Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LV  EN
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā
Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Ministru kabineta noteikumi Nr. 66

Rīgā 2018. gada 30. janvārī (prot. Nr. 6 19. §)

Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem"

Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un
lauku attīstības likuma 5. panta ceturto daļu

Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas kārtība lauksaimniekiem" (Latvijas Vēstnesis, 2015, 62., 87., 217. nr.; 2016, 59., 209. nr.; 2017, 62., 98. nr.) šādus grozījumus:

1. Aizstāt 65.3. apakšpunktā vārdus "par trim vai vairāk" ar vārdiem "vairāk nekā par pieciem".

2. Papildināt noteikumus ar 67.1 punktu šādā redakcijā:

"67.1 Platība, kurā dabiski iesējušos augu īpatsvars līdz kārtējā gada 31. augustam pārsniedz 40 procentu, ir uzturēta kultūraugu audzēšanai piemērotā stāvoklī, ja tajā augošie kultūraugi vai kultūraugu maisījums ir nokults vai nopļauts un novākts vai iestrādāts augsnē līdz kārtējā gada 15. septembrim."

3. Izteikt 76.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"76.3. tieši vai netieši neievada pazemes ūdeņos piesārņojošās vielas, kas minētas normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju ūdenī, un šīs vielas saturošus produktus, tostarp degvielu, eļļu un smērvielas, notekūdeņus, mēslošanas līdzekļus, augu aizsardzības līdzekļus, mazgāšanas un dezinfekcijas līdzekļus un biocīdus. Minētās vielas un tās saturošie produkti ir lietojami vai uzglabājami veidā, kas nepieļauj šo vielu netiešu noplūdi pazemes ūdeņos. To tvertnes, konteineri un iepakojums ir cieši noslēgts, bez sūces vai mehāniskiem bojājumiem, un tos uzglabā tā, lai nepieļautu šo vielu nonākšanu zemē un izsūkšanos cauri augsnei vai nogulumiežiem;".

4.  Aizstāt 106.4 punktā vārdus "par trim vai vairāk" ar vārdiem "vairāk nekā par pieciem".

5. Izteikt 116. punktu šādā redakcijā:

"116. Atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 46. panta 2. punkta pirmajai daļai un regulas Nr. 639/2014 45. pantam ekoloģiski nozīmīga platība ir:

116.1. papuvē esoša zeme, kura kārtējā gadā no 15. janvāra līdz 15. jūlijam netiek izmantota lauksaimniecības produktu ražošanai vai dzīvnieku ganīšanai un kurā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi;

116.2. zeme zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem, kuri aizsargājami saskaņā ar normatīvajiem aktiem par īpaši aizsargājamo dabas teritoriju aizsardzību un izmantošanu un kuru robežas noteiktas dabas datu pārvaldības sistēmā "Ozols";

116.3. zeme vismaz 0,01 hektāra platībā, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, ja attiecīgā platība nav iekļauta Valsts meža dienesta Meža valsts reģistrā kā mežs. Aramzemei blakus esošo vienlaidu platību, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav lielāka par 1,5 hektāriem;

116.4.  1-20 metru platas laukmales vai buferjoslas, kurās nav koku un krūmu dzinumu, kas vecāki par vienu gadu. Laukmales vai buferjoslas augu segums ir atšķirīgs no blakus esošās lauksaimniecības zemes augu seguma, un to var noganīt vai appļaut. Laukmali uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja tā nav klāta ar augu segumu vai augu segumu veido pašiesējušies augi, vai tiek audzēts stiebrzāļu vai tauriņziežu, vai savvaļas puķu maisījums. Ja laukmali vai buferjoslu aizņem stiebrzāļu vai tauriņziežu augi un tā izveidota gar aramzemē sēto zālāju lauku vai papuvi, tai ir atšķirīgs zālaugu botāniskais sastāvs;

116.5. dīķi 0,01-1,5 hektāra platībā, ietverot arī piekrastes veģetāciju ne vairāk kā 10 metru platā joslā;

116.6. zeme, ko aizņem zem virsauga (labības vai proteīnaugu pasējā) tīrsējā vai savstarpējos maisījumos sēti šādi zālaugi:

