1.pants. Likumā lietotie termini

(1) Likumā lietotie termini atbilst Izglītības likumā lietotajiem terminiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Likumā ir lietoti šādi termini:

1) arodizglītība — vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

2) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

2¹) nozares eksaminācijas centrs — institūcija, kurā var tikt kārtoti eksāmeni profesionālās kvalifikācijas ieguvei attiecīgajā nozarē;

2²) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

2³) prakse — attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas profesionālo kompetenču apguve izglītības iestādē vai darba vidē;

2⁴) modulis — profesionālās izglītības programmas patstāvīga sastāvdaļa, tā pamatā ir sasniedzamie mācīšanās rezultāti kā novērtējams un pierādāms zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums;

2⁵) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

2⁶) modulārā profesionālās izglītības programma — profesionālās izglītības programma, kuras profesionālo saturu atkarībā no izglītības programmai izvirzītā mērķa veido moduļu kopums un kuras apguves rezultātā var iegūt profesionālo kvalifikāciju vai profesionālās kvalifikācijas daļu;

3) praktikants — izglītojamais, kas saskaņā ar attiecīgās profesionālās izglītības programmas praktiskās daļas apguvi atrodas praksē izglītības iestādē vai darba vidē;

4) (izslēgts ar 03.03.2022. likumu);

5) profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā, sestā, septītā vai astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

5¹) profesionālās kvalifikācijas eksāmens — valsts pārbaudījums, kurā personai, iegūstot pietiekamu vērtējumu, piešķir attiecīga līmeņa profesionālo kvalifikāciju, ko apliecina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments;

6) profesionālā pamatizglītība — pamatizglītības pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt otrā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

7) profesionālā pieredze — iepriekšēja darbošanās attiecīgajā profesijā Latvijas Republikā, kā arī ārvalstī;

8) profesionālā vidējā izglītība — vidējās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt trešā vai ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

8¹) profesionālā kompetence — profesionālās darbības veikšanai nepieciešamo zināšanu, prasmju, profesionālās patstāvības un atbildības kopums;

8²) profesionālās izglītības iestādes akreditācija — valsts īstenots regulārs profesionālās izglītības iestādes darbības kvalitātes un atbilstības noteiktam profesionālās izglītības iestādes statusam izvērtējums;

8³) profesionālās izglītības programmas licencēšana — izglītības programmas kvalitātes izvērtējums un tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu;

9) profesionālās kvalifikācijas līmenis — Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai atbilstoša teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kuru raksturo attiecīgajā līmenī sasniedzamie mācīšanās rezultāti, kas dod iespēju veikt noteiktai sarežģītības un atbildības pakāpei atbilstošu darbu;

10) pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt sestā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

10¹) īsā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju. Īsā cikla profesionālā augstākā izglītība ir daļa no pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības;

11) otrā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt septītā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

11¹) trešā cikla profesionālā augstākā izglītība — augstākās pakāpes profesionālā izglītība, kas dod iespēju iegūt astotā līmeņa profesionālo kvalifikāciju;

12) profesionālā tālākizglītība — profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju ieguvei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos;

13) profesionālā pilnveide — profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā. Prasības to profesionālo kvalifikāciju pilnveidei, kuras nav iekļautas nozaru kvalifikāciju struktūrās, nosaka normatīvajos aktos;

14) sasniedzamo mācīšanās rezultātu vienība — profesionālās kvalifikācijas daļa, kas ir atsevišķi pārbaudāms un novērtējams saskaņotu zināšanu, prasmju, attieksmes, profesionālās patstāvības un atbildības kopums;

15) profesionālā kvalifikācija — formalizēta vērtēšanas un atzīšanas procesa rezultāts atbilstoši profesijas standartā noteiktām attiecīgajām profesionālās kvalifikācijas prasībām, ko apstiprina valsts atzīts profesionālās kvalifikācijas dokuments;

16) profesionālās kvalifikācijas dokuments — valsts atzīts dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju vai tās daļu;

17) profesionālās izglītības iestādes stratēģiskā specializācija — profesionālās izglītības iestādes dibinātāja noteiktas darba tirgū nepieciešamo speciālistu sagatavošanai atbilstošas izglītības tematiskās jomas, kurās specializējas profesionālās izglītības iestāde. Stratēģiskā specializācija ir pamats profesionālās izglītības iestādes stratēģiskās attīstības plānošanai un stratēģiskās specializācijas virzienu noteikšanai;

18) profesionālās izglītības iestādes attīstības stratēģija — stratēģija, kuru profesionālās izglītības iestāde, pamatojoties uz tās dibinātāja noteikto stratēģisko specializāciju, veido savas attīstības plānošanai un kura ir terminēts — piecu gadu — profesionālās izglītības iestādes attīstības plāns, kas ietver konkrētus sasniedzamos mērķus un uzdevumus profesionālās izglītības un institucionālās attīstības jomās;

19) darba vidē balstītas mācības — klātienes izglītības procesa daļa, kurā izglītības programmai noteiktie mācīšanās rezultāti atbilstoši mācību plānam pārmaiņus tiek sasniegti izglītības iestādē un pie darba devēja. Darba vidē balstītas mācības var ietvert praksi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 21.09.2006., 10.06.2010., 23.04.2015., 22.06.2017., 03.03.2022. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

2.pants. Likuma mērķis un uzdevumi

(1) Šā likuma mērķis ir nodrošināt valsts profesionālās izglītības politikas īstenošanu un profesionālās izglītības sistēmas darbību, vadību un attīstību.

(2) Likuma uzdevumi ir šādi:

1) nodrošināt iespēju iegūt vispārējās zināšanas un prasmes, kā arī profesionālo kvalifikāciju;

2) noteikt profesionālās izglītības pakāpes un profesionālās kvalifikācijas līmeņus atbilstoši Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrai, kā arī attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei nepieciešamo izglītību;

3) noteikt profesionālajā izglītībā un profesionālās kvalifikācijas piešķiršanā iesaistīto personu kompetenci;

4) nodrošināt Latvijas profesionālās izglītības un profesionālās kvalifikācijas salīdzināmību ar ārvalstīs iegūstamo profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju, radot iespējas izglītojamajiem turpināt izglītību ārvalstīs un konkurēt starptautiskajā darba tirgū.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

3. pants. Likuma darbība

Likums reglamentē profesionālās izglītības īstenošanas, kā arī atbilstošas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanas kārtību. Profesionālās augstākās izglītības īstenošanu un attiecīgas profesionālās kvalifikācijas piešķiršanu reglamentē šis likums un Augstskolu likums.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

4.pants. Profesionālās izglītības pakāpes

(1) Latvijas izglītības sistēmā ir noteiktas šādas profesionālās izglītības pakāpes:

1) profesionālā pamatizglītība;

2) profesionālā vidējā izglītība;

3) profesionālā augstākā izglītība.

(2) (Izslēgta ar 03.03.2022. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

5. pants. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā

Profesionālās kvalifikācijas līmeņi atbilst tāda paša līmeņa Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim un ir šādi:

1) pirmais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt elementārus praktiskus uzdevumus speciālista uzraudzībā;

2) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju daļēji patstāvīgi veikt vienkāršus uzdevumus noteiktā praktiskās darbības jomā;

3) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju patstāvīgi veikt kvalificētu izpildītāja darbu;

4) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis — paaugstināta teorētiskā sagatavotība un profesionālā meistarība, kas dod iespēju veikt noteiktus izpildītāja pienākumus, kuros ietilpst arī izpildāmā darba plānošana un organizēšana;

5) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība, kas dod iespēju veikt sarežģītu izpildītāja darbu, kā arī organizēt un vadīt citu speciālistu darbu;

6) sestais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgu lēmumu pieņemšanai un problēmu risināšanai nozarē vai profesijā mainīgos apstākļos, izmantojot specializētas zināšanas profesionālās darbības jomā;

7) septītais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība augsti kvalificētas profesionālas darbības veikšanai neprognozējamos apstākļos, sarežģītu profesionālu problēmu formulēšanai un kritiskai analīzei, izmantojot padziļinātas un plašas zināšanas profesionālās darbības jomā, kā arī patstāvīgu lēmumu pieņemšanai, integrējot dažādu jomu zināšanas un dodot ieguldījumu profesionālās darbības metožu attīstībā;

