Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Ministru kabineta noteikumi Nr.59

Rīgā 2015.gada 3.februārī (prot. Nr.6 19.§)
Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku attīstības likuma
5.panta 3.1 un ceturto daļu
I. Vispārīgie jautājumi

1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu, kā arī atbalsta piešķiršanas kritērijus un apmēru šādiem pasākumiem:

1.1. daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem, kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē, lauksaimniecības produktu pārstrādes komersantiem, kā arī zvejniecībā un zvejas produktu apstrādē;

1.2. ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;

1.3. lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 19.09.2017. noteikumiem Nr. 573; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

2. Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības un lauku attīstības investīciju projektu īstenošanu un materiālās bāzes pilnveidošanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu atklātu projektu iesniegumu konkursu veidā pasākumam "Ieguldījumi materiālajos aktīvos".

(MK 25.04.2017. noteikumu Nr. 223 redakcijā)

3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums 2023. gadam ir 26 500 000 euro, un no tiem piešķir:

3.1. 11 808 102 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem;

3.2. 541 616 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;

3.3. 655 919 euro – daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi;

3.4. 276 000 euro – digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē;

3.5. 7 724 000 euro – ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;

3.6. 2 000 000 euro – selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu; 

3.7. 3 494 363 euro – 2022. gadā uzsākto atbalsta pasākumu izpildes finansējumam kredītprocentu daļējai dzēšanai.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā, kas grozīta ar MK 05.12.2023. noteikumiem Nr. 713)

4. Uz šo noteikumu 3. punktā minēto atbalstu var pretendēt juridiska vai fiziska persona, kas reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājs vai saimnieciskās darbības veicējs (turpmāk – pretendents).

5. Šajos noteikumos paredzētajam atbalstam attaisnotajos izdevumos iekļauj pievienotās vērtības nodokli, ja tas nav atgūstams no valsts budžeta.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

6. (Svītrots ar MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 201)

7. Pretendents šajos noteikumos paredzētajā kārtībā iesniedz Lauku atbalsta dienestā darījumus apliecinošu dokumentu kopijas vai to kopsavilkumu, kurā norāda pakalpojuma sniedzēja nosaukumu, darījumu apliecinoša dokumenta saņēmēju, izrakstīšanas datumu, numuru un samaksāto summu.

7.1 Informāciju par izmaksāto de minimis atbalstu saskaņā ar Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (ES) Nr. 1407/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1407/2013), Komisijas 2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr.   1408/2013 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L 352) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas 2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs, Nr. L 190) (turpmāk – Komisijas regula Nr. 717/2014) atbalsta saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas. Pieejamību dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru, piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108. pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327) (turpmāk – regula 2022/2472), atbalsta saņēmējs nodrošina vismaz 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

7.2 Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam atmaksāt Lauku atbalsta dienestam saņemto nelikumīgo komercdarbības atbalstu. Ja pārkāptas Komisijas regulas Nr. 1407/2013, Komisijas regulas Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam visu nelikumīgo atbalsta pasākumā saņemto komercdarbības atbalstu. Nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem, kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu.

(MK 05.12.2023. noteikumu Nr. 713 redakcijā)

8. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472 1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

9. (Svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

9.1 (Svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

10. Atbalstu nepiešķir:

10.1. ja atbalsta pretendentam ierosināta tiesiskās aizsardzības procesa lieta, tiek īstenots tiesiskās aizsardzības process vai pasludināts maksātnespējas process vai ja atbalsta pretendents atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem, lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas procedūru. Nosacījumu, ka saimnieciskās darbības veicējam pēc kreditora pieprasījuma nav piemērota maksātnespējas procedūra, pārbauda, pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegtu apliecinājumu;

10.2. (svītrots ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457);

10.3. ja laikposms no darījuma veikšanas līdz aizdevuma līguma noslēgšanai pārsniedz 12 mēnešus;

10.4. ja atbalsta pretendentam Valsts ieņēmumu dienesta administrēto nodokļu vai nodevu parāda kopsumma, tostarp valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu parāds, pārsniedz 150 euro, izņemot gadījumu, ja tas ir samaksāts 10 dienu laikā no brīža, kad atbalsta pretendents tika informēts par nodokļu parāda esību;

10.5. ja uz pretendentu attiecas regulas  2022/2472 1. panta 4. punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu atgūšanas rīkojums, – šo noteikumu IV2 nodaļā,  43.4. apakšpunktā un V1 nodaļā paredzēto atbalstu.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 201; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

10.1 Ja atbalstu plānots kumulēt par vienām un tām pašām izmaksām, ievērojot šo noteikumu 11.8. apakšpunkta nosacījumus, atbalsta pretendents iesniedz informāciju par plānoto vai piešķirto atbalstu par tām pašām attiecināmajām izmaksām vai atbalstu riska pasākumā, norādot atbalsta piešķiršanas datumu, atbalsta sniedzēju, atbalsta pasākumu, atbalsta intensitāti un plānoto vai piešķirto atbalsta summu.

(MK 10.12.2020. noteikumu Nr. 746 redakcijā)

11. Lauku atbalsta dienests:

11.1. savā tīmekļvietnē ievieto informāciju par atbalsta piešķiršanas un izmaksas kārtību;

11.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un zivsaimniecības attīstībai, izvērtē pretendenta iesnieguma atbilstību šajos noteikumos minētajām prasībām un pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu, kas uzskatāma par valsts atbalsta piešķiršanas dienu, vai noraidīšanu;

11.3. izlases veidā pārbauda ne mazāk kā vienu procentu no atbalsta saņēmējiem katrā pasākumā, arī valsts iestādes un valsts kapitālsabiedrības, ja šajos noteikumos nav noteikta cita kontroles kārtība;

11.4. izmaksā pretendentam atbalstu bezskaidras naudas norēķinu veidā, nepārsniedzot šo noteikumu 3. punktā minēto atbalsta pasākuma finansējuma apmēru. Ja atbalsta pieprasījums pārsniedz piešķirtā finansējuma apmēru, Lauku atbalsta dienests veic norēķinus, proporcionāli samazinot izmaksājamā atbalsta apmēru;

11.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā un 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 2. panta 2. punktu;

11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā, kā arī 14. punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr.  1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.  1408/2013 2. panta 2. punktu;

11.7. šo noteikumu 34.4 punktā minēto atbalstu izmaksā, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr.  717/2014 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2. punktu;

11.8. ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 5. panta 1. un 2. punkta vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un 3. punkta, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un 3. punkta nosacījumus, šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4., 13.2. un 23.2. apakšpunktā, kā arī 34.1, 34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu drīkst kumulēt gan ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta 2. punktā vai Komisijas regulas Nr.  1408/2013 3. panta 3.a punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, gan ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska finansējuma pasākumam, ja ar šo kumulāciju netiek pārsniegta attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas Komisijas lēmumā;

11.9. datus par izmaksāto atbalstu glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos minētajiem atbalsta pasākumiem, ievērojot regulas 2022/2472 13. panta, Komisijas regulas Nr.  1407/2013 6. panta 4. punkta, Komisijas regulas Nr.  1408/2013 6. panta 4. punkta un Komisijas regulas Nr.  717/2014 6. panta 4. punkta nosacījumus;

11.10. divu mēnešu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā 2014.–2020. gada plānošanas periodā administrē valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, pieprasa atbalsta atmaksu, ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šo noteikumu prasības;

11.11. lēmumu par šajos noteikumos minētā de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem, ievērojot Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības ierobežojumus;

11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013, Komisijas regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem attiecīgi līdz Komisijas regulas Nr. 1407/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktā un 8. pantā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktā un 8. pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;

11.13. informāciju par piešķirto atbalstu, ko piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, publicē saskaņā ar minētās regulas 9. panta 1. punkta "c" apakšpunktu un 3. punktu.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 469; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 201; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

II. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem

12. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimnieciskās ražošanas attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un ieviešot modernas ražošanas tehnoloģijas.

13. Pretendents, kas nodarbojas ar primāro lauksaimniecības produktu ražošanu, var saņemt atbalstu:

13.1. faktiski samaksātā ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga daļējai procentu gada summas segšanai par ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevumu vai finanšu līzingu par:

13.1.1. jaunu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecību un esošu būvju pārbūvi, iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādi;

13.1.2. ganāmpulka ģenētiskās kvalitātes uzlabošanu – vaislas lauksaimniecības dzīvnieku iegādi;

13.1.3. jaunas lauksaimniecības traktortehnikas (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādi, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādi;

13.1.4. tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, kuru pretendents izmanto lauksaimniecības produkcijas ražošanai un kura kārtējā gadā ir deklarēta vienotā platību maksājuma saņemšanai atbilstoši normatīvajiem aktiem par tiešo maksājumu piešķiršanas kārtību lauksaimniekiem;

13.1.5. ilggadīgo augļkopības kultūru (izņemot zemenes) stādījumu ierīkošanu – stādu iegādi, stādījumu balstu sistēmas iegādi un uzstādīšanu, žogu un žogu balstu iegādi un ierīkošanu;

13.1.6. (svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232);

13.2. īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem.

(Grozīts ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

14. Atbalstu, kas paredzēts īstermiņa aizdevumam un faktoringam kredītprocentu daļējai dzēšanai par apgrozāmajiem līdzekļiem vai ilgtermiņa aizdevumam, vai finanšu līzingam kredītprocentu dzēšanai par šo noteikumu 13.1.2. apakšpunktā minēto lauksaimniecības dzīvnieku iegādi un tādas lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, kura tiek izmantota lauksaimniecības produkcijas ražošanai, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1408/2013. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 1408/2013 1. panta 2. un 3. punktā noteikto prasību izpildi.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

14.1 (Svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

15. Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu nepiešķir:

15.1. lauksaimniecības traktortehnikas (tai skaitā kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei, kuru darbināšanai tiek izmantota traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādei, ja tai ir izmantoti atbalsta līdzekļi lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA);

15.2. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);

15.3. aizdevumiem, ko izsniegusi valsts akciju sabiedrība "Lauku attīstības fonds" saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalsta piešķiršanas kārtību lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei lauksaimniecības produkcijas ražošanai;

15.4. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);

15.5. aizdevumu darījumiem, kas veikti līdz 2002. gada 1. janvārim un saistīti ar lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi;

15.6. aizdevumiem, kas ņemti privatizācijas sertifikātu iegādei, lai izpirktu lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

15.7. aizdevumiem, kas nav ņemti lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādei, bet līdz 2011. gada 1. janvārim ir refinansēti, lai iegādātos lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

15.8. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim.

(Grozīts ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

15.1 Šo noteikumu 13. punktā minēto atbalstu piešķir:

15.11. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

15.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;

15.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;

15.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;

15.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 15.11.1. un 15.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;

15.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;

15.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, īstenojot:

15.12.1. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;

15.12.2. lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādes kreditēšanas programmu;

15.12.3. lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu.

(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

16. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra. Maksimālo atbalsta intensitāti var palielināt par 20 procentiem gados jauniem lauksaimniekiem un ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 17. decembra Regulas (ES) Nr. 1305/2013 par atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr. 1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 20. decembris, Nr. L347) (turpmāk – Regula (ES) Nr. 1305/2013) 2. panta 1. punkta "n" apakšpunktu un Regulas (ES) Nr. 1305/2013 32. pantu, kā arī par darbībām, ko finansē saistībā ar Eiropas inovācijas partnerību. Maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 90 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra. Maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 60 000 euro.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā)

16.1 (Svītrots ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

17. (Svītrots ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571)

18. Lai saņemtu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:

18.1. iesniegumu (1. pielikums);

18.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

18.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi;

18.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošus dokumentus – pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu un ar tiem saistītos maksājumu dokumentus – vai to kopijas, vai, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas;

18.6. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par traktortehniku, piekabēm, lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā no būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve, un lauksaimniecībā izmantojamo zemi;

18.7. (svītrots ar MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209);

18.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota būves pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;

18.9. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas;

18.10. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto atbalstu – veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

19. Lai saņemtu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:

19.1. iesniegumu (2. pielikums);

19.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;

19.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;

19.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda faktiski samaksāto kredītprocentu vidējo likmi;

19.5. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

20. Ja šo noteikumu 18. un 19. punktā minētie apliecinošie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā lauksaimniecības pārvaldē, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 18.1., 18.3., 18.4., 18.10., 19.1., 19.3., 19.4. un 19.5. apakšpunktā minēto dokumentu.

21. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta summu, kas kārtējā gadā pārsniedz 40 000 euro.

III. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē

(Nodaļas nosaukums MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)

22. (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

23. Atbalstu piešķir, lai veicinātu tādu kooperatīvo sabiedrību attīstību, kurām piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību lauksaimniecības nozarē (turpmāk – kooperatīvā sabiedrība) un mežsaimniecības nozarē, lai samazinātu ražošanas izmaksas un ieviestu modernas ražošanas tehnoloģijas:

23.1. kooperatīvajai sabiedrībai – jauna kravas autotransporta, tai skaitā piena autocisternas un lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, jaunu iekrāvēju iegādei, jaunu vai pārbūvējamu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai, iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei paredzēta ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga daļējai kredītprocentu dzēšanai;

23.2. kooperatīvajai sabiedrībai un  kooperatīvajai sabiedrībai, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, – īstermiņa aizdevuma un faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 1. punktu. Pēc atbalsta saņemšanas kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, ievēro Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā noteiktās prasības.

(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)

24. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga, kā arī īstermiņa aizdevuma vai faktoringa procentu gada summas. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt par 20 procentiem ieguldījumiem apgabalos, kuros ir dabas radīti vai citi specifiski ierobežojumi, saskaņā ar regulas Nr. 1305/2013 32. pantu un darbībām, ko finansē saistībā ar Eiropas inovācijas partnerību, maksimālajai atbalsta intensitātei nepārsniedzot 90 procentu. Maksimālā atbalsta summa ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī īstermiņa aizdevumam vai faktoringam (ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības) vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro.

(MK 06.10.2015. noteikumu Nr. 571 redakcijā)

25. Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu nepiešķir šādiem pasākumiem:

25.1. traktortehnikas, tās piekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei;

25.2. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);

25.3. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);

25.4. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim;

25.5. autotransportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, to piekabju, puspiekabju un aprīkojuma iegādei.

(Grozīts ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

25.1 Šo noteikumu 23. punktā minēto atbalstu piešķir:

25.11. aizdevumiem, ko izsniedzis aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

25.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;

25.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;

25.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;

25.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 25.11.1. un 25.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;

25.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;

25.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, īstenojot:

25.12.1. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;

25.12.2. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu.

(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

26. Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) vai finanšu līzinga kredītprocentu daļējai dzēšanai var saņemt kooperatīvā sabiedrība, kura ir saņēmusi ilgtermiņa aizdevumu vai finanšu līzingu jauna kravas autotransporta, tai skaitā piena autocisternas un lauksaimniecības dzīvnieku pārvadāšanas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, jaunu lauksaimnieciskās ražošanas būvju būvniecībai un pārbūvei, kā arī to darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma (arī programmatūras) iegādei.

27. (Svītrots ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571)

28. Lai saņemtu šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:

28.1. iesniegumu (3. pielikums);

28.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

28.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

28.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

28.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (3. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);

28.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve;

28.7. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;

28.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;

28.9. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124).

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu, kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:

29.1. iesniegumu (4. pielikums);

29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;

29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;

29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

29.5. kooperatīvās sabiedrības vai kooperatīvās sabiedrības, kas darbojas mežsaimniecības nozarē, valdes izziņu par īstermiņa aizdevuma izmantošanas mērķi;

29.6. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

30. Ja šo noteikumu 28. un 29. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 28.1., 28.3., 28.4., 29.1., 29.3., 29.4., 29.5. un 29.6. apakšpunktā minēto dokumentu.

31. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.2. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta daļu, kas kārtējā gadā pārsniedz 60 000 euro.

IV. Atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi

(Nodaļas nosaukums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

32. Atbalsta mērķis ir veicināt racionālas un efektīvas lauksaimniecības produktu pārstrādes attīstību, samazinot produkcijas ražošanas izmaksas un modernizējot ražošanas tehnoloģiju.

33. Atbalstu var saņemt pretendents, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, zvejniecību, akvakultūru vai šo produktu apstrādi un kam piešķirts:

33.1. ilgtermiņa (ilgāk par 12 mēnešiem no līguma noslēgšanas dienas) aizdevums vai finanšu līzings jauna kravas autotransporta, tā piekabju un puspiekabju iegādei, ja ar to neveic komercpārvadājumus, jaunu lauksaimniecības produktu pārstrādes, zvejas vai akvakultūras produktu apstrādes būvju būvniecībai un esošu būvju pārbūvei, kā arī saimnieciskās darbības nodrošināšanai nepieciešamo iekārtu un tehnoloģiskā aprīkojuma, tostarp programmatūras, iegādei;

33.2. īstermiņa aizdevums un faktorings kredītprocentu daļējai dzēšanai apgrozāmajiem līdzekļiem.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

34. Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, kas nodarbojas ar Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības produktu pārstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.1, grupa 10.3, grupa 11.07, grupa 10.41, grupa 10.6 un grupa 10.51, izņemot šo noteikumu 34.1 punktā minēto produktu pārstrādi.

(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)

34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar regulas 2022/2472 I pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.7, grupa 10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu Nr. 1407/2013 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 10.52 un grupa 10.51 –, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem 04031051–04039099, 04052010–04052030, 3501 un 3502 un tiek nodrošināta regulas Nr. 1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpilde.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

34.3 Atbalstu īstermiņa aizdevuma kredītprocentu dzēšanai pretendentam, kura darbības veids atbilst saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodam 10.1 – gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un konservēšana, kodam 10.5 – piena produktu ražošana un kodam 10.6 – graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana, piešķir saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  1407/2013. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr.  1407/2013 1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem – grupa 03 vai grupa 10.2, vai grupa 10.41 – saskaņā ar Komisijas regulu Nr.  717/2014. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas Nr.  717/2014 1. panta 2. un 3. punktā minēto prasību izpildi.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

35. Šo noteikumu 33. punktā minēto atbalstu nepiešķir šādiem pasākumiem:

35.1. autotransportlīdzekļu ar pilnu masu līdz 3,5 tonnām, to piekabju, puspiekabju un aprīkojuma iegādei;

35.2. (svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124);

35.3. aizdevumiem, kas pārņemti no aizdevēja, kurš nav saņēmis Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauju (licenci) kreditēšanai, vai akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti līdz 2015. gada 24. aprīlim.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr.457; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

35.1 Šo noteikumu 33. punktā minēto atbalstu piešķir šādiem aizdevumiem:

35.11. aizdevumu izsniedzis tāds aizdevējs, kas atbilst vismaz vienam no šiem nosacījumiem:

35.11.1. tam ir Latvijas Bankas vai Patērētāju tiesību aizsardzības centra atļauja (licence) kreditēšanas vai parāda atgūšanas pakalpojumu sniegšanai;

35.11.2. tas ir iekļauts Latvijas Bankas tīmekļvietnē publicētajā tirgus dalībnieku kredītiestāžu sarakstā;

35.11.3. tas ir iekļauts Patērētāju tiesību aizsardzības centra tīmekļvietnē publicētajā parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzēju sarakstā;

35.11.4. tas uzskatāms par saistītu uzņēmumu ar šo noteikumu 35.11.1. un 35.11.2. apakšpunktā minētajiem aizdevējiem;

35.11.5. Finanšu instrumentu tirgus likuma izpratnē tas ir emitents, kura galvenā darbības joma ir kreditēšana;

35.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtajiem aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa, īstenojot:

35.12.1. aizdevumu programmu apgrozāmo līdzekļu iegādei lauksaimniecības, mežsaimniecības, zvejniecības un akvakultūras nozarē;

35.12.2. Lauksaimniecības, lauku un zivsaimniecības saimnieciskās darbības veicēju aizdevumu programmu.

(MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

36. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās īstermiņa aizdevuma vai ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu līzinga procentu gada summas. Atbalsta apmērs ir summa, kas nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem. Ievērojot šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības, maksimālā atbalsta summa vienam pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro.

36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, šo noteikumu 34.1 punktā un 34.2. apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā intensitāte par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 40 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, bet šo noteikumu 34. punktā un 34.1. apakšpunktā minētā atbalsta maksimālā intensitāte par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām nepārsniedz 50 procentu no attiecināmo izmaksu apmēra, un maksimālā atbalsta summa viena pretendenta vienam ieguldījuma projektam nepārsniedz 7 500 000 euro.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

36.2 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 7. jūlija Regulas (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES) 2017/1004, 41. pantā. Ja pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi, atbalstu piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15. maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr. 2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr. 791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 1255/2011 (turpmāk – Padomes regula Nr. 508/2014), ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta intensitāti, kas noteikta Padomes regulas Nr. 508/2014 95. pantā un īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas 95. panta 5. punktu.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

37. (Svītrots ar MK 06.10.2015. noteikumiem Nr. 571)

38. Lai saņemtu šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:

38.1. iesniegumu (5. pielikums);

38.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;

38.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma nosacījumi;

38.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

38.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu dokumentu (5. pielikuma 3. daļa) – pirkuma vai komersanta līgumu (būvniecības līgumu) un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu kopsavilkumu (ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstiska līguma, iesniedz maksājumus apliecinošu dokumentu kopsavilkumu);

38.6. īpašuma tiesības apliecinošu dokumentu kopijas par kravas autotransportu un būvēm, ja tās nodotas ekspluatācijā 24 mēnešu laikā pēc būvniecības uzsākšanas, kā arī par zemi, uz kuras atrodas būve;

38.7. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta īpašumā;

38.8. aktu par būves pieņemšanu ekspluatācijā (ja būvniecība nav pabeigta – būvatļauju) vai, ja ir vienkāršota pārbūve, – apliecinājuma karti un darbu nodošanas un pieņemšanas aktu;

38.9. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

39. Lai saņemtu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. septembra līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:

39.1. iesniegumu (6. pielikums);

39.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;

39.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;

39.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi;

39.5. veidlapu par sniedzamo informāciju de minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu paraugiem vai norāda de minimis atbalsta uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas numuru.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

40. Ja šo noteikumu 38. un 39. punktā minētie dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti neiesniedz, izņemot šo noteikumu 38.1., 38.3., 38.4., 38.9., 39.1., 39.3., 39.4. un 39.5. apakšpunktā minēto dokumentu.

41. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs pārsniedz šo noteikumu 3.3. apakšpunktā paredzēto finansējumu, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam izmaksājamo atbalsta daļu, kas kārtējā gadā pārsniedz 60 000 euro.

IV1. Atbalsts digitālās platformas pilnveidei informēšanas pasākumiem par lauksaimniecības produktu pieejamību

(Nodaļa svītrota ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

41.1 (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

41.2 (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

41.3 (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

41.4 (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

41.5 (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

41.6 (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

41.7 (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

IV2. Atbalsts digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē

(Nodaļa MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

41.8 Atbalsta mērķis ir pilnveidot digitālo platformu, lai lauksaimniecības produktu un pārtikas ražotājiem paplašinātu tās izmantošanas iespējas konkurētspējas stiprināšanai visā pārtikas ķēdē (turpmāk – digitālā platforma).

