Ministru kabineta noteikumi Nr. 229
Rīgā 2024. gada 9. aprīlī (prot. Nr. 15 51.
§)
Grozījumi Ministru kabineta 2015.
gada 3. februāra noteikumos Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības
atbalsta piešķiršanas kārtība investīciju veicināšanai
lauksaimniecībā"
Izdoti saskaņā ar Lauksaimniecības un lauku
attīstības likuma
5. panta 3.1 un ceturto daļu
Izdarīt Ministru kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumos
Nr. 59 "Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas
kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā" (Latvijas
Vēstnesis, 2015, 29., 157., 198. nr.; 2016, 62., 246. nr.; 2017,
87., 189., 249. nr.; 2018, 68., 123. nr.; 2019, 114., 206. nr.;
2020, 74A., 242. nr.; 2021, 66. nr.; 2022, 34., 248. nr.; 2023,
90., 237. nr.) šādus grozījumus:
1. Izteikt 3. punktu šādā redakcijā:
"3. Šajos noteikumos paredzētā atbalsta kopējais finansējums
2024. gadam ir 34 036 500 euro, un no tiem
piešķir:
3.1. 21 572 500 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai
primāro lauksaimniecības produktu ražotājiem;
3.2. 800 000 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai
kooperatīvajām sabiedrībām, kurām piešķirts atbilstības statuss
saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kooperatīvo sabiedrību
atbilstību lauksaimniecības un mežsaimniecības nozarē;
3.3. 975 000 euro - daļējai kredītprocentu dzēšanai
pretendentiem, kas nodarbojas ar lauksaimniecības produktu
pārstrādi, kā arī zvejniecību un akvakultūru vai to produktu
apstrādi;
3.4. 8 000 000 euro - ar pētījumu un laboratorisko
analīžu veikšanu saistītās materiālās bāzes pilnveidošanai;
3.5. 2 500 000 euro - selekcijas materiāla izstrādei,
lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko
lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu;
3.6. 189 000 euro - 2023. gadā uzsākto atbalsta pasākumu
izpildes finansējuma kredītprocentu daļējai dzēšanai."
2. Izteikt 7.1 punktu šādā redakcijā:
"7.1 Informāciju par piešķirto de minimis
atbalstu saskaņā ar Komisijas 2023. gada 13. decembra Regulu (ES)
2023/2831 par Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.
panta piemērošanu de minimis atbalstam (Eiropas
Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2023. gada 15. decembris,
sērijas Nr. L) (turpmāk - Komisijas regula 2023/2831), Komisijas
2013. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1408/2013 par Līguma par
Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de
minimis atbalstam lauksaimniecības nozarē (Eiropas
Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada 24. decembris, Nr. L
352) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 1408/2013) vai Komisijas
2014. gada 27. jūnija Regulu (EK) Nr. 717/2014 par Līguma par
Eiropas Savienības darbību 107. un 108. panta piemērošanu de
minimis atbalstam zvejniecības un akvakultūras nozarē
(Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2014. gada 28. jūnijs,
Nr. L 190) (turpmāk - Komisijas regula Nr. 717/2014) atbalsta
saņēmējs glabā 10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas. Pieejamību
dokumentiem, kas saistīti ar piešķirto atbalstu saskaņā ar
Komisijas 2022. gada 14. decembra Regulu (ES) 2022/2472, ar kuru,
piemērojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 107. un 108.
pantu, dažu kategoriju atbalstu lauksaimniecības un
mežsaimniecības nozarē un lauku apvidos atzīst par saderīgu ar
iekšējo tirgu (Dokuments attiecas uz EEZ) (Eiropas Savienības
Oficiālais Vēstnesis, 2022. gada 21. decembris, Nr. L 327)
(turpmāk - regula 2022/2472), atbalsta saņēmējs nodrošina vismaz
10 gadus no atbalsta saņemšanas dienas."
3. Izteikt 7.2 punktu šādā redakcijā:
"7.2 Ja pārkāptas regulas 2022/2472 prasības, Lauku
atbalsta dienests uzliek par pienākumu atbalsta saņēmējam saņemto
nelikumīgo komercdarbības atbalstu atmaksāt Lauku atbalsta
dienestam. Ja pārkāptas Komisijas regulas 2023/2831, Komisijas
regulas Nr. 1408/2013 vai Komisijas regulas Nr. 717/2014
prasības, Lauku atbalsta dienests atbalsta saņēmējam uzliek par
pienākumu atmaksāt Lauku atbalsta dienestam nelikumīgo atbalsta
pasākumā saņemto komercdarbības atbalstu. Nelikumīgo
komercdarbības atbalstu atmaksā kopā ar procentiem no līdzekļiem,
kas ir brīvi no komercdarbības atbalsta, saskaņā ar
Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV vai V nodaļu."
4. Izteikt 8. punktu šādā redakcijā:
"8. Ja atbalstu piešķir saskaņā ar regulu 2022/2472, Lauku
atbalsta dienests vērtē pretendenta atbilstību regulas 2022/2472
1. panta 5. punkta un 2. panta 59. punkta nosacījumiem un,
pamatojoties uz atbalsta pretendenta iesniegto apliecinājumu,
pārbauda, vai atbalsta pretendentam nav ierosināta tiesiskās
aizsardzības procesa lieta, netiek īstenots tiesiskās
aizsardzības process vai nav pasludināts maksātnespējas process
un vai tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajiem kritērijiem,
lai tam pēc kreditora pieprasījuma piemērotu maksātnespējas
procedūru."
5. Izteikt 10.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.4. ja atbalsta pretendenta nodokļu un valsts sociālās
apdrošināšanas iemaksu parāds pārsniedz apmēru, kas noteikts
normatīvajos aktos par valsts un Eiropas Savienības atbalsta
piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības vispārējo kārtību
lauku un zivsaimniecības attīstībai;".
6. Izteikt 10.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"10.5. ja uz pretendentu attiecas regulas 2022/2472 1. panta 4.
punkta "a" apakšpunktā noteiktais Eiropas Komisijas līdzekļu
atgūšanas rīkojums, - šo noteikumu 43.4. apakšpunktā un
V1 nodaļā paredzēto atbalstu."
7. Izteikt 11.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.2. saskaņā ar normatīvajiem aktiem par valsts un Eiropas
Savienības atbalsta piešķiršanas, administrēšanas un uzraudzības
vispārējo kārtību lauku un zivsaimniecības attīstībai izvērtē
pretendenta iesnieguma atbilstību šajos noteikumos minētajām
prasībām un pieņem lēmumu par iesnieguma apstiprināšanu
(iesnieguma apstiprināšanas diena uzskatāma par valsts atbalsta
piešķiršanas dienu) vai noraidīšanu;".
8. Izteikt 11.5. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.5. šo noteikumu 23.2. apakšpunktā un 34.1,
34.2, 34.3 un 34.4 punktā minēto
atbalstu piešķir tā, lai triju gadu laikā, skaitot no de
minimis atbalsta piešķiršanas dienas, tas nepārsniegtu
Komisijas regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā noteikto atbalsta
summu vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas
2023/2831 2. panta 2. punktu;".
9. Izteikt 11.6. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.6. šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4. un 13.2. apakšpunktā, kā arī
14. punktā minēto atbalstu piešķir, nepārsniedzot Komisijas
regulas Nr. 1408/2013 3. panta 3.a punktā noteikto atbalsta
apmēru vienam vienotam uzņēmumam saskaņā ar Komisijas regulas Nr.
1408/2013 2. panta 2. punktu;".
10. Izteikt 11.7. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.7. šo noteikumu 34.4 punktā minēto atbalstu
piešķir, nepārsniedzot Komisijas regulas Nr. 717/2014 3. panta
2.a punktā noteikto atbalsta summu vienam vienotam uzņēmumam
saskaņā ar Komisijas regulas Nr. 717/2014 2. panta 2.
punktu;".
11. Izteikt 11.8. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.8. ievērojot Komisijas regulas 2023/2831 5. panta 1., 2. un
3. punkta vai Komisijas regulas Nr. 717/2014 5. panta 1., 2. un
3. punkta, vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013 5. panta 1., 2. un
3. punkta nosacījumus, šo noteikumu 13.1.2., 13.1.4., 13.2. un
23.2. apakšpunktā, kā arī 34.1, 34.2,
34.3 un 34.4 punktā minēto atbalstu drīkst
kumulēt gan ar citu de minimis atbalstu līdz Komisijas
regulas 2023/2831 3. panta 2. punktā, Komisijas regulas Nr.
717/2014 3. panta 2.a punktā vai Komisijas regulas Nr. 1408/2013
3. panta 3.a punktā noteiktajam attiecīgajam robežlielumam, gan
ar citu valsts atbalstu attiecībā uz vienām un tām pašām
attiecināmajām izmaksām vai citu valsts atbalstu tam pašam riska
finansējuma pasākumam, ja ar šo kumulāciju netiek pārsniegta
attiecīgā maksimālā atbalsta intensitāte vai atbalsta summa, kāda
noteikta valsts atbalsta programmā, atbalsta projektā vai Eiropas
Komisijas lēmumā;".
12. Izteikt 11.9. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.9. datus par atbalstu, kas piešķirts saskaņā ar regulu
2022/2472, Komisijas regulu 2023/2831, Komisijas regulu Nr.
1408/2013 vai Komisijas regulu Nr. 717/2014, glabā 10 gadus,
sākot no dienas, kad piešķirts pēdējais atbalsts šajos noteikumos
minētajiem atbalsta pasākumiem;".
13. Izteikt 11.10. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.10. divu mēnešu laikā pēc pārkāpuma konstatēšanas atbilstoši
normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā administrē un uzrauga
Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu un Eiropas
Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai, kā arī valsts un Eiropas
Savienības atbalstu lauksaimniecībai un lauku attīstībai
2023.-2027. gada plānošanas periodā, pieprasa atbalsta atmaksu,
ja pretendents sniedzis nepatiesu informāciju vai pārkāpis šo
noteikumu prasības;".
14. Izteikt 11.11. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.11. lēmumu par šajos noteikumos minētā de minimis
atbalsta piešķiršanu vai nepiešķiršanu pieņem, ievērojot
Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 1. punktā, Komisijas
regulas Nr. 717/2014 1. panta 1. punktā un Komisijas regulas Nr.
1408/2013 1. panta 1. punktā minētos nozaru un darbības
ierobežojumus;".
15. Izteikt 11.12. apakšpunktu šādā redakcijā:
"11.12. lēmumu par de minimis atbalsta piešķiršanu vai
nepiešķiršanu saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831, Komisijas
regulu Nr. 717/2014 un Komisijas regulu Nr. 1408/2013 pieņem
attiecīgi līdz Komisijas regulas 2023/2831 7. panta 3. punktā un
8. pantā, Komisijas regulas Nr. 717/2014 7. panta 4. punktā un 8.
pantā un Komisijas regulas Nr. 1408/2013 7. panta 4. punktā un 8.
pantā noteiktā piemērošanas termiņa beigām;".
16. Papildināt ar 11.14. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"11.14. pretendentam šajos noteikumos noteikto maksimālo atbalsta
summu nevērtē pretendenta saistīto personu vai viena vienota
uzņēmuma līmenī, kas noteikts normatīvajos aktos par kārtību,
kādā piešķir valsts un Eiropas Savienības atbalstu lauku un
zivsaimniecības attīstībai."
17. Papildināt ar 11.1 punktu šādā
redakcijā:
"11.1 Lauku atbalsta dienests un akciju sabiedrība
"Attīstības finanšu institūcija Altum" ir tiesīgi savstarpēji
apmainīties ar informāciju par Lauku atbalsta dienesta klientiem
piešķirtajiem atbalstiem un akciju sabiedrības "Attīstības
finanšu institūcija Altum" klientiem piešķirtajiem
aizdevumiem."
18. Izteikt 13.1.3. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.1.3. jaunas lauksaimniecības traktortehnikas (tostarp
kombainu, pašgājēju augu smalcinātāju, smidzinātāju), tās
piekabju un puspiekabju, tādu lauksaimniecībā izmantojamo
tehnoloģisko agregātu iegādi, kuru darbināšanai tiek izmantota
traktortehnika, kā arī mobilo kalšu iegādi vai iekārtu un
aprīkojuma iegādi precīzo tehnoloģiju izmantošanai;".
19. Izteikt 13.1.4. apakšpunktu šādā redakcijā:
"13.1.4. lauksaimniecībā izmantojamās zemes iegādi, ja
pretendents ilgtspēju sekmējošu ienākumu pamatatbalsta maksājuma
saņemšanai kārtējā gadā ir deklarējis platību, kas nav mazāka par
kredītlīgumā norādīto;".
20. Papildināt ar 15.11.6. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"15.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence)
kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;".
21. Izteikt 15.12. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"15.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu
institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24.
aprīļa."
22. Izteikt 16. punktu šādā redakcijā:
"16. Atbalsta apmērs nepārsniedz aizdevuma gada procentu likmi
četru procentu apmērā vai faktisko likmi, ja kredītprocentu likme
ir mazāka par četriem procentiem. Maksimālā atbalsta summa vienam
pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 60 000 euro.
Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam
investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām
izmaksām:
16.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no
attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši
Eiropas Parlamenta un Padomes 2021. gada 2. decembra Regulas (ES)
2021/2115, ar ko izveido noteikumus par atbalstu stratēģiskajiem
plāniem, kuri dalībvalstīm jāizstrādā saskaņā ar kopējo
lauksaimniecības politiku (KLP stratēģiskie plāni) un kurus
finansē no Eiropas Lauksaimniecības garantiju fonda (ELGF) un no
Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku attīstībai (ELFLA), un ar ko
atceļ Regulas (ES) Nr. 1305/2013 un (ES) Nr. 1307/2013 (turpmāk -
regula 2021/2115), 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
16.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar Eiropas Parlamenta un
Padomes 2013. gada 17. decembra Regulu (ES) Nr. 1305/2013 par
atbalstu lauku attīstībai no Eiropas Lauksaimniecības fonda lauku
attīstībai (ELFLA) un ar ko atceļ Padomes Regulu (EK) Nr.
1698/2005 (Eiropas Savienības Oficiālais Vēstnesis, 2013. gada
20. decembris, Nr. L347) (turpmāk - regula Nr. 1305/2013),
maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73.
panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4.
punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti."