8) astotais profesionālās kvalifikācijas līmenis — teorētiskā un praktiskā sagatavotība patstāvīgai ideju izvirzīšanai, kritiskai analīzei, sintēzei un izvērtēšanai, radot jaunas zināšanas vai izpratni par esošām zināšanām un to lietošanu praksē, risinot nozīmīgus inovāciju vai jaunrades uzdevumus profesionālās darbības jomā.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.08.2022. Sk. pārejas noteikumu 29. punktu)

9.pants. Citu ministriju kompetence

(1) Citas ministrijas:

1) izstrādā priekšlikumus un noteiktā kārtībā iesniedz pieprasījumu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai, finansē savā padotībā esošās profesionālās izglītības iestādes un profesionālās izglītības atbalsta iestādes no šim nolūkam piešķirtajiem līdzekļiem;

2) sadarbojas ar Izglītības un zinātnes ministriju profesiju standartu izstrādes un aktualizācijas, profesionālās izglītības kvalitātes vērtēšanas un citos ar profesionālo izglītību saistītos jautājumos;

3) sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju, citām valsts institūcijām un pašvaldībām organizē savā padotībā esošo profesionālās izglītības iestāžu pedagogu tālākizglītību;

4) piedalās valsts, pašvaldību, arodbiedrību, darba devēju un citu biedrību vai nodibinājumu, un sadarbību veicinošo institūciju darbā;

5) organizē pieaugušo profesionālo tālākizglītību un profesionālo pilnveidi;

5¹) apstiprina ministrijas padotībā esošo valsts profesionālās izglītības iestāžu, izņemot koledžas, nolikumus;

5²) saskaņo ministrijas padotībā esošo valsts profesionālās izglītības iestāžu profesionālās izglītības programmas, izņemot studiju programmas;

6) veic citas šajā likumā un Izglītības likumā noteiktās ar profesionālo izglītību saistītās funkcijas.

(2) Attiecībā uz Aizsardzības ministrijas padotībā esošajām valsts profesionālās izglītības iestādēm šajā pantā noteikto Aizsardzības ministrijas kompetenci var īstenot Nacionālie bruņotie spēki atbilstoši to darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(3) Attiecībā uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošajām valsts profesionālās izglītības iestādēm šajā pantā noteikto Iekšlietu ministrijas kompetenci var īstenot Valsts policija, Valsts robežsardze un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests atbilstoši to darbību reglamentējošiem normatīvajiem aktiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001., 21.09.2006. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

10.pants. Pašvaldību kompetence

(1) Pašvaldības piedalās profesionālās izglītības īstenošanā, sekmē komercdarbības attīstību savā teritorijā, sadarbojas ar darba devēju organizācijām, piedalās to jautājumu risināšanā, kas saistīti ar prakses vietu nodrošināšanu izglītojamajiem attiecīgās pašvaldības teritorijā.

(2) Pašvaldību kompetenci profesionālās izglītības īstenošanā nosaka šis likums, Izglītības likums un citi normatīvie akti.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

10.¹pants. Profesionālās izglītības administrācija

(Izslēgts ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

11.pants. Profesionālās izglītības atbalsta iestādes

(1) Lai nodrošinātu pētniecisko, informatīvo, metodisko un citāda veida intelektuālo atbalstu izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem, pedagogiem, izglītības iestādēm un profesionālajām organizācijām, tiek veidotas profesionālās izglītības atbalsta iestādes.

(2) Profesionālās izglītības atbalsta iestādes:

1) sniedz organizatorisku un metodisku palīdzību profesiju standartu izstrādē, izglītības programmu izstrādē un īstenošanā, karjeras attīstības atbalstam un citos ar profesionālo izglītību saistītos jautājumos;

2) organizē mācību līdzekļu izstrādi;

3) organizē pedagogu tālākizglītību;

4) piedalās darba tirgus un citos ar profesionālo izglītību saistītos pētījumos.

(3) Profesionālās izglītības valsts atbalsta iestādes dibina, reorganizē un likvidē Ministru kabinets pēc Izglītības un zinātnes ministrijas vai citas ministrijas ierosinājuma.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

13.¹ pants. Nozares eksaminācijas centrs

(1) Nozares eksaminācijas centru reģistrē un akreditē, ievērojot Ministru kabineta prasības un kārtību.

(2) Nozares eksaminācijas centrs organizē un īsteno vienotu profesionālās kvalifikācijas eksāmenu un ārpus formālās izglītības sistēmas apgūtās kompetences novērtēšanu.

(3) Nozares eksaminācijas centrs veic profesionālās kvalifikācijas eksaminācijas norises dokumentu sagatavošanu un uzskaiti.

(4) Nozares eksaminācijas centru akreditē uz sešiem gadiem. To reģistrē un tā akreditāciju organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Lēmumu par nozares eksaminācijas centra akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīga iesnieguma iesniegšanas dienas. Nozares eksaminācijas centra akreditācijas ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi nosaka Ministru kabinets.

(5) Informācija par akreditētajiem nozares eksaminācijas centriem, kuriem ir tiesības izsniegt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī profesionālo kvalifikāciju saraksts, kurās šie eksaminācijas centri ir tiesīgi izsniegt valsts atzītus profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmā.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

13.² pants. Latvijas koledžu asociācija

Latvijas Koledžu asociācija pārstāv valsts un privāto koledžu viedokli profesionālās izglītības jautājumos valsts, pašvaldību un nevalstiskajās organizācijās Latvijā un ārzemēs.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

16.pants. Profesionālās izglītības iestādes nosaukums

(Izslēgts ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

16.¹ pants. Profesionālās izglītības iestāžu statuss un nosaukums

(1) Atbilstoši profesionālās izglītības iestādē iegūstamajai izglītībai un profesionālajai kvalifikācijai ir šāda statusa profesionālās izglītības iestādes:

1) tehnikums;

2) mākslu izglītības kompetences centrs;

3) profesionālā vidusskola;

4) profesionālās tālākizglītības centrs;

5) koledža.

(2) Profesionālās izglītības iestādes nosaukumu izvēlas atbilstoši Izglītības likumā un šā panta pirmajā daļā noteiktajam. Nosaukumā var ietvert norādi uz izglītības programmas veidu un profesionālo jomu, kā arī ģeogrāfisko vietu.

(3) Saskaņā ar profesionālās izglītības iestādes vēsturiskajām tradīcijām tā ir tiesīga izmantot citu nosaukumu Izglītības likumā noteiktā kārtībā.

(4) Profesionālās izglītības iestādes statusu nosaka tās dibinātājs. Profesionālās izglītības iestādes atbilstību attiecīgajam profesionālās izglītības iestādes statusam izvērtē izglītības iestādes akreditācijas procesā.

(5) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes, izņemot profesionālās tālākizglītības centrus, atbilstību attiecīgajam šā panta pirmajā daļā noteiktajam profesionālās izglītības iestādes statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) izglītojamo skaita rādītājus;

2) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas eksāmenos un citos valsts noslēguma pārbaudījumos;

3) profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanas rādītājus, ja izglītības iestāde tādas īsteno;

4) īstenoto profesionālās izglītības programmu atbilstību saskaņā ar 16.² panta pirmajā daļā, 16.³ panta pirmajā daļā, 16.⁴ panta pirmajā daļā un 16.⁷ panta pirmajā daļā noteikto, ievērojot, ka attiecīgās izglītības programmas veido lielāko daļu no profesionālās izglītības programmu, izņemot profesionālās tālākizglītības programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas, skaita.

(6) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību tehnikuma statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:

1) darba vidē balstītu mācību īstenošanas rādītāji;

2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;

3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

(7) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību mākslu izglītības kompetences centra statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēti:

1) sadarbības ar mākslu, kultūras un radošo industriju darba devējiem rādītāji;

2) metodiskā darba rezultatīvie rādītāji;

3) absolventu nodarbinātības un izglītības turpināšanas augstākās izglītības pakāpē rādītāji.

(8) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību profesionālās tālākizglītības centra statusam, ņem vērā šādus nosacījumus:

1) pedagogu un ekspertu kvalifikācijas atbilstību īstenotajām programmām;

2) materiāltehniskā nodrošinājuma atbilstību īstenotajām profesionālās izglītības programmām;

3) izglītojamo rezultātus profesionālās kvalifikācijas pārbaudījumos;

4) absolventu karjeras izaugsmes rādītājus;

5) sadarbības ar darba devējiem rādītājus.

