Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Citi ar Covid-19 izplatības pārvaldību un seku pārvarēšanu saistīti tiesību akti pieejami tematiskajā atvērumā "Covid-19" un "Covid-19 pašvaldībās". Tiesību aktu skaidrojumi pieejami LV portāla tematiskajā atvērumā un žurnāla "Jurista Vārds" tematiskajā atvērumā (bezmaksas brīvpieeja).
Ministru kabineta noteikumi Nr.59

Rīgā 2015.gada 3.februārī (prot. Nr.6 19.§)
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5.panta 3.1 un ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un apmēru šādiem pasākumiem:

1.1. daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kā arī zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē;

1.2. ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;

1.3. lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 573)

2. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes pilnveidošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos".

(MK 25.04.2017. noteikumu Nr. 223 redakcijā)

3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2020. gadam ir 13 074 071 euro, un no tiem piešķir:

3.1. 6 168 958 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem;

3.2. 1 500 000 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai atbilstīgām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām;

3.3. 2 405 113 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai:

3.3.1. pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kuru darbības veids atbilst šādiem saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem:

3.3.1.1. grupa 10.1 – gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana;

3.3.1.2. grupa 10.5 – piena produktu ražošana;

3.3.1.3. grupa 10.3 – augļu un dārzeņu pārstrāde un konservēšana;

3.3.1.4. grupa 10.6 – graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana;

3.3.1.5. grupa 10.7 – konditorejas un miltu izstrādājumu ražošana;

3.3.1.6. grupa 11.07 – bezalkohola dzērienu ražošana, izņemot minerālūdeņus un citus pudelēs iepildītus ūdeņus;

3.3.1.7. grupa 10.41 – eļļas un tauku ražošana;

3.3.2. (svītrots ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341);

3.3.3. pretendentiem, kas nodarbojas ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi;

3.4. 3 000 000 euro – ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 13.12.2016. noteikumiem Nr. 798; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 573; MK 12.12.2017. noteikumiem Nr. 745; MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 469; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

4. Uz šo noteikumu 3. punktā minēto atbalstu var pretendēt juridiska vai fiziska persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs (turpmāk – pretendents).

5. Šajos noteikumos paredzētajam atbalstam attaisnotajos izdevumos iekļauj pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

6. Šo noteikumu 49. punktā minēto iesniegumu un tam pievienotos dokumentus pretendents iesniedz papīra dokumenta formā vai elektroniski, ja attiecīgais dokuments sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

(Grozīts ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341)

7. Pretendents šajos noteikumos paredzētajā kārtībā iesniedz Lauku atbalsta dienestā darījumus apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkumu, kurā norāda pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, darījumu apliecinoša dokumenta saņēmēju, izrakstīšanas datumu, numuru un samaksāto summu.

7.1 Informāciju par izmaksāto de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013) atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

7.2 Ja atbalsta saņēmējs ir pārkāpis Komisijas regulas Nr.  1407/2013, Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulas (EK) Nr.  1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr.  1408/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulas (EK) Nr.  717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L190) (turpmāk – Komisijas regula Nr.  717/2014) prasības, atbalsta saņēmējam ir pienākums atmaksāt Lauku atbalsta dienestam saņemto valsts atbalstu kopā ar procentiem, kuru likmi publicē Eiropas Komisija saskaņā ar Komisijas 2004. gada 21. aprīļa Regulas (EK) Nr. 794/2004, ar ko īsteno Padomes Regulu (ES) 2015/1589, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus Līguma par Eiropas Savienības darbību 108. panta piemērošanai (turpmāk – Komisijas regula Nr. 794/2004), 10. pantu, tiem pieskaitot 100 bāzes punktu, no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts finansējuma saņēmējam, līdz tā atgūšanas dienai, ievērojot Komisijas regulas Nr. 794/2004 11. pantā noteikto procentu likmes piemērošanas metodi.

(MK 08.10.2019. noteikumu Nr. 469 redakcijā)

8. Lauku atbalsta dienests, vērtējot pretendenta atbilstību grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam, pārbauda katru no šādām pazīmēm:

8.1. kapitālsabiedrībai – akciju sabiedrībai vai sabiedrībai ar ierobežotu atbildību (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus) – uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no tās parakstītā kapitāla, ja, uzkrātos zaudējumus atskaitot no rezervēm (un visām pārējām pozīcijām, kuras vispārpieņemts uzskatīt par daļu no sabiedrības pašu kapitāla), rodas negatīvs rezultāts, kas pārsniedz pusi no parakstītā kapitāla, ņemot vērā arī kapitāldaļu uzcenojumu;

8.2. sabiedrībai, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (izņemot mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir pastāvējuši mazāk nekā trīs gadus), uzkrāto zaudējumu dēļ ir zudusi vairāk nekā puse no kapitāla, kas norādīts sabiedrības grāmatvedības pārskatos. Šā apakšpunkta izpratnē sabiedrība ir tāda sabiedrība, kurā vismaz dažiem dalībniekiem ir neierobežota atbildība par sabiedrības parādsaistībām (jo īpaši pilnsabiedrības un komandītsabiedrības);

8.3. atbalsta pretendentam ar tiesas spriedumu ir pasludināts maksātnespējas process vai ar tiesas spriedumu tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process, vai ar tiesas lēmumu tiek īstenots ārpustiesas tiesiskās aizsardzības process, vai ir uzsākta bankrota procedūra, piemērota sanācija vai mierizlīgums, vai tā saimnieciskā darbība ir izbeigta, vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru;

8.4. atbalsta pretendents ir saņēmis glābšanas atbalstu un vēl nav atmaksājis aizdevumu vai atsaucis garantiju vai ir saņēmis pārstrukturēšanas atbalstu un uz to joprojām attiecas pārstrukturēšanas plāns;

8.5. atbalsta pretendents neatbilst mazo un vidējo uzņēmumu statusam, un pēdējos divus gadus uzņēmuma parādsaistību un pašu kapitāla bilances vērtību attiecība ir pārsniegusi 7,5, kā arī uzņēmuma procentu seguma attiecība, kas rēķināta pēc uzņēmuma ieņēmumiem pirms procentu, nodokļu, nolietojuma un amortizācijas atskaitījumiem (EBITDA), ir bijusi mazāka par 1,0.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr.457)

9. Šo noteikumu 8.1., 8.2., 8.4. un 8.5. apakšpunktā minētās prasības nepiemēro, piešķirot šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4., 13.2. un 23.2. apakšpunktā, kā arī 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

10. Atbalstu nepiešķir:

10.1. ja atbalsta pretendents atbilst vienai no šo noteikumu 8. punktā minētajām pazīmēm;

10.2. (svītrots ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr.457);

10.3. ja laikposms no darījuma veikšanas līdz aizdevuma līguma noslēgšanai pārsniedz 12 mēnešus;

10.4. ja atbalsta pretendentam Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu vai nodevu parāda kopsumma, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, pārsniedz 150 euro, izņemot gadījumu, ja tas ir samaksāts 10 dienu laikā no brīža, kad atbalsta pretendents tika informēts par nodokļu parāda esību;

10.5. ja uz pretendentu attiecas Komisijas 2014. gada 25. jūnija Regulas (ES) Nr.  702/2014, ar kuru konkrētas atbalsta kategorijas lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 1. jūlijs, Nr. L 193) (turpmāk – regula Nr.  702/2014), 1. panta 5. punktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums – šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2., 13.1.3., 13.1.5., 23.1. apakšpunktā, 34. punktā un 43.4. apakšpunktā paredzēto atbalstu.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr.457; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

11. Lauku atbalsta dienests:

11.1. savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību;

11.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai, izvērtē pretendenta iesnieguma atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu, kas uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanas dienu, vai noraidīšanu;

11.3. izlases veidā pārbauda ne mazāk kā vienu procentu no atbalsta saņēmējiem katrā pasākumā, arī valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības, ja šajos noteikumos nav noteikta cita kontroles kārtība;

11.4. izmaksā pretendentam atbalstu bezskaidras naudas norēķinu veidā, nepārsniedzot šo noteikumu 3. punktā minēto atbalsta pasākuma finansējuma apmēru. Ja atbalsta pieprasījums pārsniedz piešķirtā finansējuma apmēru, Lauku atbalsta dienests veic norēķinus, proporcionāli samazinot izmaksājamā atbalsta apmēru;

11.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā un 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktu;

11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. apakšpunktā un 14. punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr.  1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  1408/2013 2. panta 2. punktu;

11.7. šo noteikumu 34.4 punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr.  717/2014 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktu;

11.8. ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punkta, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus, šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4., 13.2. un 23.2. apakšpunktā, kā arī 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu drīkst kumulēt gan ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr.  1408/2013 3. panta 3.a punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, gan ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja ar šo kumulāciju netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā;

11.9. datus par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus no atbalsta piešķiršanas dienas;

11.10. divu mēnešu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2014.–2020. gada plānošanas periodā administrē valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, pieprasa atbalsta atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šo noteikumu prasības;

11.11. lēmumu par šajos noteikumos minētā de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;

11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu atbilstoši Komisijas regulas Nr. 1407/2013 nosacījumiem pieņem līdz 2021. gada 30. jūnijam;

11.13. informāciju par piešķirto atbalstu, kas minēts šo noteikumu 13.1.1., 13.1.2., 13.1.3., 13.1.5. un 23.1. apakšpunktā un ko piešķir saskaņā ar regulu Nr.  702/2014, publicē saskaņā ar minētās regulas 9. panta 2. punkta "c" apakšpunktu un 4. punktu.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 469; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

II. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem

12. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas.