23. Izteikt 18. punktu šādā redakcijā:
"18. Lai saņemtu šo noteikumu 13.1. apakšpunktā minēto atbalstu,
pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz
kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada
1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
18.1. iesniegumu (1. pielikums);
18.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
18.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja
ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma
nosacījumi;
18.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā
punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu
datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro un
kopējo šajā līgumā piešķirto aizdevumu summu. Ja uz viena
kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts
aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda
faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru
objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga
procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski
samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju
sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem
aizdevumiem);
18.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošus
dokumentus - pirkuma vai komersanta līgumu vai būvniecības līgumu
un ar tiem saistītos maksājumu dokumentus - vai to kopijas, vai,
ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts bez rakstveida
līguma, maksājumu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.6. īpašumtiesības apliecinošu dokumentu kopijas par
lauksaimniecībā izmantojamiem tehnoloģiskiem agregātiem, ja tie
nav reģistrēti Valsts tehniskās uzraudzības aģentūrā;
18.7. vaislas dzīvnieka izcelšanās sertifikāta kopiju, kā arī
darījumu un samaksu apliecinošu dokumentu kopijas;
18.8. par šo noteikumu 13.1.2. un 13.1.4. apakšpunktā minēto
atbalstu - veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de
minimis atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar
normatīvajiem aktiem par de minimis atbalsta uzskaites
un piešķiršanas kārtību un de minimis atbalsta uzskaites
veidlapu paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta
uzskaites sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas
identifikācijas numuru."
24. Izteikt 19. punktu šādā redakcijā:
"19. Lai saņemtu šo noteikumu 13.2. apakšpunktā minēto atbalstu,
pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz
kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā laikā no kārtējā
gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
19.1. iesniegumu (2. pielikums);
19.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
19.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir
mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
19.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo
noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu
datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja
uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts
aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda
faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru
objektu, ja tas tehniski iespējams. Ja ir piemērota mainīga
procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski
samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju
sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem
aizdevumiem);
19.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis
atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas
kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu
paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites
sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas
numuru."
25. Izteikt 20. punktu šādā redakcijā:
"20. Ja šo noteikumu 18. un 19. punktā minētie apliecinošie
dokumenti jau iesniegti Lauku atbalsta dienesta reģionālajā
lauksaimniecības pārvaldē, pretendents tos atkārtoti neiesniedz,
izņemot šo noteikumu 18.1., 18.3., 18.4., 18.8., 19.1., 19.3.,
19.4. un 19.5. apakšpunktā minēto dokumentu."
26. Izteikt 21. punktu šādā redakcijā:
"21. Ja iesniegumos norādītais izmaksājamā atbalsta apmērs
pārsniedz šo noteikumu 3.1. apakšpunktā minēto finansējumu, Lauku
atbalsta dienests proporcionāli samazina to pretendentam
izmaksājamo atbalsta summu, kura kārtējā gadā pārsniedz 40 000
euro. Savukārt, ja pēdējo triju fiskālo gadu laikā
sasniegts de minimis atbalsta kopējais kumulatīvais
apmērs, kas noteikts Komisijas regulas Nr. 1408/2013 II
pielikumā, Lauku atbalsta dienests proporcionāli samazina
pretendentiem izmaksājamo de minimis atbalsta
summu."
27. Izteikt 23.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"23.2. kooperatīvajai sabiedrībai un kooperatīvajai sabiedrībai,
kas darbojas mežsaimniecības nozarē, - īstermiņa aizdevuma un
faktoringa daļējai kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas
regulas 2023/2831 1. panta 1. punktu. Pēc atbalsta saņemšanas
kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas
mežsaimniecības nozarē, ievēro Komisijas regulas 2023/2831 1.
panta 2. punktā noteiktās prasības."
28. Izteikt 24. punktu šādā redakcijā:
"24. Atbalsts sedz daļu no faktiski samaksātās ilgtermiņa
aizdevuma vai finanšu līzinga, kā arī īstermiņa aizdevuma vai
faktoringa procentu gada summas. Atbalsta apmērs nepārsniedz
aizdevuma gada procentu likmi četru procentu apmērā vai faktisko
likmi, ja kredītprocentu likme ir mazāka par četriem procentiem.
Maksimālā atbalsta summa ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu
līzingam, kā arī īstermiņa aizdevumam vai faktoringam (ievērojot
šo noteikumu 11.5. apakšpunktā minētās prasības) vienam
pretendentam kārtējā gadā nepārsniedz 200 000 euro.
Ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam
investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām
izmaksām:
24.1. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65 procentus no
attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt atbilstoši
regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta nosacījumiem;
24.2. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr. 1305/2013,
maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas 2021/2115 73.
panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta 3. un 4.
punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti."
29. Papildināt ar 25.11.6. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"25.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence)
kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;".
30. Izteikt 25.12. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"25.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu
institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24.
aprīļa."
31. Izteikt 28. punktu šādā redakcijā:
"28. Lai saņemtu šo noteikumu 23.1. apakšpunktā minēto atbalstu,
kooperatīvā sabiedrība par laikposmu no iepriekšējā gada 1.
jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no
kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
28.1. iesniegumu (3. pielikums);
28.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
28.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja
ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma
nosacījumi;
28.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā
punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu
datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja
uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts
aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda
faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru
objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga
procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski
samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju
sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem
aizdevumiem);
28.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu
dokumentu (3. pielikuma 3. daļa) - pirkuma vai komersanta līgumu
(būvniecības līgumu) - un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu
kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts
bez rakstveida līguma, - maksājumus apliecinošu dokumentu
kopsavilkumu;
28.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas
un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta
īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu
līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga
samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta
īpašumā;".
32. Izteikt 29. punktu šādā redakcijā:
"29. Lai saņemtu šo noteikumu 23.2. apakšpunktā minēto atbalstu,
kooperatīvā sabiedrība un kooperatīvā sabiedrība, kas darbojas
mežsaimniecības nozarē, par laikposmu no iepriekšējā gada 1.
jūlija līdz kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā
laikā no kārtējā gada 1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
29.1. iesniegumu (4. pielikums);
29.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
29.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir
mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
29.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šā punkta
ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu datumam
faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja ir
piemērota mainīga procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā
laikposmā faktiski samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot
par akciju sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum"
izsniegtiem aizdevumiem);
29.5. kooperatīvās sabiedrības vai mežsaimniecības nozarē
strādājošas kooperatīvās sabiedrības valdes izziņu par īstermiņa
aizdevuma izmantošanas mērķi;
29.6. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis
atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas
kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu
paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites
sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas
numuru."
33. Izteikt 34.1 punktu šādā redakcijā:
"34.1 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu
līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu
2023/2831 piešķir pretendentam, kas atbilst mikrouzņēmuma, mazā
un vidējā uzņēmuma kategorijai saskaņā ar regulas 2022/2472 I
pielikumā noteikto klasifikāciju un kas Līguma par Eiropas
Savienības darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības
produktus pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības
produktos atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās
klasifikācijas (NACE 2. red.) kodiem - grupa 10.7, grupa
10.52 un grupa 11.07 (tikai dabīgi raudzēts kvass ar alkohola
saturu līdz 0,5 tilpumprocentiem), grupa 10.3, ja šie produkti
atbilst Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem
20041091 un 20052010, grupa 10.41, ja šie produkti atbilst
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodam 1518, un grupa
10.51, ja šie produkti atbilst Eiropas Savienības Kombinētās
nomenklatūras kodiem 04031051-04039099, 04052010-04052030, 3501
un 3502. Atbalsta saņēmējs nodrošina Komisijas regulas 2023/2831
1. panta 2. punktā minēto prasību izpildi."
34. Izteikt 34.2 punktu šādā redakcijā:
"34.2 Atbalstu ilgtermiņa aizdevuma vai finanšu
līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas regulu
2023/2831 piešķir pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības
darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus
pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos un
neatbilst regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai
mikrouzņēmuma, mazā vai vidējā uzņēmuma kategorijai atbilstoši
saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.)
kodiem - grupa 10.52 un grupa 10.51, ja šie produkti atbilst
Eiropas Savienības Kombinētās nomenklatūras kodiem
04031051-04039099, 04052010-04052030, 3501 un 3502 un tiek
nodrošināta regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto prasību
izpilde."
35. Izteikt 34.3 punktu šādā redakcijā:
"34.3 Atbalstu īstermiņa aizdevuma kredītprocentu
dzēšanai pretendentam, kura darbības veids atbilst saimnieciskās
darbības statistiskās klasifikācijas (NACE 2. red.)
kodam 10.1 - gaļas un gaļas produktu ražošana, pārstrāde un
konservēšana, kodam 10.5 - piena produktu ražošana un kodam 10.6
- graudu malšanas produktu, cietes un cietes produktu ražošana,
piešķir saskaņā ar Komisijas regulu 2023/2831. Atbalsta saņēmējs
nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto
prasību izpildi."
36. Izteikt 34.4 punktu šādā redakcijā:
"34.4 Atbalstu īstermiņa un ilgtermiņa aizdevuma vai
finanšu līzinga kredītprocentu dzēšanai saskaņā ar Komisijas
regulu Nr. 717/2014 piešķir pretendentam, ja tas nodarbojas ar
zvejniecību un akvakultūru un zvejas un akvakultūras produktu
apstrādi atbilstoši saimnieciskās darbības statistiskās
klasifikācijas (NACE 2. red.) kodu grupai 03, un saskaņā
ar Komisijas regulu 2023/2831, ja tas darbojas atbilstoši
saimnieciskās darbības statistiskās klasifikācijas (NACE
2. red.) kodiem - grupa 10.2. vai 10.41. Atbalsta saņēmējs
nodrošina Komisijas regulas 2023/2831 1. panta 2. punktā minēto
prasību izpildi."
37. Papildināt ar 35.11.6. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"35.11.6. tam ir Latvijas Bankas atļauja (licence)
kolektīvās finansēšanas pakalpojumu sniegšanai;".
38. Izteikt 35.12. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"35.12. akciju sabiedrības "Attīstības finanšu
institūcija Altum" aizdevumiem, kas izsniegti pēc 2015. gada 24.
aprīļa."
39. Izteikt 36.1 punktu šādā redakcijā:
"36.1 Pretendentam, kas nodarbojas ar Līguma par
Eiropas Savienības darbību I pielikumā minēto lauksaimniecības
produktu pārstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam,
kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par vienām un tām
pašām attiecināmajām izmaksām:
36.11. maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz 65
procentus no attiecināmo izmaksu apmēra, bet to var palielināt
atbilstoši regulas 2021/2115 73. panta 4. punkta
nosacījumiem;
36.12. ja atbalsts piešķirts saskaņā ar regulu Nr.
1305/2013, maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz regulas
2021/2115 73. panta 4. punktā un regulas Nr. 1305/2013 17. panta
3. un 4. punktā noteikto maksimālo atbalsta intensitāti."
40. Izteikt 36.2 punktu šādā redakcijā:
"36.2 Pretendentam, kas Līguma par Eiropas Savienības
darbību I pielikumā noteiktos lauksaimniecības produktus
pārstrādā šajā pielikumā neminētos lauksaimniecības produktos,
ilgtermiņa aizdevumam vai finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam
investīciju atbalstam par vienām un tām pašām attiecināmajām
izmaksām maksimālā atbalsta intensitāte nepārsniedz šo noteikumu
36.11. vai 36.12. apakšpunktā minēto
maksimālo atbalsta intensitāti, kā arī atbilstoši Latvijas
Republikas statistiskajiem reģioniem (NUTS 3 saskaņā ar 2021.
gada klasifikāciju) noteikto maksimālo atbalsta
intensitāti:
36.21. Kurzemes, Zemgales, Vidzemes un Latgales
statistiskajā reģionā (izņemot Limbažu, Ogres, Saulkrastu un
Tukuma novada un Pierīgas statistiskā reģiona administratīvās
vienības) regulas 2022/2472 I pielikumā noteiktajai mikrouzņēmuma
un mazā uzņēmuma kategorijai nepārsniedz 60 procentu, vidēja
uzņēmuma kategorijai - 50 procentu un liela uzņēmuma kategorijai
- 40 procentu;
36.22. Rīgas statistiskajā reģionā, Limbažu, Ogres,
Saulkrastu un Tukuma novada administratīvajās vienībās, kā arī
Pierīgas statistiskajā reģionā regulas 2022/2472 I pielikumā
noteiktajai mikrouzņēmuma un mazā uzņēmuma kategorijai
nepārsniedz 50 procentu, vidēja uzņēmuma kategorijai - 40
procentu un liela uzņēmuma kategorijai - 30 procentu."
41. Papildināt ar 36.3 punktu šādā
redakcijā:
"36.3 Pretendentam, kas nodarbojas ar zvejniecību un
akvakultūru vai to produktu apstrādi, ilgtermiņa aizdevumam vai
finanšu līzingam, kā arī jebkuram citam investīciju atbalstam par
vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu
kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta
intensitāti, kura noteikta Eiropas Parlamenta un Padomes 2021.
gada 7. jūlija Regulas (ES) 2021/1139, ar ko izveido Eiropas
Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un groza Regulu (ES)
2017/1004, 41. pantā. Ja pretendentam, kas nodarbojas ar
zvejniecību un akvakultūru vai to produktu apstrādi, atbalstu
piešķir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 15.
maija Regulu (ES) Nr. 508/2014 par Eiropas Jūrlietu un
zivsaimniecības fondu un ar ko atceļ Padomes Regulas (EK) Nr.
2328/2003, (EK) Nr. 861/2006, (EK) Nr. 1198/2006 un (EK) Nr.
791/2007 un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.
1255/2011 (turpmāk - regula Nr. 508/2014), ilgtermiņa aizdevumam
vai finanšu līzingam, kā arī citam investīciju atbalstam par
vienām un tām pašām attiecināmajām izmaksām atbalstu
kredītprocentu dzēšanai piešķir, nepārsniedzot maksimālo atbalsta
intensitāti, kas noteikta regulas Nr. 508/2014 95. pantā un
īstenošanas aktos, kuri pieņemti, pamatojoties uz minētās regulas
95. panta 5. punktu."
42. Izteikt 38. punktu šādā redakcijā:
"38. Lai saņemtu šo noteikumu 33.1. apakšpunktā minēto atbalstu,
pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz
kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada
1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
38.1. iesniegumu (5. pielikums);
38.2. kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju;
38.3. grozītā kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma kopiju, ja
ir mainīti kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma
nosacījumi;
38.4. kredītiestādes vai finanšu līzinga devēja izziņu par šā
punkta ievaddaļā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu
datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja
uz viena kredītlīguma vai finanšu līzinga līguma pamata izsniegts
aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda
faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru
objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga
procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski
samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju
sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem
aizdevumiem);
38.5. kredītlīdzekļu vai finanšu līzinga darījumu apliecinošu
dokumentu (5. pielikuma 3. daļa) - pirkuma vai komersanta līgumu
(būvniecības līgumu) - un ar tiem saistīto maksājumu dokumentu
kopsavilkumu, bet, ja pirkums izdarīts vai pakalpojums sniegts
bez rakstveida līguma, - maksājumus apliecinošu dokumentu
kopsavilkumu;
38.6. pretendenta apliecinājumu par to, ka tehnoloģiskās iekārtas
un aprīkojums iesnieguma iesniegšanas dienā ir pretendenta
īpašums, un tāda ilgtermiņa nomas līguma kopiju vai finanšu
līzinga līguma kopiju, kurā paredzēts, ka pēc finanšu līzinga
samaksas tehnoloģiskās iekārtas un aprīkojums paliek pretendenta
īpašumā;
38.7. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis
atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas
kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu
paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites
sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas
numuru."