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

41.9 Atbalstu digitālās platformas pilnveidei piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, ievērojot tās 24. panta 3. punkta un 6. punkta "a" apakšpunkta nosacījumus.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

41.10 Atbalstu 276 000 euro apmērā piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 24. panta 2. punkta "b" apakšpunktā un 5. punkta "a" apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām 100 procentu apmērā pretendentam, kas atbilst šo noteikumu 45.11. apakšpunktā minētajām prasībām.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

41.11  Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 15. maijam iesniedz Lauku atbalsta dienestā iesniegumu (6.1 pielikums) un detalizētu izdevumu tāmi par plānotajām izmaksām.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

41.12 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.11 punktā minēto dokumentu saņemšanas pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz priekšapmaksu 90 procentu apmērā no izdevumu tāmē norādītās kopējās summas un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā starppārskatu, lai saņemtu atlikušo papildu maksājumu 10 procentu apmērā pasākumu turpināšanai. Starppārskats satur informāciju par jau īstenotajiem pasākumiem un informāciju par tiem pasākumiem, kurus plānots īstenot līdz nākamā gada 1. oktobrim.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

41.13 Par šo noteikumu 41.10 punktā minētajām attiecināmajām izmaksām pretendents līdz nākamā gada 1. oktobrim Lauku atbalsta dienestā iesniedz samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu atbilstoši šo noteikumu 41.11 punktā minētajai izdevumu tāmei, kā arī pievieno informāciju par digitālās platformas lietotāju skaitu atbilstoši regulas 2022/2472 III pielikumā norādītajai informācijai.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

41.14 Lauku atbalsta dienests pēc šo noteikumu 41.13 punktā minēto dokumentu saņemšanas veic galīgo norēķinu.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

V. Atbalsts investīcijām ar pētījumu un laboratorisko analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai un lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem

42. Atbalsta mērķis ir pilnveidot materiālo bāzi, lai nodrošinātu ar nozaru politikas izstrādi un attīstību saistīto pētījumu veikšanu, kā arī ar patērētāju interesēm saistīto laboratorisko analīžu veikšanu.

42.1 Atbalstu lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

43. Atbalstu piešķir šādiem šo noteikumu 42. punktā minēto mērķu īstenošanas pasākumiem:

43.1. ēku atjaunošanai, uzturēšanai (tostarp administratīvajiem izdevumiem) un pārbūvei, kā arī iekārtu, aprīkojuma (tai skaitā datortehnikas un programmatūras) un mērinstrumentu iegādei;

43.2. iekrāvēju, pļaujmašīnu, kombainu, lauksaimniecības traktortehnikas, tās piekabju un puspiekabju un lauksaimniecībā izmantojamo tehnoloģisko agregātu iegādei;

43.3. datubāzes un digitālās sistēmas izstrādei, biroja un laboratorijas tehnikas un aprīkojuma iegādei;

43.4. ar lauksaimniecībā izmantojamiem zinātnes pētījumiem saistītajām izmaksām (tai skaitā pievienotās vērtības nodoklim):

43.4.1. saskaņā ar regulas 2022/2472 38. panta 7. punktu;

43.4.2. šo noteikumu 7. pielikuma 2. punktā minētajam pētījumam, arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai, tai skaitā nodokļu samaksai, – līdz 85 procentiem no tāmē paredzētās kopējās summas.

(Grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 08.10.2019. noteikumiem Nr. 469; MK 14.04.2020. noteikumiem Nr. 209; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

43.1 Atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta 10. punktam atbalsts nepārsniedz 100 procentu no šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajām attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar sadarbību un pētniecības pasākumiem.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

43.2 Šo noteikumu 42.1 punktā minēto atbalstu nevar apvienot ar citu publisku atbalstu, kas saņemts no citām vietējām, reģionālām, valsts vai Eiropas Savienības programmām par vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta nosacījumiem, un tas ir paredzēts:

44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4., 5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16. un 17. punktā minētos pārejošos pētījumus;

44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 18., 19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30., 31., 32., 33., 34., 35., 36., 37., 38., 39. un 40. punktā minētos pētījumus.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

45. Šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minēto atbalstu var saņemt pretendents, kas atbilst vismaz vienai no šādām prasībām:

45.1. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un nodrošina studentu apmācību saskaņā ar akreditētām augstākās izglītības valsts programmām lauksaimniecības, pārtikas, mežsaimniecības un veterinārmedicīnas jomā;

45.2. nodrošina studentu praktisko apmācību vismaz piecus gadus, kā arī konsultatīvo darbību un zinātnisko pētniecību saskaņā ar augstākās izglītības valsts programmām lauksaimniecības nozarē;

45.3. veic laboratoriskos un diagnostiskos izmeklējumus saistībā ar valsts uzraudzību un kontroli pārtikas aprites, dzīvnieku veselības aizsardzības, dzīvnieku barības aprites un veterināro zāļu aprites jomā;

45.4. ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā un veic zinātnisko darbu laukaugu selekcijai, laukaugu šķirņu uzturēšanai, pavairošanai un izplatīšanai, Latvijā izveidoto kartupeļu šķirņu stādāmā materiāla atveseļošanai, nodrošina valsts un Eiropas Savienības atbalsta lauksaimniecībai un lauku attīstībai ietekmes nepārtrauktās novērtēšanas sistēmas uzturēšanu, kā arī uztur Latvijas Lauku saimniecību uzskaites datu tīkla un Latvijas tirgus un cenu informācijas sistēmas darbību;

45.5. ir reģistrēts Zinātnisko institūciju reģistrā un veic zinātnisko darbu augļkopības un pārtikas jomā, nodrošinot ekspertīzi dārzkopības nozares attīstības politikas izstrādei un zinātnisko pamatojumu tās īstenošanai un veicinot zinātnes un izglītības integrētu attīstību dārzkopības nozarē, kā arī Latvijas augļkoku, ogulāju, dārzeņu un ceriņu ģenētisko resursu aizsardzību un to ilgtspējīgu izmantošanu;

45.6. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un sniedz atzinumus par meža reproduktīvā materiāla un tā ieguves avotu atbilstību normatīvo aktu prasībām, uztur Latvijas augu ģenētisko resursu datubāzi un Latvijas augu gēnu banku un nodarbojas ar lauksaimniecības augu ģenētisko resursu molekulāro pasportizāciju;

45.7. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus un veic zinātniskos pētījumus par kultūraugiem kaitīgo organismu izplatību, attīstību un bīstamību, nodrošinot Valsts augu aizsardzības dienestam un lauksaimniecības produkcijas ražotājiem informatīvo bāzi nepieciešamo kontroles pasākumu ieviešanai, izstrādā tehnoloģijas kultūraugiem kaitīgo organismu ierobežošanai konvencionālajā un bioloģiskajā lauksaimniecībā, īstenojot augu aizsardzības pasākumus atbilstoši Eiropas Savienības tieši piemērojamos tiesību aktos noteiktajām prasībām;

45.8. nodrošina meliorācijas kadastra datu uzturēšanu un aktualizēšanu atbilstoši Meliorācijas likumam;

45.9. ir kapitālsabiedrība, kas īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu dārzkopības, dārzkopības tehniķa un parka dārznieka profesijas apguvei;

45.10. nodrošina cilvēka veselībai, dzīvībai un apkārtējai videi nekaitīgas traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko un tirgus uzraudzību, traktortehnikas vadītāju mācību procesa un tā nodrošinājuma uzraudzību, kā arī uztur traktortehnikas, tās piekabju un traktortehnikas vadītāju informatīvo sistēmu;

45.11. pilda valsts lauku un zivsaimniecības sadarbības tīkla sekretariāta funkcijas saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu, Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai un Eiropas Zivsaimniecības fondu, kā arī valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauksaimniecībai, lauku un zivsaimniecības attīstībai, un visā Latvijas teritorijā sniedz konsultāciju pakalpojumus lauku attīstības, lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarē;

45.12. nosaka zemes auglības līmeni saskaņā ar normatīvajiem aktiem par iegūstamo un apkopojamo informāciju par lauksaimniecībā izmantojamās zemes auglības līmeni un tā pārmaiņām;

45.13. ir atvasinātas publiskas personas aģentūra, kas īsteno vidējās profesionālās izglītības programmu dārzkopības, lopkopības un augkopības tehniķa profesijas apguvei;

45.14. nodrošina valsts pārvaldes funkciju izpildei nepieciešamo informāciju par lauksaimniecības un zivsaimniecības nozari, dzīvniekiem, ciltsdarbu un dzīvnieku veselību (veterināriju) atbilstoši attiecīgo jomu regulējošajos normatīvajos aktos noteiktajām prasībām, īsteno valsts, Eiropas Savienības un starptautisko politiku lauksaimniecības un zivsaimniecības nozares, kā arī dzīvnieku audzēšanas, ciltsdarba un dzīvnieku veselības (veterinārijas) jomā un īsteno valsts politiku attiecībā uz mājas (istabas) dzīvnieku reģistrēšanu un šķirnes mājas (istabas) dzīvnieku audzētāju organizācijām.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223; MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200; MK 19.06.2018. noteikumiem Nr. 341; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

45.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu var piešķirt pretendentam, kas:

45.11. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472 2. panta 50. punktu;

45.1 2. ir reģistrējies Zinātnisko institūciju reģistrā vismaz piecus gadus pirms iesnieguma iesniegšanas dienas;

45.13. nodrošina regulas 2022/2472 38. panta 8. un 9. punkta nosacījumu ievērošanu.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā, kas grozīta ar MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

46. Šo noteikumu 45. punktā minētā pretendenta projekti (izņemot 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu) nav saistīti ar saimnieciskās darbības veikšanu.

47. Šo noteikumu izpratnē ar saimniecisko darbību nesaistīts ir projekts, kas atbilst šādiem kritērijiem:

47.1. projektu īsteno zinātniskā institūcija, kuras pamatdarbība neatkarīgi no tās juridiskā statusa (publisko tiesību subjekts vai privāto tiesību subjekts) vai finansēšanas veida atbilstoši tās darbību reglamentējošiem dokumentiem (statūtiem, nolikumam vai satversmei) ir zinātniskā darbība, kā arī zinātniskās darbības rezultātu izplatīšana zināšanu un tehnoloģiju pārneses veidā;

47.2. ieņēmumi, kas gūti, īstenojot šo noteikumu 47.1. apakšpunktā minēto pamatdarbību, atkārtoti tiek investēti pamatdarbībā;

47.3. pretendents nodala nesaimnieciskās pamatdarbības un ar tām saistītās finanšu plūsmas no saimnieciskajām pamatdarbībām.

48. Atbalstu nepiešķir jaunu ēku būvniecībai un autotransportlīdzekļu iegādei.

48.1 Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētā atbalsta izmaksas ir attiecināmas, ja tās bijušas pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo zinātnes projektu.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un šo noteikumu 8. pielikumam pievieno izdevumu tāmi.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

49.1 (Svītrots ar MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240)

50. Lai saņemtu šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu, pretendents iesniegumam pievieno ar Zemkopības ministrijas atbildīgo departamentu saskaņotu izdevumu tāmi.

