1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā sasauc Valsts probācijas dienesta (turpmāk – dienests) konsultatīvās padomes (turpmāk – padome), dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes (turpmāk – struktūrvienības padome), padomes apakšpadomes un struktūrvienības padomes apakšpadomes (turpmāk abas kopā – apakšpadome) sēdes, organizē padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes  darbu, kā arī to kompetenci.

2. Apakšpadome var tikt izveidota kā pastāvīga institūcija (turpmāk – pastāvīgā apakšpadome) vai noteikta jautājuma risināšanai, pārraudzībai vai koordinēšanai.

3. Padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes lēmumiem ir ieteikuma raksturs.

4. Dienestā var tikt veidota:

4.1. struktūrvienības padome, kas ir kopīga vairākām teritoriālajām struktūrvienībām;

4.2. struktūrvienības padomes apakšpadome, kas ir kopīga vairākām vienas teritoriālās struktūrvienības nodaļām vai kopīga vairāku teritoriālo struktūrvienību nodaļām.

5. Padomei, teritoriālās struktūrvienības padomei un teritoriālās struktūrvienības pastāvīgajai apakšpadomei ir šādi uzdevumi:

5.1. sadarbībā ar valsts un pašvaldību institūcijām un nevalstiskajām organizācijām izvērtēt institūciju sadarbību  probācijas jomā un vienoties par vienotu pieeju jautājumu risināšanā;

5.2. izskatīt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju priekšlikumus institūciju sadarbības pilnveidošanai probācijas jomā;

5.3. sniegt valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām informāciju un priekšlikumus par pasākumiem un resursiem, kas ir nepieciešami probācijas klientu veiksmīgai sociālai integrācijai vietējā kopienā vai institūciju sadarbības veicināšanai;

5.4. nodrošināt informatīvo saikni starp valsts un pašvaldību institūcijām, nevalstiskajām organizācijām un dienestu institūciju sadarbības veicināšanai.

6. Padomes apakšpadomes uzdevumus nosaka dienesta vadītājs. Noteikta jautājuma risināšanai, pārraudzībai vai koordinēšanai izveidotas struktūrvienības apakšpadomes uzdevumus nosaka dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

7. Padomei, struktūrvienības padomei un apakšpadomei ir tiesības:

7.1. pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību institūcijām, kā arī nevalstiskajām organizācijām darbam nepieciešamo informāciju;

7.2. pieaicināt valsts un pašvaldību institūciju, kā arī nevalstisko organizāciju pārstāvjus atbilstoši to kompetencei jautājumu izskatīšanā padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes sēdē.

8. Padome un struktūrvienības padome, izskatot nevalstiskās organizācijas rakstisku priekšlikumu par padomes sastāva paplašināšanu, to atbalsta, ja par priekšlikumu nobalso ne mazāk kā divas trešdaļas no padomes vai teritoriālās struktūrvienības padomes locekļiem.

9. Padomes priekšsēdētājam, struktūrvienības padomes priekšsēdētājam un apakšpadomes  priekšsēdētājam ir šādas tiesības:

9.1. bez īpaša pilnvarojuma pārstāvēt padomi, attiecīgo struktūrvienības padomi vai apakšpadomi;

9.2. sasaukt padomes, attiecīgās struktūrvienības padomes vai apakšpadomes sēdes, tai skaitā ārkārtas sēdes, un noteikt sēdes darba kārtību;

9.3. uzaicināt citu institūciju amatpersonas un ekspertus piedalīties padomes, attiecīgās teritoriālās struktūrvienības padomes vai apakšpadomes sēdēs.

10. Padomes sastāvu apstiprina tieslietu ministrs. Padomes apakšpadomes sastāvu nosaka un apstiprina dienesta vadītājs.

11. Struktūrvienības padomes sastāvu apstiprina dienesta vadītājs. Struktūrvienības apakšpadomes sastāvu nosaka un apstiprina teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

12. Struktūrvienības pastāvīgās apakšpadomes sastāvā iekļauj:

12.1. rajona (pilsētas) prokuratūras pārstāvi;

12.2. rajona (pilsētas) tiesas pārstāvi;

12.3. Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvi;

12.4. pašvaldības pārstāvi;

12.5. dienesta teritoriālās struktūrvienības nodaļas pārstāvi;

12.6. ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvi, ja teritoriālās struktūrvienības nodaļas darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;

12.7. vismaz vienu tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvi, kuras darbības joma ir saistīta ar atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu sociālās atstumtības riskam pakļautajām iedzīvotāju grupām.

