku maksimāli pieļaujamā satura dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos pielikums.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 6. maija Regulas (EK) Nr. 470/2009, ar ko nosaka Kopienas procedūras farmakoloģiski aktīvo vielu atlieku pieļaujamo daudzumu noteikšanai dzīvnieku izcelsmes pārtikas produktos, ar ko atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 2377/90 un groza Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2001/82/EK un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 726/2004, 14. pants.

Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 23. februāra Regulas (EK) Nr. 396/2005, ar ko paredz maksimāli pieļaujamos pesticīdu atlieku līmeņus augu un dzīvnieku izcelsmes pārtikā un barībā un ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, 18. pants

4.3. Piena ieguve un pirmapstrāde
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma IX sadaļas I nodaļas I daļas 1. punkta "b", "c", "d" un "e" apakšpunkts, 2. punkta "a", "b" un "c" apakšpunkts, 3. punkta "a" apakšpunkts, "b" apakšpunkta "i" un "ii" apakšpunkts un "c" apakšpunkts, 4. un 5. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas A sadaļas 1., 2., 3. un 4. punkts, III pielikuma IX sadaļas II nodaļas B sadaļas 1. punkta "a" un "d" apakšpunkts, 2. un 4. punkts
4.4. Olu aprite
Eiropas Parlamenta un Padomes 2004. gada 29. aprīļa Regulas (EK) Nr. 853/2004, ar ko nosaka īpašus higiēnas noteikumus attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes pārtiku, III pielikuma X sadaļas I nodaļas 1. punkts
4.5. Lauksaimniecības dzīvnieku barības nekaitīgums
Eiropas Parlamenta un Padomes 2005. gada 12. janvāra Regulas (EK) Nr. 183/2005, ar ko paredz barības higiēnas prasības, 5. panta 1., 5. un 6. punkts, I pielikuma A daļas I sadaļas 4. punkta "e" un "g" apakšpunkts, I pielikuma A daļas II sadaļas 2. punkta "a", "b" un "e" apakšpunkts un III pielikuma 1. un 2. punkts
5. Ierobežojumi hormonālas, tireostatiskas iedarbības vielu un betaagonistu lietošanā
Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumu Nr. 831 "Noteikumi par ierobežojumiem zāļu lietošanā dzīvniekiem un prasības dzīvnieku un to izcelsmes produktu apritei, ja dzīvniekiem lietotas zāles" 2., 4., 6., 7., 8., 9., 14., 15., 17., 18., 19. un 20. punkts
6. Cūku identifikācija un reģistrācija
6.1. Ganāmpulku un novietņu reģistrēšana
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 3. punkts
6.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 4.4. un 16.2. apakšpunkts, kā arī 17., 18., 23., 24., 28., 29. un 32. punkts
6.3. Cūku identifikācija
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 47., 49., 51., 52. un 53. punkts
7. Liellopu identifikācija un reģistrācija
7.1. Liellopu identifikācija
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr. 1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 820/97, 4. 4.a, 4.b, 4.c un 4.d pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 42. punkts
7.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Eiropas Parlamenta un Padomes 2000. gada 17. jūlija Regulas (EK) Nr.  1760/2000, ar ko izveido liellopu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un paredz liellopu gaļas un liellopu gaļas produktu marķēšanu, kā arī atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.  820/97, 7. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība16.1. apakšpunkts, 17. un 18. punkts, 27.5. un 27.6. apakšpunkts, 27.1, 28., 29., 31., 32. un 44. punkts
8. Aitu un kazu identifikācija un reģistrācija
8.1. Aitu un kazu identifikācija
Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr. 21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 4. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 54. un 55. punkts
8.2. Novietnes dzīvnieku reģistrs un informācijas sniegšana
Padomes 2003. gada 17. decembra Regulas (EK) Nr.  21/2004, ar ko izveido aitu un kazu identifikācijas un reģistrācijas sistēmu un ar ko groza Regulu (EK) Nr.  1782/2003 un Direktīvas 92/102/EEK un 64/432/EEK, 3. un 5. pants
Ministru kabineta 2014. gada 15. jūlija noteikumu Nr. 393 "Lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku, to ganāmpulku un novietņu reģistrēšanas kārtība, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku apzīmēšanas kārtība" 16.3. apakšpunkts, kā arī 17. un 18. punkts, 27.1., 27.5. un 27.6. apakšpunkts, 27.1, 28., 29., 31. un 32. punkts
9. Dzīvnieku slimības
9.1. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas (TSE) profilakses, kontroles un apkarošanas pasākumi
9.1.1. Ierobežojumi lauksaimniecības dzīvnieku barošanā
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 7. pants
9.1.2. Transmisīvās sūkļveida encefalopātijas profilakses un kontroles pasākumi
Eiropas Parlamenta un Padomes 2001. gada 22. maija Regulas (EK) Nr. 999/2001, ar ko paredz noteikumus dažu transmisīvo sūkļveida encefalopātiju profilaksei, kontrolei un apkarošanai, 11., 12., 13. un 15. pants
Veterinārmedicīnas likuma 59. panta 8. punkta "a" apakšpunkts
10. Augu aizsardzības līdzekļi
10.1. Augu aizsardzības likuma 7. panta pirmās daļas pirmais teikums, 9. panta trešā daļa, 10. panta pirmā daļa (neattiecas vārdi "Eiropas un Vidusjūras augu aizsardzības organizācijas noteiktos labas augu aizsardzības prakses principus (publicēti Valsts augu aizsardzības dienesta tīmekļa vietnē) un augu aizsardzības līdzekļu lietošanu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos integrētās augu aizsardzības principus un prasības visos tajos paredzētajos gadījumos")
10.2. Augu aizsardzības likuma 7. panta piektās daļas 1. punkts
10.3. Ministru kabineta 2011. gada 13. decembra noteikumu Nr. 950 "Augu aizsardzības līdzekļu lietošanas noteikumi" 3., 9., 12. un 13. punkts