(Grozīts ar MK 22.03.2016. noteikumiem Nr. 175)

50.1 Atbalsta pretendents Lauku atbalsta dienestam paziņo par izmaiņām izdevumu tāmē pirms plānoto darbību uzsākšanas. Ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu no kopējās tāmes summas, nepieciešams Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta saskaņojums.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

51. Ja uz šo noteikumu 44.2. apakšpunktā minētajiem pētījumiem piesakās vairāki izpildītāji,  Lauku atbalsta dienests izvērtē iesniegto dokumentu atbilstību zinātnes projektu vērtēšanas kritērijiem (10. pielikums) un mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Ja uz vienu pētījumu pretendē vairāki izpildītāji, atbalstu piešķir izpildītājam, kas saņēmis lielāko punktu skaitu. Ja vairāki izpildītāji saņēmuši vienādu punktu skaitu, atbalstu piešķir izpildītājam, kas pirmais iesniedzis iesniegumu.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma iesniegšanas termiņa beigām izvērtē šo noteikumu 49. un 50. punktā minēto dokumentu atbilstību šo noteikumu prasībām un pieņem lēmumu, kurā paredz:

52.1. avansa maksājumu 90 procentu apmērā no kopējā piešķirtā atbalsta summas:

52.1.1. lai šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minētajā atbalsta pasākumā saņemtu gala norēķinu 10 procentu apmērā, atbalsta saņēmējs līdz kārtējā gada 15. novembrim iesniedz Zemkopības ministrijā gala pārskatu un līdz kārtējā gada 5. decembrim iesniedz Lauku atbalsta dienestā samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkumu;

52.1.2. un termiņu, līdz kuram atbalsta saņēmējs iesniedz Lauku atbalsta dienestā starppārskatu, lai saņemtu atlikušo papildu maksājumu 10 procentu apmērā šo noteikumu 43.1., 43.2. un 43.3. apakšpunktā minēto pasākumu turpināšanai. Starppārskats satur informāciju par jau īstenotajiem pasākumiem un informāciju par tiem pasākumiem, kurus plānots īstenot līdz nākamā gada 1. jūnijam;

52.1.3. un atbilstoši šo noteikumu 8. pielikumam pievienotajai izdevumu tāmei – samaksu apliecinošu dokumentu kopsavilkuma iesniegšanu līdz nākamā gada 1. jūnijam;

52.2. pienākumu šo noteikumu 7. pielikumā minēto pētījumu izpildītājam pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā attiecīgā pētījuma pārskatu ievietot Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes pētījumu datubāzē.

(MK 22.03.2016. noteikumu Nr. 175 redakcijā, kas grozīta ar MK 03.04.2018. noteikumiem Nr. 200; MK 04.06.2019. noteikumiem Nr. 240; MK 10.12.2020. noteikumiem Nr. 746; MK 01.04.2021. noteikumiem Nr. 201; MK 09.05.2023. noteikumiem Nr. 232)

52.1 Pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma atbalsta saņēmējs sniedz informāciju par pētījuma izpildes gaitu (starprezultātiem).

(MK 25.04.2017. noteikumu Nr. 223 redakcijā)

52.2 Atbalsta saņēmējs vienas darbdienas laikā pēc pētījuma pārskata apstiprināšanas Zemkopības ministrijā atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē un nodrošina projekta rezultātu bezmaksas pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas.

(MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

V1. Atbalsts selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu

(Nodaļa MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.3 Atbalsta mērķis ir veicināt lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju kolekciju uzturēšanu, priekšselekciju, hibridizāciju, sākotnējo selekciju un selekcijas materiāla novērtēšanu (turpmāk – selekcijas programma), lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģijas.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.4 Atbalstu sniedz saskaņā ar regulu 2022/2472.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.5 Atbalstu par attiecināmajām izmaksām, kas saistītas ar pētniecības pasākumiem, piešķir atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta 7. punktam, nepārsniedzot 100 procentu no attiecināmajām izmaksām.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.6 Atbalsts paredzēts:

52.61. selekcijas programmas kolekciju uzturēšanai;

52.62. priekšselekcijai;

52.63. hibridizācijai un sākotnējai selekcijai;

52.64. selekcijas materiāla – līniju, klonu, hibrīdu un citu selekcijas materiālu veidu (turpmāk – līnijas) – novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju;

52.65. līniju novērtēšanai, lai veidotu jaunas šķirnes un ieviestu bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģijas;

52.66. perspektīvo līniju sagatavošanai reģistrācijai.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.7 Atbalstu piešķir pretendentam, kas:

52.71. atbilst pētniecības un zināšanu izplatīšanas organizācijas definīcijai saskaņā ar regulas 2022/2472 2. panta 50. punktu un nodrošina regulas  2022/2472 38. panta 8. un 9. punkta nosacījumu ievērošanu;

52.72. ir reģistrēts Latvijas zinātnisko institūciju reģistrā;

52.73. saskaņā ar savas institūcijas nolikumu vai statūtiem nodarbojas ar šo noteikumu 12. pielikumā minēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju sugu  selekciju, veidojot jaunas šķirnes, lai ieviestu integrētās un bioloģiskās audzēšanas tehnoloģijas.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.8 Šo noteikumu 52.6 punktā minētā atbalsta pasākumu izmaksas ir attiecināmas, ja tās ir radušās pēc iesnieguma iesniegšanas vai pēc regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minētās informācijas publicēšanas par attiecīgo atbalsta pasākumu.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.9 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā gada 15. maijam Lauku atbalsta dienestā iesniedz:

52.91. iesniegumu (11. pielikums);

52.92. selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, kurā ietverti šo noteikumu 12. pielikumā minētie izcenojumi.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.10 Par šo noteikumu 52.6 punktā minēto atbalstu:

52.101. Lauku atbalsta dienests mēneša laikā pēc iesnieguma saņemšanas pārbauda pretendenta atbilstību šo noteikumu 52.7 punktā minētajām prasībām un pieņem lēmumu par atbalsta piešķiršanu vai par atteikumu piešķirt atbalstu. Lēmumā par atbalsta piešķiršanu paredz šādus nosacījumus:

52.101.1. priekšapmaksu 80 procentu apmērā;

52.101.2. 20 procenti no atbalsta summas tiek samaksāti pēc starppārskata iesniegšanas (starppārskatu Lauku atbalsta dienestā iesniedz līdz kārtējā gada 1. septembrim);

52.101.3. noslēguma pārskats tiek iesniegts līdz kārtējā gada 15. decembrim;

52.101.4. pretendentam, kas nav pievienotās vērtības nodokļa maksātājs, izmaksātajā atbalsta summā kā attaisnotos izdevumus ietver pievienotās vērtības nodokli;

52.102. pretendents:

52.102.1. savā tīmekļvietnē kārtējā gadā publicē regulas 2022/2472 38. panta 3. punktā minēto informāciju;

52.102.2. sagatavo pārskatu par selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un integrētās un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai un līdz nākamā gada 1. februārim iesniedz to Zemkopības ministrijā;

52.102.3. vienas darbdienas laikā pēc šo noteikumu 52.102.2. apakšpunktā minētā pārskata iesniegšanas atbalsta pasākuma rezultātus publicē savā tīmekļvietnē un nodrošina atbalsta pasākuma rezultātu pieejamību piecu gadu laikā no to publicēšanas dienas.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

52.11 Par selekcijas materiāla postījumiem, kā arī par šo noteikumu 52.92. apakšpunktā minētās programmas iespējamo neizpildi pretendents triju darbdienu laikā pēc attiecīgā notikuma konstatēšanas rakstiski informē Lauku atbalsta dienestu.

(MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

VI. Noslēguma jautājums

53. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2014. gada 13. maija noteikumus Nr. 243 "Noteikumi par valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas Vēstnesis, 2014, 102., 168., 232. nr.).

54. (Svītrots ar MK 15.02.2022. noteikumiem Nr. 124)

Ministru prezidente Laimdota Straujuma

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
1. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājam

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) īpašumtiesību apliecinājumu;

5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;

6) hipotētisko scenāriju;

7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).

2. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.

3. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvajai sabiedrībai, kurai piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā; pielikuma nosaukums MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) īpašumtiesību apliecinājumu;

5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;

6) hipotētisko scenāriju;

7) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).

4. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai lauksaimniecības un mežsaimniecības nozares kooperatīvajai sabiedrībai, kurai piešķirts atbilstības statuss saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību atbilstību

(Pielikums MK 14.04.2020. noteikumu Nr. 209 redakcijā; pielikuma nosaukums MK 15.02.2022. noteikumu Nr. 124 redakcijā)

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.

5. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

Iesniegums atbalsta saņemšanai ilgtermiņa kredītprocentu daļējai dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) īpašumtiesību apliecinājumu;

5) informāciju par citu investīciju atbalstu, kas saņemts par attiecināmajām izmaksām;

6) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu un to, ka nākamajā gadā būs nepieciešams atbalsts daļējai kredītprocentu dzēšanai (provizoriskā kredītprocentu maksājumu summa).

6. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

Iesniegums atbalsta saņemšanai īstermiņa kredītprocentu dzēšanai pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu pārstrādi, kā arī arī ar zvejniecību, akvakultūru vai to produktu apstrādi

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) par iepriekšējā atbalsta periodā faktiski samaksātajiem kredītprocentiem;

4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.

6.1 pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

Iesniegums atbalsta saņemšanai digitālās platformas izmantošanas iespēju attīstībai un paplašināšanai visā pārtikas ķēdē

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:
1) klienta vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;
2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;
3) pasākuma mērķi, uzdevumus, aktualitāti un nozīmīgumu;
4) apliecinājumu par sniegtās informācijas patiesumu.

7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

Lauksaimniecībā izmantojamie zinātnes pētījumi

Nr.
p. k.

Nosaukums

Darba uzdevumi

Finansējums (euro)*

Izpildītājs

Zemkopības ministrijas atbildīgais departaments

1.

Graudaugu šķirņu izturības izvērtējums pret slimībām Latvijas agroklimatiskajos apstākļos, novērtējot šķirņu saimnieciskās īpašības1.1. novērtēt lapu slimību attīstību ziemāju (kviešu un rudzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta stiebrošanas sākumā, vārpošanas sākumā un piengatavības laikā;

1.2. novērtēt lapu slimību attīstību vasarāju (kviešu, miežu un auzu) šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Novērtēšana paredzēta cerošanas, vārpošanas un piengatavības laikā;

1.3. novērtēt vārpu slimību attīstību ziemāju un vasarāju graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski. Citu slimību uzskaite, ja tās tiek konstatētas;

1.4. izvērtēt ražas un tās kvalitātes rādītāju izmaiņas fungicīdu lietošanas rezultātā graudaugu šķirnēm, audzējot integrēti un bioloģiski

17 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

2.

Lauksaimniecības attīstības prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz 2050. gadam2.1. Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modeļa (LASAM modeļa) uzturēšana – aktualizācija un uzlabojumu veikšana;

2.2. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošus rādītājus;

2.3. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas izmaiņām;

2.4. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem 2022. gadā;

2.5. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas prognozēšanas bloku;

2.6. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī;

2.7. pārrakstīt modeļa skriptu sakarā ar jaunākās RStudio versijas (2022.07+) iznākšanu;

2.8. pārskatīt R Shiny kodu sakarā ar R un Shiny jaunākās versijas izmantošanu;

2.9. paplašināt to rādītāju sarakstu, ko būtu iespējams eksportēt no modeļa tīmekļvietnes;

2.10. SEG emisiju aprēķinu rokasgrāmatas sagatavošana;

2.11. ES RefScen 2050 modeļa prognozēto lauksaimniecības un ZIZIMM sektora (aramzemes un zālāju) SEG emisiju datu analīze. Tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanai par RefScen 2050 datiem un sadarbība ar Eiropas Komisiju un tās zinātniskajām iestādēm saistībā ar šīm prognozēm;

2.12. tehnisks atbalsts Latvijas viedokļa un argumentācijas sagatavošanā par Klimata un enerģētikas politikas satvaru laikposmam līdz 2030. gadam, ņemot vērā Eiropas Zaļā kursa virzību uz klimatneitralitāti 2050. gadā

80 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

3.

Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa programmā3.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un pazemes ūdeņu piesārņošanā:

3.1.1. monitoringa izpilde ar mērbūvēm un iekārtām aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī;

3.1.2. monitoringa izpilde, nosakot lauksaimniecības piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo pazemes ūdeņu – gruntsūdeņu – sastāvu 11 urbumos trijās monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas izpildes biežums – ne retāk kā reizi ceturksnī;

3.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu barības elementu izskalošanos (N un P savienojumi) no lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem (lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības zemēs) – ne retāk kā reizi mēnesī;

3.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā 15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas platībā. Paraugu ņemšanas biežums – ne retāk kā reizi mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskā praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE (Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes modeļiem;

3.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma emisijas koeficientiem (N un P noplūdēm) dažādiem zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu) ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu. Pētīt piesārņotāju – augu barības elementu (N un P savienojumu) – transformācijas procesus hidrogrāfiskajā sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus, kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;

3.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā reizi mēnesī;

3.5. veikt novērojumus par augu barības elementu koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē;

3.6. uzturēt esošās un iespēju robežās pilnveidot monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām;

3.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta piesārņojuma ar nitrātiem

56 100

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

4.