116.6.1. stiebrzāles - daudzziedu viengadīgā airene, ganību airene, hibrīdā airene, auzeņairene, pļavas timotiņš, kamolzāle, pļavas auzene, niedru auzene, sarkanā auzene, aitu auzene, rupjā auzene, bezakotu lāčauza, mīkstā lāčauza, pļavas lapsaste, pļavas skarene, purva skarene, parastā skarene, parastā smilga, baltā smilga vai ložņu smilga;

116.6.2. tauriņzieži, tostarp lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, vīķi, amoliņš vai esparsete. Platībā ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus vismaz astoņas nedēļas pēc galvenā kultūrauga ražas novākšanas vai līdz kārtējā gada 15. oktobrim, ja astoņu nedēļu periods beidzas pirms šī datuma, vai līdz nākamā galvenā kultūrauga iesēšanai;

116.7. platība, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi - lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja. Slāpekli piesaistoši kultūraugi audzējami tīrsējā vai maisījumos, kas veidoti tikai no slāpekli piesaistošiem kultūraugiem vai to maisījuma ar graudaugiem vai stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus sēj maisījumā ar graudaugiem vai stiebrzālēm, lauksaimnieks pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz apliecinājumu par izmantoto sēklas daudzumu. Ja attiecīgā informācija nav iesniegta, Lauku atbalsta dienests pārbaudē saimniecībā nosaka slāpekli piesaistošo kultūraugu skaitu vai zaļmasas īpatsvaru. Slāpekli piesaistošo kultūraugu platībā no kultūraugu iesēšanas brīža līdz ražas novākšanai aizliegts lietot augu aizsardzības līdzekļus. Ja slāpekli piesaistošos kultūraugus audzē laukā, kas piekļaujas ūdens objektam, kurš noteikts saskaņā ar normatīvajiem aktiem par ūdens saimniecisko iecirkņu klasifikatoru, gar attiecīgo ūdens objektu izveido vismaz divus metrus platu joslu, ko neizmanto lauksaimniecības produktu ražošanā;

116.8. platība, ko aizņem maisījumā sēti vismaz divi starpkultūru augi - vasaras rapsis, viengadīgā airene, baltās sinepes, eļļas rutks, auzas, facēlija, griķi, vasaras vīķi, ziemas vīķi, rudzi, pupas, zirņi vai lopbarības redīsi, kuri iesēti ne vēlāk kā līdz kārtējā gada 1. septembrim un kuru sējums saglabāts vismaz līdz kārtējā gada 31. oktobrim. Platība uzskatāma par ekoloģiski nozīmīgu, ja šajā periodā netiek lietoti augu aizsardzības līdzekļi un vienotajā iesniegumā par kārtējo gadu un nākamo gadu attiecīgajā laukā deklarētais galvenais kultūraugs ir atšķirīgas sugas augs. Ja ir divu kultūraugu maisījums, vienā kvadrātmetrā ir vismaz pieci mazākumā esošie kultūraugi;

116.9. Lauku atbalsta dienesta lauku reģistrā līdz kārtējā gada 1. martam iekļautie valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Zemkopības ministrijas nekustamie īpašumi" meliorācijas kadastrā esošie valsts nozīmes ūdensnotekas posmi, novadgrāvji, kontūrgrāvji vai susinātājgrāvji. Šo ūdensnoteku un grāvju ekoloģiski nozīmīgo platību, kas attiecināma uz blakus esošo aramzemes platību, nosaka kā pusi no platības, kas aprēķināta, izmantojot šo noteikumu 10. pielikumā minētos svēruma un pārrēķina koeficientus."

6. Izteikt 118. un 119. punktu šādā redakcijā:

"118. Saskaņā ar regulas Nr. 1307/2013 46. panta 7. punktu regulas Nr. 1307/2013 46. panta 1. punktā minēto prasību 2018., 2019. un 2020. gadā nepiemēro lauksaimniekiem, kuru īpašumā vai lietošanā esošā aramzeme vairāk nekā 50 procentu platībā atrodas kādā no šo noteikumu 11. pielikumā minētajiem pagastiem vai novadiem.