III. Dzīvnieku labturība

11. Teļu labturība
Ministru kabineta 2003. gada 2. septembra noteikumu Nr. 491 "Teļu labturības prasības" 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 15., 17., 18., 19., 20. un 25. punkts
Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 6., 10., 11., 12., 14. un 15. punkts, kā arī 18.3., 18.4. un 18.5. apakšpunkts
12. Cūku labturība
Ministru kabineta 2009. gada 7. jūlija noteikumu Nr. 743 "Cūku labturības prasības" 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39., 40., 41., 42., 43., 44. un 45. punkts
13. Vispārīgās labturības prasības lauksaimniecības dzīvniekiem
Dzīvnieku aizsardzības likuma 14. pants
Ministru kabineta 2008. gada 2. janvāra noteikumu Nr. 5 "Lauksaimniecības dzīvnieku vispārīgās labturības prasības" 3., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15. un 16. punkts, 18.2., 18.3., 18.6. un 18.8. apakšpunkts, kā arī 19. un 20. punkts

6. pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Informācija par lauksaimniecības kultūraugu izmantošanas veidu

(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums . . 2 0 .
Veidlapu pieņēma
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Kultūrauga
kods
Kopējā
platība
(ha)
Kultūrauga izmantojums Uzņēmums, kura biogāzes ražotnei piegādās ražu Plānotais
piegādājamais
daudzums
tonnās
zaļbarībai,
skābbarībai
(ha)
biogāzei
(ha)
cits
(ha)
nosaukums reģistrācijas numurs
            LV                        
            LV                        
            LV                        
            LV                        
            LV                        
            LV                        

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Ar parakstu apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
Datums . . 2 0 . Paraksts
Vārds
Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati tiks izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

7. pielikums

Ministru kabineta
2015.gada 10.marta noteikumiem Nr. 126
Vienotajam platības maksājumam un mazo lauksaimnieku atbalstam deklarētās kaņepju sējplatības

(Pielikuma nosaukums MK 15.03.2016. noteikumu Nr. 159 redakcijā)