(9) Vērtējot profesionālās izglītības iestādes atbilstību koledžas statusam, papildus šā panta piektajā daļā noteiktajam tiek vērtēts, vai:

1) īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas ir vismaz vienā studiju virzienā;

2) vismaz 65 procentiem vēlētā akadēmiskā personāla ir septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstoša augstākā izglītība vai profesionālā kvalifikācija;

3) ir noslēgti sadarbības līgumi ar augstskolām, kas nodrošina iespēju studiju turpināšanai atbilstošās pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās;

4) aktīvi sadarbojas ar darba devējiem un nodrošina darba vidē balstītas mācības, kā arī veic lietišķos pētījumus koledžas stratēģiskās specializācijas virzienos, tostarp iesaista pētniecībā studējošos.

(03.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

16.² pants. Tehnikums un tā darbības mērķi

(1) Tehnikums ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

(3) Tehnikums ir tiesīgs īstenot arī profesionālās pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(4) Tehnikuma darbības mērķi atbilstoši tā dibinātāja apstiprinātai attīstības stratēģijai ir šādi:

1) attīstīt un īstenot izglītības programmas stratēģiskās specializācijas virzienos, kas nodrošina tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) sadarbībā ar nozares uzņēmumiem īstenot darba vidē balstītas mācības;

3) reģiona vai nozares ietvaros īstenot metodisko darbu, nodrošināt citām profesionālās izglītības iestādēm metodisko atbalstu un pedagogu tālākizglītību;

4) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās tehnikums īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(03.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

16.³ pants. Mākslu izglītības kompetences centrs un tā darbības mērķi

(1) Mākslu izglītības kompetences centrs ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" un ar to saistītajās jomās īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas un profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī profesionālās tālākizglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas izglītības programmu grupas ceturtā līmeņa profesionālās kvalifikācijas izglītības programmas un augstākās izglītības pakāpē nav studiju programmas attiecīgās profesionālās kvalifikācijas ieguvei.

(3) Mākslu izglītības kompetences centrs ir tiesīgs īstenot arī vispārējās pamatizglītības programmas, profesionālās ievirzes programmas un profesionālās pilnveides izglītības programmas.

(4) Mākslu izglītības kompetences centra darbības mērķi atbilstoši tā dibinātāja apstiprinātai attīstības stratēģijai ir šādi:

1) attīstīt un īstenot izglītības programmas stratēģiskās specializācijas virzienos, kas nodrošina mākslu, kultūras un radošo industriju nozaru attīstības vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu radošo talantu izkopšanu un attīstīšanu;

2) īstenot metodisko darbu izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", nodrošināt pedagogu tālākizglītību un metodisko atbalstu citām profesionālās vidējās izglītības iestādēm un reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm;

3) sadarbībā ar mākslu, kultūras un radošo industriju nozares darba devējiem nodrošināt izglītības programmu īstenošanu un prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē;

4) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās mākslu izglītības kompetences centrs īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(03.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

16.⁴ pants. Profesionālā vidusskola un tās darbības mērķi

(1) Profesionālā vidusskola ir profesionālās vidējās izglītības iestāde, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Profesionālā vidusskola ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālā vidusskola īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas. Profesionālā vidusskola, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", ir tiesīga īstenot arī profesionālās ievirzes programmas.

(3) Profesionālās vidusskolas darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja apstiprinātai attīstības stratēģijai ir šādi:

1) īstenot izglītības programmas stratēģiskās specializācijas virzienos, kas nodrošina tautsaimniecības vajadzībām nepieciešamos speciālistus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) sadarbībā ar nozares uzņēmumiem nodrošināt prakses iespējas profesionālās izglītības programmas apguvē;

3) profesionālajai vidusskolai, kura īsteno profesionālās vidējās izglītības programmas izglītības tematiskajā jomā "Mākslas", papildus veikt metodisko darbu izglītības tematiskajā jomā "Mākslas" reģiona profesionālās ievirzes izglītības iestādēm.

(4) Profesionālā vidusskola ir tiesīga organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālā vidusskola īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(03.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

16.⁵ pants. Profesionālās tālākizglītības centrs un tā darbības mērķi

(1) Profesionālās tālākizglītības centrs ir profesionālās izglītības iestāde, kura atbilstoši profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, īsteno profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides programmas, kas dod iespēju atbilstoši izglītojamā iepriekš iegūtajai izglītības pakāpei iegūt attiecīgu profesionālās kvalifikācijas līmeni.

(2) Profesionālās tālākizglītības centra darbības mērķis ir atbilstoši darba tirgus pieprasījumam nodrošināt profesionālās kvalifikācijas ieguvi, pārkvalifikāciju un profesionālās kompetences pilnveidi personām ar iepriekšēju izglītību un darba pieredzi.

(3) Profesionālās tālākizglītības centrs ir tiesīgs organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās profesionālās tālākizglītības centrs īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

16.⁶ pants. Tiesības īstenot vispārējās izglītības programmas

Tehnikums un profesionālā vidusskola ir tiesīgi īstenot arī vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas sadarbībā ar Ieslodzījuma vietu pārvaldi, saņemot izglītības un zinātnes ministra atļauju.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

16.⁷ pants. Koledža un tās darbības mērķi

(1) Koledža ir profesionālās augstākās izglītības iestāde, kura īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt piektā līmeņa profesionālo kvalifikāciju.

(2) Koledža ir tiesīga īstenot kopīgas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas ar citām koledžām un augstskolām Latvijā vai ārzemēs.

(3) Koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās vidējās izglītības programmas, kas dod iespēju iegūt trešā un ceturtā līmeņa profesionālo kvalifikāciju tajās izglītības tematiskajās jomās, kurās koledža īsteno atbilstošas īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas. Profesionālās izglītības programmas Iekšlietu ministrijas sistēmas valsts pārvaldes iestāžu pakļautībā esošajās koledžās un Sociālās integrācijas valsts aģentūrā nosaka Ministru kabinets.

(4) Koledža ir tiesīga īstenot arī profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās koledža īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(5) Koledža sadarbībā ar nozares darba devējiem īsteno darba vidē balstītas mācības.

(6) Koledžas darbības mērķi atbilstoši tās dibinātāja noteiktai stratēģiskajai specializācijai ir šādi:

1) attīstīt un īstenot īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, kas ļauj augstākās izglītības pakāpē ātri un atbilstoši darba tirgus prasībām nodrošināt tautsaimniecības, valsts un sabiedrības attīstības nākotnes vajadzībām nepieciešamos cilvēkresursus, kā arī veicināt izglītības procesā iesaistīto personu izaugsmi par uzņēmīgiem, radošiem, atbildīgiem un konkurētspējīgiem sabiedrības locekļiem;

2) veikt lietišķos pētījumus attiecīgās tautsaimniecības nozarēs, izmantot analītisku pieeju praktisku problēmu risināšanai attiecīgajā jomā un, dinamiski piemērojoties ārējās vides pārmaiņām, piedalīties attiecīgās nozares attīstīšanā;

3) nodrošināt studējošajiem iespēju turpināt izglītību pirmā cikla profesionālās augstākās izglītības programmā;

4) sadarbībā ar nozares darba devējiem īstenot teorētisko zināšanu apguvi praksē;

5) organizēt profesionālās kvalifikācijas eksāmenus, lai novērtētu ārpus formālās izglītības sistēmas iegūto profesionālo kompetenci tajās profesionālajās kvalifikācijās, kurās koledža īsteno atbilstošas profesionālās izglītības programmas.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

17. pants. Profesionālās izglītības iestādes nolikums

(1) Profesionālās izglītības iestādes nolikumā norāda šādas ziņas:

1) izglītības iestādes nosaukumu;

2) izglītības iestādes dibinātāju, iestādes juridisko statusu;

3) izglītības iestādes stratēģisko specializāciju, darbības pamatvirzienus un uzdevumus;

4) izglītības iestādē īstenojamās izglītības (studiju) programmas;

5) izglītības procesa organizāciju;