119. Mākslīgi veidotas sētas, kas atrodas starp aramzemi un ainavas elementiem - laukmali, buferjoslu, dīķi, ūdensnotekām un grāvi, koku, krūmu puduri vai akmeņu kaudzi -, neuzskata par šķērsli šo ainavas elementu un aramzemes fiziskai saskarei un deklarēšanai ekoloģiski nozīmīgas platības statusā."

7. Izteikt 121. punktu šādā redakcijā:

"121. Dīķus un koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes uzskata par ekoloģiski nozīmīgu platību, ja:

121.1. tos pilnībā ieskauj lauksaimnieka rīcībā esošā aramzeme vai tie robežojas ar aramzemi, vai atrodas ne vairāk kā piecu metru attālumā no aramzemes un josla starp aramzemi un šiem ainavas elementiem nav ilggadīgais zālājs vai ilggadīgais stādījums;

121.2. starp aramzemi un dīķi vai koku vai krūmu puduri, vai akmeņu kaudzi ir izvietota laukmale, kas ietverta atbalsttiesīgajā lauksaimniecības zemes platībā."

8. Papildināt noteikumus ar 122.1 punktu šādā redakcijā:

"122.1 Ja ekoloģiski nozīmīgā platība, ko aizņem koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes, dīķi, aizsargājamie dižkoki, koku alejas vai dižakmeņi, atrodas vairāku lauksaimnieku valdījumā, katram lauksaimniekam piekritīgo ekoloģiski nozīmīgo platību nosaka proporcionāli tā valdījumā esošajai ainavas elementa platībai."

9. Izteikt 124.1 punktu šādā redakcijā:

"124.1 Ja pārbaudē saimniecībā konstatē, ka vienotajā iesniegumā deklarētais ekoloģiski nozīmīgās platības veids neatbilst situācijai dabā, vai netiek izpildīti nosacījumi, lai to klasificētu par ekoloģiski nozīmīgu platību, vai deklarētā platība ir lielāka par dabā uzmērīto platību, tad platību, kas vienotajā iesniegumā nav deklarēta kā ekoloģiski nozīmīga platība, bet atbilst ekoloģiski nozīmīgas platības kritērijiem un atrodas uz lauksaimnieka vienotajā iesniegumā deklarētās lauksaimniecības zemes, var izmantot, lai kompensētu trūkstošo deklarētās ekoloģiski nozīmīgas platības lielumu. Koku vai krūmu pudurus vai akmeņu kaudzes, dīķus, kā arī zemi zem dižkokiem, alejām un dižakmeņiem var izmantot trūkstošās ekoloģiski nozīmīgās platības kompensēšanai, ja šie objekti pārbaudes laikā ir identificējami saimniecībā un lauksaimnieks pierāda, ka attiecīgais ainavas elements atrodas tā īpašumā vai lietošanā."

10. Izteikt 127.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"127.3. vairāki jaunie lauksaimnieki reāli un ilgstoši kontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, ja gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim tiem kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi - vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī ir paraksta tiesības. Ja kāds no gados jauniem lauksaimniekiem vairs nekontrolē kapitālsabiedrības lēmumus, uzskatāms, ka tos kontrolē pārējie gados jaunie lauksaimnieki, ja tiem gadā, kad iesniegts iesniegums gados jaunu lauksaimnieku atbalstam, no 22. maija līdz 31. decembrim kopā pieder vairāk nekā 50 procenti kapitāldaļu un katram atsevišķi - vismaz 20 procenti kapitāldaļu, kā arī saglabājas paraksta tiesības."

11. Papildināt 127.4 punkta otro teikumu aiz vārda "decembrim" ar vārdu "kopā".

12. Izteikt 133.3. apakšpunktu šādā redakcijā:

"133.3. pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim noslēgtas pēdējās standarta laktācijas laikā ir veikta govju pārraudzība atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību, un izslaukums no govs attiecīgajā standarta laktācijā ir vismaz 5500 kilogramu, bet govij bioloģiskajā saimniecībā vai Latvijas brūnās un zilās šķirnes govij, ko izmanto lauksaimniecības ģenētisko resursu saglabāšanai, - 4500 kilogramu. Prasību par izslaukumu neattiecina uz slaucamām govīm, kuru pirmā standarta laktācija uzsākta pārraudzības gadā no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 30. septembrim un turpinājusies vismaz līdz kārtējā gada 30. septembrim atbilstoši normatīvajiem aktiem par dzīvnieku pārraudzību."

