Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Valsts probācijas dienesta likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) izlīguma process — starpnieka organizēta un vadīta brīvprātīga un strukturēta saruna, kurā piedalās cietušais un probācijas klients;

2) izlīgums — pēc izlīguma procesa noslēgta rakstveida vienošanās, kurā noteikti izlīguma nosacījumi un sekas;

3) probācija — sabiedriskā darba un probācijas novērošanas izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) probācijas klients — persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un rakstveidā ir piekritusi iesaistīties izlīguma procesā ar cietušo; persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, kurai piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība; persona, kurai piemērots kriminālsods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — sabiedriskais darbs; persona, kurai piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana;

5) probācijas programma — sociālās uzvedības korekcijas līdzeklis;

6) riska un vajadzību novērtēšana — strukturēta metode, ko izmanto, lai noteiktu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas cēloņus, atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un faktorus, kas attur probācijas klientu no atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas;

61atbalsta vajadzību un resursu novērtēšana — strukturēta metode, kuru izmanto, lai novērtētu nepilngadīga un jaunieša vecuma probācijas klienta atbalsta vajadzības un resursus, kurus iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai;

7) sociālās uzvedības korekcija — sociāli atbalstāmas un tiesiskas uzvedības veicināšana, veidošana un attīstīšana;

8) starpnieks — Valsts probācijas dienesta amatpersona, kas organizē un vada izlīguma procesu, vai brīvprātīgā darba veicējs, kas ir apmācīts un sertificēts izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. 3. un 4. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

2. pants. Likuma darbības joma

(1) Likums nosaka probācijas principus, Valsts probācijas dienesta kompetenci un funkcijas, Valsts probācijas dienesta personāla tiesisko statusu, tiesības un pienākumus, kā arī probācijas klienta tiesības un pienākumus.

(2) Valsts probācijas dienesta un brīvprātīgā darba veicēja tiesiskajās attiecībās piemērojamas Brīvprātīgā darba likuma normas, ciktāl to nenosaka šis likums.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

3.pants. Probācijas principi

Valsts probācijas dienesta darbu organizē, pamatojoties uz šādiem probācijas principiem:

1) sadarbības princips — probācijas darba pamatā ir institūciju sadarbības organizēšana un veicināšana nolūkā optimāli un atbilstoši vienotai politikai iesaistīt un izmantot valsts, pašvaldību un sabiedrisko organizāciju resursus probācijas īstenošanā;

2) optimizācijas princips — probācijas darbu organizē tā, lai racionāli izmantotu probācijas funkcijas, deleģējot tās attiecīgajām pašvaldībām un sabiedriskajām organizācijām un paturot tiesības noteikt šo funkciju izpildes kritērijus un kontrolēt šo funkciju izpildi;

3) sociālās integrācijas princips — veicot probācijas klienta uzraudzību un viņa sociālās uzvedības korekciju, nodrošina šā klienta integrāciju sabiedrībā.

3.1 pants. Dokumentu iesniegšanas, saņemšanas un apstiprināšanas apliecinājums

Valsts probācijas dienesta personāla, fizisko un juridisko personu, kā arī probācijas klientu radīti dokumenti tiek uzskatīti par parakstītiem, ja tie noformēti vienā no šādiem veidiem:

1) pašrocīgi parakstīti papīra formā;

2) parakstīti ar drošu elektronisko parakstu;

3) parakstoties uz Valsts probācijas dienesta rīcībā esoša paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora;

4) parakstīti ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr.  910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk — regula Nr.  910/2014) 3. panta 10. punkta izpratnē, kas papildus apliecināts ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr.  910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr.  910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022. Pantā noteikto prasību par elektroniskā paraksta apliecināšanu ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē sāk piemērot ar 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

3.2 pants. Papīra formas dokumentu pārvēršana un apliecināšana

(1) Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanā papīra formā iegūtos vai sagatavotos dokumentus pārvērš elektroniskā formā un apliecina ar elektronisko parakstu regulas Nr.  910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē, kas papildus apliecināts ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr.  910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr.  910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē, ievērojot šādus noteikumus:

1) ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība tam noteiktajā glabāšanas laikā;

2) ir nodrošināta dokumenta satura lasīšana elektroniski un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;

3) pārvērstais dokuments ir aizsargāts pret papildinājumiem, izmaiņām, neatļautu piekļūšanu un iznīcināšanu;

4) pārvērstais un apliecinātais dokuments tiek glabāts Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. 

(3) Oriģinālā dokumenta glabāšanas un iznīcināšanas process notiek Valsts probācijas dienesta vadītāja noteiktajā kārtībā.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022. Pantā noteikto prasību par elektroniskā paraksta apliecināšanu ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē sāk piemērot ar 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 16. punktu)

II nodaļa
Valsts probācijas dienesta organizācija un personāls

4. pants. Valsts probācijas dienests

(1) Valsts probācijas dienests ir tieslietu ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde, kas īsteno valsts politiku sabiedrības drošības jomā šajā likumā minēto funkciju ietvaros.

(2) Valsts probācijas dienestu finansē no valsts budžeta.

(3) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības un to darbības teritoriju nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

5.pants. Valsts probācijas dienesta personāls

Valsts probācijas dienesta personāls ir ierēdņi un darbinieki. Ierēdņu amatus pēc saskaņošanas ar Valsts kanceleju nosaka Valsts probācijas dienesta vadītājs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.11.2008. likumu, kas stājas spēkā 08.12.2008.)