13. Pretendents, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu, var saņemt atbalstu:

13.1. faktiski samaksātā ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga daļējai procentu gada summas segšanai par ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevumu vai finanšu līzingu par:

13.1.1. jaunu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecību un esošu būvju pārbūvi, iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādi;

13.1.2. ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanai – vaislas piena šķirņu liellopu, zirgu, cūku, staltbriežu, dambriežu, trušu, ūdeļu, šinšillu un lapsu iegādi;

13.1.3. jaunas lauksaimniecības traktortehnikas (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādi;

13.1.4. tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, kuru pretendents izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai un kura kārtējā gadā ir deklarēta vienotā platību maksājuma saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;

13.1.5. ilggadīgo augļkopības kultūru (izņemot zemenes) stādījumu ierīkošanu – stādu iegādi, stādījumu balstu sistēmas iegādi un uzstādīšanu, žogu un žogu balstu iegādi un ierīkošanu;

13.1.6. ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanai – ciltsgrāmatā reģistrētu vaislas gaļas šķirņu vai kombinēto (gaļas–piena) šķirņu liellopu, aitu un kazu (tikai tādu sieviešu kārtas dzīvnieku, kas vēl ne reizi nav atnesušies) iegādi, ja tie paredzēti tādu ganāmpulkā esošu vaislas dzīvnieku aizstāšanai, kas nav reģistrēti ciltsgrāmatā;

13.2. īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)
 

14. Atbalstu, kas paredzēts īstermiņa aizdevumam un faktoringam kredītprocentu daļējai dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem vai ilgtermiņa aizdevumam, vai finanšu līzingam kredītprocentu dzēšanai par šo noteikumu 13.1.2. apakšpunktā minēto lauksaimniecības dzīvnieku iegādi un tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, kura tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punktā noteikto prasību izpildi.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

14.1 Šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.6. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir pretendentam, kas atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1307/2013, ar ko izveido noteikumus par lauksaimniekiem paredzētiem tiešajiem maksājumiem, kurus veic saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas atbalsta shēmām, un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 637/2008 un Padomes Regulu (EK) Nr. 73/2009, 9. pantā noteiktajām aktīva lauksaimnieka prasībām.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

15. Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu nepiešķir:

15.1. lauksaimniecības traktortehnikas (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādei, ja tai ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA);

15.2. aizdevumiem, kurus izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija "Altum"", vai akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija" un kuri saistīti ar:

15.2.1. (svītrots ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223);

15.2.2. Lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu;

15.2.3. investīciju kreditēšanas programmām, izņemot aizdevumus, kas piešķirti, īstenojot Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu;

15.3. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai;

15.4. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

15.4.1. nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;

15.4.2. nav publicēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļa vietnes kredītiestāžu tirgus dalībnieku sarakstā;

15.4.3. nav publicēts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļa vietnes parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;

15.4.4. nav uzskatāms par saistītu uzņēmumu šo noteikumu 15.4.1. un 15.4.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;

15.5. aizdevumu darījumiem, kas veikti līdz 2002. gada 1. janvārim un saistīti ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi;

15.6. aizdevumiem, kas ņemti privatizācijas sertifikātu iegādei, lai izpirktu lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

15.7. aizdevumiem, kas nav ņemti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, bet līdz 2011. gada 1. janvārim ir refinansēti, lai iegādātos lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

15.8. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai.

(Grozīts ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223)

16. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra. Maksimālo atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentiem gados jauniem lauksaimniekiem un ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347) (turpmāk – Regula (ES) Nr. 1305/2013) 2. panta 1. punkta "n" apakšpunktu un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, kā arī par darbībām, ko finansē saistībā ar Eiropas inovācijas partnerību. Maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 90 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra. Maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 60 000 euro.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

16.1 Šo noteikumu 13.1.6. apakšpunktā minētajam atbalstam maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 30 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra par vaislas dzīvnieku iegādi.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

17. (Svītrots ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571)

18. Lai saņemtu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. augustam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. septembra līdz 20. septembrim iesniedz:

18.1. iesniegumu (1. pielikums);

18.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

18.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi;

18.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu – pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu – kopijas vai, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas;

18.6. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par traktortehniku, piekabēm, lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā no būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve, un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

18.7. (svītrots ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209);

18.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota būves pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;

18.9. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas;

18.10. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu – veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru;

18.11. iespējamo uzņēmuma darbības aprakstu situācijā bez atbalsta saņemšanas (hipotētisks scenārijs – 1. pielikuma 3. daļa), iesniedzot dokumentārus pierādījumus, kas apliecina atbalsta stimulējošo ietekmi, ja pretendents neatbilst mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 702/2014 I pielikumā noteikto klasifikāciju. Šo informāciju nesniedz, pieprasot šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu;

18.12. par šo noteikumu 13.1.6. apakšpunktā minēto atbalstu – šķirnes organizācijas apliecinātu sarakstu ar tādu dzīvnieku identifikācijas numuriem, kas ierakstīti ciltsgrāmatā, aizstāti vai atbilst ierakstīšanai ciltsgrāmatā.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

19. Lai saņemtu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. augustam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. septembra līdz 20. septembrim iesniedz:

19.1. iesniegumu (2. pielikums);

19.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;

19.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;

19.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi;

19.5. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

20. Ja šo noteikumu 18. un 19. punktā minētie apliecinošie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 18.1., 18.3., 18.4., 18.10., 19.1., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minēto dokumentu.

21. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta summu, kas kārtējā gadā pārsniedz 40 000 euro.

III. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai atbilstīgām lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām

(Nodaļas nosaukums grozīts ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 573)

22. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību racionālu un efektīvu attīstību, samazināt ražošanas izmaksas un ieviest modernas ražošanas tehnoloģijas.

(Grozīts ar MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 573)

23. Atbalstu piešķir šādām atbilstoši normatīvajiem aktiem par lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvo sabiedrību atbilstības izvērtēšanu atzītām lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība) un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajām sabiedrībām:

23.1. kooperatīvajai sabiedrībai – jauna kravas autotransporta, tai skaitā piena autocisternas un lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju, iegādei, jaunu iekrāvēju iegādei, jaunu vai pārbūvējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei paredzēta ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga daļējai kredītprocentu dzēšanai;

23.2. kooperatīvajai sabiedrībai un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai – īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktu. Pēc atbalsta saņemšanas kooperatīvā sabiedrība un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība ievēro Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā noteiktās prasības.

(MK 19.09.2017. noteikumu Nr. 573 redakcijā)

24. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga, kā arī īstermiņa aizdevuma vai faktoringa procentu gada summas. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt par 20 procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 32. pantu un darbībām, ko finansē saistībā ar Eiropas inovācijas partnerību, maksimālajai atbalsta intensitātei nepārsniedzot 90 procentu. Maksimālā atbalsta summa ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī īstermiņa aizdevumam vai faktoringam (ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības) vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 571 redakcijā)

25. Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu nepiešķir šādiem pasākumiem:

25.1. traktortehnikas, tās piekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei;

25.2. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

25.2.1. nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;

25.2.2. nav publicēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļa vietnes kredītiestāžu tirgus dalībnieku sarakstā;

25.2.3. nav publicēts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļa vietnes parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;

25.2.4. nav uzskatāms par saistītu uzņēmumu šo noteikumu 25.2.1. un 25.2.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;

25.3. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Latvijas Hipotēku un zemes banka" vai valsts akciju sabiedrība "Latvijas Attīstības finanšu institūcija Altum", vai akciju sabiedrība "Attīstības finanšu institūcija" un kas saistīti ar investīciju kreditēšanas programmām, izņemot aizdevumus, kas piešķirti, īstenojot Lauksaimniecības ilgtermiņa investīciju kreditēšanas programmu;

25.4. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai;

25.5. autotransportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, to piekabju, puspiekabju un aprīkojuma iegādei.

(Grozīts ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223)

26. Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga kredītprocentu daļējai dzēšanai var saņemt kooperatīvā sabiedrība, kura ir saņēmusi ilgtermiņa aizdevumu vai finanšu līzingu jauna kravas autotransporta, tai skaitā piena autocisternas un lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, jaunu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai un pārbūvei, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei.

27. (Svītrots ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571)

28. Lai saņemtu šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. augustam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. septembra līdz 20. septembrim iesniedz:

28.1. iesniegumu (3. pielikums);

28.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

28.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

28.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

28.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (3. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);

28.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve;

28.7. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;

28.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta, – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;

28.9. iespējamo uzņēmuma darbības aprakstu situācijā bez atbalsta saņemšanas (hipotētisks scenārijs – 3. pielikuma 4. daļa), iesniedzot dokumentārus pierādījumus, kas apliecina atbalsta stimulējošo ietekmi, ja pretendents neatbilst mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma statusam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 702/2014 I pielikumā noteikto klasifikāciju.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. augustam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. septembra līdz 20. septembrim iesniedz:

29.1. iesniegumu (4. pielikums);

29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;

29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;

29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

29.5. kooperatīvās sabiedrības vai mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi;

29.6. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 573; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

30. Ja šo noteikumu 28. un 29. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 28.1., 28.3., 28.4., 29.1., 29.3., 29.4., 29.5. un 29.6. apakšpunktā minēto dokumentu.

31. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.2. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta daļu, kas kārtējā gadā pārsniedz 60 000 euro.

IV. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi

(Nodaļas nosaukums MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 240 redakcijā)

32. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un modernizējot ražošanas tehnoloģiju.

33. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību un zvejas produktu apstrādi un kam piešķirts:

33.1. ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevums vai finanšu līzings jauna kravas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, ja ar to neveic komercpārvadājumus, jaunu lauksaimniecības produktu pārstrādes vai zvejas produktu apstrādes būvju būvniecībai un esošu būvju pārbūvei, kā arī saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (tai skaitā programmatūras) iegādei;

33.2. īstermiņa aizdevums un faktorings kredītprocentu daļējai dzēšanai apgrozāmajiem līdzekļiem.

(MK 11.08.2015. noteikumu Nr. 457 redakcijā, kas grozīta ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

34. Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 702/2014 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minētos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā noteiktajos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.1, grupa 10.3, grupa 11.07, grupa 10.41, grupa 10.6 un grupa 10.51, izņemot pārstrādi šo noteikumu 34.1 punktā minētajos produktos.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 702/2014 I pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.7, grupa 10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar regulu Nr.  1407/2013 piešķir pretendentam:

34.1. kas neatbilst regulas Nr.  702/2014 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai un pārstrādā Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus šajā pielikumā minētajos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.1, grupa 10.51 un grupa 10.6 –, izņemot pārstrādi šo noteikumu 34.1 punktā minētajos produktos, un kas nodrošina regulas Nr.  1407/2013 1. panta 2. punkta prasību izpildi;

34.2. kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas Nr.  702/2014 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.52 un grupa 10.51 –, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502, un kas nodrošina regulas Nr.  1407/2013 1. panta 2. punkta prasību izpildi.

(MK 19.06.2018. noteikumu Nr. 341 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

34.3 Atbalstu īstermiņa aizdevuma kredītprocentu dzēšanai pretendentam, kura darbības veids atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodam 10.1 – gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana, kodam 10.5 – piena produktu ražošana un kodam 10.6 – graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  1407/2013. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr.  1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – tikai grupa 03 vai grupa 03 un grupa 10.2 – saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 717/2014 un ja tas darbojas atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.2. vai 10.41 – saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 2. un 3. punktā vai Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200)

35. Šo noteikumu 33. punktā minēto atbalstu nepiešķir šādiem pasākumiem:

35.1. autotransportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, to piekabju, puspiekabju un aprīkojuma iegādei;

35.2. aizdevumiem, ko izsniedzis tāds aizdevējs, kurš atbilst vismaz vienam no šādiem nosacījumiem:

35.2.1. nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;

35.2.2. nav publicēts Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tīmekļa vietnes kredītiestāžu tirgus dalībnieku sarakstā;

35.2.3. nav publicēts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļa vietnes parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;

35.2.4. nav uzskatāms par saistītu uzņēmumu šo noteikumu 35.2.1. un 35.2.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;

35.3. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Finanšu un kapitāla tirgus komisijas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr.457)

36. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās īstermiņa aizdevuma vai ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentu gada summas. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības, maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro.

36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, šo noteikumu 34.1 punktā un 34.2. apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā intensitāte par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 40 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, bet šo noteikumu 34. punktā un 34.1. apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā intensitāte par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, un maksimālā atbalsta summa viena pretendenta vienam ieguldījuma projektam nepārsniedz 7 500 000 euro.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

36.2 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un zvejas produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulas (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 20. maijs, Nr. L 149), 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

(MK 03.04.2018. noteikumu Nr. 200 redakcijā, kas grozīta ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

37. (Svītrots ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571)

38. Lai saņemtu šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. augustam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. septembra līdz 20. septembrim iesniedz:

38.1. iesniegumu (5. pielikums);

38.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

38.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

38.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

38.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (5. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);

38.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve;

38.7. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;

38.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta, – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;

38.9. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

39. Lai saņemtu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. oktobra līdz kārtējā gada 31. augustam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. septembra līdz 20. septembrim iesniedz:

39.1. iesniegumu (6. pielikums);

39.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;

39.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;

39.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

39.5. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

40. Ja šo noteikumu 38. un 39. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 38.1., 38.3., 38.4., 38.9., 39.1., 39.3., 39.4. un 39.5. apakšpunktā minēto dokumentu.

41. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.3. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta daļu, kas kārtējā gadā pārsniedz 60 000 euro.

V. Atbalsts investīcijām ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai un lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem

42. Atbalsta mērķis ir pilnveidot materiālo bāzi, lai nodrošinātu ar nozaru politikas izstrādi un attīstību saistīto pētījumu veikšanu, kā arī ar patērētāju interesēm saistīto laboratorisko analīžu veikšanu.

42.1 Atbalstu lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem piešķir saskaņā ar regulas Nr.  702/2014 31. pantu.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

43. Atbalstu piešķir šādiem šo noteikumu 42. punktā minēto mērķu īstenošanas pasākumiem:

43.1. ēku atjaunošanai, uzturēšanai un pārbūvei, kā arī iekārtu, aprīkojuma (tai skaitā datortehnikas un programmatūras) un mērinstrumentu iegādei;

43.2. iekrāvēju, pļaujmašīnu, kombainu, lauksaimniecības traktortehnikas, tās piekabju un puspiekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei;

43.3. biroja un laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādei;

43.4. ar lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem saistītajām izmaksām (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklim):

43.4.1. saskaņā ar regulas Nr.  702/2014 31. panta 6. punktu;

43.4.2. šo noteikumu 7. pielikuma 3. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tai skaitā nodokļu samaksai, – līdz 85 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 469; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

43.1 Atbilstoši regulas Nr.  702/2014 31. panta 7. punktam atbalsts sedz līdz 100 procentiem no šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar sadarbību un pētniecības pasākumiem.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

43.2 Šo noteikumu 42.1 punktā minēto atbalstu nevar apvienot ar citu publisku atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālām, valsts vai Eiropas Savienības programmām par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētais atbalsts paredzēts:

44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18., 19., 20., 21., 22., 23. un 24. punktā minētos pārejošos pētījumus;

44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 25., 26., 27., 28., 29. un 30. punktā minētos pētījumus.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

45. Šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt pretendents, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

45.1. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un nodrošina studentu apmācību saskaņā ar akreditētām augstākās izglītības valsts programmām lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un veterinārmedicīnas jomā;

45.2. nodrošina studentu praktisko apmācību vismaz piecus gadus, kā arī konsultatīvo darbību un zinātnisko pētniecību saskaņā ar augstākās izglītības valsts programmām lauksaimniecības nozarē;

45.3. veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus saistībā ar valsts uzraudzību un kontroli pārtikas aprites, dzīvnieku veselības aizsardzības, dzīvnieku barības aprites un veterināro zāļu aprites jomā;

45.4. ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā un veic zinātnisko darbu laukaugu selekcijai, laukaugu šķirņu uzturēšanai, pavairošanai un izplatīšanai, Latvijā izveidoto kartupeļu šķirņu stādāmā materiāla atveseļošanai, nodrošina valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu, kā arī uztur Latvijas Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla un Latvijas tirgus un cenu informācijas sistēmas darbību;

45.5. ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā un veic zinātnisko darbu augļkopības un pārtikas jomā, nodrošinot ekspertīzi dārzkopības nozares attīstības politikas izstrādei un zinātnisko pamatojumu tās īstenošanai un veicinot zinātnes un izglītības integrētu attīstību dārzkopības nozarē, kā arī Latvijas augļkoku, ogulāju, dārzeņu un ceriņu ģenētisko resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu;

45.6. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un sniedz atzinumus par meža reproduktīvā materiāla un tā ieguves avotu atbilstību normatīvo aktu prasībām, uztur Latvijas augu ģenētisko resursu datubāzi un Latvijas augu gēnu banku un nodarbojas ar lauksaimniecības augu ģenētisko resursu molekulāro pasportizāciju;

45.7. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un veic zinātniskos pētījumus par kultūraugiem kaitīgo organismu izplatību, attīstību un bīstamību, nodrošinot Valsts augu aizsardzības dienestam un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem informatīvo bāzi nepieciešamo kontroles pasākumu ieviešanai, izstrādā tehnoloģijas kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanai konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā, īstenojot augu aizsardzības pasākumus atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām;

45.8. nodrošina meliorācijas kadastra datu uzturēšanu un aktualizēšanu atbilstoši Meliorācijas likumam;

45.9. ir kapitālsabiedrība, kas īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu dārzkopības, dārzkopības tehniķa un parka dārznieka profesijas apguvei;

45.10. nodrošina cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko un tirgus uzraudzību, traktortehnikas vadītāju mācību procesa un tā nodrošinājuma uzraudzību, kā arī uztur traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu;

45.11. pilda valsts lauku un zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, un visā Latvijas teritorijā sniedz konsultāciju pakalpojumus lauku attīstības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē;

45.12. nosaka zemes auglības līmeni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iegūstamo un apkopojamo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

45.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt pretendentam, kas:

45.1. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas Nr.  702/2014 2. panta 50. punktu;

45.2. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

46. Šo noteikumu 45. punktā minētā pretendenta projekti (izņemot 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu) nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.

47. Šo noteikumu izpratnē ar saimniecisko darbību nesaistīts ir projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

47.1. projektu īsteno zinātniskā institūcija, kuras pamatdarbība neatkarīgi no tās juridiskā statusa (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību reglamentējošiem dokumentiem (statūtiem, nolikumam vai satversmei) ir zinātniskā darbība, kā arī zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā;

47.2. ieņēmumi, kas gūti, īstenojot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minēto pamatdarbību, atkārtoti tiek investēti pamatdarbībā;

47.3. pretendents nodala nesaimnieciskās pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no saimnieciskajām pamatdarbībām.

48. Atbalstu nepiešķir jaunu ēku būvniecībai un autotransportlīdzekļu iegādei.

48.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētā atbalsta izmaksas ir attiecināmas, ja tās veiktas pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc Komisijas regulas Nr. 702/2014 31. panta 3. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo zinātnes projektu.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 30. aprīlim iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi.