43. Izteikt 39. punktu šādā redakcijā:
"39. Lai saņemtu šo noteikumu 33.2. apakšpunktā minēto atbalstu,
pretendents par laikposmu no iepriekšējā gada 1. jūlija līdz
kārtējā gada 30. jūnijam Lauku atbalsta dienestā no kārtējā gada
1. jūlija līdz 31. jūlijam iesniedz:
39.1. iesniegumu (6. pielikums);
39.2. kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju;
39.3. grozītā kredītlīguma vai faktoringa līguma kopiju, ja ir
mainīti kredītlīguma vai faktoringa līguma nosacījumi;
39.4. kredītiestādes vai faktoringa devēja izziņu par šo
noteikumu 18. punktā minētajā laikposmā vai līdz aizdevuma beigu
datumam faktiski samaksātajiem kredītprocentiem euro. Ja
uz viena kredītlīguma vai faktoringa līguma pamata izsniegts
aizdevums par vairākiem objektiem, izziņā atsevišķi norāda
faktiski samaksāto kredītprocentu summu euro par katru
objektu, ja tas tehniski ir iespējams. Ja ir piemērota mainīga
procentu likme, izziņā norāda attiecīgajā laikposmā faktiski
samaksāto vidējo kredītprocentu likmi (izņemot par akciju
sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" izsniegtiem
aizdevumiem);
39.5. veidlapu ar informāciju, kas sniedzama de minimis
atbalsta uzskaitei un piešķiršanai saskaņā ar normatīvajiem
aktiem par de minimis atbalsta uzskaites un piešķiršanas
kārtību un de minimis atbalsta uzskaites veidlapu
paraugiem, vai norāda de minimis atbalsta uzskaites
sistēmā izveidotās un apstiprinātās veidlapas identifikācijas
numuru."
44. Izteikt 40. punktu šādā redakcijā:
"40. Ja šo noteikumu 38. un 39. punktā minētie dokumenti jau
iesniegti Lauku atbalsta dienestā, pretendents tos atkārtoti
neiesniedz, izņemot šo noteikumu 38.1., 38.3., 38.4., 38.7.,
39.1., 39.3., 39.4. un 39.5. apakšpunktā minēto dokumentu."
45. Svītrot IV2 nodaļu.
46. Izteikt 43.4.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"43.4.2. šo noteikumu 7. pielikuma 1. punktā minētajam pētījumam,
arī datortehnikas un programmatūras iegādei un darba samaksai,
tostarp nodokļu samaksai, - līdz 90 procentiem no tāmē paredzētās
kopējās summas."
47. Izteikt 44. punktu šādā redakcijā:
"44. Šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu piešķir
atbilstoši regulas 2022/2472 38. panta nosacījumiem, un tas ir
paredzēts:
44.1. lai turpinātu šo noteikumu 7. pielikuma 1., 2., 3., 4.,
5., 6., 7., 8., 9., 10., 11., 12., 13., 14., 15., 16., 17., 18.,
19., 20., 21., 22., 23., 24., 25., 26., 27., 28., 29., 30. un 31.
punktā minētos pārejošos pētījumus;
44.2. lai uzsāktu šo noteikumu 7. pielikuma 32., 33., 34., 35.,
36., 37., 38., 39., 40., 41., 42. un 43. punktā minētos
pētījumus."
48. Papildināt ar 45.14. apakšpunktu šādā
redakcijā:
"45.14. zinātniskās institūcijas stratēģijā ir
noteicis specializāciju "lauksaimniecība", "mežsaimniecība" vai
"veterinārā medicīna"."
49. Izteikt 49. punktu šādā redakcijā:
"49. Lai saņemtu šo noteikumu 43. punktā minēto atbalstu,
pretendents līdz kārtējā gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā
iesniedz iesniegumu (8. vai 9. pielikums) un šo noteikumu 8.
pielikumam pievieno izdevumu tāmi."
50. Izteikt 50. punktu šādā redakcijā:
"50. Atbalsta pretendents pirms plānoto jaunu darbību uzsākšanas
paziņo Lauku atbalsta dienestam par izmaiņām šo noteikumu 43.4.
apakšpunktā minētajā atbalsta izdevumu tāmē."
51. Izteikt 50.1 punktu šādā redakcijā:
"50.1 Ja kādā no tāmes izmaksu pozīcijām (izņemot
attiecībā uz šo noteikumu 43.4. apakšpunktā minēto atbalstu)
grozījumu apmērs pārsniedz 10 procentu no kopējās tāmes summas un
tiek paredzētas jaunas darbības, pirms izmaiņu veikšanas tāmē un
jaunu darbību uzsākšanas nepieciešams saņemt Zemkopības
ministrijas Zinātniskās padomes sekretariāta saskaņojumu."
52. Izteikt 52.2. apakšpunktu šādā redakcijā:
"52.2. pienākumu šo noteikumu 7. pielikumā minēto pētījumu
izpildītājam pēc pētījuma zinātniskā pārskata apstiprināšanas
Zemkopības ministrijā:
52.2.1. kārtējā gadā īstenotā pētījuma zinātnisko pārskatu līdz
kārtējā gada 5. decembrim ievietot Latvijas Biozinātņu un
tehnoloģiju universitātes pētījumu datubāzē un Valsts kancelejas
Pētījumu un publikāciju datubāzē;
52.2.2. rezultātus pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada
īstenoti vismaz divus gadus, līdz otrā gada 5. decembrim
publiskot atbilstošās nozares zinātniskā konferencē un zinātniski
praktiskā žurnālā;
52.2.3. par pētījumiem, kas laikposmā pēc 2023. gada īstenoti
vismaz trīs gadus, līdz trešā gada 5. decembrim iesniegt
publicēšanai vismaz vienu oriģinālu zinātnisku rakstu tādā
žurnālā vai rakstu krājumā, kuru citēšanas indekss sasniedz
vismaz 50 procentu no Web of Science Core Collection vai
SCOPUS datubāzēs izmantotās klasifikācijas nozarē vidējā
citēšanas indeksa."
53. Izteikt 52.9 punktu šādā redakcijā:
"52.9 Lai saņemtu atbalstu, pretendents līdz kārtējā
gada 20. aprīlim Lauku atbalsta dienestā iesniedz:
52.91. iesniegumu (11. pielikums);
52.92. selekcijas programmu jaunu šķirņu izveidei un
integrēto un bioloģisko lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu,
augļu koku un ogulāju audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai, tajā
ietverot šo noteikumu 12. pielikumā minētos izcenojumus."
54. Papildināt ar 55. punktu šādā redakcijā:
"55. Atbalstu kredītprocentu daļējai dzēšanai par tiem akciju
sabiedrības "Attīstības finanšu institūcija Altum" aizdevumiem,
kuri izsniegti pēc 2015. gada 24. aprīļa par laikposmu no 2022.
gada 1. septembra līdz 2023. gada 30. jūnijam un par kuriem
atbalsts kredītprocentu daļējai dzēšanai netika izmaksāts 2023.
gadā, pretendenti var saņemt atbilstoši šiem noteikumiem,
iesniedzot iesniegumus (1., 2., 3., 4., 5. vai 6. pielikums), kā
arī šo noteikumu 18., 19., 28., 29., 38. un 39. punktā minētos
dokumentus. Ja šie dokumenti, izņemot iesniegumus, Lauku atbalsta
dienestā jau iesniegti 2023. gadā, tie nav jāiesniedz, atkārtoti
piesakoties uz atbalstu 2024. gadā."
55. Papildināt ar 56. punktu šādā redakcijā:
"56. Maksimālo atbalsta summu, kas minēta šo noteikumu 16.
punktā, vienam pretendentam var palielināt par 20 000 euro
tikai par tiem akciju sabiedrības "Attīstības finanšu
institūcija Altum" aizdevumiem, kuri izsniegti pēc 2015. gada 24.
aprīļa par laikposmu no 2022. gada 1. septembra līdz 2023. gada
30. jūnijam un par kuriem atbalsts kredītprocentu daļējai
dzēšanai netika izmaksāts 2023. gadā. Lauku atbalsta dienests
šajā punktā minēto atbalstu administrē atbilstoši šo noteikumu
nosacījumiem, izmaksājot atbalstu 2024. gadā."
56. Svītrot 6.1 pielikumu.
57. Izteikt 7. pielikumu jaunā redakcijā
(1. pielikums).
58. Izteikt 9. pielikumu jaunā redakcijā
(2. pielikums).
59. Izteikt 12. pielikumu jaunā redakcijā
(3. pielikums).
Ministru prezidente E. Siliņa
Zemkopības ministra pienākumu izpildītājs
‒
labklājības ministrs U. Augulis
1. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229
"7. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Lauksaimniecībā izmantojamie
zinātnes pētījumi
Nr.
p. k. |
Nosaukums |
Darba uzdevumi |
Finansējums
(euro)* |
Izpildītājs |
Zemkopības
ministrijas atbildīgais departaments |
| 1. |
Lauksaimniecības attīstības
prognozēšana un politikas scenāriju izstrāde līdz
2050. gadam |
1.1. modelī aktualizēt visus lauksaimniecību raksturojošos
rādītājus;
1.2. pārskatīt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju
novērtējumu bloku atbilstoši kārtējām metodoloģijas
izmaiņām;
1.3. aktualizēt sociālekonomiskās ietekmes un
investīciju nepieciešamības novērtējuma prognozes
atbilstoši jaunākajiem datiem, informācijai un pieņēmumiem
2024. gadā;
1.4. aktualizēt kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas
prognozēšanas bloku;
1.5. aktualizēt valsts atbalsta maksājumu un ar to
saistīto regresiju vienādojumu sistēmu modelī;
1.6. pilnveidot SEG emisiju aprēķinus atbilstoši
iepriekšējā gadā izstrādātajai rokasgrāmatai;
1.7. papildināt modeli ar pesticīdu izmantošanas
bloku
|
80 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 2. |
Virszemes ūdeņu un gruntsūdeņu
kvalitātes pārraudzība īpaši jutīgajās teritorijās un
lauksaimniecības zemēs lauksaimniecības noteču monitoringa
programmā |
2.1. iegūt korektu informāciju par lauksaimniecības
izkliedētā (difūzā) un punktveida avota nozīmi virszemes un
pazemes ūdeņu piesārņošanā:
2.1.1. veikt monitoringu ar mērbūvēm un iekārtām
aprīkotās monitoringa stacijās četrās vietās drenu lauka
izpētes līmenī un četrās vietās mazā sateces baseina
izpētes līmenī, izslēdzot citu piesārņojuma avotu ietekmi
uz monitoringa mērījumiem. Papildus ņemt ūdens paraugus
divos izkliedētā piesārņojuma posteņos. Paraugu ņemšanas
biežums - ne retāk kā reizi mēnesī;
2.1.2. veikt monitoringu, nosakot lauksaimniecības
piesārņojuma ietekmi uz pazemes ūdeņiem, īpaši uz seklo
pazemes ūdeņu - gruntsūdeņu - sastāvu 11 urbumos trijās
monitoringa stacijās un 10 urbumos īpaši izveidotajās
trijās pazemes ūdeņu izpētes vietās. Paraugu ņemšanas
izpildes biežums - ne retāk kā reizi ceturksnī;
2.1.3. trijās teritorijās veikt novērojumus par augu
barības elementu (N un P savienojumu) izskalošanos no
lauksaimniecības punktveida piesārņojuma avotiem
(lopkopības saimniecību apsaimniekotās lauksaimniecības
zemēs) - ne retāk kā reizi mēnesī;
2.2. uzkrāt un apkopot ūdens kvalitātes datus
piesārņojuma modelēšanai Bērzes upes sateces baseinā un tā
15 daļbaseinos, kas atrodas īpaši jutīgas teritorijas
platībā. Paraugu ņemšanas biežums - ne retāk kā reizi
mēnesī. Veikt piesārņojuma modelēšanu ar starptautiskajā
praksē lietotajiem FyrisNP (Zviedrija), HYPE
(Zviedrija) vai SWAT (ASV) ūdens kvalitātes
modeļiem;
2.3. uzkrāt un apkopot datus par izkliedētā piesārņojuma
emisijas (N un P noplūdes) koeficientiem dažādiem
zemes lietošanas veidiem un augu sekām. Noteikt atsevišķu
ekstremālu hidroloģisku procesu (pavasara palu, epizodisku
plūdu, augsnes ūdens erozijas, ziemas perioda noplūžu)
ietekmi uz kopējo gada N un P noplūdes raksturu un apjomu.