6.pants. Valsts probācijas dienesta funkcijas

Valsts probācijas dienesta funkcijas ir šādas:

1) sniegt izvērtēšanas ziņojumu par probācijas klientu;

2) nodrošināt probācijas programmu izstrādi un licencētu programmu īstenošanu;

3) organizēt kriminālsoda — sabiedriskais darbs — izpildi;

4) organizēt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — sabiedriskais darbs — izpildi;

5) pārbaudes laikā uzraudzīt personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, tās nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

6) organizēt un vadīt izlīguma procesu kriminālprocesā un lietās par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem;

7) uzraudzīt personas, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas no brīvības atņemšanas iestādēm;

8) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu);

9) uzraudzīt personas, kurām piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība;

10) nodrošināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpildi.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 21.07.2011., 14.09.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. 10. punkts stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

III nodaļa
Probācijas klienta pienākumi un tiesības

7.pants. Probācijas klienta pienākumi

Probācijas klientam ir šādi pienākumi:

1) pildīt prokurora lēmumā un kriminālsodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus;

2) pildīt Valsts probācijas dienesta amatpersonu likumīgās prasības;

3) sniegt patiesu informāciju Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

4) sniegto palīdzību izmantot atbilstoši paredzētajiem mērķiem;

5) piedalīties probācijas programmās atbilstoši Valsts probācijas dienesta amatpersonas norādījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 28.10.2010., 02.10.2014. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

8.pants. Probācijas klienta tiesības

Probācijas klientam ir tiesības:

1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma, prokurora lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību, kā arī kriminālsodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto un Valsts probācijas dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtību;

2) pieprasīt un saņemt informāciju par iespējamo palīdzību;

3) pieprasīt un saņemt skaidrojumu par savām tiesībām;

4) piedalīties Valsts probācijas dienesta piedāvātajos sociālās uzvedības korekcijas pasākumos;

5) piedalīties probācijas programmās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2006., 02.10.2014., 14.09.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

8.1 pants. Nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu tiesības

(1) Ja probācijas klientam, kas atbrīvots no kriminālatbildības nosacīti, ir noteikts pienākums nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas, šim klientam ir tiesības, attiecīgi pamatojot, lūgt atļauju Valsts probācijas dienestam mainīt dzīvesvietu.

(2) Valsts probācijas dienests pieņem lēmumu neatļaut probācijas klientam mainīt dzīvesvietu, ja attiecīgā klienta dzīvesvietas maiņa:

1) var apdraudēt sabiedrības drošību;

2) var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

3) var padarīt prokurora uzlikto pienākumu izpildi neiespējamu.

(3) Šā panta otrajā daļā minēto lēmumu probācijas klients var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Valsts probācijas dienesta vadītājam. Valsts probācijas dienesta vadītāja lēmums nav pārsūdzams. Valsts probācijas dienesta lēmuma apstrīdēšana neaptur tā darbību.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

IV nodaļa
Valsts probācijas dienesta uzdevumi

(Nodaļa 26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

9.pants. Probācijas programmu licencēšana

(1) Probācijas programmas licencē Tieslietu ministrijas izveidota licencēšanas komisija.

(2) Probācijas programmas licencē un īsteno Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(3) Licencēšanas komisijas lēmuma par licences anulēšanu apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

10.pants. Probācijas programmu īstenošana

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina probācijas programmu īstenošanu atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam.

(2) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm īsteno probācijas programmu personām, kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī sociālās uzvedības korekcijas programmu notiesātajiem jauniešiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

10.1 pants. Probācijas klientiem paredzēto sociālās rehabilitācijas pakalpojumu līdzfinansēšanas kārtība

(1) Valsts probācijas dienests atbilstoši likumā par valsts budžetu kārtējam gadam piešķirtajai apropriācijai līdzfinansē probācijas klientiem uzraudzības ietvaros paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus. Sociālās rehabilitācijas pakalpojumi probācijas klientam tiek līdzfinansēti ne ilgāk kā 12 mēnešus.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests līdzfinansē probācijas klientiem uzraudzības ietvaros paredzētos sociālās rehabilitācijas pakalpojumus, un līdzfinansēšanas apmēru.

(28.05.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 02.07.2015. Pants stājas spēkā 01.02.2018. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

11.pants. Personu uzraudzība

(1) Valsts probācijas dienests uzrauga:

1) nosacīti notiesātās personas;

2) nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotās personas;

3) personas, pret kurām izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības;

4) personas, kurām piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība.

(2) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests uzrauga šā panta pirmajā daļā minētās personas.

(3) Valsts probācijas dienests nodrošina šā panta pirmajā daļā minēto personu uzraudzību atbilstoši probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumam vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam. Valsts probācijas dienests nosūta uzraudzībā esošu probācijas klientu pie sociālo pakalpojumu sniedzēja sociālās rehabilitācijas pakalpojuma saņemšanai, ja tas nepieciešams probācijas klienta integrācijai sabiedrībā un viņa uzraudzības kvalitatīvai nodrošināšanai.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

11.1 pants. Papildsoda — probācijas uzraudzība — izpilde

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

11.2 pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpilde

Probācijas novērošanas laikā Valsts probācijas dienests uzrauga probācijas klienta uzvedību, iesaista probācijas klientu viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos un atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam atbilstošos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, kā arī organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai koordinētu probācijas klientam Valsts probācijas dienesta un citu institūciju kompetences ietvaros nodrošināmos pasākumus un mazinātu risku, ka probācijas klients izdara jaunu likumpārkāpumu.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022. Pants stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

12. pants. Kriminālsoda — sabiedriskais darbs — izpilde

Valsts probācijas dienests organizē kriminālsoda — sabiedriskais darbs — izpildi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

13. pants. Izlīguma process

(1) Valsts probācijas dienests nodrošina iespēju cietušajam un personai, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, brīvprātīgi iesaistīties izlīguma procesā, lai mazinātu noziedzīga nodarījuma radīto kaitējumu.