13. Padomes apakšpadomes un noteikta jautājuma risināšanai, pārraudzībai vai koordinēšanai izveidotas struktūrvienības apakšpadomes sastāvu nosaka, ņemot vērā jautājuma saturu un noteiktos uzdevumus.

14. Padomes un padomes apakšpadomes priekšsēdētājs ir dienesta pārstāvis, bet struktūrvienības padomes un struktūrvienības apakšpadomes priekšsēdētājs ir dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis.

15. Padomes apakšpadomes priekšsēdētāju un tās darbības termiņu, ja tādu ir nepieciešams noteikt, nosaka un apstiprina dienesta vadītājs. Struktūrvienības padomes apakšpadomes priekšsēdētāju un darbības termiņu, ja tādu ir nepieciešams noteikt, nosaka un apstiprina dienesta teritoriālās struktūrvienības vadītājs.

16. Ja tiek veidota struktūrvienības padomes apakšpadome, kas ir kopīga vairāku dienesta teritoriālo struktūrvienību nodaļām, tās sastāvu, uzdevumus un darbības termiņu nosaka un apstiprina tās teritoriālās struktūrvienības vadītājs, no kura darbības teritorijas apakšpadomes sastāvā tiek iekļauts lielākais pārstāvju skaits.

17. Padomes un struktūrvienības padomes sēžu darba kārtību apstiprina un sēdes vada padomes priekšsēdētājs vai struktūrvienības padomes priekšsēdētājs. Apakšpadomes sēžu darba kārtību apstiprina un sēdes vada apakšpadomes priekšsēdētājs.

18. Padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes priekšsēdētāja prombūtnes laikā viņa pienākumus pilda padomes, struktūrvienības padomes vai apakšpadomes priekšsēdētāja vietnieks.

19. Padomes un struktūrvienības padomes sēdes ir atklātas. Izvērtējot sēdē skatāmo jautājumu saturu, padomes vai struktūrvienības padomes priekšsēdētājs sēdi vai tās daļu var noteikt par slēgtu. Apakšpadomes sēdes ir slēgtas.

20. Padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes sēdi organizē klātienē vai videokonferences režīmā. Lēmumu par sēdes norises veidu pieņem sēdes priekšsēdētājs.

21. Padome, struktūrvienības padome un apakšpadome ir lemttiesīga, ja sēdē piedalās vismaz puse no tās locekļiem. Lēmumi sēdēs tiek pieņemti ar vienkāršu balsu vairākumu, atklāti balsojot, izņemot šo noteikumu 8. punktā minēto gadījumu. Ja balsu skaits sadalās vienādi, izšķirošā ir sēdes vadītāja balss.

22. Par sēdes norises vietu, veidu, laiku un izskatāmajiem jautājumiem padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes locekļiem un pieaicinātajiem citu institūciju pārstāvjiem paziņo vismaz piecas darbdienas pirms sēdes.

23. Informāciju par padomes un teritoriālās struktūrvienības padomes sēdi un iespēju pieteikties dalībai sēdē trīs darbdienas pirms sēdes ievieto dienesta tīmekļvietnē.

24. Padomes, struktūrvienības padomes un struktūrvienības padomes pastāvīgās apakšpadomes sēdes sasauc attiecīgi pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma, bet ne retāk kā reizi gadā.

25. Padomes apakšpadomes un noteikta jautājuma risināšanai, pārraudzībai vai koordinēšanai izveidotas struktūrvienības apakšpadomes sēdes sasauc pēc tās priekšsēdētāja ierosinājuma, ņemot vērā izvirzītos uzdevumus un darbības termiņu, ja tāds ir noteikts.

26. Pieaicinātajiem citu institūciju pārstāvjiem nav balsstiesību padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes sēdēs.

27. Padomes, struktūrvienības padomes un apakšpadomes lietvedību un sēžu protokolēšanu nodrošina dienests.

28. Sēdes protokolu paraksta sēdes vadītājs un protokolētājs. Protokolu nosūta visiem sēdes dalībniekiem piecu darbdienu laikā pēc attiecīgās sēdes.

29. Atzīt par spēku zaudējušiem Ministru kabineta 2007. gada 19. jūnija noteikumus Nr. 402 "Kārtība, kādā sasauc Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju sēdes un organizē padomju darbu, kā arī pieaicina citu institūciju pārstāvjus" (Latvijas Vēstnesis, 2007, 100. nr.).

30. Noteikumi stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.