Pētīt piesārņotāju - augu barības elementu (N un P
savienojumu) - transformācijas procesus hidrogrāfiskajā
sistēmā, lai novērtētu aiztures (pašattīrīšanās) procesus,
kas nepieciešami piesārņojuma slodzes aprēķiniem;
2.4. veikt novērojumus par augu barības elementu (N un P
savienojumu) koncentrāciju astoņās vietās īpaši jutīgas
teritorijas upju baseinos, ņemot ūdens paraugus ne retāk kā
reizi mēnesī;
2.5. veikt novērojumus par augu barības elementu
koncentrācijas izmaiņām divās virszemes plūsmas un vienā
pazemes plūsmas mākslīgajā mitrzemē;
2.6. uzturēt esošās un atbilstoši iespējām pilnveidot
monitoringa staciju būves un tehnisko aprīkojumu atbilstoši
starptautiskās prakses un HELCOM rekomendācijām;
2.7. pēc Zemkopības ministrijas pieprasījuma sagatavot
informāciju ziņojumam Eiropas Komisijai par ūdens un
augsnes aizsardzību no lauksaimnieciskas darbības izraisīta
piesārņojuma ar nitrātiem
|
61 300 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 3. |
Aramzemes un ilggadīgo zālāju
apsaimniekošanas radītās siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisijas
un oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes uzskaites
sistēmas pilnveidošana un atbilstošu metodisko risinājumu
izstrādāšana |
3.1. raksturot pasējas auga izmantošanas ietekmi uz SEG
emisijām (Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte
(LBTU)):
3.1.1. turpināt CO2, CH4 un
N2O emisiju vērtēšanu lauksaimniecībā
izmantotajās zemēs, izmantojot sarkano āboliņu kā pasējas
augu (vismaz trīs kultūraugi ar pasējas auga izmantošanu un
bez tā);
3.1.2. turpināt raksturot pasējas auga izmantošanas un
izvēlēto kultūraugu ietekmi uz SEG emisijām izpētes
teritorijā, ko apsaimnieko LBTU APP "Agroresursu un
ekonomikas institūts" (AREI) Stendes pētniecības
centrs, tostarp novērtēt augsnes īpašību, augsnes mitruma,
gaisa temperatūras, nokrišņu, mēslojuma izkliedēšanas un
saimniekošanas veida ietekmi uz SEG emisijām;
3.1.3. sagatavot ziņojumu un zinātnisku publikāciju par
pētījuma rezultātiem;
3.2. izvērtēt Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumus
oglekļsaistīgas lauksaimniecības iniciatīvas ieviešanai
(LVMI "Silava"):
3.2.1. izvērtēt Eiropas Savienības (ES) regulējuma
priekšlikumus saistībā ar zemes izmantošanas, zemes
izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora SEG
inventarizācijas un prognožu ziņojumiem, to darbību datiem
un nepieciešamajiem uzlabojumiem, ziņojot par klimata
pārmaiņu mazināšanas pasākumu ietekmi;
3.2.2. novērtēt Latvijas ZIZIMM sektora klimata pārmaiņu
mazināšanas darbību atbilstību kritērijiem, kurus ES
noteikusi oglekļsaistīgas lauksaimniecības pasākumiem, un
sagatavot priekšlikumus pasākumu atbilstības
nodrošināšanai;
3.3. raksturot augsnes heterotrofās elpošanas ietekmi uz
CO2 apriti, SEG emisijām no augsnes un oglekļa
ienesi ar augu atliekām aluviālās (palieņu) augsnēs
ilggadīgajos zālājos un aramzemēs (LVMI "Silava"
un AREI):
3.3.1. turpināt iegūt empīriskos datus (par SEG emisiju
un augsnes heterotrofo elpošanu) trijās sējplatībās;
3.3.2. sagatavot zinātnisku publikāciju par pētījuma
rezultātiem ilggadīgajos zālājos, tostarp par
CO2 emisijas faktoriem aluviālām augsnēm;
3.3.3. sagatavot ziņojumu par pētījuma rezultātiem;
3.4. turpināt iegūt empīriskos datus par iepriekš
aprobēto audzēšanas tehnoloģiju ietekmi uz CO2,
CH4 un N2O emisijām no augsnes, augu
sekā lietojot trīs atšķirīgus augsnes apstrādes paņēmienus
un nodrošinot datu kopu vismaz par divām sezonām (LVMI
"Silava" un AREI)
|
70 261 |
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava" |
Lauksaimniecības
departaments |
| 4. |
Meliorācijas ietekmes
novērtēšana klimata pārmaiņu (plūdu riska) mazināšanā |
4.1. SEG emisiju mērījumi un cēloņsakarību izpēte
nosusinātās lauksaimniecības zemēs (LBTU):
4.1.1. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),
ogļskābās gāzes (CO2), metāna (CH4)
un amonjaka (NH3) emisijas mērījumus
lauksaimniecībā izmantotās minerālaugsnēs;
4.1.2. noteikt un analizēt dislāpekļa oksīda
(N2O), ogļskābās gāzes (CO2), metāna
(CH4) un amonjaka (NH3) emisijas
cēloņsakarības pētāmajās teritorijās;
4.2. meliorācijas kadastra informācijas sistēmas
pilnveidošana un funkcionalitātes paplašināšana Latvijas
teritorijā (LBTU un LVMI "Silava"):
4.2.1. uzlabot iepriekš izstrādātos algoritmus
meliorācijas grāvju automātiskai identificēšanai un
tehniskā stāvokļa novērtēšanai un veikt automātisku
meliorācijas grāvju klasifikāciju Latvijas teritorijai
(LVMI "Silava");
4.2.2. veikt topoloģisko savienošanu drenu kolektoru ar
diametru 10-20 cm līnijveida objektiem, izmantojot
meliorācijas kadastra informācijas sistēmā esošos
līnijveida objektus un 2021., 2022. un 2023. gadā
aprobēto topoloģiskās savienošanas metodiku valsts nozīmes
ūdensnoteku, grāvju tīkla un drenu kolektoru ar diametru,
lielāku par 20 cm, līnijveida objektiem (LBTU)
|
51 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 5. |
Pākšaugu aktuālo kaitēkļu
efektīvāko ierobežošanas paņēmienu izvērtēšana un noteikšana
un lauksaimniecībai nozīmīgāko apputeksnētāju dzīvotspēju
ietekmējošo faktoru identificēšana |
5.1. pupu sēklgrauža kaitīguma ekonomiskā sliekšņa
noteikšanas un monitoringa metodes pētījums Zemgales un
Latgales reģionā (kopā 7-8 lauka pupas sējumos);
5.2. dabiskajos zālājos sastopamo bišu sugu sastāva
pētniecība dažādos Latvijas reģionos;
5.3. bišu sugu sabiedrību un daudzveidības sezonālais
monitorings laukaugu platībās;
5.4. informācijas tehnoloģiju izmantošana medusbišu
saimju pētījumos;
5.5. medusbišu ziedputekšņu paraugu ievākšana un
botāniskā sastāva noteikšana
|
80 998 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 6. |
Lēmuma atbalsta sistēmas
izmantošana un pilnveide kaitīgo organismu ierobežošanai
integrētajā augļkopībā |
6.1. nodrošināt un uzturēt ābeļu kraupja, ābolu tinēja,
augļkoku vēža un ābolu zāģlapsenes attīstības prognozi,
izmantojot lēmuma atbalsta sistēmu, kā arī nodrošināt
tīmekļvietnē brīvi pieejamu informāciju par kaitīgo
organismu kritiskajiem riska periodiem;
6.2. veikt ābeļu kraupja, augļu koku vēža, ābolu tinēja
un ābolu zāģlapsenes attīstības un izplatības novērojumus
saimniecībās, kurās uzstādītas meteoroloģiskās stacijas, un
noteikt augu aizsardzības stratēģijas efektivitāti;
6.3. turpināt izstrādāt un pārbaudīt lauka izmēģinājumā
dažādas augu aizsardzības stratēģijas atbilstoši lēmuma
atbalsta sistēmas prognozēm, iekļaujot preparātus, kas
atļauti bioloģiskajā audzēšanā;
6.4. laputu prognožu modeļa aprobācija Latvijas
apstākļos precīza smidzinājuma laika noteikšanai;
6.5. veikt izmēģinājumu ābeļu stādījumā zaru slimību
ierobežošanai
|
30 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 7. |
Latvijā in situ
audzēto pārtikā un lauksaimniecībā izmantojamo augu un to
savvaļas radinieku ģenētisko resursu potenciāla apzināšana,
ievākšana un izpēte |
7.1. apkopot pieejamo informāciju par prioritāro savvaļas
sugu izplatību un atradnēm;
7.2. analizēt apkopoto informāciju, lai saprastu, par
kurām sugām vai reģioniem trūkst informācijas (angļu v. -
gap analysis);
7.3. no pieejamās informācijas identificēt platības ar
lielāku sugu daudzveidību un sastopamību
|
10 000 |
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava" |
Lauksaimniecības
departaments |
| 8. |
Nacionālajā gēnu bankā uzkrātā
Latvijas vietējo apdraudēto dzīvnieku šķirņu bioloģiskā
materiāla gēnu bankas papildināšana un izpēte |
8.1. ievākt bioloģisko materiālu no Latvijas brūnās (vecā
tipa) govs šķirnes un Latvijas zilās govs šķirnes
dzīvniekiem un turpināt slaucamo govju un vaislas buļļu
genoma analīzi pieaugušajiem un 2022. un 2023. gadā
dzimušajiem dzīvniekiem;
8.2. apgūt Latvijas baltās cūkas šķirnes kuiļu
bioloģiskā materiāla (spermas) dziļo sasaldēšanu. Ievākt
Latvijas baltās cūkas šķirnes dzīvnieku sarus un veikt
ģenētiskās analīzes, lai noteiktu cūku genotipus gaļas
kvalitāti un iedzimto slimību ietekmējošiem gēniem;
8.3. apkopot iegūto informāciju datubāzē, analizēt
iegūtos rezultātus un sagatavot ieteikumus vietējo
apdraudēto šķirņu liellopu un cūku pāru atlasei, lai
populācijās palielinātu ģenētisko daudzveidību, samazinātu
inbrīdingu un atbilstoši iespējām izvairītos no nevēlamu
gēnu izplatības populācijās;
8.4. sadarbībā ar šķirnes lauksaimniecības dzīvnieku
audzētāju biedrībām iegūt bioloģisko materiālu no vietējo
apdraudēto sugu un šķirņu 2023. un 2024. gadā dzimušajiem
lauksaimniecības dzīvniekiem
|
25 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 9. |
Latvijas izcelsmes medus
autentiskuma, kvalitātes un nekaitīguma novērtējums |
9.1. noteikt medus autentiskumu, veicot medus sastāvā esošo
gaistošo savienojumu analīzi ar gāzu hromatogrāfijas -
izotopu attiecības masspektrometrijas - metodi.
Sagatavot pētījuma rezultātā izveidoto datubāzi, izmantojot
testēšanas algoritmu vismaz 20 ārzemju izcelsmes medus
paraugu atšķiršanai no Latvijas medus paraugiem;
9.2. noteikt medus kvalitātes parametrus (HMF,
cukuru saturu, elektrovadītspēju, ūdens saturu u. c.)
Latvijas izcelsmes paraugos;
9.3. veikt pesticīdu atlieku izplatības monitoringu ar
masspektrometrijas metodēm (AEŠH-MS/MS un GH-MS/MS katram
paraugam) vismaz 30 paraugos. 15 paraugos noteikt
glifosāta saturu ar AEŠH-MS/MS metodi un svina saturu ar
ICP-MS metodi
|
30 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 10. |
Augu aizsardzības jomā
identificēto prioritāro virzienu padziļināta izpēte, veicinot
labāku izpratni par drošu un atbildīgu augu aizsardzības
līdzekļu lietošanu |
10.1. ievākt augu produktu un augsnes paraugus un noteikt
tajos esošo augu aizsardzības līdzekļu (turpmāk - AAL)
atliekvielu sastāvu un daudzumu, analizēt iegūtos
rezultātus saistībā ar smidzinājumiem paraugu ievākšanas
vietās;
10.2. noteikt AAL atliekvielas avota ūdeņos, kuros
varētu būt potenciāls piesārņojums no lauksaimniecības
ražošanas;
10.3. ievākt (augsnes, ziedaugu) paraugus buferjoslās un
noteikt AAL atliekvielas;
10.4. noteikt AAL atliekvielas ziedputekšņos un analizēt
tās saistībā ar botānisko sastāvu
|
60 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 11. |
Kāpostu cekulkodes Plutella
xylostella un citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu
fenoloģijas pētījumi |
11.1. veikt kāpostu cekulkodes imago monitoringu;
11.2. veikt kāpostu cekulkodes olu uzskaiti uz
augiem;
11.3. veikt kāpuru un to bojājumu novērtējumu krustziežu
dārzeņu stādījumos;
11.4. veikt citu krustziežu dārzeņu kaitēkļu
monitoringu
|
33 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 12. |
Latvijā plašāk audzēto lauka
dārzeņu mēslošanas optimizācija ilgtspējīgu tehnoloģiju
nodrošināšanai |
12.1. noskaidrot esošo augu barības elementu nodrošinājumu
(NPK) vismaz 10 modeļsaimniecībās Latvijā plašāk
audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem, burkāniem,
sīpoliem, bietēm), veicot augsnes analīzes un rēķinot NPK
bilances vismaz četru gadu periodā (2021.-2024.), šajās
saimniecībās pārbaudīt izstrādāto mēslošanas normatīvu
efektivitāti (2022.-2025.);
12.2. analizēt iegūtos NPK uzskaites datus kontekstā ar
augu maiņu, mēslojuma lietojumu, saimniekošanas sistēmu un
dārzeņu ražību, lai to izmantotu mēslošanas normatīvu
izstrādei (2021.-2025.);
12.3. izvērtēt augsnes bioloģisko aktivitāti dažādās
saimniecībās ar dažādu barības vielu nodrošinājuma
pārvaldību, kā arī lauka izmēģinājumos ar dažādu augu
maiņas un zaļmēslojuma starpkultūru izmantošanu
(2021.-2025.);
12.4. noskaidrot augu barības elementu (NPK) iznesi ar
ražu Latvijā plašāk audzētajiem dārzeņiem (galviņkāpostiem,
burkāniem, sīpoliem, bietēm) (2021.-2022.);
12.5. ierīkot lauka izmēģinājumus DI, kuros tiks
pārbaudīta dažādu zaļmēslojumu un starpkultūru augu ietekme
uz NPK bilanci augsnē, dārzeņu ražību un ekonomisko
efektivitāti (2021.-2024.);
12.6. izstrādāt optimālas mēslošanas normas plašāk
audzētajiem dārzeņiem atbilstoši plānotajai ražai un
augsnes nodrošinājumam ar fosforu un kāliju (2025.);
12.7. sagatavot zinātniskas un populāras publikācijas
zināšanu pārnesei (2023.-2025.)
|
50 000 |
Dārzkopības
institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
| 13. |
Ilgtspējīga augu aizsardzības
sistēma - pašreizējās situācijas analīze, izaicinājumi
un nākotnes risinājumi |
13.1. apkopot pieejamo informāciju par ierasto praksi AAL
lietojumā dažādos reģionos, dažādu lielumu saimniecībās,
dažādiem kultūraugiem, lai noskaidrotu bāzes līniju AAL
lietojumā pa kultūraugu grupām, un izstrādāt rekomendācijas
turpmākam AAL lietojuma samazinājumam;
13.2. veikt efektivitātes izmēģinājumus kviešu sējumos,
lai salīdzinātu dažādas AAL lietojuma smidzinājuma shēmas
un dažādas devas augu augšanas regulatoriem, fungicīdiem un
herbicīdiem;
13.3. veikt slimību uzskaiti plašāk audzētajām ziemas
kviešu šķirnēm
|
123 343 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 14. |
ES regulējuma par ilgtspējīgu
ieguldījumu veicināšanu ietekmes izvērtējums uz
lauksaimniecības nozari |
14.1. veikt ES regulējuma par ilgtspējīgu ieguldījumu
veicināšanu ietekmes uz lauksaimniecības produktu ražošanu,
pārstrādi un primārām piegādes ķēdēm kvalitatīvu
novērtējumu taksonomijas regulējuma (Regulas 2020/852 un uz
tās pamata EK pieņemto deleģēto aktu) kontekstā;
14.2. veikt finanšu tirgus iespējamās ietekmes uz
lauksaimniecības produktu ražošanu, pārstrādi un primārām
piegādes ķēdēm kvalitatīvu novērtējumu taksonomijas
regulējuma kontekstā;
14.3. izstrādāt rekomendācijas Latvijas lauksaimniecības
nozarē taksonomijas regulējuma kontekstā
|
26 000 |
Agroresursu un
ekonomikas institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
| 15. |
Augsnes kaļķošanas un minerālā
mēslojuma devu ietekme uz ūdeņu kvalitāti, augsnes
agroķīmiskajiem rādītājiem un kultūraugu ražu |
15.1. uzturēt izmēģinājuma lauciņos noteiktu augu seku, kad
visos izmēģinājuma lauciņos vienā sezonā tiek sēts viens
kultūraugs (2021./2022. g. - ziemas rapsis,
2022./2023. g. - ziemas kvieši, 2023. g. -
starpkultūra, 2024. g. - pupas, 2025. g. -
vasaras mieži, 2026. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs,
1. izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu,
2027. g. - daudzgadīgo zālaugu mistrs, 2.
izmēģinājuma gads, ietverot 50 % tauriņziežu);
15.2. ar augsnes kaļķošanu radīt izmēģinājuma lauciņos
dažādus augsnes reakcijas (pH) apstākļus, ietverot arī
nekaļķotus lauciņus, bet lauciņus, kuros augsnes reakcija
ir tuva optimālai (2,50 t/ha-1), atkārtoti
kaļķojot ar pusi no nepieciešamās kaļķošanas devas (2,60
t/ha-1), visu nepieciešamo kaļķošanas devu (5,60
t/ha-1) un uzturošo kaļķošanas devu.