Iesnieguma numurs
LAD klienta reģistrācijas numurs
Saņemšanas datums . . 2 0 .
Veidlapu pieņēma
(aizpilda Lauku atbalsta dienesta darbinieks)
Lauka numurs
(platību maksājumu iesnieguma C daļas 4. ailē norādīts kultūras kods 170)
Iesētā kaņepju šķirne Izsētais kaņepju sēklu daudzums (norāda ar precizitāti divi cipari aiz komata), kg/ha

Ar parakstu apliecinu, ka:

1) sniegtā informācija ir patiesa;

2) esmu izlasījis un pilnībā ievērošu normatīvajos aktos noteiktās prasības un nosacījumus attiecībā uz vienotā platības maksājuma saņemšanu par kaņepju platību.

Apņemos:

1) iesniegt Valsts augu aizsardzības dienestā iesniegumu par piedalīšanos kaņepju tetrahidrokanabinola (THC) monitoringā un samaksāt dalības maksu par vienotajam platības maksājumam deklarēto kaņepju sējplatību;

2) sniegt Valsts augu aizsardzības dienestam visu nepieciešamo informāciju;

3) atļaut Valsts augu aizsardzības dienestam noņemt kaņepju augu paraugus THC analīzēm;

4) iesniegt visu izmantoto kaņepju sēklu iepakojuma etiķešu oriģinālus Lauku atbalsta dienestā;

5) vienotajam platības maksājumam pieteiktajā kaņepju platībā augus turpināt audzēt parastos augšanas apstākļos un tos nenovākt, pirms beidzas 10 dienu termiņš pēc ziedēšanas beigām, kā to paredz 2014. gada 17. jūlija Komisijas Īstenošanas regulas Nr.  809/2014, ar ko paredz noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.  1306/2013 piemēro attiecībā uz integrēto administrēšanas un kontroles sistēmu, lauku attīstības pasākumiem un savstarpējo atbilstību, 45. panta 4. punkts.

Datums un paraksts*

Iesniegumu paraksta atbalsta pretendents vai tā pilnvarots pārstāvis (jāiesniedz notariāli vai normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā apstiprināta pilnvaras kopija, uzrādot oriģinālu).

Datums . . 2 0 . Paraksts
Vārds
Uzvārds

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. Dati var tikt izmantoti statistikai un publiskoti saskaņā ar normatīvo aktu prasībām.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
8.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126

(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

Iesniegums platības iekļaušanai kaņepju THC monitoringā

(Aizpildīt drukātiem burtiem)

I. Informācija par klientu
Vārds                                                  
                                                   
Uzvārds                                                  
                                                     
Firma (nosaukums)                                                    
                                       
Personas kods/reģistrācijas Nr.                                      
                               
LAD klienta reģistrācijas numurs                              
   
Adrese   

II. Kontaktinformācija

Tālruņa numurs                   Mobilā tālruņa numurs                
E-pasta adrese  

III. Informācija par platību

Kaņepju platība (ha), kas pieteikta vienotajam platības            
maksājumam (ņemot vērā papildinājumus un labojumus)

 

           
Ar parakstu apliecinu, ka:

1) līdz kārtējā gada 30. jūnijam samaksāšu Valsts augu aizsardzības dienesta izsniegtajā rēķinā norādīto summu;

2) sniegtā informācija ir pilnīga un patiesa;

3) apzinos, ka par nepatiesas vai neprecīzas informācijas sniegšanu dalība THC monitoringā var tikt anulēta un iemaksātā summa netiks atmaksāta.