(MK 04.06.2019. noteikumu Nr. 240 redakcijā, kas grozīta ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209)

49.1 (Svītrots ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

50. Lai saņemtu šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents iesniegumam pievieno ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu saskaņotu izdevumu tāmi.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175)

50.1 Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestam paziņo par grozījumiem izdevumu tāmē vismaz 10 darbdienas pirms plānoto darbību uzsākšanas, un, ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu, nepieciešams saskaņojums ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

51. Lauku atbalsta dienests izvērtē par šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētajiem pētījumiem iesniegto dokumentu atbilstību zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem (10. pielikums) un mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Ja uz vienu pētījumu pretendē vairāki izpildītāji, atbalstu piešķir izpildītājam, kas saņēmis lielāko punktu skaitu. Ja vairāki izpildītāji saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbalstu piešķir izpildītājam, kas pirmais iesniedzis iesniegumu.

(Grozīts ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

52. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām izvērtē šo noteikumu 49. un 50. punktā minēto dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu, kurā paredz:

52.1. avansa maksājumu 90 procentu apmērā no kopējā piešķirtā atbalsta summas:

52.1.1. lai šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajā atbalsta pasākumā saņemtu gala norēķinu 10 procentu apmērā, atbalsta saņēmējs līdz kārtējā gada 15. novembrim iesniedz Zemkopības ministrijā gala pārskatu un līdz kārtējā gada 5. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu;

52.1.2. un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu, lai šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minētajā atbalsta pasākumā saņemtu gala norēķinu 10 procentu apmērā;

52.2. pienākumu šo noteikumu 7. pielikumā minēto pētījumu izpildītājam pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā attiecīgā pētījuma pārskatu ievietot Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētījumu datubāzē.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

52.1 Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma atbalsta saņēmējs sniedz informāciju par pētījuma izpildes gaitu (starprezultātiem).

(MK 25.04.2017. noteikumu Nr. 223 redakcijā)

52.2 Atbalsta saņēmējs vienas darbdienas laikā pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē un nodrošina projekta rezultātu bezmaksas pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

VI. Noslēguma jautājums

53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumus Nr. 243 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 102., 168., 232. nr.).

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājam

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) īpašumtiesību apliecinājumu;

5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;

6) hipotētisko scenāriju;

7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.

3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvajai sabiedrībai

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) īpašumtiesību apliecinājumu;

5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;

6) hipotētisko scenāriju;

7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).

4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauksaimniecības un mežsaimniecības pakalpojumu kooperatīvās sabiedrības iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.

5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) īpašumtiesību apliecinājumu;

5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;

6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).

6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību un zvejas produktu apstrādi

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.

7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Nr.
p. k.
Nosaukums Darba uzdevumi Finansējums (euro) Izpildītājs Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments
1. Minimālās augsnes apstrādes ietekme uz augsnes auglības saglabāšanu, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražu un tās kvalitāti bezmaiņas sējumos 1.1. Turpināt izmēģinājumus iekārtotajā stacionārajā laukā, lai bezmaiņas un dažādas augu rotācijas sējumos noskaidrotu augsnes bezapvēršanas apstrādes ietekmi uz augsnes īpašību un ķīmiskā sastāva izmaiņām ilgtermiņā, kaitīgo organismu attīstību un izplatību, ražas lielumu un kvalitāti salīdzinājumā ar tradicionālo audzēšanas tehnoloģiju visā veģetācijas periodā.

1.2. Noteikt kultūraugu ražību un ražas kvalitāti, kā arī kopējo produktivitāti atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

1.2.1. vērtēt augu fenoloģisko attīstību;

1.2.2. noteikt ražu un ražas kvalitāti;

1.2.3. vērtēt augmaiņas variantu kopējo produktivitāti (MJ ha-1).

1.3. Noteikt augsnes agrofizikālos rādītājus un barības vielu izmantošanos atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta:

1.3.1. noteikt augsnes agrofizikālās īpašības (ūdens filtrācijas spēju, kapilāro porainību, augsnes drupatainību u. c.);

1.3.2. noteikt augu barības vielu izmantošanos;

1.3.3. noteikt oglekļa uzkrāšanos.

1.4. Noteikt sējumu nezāļainību un kviešu slimību attīstību atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas:

1.4.1. noteikt sējumu nezāļainību;

1.4.2. noteikt kviešu lapu slimību attīstības pakāpi;

1.4.3. noteikt stiebra pamatnes slimību ierosinātājus, izmantojot mikoloģiskās un ģenētiski molekulārās metodes;

1.4.4. noteikt mikotoksīnu daudzumu graudos atkarībā no augsnes apstrādes un augu maiņas varianta.

1.5. Izvērtēt tehnoloģiju priekšrocības un trūkumus ilgstošā periodā, sniegt priekšlikumus par šo tehnoloģiju izmantošanas iespējām integrētajā laukaugu audzēšanā (novembris–marts).

42 780* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
2. Graudaugu šķirņu izturība pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos un šķirņu saimniecisko īpašību novērtējums 2.1. Novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai Latvijas augu šķirņu katalogā (turpmāk – katalogs). Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā.

2.2. Novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā.

2.3. Novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas.

2.4. Izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas pēc fungicīdu lietošanas graudaugu šķirnēm, kas pieteiktas iekļaušanai katalogā.

17 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
3. Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam 3.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) aktualizācija un uzlabojumi:

3.1.1. aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus modelī;

3.1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši metodoloģijas izmaiņām;

3.1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes;

3.1.4. precizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku, ņemot vērā pieejamo datu uzlabojumus 2020. gadā;

3.1.5. izveidot jaunu LASAM modeļa rezultātu atspoguļošanas pieeju.

3.2. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm.

3.3. Izstrādāt izmēģinājumprojektu lauksaimniecības emisiju novērtējumam piena lopkopībā atkarībā no saimniekošanas pieejas. Izstrādāt punktu sistēmu dažādām saimniekošanas pieejām.

80 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
4. Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā 4.1. Iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:

4.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

4.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

4.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (kūtsmēslu saimniecība lielajās lopkopības fermās) – ne retāk kā reizi mēnesī.

4.2. Uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietoto FyrisNP (Zviedrija) vai HYPE (Zviedrija) ūdens kvalitātes modeli.

4.3. Uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskā sistēmā, lai varētu novērtēt aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem.

4.4. Veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī.

4.5. Veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē.

4.6. Uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām.

4.7. Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem.

49 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
5. Integrētai un bioloģiskai audzēšanai piemērotu ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu un potcelmu pārbaude dažādos reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde 5.1. Izvērtēt ābeļu, plūmju un ķiršu šķirņu ziemcietību, augšanu un ražošanu saimniecībās Latvijas reģionos.

5.2. Izdalīt visvairāk piemērotās ābeļu šķirņu un potcelmu kombinācijas, kā arī jaunajām šķirnēm izvērtēt visvairāk piemērotos vainagu veidošanas paņēmienus un ražības un kvalitātes parametrus izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.

5.3. Izvērtēt slāpekļa mēslojuma un tā pievadīšanas veidu ietekmi uz ābeļu augšanu un ražošanu, kā arī augļu un zālāja kvalitāti dārzā.

5.4. Izdalīt jaunas plūmju šķirnes un šķirņu potcelmu kombinācijas, rekomendēt audzēšanas tehnoloģiju atbilstoši stādījumu blīvumam un vainagu veidošanas sistēmām.

5.5. Izdalīt visvairāk piemērotos potcelmus vairākām Latvijā, Lietuvā un Igaunijā audzētām saldo ķiršu šķirnēm izmēģinājumos Dobelē un Pūrē.

51 000* Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
6. Integrētai audzēšanai perspektīvo ogulāju šķirņu pārbaude dažādos Latvijas reģionos un to audzēšanas tehnoloģiju izstrāde un pilnveidošana 6.1. Izvērtēt jauno un perspektīvo aveņu un krūmogulāju šķirņu piemērotību integrētajai audzēšanai Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.

6.2. Izvērtēt jauno un perspektīvo zemeņu šķirņu piemērotību dažādām audzēšanas tehnoloģijām Dārzkopības institūtā un saimniecībās dažādos Latvijas reģionos.

6.3. Izvērtēt audzēšanas risku mazinošas tehnoloģijas un krūmu apgriešanas intensitātes ietekmi uz krūmmelleņu augšanu, attīstību un ražošanu.

6.4. Pilnveidot krūmmelleņu mēslošanas tehnoloģijas minerālaugsnē un kūdrā.

6.5. Izvērtēt dzērveņu mēslošanas tehnoloģiju ietekmi uz lielogu dzērveņu augšanu un ražas veidošanos.

47 000* Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
7. Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana 7.1. Raksturot minimālas augsnes apstrādes ietekmi uz SEG emisijām:

7.1.1. noteikt CO2, CH4 un N2O emisijas no lauksaimniecībā izmantotām zemēm atkarībā no augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas (trīs laukaugu sugas, divi augsnes apstrādes paņēmieni);

7.1.2. raksturot augsnes apstrādes veida un kultūraugu sugas ietekmi uz SEG emisijām izpētes teritorijā, tostarp novērtēt augsnes mitruma, ķīmiskā sastāva, gaisa temperatūras, nokrišņu un mēslojuma izkliedēšanas ietekmi uz SEG emisijām;

7.1.3. sagatavot noslēguma ziņojumu par pētījuma rezultātiem.