Aramzemes un ilggadīgo zālāju apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu izstrādāšana4.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG emisijām (LBTU):

4.1.1. turpināt CO2, CH4 un N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas augu; vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un bez tā;

4.1.2. turpināt pasējas auga izmantošanas un izvēlēto kultūraugu ietekmes uz SEG emisijām raksturošanu izpētes teritorijā, kuru apsaimnieko LLU APP "Agroresursu un ekonomikas institūts" Stendes pētniecības centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma, gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām;

4.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem;

4.2. izvērtēt Eiropas Komisijas priekšlikumus oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai (Silava):

4.2.1. sagaidāmo ES likumdošanas priekšlikumu izvērtēšana saistībā ar ZIZIMM sektora inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi;

4.2.2. izvērtēt klimata pārmaiņu mazināšanas darbības, kas īstenojamas kā oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumi, un sagatavot to pamatojumu atbilstoši esošajam zināšanu līmenim;

4.3. iegūt empīriskus datus par augsnes heterotrofās elpošanas radītajām CO2 emisijām, SEG emisijām no augsnes un oglekļa ienesi ar augu atliekām palieņu augsnēs (Silava un AREI):

4.3.1. turpināt 2022. gadā uzsākto empīrisko datu ieguvi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes un oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai trijos zālājos un uzsākt empīrisko datu ieguvi trijās sējplatībās, tai skaitā, balstoties uz literatūras datiem, novērtēt oglekļa ienesi ar kūtsmēsliem ganībās un no kūtsmēslu krātuvēm;

4.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma rezultātiem, tai skaitā CO2 emisiju un oglekļa ieneses faktorus organiskām vielām bagātās augsnēs;

4.4. iegūt empīriskus datus par iepriekš aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2, CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus. Pētījumā nosakāmi augsnes heterotrofās elpošanas, CH4 un N2O emisiju no augsnes, augsnes temperatūras un augsnes virskārtas mitruma rādītāji (Silava un AREI)

70 261

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

Lauksaimniecības departaments

5.

Meliorācijas ietekmes novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā5.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LLU):

5.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju mērījumus lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;

5.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda (N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4) un amonjaka (NH3) emisiju cēloņsakarības pētāmajās teritorijās;

5.2. meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmas pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas teritorijā (LLU un LVMI "Silava"):

5.2.1. izmantojot 2020.–2021. gadā izstrādāto metodiku meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un tehniskā stāvokļa novērtēšanai, veikt grāvju klasifikāciju un tehniskā stāvokļa novērtējumu lauksaimniecības un mežu zemēs. Veikt grāvju klasifikāciju pēc to dziļuma un platuma;

5.2.2. veikt drenu kolektoru līnijveida objektu topoloģisko savienošanu, izmantojot meliorācijas digitālā kadastra informācijas sistēmā esošos līnijveida objektus un 2021. un 2022. gadā aprobēto valsts nozīmes ūdensnoteku un grāvju tīkla līnijveida objektu topoloģiskās savienošanas metodiku;

51 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

6.

Pākšaugu aktuālo kaitēkļu efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju ietekmējošo faktoru identificēšana6.1. Pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un Latgales reģionos (kopā 7–8 lauka pupas sējumos);

6.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva pētniecība dažādos Latvijas reģionos;

6.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais monitorings Latvijas ābeļdārzos;

6.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu saimju pētījumos;

6.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un AAL atliekvielu noteikšana, ņemot vērā to botānisko sastāvu

80 998

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

7.

Lēmuma atbalsta sistēmas izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai integrētajā augļkopībā7.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja, augļu koku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi, izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, un nodrošināt brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo organismu kritiskajiem riska periodiem tīmekļvietnē;

7.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;

7.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas atļauti bioloģiskajā audzēšanā

20 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

8.

Latvijā in situ audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana, ievākšana un izpēte8.1. izveidot Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu savvaļas radinieku sarakstu un atlasīt prioritārās sugas in situ saglabāšanai;

8.2. pabeigt izstrādāt ieteikumus Latvijas lauksaimniecībā un pārtikā izmantojamo ģenētisko resursu saglabāšanai in situ;

8.3. pabeigt sugu deskriptoru sarakstu saskaņošanu ar citiem GeNBIS datubāzes partneriem (NordGen, Igaunija un ziemeļvalstis), lai varētu izveidot vienotu deskriptora sarakstu GeNBIS datubāzē;

8.4. turpināt Latvijas ģenētisko resursu deskriptora datu apkopošanu un ievadīšanu GeNBIS datubāzē.

Saīsinājumi:

NordGen (Nordic Genetic Resource Center)

GeNBIS (Nordic Baltic Genebanks Information System)

10 000

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

Lauksaimniecības departaments

9.

Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte9.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās un Latvijas zilās šķirnes dzīvniekiem, lai uzsāktu slaucamo govju un buļļu genoma analīzi pēc kvantitatīvajām (piena produktivitātes, auglības, eksterjera pazīmēm) un kvalitatīvajām (iedzimtās ģenētiskās slimības, kazeīna, tauku satura un apmatojuma krāsas) pazīmēm;

9.2. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo apdraudēto šķirņu liellopu pāru atlasei, lai populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu inbrīdingu un iespēju robežās paaugstinātu produktivitāti;

9.3. sadarbībā ar Cūku ciltsdarba centra speciālistiem apzināt ražojošo (vēl dzīvo) vietējās apdraudētās Latvijas baltās šķirnes cūku izcelšanās informāciju un izstrādāt šķirnes atjaunošanas vadlīnijas;

9.4. bioloģiskā materiāla iegūšana un nodošana gēnu bankai no vietējo apdraudēto sugu un šķirņu jaunajiem lauksaimniecības dzīvniekiem, sadarbojoties ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku audzētāju biedrībām, kā arī informācijas ievade Eiropas Dzīvnieku ģenētisko resursu gēnu banku tīklā EUGENA

28 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

10.

Latvijas izcelsmes medus autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums10.1. medus autentiskuma noteikšana, veicot medus sastāvā esošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas (gaistošie savienojumi) un induktīvi saistītās plazmas masspektrometrijas (mikro un makroelementi) metodēm. Pētījuma rezultātā izveidotās datubāzes sastādīšana, izmantojot testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem;

10.2. medus kvalitātes parametru (HMF, cukuru satura, elektrovadītspējas, ūdens satura u. c.) noteikšana Latvijas izcelsmes paraugos;

10.3. pesticīdu atlieku izplatības monitorings ar masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugiem veikt glifosāta noteikšanu ar AEŠH-MS/MS metodi

30 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

11.

Augu aizsardzības jomā identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības līdzekļu lietošanu11.1. ievākt augu produktu, augsnes un ūdens paraugus un noteikt tajos esošo AAL atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas vietās;

11.2. ievākt ziedputekšņu paraugus, noteikt tajos AAL atliekvielas un analizēt tās saistībā ar botānisko sastāvu

60 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

12.

Kāpostu cekulkodes Plutella xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu fenoloģijas pētījumi12.1. kāpostu cekulkodes imago monitorings;

12.2. kāpostu cekulkodes olu uzskaite uz augiem;

12.3. kāpuru un to bojājumu novērtējums krustziežu dārzeņu stādījumos;

12.4. citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu monitorings

33 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

13.

Latvijā plašāk audzēto lauka dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju nodrošināšanai13.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu (NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK bilances vismaz četru gadu periodā (2021.–2024.), šajās saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu efektivitāti (2022.–2025.);

13.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un dārzeņu ražību, kas tiks izmantota mēslošanas normatīvu izstrādei (2021.–2025.);

13.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu (2021.–2025.);

13.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.–2022.);

13.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kur tiks pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko efektivitāti (2021.–2024.);

13.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.);

13.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas zināšanu pārnesei (2023.–2025.)

50 000

Dārzkopības institūts

Lauksaimniecības departaments

14.

Ilgtspējīga augu aizsardzības sistēma – pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi un nākotnes risinājumi14.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL lietojumā dažādos reģionos, dažāda lieluma saimniecībās, dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas turpmākajam AAL lietojuma samazinājumam;

14.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos, lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas un dažādas devas regulatoriem, fungicīdiem, herbicīdiem;

14.3. sabiedrības un AAL lietotāju informēšana par optimālajiem smidzināšanas nosacījumiem kultūraugos, lietojot dažādu veidu smidzinājuma nonesi mazinošas sprauslas un labo lauksaimniecības praksi

98 343

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

15.

ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz lauksaimniecības nozari15.1. ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvs novērtējums Taksonomijas regulējuma (Regula Nr. 2020/852 un uz tās pamata EK pieņemtie deleģētie akti) kontekstā;

15.2. finanšu tirgus iespējamās ietekmes kvalitatīvs novērtējums (Taksonomijas regulējuma kontekstā) uz lauksaimniecības produktu ražošanu un pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm;

15.3. rekomendāciju izstrāde Latvijas lauksaimniecības nozarē Taksonomijas regulējuma kontekstā

26 000

Agroresursu un ekonomikas institūts

Lauksaimniecības departaments

16.

Augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu16.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kur visos izmēģinājuma lauciņos vienas sezonas ietvaros tiek sēts viens kultūraugs (2021./2022. g. – ziemas rapsis, 2022./2023. g. – ziemas kvieši, 2023. g. – starpkultūra, 2024. g. – pupas, 2025. g. – vasaras mieži, 2026. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu, 2027. g. – daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu);

16.2. izmantojot augsnes kaļķošanu, nodrošināt izmēģinājuma lauciņos dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot nekaļķotus, puses no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60 t/ha-1), nepieciešamās kaļķošanas devas (5,60 t/ha-1) un uzturošās kaļķošanas devas atkārtojumus lauciņos, kuros augsnes reakcija ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1). 2021. gadā veikta izmēģinājuma lauciņu kaļķošana atbilstoši augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas kaļķošanas devas četros atkārtojumos;

16.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot nemēslotus, pusi no ražas izneses nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135 kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos;

16.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās, noteikt ūdens ķīmiskā sastāva izmaiņas, t. sk. pH, kopējā slāpekļa, amonija–slāpekļa, nitrātu–slāpekļa, kopējā fosfora un ortofosfātu–fosfora koncentrācijas (mg l-1) un noplūdes (kg ha-1) atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām;

16.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu saturs, NH4-N, NO3-N, P2O5, K2O, Ca, Mg);

16.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns, slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);

16.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos

13 200

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

17.

Lauksaimniecības dzīvnieku radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās saimniekošanas apstākļos17.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar pētījuma metodiku:

17.1.1. slaucamo govju saimniecības;

17.1.2. gaļas liellopu saimniecības;

17.1.3. aitu saimniecības;

17.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar pētījuma metodiku un ievākt sākotnējos datus un paraugus, veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku;

17.3. veikt ievākto paraugu testēšanu laboratorijā saskaņā ar pētījuma metodiku;

17.4. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un amonjaka emisiju aprēķinu veicējiem

45 000

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte

Lauksaimniecības departaments

18.