IV. Datums un paraksts*

Datums     .     . 2 0     . Paraksts                      
                                                     
                        Vārds                      
                        Uzvārds                      
                                                     

V. Pieņēma
(aizpilda Valsts augu aizsardzības dienesta darbinieks)

Datums     .     . 2 0     . Paraksts                      
                                                     
                        Vārds                      
                        Uzvārds                      
                                                     

Piezīme. * Dokumenta rekvizītus "datums" un "paraksts" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

9.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Kultūraugu saraksts

(Pielikums grozīts ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Nr.
p. k.
Kultūraugu ģints, suga Nosaukums latīņu valodā Ietver sugas vai apakšsugas
1. Graudaugi
1.1. Auzas Avena Sējas auzas
1.2. Kvieši, vasaras Triticum Mīkstie kvieši, cietie kvieši, plēkšņu jeb speltas kvieši
1.3. Kvieši, ziemas Triticum Mīkstie kvieši
1.4. Mieži, vasaras Hordeum
1.5. Mieži, ziemas Hordeum
1.6. Rudzi Secale
1.7. Tritikāle, vasaras Triticosecale
1.8. Tritikāle, ziemas Triticosecale
1.9. Griķi Fagopyrum
2. Pākšaugi
2.1. Zirņi Pisum Zirņi, dārza zirņi, cukurzirņi, lobāmie zirņi
2.2. Soja Glycine
2.3. Lupīna Lupinus Dzeltenā lupīna, šaurlapu lupīna, baltā lupīna
2.4. Seradella Ornithopus
2.5. Vīķi, vasaras Vicia Vasaras vīķi, lauka pupas, dārza (cūku) pupas
2.6. Vīķi, ziemas Vicia
2.7. Parastās jeb dārza pupiņas Phaseolus Dārza pupiņas, daudzziedu pupiņas jeb puķu pupas, sviesta jeb Limas pupiņas
2.8. Lēcas Lens
2.9. Austrumu galega Galega
3. Eļļas augi un šķiedraugi
3.1. Ķimenes Carum
3.2. Kaņepes Cannabis Sējas kaņepes
3.3. Lini Eļļas lini, šķiedras lini
3.4. Rapsis, vasaras Brassica napus Vasaras rapsis, galda kāļi, lopbarības kāļi
3.5. Rapsis, ziemas Brassica napus Ziemas rapsis
4. Dārzeņi, sakņaugi, zaļmasas augi
4.1. Kukurūza Zea Parastā kukurūza, cukurkukurūza
4.2. Malva Malva
4.3. Salāti Lactuca Dārza salāti, lapu salāti, galviņsalāti, romiešu salāti, ledussalāti
4.4. Bietes Beta Cukurbietes, lopbarības bietes, galda bietes, mangolds jeb lapu bietes