7.2. Iegūt galveno lauksaimniecības kultūru biomasas datus un izstrādāt biomasas pārrēķinu vienādojumus:

7.2.1. oglekļa ieneses (ar virszemes un pazemes biomasu) raksturošana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām konvencionālajās un bioloģiskajās saimniecībās (tostarp ilggadīgiem zālājiem, ziemas kviešiem, vasaras kviešiem, vasaras miežiem, ziemas rapsim, auzām un kukurūzai, kā arī papuvei konvencionālajās saimniecībās un auzām, vasaras kviešiem, griķiem, ziemas kviešiem, vasaras miežiem, auzām ar stiebrzāļu pasēju un sarkano āboliņu bioloģiskajās saimniecībās);

7.2.2. izmēģinājumu platības "aramzemē sēts stiebrzāļu un lopbarības zālaugu (ieskaitot proteīnaugus) maisījums" ierīkošana konvencionālajā saimniecībā;

7.2.3. katrai laukaugu kultūrai, izņemot papuvi, paredzēti divi mēslošanas režīmi, divas šķirnes (vai sēklu maisījumi) un divi atkārtojumi;

7.2.4. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem un zinātnisku publikāciju (indikatīvais nosaukums – Latvijas laukaugu biomasas vienādojumi oglekļa ieneses modelēšanai) Scopus vai Web of Science indeksētā zinātniskā izdevumā.

7.3. Attālās izpētes tehnoloģiju izmantošana aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radīto SEG emisiju un CO2 piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošanai:

7.3.1. metodes aprobēšana Depth-to-water karšu izstrādāšanai meliorētajām augsnēm SEG hidroloģiskā režīma un SEG emisiju modelēšanai organiskajās augsnēs;

7.3.2. lauku ražības gradienta (rādītājs, kas raksturo iespējamo ražu ar veģetācijas indeksu katrā laukā, ņemot vērā vidējo ražu attiecīgajā gadā) izstrādāšana saimnieciski nozīmīgākajām laukaugu kultūrām, izmantojot Copernicus datu kopas (Sentinel 1 un 2) oglekļa ieneses un oglekļa uzkrājuma izmaiņu modelēšanai atsevišķa lauka vai MRM parauglaukuma līmenī (sadarbībā ar lauksaimniecības pētniecības centriem);

7.3.3. pārmitro ieplaku identificēšanas metožu pilnveidošana lauksaimniecībā izmantojamās zemēs hidroloģiskā režīma raksturošanai;

7.3.4. pētījuma rezultātu publicēšana vismaz vienā Scopus vai Web of Science indeksētā izdevumā.

70 261* Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
8. Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā 8.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs:

8.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs un organiskajās augsnēs;

8.1.2. analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisijas cēloņsakarības pētāmajās teritorijās.

8.2. Esošo meliorācijas sistēmu identifikācija un tehniskā stāvokļa novērtēšana, izmantojot ģeotelpisko informāciju:

8.2.1. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes novērtēšanas metodikas izstrādāšana un lietojums;

8.2.2. meliorācijas sistēmu funkcionalitātes modelēšana (vizualizācija) ietekmes uz hidroloģisko režīmu prognozēšanai;

8.2.3. metodikas izstrādāšana un lietojums mērķtiecīgai prioritāri renovējamo vai rekonstruējamo meliorācijas sistēmu identificēšanai.

51 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
9. Ganību airenes pirmsselekcijas materiāla izvērtēšana 9.1. Īstenot nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu plašas izcelsmes ganību airenes populāciju hibridizācijas audzētavās divās vietās Latvijā: turpināt izvērtēt un atlasīt noturīgākos diploīdos genotipus un iekārtot divas jaunas tetraploīdo populāciju hibridizācijas audzētavas (Skrīveros un Dunalkā).

9.2. Izvērtēt pēc noteiktām pazīmēm atlasītos tetraploīdos agrīnā un vēlīnā tipa genotipus pēcnācēju pārbaudes audzētavās.

9.3. Izolētos apstākļos saziedināt un vērtēt perspektīvākos genotipus ar mērķi izveidot jaunas populācijas ar atšķirīgām fenotipiskām un agronomiskām īpašībām.

9.4. Nodrošināt nepieciešamo agrotehnisko pasākumu kompleksu diploīdo augu izlases audzētavā (~ 1000 x 2 genotipi) un tos izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas.

9.5. Iekārtot projekta gaitā izveidoto ganību airenes populāciju salīdzinājumu un tās izvērtēt pēc vienota plāna un metodikas

9.6. Apkopot un veikt datu analīzi, iekļaut iegūtos vērtējumus projekta kopējā datubāzē.

10 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
10. Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana 10.1. Pupu sēklgrauža sezonālais monitorings.

10.2. Lauka pupas sēklas materiāla analīze pirms sējas un sēklu analīze pēc ražas novākšanas, lai novērtētu to invadētību ar pupu sēklgrauzi.

10.3. Pupu sēklgrauža monitoringam paredzētu lamatu ar augu smaržvielām pārbaude un aprobēšana Latvijas apstākļos.

10.4. Dažādu pupu sēklgrauža ierobežošanas stratēģiju (izmantojot augu aizsardzības līdzekļus) efektivitātes pārbaude.

10.5. Pieejamās informācijas apkopošana par to lauka pupas šķirņu audzēšanas iespējām Latvijas agroekoloģiskajos apstākļos, kuras ir mazieņēmīgas pret pupu sēklgrauzi.

10.6. Dažādās agrocenozēs sastopamo bišu sugu sastāvu pētniecība dažādos Latvijas reģionos.

10.7. Bišu sezonālais monitorings lauksaimniecībā izmantotās zemes platībās dažādos Latvijas reģionos.

10.8. Botāniskā sastāva noteikšana medus bites savāktajos ziedputekšņos.

10.9. Lauksaimniecībā biežāk lietoto augu aizsardzības līdzekļu atliekvielu noteikšana medus bites ievāktajos ziedputekšņos.

10.10. Bišu saimju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru izpēte un metodikas izstrāde lauka pētījumu veikšanai, tostarp augu aizsardzības līdzekļu ietekme uz bišu dzīvotspēju.

80 998*

Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
11. Dzeltenās rūsas (ierosinātājs Puccinia striiformis, Westend) izplatība Latvijā un pasākumi tās postīguma ierobežošanai 11.1. Dzeltenās rūsas ierosinātāja Puccinia striiformis, Westend agresīvo rasu un bioloģiskajās saimniecībās audzēto kviešu šķirņu mijiedarbības izpēte laboratorijas apstākļos.

11.2. Fusarium spp. sastopamība, sugu identificēšana auzu graudos.

11.3. Sagatavot informatīvu materiālu par Latvijā nozīmīgu graudaugu patogēnu – dzelteno rūsu (ierosinātājs Puccinia striiformis, Westend) un tās izplatību.

56 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
12. Dārzeņu audzēšana pamīšu slejās un augu atlieku pārstrādes produktu izmantošana dārzeņu komercražošanā, nodrošinot bioloģisko daudzveidību un efektīvu resursu izmantošanu 12.1. Komunicēt ar SUREVEG projekta vadītāju un konsorciju, apmeklēt projekta sanāksmes.

12.2. Veidot literatūras apkopojumu par pamīšu sleju audzēšanas tehnoloģijas (strip cropping) ietekmi uz augsni, biotisko un abiotisko stresu mazināšanu kultūraugiem un to ietekmi uz ilgtspējību.

12.3. Turpināt lauka izmēģinājumu atbilstoši projekta metodikai, kas izstrādāta sadarbībā ar konsorcija partneriem:

12.3.1. ierīkot lauka izmēģinājumu: galviņkāpostu jaukto (sleju) stādījumu ar dārza pupām salīdzināt ar dārzeņu vienlaidu stādījumu (kontrole) un paralēli pārbaudīt divu veidu augu izcelsmes augsnes uzlabotāju – digestāta un komposta – ietekmi (salīdzinājumā ar kontroli (kūtsmēsli)) uz kultūraugu ražību;

12.3.2. veikt kopšanas darbus, augsnes, augu un mēslošanas līdzekļu analīzes (nosakot N, P, K, Ca, Mg organiskās vielas un pH atšķirīgos variantos), veikt sakņu attīstības monitoringu in situ, novērtēt augsnes bioloģiskās aktivitātes parametrus (DHG un elpošana) un ražas uzskaiti izmēģinājumā atbilstoši konsorcija izstrādātajai metodikai.

12.4. Veikt datu apkopojumu un analīzi, gatavot publikācijas, prezentēt rezultātus konferencēs.

12.5. Pamatojoties uz pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem, projekta noslēgumā sagatavot informāciju lauksaimniekiem, lai nodrošinātu pētījuma rezultātu praktisko izmantošanu.

16 000* Dārzkopības institūts Lauksaimniecības departaments
13. Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu un amonjaka emisijas, kā arī CO2 piesaistes (aramzemēs un zālājos) robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) pielāgošana izmantošanai lauksaimniecības, vides un klimata politikas veidošanā 13.1. Latvijas lauksaimniecības SEG emisiju robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšanas un MACC koncepcijas lietojuma paplašināšana:

13.1.1. aktualizēt SEG un amonjaka emisiju samazinošo un CO2 piesaistes pasākumu robežsamazinājuma izmaksu līknēs (MACC) izmantojamos datus un pieņēmumus;

13.1.2. attīstīt un papildināt pasākumu SEG un amonjaka emisiju samazināšanas potenciāla aprēķināšanas metodiku, iekļaujot pasākumu mijiedarbības efektu;

13.1.3. izvērtēt jaunus amonjaka emisiju samazinošus pasākumus un iekļaut MACC līknē.