(2) Lai nodrošinātu izlīguma procesa organizēšanu un vadīšanu, Valsts probācijas dienests:

1) apmāca brīvprātīgā darba veicējus;

2) informē procesa virzītāju par izlīguma procesa mērķiem un tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

3) sniedz sabiedrībai informāciju par izlīguma procesa mērķiem un tā organizēšanas un vadīšanas iespējām;

4) var piesaistīt valsts, pašvaldības un sabiedrisko organizāciju pārstāvjus izlīguma procesa mērķa sasniegšanai.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests organizē un vada izlīguma procesu, izlīguma pieprasījuma, ierosinājuma vai iesnieguma saturu, kā arī probācijas klienta un cietušā tiesības un pienākumus izlīguma procesā.

(4) Noziedzīga nodarījuma rezultātā cietušajam radīto zaudējumu atlīdzināšana ar probācijas klienta darbu cietušā labā neveido darba tiesiskās attiecības Darba likuma izpratnē.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

14.pants. Postpenitenciārās palīdzības sniegšana

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

15.pants. Izvērtēšanas ziņojums

(1) Valsts probācijas dienests pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz izvērtēšanas ziņojumu par apsūdzēto kriminālprocesā.

(2) Valsts probācijas dienests pēc brīvības atņemšanas iestādes administrācijas pieprasījuma sniedz izvērtēšanas ziņojumu par notiesāto, kurš iesniedzis iesniegumu ar lūgumu par viņa nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas.

(3) Izvērtēšanas ziņojuma mērķis ir:

1) sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums par probācijas klientam nosakāmo sodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, kā arī par iespējamiem Valsts probācijas dienesta noteiktiem pienākumiem uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros, ņemot vērā probācijas klienta domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus;

11) sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums par probācijas klienta nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas un iespējamiem Valsts probācijas dienesta noteiktiem pienākumiem uzraudzības ietvaros, ņemot vērā probācijas klienta domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus;

12) raksturot apstākļu, kādos probācijas klients plāno dzīvot pēc nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas no soda izciešanas, piemērotību elektroniskās uzraudzības noteikšanai, ja izvērtēšanas ziņojums sastādāms par notiesāto, kas lūdzis viņu atbrīvot no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu;

2) sniegt informāciju par aizskarto cietušā tiesību vai likumisko interešu atjaunošanu vai tās iespēju.

(31) Ja saņemts šā panta pirmajā daļā minētais pieprasījums un probācijas klients atsakās no pārrunām ar Valsts probācijas dienestu vai pārrunas ar attiecīgo klientu nav iespējamas, Valsts probācijas dienests nosūta izvērtēšanas ziņojuma pieprasītājam Valsts probācijas dienesta rīcībā esošo informāciju, ja tādu bija iespējams iegūt no citiem informācijas avotiem.

(4) Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sniegšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

(5) Izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas gaitā izmanto probācijas klienta riska un vajadzību novērtējumu vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu.

(28.10.2010. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014., 14.09.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Trešās daļas 1. punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

16. pants. Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma

(1) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēma ir valsts informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Valsts probācijas dienests un kurā Valsts probācijas dienesta funkciju izpildes nodrošināšanai iekļauj informāciju par:

1) probācijas klientu;

2) notiesāto, kurš piedalās probācijas programmā brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā;

3) cietušo;

4) probācijas klienta vai cietušā likumisko pārstāvi;

5) juridisko personu, ar kuru noslēgta vienošanās par probācijas klienta nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, un tās pārstāvi;

6) citu fizisko personu vai juridiskās personas pārstāvi, kas sniedz informāciju šā likuma 6. pantā minēto funkciju izpildes ietvaros;

7) brīvprātīgā darba veicēju;

8) personu, par kuru Valsts probācijas dienests ir saņēmis procesa virzītāja pieprasījumu, tiesneša ierosinājumu vai rakstveida iesniegumu no cietušā vai tā likumiskā pārstāvja izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.

(2) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt informācijas apstrādi Valsts probācijas dienesta funkciju kvalitatīvai izpildei, tādējādi veicinot sabiedrības drošību un iespēju operatīvi kontrolēt probācijas klientu lietu virzības gaitu, nodrošinot efektīvu starpinstitucionālo sadarbību funkciju izpildes ietvaros, veicinot efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts probācijas dienestu un brīvprātīgā darba veicēju, atvieglojot zinātniskos, analītiskos un statistiskos pētījumus, kā arī savlaicīgi un efektīvi īstenot izlīguma procesa pārvaldību.

(3) Ministru kabinets nosaka Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamās informācijas iekļaušanas tiesisko pamatu, saturu, apjomu un apstrādes kārtību.

(4) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā ievadītā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(5) Valsts probācijas dienests, nodrošinot noteikto funkciju izpildi, ar probācijas klientu, valsts un pašvaldības iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām var sazināties elektroniski, izmantojot Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmu.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

16.1 pants. Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēma

(1) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēma ir informācijas sistēma, kuras pārzinis ir Valsts probācijas dienests un kurā apstrādā datus par tāda probācijas klienta atrašanos noteiktā vietā un laikā, kurš ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas un kuram ir noteikta elektroniskā uzraudzība.

(2) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēmas mērķis ir, apstrādājot šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, nodrošināt tāda probācijas klienta pārvietošanās intensīvu un operatīvu kontroli, kurš ir nosacīti pirms termiņa atbrīvots no soda izciešanas un kuram ir noteikta elektroniskā uzraudzība.

(3) Elektroniskās uzraudzības informācijas sistēmā apstrādātā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

16.2 pants. Centralizētā koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kopuma izmantošana

(1) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju var apstrādāt, izmantojot risinājumu kopumu, kas nodrošina kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa, civilprocesa, procesa par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem un nolēmuma izpildes procesa īstenošanu un procesos apstrādājamo datu pieejamību elektroniskajā vidē (turpmāk — e-lieta).