13. Izteikt 184.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"184.2. tiek izpildītas kartupeļu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kartupeļu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta pirmsbāzes, bāzes vai sertificētas kategorijas sēkla;".

14. Izteikt 191.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"191.2. tiek izpildītas stiebrzāļu un lopbarības augu sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par lopbarības augu sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;".

15. Izteikt 198.2. apakšpunktu šādā redakcijā:

"198.2. tiek izpildītas labības sēklaudzēšanas prasības saskaņā ar normatīvajiem aktiem par labības sēklaudzēšanu, tostarp līdz nākamā gada 15. maijam iegūta PB, B un C kategorijas sēkla;".

16. Svītrot 213.1. apakšpunktā vārdus "parastās jeb dārza pupiņas".

17. Izteikt 2. pielikumu šādā redakcijā:

"2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Kultūraugu un zemes izmantošanas veidu kodu saraksts

Nr.
p. k.		 Kultūraugi, zemes izmantošanas veids Kods1 Tiešo maksājumu pasākumi, kuros var izmantot attiecīgos veidus2, 3 Lauku attīstības platībmaksājumi
ENP slāpekli piesais-
toši kultūr-
augi		 BSA par proteīn-
augiem		 BSA par vasaras rapsi un vasaras ripsi BSA par sertificētu labības sēklu BSA par sertificētu stiebrzāļu, lopbarības augu sēklu BSA par dārzeņiem BSA par augļiem un ogām biolo-
ģiskās daudz-
veidības uztu-
rēšana zālājos		 vidi saudzējošu metožu lietošana dārzkopībā saudzē-
jošas vides izveide, audzējot augus nektāra ieguvei		 rugāju lauks ziemas periodā bioloģiskā lauk-
saim-
niecība		 maksājumi apga-
baliem, kuros ir dabas vai citi specifiski ierobe-
žojumi
1. Graudaugi                            
1.1. Auzas 140       x             x x x
1.2. Auzas ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 141       x               x x
1.3. Kvieši, vasaras 111       x             x x x
1.4. Kvieši, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 113       x               x x
1.5. Kvieši, ziemas 112       x             x x x
1.6. Mieži, vasaras 131       x             x x x
1.7. Mieži, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 133       x               x x
1.8. Mieži, ziemas 132       x             x x x
1.9. Rudzi 121       x             x x x
1.10. Tritikāle, vasaras 150       x             x x x
1.11. Tritikāle, vasaras, ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju 152       x               x x
1.12. Tritikāle, ziemas 151       x             x x x
1.13. Griķi 160       x           x x x x
1.14. Griķi ar tauriņziežu pasēju 161       x           x x x x
1.15. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums ar stiebrzāļu vai tauriņziežu pasēju, kur proteīnaugi ir > 50 % 446 x x                   x x
1.16. Graudaugu un zirņu vai vīķu maisījums, kur proteīnaugi ir > 50 % 445 x x                 x x x
2. Zālāji                            
2.1. Stiebrzāļu un lopbarības zālaugu maisījumi                            
2.1.1. Ilggadīgie zālāji4 710               x       x x
2.1.2. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai lopbarības zālaugu maisījums 720                       x x
2.1.3. Aramzemē sētu stiebrzāļu vai tauriņziežu maisījums, kur tauriņzieži > 50%5 760 x                     x x
2.2. Stiebrzāles tīrsējā                            
2.2.1. Pļavas timotiņš sēklas ieguvei 731         x             x x
2.2.2. Pļavas auzene sēklas ieguvei 732         x             x x
2.2.3. Hibrīdā airene sēklas ieguvei 733         x             x x
2.2.4. Daudzziedu viengadīgā airene sēklas ieguvei 734         x             x x
2.2.5. Sarkanā auzene sēklas ieguvei 735         x             x x
2.2.6. Ganību airene sēklas ieguvei 736         x             x x