6) izglītības iestādes pārvaldes institūcijas un padomdevējas institūcijas, koledžā — tās pārstāvības, vadības institūciju un lēmējinstitūciju izveidošanas, ievēlēšanas vai iecelšanas kārtību un sastāvu, kā arī šo institūciju tiesības, pienākumus un uzdevumus, pilnvaru termiņus un atsaukšanas kārtību;

7) izglītības iestādes pašpārvaldes izveidošanas kārtību, tās kompetenci;

8) koledžas akadēmiskā personāla ievēlēšanas kārtību;

9) pedagogu (akadēmiskā personāla) un citu darbinieku tiesības un pienākumus;

10) izglītojamo un studējošo tiesības un pienākumus;

11) izglītojamo un studējošo pašpārvaldes izveidošanas kārtību un pašpārvaldes kompetenci;

12) koledžas struktūrvienības, to izveidošanas, reorganizācijas un likvidācijas pamatnoteikumus;

13) izglītības iestādes iekšējo kārtību reglamentējošo dokumentu pieņemšanas kārtību, koledžā — iekšējo normatīvo aktu izdošanas kārtību;

14) izglītības iestādes saimniecisko darbību;

15) izglītības iestādes finansējuma avotus un kārtību;

16) izglītības iestādes reorganizācijas un likvidācijas kārtību;

17) izglītības iestādes nolikuma un tā grozījumu pieņemšanas kārtību;

18) citus būtiskus noteikumus, kas nav pretrunā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Apstiprināto koledžas nolikumu vai tā grozījumus koledža, izņemot izglītības un zinātnes ministra pārraudzībā esošo koledžu, iesniedz Izglītības un zinātnes ministrijai piecu darbdienu laikā no tā apstiprināšanas dienas.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

17.¹ pants. Profesionālās izglītības iestādes konvents

(1) Profesionālās izglītības iestādēs izveido koleģiālu padomdevēju institūciju — konventu, kura mērķis ir veicināt profesionālās izglītības iestādes attīstību atbilstoši darba tirgus prasībām.

(2) Konventu izveido un tā nolikumu izdod profesionālās izglītības iestādes vadītājs, nosakot konventa funkcijas, uzdevumus, sastāvu un darba organizāciju.

(3) Konventa sastāvā ir ne mazāk kā pieci padomnieki. Konventa sastāvā iekļauj profesionālās izglītības iestādes vadītāju, tās ministrijas pārstāvi, kuras padotībā ir profesionālās izglītības iestāde, kā arī attiecīgās pašvaldības, darba devēju un to apvienību pārstāvjus. Konventa sastāvā var iekļaut attiecīgā plānošanas reģiona pārstāvi, kā arī attiecīgās profesionālās izglītības iestādes darbinieku pārstāvi un citus ieinteresēto institūciju pārstāvjus. Konventa priekšsēdētājs ir darba devēju vai attiecīgās pašvaldības pārstāvis.

(4) Konventa lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

(5) Konvents:

1) sniedz priekšlikumus profesionālās izglītības iestādes vadītājam attīstības stratēģijas jautājumos un profesionālās izglītības plānošanas dokumentu izstrādē;

2) piedalās profesionālās izglītības iestādes pedagoģisko darbinieku (administrācijas) atlases un novērtēšanas procesā;

3) sniedz priekšlikumus par profesionālās izglītības iestādes izstrādāto profesionālās izglītības programmu pirms tās licencēšanas;

4) veicina profesionālās izglītības iestādes sadarbību ar reģiona komersantiem prakses un darba vidē balstītu mācību organizēšanā.

(6) Šā panta noteikumi attiecas tikai uz tām profesionālās izglītības iestādēm mākslas, mūzikas vai dejas jomā, kuras ir mākslu izglītības kompetences centri.

(7) Uz Iekšlietu ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm šā panta noteikumi attiecas tiktāl, ciktāl tie nav pretrunā ar normatīvajiem aktiem, kas reglamentē Valsts policijas, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts robežsardzes darbību.

(8) Šā panta noteikumi neattiecas uz Aizsardzības ministrijas padotībā esošām profesionālās izglītības iestādēm.

(23.04.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.03.2022. un 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

17.² pants. Koledžas dome

(1) Koledžas dome ir koledžas personāla pārstāvju koleģiāla vadības un lēmējinstitūcija, kas ir atbildīga par studiju (izglītības) programmu attīstību un to atbilstību starptautiski atzītiem kvalitātes standartiem. Koledžas domes sastāvu, dalībnieku skaitu, kā arī domes izveidošanu un darbību nosaka koledžas nolikums.

(2) Koledžas domi veido koledžas direktors un viņa vietnieki, studējošo pārstāvji, kā arī akadēmiskā un vispārējā personāla pārstāvji. Akadēmiskā personāla pārstāvji veido domes vairākumu, bet studējošo pārstāvju īpatsvars ir ne mazāks par 20 procentiem.

(3) Koledžas dome sadarbībā ar koledžas direktoru izstrādā koledžas nolikumu un tā grozījumus un iesniedz apstiprināšanai dibinātājam.

(4) Koledžas dome:

1) saskaņo koledžas ilgtermiņa un vidējā termiņa attīstības stratēģijas projektu un iesniedz to apstiprināšanai dibinātājam;

2) izstrādā un apstiprina nolikumu par akadēmiskajiem amatiem koledžā un ievēlēšanas kārtību šajos amatos, kā arī akadēmiskā personāla vērtēšanas kritērijus;

3) ievēlē akadēmisko personālu;

4) lemj par prasībām, procedūrām un pārbaudījumiem kvalifikāciju iegūšanai;

5) sagatavo priekšlikumus par studiju maksu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās tajās studiju vietās, kuras netiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem, un iesniedz apstiprināšanai dibinātājam;

6) nosaka no valsts budžeta līdzekļiem finansēto studiju vietu sadalījuma kārtību īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās studējošajiem.

(5) Saskaņā ar dibinātāja apstiprināto koledžas attīstības stratēģiju koledžas dome:

1) apstiprina koledžas studiju procesa attīstības plānu;

2) apstiprina koledžas lietišķo pētījumu attīstības plānu un rosina konkrētu lietišķo pētījumu attīstības virzienus;

3) lemj par īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu atvēršanu, saturu un attīstību, kā arī slēgšanu;

4) lemj par citu profesionālās izglītības programmu atvēršanu, saturu un attīstību, kā arī slēgšanu.

(6) Koledžas dome lemj par citiem jautājumiem, kuri saskaņā ar normatīvajiem aktiem un koledžas nolikumu ir domes kompetencē.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

17.³ pants. Profesionālās izglītības iestādes vadītājs

(1) Profesionālās izglītības iestādes vadītāja amata nosaukums ir direktors. Profesionālās izglītības iestādes vadītāja tiesības, pienākumus un atbildību nosaka Izglītības likums.

(2) Profesionālās izglītības iestādes direktoru ieceļ amatā iestādes dibinātājs.

(3) Valsts dibinātas profesionālās izglītības iestādes direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no tā Izglītības un zinātnes ministrija vai attiecīgās nozares ministrija.

(4) Profesionālās izglītības iestādes direktora pilnvaras sākas ar darba līgumā noteikto darba attiecību nodibināšanas brīdi.

(5) Koledžas direktoru ieceļ amatā uz termiņu, kas nepārsniedz piecus gadus, un ne vairāk kā divas reizes attiecīgajā koledžā. Augstskolu koledžas direktoru konkursa kārtībā pieņem darbā un atbrīvo no tā augstskolas rektors.

(6) Par koledžas direktoru var iecelt personu, kura atbilst Izglītības likuma prasībām un kurai ir vismaz septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim atbilstoša augstākā izglītība.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

(Nodaļas nosaukums 15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

19.pants. Profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālā kvalifikācija

Profesionālās izglītības iestādes pedagoga profesionālo kvalifikāciju apliecina valsts atzīti dokumenti par atbilstošu profesionālo izglītību (kvalifikāciju) un pedagoģisko izglītību.

20.pants. Profesionālās izglītības iestādes pedagoga darba samaksa

(1) Profesionālās izglītības iestādes pedagoga darba samaksu nosaka atbilstoši Izglītības likumam.

(2) (Izslēgta ar 05.07.2001. likumu)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 05.07.2001. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

20.¹ pants. Profesionālās izglītības iestādes izglītojamo tiesības un pienākumi

(1) Izglītojamo pienākumus un tiesības nosaka Izglītības likums.