2021. gadā izmēģinājuma lauciņi kaļķoti atbilstoši
augsnes agroķīmisko rādītāju novērtēšanas rezultātiem.
16 izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras dažādas
kaļķošanas devas četros atkārtojumos;
15.3. izmēģinājuma lauciņos lietot četras dažādas
minerālā mēslojuma izkliedes devas, ietverot arī nemēslotus
lauciņus, bet pārējos lauciņos dodot pusi no ražas iznesi
nodrošinošas devas (piemēram,
NPK = 45:30:45 kg/ha-1), ražas iznesi
nodrošinošas devas (piemēram,
|NPK = 90:60:90 kg/ha-1) un pārpalikumu
nodrošinošas devas (piemēram, NPK = 135:90:135
kg/ha-1). Minerālā mēslojuma izkliedes laiks un
devas tiks pielāgotas attiecīgā kultūrauga prasībām. 16
izmēģinājuma lauciņos tiek uzturētas četras minerālā
mēslojuma izkliedes devas četros atkārtojumos;
15.4. veikt hidroloģiskos mērījumus un ievākt ūdens
paraugus izmēģinājuma lauciņos ierīkotajās drenu sistēmās,
noteikt ūdens ķīmiskā sastāva pārmaiņas, tostarp pH, kopējā
slāpekļa, amonija-slāpekļa, nitrātu-slāpekļa, kopējā
fosfora un ortofosfātu-fosfora koncentrāciju
(mg/l-1) un noplūdes (kg/ha-1)
atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un minerālā mēslojuma
devām;
15.5. novērtēt augsnes agroķīmisko rādītāju izmaiņas
izmēģinājuma lauciņos atkarībā no izmantotajām kaļķošanas
un minerālā mēslojuma devām (piemēram, pH, organisko vielu
saturu, NH4-N, NO3-N,
P2O5, K2O, Ca, Mg);
15.6. noteikt izvēlēto kultūraugu ražas apjomu un
kvalitatīvo sastāvu atkarībā no izmantotajām kaļķošanas un
minerālā mēslojuma devām (piemēram, sausna, kopproteīns,
slāpeklis, fosfors, kālijs, kalcijs, magnijs);
15.7. apkopot pētījumā iegūtos rezultātus par dažādu
augsnes kaļķošanas un minerālā mēslojuma izkliedes devu
ietekmi uz ūdens, augsnes un kultūraugu ražas
kvalitatīvajiem rādītājiem, novērtēt augsnes kaļķošanas kā
ūdens kvalitāti uzlabojoša pasākuma efektivitāti Latvijai
raksturīgajos agroklimatiskajos apstākļos
|
13 200 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 16. |
Lauksaimniecības dzīvnieku
radīto siltumnīcefektu gāzu (SEG) un amonjaka emisiju
novērtēšana un uzskaite konvencionālās un bioloģiskās
saimniekošanas apstākļos |
16.1. atlasīt saimniecības datu ievākšanai saskaņā ar
pētījuma metodiku:
16.1.1. kazu saimniecības;
16.1.2. putnu saimniecības;
16.1.3. zirgu saimniecības;
16.2. apmeklēt saimniecības, iepazīstināt tās ar
pētījuma metodiku, ievākt sākotnējos datus un paraugus un
veikt dzīvmasas mērījumus saskaņā ar pētījuma metodiku;
16.3. turpināt datu ievākšanu no iepriekšējos gados
atlasītajām saimniecībām;
16.4. ievāktos paraugus testēt laboratorijā saskaņā ar
pētījuma metodiku;
16.5. apkopot iegūtos datus un sniegt tos SEG un
amonjaka emisijas aprēķiniem
|
40 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 17. |
Dabisko un antropogēno faktoru
ietekmes uz slāpekļa un fosfora savienojumu zudumiem no
lauksaimniecības zemēm novērtējums |
17.1. novērtēt slāpekļa un fosfora savienojumu zudumu
eksperimentālo lauciņu, drenu lauku, mazo sateces baseinu,
mazo un vidējo upju izpētes līmeņos atkarībā no
meteoroloģiskajiem un hidroloģiskajiem apstākļiem, zemes
lietojuma veidu īpatsvara, nozīmīgākajiem kultūraugiem,
mēslojuma līdzekļu izkliedes, meliorācijas sistēmu
klātbūtnes, mājdzīvnieku novietnēm. Noteikt slāpekļa un
fosfora savienojumu koncentrāciju un noplūžu ilgtermiņa
mainības tendences, izmantojot Mann-Kendall testu;
17.2. novērtēt pasākumu ieviešanas ietekmi uz ūdeņu
kvalitātes rādītājiem, tostarp slāpekli saturoša minerālā
mēslojuma devu izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora
savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes līmenī,
slāpekli, fosforu un kāliju saturoša minerālā mēslojuma
devu izmantošanas un kaļķošanas ietekmi uz slāpekļa un
fosfora savienojumu zudumiem eksperimentālo lauciņu izpētes
līmenī, organiskā mēslojuma izkliedes un mājdzīvnieku
novietņu ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu
zudumiem;
17.3. izmantot HYPE modeli pasākumu ieviešanas
ietekmes uz ūdeņu kvalitātes rādītājiem modelēšanai,
novērtējot arī gar valsts nozīmes ūdensnotekām un grāvjiem
ieviestu dažādu platumu buferjoslu ietekmi uz slāpekļa un
fosfora savienojumu zudumu samazināšanu, samazinātu
minerālo un organisko mēslošanas līdzekļu izkliedes devu
izmantošanas ietekmi uz slāpekļa un fosfora savienojumu
zudumu samazināšanu;
17.4. sagatavot secinājumus par nozīmīgākajiem slāpekļa
un fosfora savienojumu zudumu ietekmējošiem dabiskajiem un
antropogēnajiem faktoriem. Izstrādāt ieteikumus par
pasākumiem, kas ieviešami, lai samazinātu slāpekļa un
fosfora savienojumu zudumus no lauksaimniecības zemēm un
mājdzīvnieku novietnēm
|
55 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 18. |
Latvijas lauksaimniecības
siltumnīcefekta gāzu robežsamazinājuma izmaksu līkņu
(MACC) aktualizēšana lauksaimniecības virzībai uz
dekarbonizāciju |
18.1. attīstīt MACC metodiku un iekļaut
ekosistēmu pakalpojumu vērtību SEG, amonjaka emisijas
samazināšanas un CO2 piesaistes palielināšanas
pasākumu izvērtēšanā;
18.2. izstrādāt papildu variācijas līdz šim
izstrādāto MACC līkņu SEG un amonjaka emisijas
samazinošu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtēšanai,
atspoguļojot dažādus pasākumu ieviešanas tempus;
18.3. sagatavot žurnāla (Q1-Q2) rakstu par
MACC pieejas izmantošanu Latvijas lauksaimniecības
virzībai uz dekarbonizāciju
|
24 452 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 19. |
Alternatīvās kaitīgo organismu
ierobežošanas iespējas auzu un rudzu sējumos |
19.1. veikt lauka izmēģinājumus auzu un rudzu sējumos,
pamatojoties uz noteikto sēņu daudzveidību, lai noskaidrotu
efektīvākos kaitīgo organismu alternatīvos ierobežošanas
līdzekļus;
19.2. veikt laboratorijas izmēģinājumus (rudziem un
auzām) hiperspektrālās kameras metodikas aprobācijai
mikotoksīnus izdalošo patogēno sēņu agrīnajai
noteikšanai;
19.3. pamatojoties uz izmēģinājumos iegūtajiem
rezultātiem un literatūras izpēti, sagatavot alternatīvo
ierobežošanas metožu ekonomisko un saimniecisko
pamatojumu;
19.4. veikt patogēno sēņu daudzveidības izpēti auzu un
rudzu sējumos, īpašu uzmanību pievēršot bioloģiskajām
audzēšanas sistēmām un mikotoksīnus veidojošām sēņu
sugām
|
75 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 20. |
Herbicīda aizvietošanas iespējas
cīņā ar nezālēm dažādās kultūraugu grupās |
20.1. veikt ietekmes uz vidi novērtējumu un ekonomisko
izvērtējumu, samazinot herbicīdu lietojuma reižu skaitu un
mehāniski ierobežojot nezāles ar dažādu augsnes apstrādes
veidu (aršanas, minimālas apstrādes, bezaršanas)
kombinēšanu;
20.2. veikt dislāpekļa oksīda (N2O),
ogļskābās gāzes (CO2) un metāna (CH4)
emisijas mērījumus 2023. gadā iekārtotajos
izmēģinājuma variantos;
20.3. veikt ilggadīgo analīzi par nezāļu sēklu bankas
izmaiņām, lietojot tikai mehānisko nezāļu ierobežošanu;
20.4. aprobēt nezāļu seguma noteikšanu (datu ieguve un
analīze), izmantojot dronu ar multispektrālo kameru
|
80 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 21. |
Increase - Intelektuālas pārtikas pākšaugu ģenētisko
resursu kolekcijas Eiropas lauksaimniecības pārtikas
sistēmām
(INCREASE - Intelligent Collections of Food Legumes
Genetic Resources for European Agrofood Systems
https://www.pulsesincrease.eu/)
|
21.1. no atlasītajiem dārza pupiņu (Phaseolus
vulgaris) kloniem iegūt vienas sēklas līnijas (angļu v.
- Single-Seed Descent (SSD)), lai tās varētu
nodot projekta partneriem ģenētiskajām analīzēm;
21.2. veikt SSD fenotipisko izvērtējumu;
21.3. nosūtīt SSD paraugus partneriem ģenētiskajai
izvērtēšanai;
21.4. papildināt atlasīto klonu kolekciju ar jauniem
kloniem. 2024. gadā vairāk uzmanības veltīt kāršu
pupiņu pētījumiem;
21.5. noteikt katra klona ražu un ražas kvalitāti.
Iesaistīties projektā plānotajos pasākumos un informēt
sabiedrību par rezultātiem
|
10 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Lauksaimniecības
departaments |
| 22. |
Bioloģiskās sēklas pielietošanas
nodrošināšanai un izmantošanas paaugstināšanai nepieciešamo
pasākumu izstrāde |
22.1. turpināt situācijas izpēti par ES valstīs
pastāvošajām tendencēm līdzvērtīgu šķirņu sarakstu
veidošanā un izmantošanā, tostarp projekta
LIVESEEDING rezultātu izmantošanas iespējas,
bioloģiskajā lauksaimniecībā ierobežojot atļauju
izsniegšanu nebioloģiskas sēklas izmantošanai;
22.2. apkopot datus par līdzvērtīgajām laukaugu šķirnēm
ar uzņēmumiem, lauku dienu organizētājiem utt. Pētāmās
sugas - ziemas un vasaras kvieši, mieži, auzas, zirņi,
pupas;
22.3. turpināt izvērtēt informāciju par bioloģiskajā
lauksaimniecībā izmantotajām šķirnēm valstīs ar līdzīgiem
augšanas apstākļiem;
22.4. turpināt šķirņu salīdzinājuma pētījumu izvēlēto
laukaugu šķirnēm, nosakot vienu vai vairākus vairāk
atbilstošos izmēģinājumu reģionus (Vidzeme, Kurzeme,
Latgale). Pētāmās sugas - ziemas un vasaras kvieši,
auzas, zirņi;
22.5. izstrādāt priekšlikumu datubāzes modelim par
laukaugu šķirņu izmēģinājumu bioloģiskajā
saimniekošanā;
22.6. izstrādāt priekšlikumus kritēriju izvēlei, kuri
laukaugu šķirnes ļautu grupēt pēc līdzvērtīgām pazīmēm,
ņemot vērā izmantošanu un (vai) audzēšanas prasības,
viedokļa saskaņošanā iesaistot ieinteresētās institūcijas,
organizācijas un interesentus organizētos semināros
|
70 000 |
Agroresursu un
ekonomikas institūts |
Veterinārais un pārtikas
departaments
|
| 23. |
Latvijas iedzīvotāju pārtikas
patēriņa datu iegūšana riska izvērtējumu veikšanai un kopējās
diētas (Total diet study) pētījumu pieejas
izmēģinājumpētījums (pilotēšana) |
23.1. atlasīt dalībniekus detalizētu pārtikas patēriņa un
pagatavošanas datu iegūšanai, izmantojot gan esošu
respondentu datubāzi atbilstoši reģioniem, gan papildus
rekrutējot dalībniekus atbilstošajās vecuma grupās, lai
sasniegtu vismaz 500 mājsaimniecību, un tādējādi
papildus iegūstot informāciju par:
23.1.1. bērniem 0-3 gadu vecumā (n = 50);
23.1.2. gados vecākiem pieaugušajiem un senioriem
(vairāk nekā 65 gadi, n = 100);
23.2. iegūt pārtikas patēriņa un pārtikas pagatavošanas
datus - lauka darbs (ievērojot sezonālo principu);
23.3. ievadīt, tīrīt un apstrādāt datus;
23.4. analizēt pētījuma datus, sagatavot gala ziņojumu
un publikāciju, validēt kopējās diētas pieejas paraugu
sarakstu un veikt produktu atlasi un iegādi nākamajam
pētījumu posmam - analīžu veikšanai
|
60 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 24. |
Par veterināro zāļu un
veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību |
24.1. analizēt valstī īstenotās zāļu cenu politikas ietekmi
uz veterināro zāļu un veterinārmedicīnisko pakalpojumu
pieejamību;
24.2. salīdzināt pievienotās vērtības nodokļa atšķirīgo
likmju finansiālo ietekmi uz veterināro zāļu un
veterinārmedicīnisko pakalpojumu pieejamību;
24.3. analizēt iespējamu atšķirīgu pievienotās vērtības
nodokļa likmju ietekmi uz valsts budžetu (veterinārajām
zālēm un veterinārmedicīniskajiem pakalpojumiem);
24.4. analizēt pievienotās vērtības nodokļa likmes
izmaiņu (veterinārajām zālēm un veterinārmedicīniskajiem
pakalpojumiem) ietekmi uz pārtikas cenām
|
25 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 25. |
Ģenētiski modificētu augu
neapzinātas izplatīšanas vidē monitorings un Latvijā pieejamo
vides monitoringa programmu izvērtējums saistībā ar ĢMO
vispārīgo uzraudzību |
25.1. izvēlēties metodes Latvijas vides monitoringam
atbilstoši zinātniskās literatūras analīzei;
25.2. izvērtēt Latvijā esošo vides monitoringa programmu
un datubāzu piemērotību ĢMO vispārīgajai uzraudzībai
saistībā ar vides riska novērtējumu un bāzes līniju
noteikšanu;
25.3. veikt monitoringu un ievākt ruderālo krustziežu
dzimtas augu, kukurūzas augu u. c. augu paraugus
potenciāli ar ģenētiski modificētiem augiem piesārņotās
teritorijās (ostu apkārtnē, dzelzceļa kravu pārkraušanas
vietās, rapša pārstrādes rūpnīcu apkārtnē u. c.);
25.4. sadarbībā ar VAAD, kas veic lauku apsekojumus
vietās, kurās
2021. gadā tika iznīcināti rapša sējumi ar sēklām, kas bija
piesārņotas ar GT73, ievākt rapša augu paraugus;
25.5. noteikt ievāktajiem paraugiem ĢMO skrīninga gēnu
klātbūtni apvienotos paraugos un pēc nepieciešamības
identificēt konstatētos ĢMO notikumus individuālos
paraugos;
25.6. ievākto paraugu molekulārajam raksturojumam pēc
nepieciešamības izmantot sekvenēšanas metodes;
25.7. noteikt nejaušus ĢMO piemaisījumus ziedputekšņos,
kā arī sēklās un augu pavairojamā materiālā
mazumtirdzniecībā tirdzniecības vietās klātienē un
tīmekļvietnēs Latvijā, izmantojot mērķtiecīgu paraugu
atlases stratēģiju un pārbaudot sēklas, kas paredzētas
mazdārziņiem un citiem nelieliem audzētājiem
|
65 000 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 26. |
Vadlīniju izstrāde par
dzīvniekveselības apmeklējumu organizēšanu un pilotprojekta
īstenošana izstrādāto vadlīniju efektivitātes
novērtēšanai |
26.1. sagatavot vienotas dzīvniekveselības apmeklējumu
vadlīnijas praktizējošu veterinārārstu apmeklējumiem