2.2.7. Niedru auzene sēklas ieguvei 737         x             x x
2.2.8. Pļavas skarene sēklas ieguvei 738         x             x x
2.2.9. Kamolzāle sēklas ieguvei 739         x             x x
2.2.10. Citur neminētas stiebrzāles 713                       x x
2.2.11. Auzeņairene sēklas ieguvei 761         x             x x
3. Tauriņzieži, tajā skaitā pākšaugi tīrsējā                            
3.1. Sarkanais āboliņš 723 x x     x         x   x x
3.2. Baltais āboliņš 724 x x     x         x   x x
3.3. Bastarda āboliņš 725 x x     x         x   x x
3.4. Lucerna 726 x x     x             x x
3.5. Austrumu galega 727 x x     x             x x
3.6. Ragainais vanagnadziņš 728 x       x         x   x x
3.7. Amoliņš 729 x                 x x x x
3.8. Esparsete 714 x                 x x x x
3.9. Lauka pupas 410 x x     x           x x x
3.10. Zirņi 420 x x     x           x x x
3.11. Lupīna (saldā jeb dzeltenā, baltā, šaurlapu) 430 x x     x           x x x
3.12. Vīķi, vasaras 441 x x     x           x x x
3.13. Vīķi, ziemas 442 x x     x           x x x
3.14. Soja 443 x x                   x x
4. Zaļmasas augi un lopbarības sakņaugi                            
4.1. Kukurūza biogāzes ieguvei 791                         x
4.2. Citur neminēta kukurūza 741                     x x x
4.3. Lopbarības bietes, cukurbietes 831                       x x
5. Eļļas augi un šķiedraugi                            
5.1. Kaņepes 170   x                 x x x
5.2. Lini, šķiedras 310                     x x x
5.3. Lini, eļļas 330                     x x x
5.4. Rapsis, vasaras 211     x               x x x
5.5. Rapsis, ziemas 212                     x x x
5.6. Ripsis, vasaras 213     x               x x x
5.7. Ripsis, ziemas 214                     x x x
6. Dārzeņi                            
6.1. Sēklas kartupeļi 821                 x     x x
6.2. Cietes kartupeļi 825                 x     x x
6.3. Kartupeļi, kas citur nav minēti 820                 x     x x
6.4. Tomāti 826           x     x     x x
6.5. Ziedkāposti 842           x     x     x x
6.6. Citur neminēti kāposti (baltie vai sarkanie galviņkāposti, rožu jeb Briseles kāposti, galda kolrābji, sparģeļkāposti, virziņkāposti jeb Savojas kāposti, lapu kāposti, brokoļi, Pekinas kāposti), izņemot lopbarības kāpostus 870           x     x     x x
6.7. Burkāni 843           x     x     x x
6.8. Galda bietes, mangolds (lapu bietes) 844           x     x     x x
6.9. Gurķi un kornišoni 845           x     x     x x
6.10. Sīpoli, šalotes sīpoli, maurloki, lielloku sīpoli un batūni 846           x     x     x x
6.11. Ķiploki 847           x     x     x x
6.12. Puravi 849           x     x     x x
6.13. Galda rāceņi, turnepši 851           x     x     x x
6.14. Galda kāļi 856           x     x     x x
6.15. Selerijas 852           x     x     x x
6.16. Redīsi un melnie rutki 853           x     x     x x
6.17. Pētersīļi 854           x     x     x x
6.18. Pastinaki 855           x     x     x x
6.19. Dārza ķirbji, cukīni, kabači, patisoni 857           x     x     x x
6.20. Vīģlapu, lielaugļu, muskata ķirbji 858           x     x     x x
6.21. Parastās jeb dārza pupiņas 859                 x     x x
6.22. Skābenes 860           x     x     x x
6.23. Spināti 862           x     x     x x
6.24. Mārrutki 863           x     x     x x
6.25. Salāti 864           x     x     x x
6.26. Parastās dilles 874           x     x     x x
6.27. Topinambūri 865                 x     x x
6.28. Paprika 867                 x     x x
6.29. Baklažāni 868                 x     x x
6.30. Sparģeļi 869                 x     x x
6.31. Dārzeņi, ja vienlaidu platībā augošas BSA3 atbalsttiesīgās dārzeņu kultūraugu sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha un kopējā saimniecības aramzemes platība nav lielāka par 10 ha 871           x     x     x x