Dabisko un antropogēno faktoru ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no lauksaimniecības zemēm novērtējums18.1. slāpekļa un fosfora savienojumu zuduma novērtējums eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu, mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem, mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Slāpekļa un fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu;

18.2. pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem novērtējums, t. sk. slāpekli saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma devu izmantošanas un kaļķošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku novietņu ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem;

18.3. HYPE modeļa pielietojums pasākumu ieviešanas ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai, ietverot dažāda platuma buferjoslu ieviešanas gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem ietekmes novērtēšanu uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu izmantošanas ietekme uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu samazināšanu;

18.4. secinājumu sagatavošana par nozīmīgākajiem slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošajiem dabiskajiem un antropogēnajiem faktoriem. Ieteikumu izstrāde par pasākumiem, kuri ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un mājdzīvnieku novietnēm

55 000

**

Lauksaimniecības departaments

19.

Latvijas lauksaimniecības siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu (MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz dekarbonizāciju19.1. izstrādāt metodiku KLP 2023.–2027. gada ieguldījumu 4.1.2. "Atbalsts ieguldījumiem SEG un amonjaka emisijas samazinošajiem pasākumiem" ietekmes novērtēšanai uz klimata pārmaiņu samazināšanu:

19.1.1. nepieciešamo indikatoru un noklusējuma (default) vērtību definēšana investīciju pasākumu ietekmes uz SEG un amonjaka emisiju samazināšanu novērtēšanai;

19.1.2. indikatoru ieguves vietu (LAD, VAAD datubāzes) identificēšana un sasaistes veidošana ar investīciju pasākumu ietekmes uz klimata pārmaiņu samazināšanu novērtēšanu;

19.2. informācijas un aprēķinu atjaunošana par SEG emisijas mazinošiem pasākumiem, kas iekļauti esošajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā:

19.2.1. esošo pasākumu pārskatīšana, aprēķinu aktualizēšana;

19.2.2. jaunu pasākumu izvērtēšana, to ietekmes novērtēšana uz SEG un amonjaka emisiju samazinājumu;

19.3. izveidot un aprakstīt aktualizētu un ar jauniem pasākumiem papildinātu Latvijas lauksaimniecības MACC 2030. gadam – aprēķini un MACC konstruēšana

24 452

**

Lauksaimniecības departaments

20.

Alternatīvās kaitīgo organismu ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos20.1. laboratorijas un lauka pētījumi auzu un rudzu sējumos, pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas līdzekļus un veiktu pasākumu ekonomisko izvērtēšanu;

20.2. balstoties uz izmēģinājumos iegūtajiem rezultātiem un literatūras izpēti, veikt alternatīvo ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko pamatojumu;

20.3. patogēno sēņu daudzveidības izpēte auzu un rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām audzēšanas sistēmām

75 000

**

Lauksaimniecības departaments

21.

Herbicīda aizvietošanas iespējas cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās21.1. analizēt nezāļu ierobežošanas alternatīvās metodes, veicot vides ietekmes un sociāli ekonomiskos aprēķinus;

21.2. veikt CO2 izmešu mērījumus, izmantojot mehāniskās ierobežošanas metodes, lai noteiktu praktiski CO2 un NOx izmešus;

21.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas izmaiņām, lietojot tikai mehānisko ierobežošanu un augu maiņu

80 000

**

Lauksaimniecības departaments

22.

Increase – Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas sistēmām

(INCREASE – Intelligent Collections of Food Legumes Genetic Resources for European Agrofood Systems https://www.pulsesincrease.eu/)

22.1. pārtikas pākšaugu ģenētisko resursu datu pārvaldības un koplietošanas uzlabošana, izmantojot optimizētas datubāzes un viegli pieejamus rīkus;

22.2. liela apjoma augstas kvalitātes genotipisko un fenotipisko datu iegūšana;

22.3. inteliģentu kolekciju izstrāde ģenētisko resursu daudzveidības izpētei un inovatīvu saglabāšanas pārvaldības pieeju izstrāde, veicot līdzdalības sabiedrības zinātnes eksperimentu;

22.4. jaunu zināšanu attīstīšana, piemēram, gēnu atklāšana vai genoma prognozēšana, kas ir viegli pieejamas, izmantojot tīmekļa meklēšanas un vizualizācijas rīku;

22.5. labākās prakses izstrāde, pārbaude un izplatīšana ģenētisko resursu dinamiskai pārvaldībai Eiropas un ārpus Eiropas institūcijās un iniciatīvās;

22.6. decentralizētu informācijas tehnoloģiju pieeju izstrāde datu apmaiņai

10 000

**

Lauksaimniecības departaments

23.

Dioksīnu un polihlordifenilu piesārņojuma līmeņa noteikšana Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos23.1. veikt dioksīnu un polihlordifenilu daudzuma noteikšanu Latvijas dzīvnieku izcelsmes produktos (svaigpienā, cūkgaļā, olās, Baltijas jūras zivīs un to produktos) (kopā vismaz 45 paraugi);

23.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, ņemot vērā Eiropas Komisijas plānotās izmaiņas dioksīnu un polihlordifenilu toksiskuma ekvivalences koeficientiem;

23.3. nosūtīt datus EFSA un sniegt priekšlikumus Latvijas nacionālajai pozīcijai par plānotajām izmaiņām ES normatīvajos aktos par dioksīniem un polihlordifeniliem

26 660

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

24.

Bioloģiskās sēklas pielietošanas nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo pasākumu izstrāde24.1. situācijas izpēte par ES valstīs pastāvošo laukaugu šķirņu izpētes datubāzu un līdzvērtīgu šķirņu sarakstu darbību un nozīmi, ierobežojot bioloģiskajā lauksaimniecībā atļauju izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai;

24.2. informācijas apkopošana par valstī veiktajiem laukaugu šķirņu izmēģinājumiem bioloģiskajā lauksaimniecībā, tīmeklī pieejamā informācija, sarunas ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi;

24.3. bioloģisko lauksaimnieku nebioloģiskās sēklas atļauju pieprasījumos iekļauto laukaugu šķirņu un izvēles pamatojuma izvērtējums un priekšlikumu sagatavošana izsniegto atļauju samazināšanai;

24.4. informācijas izvērtēšana par bioloģiskajā lauksaimniecībā izmantotajām populārākajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem augšanas apstākļiem un atsevišķu laukaugu sugu šķirņu izvēle pētījumam Latvijā;

24.5. šķirņu salīdzinājuma pētījumu iekārtošana un veikšana izvēlēto laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus atbilstošākos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme, Latgale). Pētāmās sugas: ziemas un vasaras kvieši, auzas, zirņi;

24.6. izvērtēt iespējas un izveidot laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā saimniekošanā datubāzes modeli;

24.7. izstrādāt ieteikumus kritēriju izvēlei, kas laukaugu šķirnes grupētu pēc līdzvērtīgām pazīmēm, ņemot vērā izmantošanu un/vai audzēšanas prasības, viedokļa saskaņošanai iesaistot ieinteresētās institūcijas, organizācijas un interesentus organizētos semināros

60 000

**

Veterinārais un pārtikas departaments

25.

Latvijas iedzīvotāju pārtikas patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās diētas (Total diet study) pētījumu pieejas izmēģinājumpētījums (pilotēšana)25.1. pārtikas patēriņa datu iegūšanas metodoloģijas atjaunošana, pārtikas pagatavošanas datu iegūšanas metodoloģijas sagatavošana, adaptēšana kopējās diētas pētījumu pieejai un pilotēšana;

25.2. pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas pētījuma datu iegūšana ar sezonālo reprezentāciju. Patēriņa datus paredzēts iegūt vecuma grupās no 3–75 gadiem;

25.3. kopējās diētas pētījuma paraugu iegūšana, sagatavošana, analīzes;

25.4. pētījuma datu analīze, gala ziņojuma un publikācijas sagatavošana, pārtikas piesārņotāju riska izvērtējums, balstoties uz kopējās diētas pētījuma paraugu analītiskajiem datiem, salīdzinājums ar regulārajā monitoringā iegūto datu rezultātiem, rekomendāciju izstrāde turpmākai kopējās diētas pieejas izmantošanai riska izvērtējumu veikšanā

46 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

26.

Metodikas un formulas izstrāde zaudējumu kompensācijas aprēķināšanai lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku infekcijas slimību gadījumā26.1. zaudējumu kompensācijas pozīcijas valsts uzraudzībā esošām dzīvnieku infekcijas slimībām;

26.2. katras zaudējumu kompensācijas pozīcijas apmēra aprēķināšanas metodika un formula;

26.3. dzīvnieku tirgus vērtības aprēķināšanas formula un metodika, kas saskaņota ar lauksaimniecības un akvakultūras dzīvnieku audzētāju nevalstiskajām organizācijām (NVO);

26.4. sabiedrības informēšana par zinātniskā projekta rezultātiem un to pielietojumu

50 000

**

Veterinārais un pārtikas departaments

27.

Par veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību27.1. valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekme uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību;

27.2. PVN atšķirīgo likmju finansiālās ietekmes salīdzinājums uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību;

27.3. analīze par iespējamu atšķirīgu PVN likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem);

27.4. PVN likmes izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem) ietekme uz pārtikas cenām

25 000

**

Veterinārais un pārtikas departaments

28.

Ģenētiski modificētu augu neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO vispārīgo uzraudzību28.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei;

28.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgās uzraudzības veikšanai saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju noteikšanu;

28.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās teritorijās (ostu apkārtne, dzelzceļa kravu pārkraušanas vietas, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtne u. c.);

28.4. sadarbībā ar VAAD, kurš veic lauku apsekojumus vietās, kur 2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus;

28.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu klātbūtni apvienotajos paraugos un nepieciešamības gadījumā identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālajos paraugos;

28.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam nepieciešamības gadījumā izmantot sekvencēšanas metodes;

28.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus sēklās un augu pavairojamajā materiālā mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē, kā arī online vietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu atlases stratēģiju, pārbaudot sēklas, kas paredzētas mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem

65 000

Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts "BIOR"

Veterinārais un pārtikas departaments

29.

Vadlīniju izstrāde par dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes novērtēšanai29.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos;

29.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kurus nepieciešams ņemt vērā, lai definētu optimālo dzīvniekveselības apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas objektos;

29.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas objektiem, kurus būtu nepieciešams iekļaut to objektu sarakstā, kuros atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi;

29.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu veidlapu;

29.5. ieviest pilotprojektu, lai izvērtētu sagatavoto vadlīniju efektivitāti

8 000

**

Veterinārais un pārtikas departaments

30.

Lauksaimniecības statistikas modernizācija30.1. cenu un indeksu statistikas sagatavošanas modernizācija – izstrādāt metodes un modernizēt datu vākšanu, apstrādi un analīzi;

30.2. lauksaimniecības ekonomisko pārskatu avotu un aprēķināšanas metožu kvalitātes novērtējums, datu kvalitātes modernizēšana un uzlabošana, projekta ietekmes novērtējums

9 820

**

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

31.

Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā izraisītās ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozari novērtējums un metodikas izstrāde tirgus krīžu ietekmes uz lauksaimniecības un pārtikas nozaru ražošanas izmaksām un ieņēmumiem novērtēšanai31.1. novērtēt Krievijas militārā iebrukuma Ukrainā radīto ietekmi uz Latvijas lauksaimniecības un pārtikas ražošanas nozarēm no resursu pieejamības, ražošanas izmaksu, tirgus konjunktūras u. c. aspektiem;

31.2. izstrādāt metodiku tirgus krīžu ietekmes operatīvam novērtējumam par lauksaimniecības un pārtikas ražošanas izmaksu un ieņēmumu izmaiņām

95 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

32.

Lauku saimniecību un komerciālo saimniecību struktūras analīze32.1. saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūras analīze;

32.2. saimniecību ienākumu veidošanās komponentes un ietekmes faktori, tostarp atbalsta pasākumu un tirgus ieņēmumu nozīme kopējo ieņēmumu veidošanā;

32.3. saimniecību finanšu rādītāju, tostarp rentabilitātes, analīze.