(2) Valsts probācijas dienests, nodrošinot noteikto funkciju izpildi, saziņā ar probācijas klientu, valsts un pašvaldības iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām informāciju var nodot un saņemt, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumus.

(3) Valsts probācijas dienesta funkciju izpildē iesaistītās fiziskās un juridiskās personas, kā arī probācijas klienti dokumentus var iesniegt un saņemt e-lietas portālā.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

16.3 pants. Dokumenta pieejamība e-lietas portālā

Par dokumenta pieejamības dienu ir atzīstama diena, kad personai tiek paziņots par dokumenta pieejamību e-lietas portālā.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

17.pants. Sadarbība ar brīvības atņemšanas iestādēm

(Izslēgts ar 02.10.2014. likumu, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

18.pants. Sadarbība ar institūcijām, sniedzot postpenitenciāro palīdzību nepilngadīgajām personām

(Izslēgts ar 16.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

18.1 pants. Informācijas nosūtīšana bāriņtiesai

(1) Valsts probācijas dienests triju darbdienu laikā pēc probācijas klienta reģistrācijas dienas vai dienas, kad saņemta informācija par šāda klienta dzīvesvietas maiņu, nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas probācijas klienta jaunā dzīvesvieta, informāciju par attiecīgo klientu, kas ir sodīts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.

(2) Ja šā panta pirmajā daļā minētais probācijas klients kriminālsodu izpildes likumā noteiktajā laikā neierodas reģistrēties Valsts probācijas dienestā, Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta informāciju bāriņtiesai atbilstoši probācijas klienta pēdējai deklarētajai dzīvesvietai un tiesas vai prokurora norādītajai dzīvesvietas adresei, ja tā atšķiras no pēdējās deklarētās dzīvesvietas adreses.

(3) Šā panta pirmajā un otrajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš sodīts, soda veidu un apmēru, plānoto uzraudzības ilgumu, kā arī deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.

(4) Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta informāciju par probācijas klientu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas vai plāno uzturēties probācijas klients un iespējami apdraudētais bērns, ja iegūtās ziņas rada pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš apsūdzēts vai sodīts, soda veidu un apmēru vai plānoto uzraudzības ilgumu, ja probācijas klientam ir piemērots kriminālsods vai viņš ir nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu, un deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.

(6) (Izslēgta ar 13.10.2022. likumu)

(7) Šajā pantā minētā informācija ir ierobežotas pieejamības informācija.

(15.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.10.2014., 14.09.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

18.2 pants. Darbības rezultātu izpēte un publiskošana

(1) Valsts probācijas dienests ne retāk kā reizi trijos gados veic savas darbības rezultatīvo rādītāju metodoloģisku izpēti, analizējot bijušo un esošo probācijas klientu recidīva rādītājus.

(2) Informāciju par pētījumiem, kas nesatur fizisko personu datus un ierobežotas pieejamības informāciju, Valsts probācijas dienests publicē savā oficiālajā tīmekļvietnē mēneša laikā pēc pētījuma pabeigšanas.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests iegūst informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas saturu, apjomu un tās apstrādes un glabāšanas kārtību.

(4) Šajā pantā minētā mērķa sasniegšanai apstrādājamā informācija par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem ir ierobežotas pieejamības informācija.

(02.10.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 14.09.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Pirmās un trešās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2023. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.07.2023. Sk. pārejas noteikumu 17. punktu)

V nodaļa
Valsts probācijas dienesta konsultatīvās padomes un starpinstitūciju sadarbības organizēšana

(Nodaļas nosaukums 14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

19.pants. Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju izveidošana

(1) Lai sekmētu institūciju optimālu sadarbību vienotas politikas īstenošanā probācijas jomā, izveido Valsts probācijas dienesta Konsultatīvo padomi un tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvās padomes.

(11) Pēc Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes vai tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvo padomju iniciatīvas Valsts probācijas dienestā var izveidot konsultatīvo padomju apakšpadomes.

(2) Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju un to apakšpadomju darbības noteikumus nosaka Ministru kabinets.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. 1.1 daļa stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

20.pants. Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvs

Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) apgabaltiesas pārstāvis;

2) Ģenerālprokuratūras pārstāvis;

3) Tieslietu ministrijas pārstāvis;

4) Latvijas Pašvaldību savienības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta pārstāvis;

6) Ieslodzījuma vietu pārvaldes pārstāvis;

7) Valsts policijas pārstāvis;

8) vismaz viens tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuras darbības joma saistīta ar atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.05.2015., 14.09.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. Pirmā un astotā punkta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

21. pants. Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) tiesas apgabala prokuratūras pārstāvis;

2) apgabaltiesas pārstāvis;

3) Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;

4) pašvaldības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;

6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;

7) vismaz viens tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuras darbības joma saistīta ar atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām.

(2) Pēc Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes iniciatīvas tās sastāvā papildus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju pārstāvjiem var tikt iekļauts arī citas institūcijas pārstāvis.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 18. punktu)

21.1 pants. Starpinstitūciju sadarbības organizēšana

(1) Lai mazinātu probācijas klientu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku, Valsts probācijas dienests var organizēt starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, nodrošinot to metodisko vadību.

(2) Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē par šā likuma 11.2 pantā minēto probācijas klientu pieaicina pašvaldības speciālistu, kurš atbild par profilakses lietas iekārtošanu un uzvedības sociālās korekcijas programmas izstrādi probācijas klientam pašvaldībā. Dalībai šādā sanāksmē papildus var pieaicināt:

1) probācijas klientu;

2) probācijas klienta likumiskos pārstāvjus un ģimenes locekļus;

3) pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošina probācijas klientam sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumus;

4) bāriņtiesas pārstāvi;

5) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvi;

6) Valsts policijas vai pašvaldības policijas pārstāvi;

7) izglītības iestādes pārstāvi;

8) citu institūciju pārstāvjus vai fiziskās personas, kas var sniegt informāciju vai atbalstu darbā ar probācijas klientu un viņa ģimeni.