13.2. SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izvērtējums pasākumu ietekmes ietveršanai SEG un amonjaka emisiju inventarizācijas ziņojumos:

13.2.1. izvērtēt slaucamo govju un gaļas liellopu pārraudzībā uzskaitīto datu izmantošanas iespējas valsts kopējo SEG un amonjaka emisiju inventarizāciju aprēķinos;

13.2.2. izvērtēt un pārskatīt liellopu barības devas no teorētiskā un praktiskā aspekta, izstrādāt barības devu rekomendācijas ekonomisko, vides un klimata mērķu sasniegšanai;

13.2.3. izvērtēt valsts statistikas pārskata "2-Gaiss" datu izmantošanas iespējas amonjaka emisijas aprēķinam inventarizācijas ziņojumā no fermām intensīvai cūku un mājputnu audzēšanai ar vairāk nekā 40 000 mājputnu, vairāk nekā 2000 gaļas cūku un vairāk nekā 750 sivēnmāšu. Izstrādāt ieteikumus nepieciešamajām darbībām valsts statistikas pārskata "2-Gaiss" izmantošanai amonjaka emisijas aprēķinam inventarizācijas ziņojumā;

13.2.4. identificēt nacionālās darbības un datus pasākuma "Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana" ietekmes novērtēšanai, piemērojot pieeju par pasākuma ietekmes novērtēšanu kā specifisku saimniekošanas prasību ievērošanu sertificētās bioloģiskajās saimniecībās un pārējās saimniecībās.

13.3. Latvijas lauksaimniecības MACC popularizēšana un starptautiskās dimensijas veidošana:

13.3.1. sagatavot informatīvo materiālu lauksaimniekiem par labas prakses piemēriem SEG un amonjaka emisiju samazināšanā, CO2 piesaistē;

13.3.2. sagatavot zinātniskas un populārzinātniskas publikācijas par SEG un amonjaka emisiju samazinošo pasākumu izmaksu efektivitāti.

33 870* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
14. Lopbarības pākšaugu izēdināšanas zootehniskā un ekonomiskā efektivitāte atgremotājdzīvnieku gaļas ražošanai, tostarp marmorizētas gaļas ieguvei 14.1. Veikt gaļas liellopu, aitu un gaļas kazu nobarošanas izmēģinājumus, lai noskaidrotu pākšaugu (zirņi, pupas) īpatsvaru pašražotās spēkbarības sastāvā, kā arī pašražotās spēkbarības palielinātās devas liellopiem nobarošanas beigu posmā.

14.2. Analizēt dažādu pākšaugu un tradicionāli izēdināto pašražoto spēkbarības maisījumu ietekmi uz atgremotājdzīvnieku nobarošanas spējām (dzīvmasa, dzīvmasas pieaugums, barības izmantošanas efektivitāte), liemeņa (pēc EUROP un tauku noslāņojuma) un gaļas kvalitāti (gaļas ķīmiskais sastāvs, marmorizācijas pakāpe, gaļas stingrība un tekstūra) bioloģiskās saimniekošanas apstākļos.

14.3. Noskaidrot iegūto liemeņu un gaļas kvalitāti, tostarp sensorās īpašības, atkarībā no dzīvnieku nobarošanas beigu fāzē izēdināto spēkbarības maisījumu sastāva un īpatsvara kopējā barības devā.

14.4. Organizēt ražošanas (izmēģinājuma veikšanas vietā) apstākļos izēdinātās barības devas galveno barības vielu sagremojamības pārbaudi, vērtējot vides piesārņojuma risku.

14.5. Novērtēt pākšaugu iekļaušanas zootehnisko un ekonomisko efektivitāti pašražotās spēkbarības maisījumos.

14.6. Sagatavot publikācijas un piedalīties diskusijās par vietējas izcelsmes pākšaugu izmantošanas iespējām kvalitatīvas liellopu, aitu un kazu gaļas ieguvē.

18 500* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
15. Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā 15.1. Atjaunot kaitīgo organismu prognožu sistēmas tīmekļvietni brīvai prognožu informācijas pieejamībai.

15.2. Nodrošināt ābeļu kraupja, ābolu tinēja un augļu koku vēža attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem.

15.3. Turpināt pārbaudīt jaunus lēmuma atbalsta sistēmas RIMpro modeļus kaitīgo organismu attīstības prognozei un precīza ierobežošanas laika noteikšanai Latvijas apstākļos.

15.4. Veikt ābeļu kraupja un ābolu tinēja attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti.

20 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
16. Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte 16.1. Ievietot ekspedīcijas paraugus gēnu bankā, pārbaudīt un ievadīt deskriptora datus datubāzē.

16.2. Ekspedīciju plāna izstrādāšana un to izpilde (augļaugi, dārzeņi, zālaugi).

16.3. Atbilstoši Ģenētisko resursu padomes apstiprinātajiem deskriptoriem uzsākt ekspedīcijās ievākto ģenētisko resursu paraugu aprakstīšanu (izvērtēšanu).

16.4. Turpināt iepriekšējos gados uzsākto paraugu aprakstīšanu pēc deskriptoriem.

28 100* Latvijas Valsts mežsaimniecības institūts "Silava" Lauksaimniecības departaments
17. Augu olbaltumvielu ražošanas produktivitātes un ilgtspējības palielināšana Eiropā 17.1. Turpināt lauka pupu šķirņu izvērtēšanu, pamatojoties uz publicētiem pētījumu rezultātiem, kā arī uzsākt Latvijā audzēto lauka pupu šķirņu apkopojuma izveidošanu.

17.2. Analizēt literatūru par dažādu agrotehnisko paņēmienu ietekmi uz lauka pupu audzēšanu.

17.3. Analizēt iepriekšējos gados iegūtos rezultātus par lauka pupu slimību izplatību atkarībā no sējas laika, izsējas normas un šķirnes.

17.4. Uzsākt lauksaimnieku aptauju, lai identificētu galvenos faktorus, kas nosaka lielākas pākšaugu ražas iegūšanu un kas būtu svarīgi, lai varētu samazināt ražas mainīgumu.

17.5. Turpināt projekta koordināciju un komunikāciju ar starptautiskajiem projekta partneriem, kā arī ar zemniekiem, nodrošināt projektā iegūto zināšanu pārnesi.

10 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
18. Vietējo apdraudēto šķirņu efektīvās populācijas apjoma ietekme uz inbrīdinga pieaugumu 18.1. Apzināt vietējo apdraudēto šķirņu (Latvijas tumšgalves šķirnes aitu, Latvijas baltās šķirnes cūku un Latvijas siltasiņu zirgu šķirnes braucamā tipa) kopējo sievišķo un vīrišķo īpatņu skaitu un to īpatņu skaitu, kuri tiek izmantoti nākamās paaudzes ieguvei.

18.2. Noteikt efektīvās populācijas lielumu dažādām šķirnēm.

18.3. Noteikt inbrīdinga pakāpi vietējās apdraudētajās šķirnēs.

18.4. Prognozēt inbrīdinga pieaugumu vietējās apdraudētajās šķirnēs atkarībā no efektīvās populācijas lieluma.

18.5. Izstrādāt ieteikumus pāru atlases veidošanai vietējās apdraudētajās šķirnēs.

10 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
19. Barības līdzekļu un barības vielu sagremojamības pētījumi (konversija) jēriem, lietojot dažādas barības līdzekļu izbarošanas tehnoloģijas 19.1. Papildināt informāciju no zinātniskajā literatūrā publicētajiem pētījumiem, kuri raksturo barības līdzekļu un barības vielu sagremojamību atkarībā no dzīvnieku turēšanas un barības izēdināšanas veida.

19.2. Izveidot četras dzīvnieku grupas pa četriem dzīvniekiem katrā un izēdināt katras grupas jēriem lopbarību pēc atšķirīgas ēdināšanas sistēmas: spēkbarības izdalīšana ar rokām (3 un 5 reizes dienā), spēkbarības un miltu maisījuma izdalīšana no birstošās siles.

19.3. Veikt lopbarības un kūtsmēslu uzskaiti nobarošanas sākuma, vidus un beigu fāzē.

19.4. Savākt kūtsmēslus, ievietot uzglabāšanas konteinerā, sagatavot vidējo paraugu un nogādāt uz laboratoriju, kur tiks noteikts kūtsmēslu ķīmiskais sastāvs.

19.5. Veikt izbarotās lopbarības uzskaiti, sagatavot vidējo paraugu un nogādāt to uz laboratoriju, kur tiks noteikts lopbarības ķīmiskais sastāvs.

19.6. Novērtēt jēru augšanas rādītājus un liemeņu kvalitāti.

19.7. Ievadīt projekta gaitā iegūtos datus datubāzē un veikt to analīzi.

19.8. Sagatavot publikācijas un pārskatus par projekta norisi, informēt aitu audzētājus un citus interesentus par projekta rezultātiem.

21 736* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
20. Pētījumi par barības vielu konversiju un optimālo kopproteīna līmeni slaucamo govju barības devās piesārņojuma līmeņa samazināšanai 20.1. Veidot slaucamo govju pētījuma grupu.

20.2. Sastādīt barības devas slaucamām govīm.

20.3. Veikt lopbarības ķīmiskās analīzes.

20.4. Noteikt slaucamo govju barības sagremojamību. Veikt piena, urīna un mēslu analīzes.

20.5. Turpināt ieteikumu sagatavošanu lauksaimniekiem.

40 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
21. Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte 21.1. Bioloģiskā materiāla ievākšana no vietējo apdraudēto šķirņu lauksaimniecības dzīvniekiem (dzimuši 2018. un 2019. gadā un agrāk), sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām un nodrošinot bioloģiskā materiāla paraugu ievākšanu no dažādu līniju un ģimeņu dzīvniekiem.