4.5. Burkāni Daucus
4.6. Pastinaks Pastinaca
4.7. Artišoks Cynara Artišoki, lapu artišoki
4.8. Topinambūrs Helianthus Saulespuķe, parastā saulgrieze, topinambūrs
4.9. Sīpoli Allium Puravi, dārza sīpoli, lielloku sīpoli, šalotes sīpoli, ķiploki, maurloki, lociņi
4.10. Fenhelis Foeniculum
4.11. Sējas koriandrs Coriandrum
4.12. Parastā dille Anethum
4.13. Pētersīļi Petroselinum Lapu pētersīļi, sakņu pētersīļi
4.14. Selerijas Apium Sakņu selerijas, lapu selerijas, kātu selerijas
4.15. Cigoriņš Cichorium Lapu cigoriņš, sakņu cigoriņš, Vitlufa cigoriņš
4.16. Baziliks Ocimum
4.17. Piparmētra Mentha
4.18. Spināti Spinacia
4.19. Rukola Eruca sativa
4.20. Kāposti Brassica oleracea Ziedkāposts, galviņkāposts (baltais, sarkanais), rožu jeb Briseles kāposts, kolrābis, sparģeļkāposts, virziņkāposts, lapu kāposts, brokoļi, kacenkāposts jeb lopbarības kāposts, Pekinas kāposts
4.21. Rāceņi Brassica rapa Tīruma rācenis, lauka rācenis, ripsis
4.22. Redīsi Raphanus sativus Redīsi, melnais rutks, eļļas rutks (var. oleiformis)
4.23. Mārrutki Armoracia rusticana Armoracia rusticana
4.24. Sareptas sinepes Brassica juncea Sareptas sinepes jeb zilganās sinepes
4.25. Melnās sinepes Sinapsis alba
4.26. Baltās sinepes Brassica nigra
4.27. Kartupeļi Solanum tuberosum
4.28. Tomāti Solanum lycopersicum
4.29. Baklažāns Solanum melongena
4.30. Paprika Capsicum annuum
4.31. Čili pipars Capsicum baccatum
4.32. Gurķi Cucumis sativus
4.33. Arbūzs Citrullus lanatus
4.34. Melone Cucumis melo
4.35. Dārza ķirbis Cucurbita pepo Parastais ķirbis, kabači, patisoni, cukīni
4.36. Vīģlapu ķirbis Cucurbita ficifolia
4.37. Lielaugļu ķirbis Cucurbita maxima
4.38. Muskata ķirbis Cucurbita moschata Muskata ķirbis, sviesta ķirbis
4.39. Skābenes Rumex
5. Nektāraugi, ārstniecības augi
5.1. Ežziede Echinops Apaļgalvas ežziede
5.2. Biškrēsliņš Tanacetum Parastais biškrēsliņš
5.3. Parastā raudene Origanum Parastā raudene, majorāns
5.4. Salvija Salvia Ārstniecības salvija
5.5. Mārsils jeb timiāns Thymus
5.6. Pūķgalve Dracocephalum
5.7. Mātere Leonurus
5.8. Melisa Lamiaceae
5.9. Kaķumētra Napeta
5.10. Izops Hyssopus
5.11. Gurķene Borago
5.12. Daglītis Echium
5.13. Dedestiņa Lathyrus
5.14. Facēlija Phacelia
5.15. Ārstniecības kumelīte Chamomilla
5.16. Ārstniecības kliņģerīte Calendula
6. Augļi un ogas
6.11. Zemenes Fragaria