(3) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tās dalībnieki:

1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar probācijas klientu;

2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;

3) izvērtē un nosaka darbam ar šā likuma 11.2 pantā minēto probācijas klientu un viņa ģimeni nepieciešamos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumus;

4) izvērtē nepieciešamību noteikt pienākumus un pārskata noteikto pienākumu izpildes gaitu;

5) izvērtē darbā ar probācijas klientu un viņa ģimeni sasniegtos rezultātus;

6) savstarpēji saskaņo turpmāko rīcību un vienojas par veicamajiem pasākumiem atbilstoši institūciju kompetencei.

(4) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

(5) Valsts probācijas dienests probācijas klientam, bijušajam probācijas klientam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai citai fiziskajai personai nesniedz informāciju par starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībniekiem, gaitu, pieņemtajiem lēmumiem, sagatavotajiem dokumentiem un apstrādātajiem personas datiem. Probācijas klientam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai citai fiziskajai personai, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, tiek sniegta informācija, kura attiecas uz probācijas klientam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

VI nodaļa
Valsts probācijas dienesta ierēdņu, darbinieku un brīvprātīgā darba veicēju tiesiskais statuss

(Nodaļas nosaukums 14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

22.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izvirzāmās prasības

(1) Uz Valsts probācijas dienesta ierēdņa amatu var pretendēt personas, kas atbilst Valsts civildienesta likuma prasībām.

(2) Uz Valsts probācijas dienesta darbinieka vietu var pretendēt personas:

1) kurām ir vismaz vidējā izglītība;

2) kuru personiskās īpašības, iemaņas un iepriekšējā darba pieredze atbilst amatam noteiktajām prasībām.

23. pants. Brīvprātīgā darba veicēja atlases kritēriji un starpnieka sertificēšana

(1) Brīvprātīgā darba veicēju var iesaistīt uzdevumu izpildē, lai nodrošinātu Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanu, kā arī izpētes un analītiskajā darbā.

(2) Par brīvprātīgā darba veicēju var būt persona, kura:

1) ir izteikusi vēlēšanos būt par brīvprātīgā darba veicēju;

2) ir sasniegusi 18 gadu vecumu un kurai nav nodibināta aizgādnība;

3) prot valsts valodu;

4) (izslēgts ar 13.10.2022. likumu);

5) ir noslēgusi ar Valsts probācijas dienestu līgumu par brīvprātīgo darbu;

6) nav probācijas klients;

7) nav sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

8) nav sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu — neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Valsts probācijas dienests izvērtējis, vai tas nekaitē sabiedrības interesēm, un atļāvis šai personai veikt brīvprātīgo darbu.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā brīvprātīgā darba veicējs saņem izdevumu kompensāciju par līgumā noteikto uzdevumu izpildi, un izdevumu kompensācijas apmēru.

(4) Brīvprātīgā darba veicējs drīkst būt starpnieks izlīguma procesā, ja:

1) viņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes izlīguma procesa organizēšanā un vadīšanā;

2) viņš nav sodīts par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, ir reabilitēts vai sodāmība viņam ir noņemta (dzēsta);

3) viņš ir saņēmis Valsts probācijas dienesta izsniegtu sertifikātu.

(5) Brīvprātīgā darba veicējs, kas brīvprātīgo darbu veic iestādēs, kurās uzturas nepilngadīgas personas, vai pasākumos, kuros piedalās nepilngadīgas personas, atbilst normatīvo aktu prasībām bērnu tiesību aizsardzības jomā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests apmāca un sertificē brīvprātīgā darba veicējus izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai, kā arī anulē sertifikātu.

(7) Starpnieka sertifikātu var anulēt, ja starpnieks sertifikāta darbības laikā ir pārkāpis izlīguma organizēšanas un vadīšanas noteikumus vai Valsts probācijas dienesta vadītāja apstiprinātos starpnieka ētikas principus vai sniedzis par sevi nepatiesas ziņas.

(8) Ja starpnieka sertificēšanas komisijas lēmums par sertifikāta anulēšanu tiek apstrīdēts vai pārsūdzēts, apstrīdēšana vai pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

23.1 pants. Brīvprātīgā darba veicēja tiesības un pienākumi

(1) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādas tiesības:

1) saņemt līgumā par brīvprātīgo darbu noteikto uzdevumu izpildei nepieciešamo informāciju un atbalstu no Valsts probācijas dienesta amatpersonām;

2) iesniegt priekšlikumus šā likuma 6. pantā minēto Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanas uzlabošanai;

3) apmeklēt ieslodzījuma vietas, lai pildītu ar Valsts probācijas dienestu noslēgtajā līgumā paredzētos uzdevumus.

(2) Brīvprātīgā darba veicējam ir šādi pienākumi:

1) iepazīties ar Valsts probācijas dienesta iekšējiem normatīvajiem aktiem un rīkojumiem, kas attiecas uz tā darbības jomu, ievērot šos normatīvos aktus un rīkojumus, kā arī ētikas principus;

2) organizējot un vadot izlīguma procesu, sazināties ar cietušo un personu, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu, izmantojot Valsts probācijas dienesta amatpersonas sniegtos datus;

3) godprātīgi, ievērojot paredzētos termiņus, pildīt noslēgto līgumu par brīvprātīgo darbu;

4) piedalīties Valsts probācijas dienesta organizētajās apmācībās vai citās kvalifikācijas celšanas apmācībās saistībā ar savu darbības jomu.