(2) Koledžās studējošie ir īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmu studenti.

(3) Uzņemšanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās, ierakstīšanu studējošo sarakstā, datu ievadi studējošo un absolventu reģistrā, studiju uzsākšanu vēlākos studiju posmos, izslēgšanu no studējošo saraksta, kā arī studējošo tiesības, stipendiju piešķiršanu, studiju un studējošo kreditēšanu nosaka Augstskolu likums.

(4) Profesionālās vidējās izglītības iestādēs izglītojamie pēc savas iniciatīvas ir tiesīgi izveidot izglītojamo pašpārvaldi, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar izglītojamo interesēm profesionālās izglītības iestādē, un līdzdarbotos profesionālās izglītības iestādes darba organizēšanā un mācību procesa pilnveidē. Izglītojamo pašpārvaldes izveidošanu un sastāvu, kā arī tās darbību reglamentējošā normatīvā akta izdošanas kārtību nosaka attiecīgās profesionālās izglītības iestādes nolikums.

(5) Koledžas studējošo pašpārvalde ir vēlēta, neatkarīga studējošo tiesību un interešu pārstāvības institūcija koledžā. Tā darbojas saskaņā ar nolikumu, kuru izstrādā studējošie un apstiprina koledžas dome. Koledžas dome var atteikt apstiprināšanu tikai tiesisku apsvērumu dēļ. Studējošo pašpārvaldes lēmumi pēc to apstiprināšanas koledžas domē ir obligāti visiem studējošajiem.

(6) Koledžas studējošo pašpārvalde organizē akadēmiskās, materiālās, sociālā atbalsta un kultūras dzīves aktivitātes koledžā, kā arī aizstāv un pārstāv studējošo intereses koledžā un citās valsts institūcijās.

(7) Studējošo pašpārvaldei ir šādas tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju un paskaidrojumus no koledžas institūcijām jautājumos, kas skar studējošo intereses;

2) veto tiesības koledžas domē jautājumos, kas skar studējošo intereses. Pēc veto piemērošanas jautājumu izskata saskaņošanas komisija, kuru izveido attiecīgā vadības institūcija pēc paritātes principa. Saskaņošanas komisijas lēmumu apstiprina attiecīgā vadības institūcija ar klātesošo divu trešdaļu balsu vairākumu;

3) līdzdarboties koledžas lēmējinstitūcijās, kā arī piedalīties kā novērotājiem ieskaitēs un eksāmenos, ja to paredz koledžas studiju kārtību reglamentējošie dokumenti;

4) reprezentēt koledžas studējošos Latvijā un ārvalstīs;

5) noteikt kārtību, kādā studējošo pašpārvalde organizē darbu, tai skaitā kritērijus, atbilstoši kuriem studējošie tiek ievēlēti koledžas institūcijās, ja tajās ir paredzēta studējošo pārstāvība.

(8) Profesionālās izglītības iestādes direktora pienākums ir atbalstīt un sekmēt izglītojamo pašpārvaldes un studējošo pašpārvaldes darbību. Studējošo pašpārvaldi no koledžas budžeta finansē apmērā, kas nav mazāks par vienu divsimto daļu no koledžas gada budžeta studiju procesa nodrošināšanai paredzētās daļas. Šos līdzekļus studējošo pašpārvalde izmanto šā panta sestajā daļā minēto funkciju veikšanai un biedru naudas maksai dalībai Latvijas Studentu apvienībā.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

20.² pants. Koledžas personāls

(1) Koledžas personālu veido:

1) akadēmiskais personāls — attiecīgās koledžas akadēmiskajos amatos ievēlētie darbinieki;

2) vispārējais koledžas personāls;

3) studējošie.

(2) Prasības koledžas akadēmiskajam personālam, kas īsteno īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmas, nosaka Augstskolu likums. Ja koledžā ir brīvs vai uz laiku brīvs akadēmiskais amats, koledžas dome var nolemt neizsludināt konkursu, bet uz laiku līdz diviem gadiem pieņemt darbā viesdocentu, vieslektoru vai viesasistentu.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

21.pants. Izglītojamo attiecības ar obligāto militāro dienestu

(Izslēgts ar 07.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 11.07.2007.)

21.¹ pants. Profesionālās izglītības programmu absolventu monitorings un absolventu iekļaušanās darba tirgū izvērtējums

(1) Izglītības un zinātnes ministrija veic profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātības un ienākumu monitoringu, izmantojot tai skaitā Valsts izglītības informācijas sistēmā apkopotos datus, arī aptauju datus.

(2) Monitoringu par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūtajām profesionālajām kvalifikācijām veic, pamatojoties uz Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistra datiem.

(3) Nepersonificētus monitoringa datus par profesionālās izglītības programmu absolventu nodarbinātību (arī par absolventiem, kuriem piešķirts bezdarbnieka vai darba meklētāja statuss) un ienākumiem sagatavo un Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniedz Centrālā statistikas pārvalde, iepriekš apstrādājot personificētus datus par absolventu nodarbinātību un ienākumiem no Valsts ieņēmumu dienesta un personificētus datus no Nodarbinātības valsts aģentūras par absolventiem ar bezdarbnieka vai darba meklētāja statusu.

(4) Valsts izglītības informācijas sistēmā iesniedzamās informācijas apjomu par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju, nodarbinātību un ienākumiem, šā panta trešajā daļā minētā uzdevuma veikšanai nepieciešamo finansējuma apjomu, šīs informācijas iesniegšanas kārtību, kā arī publiski pieejamās informācijas apjomu un publiskošanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju, balstoties uz profesionālās izglītības absolventu monitoringa datiem, sagatavo un publisko ikgadēju izvērtējumu attiecībā uz absolventu iekļaušanos darba tirgū (nodarbinātība, nodarbinātības atbilstība iegūtajai profesionālajai kvalifikācijai un ienākumi) par pirmajiem diviem gadiem pēc absolvēšanas. Izvērtējumā iekļauj absolventu nodarbinātības atbilstības novērtējumu Izglītības attīstības pamatnostādņu izvirzītajiem mērķiem un atbilstību aktuālajām tautsaimniecības nozaru attīstības tendencēm.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

21.² pants. Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrs

(1) Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrs ir Valsts izglītības informācijas sistēmas sastāvdaļa. Profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrā ieraksta ziņas par profesionālās pamatizglītības, arodizglītības, profesionālās vidējās izglītības un profesionālās tālākizglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju.

(2) Datus profesionālās izglītības programmu absolventu reģistrā par šā panta pirmajā daļā minēto profesionālās izglītības programmu absolventu iegūto profesionālo kvalifikāciju sniedz profesionālās izglītības iestādes. Par reģistram sniegto datu precizitāti un atbilstību īstenībai ir atbildīgs izglītības iestādes vadītājs.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

(Nodaļas nosaukums 03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

22. pants. Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti

Profesionālās izglītības saturu reglamentējošie pamatdokumenti ir šādi:

1) valsts profesionālās izglītības standarts;

2) profesijas standarts un tajā iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības;

3) nozares kvalifikāciju struktūra;

4) profesionālās izglītības programma.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

22.¹ pants. Profesionālo kvalifikāciju sistēma

Profesionālo kvalifikāciju sistēma ir sistematizēts nozarē nepieciešamo prasību kopums profesionālās kvalifikācijas ieguvei un profesionālās kompetences pilnveidei, kuru veido:

1) nozares kvalifikāciju struktūra;

2) profesiju standarti un tajos iekļautās profesionālās kvalifikācijas prasības;

3) profesionālās izglītības saturs;

4) profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas novērtēšanas, atzīšanas un piešķiršanas nosacījumi.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

24.¹ pants. Profesionālās kvalifikācijas prasības

(Izslēgts ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

24.² pants. Nozares kvalifikāciju struktūra

(1) Nozares kvalifikāciju struktūra ir nozares profesionālo kvalifikāciju vispārīgs raksturojums, kurā iekļauts saistīto profesionālo kvalifikāciju un specializāciju pārskats, kā arī nozares kvalifikāciju karte.