Piezīme. 1 (Piezīme svītrota ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
10.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Svēruma un pārrēķina koeficienti

(Pielikums MK 27.10.2015. noteikumu Nr. 613 redakcijā, kas grozīta ar MK 15.03.2016. noteikumiem Nr. 159)

Nr.
p.k.

Elements

Pārrēķina koeficients (m/koki uz m2)

Svēruma koeficients

Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus)

1.

Papuvē esoša zeme (uz 1 m2)

nepiemēro

1

1 m2

2.

Platības, ko veido stiebrzāļu pasējs vai zaļais segums (uz 1 m2)

nepiemēro

0,3

0,3 m2

3.

Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (uz 1 m2)

nepiemēro

0,7

0,7 m2

4.

Ainavas elementi:

4.1.

aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku)

nepiemēro

1,5

1,5 m2

4.2.

aizsargājamās koku alejas (uz 1 m2)

nepiemēro

2

2 m2

4.3.

koku grupa/koku puduri (uz 1 m2)

nepiemēro

1,5

1,5 m2

4.4.

dižakmeņi (uz 1 m2)

nepiemēro

1

1 m2

4.5.

laukmale (uz 1 m)

6

1,5

9 m2

4.6.

dīķi (uz 1 m2)

nepiemēro

1,5

1,5 m2

11.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpildes
1. Ainažu pagasts 35. Launkalnes pagasts 69. Stradu pagasts
2. Aiviekstes pagasts 36. Lazdonas pagasts 70. Straupes pagasts
3. Allažu pagasts 37. Lejasciema pagasts 71. Sunākstes pagasts
4. Alsviķu pagasts 38. Liepnas pagasts 72. Susāju pagasts
5. Amatas pagasts 39. Mazozolu pagasts 73. Tārgales pagasts
6. Ances pagasts 40. Mazzalves pagasts 74. Tīnūžu pagasts
7. Bērzkalnes pagasts 41. Mākoņkalna pagasts 75. Tomes pagasts
8. Birzgales pagasts 42. Mālupes pagasts 76. Ugāles pagasts
9. Daudzeses pagasts 43. Mārkalnes pagasts 77. Umurgas pagasts
10. Drabešu pagasts 44. Meņģeles pagasts 78. Usmas pagasts
11. Dundagas pagasts 45. Nītaures pagasts 79. Valgundes pagasts
12. Dunikas pagasts 46. Pasienes pagasts 80. Valkas pagasts
13. Dzērbenes pagasts 47. Pededzes pagasts 81. Valles pagasts
14. Embūtes pagasts 48. Piltenes pagasts 82. Veclaicenes pagasts
15. Engures pagasts 49. Plāņu pagasts 83. Viesītes pagasts
16. Ēdoles pagasts 50. Popes pagasts 84. Vijciema pagasts
17. Feimaņu pagasts 51. Puzes pagasts 85. Viļķenes pagasts
18. Goliševas pagasts 52. Raiskuma pagasts 86. Virešu pagasts
19. Ģibuļu pagasts 53. Ramatas pagasts 87. Zalves pagasts
20. Inčukalna pagasts 54. Rankas pagasts 88. Zaubes pagasts
21. Indrānu pagasts 55. Rendas pagasts 89. Zeltiņu pagasts
22. Ipiķu pagasts 56. Rugāju pagasts 90. Zentenes pagasts
23. Istras pagasts 57. Rumbas pagasts 91. Ziemera pagasts
24. Īvandes pagasts 58. Rundēnu pagasts 92. Zlēku pagasts
25. Jaunalūksnes pagasts 59. Sakas pagasts 93. Zvārdes pagasts
26. Jaunannas pagasts 60. Salacgrīvas pagasts 94. Zvārtavas pagasts
27. Jumurdas pagasts 61. Saulkrastu pagasts 95. Žīguru pagasts
28. Jūrkalnes pagasts 62. Seces pagasts 96. Ādažu novads
29. Kaives pagasts 63. Sērenes pagasts 97. Carnikavas novads
30. Kalna pagasts 64. Skaņkalnes pagasts 98. Mērsraga novads
31. Kaplavas pagasts 65. Skrundas pagasts 99. Rojas novads
32. Klintaines pagasts 66. Skujenes pagasts 100. Ropažu novads
33. Kolkas pagasts 67. Smārdes pagasts 101. Sējas novads
34. Ķūļciema pagasts 68. Staiceles pagasts    
Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs
12. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Liellopu gaļas šķirņu un kombinēto šķirņu saraksts

(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

1. Gaļas šķirnes

Nr. p. k. Gaļas šķirnes Saīsinājums
1. Šarolē SA
2. Herefordas HE
3. Aberdinangus AB
4. Limuzinas LI
5. Hailandes HA
6. Galovejas GA
7. Beļģijas zilā BZ
8. Hekes HK
9. Blondais akvitānietis BA
10. Aubrak AU
11. Pjemontas PM
12. Deksteras DR
13. Saleras SL
14. Shorthom BS
15. Vagjū VA
16. Gaļas šķirņu krustojums XG

2. Kombinētās šķirnes

Nr. p. k. Kombinētās (piena–gaļas) šķirnes Saīsinājums
1. Stepju pelēkā SP
2. Simentāles SI
3. Tiroles pelēkā TP
4. Montbeljardas MO
5. Šveices brūnā OB
13. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
Gaļas un kombinēto vilnas–gaļas aitu šķirņu saraksts

(Pielikums MK 14.03.2017. noteikumu Nr. 147 redakcijā)

1. Gaļas šķirnes

Nr. p. k. Gaļas šķirnes Saīsinājums
1. Il de France IF
2. Tekselas T
3. Igaunijas baltgalve IB
4. Šarolē SA
5. Vācijas merino, vietējā VMV
6. Swifter SW
7. Sufolkas S
8. Dorperas DOR
9. Dorsetas DRS
10. Persijas melngalve PM
11. Dala DAL
12. Norvēģijas baltā NW
13. Gaļas šķirņu krustojums XG