Saimniecību ieguldījumu un pieejamo finansēšanas resursu analīze;

32.4. lauksaimniecības nozaru starppatēriņa sadalīšanas metodoloģijas pilnveidošana un starppatēriņa vērtības aprēķins pa lauksaimniecības nozarēm – graudaugi, rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi, augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas, mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti

60 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

33.

Pārtikas lielveikalu darba laika diversifikācijas ieviešanas ietekme uz pārtikas piegādes ķēdiNovērtēt pārtikas lielveikalu darba laika ierobežojumu ietekmi uz:

33.1. mazumtirdzniecības nozari, īpašu uzmanību pievēršot mazumtirgotāju tirgus daļu potenciālajām izmaiņām;

33.2. maziem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem, tai skaitā to produkcijas realizācijas iespējām mazumtirdzniecības sistēmā noteiktos laika periodos, kā arī izvērtējot, vai šādas izmaiņas veicinātu īso pārtikas piegādes ķēžu attīstību;

33.3. patērētāju iepirkšanās paradumiem un to ietekmi uz priekšrocību radīšanu mazajiem un vidējiem lauksaimniecības un pārtikas ražotājiem produkcijas realizācijā

30 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

34.

Zemes funkcionālās izmantošanas modeļa pilnveide34.1. izveidot zemes funkcionālās izmantošanas telpisko modeli ar vienotu struktūru dažādiem sektoriem, par bāzi izmantojot LandUp modeli;

34.2. aktualizēt aprēķinos izmantojamus vienādojumus;

34.3. paātrināt modeļa darbību dinamisko aprēķinu veikšanai nākotnē;

34.4. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ar zemi saistīto enerģijas ražošanu (vēja enerģijas ražošanu, iespēju robežās – saules enerģijas ražošanu);

34.5. iekļaut zemes funkcionālās izmantošanas modelī ieguves rūpniecības nozares nozīmīgākus sektorus

80 000

**

Meža departaments

35.

Veco mežu loma klimata pārmaiņu mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža un saistīto nozaru politiku veidotājiem35.1. sagatavot informāciju un nodot lēmumu pieņēmējiem Latvijā un ieinteresētajām pusēm;

35.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt informāciju Eiropas Komisijai (DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG AGRI);

35.3. ierīkot parauglaukumus;

35.4. analizēt attālās izpētes datus

50 000

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

Meža departaments

36.

Latvijas zemes izmantošanas, zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums36.1. integrēt augsnes oglekļa aprites vienādojumus klimata pārmaiņu mazināšanas pasākumu meža apsaimniekošanā ietekmes uz SEG emisijām un CO2 piesaisti prognožu aprēķinos un izstrādāt darbību datus oglekļa ieneses ar augu atliekām raksturošanai, izmantojot literatūrā pieejamos datus un kaimiņvalstīs izmantotos augsnes oglekļa aprites pieņēmumus;

36.2. novērtēt dabas atjaunošanas regulas iespējamās ietekmes uz ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā efektivitāti un sagatavot priekšlikumus kompensējošu pasākumu īstenošanai;

36.3. sagatavot ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā un dabas atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi kompensējošo pasākumu sociāli ekonomisko vērtējumu, tai skaitā ietekmi uz nodarbinātību, tehniskā nodrošinājuma un izmaksu analīzi;

36.4. raksturot aizstāšanas efektu ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamām darbībām SEG emisiju mazināšanai un CO2 piesaistes veicināšanai meža apsaimniekošanā;

36.5. attīstīt modelēšanas instrumentu un programmnodrošinājumu darbību (scenāriju) ietekmes novērtēšanai un prognozēšanai, tai skaitā mežaudžu līmenī:

36.5.1. attīstīt uz attālās izpētes (LIDAr) datiem un meža resursu monitoringa parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu interpretācijas un modelēšanas sistēmu;

36.5.2. veikt zinātniskās kompetences atbalstam nepieciešamos aprēķinus;

36.6. aktualizēt informatīvā ziņojuma projektam par ZIZIMM sektora virzību uz klimatneitralitāti pamatinformāciju (SEG emisiju un CO2 piesaistes faktisko situāciju un iespējamos scenārijus)

115 000

Latvijas Valsts mežzinātnes institūts "Silava"

Meža departaments

37.

ZIZIMM mērķu sasniegšanai nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde, optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā finansējuma prognoze37.1. sagatavot informāciju par pasākumiem zemes apsaimniekošanai Latvijā klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai;

37.2. sagatavot pasākumu izvērtējumu, ietverot pasākuma darbības aprakstu, izmaksas, ietekmi uz nodarbinātību, ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un SEG ieguvumu;

37.3. noteikt pasākumu limitus un iespējamos riskus;

37.4. veikt pasākumu salīdzinājumu

100 000

**

Meža departaments

38.

Ilgtspējīgas pārtikas ražošanas sistēmas un to radītās iespējas konkurētspējīgas pārtikas ražošanai Latvijas uzņēmumos38.1. raksturot aktuālās pasaules pārtikas tirgus tendences ilgtspējīgas pārtikas ražošanas jomā;

38.2. analizēt pircēju pārtikas produktu izvēles kritērijus, t. sk. ilgtspējas kritēriju nozīmīgumu produktu izvēlē;

38.3. izpētīt prognozes ilgtspējīgas pārtikas tirgus attīstībai;

38.4. izvērtēt pārtikas, tostarp ilgtspējīgas pārtikas, ražošanas iespējas Latvijas pārtikas nozares uzņēmumos

50 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

39.

Mazumtirgotāju līdzdalības analīze piena produktu ilgtspējīga patēriņa un ražošanas attīstībā39.1. veikt tirdzniecības plauktu auditu vadošajos tirdzniecības tīklos ar lielāko apgrozījumu un plašāko produktu sortimentu Latvijā, Lietuvā un Igaunijā;

39.2. veikt segmentāciju pēc ražotāja un zīmola, noteikt galvenos spēlētājus (ražotāji, zīmoli) pēc izvietošanas plauktā, to procentuālo plaukta sadalījumu, Latvijas ražotāju īpatsvaru un produkcijas cenu segmentāciju;

39.3. analizēt un novērtēt Latvijas piena produktu ražotāju pozīcijas Baltijas valstu mazumtirdzniecības ķēdēs

24 000

**

Tirgus un tiešā atbalsta departaments

40.

Latvijā audzētu saulespuķu attīstības perspektīvas40.1. izpētīt saulespuķu eļļas tirgus attīstības tendences;

40.2. organizēt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu agrīno hibrīdo saulespuķu šķirņu demonstrējumu vismaz par 12 šķirnēm, kuras piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei;

40.3. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti, kā arī to uzņēmību vai izturību pret slimībām, šķirņu piemērotību integrētajā un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā, izmantojot dažādas audzēšanas tehnoloģijas;

40.4. izstrādāt ieteikumus saulespuķu audzēšanas tehnoloģijai, kā arī sniegt tehnoloģijas agroekonomisko izvērtējumu;

40.5. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās, nosakot eļļas daudzumu un kvalitāti, tai skaitā vērtīgo taukskābju īpatsvaru;

40.6. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par pētījuma rezultātiem

50 000

**

Lauksaimniecības departaments

8. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 3.februāra
noteikumiem Nr.59
Iesniegums par atbalstu materiālās bāzes pilnveidošanai zinātniskajiem pētījumiem un laboratorisko analīžu nodrošināšanai

Lauku atbalsta dienestam

Pretendents 
 

(nosaukums, reģistrācijas numurs)


Adrese 

Tālruņa numurs, e-pasta adrese 

Norēķinu rekvizīti 
 

(bankas nosaukums, kods, konts)


Nodokļu maksātāja reģistrācijas numurs 

Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs 

Nr.
p.k.

Projekta nosaukums

Atbalsta summa (euro)


Iesniegumam pievienoju:
1) 
2) 
3) 
4) 
5) 

Iesniedzējs 
 

(vārds, uzvārds, paraksts*, datums*)

 

(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja vārds, uzvārds, paraksts, datums)**

Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
9. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 3.februāra
noteikumiem Nr. 59

(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

Iesniegums atbalsta saņemšanai lauksaimniecībā izmantojamam
zinātnes pētījumam _______. gadā

Lauku atbalsta dienestam

Zinātniskā institūcija 
 

(nosaukums, reģistrācijas numurs)

Adrese 
Tālruņa numurs, e-pasta adrese 
Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas numurs 
 

Projekta nosaukums

  

Pētījuma vadītājs

Zinātniskais grāds

Pētījuma izpildē iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un adrese

   
 
1. Pētījuma anotācija (ne vairāk kā 5000 rakstu zīmes):
1.1. pētījuma mērķis un sasniedzamā rezultāta praktiskais lietojums nozares attīstībā
1.2. darba uzdevumu veikšanas detalizēts izklāsts un laika grafiks
 
2. Kopējais finansējuma apmērs (euro):
2.1. kārtējā gadā nepieciešamais finansējuma apmērs
2.2. finansējuma apmērs pa gadiem (ja izpilde paredzēta vairākus gadus)
 
3. Pētījuma izpildītāji:
3.1. pētījuma izpildītāju skaits (kopā)

zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu

zinātniskais personāls bez zinātniskā grāda

doktoranti, maģistranti, studenti

tehniskais personāls

    
3.2. pētījuma izpildītāju saraksts

vārds, uzvārds

amats, zinātniskais grāds

zinātniskā institūcija

darba slodze (procentos) un konkrētie pienākumi

plānotā darba samaksa (euro)

     

Darba samaksa izpildītājiem (kopā)

 
 
4. Pētījuma izpildītāja nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar projektu saistītajā zinātnes nozarē:
4.1. monogrāfijas*, grāmatas 
4.2. publikācijas*, tai skaitā: 
4.2.1. starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos 
4.2.2. nacionālas nozīmes zinātniskajos žurnālos 
4.2.3. zinātniskajos un citos izdevumos 
4.3. starptautisku zinātnisko projektu vadība vai dalība tajos (norādīt sadarbības valsti) 
4.4. nacionālo zinātnisko projektu īstenošana (trīs sadarbības partneri un vairāk) (nosaukums, laikposms) 
4.5. pētījumu rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami (norādīt veidu, piemēram, brošūras, bukleti, publikācijas) 
Piezīme. * Nozīmīgāko publikāciju saraksts, norādot publikācijas nosaukumu, autoru(-us), gadu, žurnāla nosaukumu, numuru un lappuses un starptautisko projektu sarakstu pievienojot uz atsevišķām lapām
4.6. iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistīto dalībnieku aizstāvētie promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē

doktorants

promocijas darba nosaukums

iegūtais grāds

gads

    
    
4.7. saņemtie patenti vai apstiprinātie patentu pieteikumi, apstiprinātās tehnoloģijas, saņemtās licences (iesniedzēja zinātnes pētījumā iesaistītie dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē vai ieguvē)

pilns nosaukums

autori

gads, numurs, valsts

   
 
5. Informācija par projekta vadītāja un izpildītāju darba slodzi (procentos) citos valsts finansētajos projektos

vārds, uzvārds

pētījuma nosaukums

slodze (procentos)

finansējuma avots

    
 
6. Komandējumi

komandējuma mērķis

komandējumā nosūtīto personu skaits

komandējuma vieta

izmaksas (euro)

    

Kopā

   

Pētījuma izmaksu tāme

7. Pētījuma izmaksu (kārtējā gadā) pozīcijas:

euro

7.1. darba samaksa izpildītājiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas izmaksas un darbaspēka nodokļi (kopā) 
7.2. komandējumu izdevumi 
7.3. zinātniskās institūcijas administratīvās izmaksas (infrastruktūras uzturēšanai) (telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegādes izmaksas, izdevumi par apkuri, elektrību, ūdensapgādi, apsaimniekošanu, kancelejas precēm, interneta pieslēgumu, telpu īri/nomu, izdevumi projekta administrācijas darbības nodrošināšanai, tai skaitā pievienotās vērtības nodokļa segšanai) – līdz 15 % no kopējām projekta izmaksām 
7.4. izdevumi materiālu un mēraparātu iegādei/īrei, analīžu un mērījumu veikšanai (norādīt pozīcijas (piemēram, daudzums/skaits) un atbilstošās izmaksas) un citas ar zinātnes projekta īstenošanu saistītās izmaksas (norādīt pozīcijas un atbilstošās izmaksas) 

Pētījuma izmaksas kopā

 

Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.