21.2. Ievāktā bioloģiskā materiāla apstrāde, iekļaušana gēnu bankā, gēnu bankas datubāzes papildināšana.

21.3. Regulāra gēnu bankas inventarizācija.

21.4. Ievāktā vietējo apdraudēto šķirņu dzīvnieku bioloģiskā materiāla izpēte.

8 000* Latvijas Lauksaimniecības universitāte Lauksaimniecības departaments
22. Kukaiņu mainīgās faunas loma zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību pārnesē un izplatības riska dinamikā Latvijā 22.1. Turpināt potenciālo zoonožu un dzīvnieku eksotisko slimību vektoru – kukaiņu un ērču – monitoringu, pievēršot īpašu uzmanību invazīvo svešzemju sugu novērojumiem.

22.2. Turpināt cilvēku un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtnes noteikšanu monitoringā ietvertajās kukaiņu sugās.

22.3. Apkopot monitoringa datus par vietējo un invazīvo svešzemju kukaiņu sugu izplatību, to populāciju lielumu (vai relatīvā lieluma) un dzīvnieku veselībai bīstamo patogēnu klātbūtni tajos.

25 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
23. Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums 23.1. Medus autentiskuma pārbaude, nosakot flavonoīdus, kā arī veicot nemērķēto skrīningu ar augstas izšķirtspējas masspektrometrijas metodi. Pētījuma rezultātā tiks uzsākta datubāzes izveide, lai to turpmāk izmantotu medus Latvijas reģiona izcelsmes identificēšanai.

23.2. Medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas u. c.) noteikšana paraugos.

23.3. Pesticīdu un veterināro zāļu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm.

30 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
24. Nanomateriālu satura un iespējamo riska faktoru novērtējums Latvijas teritorijā izplatītajā pārtikā un pārtikas iepakojumā 24.1. Aprakstīt pārtikā izmantotos nanomateriālus (SiO2 un ZnO), ietverot literatūras atlasi, analīzi un apkopošanu par lietošanu piedevas veidā pārtikas produktiem vai to iepakojuma materiālos, šo daļiņu radīto iespējamo apdraudējumu un noteikšanas metodēm.

24.2. Apzināt Latvijas zinātniskajās institūcijās pieejamo materiāltehnisko bāzi (BIOR – sp-ICP-MS, LC-MS/MS; Latvijas Universitātē – XRF, Rīgas Tehniskajā universitātē – Ramana spektroskopija, SEM, AFM; Cietvielu fizikas institūtā – AFM, TEM, SEM, Ramana spektroskopija, XRF).

24.3. Apzināt un raksturot potenciālo SiO2 un ZnO nanodaļiņu izplatību Latvijas teritorijā lietotajā pārtikā un izplatītās pārtikas iepakojuma sastāvā, izmantojot izstrādātās analītiskās metodes.

24.4. Veikt riska raksturojumu par SiO2 un ZnO nanodaļiņu koncentrāciju, izplatību, sniegt riska novērtējumu, pamatojoties uz zinātnisko informāciju par iespējamo apdraudējumu un iegūtajiem analītiskajiem rezultātiem.

25 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
25. Āfrikas cūku mēra (ĀCM) epidemioloģija, izplatības ierobežošanas un apkarošanas iespējas Latvijā 25.1. Apkopot datus par ĀCM izplatību mežacūku populācijā Latvijā, veikt to temporālo un spatiālo analīzi un meklēt iespējamās slimības ierobežošanas un apkarošanas metodes (esošā pētījuma turpinājums).

25.2. Apkopot datus un veikt analīzi par mežacūku populācijas skaita un blīvuma izmaiņām ĀCM izplatīšanās un medību ietekmē Latvijas teritorijā (turpinājums esošajam pētījumam).

25.3. Ievākt un apkopot informāciju par beigto mežacūku atrašanas vietām, analizēt to un rast iespējamos risinājumus ar ĀCM inficēto beigto mežacūku vieglākai atrašanai dabā, tā samazinot ĀCM vīrusa izplatību.

25.4. Biodrošības pasākumu ieviešana mežacūku medību laikā un medījuma pirmapstrādes vietās – sākotnējā efektivitātes analīze.

25.5. Apkopot informāciju par ĀCM inficētajās teritorijās esošo ĀCM neskarto mājas cūku novietņu dinamiku, analizēt ganāmpulku skaita un struktūras pārmaiņas apkārtnē esošā ĀCM riska ietekmē.

25.6. Sagatavot zinātniskās publikācijas par pētījuma gaitā iegūtajiem rezultātiem.

18 000* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
26. Ar jaunām ģenētisko modifikāciju metodēm iegūtu pārtikas, dzīvnieku barības un to piedevu noteikšana un šādu produktu zinātniskā riska novērtējums 26.1. Veikt diagnostikas iespēju izpēti un zinātniskā riska analīzi organismiem, kas iegūti ar jaunajām mutaģenēzes metodēm.

26.2. Veikt zinātniskā riska analīzi organismiem, kas iegūti ar tādām jaunajām tehnoloģijām kā gene drive un citām jaunajām audzēšanas metodēm (new plant breeding techniques) atbilstoši Latvijas tautsaimniecībai.

Pētījums ir ļoti būtisks, jo 2018. gada 25. jūlijā stājies spēkā Eiropas Kopienas Tiesas (EKT) spriedums lietā c-528/16, kurš nosaka, ka ar jaunajām audzēšanas metodēm iegūtie organismi ir ģenētiski modificēti organismi (ĢMO) un uz tiem attiecas ES ĢMO tiesiskais regulējums. Latvijai ir jānodrošina EKT sprieduma izpilde, tostarp lai ES tirgū nenonāktu šādi organismi. Minētie jautājumi ir iekļauti arī PRES un jaunās EK prioritārajos darba uzdevumos.

40 400* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
27. Pirolizidīna alkaloīdu izplatības izpēte Latvijas izcelsmes pārtikas produktos 27.1. Veikt zinātniskās literatūras izpēti par pirolizidīna alkaloīdu izplatību pārtikas produktos, izvēloties pētījumam savienojumus un produktu veidus ar vislielāko šo savienojumu izplatības risku.

27.2. Izstrādāt un validēt šķidruma hromatogrāfijas-masspektrometrijas metodi vismaz 30 alkaloīdu noteikšanai. Izpētīt iespēju veikt nemērķēto (non-targeted) analīzi pirolizidīna alkaloīdu noteikšanai bez standartu pieejamības.

27.3. Veikt 80 paraugu analīzi augu tējām, augu uzlējumiem, medum, uztura bagātinātājiem, pienam.

27.4. Veikt riska novērtējumu, ņemot vērā konstatēto pirolizidīna alkaloīdu izplatību.

27.5. Sagatavot rekomendācijas par pirolizidīna alkaloīdu kontroles pasākumiem pārtikai.

26 660* Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR" Veterinārais un pārtikas departaments
28. Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu 28.1. Pētījums par augu aizsardzības līdzekļos (AAL) esošo darbīgo vielu ietekmi uz vidi, ūdeni un pārtikas kvalitāti:

28.1.1. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu;

28.1.2. analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar augu aizsardzības sistēmu projektā paredzētajās pētījumu vietās.

28.2. Pētījums par nepieciešamo nogaidīšanas laiku pēc AAL smidzinājuma, kad atļauts ieiet apstrādātajā platībā:

28.2.1. izstrādāt metodiku augu aizsardzības līdzekļu atlieku daudzuma noteikšanai apsmidzinātā platībā pēc apstrādes atkarībā no kultūrauga un lietotajiem AAL.

28.3. Rezistences pret AAL situācijas izpēte Latvijā:

28.3.1. identificēt riskantos kultūraugus attiecībā uz rezistences veidošanos;

28.3.2. iegūt informāciju no saimniecībām, kurās audzē riskantos kultūraugus attiecībā uz rezistences veidošanos, par pēdējos trijos gados lietotajiem AAL un to lietošanas efektivitāti;

28.3.3. izvēlēties saimniecības, kurās audzētajiem kultūraugiem iespējama rezistences izveidošanās pret AAL;

28.3.4 ievākt paraugus no izvēlēto saimniecību laukiem (stādījumiem);

28.3.5. apkopot un analizēt iegūtos analīžu datus, izstrādāt ieteikumus par rezistences veidošanās riska novēršanu pret AAL darbīgajām vielām.

70 000 ** Lauksaimniecības departaments
29. Mycoplasma bovis autogēno vakcīnu lietošanas iespējas antimikrobiālās rezistences mazināšanai piena lopkopībā Latvijā 29.1. Izstrādāt dzīvnieku paraugu ņemšanas plānu un paraugu izmeklēšanas protokolu.

29.2. Veikt piena lopkopības saimniecību izpēti, novērtēšanu, rekrutēšanu un atlasi paraugu iegūšanai pētījumam.

29.3. Iegūt paraugus no piena lopkopības saimniecībām Latvijā un veikt šo paraugu mikrobioloģisko un molekulārbioloģisko izmeklēšanu.