2. Kombinētās šķirnes

Nr. p. k. Kombinētās (vilnas–gaļas) šķirnes Saīsinājums
1. Latvijas tumšgalve LT
2. Igaunijas tumšgalve IT
3. Lietuvas melngalve LM
4. Vācijas melngalve VM
5. Oksforddaunas OX
6. Hempšīras HEM
7. Haidšnukes ragainā pelēkā HRP
8. Somijas landrase SL
9. Soa SO
10. Gotlandes GOT
11. Romanovas R
12. Leisteres LEI
13. Jakoba JK
14.pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 10.marta
noteikumiem Nr.126
5050 g cietes kartupeļu svars ūdenī un atbilstošais nepieciešamais kartupeļu daudzums 1 t cietes saražošanai
5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)   5050 g kartupeļu
svars ūdenī (grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
352 13,0 6533   384 14,6 5822
353 13,1 6509   385 14,7 5799
354 13,1 6486   386 14,7 5776
355 13,2 6463   387 14,8 5757
356 13,2 6439   388 14,8 5738
357 13,3 6416   389 14,9 5720
358 13,3 6393   390 14,9 5701
359 13,4 6369   391 15,0 5682
360 13,4 6346   392 15,0 5664
361 13,5 6322   393 15,1 5626
362 13,5 6299   394 15,2 5607
363 13,6 6276   395 15,2 5589
364 13,6 6252   396 15,3 5570
365 13,7 6229   397 15,3 5551
366 13,7 6206   398 15,4 5542
367 13,8 6182   399 15,4 5533
368 13,8 6159   400 15,4 5523
369 13,9 6136   401 15,5 5486
370 13,9 6112   402 15,6 5467
371 14,0 6089   403 15,6 5449
372 14,0 6065   404 15,7 5430
373 14,1 6047   405 15,7 5411
374 14,1 6028   406 15,8 5393
375 14,2 6005   407 15,8 5374
376 14,2 5981   408 15,9 5364
377 14,3 5963   409 15,9 5355
378 14,3 5944   410 15,9 5346
379 14,4 5921   411 16,0 5327
380 14,4 5897   412 16,0 5308
381 14,5 5879   413 16,1 5280
382 14,5 5860   414 16,2 5266
383 14,6 5841   415 16,2 5252


5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)   5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos (%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
416 16,3 5234   455 18,2 4673
417 16,3 5215   456 18,3 4645
418 16,4 5206   457 18,4 4631
419 16,4 5196   458 18,4 4617
420 16,4 5187   459 18,5 4607
421 16,5 5150   460 18,5 4598
422 16,6 5136   461 18,6 4584
423 16,6 5121   462 18,6 4570
424 16,7 5107   463 18,7 4561
425 16,7 5093   464 18,7 4551
426 16,8 5075   465 18,7 4542
427 16,8 5056   466 18,8 4523
428 16,9 5042   467 18,9 4509
429 16,9 5028   468 18,9 4495
430 17,0 5000   469 19,0 4481
431 17,1 4986   470 19,0 4467
432 17,1 4972   471 19,1 4458
433 17,2 4963   472 19,1 4449
434 17,2 4953   473 19,2 4437
435 17,2 4944   474 19,2 4425
436 17,3 4930   475 19,3 4414
437 17,3 4916   476 19,3 4402
438 17,4 4902   477 19,4 4390
439 17,4 4888   478 19,4 4379
440 17,5 4874   479 19,5 4367
441 17,5 4860   480 19,5 4355
442 17,6 4846   481 19,6 4343
443 17,6 4832   481,6 19,6 4337
444 17,7 4818   482 19,7 4335
445 17,7 4804   483 19,7 4332
446 17,8 4790   483,2 19,7 4332
447 17,8 4776   484 19,8 4325
448 17,9 4762   484,4 19,8 4318
449 17,9 4748   485 19,9 4317
450 18,0 4720   486 19,9 4311
451 18,1 4706   486,4 19,9 4309
452 18,1 4692   487 20,0 4305
453 18,2 4685   488 20,0 4299
454 18,2 4679   489 20,1 4294


5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)   5050 g kartupeļu
svars ūdenī
(grami)
Cietes saturs
kartupeļos
(%)
Kartupeļu daudzums, kas nepieciešams, lai saražotu 1000 kg cietes (kg)
490 20,1 4290   521 21,7 4170
491 20,2 4287   521,3 21,7 4168
492 20,2 4285   522 21,8 4165
493 20,3 4283