(2) Nozares kvalifikāciju struktūru izstrādā un aktualizē Ministru kabineta noteikta institūcija, saskaņojot ar nozares ekspertu padomi un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Profesionālās izglītības un nodarbinātības trīspusējās sadarbības apakšpadomi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

25.pants. Profesionālās izglītības programma

(1) Profesionālās izglītības programma ir profesionālo izglītību reglamentējošs dokuments, kas atbilstoši valsts profesionālās izglītības standartam un profesijas standartā ietvertajām attiecīgās profesionālās kvalifikācijas prasībām nosaka:

1) profesionālās izglītības programmas nosaukumu, mērķi, uzdevumus un sasniedzamos rezultātus;

2) profesionālās izglītības programmas saturu;

3) profesionālās izglītības programmas īstenošanas plānu;

4) prasības attiecībā uz iepriekš iegūto izglītību;

5) profesionālās kvalifikācijas nosaukumu un līmeni, kā arī Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeni;

6) profesionālās izglītības programmas īstenošanai nepieciešamos resursus, tai skaitā personālu, finanšu un materiāltehniskos līdzekļus un infrastruktūru;

7) nepieciešamās profesionālās kompetences prasības pedagogiem.

(2) Profesionālās izglītības programmu izstrādā izglītības iestāde, saskaņojot ar tās dibinātāju, izņemot profesionālās augstākās izglītības programmas. Profesionālās augstākās izglītības programmas izstrādā un apstiprina Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(3) Profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmas mākslas, drošības, aviācijas, jūrniecības un veselības jomā papildus saskaņo ar Ministru kabineta noteiktajām kompetentām valsts pārvaldes iestādēm.

(4) Profesionālās izglītības programmu izglītības iestāde sāk īstenot ne vēlāk kā gada laikā pēc tās licencēšanas.

(5) Akreditēta profesionālās izglītības iestāde arodizglītības programmu, profesionālās vidējās izglītības programmu un profesionālās tālākizglītības programmu daļas var īstenot kā profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas.

(6) Akreditēta profesionālās izglītības iestāde arodizglītības programmu un profesionālās vidējās izglītības programmu daļas var īstenot kā profesionālās tālākizglītības programmas bez papildu licencēšanas.

(23.04.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. un 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

29.² pants. Profesionālās kvalifikācijas vai tās daļas atzīšana

Profesionālās izglītības iestāde novērtē personas iepriekšējā izglītībā vai profesionālajā pieredzē iegūto kompetenci un, ja tā atbilst attiecīgajā profesionālās izglītības programmā sasniedzamajiem mācīšanās rezultātiem vai profesionālās kvalifikācijas prasībām, kas ietvertas profesijas standartā, atzīst to, un nodrošina iespēju turpināt izglītību vai iegūt profesionālo kvalifikāciju atbilstoši Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem un kārtībai.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

29.³ pants. Iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšana

Iepriekšējā izglītībā sasniegtu studiju rezultātu atzīšanu īsā cikla profesionālās augstākās izglītības programmās veic saskaņā ar Augstskolu likumā noteikto.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

30.¹ pants. Profesionālās izglītības iestādes akreditācija

(1) Profesionālās izglītības iestādes, izņemot koledžas, akreditācija notiek divu gadu laikā no tās reģistrācijas brīža Izglītības iestāžu reģistrā. Koledžas akreditē Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā, kā arī ņemot vērā šā likuma 16.¹, 16.⁷, 17.³ un 20.² pantā noteikto. Koledžas akreditācijas ietvaros tās darbības kvalitātes vērtēšanu profesionālās vidējās izglītības, profesionālās tālākizglītības un profesionālās pilnveides izglītības programmu īstenošanā organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests.

(2) Profesionālās izglītības iestādi akreditē uz sešiem gadiem.

(3) Akreditējot profesionālās izglītības iestādi, tiek izvērtēta tās darbības, tai skaitā izglītības programmu īstenošanas, kvalitāte, kā arī tās atbilstība dibinātāja noteiktajam profesionālās izglītības iestādes statusam.

(4) Akreditāciju organizē Izglītības kvalitātes valsts dienests. Izglītības kvalitātes valsts dienests organizē profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju, ievērojot tās ietvaros sniegto maksas pakalpojumu cenrādi.

(5) Profesionālās izglītības iestādes akreditē saskaņā ar Ministru kabineta apstiprinātajiem akreditācijas noteikumiem. Lēmumu par profesionālās izglītības iestāžu akreditāciju pieņem sešu mēnešu laikā no attiecīgā iesnieguma iesniegšanas dienas.

(6) Informācija par akreditētajām profesionālās izglītības iestādēm, kurām ir tiesības izsniegt valstiski atzītus profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus, kā arī šajās izglītības iestādēs īstenoto izglītības programmu saraksts pieejams Valsts izglītības informācijas sistēmā.

(03.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

31.¹ pants. Kreditēšana profesionālajā izglītībā no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem

(1) Izglītojamam, kurš apgūst licencētu profesionālās izglītības programmu, izņemot studiju programmu, ir tiesības pretendēt uz:

1) mācību maksas kredītu — aizdevumu no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai segtu maksu par mācībām profesionālās izglītības programmā;

2) izglītojamā kredītu — aizdevumu no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem, lai nodrošinātu izglītojamā sociālās vajadzības.

(2) Ministru kabinets izdod noteikumus, kuros paredz nosacījumus un kārtību, kādā tiek piešķirti un atmaksāti mācību maksas un izglītojamā kredīti no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem.

(3) Studiju un studējošā kreditēšana no Eiropas Savienības fondu vai starptautisko finanšu institūciju līdzekļiem notiek Augstskolu likumā noteiktajā kārtībā.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

32.pants.

(Izslēgts ar 21.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

33.pants. Profesionālās izglītības iestāžu un izglītības atbalsta iestāžu materiālie līdzekļi

(1) Profesionālās izglītības iestāžu materiālo līdzekļu veidošanu un izmantošanu nosaka Izglītības likums.

(2) Ja valsts profesionālās izglītības iestāde izvietota valsts nekustamajā īpašumā, šis īpašums ierakstāms zemesgrāmatā uz valsts vārda tās ministrijas personā, kuras padotībā ir attiecīgā izglītības iestāde, ja Ministru kabinets nav noteicis citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.09.2006. likumu, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

1. Šā likuma 18.pants stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

2. Izglītojamajiem, kas uzsākuši arodizglītības vai vidējās speciālās izglītības programmu apguvi pirms šā likuma spēkā stāšanās, izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošus dokumentus pēc noslēguma pārbaudījumu nokārtošanas izsniedz kārtībā, kāda bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai.

3. Valsts profesionālās pamatizglītības, arodizglītības un profesionālās vidējās izglītības iestādēm līdz akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.septembrim ir tiesības izsniegt profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentus atbilstoši šā likuma 6. panta nosacījumiem un organizēt centralizētos kvalifikācijas eksāmenus.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2001.)

4. (Izslēgts ar 03.03.2022. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

5. Neakreditētas privātās profesionālās izglītības iestādes līdz to akreditācijai, bet ne vēlāk kā līdz 2003.gada 1.janvārim ir tiesīgas pretendēt uz likuma 30.panta sestajā daļā paredzēto valsts finansējumu.

(05.07.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.09.2001.)

6. Šā likuma 1.panta 2.¹ punktā eksaminācijas centriem noteiktās tiesības izsniegt profesionālās kvalifikācijas apliecības stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(21.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

7. Ministru kabinets līdz 2007.gada 1.janvārim izdara grozījumus šā likuma 7.panta 5.punktā minētajos noteikumos un līdz 2007.gada 1.martam izdod 7.panta 9. un 10.punktā minētos noteikumus.

(21.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

8. Profesionālās izglītības administrācijas funkcijas veic Profesionālās izglītības centrs līdz brīdim, kamēr Ministru kabinets izdara nepieciešamos grozījumus iestādes darbību regulējošos normatīvajos aktos. Šie grozījumi izdarāmi līdz 2006.gada 31.decembrim.

(21.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

9. Šā likuma 24.pants stājas spēkā 2007.gada 1.septembrī. Ministru kabinets līdz 2007.gada 31.augustam apstiprina Izglītības un zinātnes ministrijas iesniegtos profesiju standartu projektus.

(21.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

10. Līdz 2007.gada 31.augustam Ministru kabineta noteiktie profesiju standarti ir spēkā līdz 2011.gada 31.decembrim.

(21.09.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.10.2006.)