7. Augļi un ogas                            
7.1. Zemenes 926             x   x     x x
7.2. Arbūzi un melones 937                 x     x x
8. Ilggadīgie stādījumi                            
8.1. Ābeles 911             x   x     x x
8.2. Bumbieres 912             x   x     x x
8.3. Saldie un skābie ķirši 932             x   x     x x
8.4. Plūmes 914             x   x     x x
8.5. Aronijas 918             x   x     x x
8.6. Smiltsērkšķi 919             x   x     x x
8.7. Avenes 921             x   x     x x
8.8. Upenes 922             x   x     x x
8.9. Sarkanās un baltās jāņogas 933             x   x     x x
8.10. Krūmmellenes (zilenes) 924             x   x     x x
8.11. Lielogu dzērvenes 934             x   x     x x
8.12. Ērkšķogas 927             x   x     x x
8.13. Krūmcidonijas 928             x   x     x x
8.14. Kazenes 929             x   x     x x
8.15. Dārza pīlādži 931             x   x     x x
8.16. Vīnogas 935             x   x     x x
8.17. Augļu koki un ogulāji (izņemot zemenes), ja vienlaidu platībā augošas BSA3 atbalsttiesīgās augļu koku un ogulāju sugas katra aizņem mazāk par 0,3 ha 950             x   x     x x
8.18. Citur neminēti ilggadīgie stādījumi6 952                 x     x x
8.19. Kokaugu stādaudzētavas lauksaimniecības zemē 640                         x
8.20. Rabarberi 861           x     x     x x
9. Īscirtmeta atvasāji, enerģijas augi                            
9.1. Apse 644                         x
9.2. Kārkli 645                         x
9.3. Baltalksnis 646                         x
9.4. Miežabrālis 641                         x
9.5. Klūdziņprosa 642                         x
10. Pārējie                            
10.1. Garšaugi un kultivēti ārstniecības augi (fenhelis, baziliks, timiāns, estragons, anīss, majorāns, oregano jeb raudene, salvija, izops, piparmētra, pupumētra, vērmele, lofants, naktssvece, deviņvīru spēks, ābolmētra, citronmelisa, tauksakne, ehinācija, ārstniecības lupstājs, dižzirdzene, raspodiņš, sirds mātere) 848                   x   x x
10.2. Sierāboliņš 880                   x   x x
10.3. Kumelīte 881                   x   x x
10.4. Kliņģerīte 882                   x   x x
10.5. Cigoriņš 883                   x   x x
10.6. Ārstniecības gurķene 884                   x   x x
10.7. Sējas koriandrs jeb kinza 877                   x   x x
10.8. Ķimene 878                   x   x x
10.9. Mārdadzis 879                   x   x x
10.10. Sinepe 215                   x   x x
10.11. Sinepe ar tauriņziežu pasēju 216                   x   x x
10.12. Facēlija 715         x         x x x x
10.13. Facēlija ar tauriņziežu pasēju 716         x         x   x x
10.14. Citi kultivēti nektāraugi (ežziede, biškrēsliņš, pūķgalve, melisa, daglītis, dedestiņa, kaķumētra) 930                   x x x x
10.15. Papuve 610                       x x
10.16. Dažādi kultūraugi nelielā aramzemes platībā vai vairāki kultūraugi, audzēti vienlaidu laukā, ja katrs no kultūraugiem attiecīgajā laukā aizņem mazāk par 0,3 ha7 811                       x x
10.17. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti tīrsējā aramzemē6 872                       x x
10.18. Pārējie citur neminētie kultūraugi, sēti kā kultūraugu maisījums aramzemē 873                       x x
10.19. Platības, kurās dabiski iesējušos augu īpatsvars pārsniedz 40 %8 792                         x
10.20. Lauksaimniecībā izmantojamā zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu9 620                          
10.21. Ilggadīgie stādījumi vai aramzeme, izņemot aramzemē sētus zālājus10, ko lauksaimnieks deklarē, piesakoties mazo lauksaimnieku atbalsta shēmas maksājumam 101                         x