25 000

** Veterinārais un pārtikas departaments
30. Augļu un dārzeņu nozares ražotāju organizāciju ilgtspējas, ražošanas efektivitātes un tirgus varas stiprināšanas (2013.–2018. gads) izpēte Lai stiprinātu augļu un dārzeņu ražotāju tirgus varu kopējā pārtikas piegādes ķēdē, uzlabojot sinerģiju vērtības ķēdēs un celtu to konkurētspēju:

30.1. izpētīt ražotāju organizāciju (RO) darbības programmu efektivitāti un lietderīgumu atbilstoši stratēģijā "Ilgtspējīgām augļu un dārzeņu RO darbības programmām Latvijā" (turpmāk – stratēģija) noteiktajiem mērķiem, mērķrādītājiem un pasākumiem;

30.2. izpētīt RO īstenoto darbības programmu finansiālo resursu izmantojamības pakāpi un to nozīmību ražošanas plānošanā, piedāvājuma koncentrēšanā un kopīgai biedru saražotās produkcijas laišanai tirgū, ražošanas izmaksu optimizēšanā, ilgtspējīgu ražošanas metožu pētīšanā, videi nekaitīgu audzēšanas paņēmienu veicināšanā;

30.3. novērtēt progresu, kas panākts stratēģijas mērķu sasniegšanā;

30.4. identificēt galvenos problēmjautājumus un sagatavot rekomendācijas ražotāju tirgus varas stiprināšanai augļu un dārzeņu nozarē.

15 000 ** Tirgus un tiešā atbalsta departaments

Piezīmes.

1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais finansējums.

2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu.


8. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 3.februāra
noteikumiem Nr.59
Iesniegums par atbalstu materiālās bāzes pilnveidošanai zinātniskajiem pētījumiem un laboratorisko analīžu nodrošināšanai

Lauku atbalsta dienestam

Pretendents  
 

(nosaukums, reģistrācijas numurs)


Adrese  

Tālruņa numurs, e-pasta adrese  

Norēķinu rekvizīti  
 

(bankas nosaukums, kods, konts)


Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs  

Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs  

Nr.
p.k.

Projekta nosaukums

Atbalsta summa (euro)


Iesniegumam pievienoju:
1)  
2)  
3)  
4)  
5)  

Iesniedzējs  
 

(vārds, uzvārds, paraksts*, datums*)

 

(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja vārds, uzvārds, paraksts, datums)**

Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
9. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 3.februāra
noteikumiem Nr.59

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegums atbalsta saņemšanai lauksaimniecībā izmantojamam
zinātnes pētījumam _______. gadā

Lauku atbalsta dienestam

Zinātniskā institūcija  
  (nosaukums, reģistrācijas numurs)
Adrese  
Tālruņa numurs, e-pasta adrese   
Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs  
     
Projekta nosaukums    
Pētījuma vadītājs Zinātniskais grāds Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese
      
 
1. Pētījuma anotācija (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes):
1.1. pētījuma mērķis un sasniedzamā rezultāta praktiskais lietojums nozares attīstībā
1.2. darba uzdevumu veikšanas detalizēts izklāsts un laika grafiks
 
2. Kopējais finansējuma apmērs (euro):
2.1. kārtējā gadā nepieciešamais finansējuma apmērs  
2.2. finansējuma apmērs pa gadiem (ja izpilde paredzēta vairākus gadus)
 
3. Pētījuma izpildītāji:
3.1. pētījuma izpildītāju skaits (kopā)
zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu zinātniskais personāls bez zinātniskā grāda doktoranti, maģistranti, studenti tehniskais personāls
       
3.2. pētījuma izpildītāju saraksts
vārds, uzvārds amats, zinātniskais grāds

 

zinātniskā institūcija darba slodze (procentos) un konkrētie pienākumi plānotā darba samaksa (euro)
             
Darba samaksa izpildītājiem (kopā)   
 
4. Pētījuma izpildītāja nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītajā zinātnes nozarē:
4.1. monogrāfijas*, grāmatas  
4.2. publikācijas*, tai skaitā:  
4.2.1. starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos  
4.2.2. nacionālas nozīmes zinātniskajos žurnālos  
4.2.3. zinātniskajos un citos izdevumos  
4.3. starptautisku zinātnisko projektu vadība vai dalība tajos (norādīt sadarbības valsti)  
4.4. nacionālo zinātnisko projektu īstenošana (trīs sadarbības partneri un vairāk) (nosaukums, laikposms)  
4.5. pētījumu rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami (norādīt veidu, piemēram, brošūras, bukleti, publikācijas)  
Piezīme. * Nozīmīgāko publikāciju saraksts, norādot publikācijas nosaukumu, autoru(-us), gadu, žurnāla nosaukumu, numuru un lappuses un starptautisko projektu sarakstu pievienojot uz atsevišķām lapām
4.6. iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistīto dalībnieku aizstāvētie promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē
doktorants promocijas darba nosaukums iegūtais grāds gads
       
       
4.7. saņemtie patenti vai apstiprinātie patentu pieteikumi, apstiprinātās tehnoloģijas, saņemtās licences (iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistītie dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē vai ieguvē)
pilns nosaukums autori gads, numurs, valsts
        
 
5. Informācija par projekta vadītāja un izpildītāju darba slodzi (procentos) citos valsts finansētajos projektos
vārds, uzvārds pētījuma nosaukums slodze (procentos) finansējuma avots
       
 
6. Komandējumi
komandējuma mērķis komandējumā nosūtīto personu skaits komandējuma vieta izmaksas (euro)
       
Kopā      

Pētījuma izmaksu tāme

7. Pētījuma izmaksu (kārtējā gadā) pozīcijas: Euro
7.1. darba samaksa izpildītājiem (kopā)  
7.2. valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas  
7.3. komandējumu izdevumi – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām  
7.4. zinātniskās institūcijas administratīvās izmaksas (infrastruktūras uzturēšanai) (telekomunikāciju pakalpojumi, transporta izmaksas, izdevumi par apkuri, elektrību, ūdensapgādi, apsaimniekošanu, kancelejas precēm, interneta pieslēgumu, telpu īri/nomu, izdevumi projekta administrācijas darbības nodrošināšanai, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa segšanai) – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām  
7.5. izdevumi materiālu un mēraparātu iegādei/īrei, analīžu un mērījumu veikšanai (norādīt pozīcijas (piemēram, daudzums/skaits) un atbilstošās izmaksas)  
7.6. pārējās ar zinātnes projekta īstenošanu saistītās izmaksas – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām (norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas)  
Pētījuma izmaksas kopā  

Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

 
(pētījuma zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, paraksts, datums)
 
(zinātniskās institūcijas nosaukums un paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds, paraksts*, datums*)
 
(Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)**
 
(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)**

Piezīmes.

1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

10. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 3.februāra
noteikumiem Nr.59
Zinātnes projekta vērtēšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223)

Nr.
p.k.

Vērtēšanas kritērijs

Punktu skaits

1. Projekta izpildītāja spēja kvalitatīvi īstenot pieteikto projektu (pēdējos trijos gados) (maksimālais punktu skaits 45), tai skaitā:
1.1. pieredze vismaz viena starptautiska projekta vadībā/dalībā

5

1.2. pieredze vismaz viena nacionālā zinātniskā projekta īstenošanā
(trīs sadarbības partneri un vairāk)

10

1.3. vismaz divi izdevumi, kas minēti šo noteikumu 9. pielikuma 4.1. apakšpunktā

10

1.4. vismaz 10 publikācijas, kas minētas šo noteikumu 9. pielikuma 4.2. apakšpunktā

10

1.5. ir iesniedzēja komandas dalībnieku aizstāvēti promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē

5

1.6. ir patenti, tehnoloģijas, licences (iesniedzēja komandas dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē/ieguvē)

5

2. Projektā iesaistīto doktoru un maģistru skaits lielāks par trīs

5

3. Pētījuma rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami

5

4. Projekta īstenošanā iesaistītas dažādu nozaru zinātniskās institūcijas, neskaitot projekta iesniedzēju (par katru iesaistīto zinātnisko institūciju piešķir 5 punktus, bet ne vairāk kā 15 punktu)

15

5. Projekta izmaksu tāmē izdevumi par darba samaksu nepārsniedz 35 procentus no kopējām izmaksām

20

6. Projekta īstenošanā iesaistīti topošie zinātnieki (doktoranti, maģistranti) vai studenti

10

Kopā

100

7. Vērtējumu var samazināt (kopā par 30 punktiem), ja izpildītājs:
7.1. iepriekšējos trijos gados saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību finansēto zinātnisko projektu nav īstenojis līgumā noteiktajā laikā

– 15

7.2. nav izpildījis līgumā noteiktos darba uzdevumus

– 15

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 59Pieņemts: 03.02.2015.Stājas spēkā: 12.02.2015.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 29, 11.02.2015. OP numurs: 2015/29.12
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
272094
{"selected":{"value":"17.04.2020","content":"<font class='s-1'>17.04.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"17.04.2020","iso_value":"2020\/04\/17","content":"<font class='s-1'>17.04.2020.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"11.10.2019","iso_value":"2019\/10\/11","content":"<font class='s-1'>11.10.2019.-16.04.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.06.2019","iso_value":"2019\/06\/08","content":"<font class='s-1'>08.06.2019.-10.10.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.06.2018","iso_value":"2018\/06\/22","content":"<font class='s-1'>22.06.2018.-07.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.04.2018","iso_value":"2018\/04\/06","content":"<font class='s-1'>06.04.2018.-21.06.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.12.2017","iso_value":"2017\/12\/16","content":"<font class='s-1'>16.12.2017.-05.04.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.09.2017","iso_value":"2017\/09\/23","content":"<font class='s-1'>23.09.2017.-15.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.05.2017","iso_value":"2017\/05\/04","content":"<font class='s-1'>04.05.2017.-22.09.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.12.2016","iso_value":"2016\/12\/17","content":"<font class='s-1'>17.12.2016.-03.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2016","iso_value":"2016\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-16.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.10.2015","iso_value":"2015\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.2015.-31.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.08.2015","iso_value":"2015\/08\/14","content":"<font class='s-1'>14.08.2015.-09.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.02.2015","iso_value":"2015\/02\/12","content":"<font class='s-1'>12.02.2015.-13.08.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.04.2020
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)