 

(pētījuma zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds, paraksts, datums)

 

(zinātniskās institūcijas nosaukums un paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds, paraksts*, datums*)

 

(Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)**

 

(Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums, laiks)**

Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un "datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.
2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko dokumentu noformēšanu.

10. pielikums
Ministru kabineta
2015.gada 3.februāra
noteikumiem Nr.59
Zinātnes projekta vērtēšanas kritēriji

(Pielikums grozīts ar MK 11.08.2015. noteikumiem Nr. 457; MK 25.04.2017. noteikumiem Nr. 223)

Nr.
p.k.

Vērtēšanas kritērijs

Punktu skaits

1.Projekta izpildītāja spēja kvalitatīvi īstenot pieteikto projektu (pēdējos trijos gados) (maksimālais punktu skaits 45), tai skaitā:
1.1.pieredze vismaz viena starptautiska projekta vadībā/dalībā

5

1.2.pieredze vismaz viena nacionālā zinātniskā projekta īstenošanā
(trīs sadarbības partneri un vairāk)

10

1.3.vismaz divi izdevumi, kas minēti šo noteikumu 9. pielikuma 4.1. apakšpunktā

10

1.4.vismaz 10 publikācijas, kas minētas šo noteikumu 9. pielikuma 4.2. apakšpunktā

10

1.5.ir iesniedzēja komandas dalībnieku aizstāvēti promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē

5

1.6.ir patenti, tehnoloģijas, licences (iesniedzēja komandas dalībnieki ir piedalījušies to izstrādē/ieguvē)

5

2.Projektā iesaistīto doktoru un maģistru skaits lielāks par trīs

5

3.Pētījuma rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami

5

4.Projekta īstenošanā iesaistītas dažādu nozaru zinātniskās institūcijas, neskaitot projekta iesniedzēju (par katru iesaistīto zinātnisko institūciju piešķir 5 punktus, bet ne vairāk kā 15 punktu)

15

5.Projekta izmaksu tāmē izdevumi par darba samaksu nepārsniedz 35 procentus no kopējām izmaksām

20

6.Projekta īstenošanā iesaistīti topošie zinātnieki (doktoranti, maģistranti) vai studenti

10

Kopā

100

7.Vērtējumu var samazināt (kopā par 30 punktiem), ja izpildītājs:
7.1.iepriekšējos trijos gados saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts atbalstu lauksaimniecībai un tā piešķiršanas kārtību finansēto zinātnisko projektu nav īstenojis līgumā noteiktajā laikā

– 15

7.2.nav izpildījis līgumā noteiktos darba uzdevumus

– 15

Zemkopības ministra vietā – labklājības ministrs Uldis Augulis
11. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

Iesniegums atbalsta saņemšanai selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu

Iesniegumā ietver vismaz šādu informāciju:

1) par klientu – vārdu, uzvārdu vai nosaukumu, personas kodu vai reģistrācijas numuru, Lauku atbalsta dienesta klienta numuru;

2) klienta kontaktinformāciju – tālruņa numuru vai mobilā tālruņa numuru;

3) atbalsta veidu, uz kuru var pieteikties.

12. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59

(Pielikums MK 09.05.2023. noteikumu Nr. 232 redakcijā)

Izcenojumi selekcijas materiāla izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu

Nr.
p. k.

Kultūraugi

Selekcijas darbības

Izcenojums par vienu vienību (euro)

I. Jaunu šķirņu izveidei un integrēto lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai

1.

Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, vasaras auzas, ziemas rudzi, ziemas tritikāle, lauka pupas, sējas zirņiDarba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze

157,58

Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija

71,94

Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana

176,22

Dubultoto haploīdu izveidošana un novērtēšana 20,000 – 100 vienību

95,72

Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi

2853,00

2.

Daudzgadīgās stiebrzāles – starpsugu hibrīdi, ganību airene, niedru auzene, sarkanā auzene, raupjā auzene

Tauriņzieži – sarkanais āboliņš, lucerna, austrumu galega, sējas esparsete

Stiebrzāļu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2

138,32

Tauriņziežu izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju novērtēšana audzētavās, 1–5 m2

162,55

Stiebrzāļu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2

161,03

Tauriņziežu perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10–20 m2

182,39

Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi

2548,00

3.

KartupeļiDarba kolekcijas uzturēšana un krustošana, sēklaudžu iegūšana

158,00

Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase

165,48

Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana

362,86

Perspektīvo klonu pārbaude, nematodes un vēža patotipu izturības novērtēšanai un/vai sagatavošana – in vitro un testēšana SIN un AVS

3411,56

4.

Lini, kaņepesLinu darba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze

154,68

Linu selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija

260,34

Perspektīvo linu līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana, līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SĪN testi

1856,75

Kaņepju līniju novērtēšana un sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi

2380,80

5.

Ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozesĀbeles – priekšselekcija: 
uz lauka

222,30

laboratorijā

663,10

Ābeles – hibridizācija

77,05

Ābeles – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: 
uz lauka

36,22

laboratorijā, siltumnīcā

9,32

Ābeles – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu

871,82

Ābeles – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma

441,32

Avenes – priekšselekcija – laboratorija

408,70

Avenes – hibridizācija

68,01

Avenes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: 
uz lauka

38,48

laboratorijā

103,10

Avenes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: 
uz lauka

489,38

laboratorijā

465,6

Avenes – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma

359,28

Upenes – priešselekcija: 
uz lauka

21,30

laboratorijā

567,30

Upenes – hibridizācija

255,86

Upenes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: 
uz lauka, siltumnīcā

41,05

laboratorijā

75,10

Upenes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: 
uz lauka

224,56

laboratorijā

84,60

Upenes – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma

154,02

Krūmcidonijas – priekšselekcija – laboratorijā

316,73

Krūmcidonijas – hibridizācija

64,07

Krūmcidonijas – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu: 
uz lauka, siltumnīcā

40,50

laboratorijā

316,73

Krūmcidonijas – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu, par vienu hibrīdu: 
uz lauka

41,277

laboratorijā

403,63

Plūmes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas

35,71

Plūmes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: 
uz lauka

323,82

laboratorijā

189,67

Plūmes – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma

440,82

Bumbieres – priekšselekcija: 
uz lauka

7,10

laboratorijā

464,43

Bumbieres – hibridizācija

68,53

Bumbieres – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas: 
uz lauka

29,12

laboratorijā

2,50

Bumbieres – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: 
uz lauka

568,64

laboratorijā

85,4

Bumbieres – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma

577,73

Ķirši – hibridizācija

69,61

Ķirši – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas

32,28

Ķirši – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: 
uz lauka

564,42

laboratorijā

150,49

laboratorijā – bioķīmiskie un ģenētikas pētījumi

701,80

Ķirši – tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma

440,82

Aprikozes – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas

35,72

Aprikozes – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: 
uz lauka

329,88

laboratorijā

189,67

Šķirņu reģistrācija – ar AVS testa veikšanu – ābeles, avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši, aprikozes

411,18

6.

Melones, sīpoli, ķiplokiMelones – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: 
uz lauka

1710,00

laboratorijā

294,50

Sīpoli – hibridizācija

85,92

Sīpoli – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas

62,97

Sīpoli – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: 
uz lauka

62,97

laboratorijā

2001,75

Ķiploki – sākotnējais selekcijas materiāls, bez ražas galaproduktu novērtēšanas

62,97

Ķiploki – atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas galaproduktu novērtēšanu: 
uz lauka

62,97

laboratorijā

3145,82

Šķirņu reģistrācija – ar AVS testa veikšanu – melones, sīpoli, ķiploki

411,18

II. Jaunu šķirņu izveidei un bioloģiskās lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai

7.

Ziemas kvieši, vasaras kvieši, ziemas tritikāle, vasaras mieži, vasaras auzas, lauka pupas, sējas zirņiDarba kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju pavairošana un līniju analīze

173,44

Selekcijas līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase – biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija

99,45

Perspektīvo līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana

159,29

Perspektīvo līniju sagatavošana reģistrācijai, t. sk. AVS un SIN testi

2853,00

8

KartupeļiDarba kolekcijas novērtēšana, vecākaugu atlase

158,00

Sākotnējā selekcijas materiāla izvērtēšana un klonu atlase

172,55

Perspektīvo klonu produktivitātes un kvalitātes novērtēšana

368,34

Materiāla sagatavošana AVS un SĪN – in vitro atveseļošana un pārbaude

470,34

9.

Pašapputes graudaugu heterogēno populāciju izveide un pavairošana – vasaras miežu, vasaras un ziemas kviešu hibrīdās populācijasDarba kolekcijas sagatavošana un krustojumu veikšana

6096,54

Populācijas sēklas materiāla pavairošana, apraksta izstrāde reģistrācijai

2612,80

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: noteikumi Numurs: 59Pieņemts: 03.02.2015.Stājas spēkā: 12.02.2015.Tēma: Covid-19Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 29, 11.02.2015. OP numurs: 2015/29.12
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Izdoti saskaņā ar
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
272094
{"selected":{"value":"08.12.2023","content":"<font class='s-1'>08.12.2023.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"08.12.2023","iso_value":"2023\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.2023.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"13.05.2023","iso_value":"2023\/05\/13","content":"<font class='s-1'>13.05.2023.-07.12.2023.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.12.2022","iso_value":"2022\/12\/23","content":"<font class='s-1'>23.12.2022.-12.05.2023.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"18.02.2022","iso_value":"2022\/02\/18","content":"<font class='s-1'>18.02.2022.-22.12.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.04.2021","iso_value":"2021\/04\/08","content":"<font class='s-1'>08.04.2021.-17.02.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.12.2020","iso_value":"2020\/12\/16","content":"<font class='s-1'>16.12.2020.-07.04.2021.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.04.2020","iso_value":"2020\/04\/17","content":"<font class='s-1'>17.04.2020.-15.12.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"11.10.2019","iso_value":"2019\/10\/11","content":"<font class='s-1'>11.10.2019.-16.04.2020.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.06.2019","iso_value":"2019\/06\/08","content":"<font class='s-1'>08.06.2019.-10.10.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.06.2018","iso_value":"2018\/06\/22","content":"<font class='s-1'>22.06.2018.-07.06.2019.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.04.2018","iso_value":"2018\/04\/06","content":"<font class='s-1'>06.04.2018.-21.06.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"16.12.2017","iso_value":"2017\/12\/16","content":"<font class='s-1'>16.12.2017.-05.04.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.09.2017","iso_value":"2017\/09\/23","content":"<font class='s-1'>23.09.2017.-15.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.05.2017","iso_value":"2017\/05\/04","content":"<font class='s-1'>04.05.2017.-22.09.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"17.12.2016","iso_value":"2016\/12\/17","content":"<font class='s-1'>17.12.2016.-03.05.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2016","iso_value":"2016\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2016.-16.12.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"10.10.2015","iso_value":"2015\/10\/10","content":"<font class='s-1'>10.10.2015.-31.03.2016.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.08.2015","iso_value":"2015\/08\/14","content":"<font class='s-1'>14.08.2015.-09.10.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"12.02.2015","iso_value":"2015\/02\/12","content":"<font class='s-1'>12.02.2015.-13.08.2015.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
08.12.2023
87
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Sistematizēti tiesību akti ir informatīvi. Pretrunu gadījumā vadās pēc oficiālās publikācijas.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"