Piezīmes.

1 Kods - kultūraugu un lauksaimniecības zemes izmantošanas veida kods.

2 ENP - ekoloģiski nozīmīga platība.

3 BSA - brīvprātīgs saistītais atbalsts.

4 Ilggadīgie zālāji ir zālāju platības, kas līdz 2014. gadam deklarētas kā pastāvīgās pļavas un ganības. Pie ilggadīgajiem zālājiem deklarē platību, kura piecus gadus pēc kārtas ir deklarēta kā aramzemē sētu stiebrzāļu un (vai) lopbarības zālaugu (āboliņa, lucernas, vīķu, amoliņa, esparsetes, austrumu galegas, ragaino vanagnadziņu) maisījums vai kā stiebrzāles tīrsējā, vai kā lopbarības zālaugi tīrsējā. Pie ilggadīgiem zālājiem deklarē arī platību, kas atzīta par bioloģiski vērtīgu zālāju vai no lauksaimnieciskās darbības atkarīgu ES nozīmes zālāju biotopu, vai putnu dzīvotni.

5 Ar attiecīgo kodu deklarējami šo noteikumu 116.8. apakšpunktā minētie slāpekli piesaistošie kultūraugi - lucerna, ragainais vanagnadziņš, āboliņš, lauka pupas, vīķi, zirņi, amoliņš, austrumu galega, lupīna, esparsete vai soja maisījumā ar stiebrzālēm, ja slāpekli piesaistošo kultūraugu īpatsvars pēc sēklas masas, augu skaita vai to zaļmasas ir lielāks par 50 procentiem.

6 Persiki, aprikozes, plūškoki, irbenes, korintes, sausserži (ēdamo augļu šķirnes), kizili, aktinīdijas, citronliānas, lazdas (ēdamo augļu šķirnes) u. c.

7 Deklarējot kultūraugus ar šādu nosaukumu, lauksaimnieks, kura aramzemes platība ir vismaz 10 hektāri, pēc Lauku atbalsta dienesta pieprasījuma iesniedz deklarāciju par attiecīgajā platībā audzētiem kultūraugiem, norādot informāciju par katru atsevišķu kultūraugu atbilstoši regulas Nr. 1307/2013 44. panta 4. punkta "a" vai "b" apakšpunktam un tā aizņemto platību saskaņā ar šo noteikumu 101. punktu.

8 Platības, kurās saskaņā ar šo noteikumu 14. punktu sēti vai audzēti kultūraugi, ja to īpatsvars laikposmā no kārtējā gada 25. jūnija līdz 31. augustam ir mazāks par 60 % no laukā augošiem augiem, tostarp tiem, kas iesējušies dabiski.

9 Lauksaimniecības zeme, par kuru kārtējā gadā nevar saņemt atbalstu, - lauksaimniecības zemes platība, kas nav apstrādāta ilgākā laikposmā (platība sākusi apaugt ar krūmiem vai krūmu atvasēm vai nav pļauta zāle, un par to liecina vairāku gadu laikā izveidojies kūlas slānis).

10 Ar attiecīgo kodu deklarējami lauksaimniecības zemes gabali saskaņā ar šo noteikumu 59.2. apakšpunktu."

18. Izteikt 10. un 11. pielikumu šādā redakcijā:

"10. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Svēruma un pārrēķina koeficienti