sauszemes dzīvnieku un akvakultūras turēšanas objektos;
26.2. apkopot un izvērtēt dažādus riska faktorus, kas ir
ņemami vērā, lai noteiktu optimālo dzīvniekveselības
apmeklējumu skaitu dažādos dzīvnieku turēšanas
objektos;
26.3. sagatavot sarakstu ar dzīvnieku turēšanas
objektiem, kas būtu iekļaujami to objektu sarakstā, kuros
atkarībā no radītajiem riska faktoriem ir obligāti
jānodrošina dzīvniekveselības apmeklējumi;
26.4. izstrādāt dzīvniekveselības apmeklējumu
veidlapu;
26.5. sākt izmēģinājumprojektu, lai izvērtētu sagatavoto
vadlīniju efektivitāti
|
6000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 27. |
Zemes funkcionālās izmantošanas
modeļa pilnveide |
27.1. aktualizēt modeļa telpisko informāciju un datus par
zemes izmantošanu;
27.2. aktualizēt modeļa vienādojumus un
koeficientus;
27.3. iekļaut zemes izmantošanas prognozēšanu lauku
līmenī, izstrādājot dinamikas modelēšanu pieeju
lauksaimniecības sektoram;
27.4. iegūt un integrēt telpisko informāciju par citiem
tradicionāliem bioresursu pārstrādes sektora datiem (ārpus
kūdras ieguves, vēja un saules enerģijas ražošanas);
27.5. integrēt modelī Norvēģijas finanšu instrumenta
projektā "Ilgtspējīgas augsnes resursu pārvaldības
uzlabošana lauksaimniecībā (E2SOILAGRI)" iegūto
organisko augšņu informāciju
|
90 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Meža
departaments |
| 28. |
Veco mežu loma klimata pārmaiņu
mazināšanā: informācija Latvijas un Eiropas Savienības meža
un saistīto nozaru politiku veidotājiem |
28.1. sagatavot un nodot informāciju Latvijas lēmumu
pieņēmējiem un ieinteresētajām pusēm:
28.1.1. dalība ikgadējā (ceturtajā) konferencē
Ziemeļvalstu un Baltijas valstu meža nozares
ekspertiem;
28.1.2. ZM, KEM un VARAM informēšana par aktuālāko
zinātnes jomā - seminārs lēmumu pieņēmējiem;
28.1.3. jaunāko starptautisko zinātnisko atziņu analīze
- apkopojums politiku veidotājiem;
28.1.4. dalība Eiropas Klimata pakta vēstnieka
iniciatīvā, nodrošinot informācijas izplatīšanu
sabiedrībai;
28.2. starptautiskā sadarbībā ar meža nozares
pārstāvjiem un pētnieciskajiem institūtiem nosūtīt
informāciju Eiropas Komisijai
(DG CLIMA vai DG ENVI, vai DG
AGRI);
28.3. ierīkot parauglaukumus un iegūt datus par SEG
(CO2, CH4) emisiju bērza audzēs
veģetācijas sezonā (ne mazāk kā septiņi atkārtoti
uzmērījumi) saimnieciskās darbības kompleksā ar
hidrotehnisko meliorāciju ietekmes raksturošanai;
28.4. analizēt attālās izpētes datus. Ievākt un analizēt
zemsegas un zemsedzes datus (no astoņiem objektiem)
analītiskas publikācijas sagatavošanai, raksturojot šo
krātuvju pārmaiņas kopsakarībā ar audzes vecumu
|
54 000 |
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava" |
Meža
departaments |
| 29. |
Latvijas zemes izmantošanas,
zemes izmantošanas maiņas un mežsaimniecības (ZIZIMM) sektora
klimata pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo
darbību siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju mazināšanai un
oglekļa dioksīda (CO2) piesaistes veicināšanai
meža apsaimniekošanā sociāli ekonomiskais vērtējums |
29.1. iegūt augsnes oglekļa aprites meža zemēs vienādojumu
validācijai nepieciešamos empīriskos datus, atsākot meža
augšņu monitoringu starptautiskā Meža veselības monitoringa
pirmā līmeņa parauglaukumos;
29.2. pilnveidot darbību datus, lai raksturotu Dabas
atjaunošanas regulas iespējamo ietekmi uz ZIZIMM sektora
radītajām SEG emisijām un CO2 piesaisti;
29.3. pilnveidot vienādojumus ZIZIMM sektora klimata
pārmaiņu mazināšanas mērķu sasniegšanai īstenojamo darbību
ietekmes novērtēšanai, izmantojot jaunāko pētījumu
atziņas;
29.4. pilnveidot modelēšanas instrumentus un
programmnodrošinājumus saimnieciskās darbības ietekmes
novērtēšanai un prognozēšanai mežaudžu līmenī, veidojot uz
attālās izpētes datiem un meža resursu monitoringa
parauglaukumu informāciju balstītu mikroaudžu
interpretācijas un modelēšanas sistēmu;
29.5. sagatavot 3-5 ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijus
un to aprakstus informatīvajam ziņojumam
lēmumpieņēmējiem
|
115 000 |
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava" |
Meža
departaments |
| 30. |
ZIZIMM mērķu sasniegšanai
nepieciešamo lēmumu pieņemšanas atbalsta sistēmas izstrāde,
optimālā pasākumu kopuma noteikšana un nepieciešamā
finansējuma prognoze |
30.1. izstrādāt interaktīvu pasākumu darbības aprakstu, kā
arī interaktīvu atspoguļojumu pasākumu ietekmei uz neto SEG
emisijām, nodarbinātību un dzīvotņu kvalitāti;
30.2. izstrādāt pieeju un algoritmus pasākumu
interaktīvai atspoguļošanai, ņemot vērā dažādu pasākumu
savstarpēji papildinošu vai izslēdzošu ietekmi, kā arī
pasākumu īstenošanas mērogu variācijas;
30.3. izstrādāt pieeju lietotnes izveidei un lietotnes
testa versiju;
30.4. novērtēt iespējas pasākumu ietekmes rezultātu
agregēšanai reģionu līmenī;
30.5. veikt ietekmes uz tautsaimniecību novērtējumu 3-5
ZIZIMM mērķu sasniegšanas scenārijiem
|
90 000 |
Latvijas
Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte |
Meža
departaments |
| 31. |
Latvijā audzētu saulespuķu
attīstības perspektīvas |
31.1. turpināt Eiropā, Ukrainā un citur pasaulē radītu
agrīno saulespuķu šķirņu un hibrīdu demonstrējumu Latvijas
apstākļos aptuveni 10 šķirnēm, kas varētu būt
piemērotas uzlabotas kvalitātes saulespuķu eļļas ieguvei
(2023.-2025.);
31.2. novērtēt šo šķirņu ražību un sēklu kvalitāti,
ieņēmību vai izturību pret postošākajām saulespuķu
slimībām, piemērotību audzēšanai integrētajā (2023.-2025.)
un bioloģiskajā audzēšanas sistēmā (2024.-2025.) Latvijas
agroklimatiskajos apstākļos;
31.3. iegūt datus, lai izstrādātu ieteikumus saulespuķu
audzēšanas tehnoloģijai un šo tehnoloģiju agroekonomiskam
izvērtējumam Latvijas apstākļos (2025.);
31.4. veikt analītisku izvērtējumu laboratorijās,
nosakot iegūtās eļļas daudzumu un kvalitāti, tostarp
vērtīgo taukskābju īpatsvaru;
31.5. īstenot publicitātes un informatīvos pasākumus par
pētījuma rezultātiem (lauku dienu demonstrējumi vienu reizi
sezonā, prezentācijas pasākumi, publikācijas
populārzinātniskos izdevumos lauksaimniekiem)
|
50 000 |
Agroresursu un
ekonomikas institūts |
Lauksaimniecības
departaments |
| 32. |
Latvijas vietējās bites
populācijas ģenētiskā materiāla izpēte un saglabāšana |
32.1. sadarbībā ar Latvijas biškopjiem ievākt
bioloģisko materiālu paraugus no dažādām saimēm, kas pēc
ārējām morfoloģiskajām pazīmēm varētu būt Rietumeiropas
tumšās bites (Apis mellifera mellifera L.);
32.2. veikt ievākto paraugu bišu spārnu morfoloģisko un
DNS analīzi;
32.3. dravās vērtēt iegūtā materiāla atbilstību Latvijas
vietējās bites kvantitatīvajām (ziemotspēja, barības
patēriņš, attīstība sezonas laikā) un kvalitatīvajām
(iedzimtība, slimību izturība, ārējais izskats)
prasībām;
32.4. nodrošināt informācijas apmaiņu ar NORDgen
un biškopības nozares organizācijām bišu ģenētisko resursu
saglabāšanas jautājumos
|
15 500 |
** |
Lauksaimniecības
departaments |
| 33. |
Mežacūku skaita un populācijas
blīvuma kontroles metodikas izstrāde un sistēmas ieviešana
Latvijā, lai novērstu Āfrikas cūku mēra (ĀCM) izplatību |
33.1. izstrādāt un validēt mežacūku populācijas uzskaites
metodiku izmantošanai Valsts meža dienesta noteiktajās
medījamo dzīvnieku uzskaites vienībās;
33.2. izstrādāt kontroles sistēmu, kas ļautu izlases
veidā (vai pēc nepieciešamības) pārliecināties par mežacūku
faktiskā skaita un populācijas blīvuma atbilstību ĀCM
uzraudzības un apkarošanas stratēģijā noteiktajam
mērķim
|
78 000 |
Latvijas Valsts
mežzinātnes institūts "Silava" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 34. |
Melno graudu alkaloīdu un
Fusarium mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona pārtikas
piesārņojuma līmeņa noteikšana pārtikā izmantojamos Latvijas
graudos un to pārstrādes produktos |
34.1. noteikt melno graudu alkaloīdu un Fusarium
mikotoksīnu T-2, HT-2 un zearalenona daudzumu pārtikā
izmantojamos Latvijas graudaugos (ziemas un vasaras
kviešos, vasaras miežos, rudzos, auzās) un to pārstrādes
produktos - kopā vismaz 150 paraugos;
34.2. apkopot un izvērtēt iegūtos rezultātus, izstrādāt
ieteikumus pārtikā izmantojamo Latvijas graudu audzētājiem
un pārtikas ražotājiem mikotoksīnu līmeņa samazināšanai
graudos un to produktos;
34.3. nosūtīt iegūtos piesārņojuma datus EFSA
|
26 660 |
Pārtikas
drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskais institūts
"BIOR" |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 35. |
Riska izvērtējums slēgta tipa
dzīvnieku kapsētās |
35.1. noteikt vektordatus dzīvnieku kapsētām, kas beigušas
darbību, bet nav likvidētas;
35.2. izstrādāt metodiku augsnes paraugu ņemšanai;
35.3. iegūt augsnes paraugus un izmeklēt tos;
35.4. analizēt augsnes sastāvu, ģeoloģiskās un
hidroģeoloģiskās izpētes rezultātus teritorijā;
35.5. apkopot pētījumā iegūtos datus un rezultātus;
35.6. sagatavot informāciju sistēmā (ATIS);
35.7. izstrādāt metodiku, pēc kuras nosakāma
aizsargjosla (tās platums) ap dzīvnieku kapsētām
|
42 000 |
** |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 36. |
Labas prakses vadlīnijas
perorālai lietošanai paredzētu veterināro zāļu manuālai
iejaukšanai barībā |
36.1. iepazīties ar perorālai lietošanai paredzētu
veterināro zāļu (kas nav paredzētas ārstnieciskās barības
ražošanai) iejaukšanu barībā produktīvo dzīvnieku novietnēs
atšķirīgās turēšanas sistēmās;
36.2. iepazīties ar EK priekšlikumu deleģētajai regulai
par piemērotiem pasākumiem, ar kuriem nodrošina, ka
iedarbīgi un droši tiek lietotas reģistrētas veterinārās
zāles, kuras izrakstītas produktīviem dzīvniekiem un kuras
dzīvnieku turētājs tiem ievada perorāli, bet ne ar
ārstniecisko barību;
36.3. izstrādāt labas prakses vadlīnijas par perorālai
lietošanai paredzēto zāļu iejaukšanu barībā, ņemot vērā,
ka:
36.3.1. vadlīnijas paredzētas praktizējošiem
veterinārārstiem un produktīvo dzīvnieku īpašniekiem
(turētājiem);
36.3.2. vadlīnijās aprakstītas prasības zāļu
izrakstīšanai un lietošanai dažādām produktīvo dzīvnieku
sugām (liellopiem, mājputniem, akvakultūrai) dažādās
turēšanas sistēmās;
36.3.3. vadlīnijās aprakstītas deleģētās regulas II un
III sadaļā noteiktās prasības
|
8000 |
** |
Veterinārais un
pārtikas departaments |
| 37. |
Ilgtspējīgas pārtikas sistēmas
padziļināts izvērtējums un pasākumi pārtikas izšķērdēšanas
mazināšanai |
37.1. sagatavot priekšlikumus par pārtikas izšķērdēšanas
samazināšanas iespējām (piemēram, ziedošana, neatbilstoša
izskata produktu izplatīšana, blakusproduktu izstrāde
u. c.) primārajā ražošanas posmā, pārtikas ražošanas
posmā, mazumtirdzniecības posmā, tostarp ēdināšanas
uzņēmumos, un mājsaimniecībās Latvijā;
37.2. veikt padziļinātu pārtikas ražošanas sektora
esošās situācijas izvērtējumu ilgtspējas skatījumā un
sagatavot iespējamos variantus un priekšlikumus turpmākajām
darbībām, lai nodrošinātu ilgtspējīgas pārtikas attīstību
Latvijā saistībā ar EK iniciatīvām par ilgtspējīgām
pārtikas sistēmām
|
50 000 |
** |
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments |
| 38. |
Komerciālo lauku saimniecību
ienākumu veidošanās un nozaru starppatēriņa analīze |
38.1. analizēt saimniecību ieņēmumu un izmaksu struktūru;
38.2. analizēt saimniecību ienākumu veidošanās
komponentus un ietekmes faktorus, tostarp atbalsta pasākumu
un tirgus ieņēmumu nozīmi kopējo ieņēmumu veidošanā;
38.3. analizēt saimniecību finanšu rādītājus, tostarp
rentabilitāti;
38.4. analizēt saimniecību ieguldījumus un pieejamos
finansēšanas resursus;
38.5. pilnveidot lauksaimniecības nozaru starppatēriņa
sadalīšanas metodoloģiju un sagatavot starppatēriņa
vērtības aprēķinu pa lauksaimniecības nozarēm - graudaugi,
rapši, lopbarības kultūras, dārzeņi, kartupeļi, pākšaugi,
augļi un ogas, citi augu produkti, piens, liellopi, cūkas,
mājputni, olas, citi dzīvnieku produkti
|
70 000 |
** |
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments |
| 39. |
Lauku saimniecību uzskaites datu
tīkla pārveides saimniecību ilgtspējas datu tīklā izpēte,
prasības un ieviešanas nosacījumi |
39.1. apzināt saimniecību ilgtspējas datu tīklā iesniedzamo
informāciju un veikt tās analīzi;
39.2. izpētīt un izvērtēt mūsdienīgu un digitālu datu
vākšanas metožu izmantošanas iespējas;
39.3. izpētīt administratīvā sloga mazināšanas iespējas
lauksaimniekiem un institūcijām, sniedzot un apstrādājot
saimniecību ekonomiskos un ilgtspējas rādītājus;
39.4. apzināt iespējamās atkārtotas datu izmantošanas
iespējas, šo datu ieguvi un sniegšanu Eiropas
Komisijai;
39.5. veikt darbu saistībā ar ilgtspējas datu vākšanas
sistēmas projekta izstrādi;
39.6. plānot nepieciešamo budžetu datu vākšanas sistēmas
izveidei un darbības uzsākšanai
|
85 000 |
** |
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments |
| 40. |
Kultūraugu ražības prognozēšanas
metodiku izvērtēšana un jaunu metodiku izstrāde |
40.1. izpētīt un aktualizēt kultūraugu ražības
prognozēšanas plānus un metodikas;
40.2. pamatojoties uz Komisijas 2023. gada 25.