(14.09.2017. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

24. pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu, darbinieku un brīvprātīgā darba veicēju apliecības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem izsniedz dienesta apliecības.

(2) Brīvprātīgā darba veicējiem izsniedz Valsts probācijas dienesta brīvprātīgā darba veicēja apliecību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

25.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku tiesības

(1) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:

1) pieprasīt, lai probācijas klients uzrāda personu apliecinošu dokumentu;

2) uzaicināt probācijas klientu ierasties Valsts probācijas dienesta struktūrvienībā;

3) fotografēt probācijas klientu;

4) iegūt informāciju par probācijas klientu;

5) organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus probācijas klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām;

6) sniegt starpinstitūciju sanāksmes dalībniekiem informāciju par probācijas klientu un cietušo.

(11) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem funkciju izpildē ir šādas tiesības:

1) saņemt informāciju par probācijas klienta sodāmībām, to skaitā par dzēstajām sodāmībām;

2) saņemt informāciju par kriminālprocesa uzsākšanu pret probācijas klientu, par probācijas klientam piemērotajiem drošības līdzekļiem, probācijas klienta meklēšanu un dalību personu vai sabiedrības drošību apdraudējušajos notikumos;

3) apmeklēt ieslodzījuma vietas;

4) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, par kuru brīvības atņemšanas iestādes administrācija pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu;

5) apmeklēt probācijas klientu darbavietā vai izglītības iestādē;

6) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa darba devēju vai izglītības iestādes pārstāvi;

7) ar probācijas klienta piekrišanu tikties ar viņa ģimenes locekļiem;

8) pēc pieprasījuma saņemt pilnus tiesas nolēmumus par probācijas klientu neatkarīgi no tā, vai krimināllieta skatīta atklātā vai slēgtā tiesas sēdē;

9) saņemt informāciju par cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem un dzīvesvietu, kā arī sazināties ar cietušo, lai iegūtu informāciju izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanai, izlīguma organizēšanai un vadīšanai, prokurora uzlikto pienākumu izpildes kontrolei vai pienākumu noteikšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros, kā arī probācijas klienta parādsaistību jautājuma risināšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros;

10) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst.7.00 līdz 23.00;

11) iepazīties ar tās notiesātās personas lietas materiāliem, kura atrodas brīvības atņemšanas iestādē un ir pieteikusies dalībai probācijas programmā;

12) pieprasīt un saņemt no brīvības atņemšanas iestādes informāciju par veicamo un veikto resocializācijas darbu ar notiesāto;

13) saņemt informāciju par probācijas klientam piemērotajiem līdzekļiem pagaidu aizsardzībai pret vardarbību;

14) ja probācijas klients ir nepilngadīgs, saņemt informāciju par:

a) nepilngadīgā probācijas klienta mantas pārvaldīšanu,

b) vecāka aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nodošanu citas personas aprūpē Latvijā vai ārvalstī,

c) vecāku domstarpībām nepilngadīgā probācijas klienta audzināšanas jautājumos,

d) vecāku aprūpē esoša nepilngadīgā probācijas klienta nosūtīšanu pie speciālista konsultācijas saņemšanai,

e) atļauju nepilngadīgajam probācijas klientam šķērsot valsts robežu saskaņā ar normatīvajiem aktiem par kārtību, kādā valsts robežu šķērso bērni;

15) saņemt informāciju par nepilngadīgu probācijas klientu, kas ir cietis noziedzīga nodarījuma dēļ;

16) saņemt informāciju par probācijas klientam sniegtajiem sociālajiem pakalpojumiem un sniegto sociālo palīdzību;

17) saņemt informāciju par probācijas klienta izglītību;

18) saņemt informāciju par probācijas klienta invaliditāti;

19) saņemt informāciju par probācijas klienta nodarbinātību, ienākumiem un apgādībā esošām personām;

20) saņemt informāciju par probācijas klienta laulāto, vecākiem un bērniem;

21) saņemt informāciju par probācijas klienta nāvi.

(12) Šā likuma 18.2 panta pirmajā daļā minētā uzdevuma izpildes ietvaros Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības par bijušajiem probācijas klientiem saņemt un apstrādāt šādus datus:

1) šā panta 1.1 daļas 1. un 2. punktā minēto informāciju;

2) ziņas par personas nāvi.

(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, uzraugot šā likuma 6. panta 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās personas, papildus šā panta pirmajā un 1.1 daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja atbilstoši kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem probācijas klientam noteikts pienākums — aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem;

5) noteikt vai pilnīgi vai daļēji atcelt nosacīti notiesātajiem un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, kā arī personām, kurām ir piemērots kriminālsods — probācijas uzraudzība — vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus un kontrolēt to izpildi;

6) saņemt informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, sodāmību un informāciju no nepilngadīgā probācijas klienta vecākiem par viņu veselību un atkarību izraisošu vielu lietošanu;

7) saņemt informāciju par nepilngadīgam probācijas klientam, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, sniegtajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem;

8) sniegt informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis — probācijas novērošana —, vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, likumiskajiem pārstāvjiem, apstākļiem, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un resursiem, kas veicina probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, pakalpojuma sniedzējam, lai nodrošinātu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

9) kontrolēt, kā probācijas klients, kuram piemērota probācijas novērošana, un viņa vecāki vai citi likumiskie pārstāvji pilda probācijas pasākumu plānā noteiktos pasākumus.