Nr.
p. k.		 Elements Pārrēķina koeficients (m/koki uz m2) Svēruma koeficients Ekoloģiski nozīmīga platība (ja piemēro abus koeficientus)
1. Papuvē esoša zeme (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2
2. Platības, ko veido stiebrzāļu vai tauriņziežu pasējs vai starpkultūras (uz 1 m2) nepiemēro 0,3 0,3 m2
3. Platības, ko aizņem slāpekli piesaistoši kultūraugi (uz 1 m2) nepiemēro 0,7 0,7 m2
4. Ainavas elementi:      
4.1. aizsargājamie dižkoki (uz vienu koku) nepiemēro 1,5 1,5 m2
4.2. aizsargājamās koku alejas (uz 1 m) nepiemēro 2 2 m2
4.3. koku vai krūmu puduri vai akmeņu kaudzes (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2
4.4. dižakmeņi (uz 1 m2) nepiemēro 1 1 m2
4.5. grāvji (uz 1 m) 5 2 10 m2
4.6. dīķi (uz 1 m2) nepiemēro 1,5 1,5 m2
5. Laukmale vai buferjosla (uz 1 m) 6 1,5 9 m2

11. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 10. marta
noteikumiem Nr. 126

Pagasti un novadi, kuros piemērojams atbrīvojums no ekoloģiski nozīmīgas platības prasības izpildes

1. Ainažu pagasts 31. Launkalnes pagasts 61. Stradu pagasts
2. Aiviekstes pagasts 32. Lauderu pagasts 62. Sunākstes pagasts
3. Allažu pagasts 33. Lazdonas pagasts 63. Susāju pagasts
4. Alsviķu pagasts 34. Lejasciema pagasts 64. Tārgales pagasts
5. Amatas pagasts 35. Liepnas pagasts 65. Tomes pagasts
6. Ances pagasts 36. Mazzalves pagasts 66. Ugāles pagasts
7. Bērzaunes pagasts 37. Mākoņkalna pagasts 67. Usmas pagasts
8. Birzgales pagasts 38. Mālupes pagasts 68. Valgundes pagasts
9. Daudzeses pagasts 39. Mārkalnes pagasts 69. Valkas pagasts
10. Drabešu pagasts 40. Nītaures pagasts 70. Valles pagasts
11. Dundagas pagasts 41. Pasienes pagasts 71. Veclaicenes pagasts
12. Dunikas pagasts 42. Piltenes pagasts 72. Viesītes pagasts
13. Dzērbenes pagasts 43. Plāņu pagasts 73. Vijciema pagasts
14. Engures pagasts 44. Popes pagasts 74. Virešu pagasts
15. Ēdoles pagasts 45. Puzes pagasts 75. Zalves pagasts
16. Goliševas pagasts 46. Ramatas pagasts 76. Zaubes pagasts
17. Inčukalna pagasts 47. Rankas pagasts 77. Zentenes pagasts
18. Indrānu pagasts 48. Rendas pagasts 78. Ziemera pagasts
19. Istras pagasts 49. Rugāju pagasts 79. Zlēku pagasts
20. Īvandes pagasts 50. Rumbas pagasts 80. Zvārdes pagasts
21. Jaunalūksnes pagasts 51. Rundēnu pagasts 81. Zvārtavas pagasts
22. Jaunannas pagasts 52. Sakas pagasts 82. Žīguru pagasts
23. Jumurdas pagasts 53. Salacgrīvas pagasts 83. Carnikavas novads
24. Jūrkalnes pagasts 54. Saulkrastu pagasts 84. Mērsraga novads
25. Kaives pagasts 55. Sērenes pagasts 85. Rojas novads
26. Kalna pagasts 56. Skaņkalnes pagasts 86. Ropažu novads
27. Kaplavas pagasts 57. Skrundas pagasts 87. Sējas novads"
28. Klintaines pagasts 58. Skujenes pagasts    
29. Kolkas pagasts 59. Smārdes pagasts    
30. Ķūļciema pagasts 60. Staiceles pagasts    

Ministru prezidents,
veselības ministra pienākumu izpildītājs Māris Kučinskis

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs

  
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi Ministru kabineta 2015. gada 10. marta noteikumos Nr. 126 "Tiešo maksājumu piešķiršanas .. Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 66Pieņemts: 30.01.2018.Stājas spēkā: 02.02.2018.Zaudē spēku: 21.04.2023.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 23, 01.02.2018. OP numurs: 2018/23.10
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
296798
02.02.2018
87
0
  • X
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas. 		Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti 		Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
X logo facebook logo youtube logo instagram logo RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
 © Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"