jūlija Īstenošanas regulu (ES) 2023/1538, ar ko paredz
noteikumus par to, kā Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu
(ES) 2022/2379 piemēro attiecībā uz augkopības produkcijas
statistiku, izstrādāt un aprakstīt jaunas kultūraugu ražas
prognozēšanas metodikas un pārskatu formas papildus trim
kultūraugiem, par kuru ražas prognozēm līdz šim nebija
nepieciešams ziņot EK;
40.3. informēt laukaugu ražas prognozēšanas ekspertu
darba grupu par zinātniskā projekta rezultātiem un to
pielietojumu
|
5000 |
** |
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments |
| 41. |
Vietējo pārtikas produktu
veicināšanas un aizsardzības pasākumi Eiropas Savienības
valstīs |
41.1. identificēt ES valstu piemērotos vietējo pārtikas
produktu veicināšanas un aizsardzības pasākumus un mērķus
to īstenošanai (piemēram, vai tie ir ekonomiski, vides,
kultūras vai sociālās dabas);
41.2. identificēt ES valstu mazumtirgotāju un arī
sabiedrisko organizāciju darbības vietējo pārtikas produktu
veicināšanas un aizsardzības pasākumu īstenošanā;
41.3. izvērtēt vietējo pārtikas produktu veicināšanas un
aizsardzības pasākumu ietekmi uz ES valstu ekonomikām,
tostarp uz to, vai minētie pasākumi ierobežo citu valstu
produktu importu vai arī veicina vietējo pārtikas produktu
noietu;
41.4. izvērtēt ES valstu īstenoto pasākumu ietekmi uz
pārtikas produktu cenu mazumtirdzniecībā;
41.5. izvērtēt ES valstu piemēroto pasākumu saderību ar
ES tiesību aktiem par vienoto tirgu un konkurences
tiesībām;
41.6. izvērtēt, kuri vietējo pārtikas produktu
veicināšanas vai aizsardzības pasākumi būtu visefektīvāk
izmantojami Latvijā (valsts, sabiedrisko organizāciju un
mazumtirgotāju līmenī)
|
50 000 |
** |
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments |
| 42. |
Ūdensnoteku (novadgrāvju)
sateces baseinu automātiskās ģenerēšanās rīka izveide |
42.1. izstrādāt metodoloģiju ūdensnoteku sateces
baseinu noteikšanai. Sateces baseini ģenerējami visām
ūdensnotekām, katrai ņemot vērā uz ūdensnoteku satekošos
ūdeņus no drenu sistēmām, grāvjiem un virszemes ūdeņu
noteces atkarībā no reljefa slīpuma virziena;
42.2. izstrādāt rīku, kas automātiski ģenerētu visas
Latvijas teritorijā esošo ūdensnoteku sateces baseinus
neatkarīgi no ūdensnoteku piederības (viena īpašuma,
koplietošanas vai pašvaldības nozīmes koplietošanas
ūdensnotekas);
42.3. nodrošināt, ka informācija par ģenerētajiem
sateces baseiniem ir pieejama publiskajā tīmekļvietnē
melioracija.lv, platība ir redzama izvēlnē pie attiecīgās
ūdensnotekas un ģeometrija ir redzama kartē. Informācijai
par ģenerētajiem sateces baseiniem jābūt pieejamai arī
Lauku atbalsta dienestam iekļaušanai lauku bloku
kartēs;
42.4. veikt analīzi par sateces baseinu lielumiem
atkarībā no ūdensnoteku garuma, vidējās sateces baseinu
platības reģionā, novadā, pagastā
|
60 000 |
** |
Tirgus un tiešā
atbalsta departaments |
| 43. |
Lauksaimniecības un
mežsaimniecības ietekme uz lauku telpu - ekonomiskie un
sociālie aspekti |
43.1. analizēt lauku ietekmes komponentus un ietekmes
faktorus, nosakot galveno pamatnozaru - lauksaimniecības un
mežsaimniecības - rādītājus, kas raksturo ietekmi uz lauku
telpu;
43.2. veikt lauku telpas izmantojamo nozares rādītāju
statistisko un telpisko analīzi, tostarp vērtējot
pamatnozaru - lauksaimniecības un mežsaimniecības -
teritoriālo atšķirību ietekmi uz lauku telpu;
43.3. analizēt lauku telpu ietekmējošos nozares
resursus;
43.4. veikt lauku telpas izmēģinājumteritoriju
kvalitatīvu un kvantitatīvu sociālo un ekonomisko
izpēti;
43.5. veikt iegūto lauku telpu raksturojošo datu
integrāciju un interpretāciju;
43.6. sagatavot ieteikumus lauku telpas politikas
veidotājiem un novērtētājiem
|
59 034 |
** |
Lauku attīstības
atbalsta departaments |
Piezīmes.
1. * Zinātnes projekta īstenošanai kārtējā gadā noteiktais
finansējums.
2. ** Izpildītājs, kas atbilstoši zinātnes projektu vērtēšanas
kritērijiem iegūst lielāko punktu skaitu."
2. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229
"9. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Iesniegums atbalsta saņemšanai
lauksaimniecībā izmantojamam
zinātnes pētījumam ________. gadā
Lauku atbalsta dienestam
| Zinātniskā institūcija |
|
| |
(nosaukums, reģistrācijas numurs) |
| Adrese |
|
| Tālruņa numurs, e-pasta adrese |
|
| Lauku atbalsta dienesta klienta reģistrācijas
numurs |
|
|
|
|
| Projekta
nosaukums |
|
| Pētījuma
vadītājs |
Zinātniskais
grāds |
Pētījuma izpildē
iesaistītās zinātniskās institūcijas nosaukums un
adrese |
|
|
|
|
|
| 1. Pētījuma anotācija (ne vairāk kā 5000
rakstu zīmes): |
| 1.1. pētījuma mērķis un sasniedzamā
rezultāta praktiskais lietojums nozares attīstībā |
| 1.2. darba uzdevumu izpildes detalizēts
izklāsts un laika grafiks |
|
|
| 2. Kopējais finansējuma apmērs
(euro): |
| 2.1. kārtējā gadā nepieciešamais
finansējuma apmērs |
| 2.2. finansējuma apmērs pa gadiem (ja
izpilde paredzēta vairākus gadus) |
|
|
| 3. Pētījuma
izpildītāji: |
| 3.1. pētījuma
izpildītāju skaits (kopā) |
|
zinātniskais personāls ar zinātnisko grādu |
zinātniskais personāls bez zinātniskā grāda |
doktoranti, maģistranti, studenti |
tehniskais personāls |
|
|
|
|
| 3.2. pētījuma
izpildītāju saraksts |
| vārds,
uzvārds |
amats, zinātniskais grāds |
zinātniskā institūcija |
darba slodze (procentos) un konkrētie pienākumi |
plānotā darba
samaksa (euro) |
|
|
|
|
|
| Darba samaksa izpildītājiem (kopā) |
|
|
|
| 4. Pētījuma
izpildītāja nozīmīgākie iepriekšējo triju gadu rezultāti ar
projektu saistītajā zinātnes nozarē: |
| 4.1.
monogrāfijas*, grāmatas |
|
| 4.2.
publikācijas*, tai skaitā: |
|
| 4.2.1.
starptautiski citējamos zinātniskajos žurnālos |
|
| 4.2.2.
nacionālas nozīmes zinātniskajos žurnālos |
|
| 4.2.3.
zinātniskajos un citos izdevumos |
|
| 4.3.
starptautisku zinātnisko projektu vadība vai dalība tajos
(norādīt sadarbības valsti) |
|
| 4.4.
nacionālo zinātnisko projektu īstenošana (trīs sadarbības
partneri un vairāk) (nosaukums, laikposms) |
|
| 4.5.
pētījumu rezultāti tiks apkopoti un būs publiski pieejami
(norādīt veidu, piemēram, brošūras, bukleti,
publikācijas) |
|
| Piezīme.
* Nozīmīgāko publikāciju saraksts, norādot
publikācijas nosaukumu, autoru(-us), gadu, žurnāla
nosaukumu, numuru un lappušu skaitu un starptautisko
projektu sarakstu pievienojot uz atsevišķām lapām |
| 4.6. iesniedzēja
zinātnes pētījumā iesaistīto dalībnieku aizstāvētie
promocijas darbi konkrētajā zinātnes nozarē |
| doktorants |
promocijas darba nosaukums |
iegūtais grāds |
gads |
|
|
|
|
|
|
|
|
| 4.7. saņemtie
patenti vai apstiprinātie patentu pieteikumi, apstiprinātās
tehnoloģijas, saņemtās licences (iesniedzēja zinātnes
pētījumā iesaistītie dalībnieki ir piedalījušies to
izstrādē vai ieguvē) |
|
pilns nosaukums |
autori |
gads, numurs, valsts |
|
|
|
|
|
|
5. Informācija par projekta vadītāja un izpildītāju
darba slodzi (procentos) citos valsts finansētajos
projektos |
| vārds,
uzvārds |
pētījuma
nosaukums |
slodze
(procentos) |
finansējuma
avots |
|
|
|
|
|
|
| 6.
Komandējumi |
| komandējuma
mērķis |
komandējumā
nosūtīto personu skaits |
komandējuma
vieta |
izmaksas
(euro) |
|
|
|
|
|
Kopā |
|
|
|
Pētījuma
izmaksu tāme
| 7. Pētījuma izmaksu
(kārtējā gadā) pozīcijas: |
euro
|
| 7.1. darba samaksa
izpildītājiem, tai skaitā valsts sociālās apdrošināšanas
izmaksas un darbaspēka nodokļi (kopā) |
|
| 7.2. komandējumu izdevumi |
|
| 7.3. zinātniskās institūcijas
administratīvās izmaksas (infrastruktūras uzturēšanai)
(telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegādes izmaksas,
izdevumi par apkuri, elektrību, ūdensapgādi,
apsaimniekošanu, kancelejas precēm, interneta pieslēgumu,
telpu īri vai nomu, izdevumi projekta administrācijas
darbības nodrošināšanai, tai skaitā pievienotās vērtības
nodokļa segšanai), - līdz 15 % no kopējām
projekta izmaksām |
|
| 7.4. izdevumi materiālu un
mēraparātu iegādei vai īrei, analīžu un mērījumu veikšanai
(norādīt pozīcijas (piemēram, daudzums/skaits) un
atbilstošās izmaksas) un citas ar zinātnes projekta
īstenošanu saistītās izmaksas (norādīt pozīcijas un
atbilstošās izmaksas) |
|
| Pētījuma
izmaksas kopā |
|
Plānotie
pētnieciskās darbības zinātniskie rezultāti
Tematiskā
pētījuma uzsākšanas gads: 20__.
|
Nr. p. k.
|
Zemkopības
ministrijas, valsts un Eiropas Savienības piešķirtā
atbalsta iznākuma rādītāji |
Piezīmes |
| rādītāja nosaukums |
plānotā vērtība |
| 1. |
Obligātie
sasniedzamie rādītāji |
| 1.1. |
To zinātnisko rakstu un
ziņojumu zinātniskās konferencēs skaits, kuru izstrādei un
publicēšanai sniegts atbalsts projektā (ievērojot Ministru
kabineta 2015. gada 3. februāra noteikumu Nr. 59
"Valsts un Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanas
kārtība investīciju veicināšanai lauksaimniecībā"
(turpmāk - MK noteikumi Nr. 59) 52.2.2. apakšpunktu) |
|
|
| 1.2. |
To zinātnisko rakstu
skaits, kas iesniegti publicēšanai Scopus vai Web
of Science Core Collection datubāzēs (ievērojot
MK noteikumu Nr. 59 52.2.3. apakšpunktu) |
|
|
| 2. |
Sasniedzamie
papildrādītāji |
| 2.1. |
Pētījuma rezultātu
popularizēšana - informatīvu semināru organizēšana, dalība
ar ziņojumiem zinātniskās konferencēs |
|
|
| 2.2. |
Citi pētījuma specifikai
atbilstoši projekta rezultāti, semināri, jaunu metodiku,
metožu utt. apraksti (tostarp datu un datu kopu veidošana,
uzkrāšana) |
|
|
| 2.3. |
Pētījumā iesaistīti
doktoranti vai zinātniskā grāda pretendenti (PLE
izteiksmē) |
|
|
Apliecinu, ka sniegtā informācija ir patiesa.
|
|
| (pētījuma zinātniskā vadītāja vārds, uzvārds,
paraksts, datums) |
|
| (zinātniskās institūcijas nosaukums un
paraksttiesīgās personas vārds, uzvārds, paraksts*,
datums*) |
|
| (Zemkopības ministrijas atbildīgā departamenta
pārstāvja amats, vārds, uzvārds, paraksts, datums,
laiks)** |
|
| (Lauku atbalsta dienesta pārstāvja amats, vārds,
uzvārds, paraksts, datums, laiks)** |
Piezīmes.