11. Saskaņā ar šo likumu valsts un pašvaldību institūcijās noteikto atlīdzību (darba samaksu, prēmijas, naudas balvas, pabalstus u.c.) 2009.gadā nosaka atbilstoši likumam “Par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzību 2009.gadā”.

(12.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2009.)

12. Šā likuma 29.¹ panta pirmā un otrā daļa stājas spēkā 2011.gada 1.janvārī.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

13. Ministru kabinets līdz 2010.gada 31.decembrim izdod šā likuma 29.¹ panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

14. Grozījumi šā likuma 31.panta sestajā daļā par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā stājas spēkā 2011.gada 1.septembrī.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

15. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.augustam izdod šā likuma 31.panta sestajā daļā paredzētos noteikumus par izglītojamo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem mācību prakses laikā.

(10.06.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2010.)

16. Ministru kabinets līdz 2011.gada 28.februārim izdod šā likuma 7.panta 11.punktā minētos noteikumus.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

17. Ministru kabinets līdz 2011.gada 31.maijam izdod šā likuma 7.panta 12.punktā minētos noteikumus.

(16.12.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

18. 2012.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem nemaksā prēmijas, bet pedagogus materiāli stimulē un pabalstus viņiem izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

(15.12.2011. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2012.)

19. Ministru kabinets līdz 2012.gada 1.septembrim nodrošina Alsviķu profesionālās skolas, Apguldes arodvidusskolas, Barkavas arodvidusskolas, Cīravas arodvidusskolas, Daugavpils Tirdzniecības skolas, Ērgļu arodvidusskolas, Jaungulbenes arodvidusskolas, Rankas arodvidusskolas, Skrundas arodvidusskolas, Zaļenieku arodvidusskolas, Daugavpils Valsts tehnikuma, Ogres Valsts tehnikuma, Priekuļu un Jāņmuižas Valsts tehnikuma, Rīgas Tirdzniecības tehnikuma un Smiltenes Valsts tehnikuma — profesionālās vidusskolas nosaukuma atbilstību šā likuma 16.panta un Izglītības likuma 26.panta noteikumiem.

(19.04.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.05.2012.)

20. 2013.gadā valsts un pašvaldību dibināto izglītības iestāžu pedagogiem atlaišanas pabalstu izmaksā saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu.

(15.11.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2013.)

21. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.novembrim izdod šā likuma 7.panta 14. un 15.punktā minētos noteikumus un līdz 2015.gada 31.decembrim — 7.panta 2.punktā minētos noteikumus.

(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2015.)

22. Līdz šo pārejas noteikumu 21.punktā paredzēto Ministru kabineta noteikumu par profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai nav nepieciešams izstrādāt profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtību izdošanai, bet ne vēlāk kā līdz 2015.gada 31.decembrim piemērojami Ministru kabineta 2007.gada 27.februāra noteikumi Nr.149 "Profesiju standartu izstrādes kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.04.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 06.07.2017.)

23. Ministru kabinets līdz 2015.gada 30.jūnijam izdod šā likuma 15.¹ panta 1.¹ daļā minētos noteikumus par kritērijiem profesionālās izglītības kompetences centra statusa iegūšanai mākslas, mūzikas vai dejas jomā.

(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2015.)

24. Šā likuma 5.panta jaunā redakcija (par profesionālās kvalifikācijas līmeņu atbilstību Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņiem) un 25.panta pirmās daļas 5.punkts (par norādi uz profesionālās izglītības programmas līmeni Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā) stājas spēkā vienlaikus ar Izglītības likumā izdarītajiem grozījumiem, kuros noteikts regulējums attiecībā uz Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūru.

(23.04.2015 likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2015.)

25. Šā likuma 6.panta astotā daļa (par Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmeņa norādīšanu valsts atzītos profesionālo izglītību apliecinošos dokumentos un profesionālo kvalifikāciju apliecinošos dokumentos) stājas spēkā 2017.gada 1.janvārī.

(23.04.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 15.05.2015.)

26. Ministru kabinets līdz 2017. gada 31. jūlijam izdod šā likuma 7. panta 2.¹ punktā minētos noteikumus.

(22.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.07.2017.)

27. Ministru kabinets līdz 2022. gada 30. jūnijam izstrādā un iesniedz Saeimai nepieciešamos grozījumus Izglītības likumā, Vispārējās izglītības likumā un Augstskolu likumā, lai tos saskaņotu ar šajā likumā izdarītajiem grozījumiem.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

28. Citos normatīvajos aktos lietotais termins:

1) "eksaminācijas centrs" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "nozares eksaminācijas centrs";

2) "pirmā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "īsā cikla profesionālā augstākā izglītība";

3) "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "pirmā cikla profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši sestajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim;

4) "otrā līmeņa profesionālā augstākā izglītība" atbilst šajā likumā lietotajam terminam "otrā cikla profesionālā augstākā izglītība", ja tas attiecināms uz otrā līmeņa profesionālo augstāko izglītību, kuras rezultātā iegūta piektā līmeņa profesionālā kvalifikācija atbilstoši septītajam Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūras līmenim.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

29. Grozījumi šā likuma 5. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2022. gada 1. augustā.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

30. Profesionālās kvalifikācijas līmeņi, kas ir spēkā līdz 2022. gada 31. jūlijam, sākot ar 2022. gada 1. augustu, atbilst šādiem profesionālās kvalifikācijas līmeņiem Latvijas kvalifikāciju ietvarstruktūrā:

1) otrais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst trešajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

2) trešais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst ceturtajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

3) ceturtais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst piektajam profesionālās kvalifikācijas līmenim;

4) piektais profesionālās kvalifikācijas līmenis atbilst sestajam vai septītajam profesionālās kvalifikācijas līmenim.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

31. Tādas profesionālās izglītības iestādes dibinātājs, kas reģistrēta Izglītības iestāžu reģistrā līdz 2022. gada 31. martam, līdz 2022. gada 31. decembrim nosaka profesionālās izglītības iestādes statusu atbilstoši šā likuma 16.¹, kā arī 16.², 16.³, 16.⁴ vai 16.⁵ pantā noteiktajam un iesniedz pieņemto lēmumu Izglītības iestāžu reģistrā. Izglītības iestāžu reģistrs mēneša laikā izvērtē izglītības iestādes dibinātāja iesniegto lēmumu un izdara ierakstu par attiecīgo profesionālās izglītības iestādes statusu Izglītības iestāžu reģistrā vai atsaka ieraksta izdarīšanu.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

32. Profesionālās izglītības iestāde, kas ieguvusi profesionālās izglītības kompetences centra statusu līdz 2022. gada 31. martam un saņem valsts budžeta finansējumu reģionālā vai nozares metodiskā centra, pedagogu tālākizglītības centra un ārpus formālās izglītības sistēmas iegūtās profesionālās kompetences novērtēšanas funkciju veikšanai, turpina saņemt minēto valsts budžeta finansējumu līdz 2022. gada 31. decembrim un no 2023. gada 1. janvāra līdz kārtējai akreditācijai saņem šā likuma 31. panta 2.¹ daļā noteikto valsts budžeta finansējumu, ja dibinātājs, ievērojot pārejas noteikumu 31. punktu, šai profesionālās izglītības iestādei ir noteicis tehnikuma vai mākslu izglītības kompetences centra statusu. Profesionālās izglītības kompetences centrs "Rīgas Tehniskā koledža" no 2023. gada 1. janvāra līdz koledžas akreditācijai saņem valsts budžeta finansējumu pedagogu tālākizglītības un metodiskā atbalsta profesionālās izglītības iestādēm funkciju veikšanai.