(21) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotu personu elektronisko uzraudzību, papildus šā panta pirmajā, 1.1 un otrajā daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) uzstādīt elektroniskās ierīces probācijas klienta dzīvesvietā;

2) piestiprināt vai noņemt probācijas klientam elektronisko ierīci;

3) pārbaudīt elektroniskās ierīces jebkurā diennakts laikā;

4) kontrolēt elektroniskās uzraudzības grafika izpildi;

5) apstrādāt elektronisko ierīču fiksēto informāciju par probācijas klienta atrašanos noteiktā vietā un laikā;

6) izņemt elektroniskās ierīces no probācijas klienta dzīvesvietas;

7) identificēt probācijas klientu, izmantojot elektroniskajās ierīcēs iebūvētu pirkstu nospiedumu lasītāju, kas skenē personas pirkstu nospiedumus;

8) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamā dzīvesvietā dzīvojošajām personām, lai noskaidrotu šo personu attieksmi pret elektroniskās uzraudzības noteikšanu un elektronisko ierīču uzstādīšanu;

9) saņemt probācijas klienta iespējamā dzīvesvietā dzīvojošo personu atļauju elektronisko ierīču izvietošanai šajā dzīvesvietā probācijas klienta elektroniskās uzraudzības īstenošanai;

10) veikt probācijas klienta iespējamās dzīvesvietas atbilstības izvērtēšanu elektroniskās uzraudzības noteikšanai;

11) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamās dzīvesvietas īpašnieku, lai noskaidrotu šīs dzīvesvietas pastāvīgumu;

12) bez probācijas klienta piekrišanas tikties ar viņa iespējamo darba devēju, lai noskaidrotu plānotās nodarbinātības paredzēto ietekmi uz elektroniskās uzraudzības īstenošanu.

(3) Ja probācijas klients ir nepilngadīgs, viņa piekrišana šā panta 1.1 daļas 6. un 7.punktā minētajos gadījumos nav nepieciešama.

(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus šā panta pirmajā un 1.1 daļā minētajām tiesībām ir arī šā panta otrās daļas 4., 6. un 7. punktā minētās tiesības. Vērtējot elektroniskās uzraudzības piemērošanu probācijas klientam, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus ir šā panta 2.1 daļas 8., 9., 10., 11. un 12. punktā minētās tiesības.

(5) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā kārtībā pārbaudīt probācijas klientu, lai konstatētu, vai viņš ir lietojis alkoholu, narkotiskās, toksiskās vai psihotropās vielas.

(6) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 2., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, ir tiesības veikt audioierakstu un videoierakstu, iepriekš informējot probācijas klientu un citas personas par šāda ieraksta veikšanu.

(7) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju, audioierakstu un videoierakstu ir tiesības veikt ar probācijas klienta un citu personu piekrišanu.

(8) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, tiek glabāts Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā. Audioieraksta un videoieraksta glabāšanu nodrošina atbilstoši šā likuma 16. panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai kārtībai.

(9) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 2. un 6. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā tiek glabāts sešus mēnešus no tā veikšanas dienas vai dzēsts nekavējoties pēc personas piekrišanas atsaukšanas, ja šāds ieraksts tika veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju.

(10) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot šā likuma 6. panta 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, ir tiesības veikt pārrunas ar probācijas klientu bez likumisko pārstāvju klātbūtnes.

(26.10.2006. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 28.10.2010., 21.07.2011., 02.10.2014., 14.09.2017. un 13.10.2022. likumu, kas stājas spēkā 08.11.2022. 1.1 daļas 9. punkta jaunā redakcija, otrās daļas 3. un 5. punkta jaunā redakcijā, kā arī otrās daļas 7., 8. un 9. punkts stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 19. punktu)

26.pants. Valsts probācijas dienesta ierēdņu un darbinieku pienākumi

Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem funkciju izpildē ir šādi pienākumi:

1) sniegt probācijas klientiem informāciju par pieejamo palīdzību;

2) nodrošināt saņemtās ierobežotas pieejamības informācijas neatļautu neizpaušanu;

3) veikt probācijas klientu uzskaiti;

4) pārbaudīt, kā probācijas klients pilda savus pienākumus;

5) atbilstoši savai kompetencei sniegt probācijas klientam nepieciešamo atbalstu un palīdzību;

6) (izslēgts ar 16.06.2009. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 16.06.2009., 28.10.2010. un 14.09.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

Pārejas noteikumi

1. Šā likuma 6.panta 5. un 7.punkts un 12.pants stājas spēkā 2006.gada 1.janvārī.

2. Valsts probācijas dienests uzrauga tās nosacīti notiesātās personas, nosacīti pirms termiņa no brīvības atņemšanas iestādēm atbrīvotās personas un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvotās personas, par kurām tiesas nolēmums vai prokurora lēmums stājies spēkā pēc 2005.gada 31.decembra.

(26.10.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.11.2006.)

3. Šā likuma 6.panta 5.punktā noteikto funkciju Valsts probācijas dienests neīsteno no 2009.gada jūnija grozījumu likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” spēkā stāšanās dienas līdz 2012.gada 31.decembrim.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

4. Valsts probācijas dienests to personu uzvedības kontroli, par kurām līdz 2009.gada jūnija grozījumu likumā “Par valsts budžetu 2009.gadam” spēkā stāšanas dienai pieņemts lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības, turpina un pabeidz šajā lēmumā un normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

5. Valsts probācijas dienests līdz 2018.gada 31.decembrim neīsteno probācijas programmas notiesātajiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, izņemot probācijas programmas notiesātajiem jauniešiem un personām, kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

(30.11.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2016.)

6. Līgumi par postpenitenciārās palīdzības sniegšanu, kurus Valsts probācijas dienests noslēdzis ar probācijas klientiem, izbeidzami līdz 2009.gada 1.augustam.

(16.06.2009. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

7. No 2009.gada 1.jūlija līdz 2013.gada 28.februārim Valsts probācijas dienests šā likuma 15.pantā paredzēto izvērtēšanas ziņojumu pēc tiesas vai prokurora pieprasījuma sniedz par personām, kuras apsūdzētas noziedzīga nodarījuma izdarīšanā pret dzimumneaizskaramību un tikumību, kā arī par apsūdzētajiem, kuri noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bija nepilngadīgi.