1. * Dokumenta rekvizītus "paraksts" un
"datums" neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko
dokumentu noformēšanu.
2. ** Neaizpilda, ja elektroniskais dokuments ir
sagatavots atbilstoši normatīvajiem aktiem par elektronisko
dokumentu noformēšanu."
3. pielikums
Ministru kabineta
2024. gada 9. aprīļa
noteikumiem Nr. 229
"12. pielikums
Ministru kabineta
2015. gada 3. februāra
noteikumiem Nr. 59
Izcenojumi selekcijas materiāla
izstrādei, lai veicinātu konvencionālo, integrēto un bioloģisko
lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju ieviešanu
Nr.
p. k. |
Kultūraugi |
Selekcijas
darbības |
Izcenojums par vienību
2024. gadā (euro) |
| I. Jaunu šķirņu izveidei un integrēto
lauksaimniecības kultūraugu, dārzeņu, augļu koku un ogulāju
audzēšanas tehnoloģiju ieviešanai |
|
1. |
Ziemas kvieši,
vasaras kvieši, ziemas mieži, vasaras mieži, vasaras auzas,
ziemas rudzi, ziemas tritikāle, lauka pupas,
sējas zirņi |
Darba kolekcijas
uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju
pavairošana un līniju analīze |
218,25 |
| Selekcijas līniju
sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase - biotisko
un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija |
99,64 |
| Perspektīvo līniju
produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana |
268,74 |
| Selekcijas materiāla
genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes |
106,65 |
| Dubultoto haploīdu
izveidošana un novērtēšana |
167,98 |
| Perspektīvo līniju
sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi |
3452,13 |
|
2. |
Daudzgadīgās stiebrzāles - starpsugu hibrīdi, ganību
airene, niedru auzene, sarkanā auzene, raupjā auzene
Tauriņzieži - sarkanais āboliņš, lucerna,
austrumu galega, sējas esparsete
|
Stiebrzāļu
izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju
novērtēšana audzētavās, 1-5 m2 |
193,65 |
| Tauriņziežu
izejmateriāla izpētes, hibridizācijas un pēcnācēju
novērtēšana audzētavās, 1-5 m2 |
219,44 |
| Stiebrzāļu
perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10-20
m2 |
217,40 |
| Tauriņziežu
perspektīvo hibrīdo līniju salīdzināšana, 10-20
m2 |
246,23 |
| Perspektīvo līniju
sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi |
3100 |
|
3. |
Kartupeļi |
Darba kolekcijas
uzturēšana un krustošana, sēklaudžu iegūšana |
213,30 |
| Sākotnējā selekcijas
materiāla izvērtēšana un klonu atlase |
223,40 |
| Perspektīvo klonu
produktivitātes un kvalitātes novērtēšana |
553,36 |
| Selekcijas materiāla
genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes |
106,65 |
| Perspektīvo klonu
pārbaude, nematodes un vēža patotipu izturības novērtēšana un
(vai) sagatavošana in vitro un testēšana SIN un
AVS |
3889,18 |
|
4. |
Lini, kaņepes |
Linu darba
kolekcijas uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo
populāciju pavairošana un līniju analīze |
214,23 |
| Linu selekcijas
līniju sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase -
biotisko un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija,
morfoloģija |
397,02 |
| Perspektīvo linu
līniju produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana, līniju
sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SĪN testi |
2506,61 |
| Kaņepju un (vai)
linu līniju novērtēšana un sagatavošana reģistrācijai,
tostarp AVS un SIN testi |
3214,08 |
| 5. |
Ābeles,
avenes, upenes, krūmcidonijas, plūmes, bumbieres, ķirši,
aprikozes |
Ābeles: priekšselekcija |
|
|
Uz lauka |
25,56 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
592,05 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes |
352,60 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes |
81,95 |
|
Laboratorijā - rezistences izpēte |
77,05 |
|
Ābeles: hibridizācija |
|
|
Krustošana |
158,42 |
|
Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā |
18,00 |
|
Sējeņu izstādīšana |
39,17 |
|
Elites hibrīdu pavairošana uz potcelmiem |
27,00 |
|
Izmēģinājuma ierīkošana uz klona potcelmiem |
60,68 |
|
Ābeles: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas
galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu |
|
|
Uz lauka |
36,46 |
|
Laboratorijā, siltumnīcā |
13,82 |
|
Glabātavā |
285,60 |
|
Ābeles: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu
novērtēšanu, par vienu hibrīdu |
|
|
Uz lauka |
565,75 |
|
Glabātavā |
278,60 |
|
Bioķīmiskais izvērtējums |
65,32 |
|
Ābeles: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
|
|
Uz lauka |
565,75 |
|
Glabātavā |
258,60 |
|
Bioķīmiskais izvērtējums |
65,32 |
|
Avenes: priekšselekcija |
|
|
Uz lauka |
28,40 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes |
191,03 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes |
713,58 |
|
Avenes: hibridizācija |
|
|
Krustošana |
238,25 |
|
Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā |
30,50 |
| Hibrīdo
sējeņu izstādīšana |
27,22 |
|
Avenes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas
galaproduktu novērtēšanas |
|
|
Uz lauka, siltumnīcā |
56,37 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes |
185,03 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
135,60 |
|
Avenes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu
novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
98,75 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes |
191,03 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes |
713,58 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
291,40 |
|
Laboratorijā - atveseļošana in vitro |
469,20 |
| Avenes: tehnoloģijas
izstrāde, audzēšanas sistēma |
30,50 |
|
Upenes: priekšselekcija |
|
|
Uz lauka |
28,40 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes: |
|
|
|
vīrusu diagnostika |
397,20 |
|
|
vīrusu genomu sekvencēšana |
3180,40 |
|
|
pumpurērces diagnostika |
409,70 |
|
|
pumpurērces migrācija |
77,70 |
|
|
mikroskopija |
102,90 |
|
Upenes: hibridizācija |
|
|
Krustošana |
250,75 |
|
Sējeņu izaudzēšana siltumnīcā |
23,00 |
| Hibrīdo
sējeņu izstādīšana |
26,50 |
|
Upenes: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas
galaproduktu novērtēšanas, par vienu hibrīdu |
|
|
Uz lauka, siltumnīcā |
36,92 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes |
391,87 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
135,60 |
|
Upenes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu
novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
40,92 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes |
126,00 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
291,40 |
|
Laboratorijā - atveseļošana in vitro |
469,10 |
| Upenes: tehnoloģijas
izstrāde, audzēšanas sistēma |
359,28 |
|
Krūmcidonijas: priekšselekcija |
|
|
Uz lauka |
25,56 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes |
381,95 |
|
Krūmcidonijas: hibridizācija |
487,50 |
|
Krūmcidonijas: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas
galaproduktu novērtēšanas |
|
|
Vērtēšana uz lauka |
30,22 |
| Sēklaudžu
izaudzēšana siltumnīcā/tuneļos un stādījuma ierīkošana |
52,85 |
|
Krūmcidonijas: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas
galaproduktu novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
52,49 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
574,90 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes (HPLC)
augļiem |
457,70 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes sulas koncentrātam |
815,20 |
|
Plūmes: priekšselekcija |
|
|
Vecākaugu uzturēšana |
43,50 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes |
597,90 |
| Plūmes:
sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu
novērtēšanas |
37,91 |
|
Plūmes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu
novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
148,70 |
|
Laboratorijā - klimata kontroles kamerā |
74,50 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes gaišajām plūmēm |
173,90 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes tumšajām plūmēm |
180,28 |
| Plūmes:
tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
484,00 |
|
Bumbieres: priekšselekcija |
|
|
Uz lauka |
7,10 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes (genoma sekvencēšana) |
10 864,40 |
| Bumbieres:
hibridizācija |
92,35 |
|
Bumbieres: sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas
galaproduktu novērtēšanas |
|
|
Uz lauka |
66,48 |
|
Laboratorijā |
13,82 |
|
Bumbieres: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas
galaproduktu novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
474,80 |
|
Glabātavā |
110,00 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
65,00 |
|
Bumbieres: tehnoloģijas izstrāde, audzēšanas sistēma |
|
|
Uz lauka |
474,80 |
|
Glabātavā |
104,91 |
|
Ķirši: priekšselekcija |
|
|
Augu materiāla izaudzēšana |
38,20 |
|
Biotesti uz lauka augļaizmetņiem |
12,00 |
|
Biotesti uz lauka zariem |
12,00 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes, biotesti
augļaizmetņiem |
174,06 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes, biotesti zariem |
228,32 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes, Ps genomi |
6184,34 |
|
Ķirši: hibridizācija |
|
|
Krustošana uz lauka |
250,25 |
|
Pavairošana siltumnīcā |
16,50 |
| Ķirši: sākotnējais
selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu novērtēšanas |
31,27 |
|
Ķirši: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu
novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
105,56 |
|
Laboratorijā - salcietības vērtēšana |
50,50 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes |
278,20 |
|
Stādu izaudzēšana biotestiem uz lauka |
43,20 |
|
Biotesti augļaizmetņiem uz lauka |
39,70 |
|
Vīrusu testēšana uz lauka |
8,00 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes, biotesti |
134,30 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
154,10 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes, vīrusu diagnostika |
259,70 |
|
Ķirši: ražojošie stādījumi ar ražas vērtēšanu |
|
|
Bez seguma |
633,60 |
| Ar
segumu |
758,60 |
| Aprikozes:
sākotnējais selekcijas materiāls bez ražas galaproduktu
novērtēšanas |
37,25 |
|
Aprikozes: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas
galaproduktu novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
293,00 |
|
Laboratorijā - salcietības vērtēšana |
72,00 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
951,70 |
|
Laboratorijā - ģenētiskās analīzes |
284,70 |
|
Šķirņu reģistrācija ar AVS testu: |
|
|
Selekcionāra tiesību piešķiršana |
61,18 |
|
Selekcionāra tiesību uzturēšana reģistrētajām šķirnēm |
15,62 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam ābelēm |
306,00 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam avenēm |
30,00 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam upenēm |
13,50 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam krūmcidonijām |
3,10 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam bumbierēm |
32,00 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam ķiršiem |
37,60 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam aprikozēm |
29,50 |
|
AVS tests ābelēm, krūmcidonijām, plūmēm, bumbierēm, ķiršiem,
aprikozēm - gada maksa |
1032,00 |
|
AVS tests avenēm - gada maksa |
194,00 |
| AVS tests
upenēm - gada maksa |
178,00 |
|
6. |
Melones, sīpoli,
ķiploki |
Melones: tradicionālā selekcija |
1124,00 |
|
Melones: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas
galaproduktu novērtēšanu |
|
|
Siltumnīcā |
2240,00 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
255,00 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes (HPLC) |
3000,00 |
|
Sīpoli: tradicionālā selekcija |
|
|
Hibridizācija |
118,00 |
|
Klonu atlase |
91,70 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
282,70 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes (HPLC) |
923,65 |
|
Laboratorijā - vīrusu analīzes |
156,70 |
|
Sīpoli: atlasītais vērtēšanas materiāls ar ražas galaproduktu
novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
152,20 |
|
Laboratorijā - mikrobioloģijas pētījumi un atveseļošana in
vitro |
557,20 |
|
Ķiploki: tradicionālā selekcija |
|
|
Uz lauka |
85,50 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
925,40 |
|
Ķiploki: atlasītais vērtēšanas materiāls, ar ražas
galaproduktu novērtēšanu |
|
|
Uz lauka |
200,00 |
|
Laboratorijā - patoloģijas analīzes, vīrusu diagnostika |
156,70 |
|
Laboratorijā - bioķīmiskās analīzes |
167,70 |
|
Laboratorijā - atveseļošana in vitro |
468,70 |
|
Laboratorijā - mikrobioloģijas pētījumi |
89,70 |
|
Šķirņu reģistrācija ar AVS testu: |
|
|
Selekcionāra tiesību piešķiršana |
61,18 |
|
Selekcionāra tiesību uzturēšana reģistrētajām šķirnēm |
15,62 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam sīpoliem |
142,20 |
|
Augu materiāla sagatavošana AVS testam ķiplokiem |
170,50 |
| AVS tests
melonēm - gada maksa |
1032,00 |
| II. Jaunu šķirņu izveidei un bioloģiskās
lauksaimniecības kultūraugu audzēšanas tehnoloģiju
ieviešanai |
|
7. |
Ziemas kvieši,
vasaras kvieši, ziemas tritikāle, vasaras mieži, vasaras
auzas, lauka pupas, sējas zirņi |
Darba kolekcijas
uzturēšana un krustojumu iegūšana, hibrīdo populāciju
pavairošana un līniju analīze |
243,86 |
| Selekcijas līniju
sākotnējā izvērtēšana un perspektīvo līniju izlase - biotisko
un abiotisko stresu tolerance, fenoloģija, morfoloģija |
144,70 |
| Selekcijas materiāla
genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes |
106,65 |
| Perspektīvo līniju
produktivitātes un kvalitātes izvērtēšana |
341,00 |
| Perspektīvo līniju
sagatavošana reģistrācijai, tostarp AVS un SIN testi |
3452,13 |
|
8. |
Kartupeļi |
Darba kolekcijas
novērtēšana, vecākaugu atlase |
213,30 |
| Sākotnējā selekcijas
materiāla izvērtēšana un klonu atlase |
238,98 |
| Perspektīvo klonu
produktivitātes un kvalitātes novērtēšana |
497,26 |
| Selekcijas materiāla
genotipēšana, izmantojot molekulārās metodes |
106,65 |
| Materiāla
sagatavošana AVS un SĪN - in vitro
atveseļošana un pārbaude |
832,50 |
|
9. |
Pašapputes graudaugu
heterogēno populāciju izveide un pavairošana vasaras miežu,
vasaras un ziemas kviešu hibrīdajām populācijām |
Darba kolekcijas
sagatavošana un krustošana |
8230,33 |
| Populācijas sēklas
materiāla pavairošana, apraksta izstrāde reģistrācijai |
3527,28 |
"
|
|
Saistītie dokumenti
-
Grozītais
-
Izdoti saskaņā ar
-
Protokols
-
Anotācija / tiesību akta projekts
-
Citi saistītie dokumenti
|