(03.03.2022. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.09.2022. likumu, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

33. Ministru kabinets līdz 2023. gada 31. decembrim pieņem lēmumu par Rīgas 3. arodskolas turpmāko statusu, nodrošinot izglītojamiem iespējas turpināt izglītību atbilstošā izglītības programmā. Arodskola ir tiesīga turpināt īstenot licencētās un akreditētās profesionālās izglītības programmas līdz 2023. gada 31. decembrim.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

34. Profesionālās vidējās izglītības iestādes, kuras līdz 2022. gada 31. martam īsteno akreditētas vispārējās pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas, ir tiesīgas turpināt tās īstenot līdz iestādes akreditācijai, kas tiek veikta atbilstoši šā likuma 30.¹ pantā noteiktajam.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

35. Šā likuma 21.¹ panta piektajā daļā minēto profesionālās izglītības programmu absolventu iekļaušanās darba tirgū par pirmajiem diviem gadiem pēc absolvēšanas izvērtējumu Izglītības un zinātnes ministrija sadarbībā ar Ekonomikas ministriju publisko līdz 2024. gada 31. decembrim.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

36. Šā likuma 25. panta piektā daļa par tiesībām īstenot profesionālās pilnveides izglītības programmas bez papildu licencēšanas un sestā daļa par tiesībām īstenot profesionālās tālākizglītības programmas bez papildu licencēšanas stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

37. Grozījumi šā likuma 30. pantā par tā izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

38. Profesionālās izglītības iestāžu akreditācija atbilstoši šā likuma 30.¹ pantā noteiktajam tiek uzsākta ar 2024. gada 1. janvāri.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

39. Profesionālās izglītības iestādes, kuras ir akreditētas līdz 2022. gada 31. martam, akreditē atbilstoši šā likuma 30.¹ pantā noteiktajam pēc tām noteiktā akreditācijas termiņa beigām.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

40. Profesionālās izglītības iestādēm, kurām akreditācijas termiņš beidzas pēc 2023. gada 1. jūnija, akreditācijas termiņš tiek pagarināts līdz 2024. gada 31. martam.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

41. Grozījumi šā likuma 31. panta sestajā daļā par izglītojamo apdrošināšanu visa mācību gada laikā stājas spēkā ar 2023. gada 1. augustu.

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

42. Ministru kabinets:

1) līdz 2022. gada 31. augustam izdod šā likuma 7. panta 10. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. augustam piemēro Ministru kabineta 2011. gada 30. augusta noteikumus Nr. 662 "Profesionālās kvalifikācijas eksāmenu norises kārtība akreditētās profesionālās izglītības programmās";

2) līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma 7. panta 5. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 30. novembrim piemēro Ministru kabineta 2005. gada 21. jūnija noteikumus Nr. 451 "Kārtība, kādā izsniedzami valsts atzīti profesionālo izglītību un profesionālo kvalifikāciju apliecinoši dokumenti un akreditētas profesionālās izglītības programmas daļas apguvi apliecinoši dokumenti" un Ministru kabineta 2005. gada 29. novembra noteikumus Nr. 902 "Kārtība, kādā izsniedzami profesionālās pilnveides un profesionālās ievirzes izglītību apliecinoši dokumenti";

3) līdz 2022. gada 30. novembrim izdod šā likuma 7. panta 5.¹ punktā minētos noteikumus;

4) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 30. panta trešajā daļā minētos noteikumus;

5) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 13.² punktā minētos noteikumus;

6) līdz 2022. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 15.¹ punktā minētos noteikumus;

7) līdz 2022. gada 30. jūnijam izdod šā likuma 7. panta 15.⁴ punktā minētos noteikumus;

8) līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma 7. panta 15.² punktā minētos noteikumus. Līdz 2023. gada 28. februārim profesionālās izglītības iestādes ievēro līdzšinējo kārtību personu uzņemšanai profesionālās izglītības programmās, izņemot studiju programmas, tai skaitā iestājpārbaudījumu organizēšanai, kā arī pārcelšanai nākamajā kursā vai atskaitīšanai;

9) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 11.¹ punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība";

10) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 13. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2011. gada 22. februāra noteikumus Nr. 146 "Kārtība, kādā novērtē ārpus formālās izglītības sistēmas apgūto profesionālo kompetenci" un Ministru kabineta 2013. gada 10. septembra noteikumus Nr. 791 "Profesionālās izglītības iestāžu un eksaminācijas centru maksas pakalpojumu cenrādis";

11) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 2. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2016. gada 27. septembra noteikumus Nr. 633 "Profesijas standarta, profesionālās kvalifikācijas prasību (ja profesijai neapstiprina profesijas standartu) un nozares kvalifikāciju struktūras izstrādes kārtība";

12) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 2.¹ punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2018. gada 9. oktobra noteikumus Nr. 626 "Noteikumi par obligāti piemērojamo profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību sarakstu un tajā iekļauto profesiju standartu un profesionālās kvalifikācijas prasību publiskošanas kārtību";

13) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 4. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2012. gada 20. novembra noteikumus Nr. 785 "Mācību prakses organizācijas un izglītojamo apdrošināšanas kārtība";

14) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 31. panta sestajā daļā minētos noteikumus;

15) līdz 2023. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta 7. punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. maijam piemēro Ministru kabineta 2020. gada 6. oktobra noteikumus Nr. 618 "Izglītības iestāžu, eksaminācijas centru, citu Izglītības likumā noteiktu institūciju un izglītības programmu akreditācijas un izglītības iestāžu vadītāju profesionālās darbības novērtēšanas kārtība";

16) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 15.⁵ punktā minētos noteikumus;

17) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 13.¹ punktā minētos noteikumus;

18) līdz 2023. gada 31. decembrim apstiprina šā likuma 23. panta pirmajā un 1.¹ daļā noteikto valsts profesionālās pamatizglītības standartu, valsts arodizglītības standartu, valsts profesionālās vidējās izglītības standartu, valsts profesionālās tālākizglītības standartu, valsts profesionālās pilnveides izglītības standartu un valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2020. gada 2. jūnija noteikumus Nr. 332 "Noteikumi par valsts profesionālās vidējās izglītības standartu un valsts arodizglītības standartu";

19) līdz 2022. gada 31. decembrim apstiprina šā likuma 23. panta pirmajā daļā minēto valsts profesionālās augstākās izglītības standartu. Līdz minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2022. gada 31. decembrim piemēro Ministru kabineta 2001. gada 20. marta noteikumus Nr. 141 "Noteikumi par pirmā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu" un Ministru kabineta 2014. gada 26. augusta noteikumus Nr. 512 "Noteikumi par otrā līmeņa profesionālās augstākās izglītības valsts standartu".

(03.03.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2022.)

43. Koledžas līdz 2023. gada 31. decembrim nodrošina koledžu nolikumu izstrādi un apstiprināšanu atbilstoši grozījumiem šā likuma 17. pantā. Līdz minēto nolikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim ir piemērojami koledžu nolikumi, kas izdoti saskaņā ar Augstskolu likuma 10.¹ panta pirmo daļu, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu un Augstskolu likumu.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

44. Profesionālās izglītības iestādes līdz 2022. gada 31. decembrim izveido konventu, ja tāds nav izveidots, atbilstoši šā likuma 17.¹ pantā noteiktajam.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

45. Koledža līdz 2023. gada 31. decembrim izveido koledžas domi atbilstoši šā likuma 17.² pantā noteiktajam. Līdz koledžas domes izveidei, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim koledžas padome pilda koledžas domes funkcijas.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

46. Persona, kura laikā līdz 2022. gada 31. decembrim iecelta koledžas direktora amatā, turpina pildīt amata pienākumus līdz darba līgumā noteiktā termiņa beigām, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. decembrim. Pēc minētā termiņa beigām persona ir tiesīga kandidēt uz otro koledžas direktora pilnvaru termiņu šajā koledžā.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

47. Šā likuma 31.¹ pantā minētos kredītus ir tiesības saņemt, kamēr Eiropas Savienības fondi vai starptautiskās finanšu institūcijas nodrošina līdzekļus to piešķiršanai.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)

48. Ministru kabinets:

1) līdz 2023. gada 30. septembrim izdod šā likuma 7. panta 15.⁶ punktā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 30. septembrim piemēro Ministru kabineta 2016. gada 25. oktobra noteikumus Nr. 690 "Iekšlietu ministrijas sistēmas koledžu finansēšanas noteikumi";

2) līdz 2023. gada 31. decembrim izdod šā likuma 7. panta 15.⁷ punktā minētos noteikumus;

3) līdz 2023. gada 28. februārim izdod šā likuma 31. panta 2.⁵ daļā minētos noteikumus. Līdz Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2023. gada 28. februārim piemēro Ministru kabineta 2006. gada 12. decembra noteikumus Nr. 994 "Kārtība, kādā augstskolas un koledžas tiek finansētas no valsts budžeta līdzekļiem";

4) līdz 2023. gada 31. janvārim izdod šā likuma 31.¹ panta otrajā daļā minētos noteikumus.

(15.09.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.10.2022.)