(16.06.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.11.2012. likumu, kas stājas spēkā 14.12.2012.)

8. Ministru kabinets līdz 2011.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 15.panta ceturtajā daļā paredzētos Ministru kabineta noteikumus par izvērtēšanas ziņojuma sastādīšanas kārtību, tajā iekļaujamās informācijas apjomu un tā sniegšanas kārtību.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

9. Grozījumi šā likuma 15.pantā un 17.panta trešajā daļā, kas paredz Valsts probācijas dienesta pienākumu sniegt izvērtēšanas ziņojumus, stājas spēkā 2011.gada 1.aprīlī.

(28.10.2010. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.2010.)

10. Personām, kuras nosacīti notiesātas vai nosacīti pirms termiņa atbrīvotas līdz 2015.gada 31.janvārim, piemērojamas Valsts probācijas dienesta likuma normas, kas bija spēkā līdz 2015.gada 31.janvārim.

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

11. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.martam izdod šā likuma 11.panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2007.gada 27.novembra noteikumi Nr.804 "Nosacīti notiesāto, nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvoto personu un nosacīti no kriminālatbildības atbrīvoto personu uzraudzības kārtība";

2) Ministru kabineta 2012.gada 16.augusta noteikumi Nr.562 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests nodrošina papildsoda — probācijas uzraudzība — izpildi".

(02.10.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

12. Šā likuma 15. un 25.pantā noteikto attiecībā uz nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda izciešanas ar elektroniskās uzraudzības noteikšanu piemēro no 2015.gada 1.jūlija.

(15.01.2015. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.02.2015.)

13. Šā likuma 10.1 pants stājas spēkā 2018. gada 1. februārī.

(28.05.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2017. likumu, kas stājas spēkā 13.12.2017.)

14. Grozījumi šā likuma 25. panta 1.1 daļas 2. punktā un grozījumi attiecībā uz šīs daļas papildināšanu ar 14. un 15. punktu stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

15. Ministru kabinets līdz 2018. gada 1. jūnijam izdod šā likuma 13. panta trešajā daļā, 16. panta trešajā daļā, 18.2 panta trešajā daļā un 23. panta trešajā un sestajā daļā minētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2007. gada 20. novembra noteikumi Nr. 782 "Kārtība, kādā Valsts probācijas dienests sertificē brīvprātīgos probācijas darbiniekus, kuri ir starpnieki izlīgumā";

2) Ministru kabineta 2007. gada 27. novembra noteikumi Nr. 803 "Noteikumi par Valsts probācijas dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību";

3) Ministru kabineta 2008. gada 15. aprīļa noteikumi Nr. 266 "Noteikumi par kārtību, kādā brīvprātīgais probācijas darbinieks par līdzdarbības līgumā noteikto uzdevumu izpildi saņem atlīdzību, un atlīdzības apmēru";

4) Ministru kabineta 2008. gada 25. novembra noteikumi Nr. 973 "Probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtība".

(14.09.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 13.10.2017.)

16. Šā likuma 3.1 un 3.2 pantā noteikto prasību par elektroniskā paraksta apliecināšanu ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr.  910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr.  910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē sāk piemērot ar 2023. gada 1. janvāri.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

17. Grozījumi šā likuma 18.2 pantā par tā pirmās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas nosaka Valsts probācijas dienesta darbības rezultātu izpēti un publiskošanu, stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2023.)

18. Grozījumi šā likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar 1.1 daļu, kā arī grozījumi šā likuma 20. un 21. pantā attiecībā uz Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju sastāvu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

19. Grozījumi, kas attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa — probācijas novērošana — izpildi, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

(13.10.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 08.11.2022.)

Likums stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2003.gada 18.decembrī.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2003.gada 30.decembrī
 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Valsts probācijas dienesta likums Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 18.12.2003.Stājas spēkā: 01.01.2004.Tēma: Valsts iestādes, civildienests; KrimināltiesībasPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 183, 30.12.2003.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2, 29.01.2004.
Dokumenta valoda:
LVEN
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
82551
{"selected":{"value":"01.01.2023","content":"<font class='s-1'>01.01.2023.-30.06.2023.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2023","iso_value":"2023\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2023.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.01.2023","iso_value":"2023\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2023.-30.06.2023.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"08.11.2022","iso_value":"2022\/11\/08","content":"<font class='s-1'>08.11.2022.-31.12.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-07.11.2022.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2018","iso_value":"2018\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.12.2017","iso_value":"2017\/12\/13","content":"<font class='s-1'>13.12.2017.-31.01.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"13.10.2017","iso_value":"2017\/10\/13","content":"<font class='s-1'>13.10.2017.-12.12.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2016","iso_value":"2016\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2016.-12.10.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"02.07.2015","iso_value":"2015\/07\/02","content":"<font class='s-1'>02.07.2015.-31.12.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.02.2015","iso_value":"2015\/02\/01","content":"<font class='s-1'>01.02.2015.-01.07.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2015","iso_value":"2015\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2015.-31.01.2015.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.12.2012","iso_value":"2012\/12\/14","content":"<font class='s-1'>14.12.2012.-31.12.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2011","iso_value":"2011\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2011.-13.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2011","iso_value":"2011\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2011.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2010","iso_value":"2010\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2010.-31.03.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-30.11.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.2008","iso_value":"2008\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.2008.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.11.2006","iso_value":"2006\/11\/23","content":"<font class='s-1'>23.11.2006.-07.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"07.04.2005","iso_value":"2005\/04\/07","content":"<font class='s-1'>07.04.2005.-22.11.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-06.04.2005.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2023
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)