1. Noteikumi nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk – dienests) nodrošina papildsoda – probācijas uzraudzība (turpmāk – probācijas uzraudzība) – izpildi.

2. Probācijas uzraudzības mērķa sasniegšanu nodrošina, motivējot personu, kurai ar tiesas nolēmumu vai prokurora priekšrakstu par sodu piemērota probācijas uzraudzība (turpmāk – probācijas klients), ievērot morāles un tiesību normas un kontrolējot dienesta un kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.

3. Probācijas uzraudzības izpildi nodrošina tā dienesta teritoriālā struktūrvienība (turpmāk – struktūrvienība), kuras darbības teritorijā atrodas probācijas klienta deklarētā dzīvesvieta.

4. Ja probācijas klientam ir deklarēta dzīvesvieta un papildu adrese vai ziņas par deklarēto dzīvesvietu ir anulētas, vai vispār nav deklarētas dzīvesvietas, probācijas klients norāda to dzīvesvietu, kuras teritorijā viņš apņemas izciest šo noteikumu 1.punktā minēto papildsodu, un to adresi, kurā viņš apņemas saņemt sev adresēto korespondenci.

5. Ja probācijas klients probācijas uzraudzības izpildes laikā pastāvīgi uzturas ārpus deklarētās dzīvesvietas, probācijas uzraudzības izpildi, pamatojoties uz probācijas klienta iesniegumu, nodrošina cita struktūrvienība, kuru nosaka dienesta vadītājs vai viņa deleģētā amatpersona.

6. Ja probācijas uzraudzību izpilda kopā ar kriminālsodu – piespiedu darbs –, to veic viena struktūrvienība.

7. Informāciju par probācijas uzraudzības izpildes nodrošināšanu dienesta amatpersona (turpmāk – amatpersona) norāda probācijas klienta lietā atbilstoši normatīvajiem aktiem, kas nosaka probācijas klienta lietas izveidošanas, noformēšanas, pārsūtīšanas, izbeigšanas, atjaunošanas un glabāšanas kārtību, kā arī dienesta datubāzē iekļaujamās informācijas apjomu un informācijas iekļaušanas un izmantošanas kārtību.

8. Pēc probācijas klienta ierašanās, lai reģistrētos probācijas uzraudzībai, amatpersona:

8.1. pārliecinās par probācijas klienta identitāti;

8.2. reģistrē probācijas klientu;

8.3. nofotografē probācijas klientu;

8.4. izskaidro probācijas klientam tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu būtību, tiesības un pienākumus atbilstoši šiem noteikumiem un kriminālsodu izpildi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

8.5. nosaka probācijas klienta pienākumus (ar noteiktiem aizliegumiem) līdz probācijas uzraudzības plāna sagatavošanai un to saturu atbilstoši šiem noteikumiem un kriminālsodu izpildi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī izskaidro attiecīgos pienākumus.

9. Probācijas klients ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar amatpersonas un kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajiem pienākumiem. Vienu apliecinājuma eksemplāru izsniedz probācijas klientam, otru pievieno probācijas klienta lietai.

10. Par katru nākamo ierašanās reizi probācijas klientam izsniedz uzaicinājumu. Probācijas klients uzaicinājuma saņemšanu apliecina ar parakstu.

11. Uzaicinājumā norāda:

11.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

11.2. struktūrvienību, kurā probācijas klientam jāierodas;

11.3. datumu un laiku, kad probācijas klientam jāierodas struktūrvienībā;

11.4. amatpersonu, pie kuras probācijas klientam jāierodas;

11.5. amatpersonas tālruņa numuru;

11.6. uzaicinājuma mērķi;

11.7. neierašanās iespējamās sekas.

12. Uzaicinājumu probācijas klientam nosūta pa pastu, ja probācijas klients:

12.1. atsakās ar parakstu apliecināt uzaicinājuma saņemšanu;

12.2. neierodas struktūrvienībā attaisnojošu iemeslu dēļ un par to ir brīdinājis amatpersonu, un amatpersona nevar nodrošināt klienta ierašanos struktūrvienībā, izmantojot citus saziņas līdzekļus.

13. Sešu nedēļu laikā pēc probācijas klienta pirmās ierašanās struktūrvienībā amatpersona sastāda probācijas uzraudzības plānu.

14. Probācijas uzraudzības plānā iekļauj:

14.1. informāciju par uzraudzības mērķiem;

14.2. pasākumus, kurus nepieciešams veikt, lai sasniegtu probācijas uzraudzības mērķus, un to veikšanas termiņu;

14.3. amatpersonas noteiktos pienākumus probācijas uzraudzības laikā un to saturu.

15. Amatpersona iepazīstina probācijas klientu ar probācijas uzraudzības plānu, un probācijas klients to apliecina ar parakstu.

16. Probācijas uzraudzības plānu sastāda divos eksemplāros. Vienu eksemplāru izsniedz probācijas klientam, otru pievieno probācijas klienta lietai. Ja probācijas klients nepamatoti atsakās parakstīt probācijas uzraudzības plānu, amatpersona nosūta to probācijas klientam pa pastu.

17. Amatpersona ne retāk kā reizi sešos mēnešos pārskata probācijas uzraudzības plānu. Ja probācijas uzraudzības plānā izdarīti grozījumi, probācijas klientu ar tiem iepazīstina un viņš ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar izdarītajiem grozījumiem. Ja probācijas klients nepamatoti atsakās parakstīt probācijas uzraudzības plāna grozījumus, amatpersona nosūta tos probācijas klientam pa pastu.

18. Ja šajos noteikumos minētajos termiņos probācijas klientu attaisnojošu iemeslu dēļ nav iespējams iesaistīt probācijas uzraudzības plāna sastādīšanā vai iepazīstināt viņu ar izdarītajiem grozījumiem, to dara, tiklīdz tas kļūst iespējams.

19. Ja šajos noteikumos minētajos termiņos probācijas uzraudzības plānu nav iespējams sastādīt vai probācijas klientu nav iespējams iepazīstināt ar izdarītajiem grozījumiem, jo probācijas klients bez attaisnojoša iemesla nepilda amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, amatpersona rīkojas atbilstoši šo noteikumu VI nodaļā minētajai kārtībai. Probācijas uzraudzības plānu nesastāda vai grozījumus probācijas uzraudzības plānā neizdara, ja amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu ar lūgumu aizstāt probācijas uzraudzību ar brīvības atņemšanu.

20. Nodrošinot probācijas uzraudzības izpildi, amatpersona:

20.1. veic pārrunas un motivē probācijas klientu ievērot vispārpieņemtās sociālās, morāles un tiesību normas;

20.2. atbilstoši kompetencei sniedz atbalstu un konsultē probācijas klientu sociālo jautājumu risināšanā;

20.3. izvērtē noziedzīga nodarījuma izdarīšanas cēloņus un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un nosaka probācijas klientam vienu vai vairākus kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus un to saturu vai atceļ iepriekš noteiktos pienākumus;

20.4. kontrolē, kā probācijas klients pilda amatpersonas un kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

20.5. izskata un izskaidro ar probācijas uzraudzību saistītos jautājumus;

20.6. pieņem lēmumus saistībā ar atkāpju pieļaušanu no amatpersonas noteikto pienākumu izpildes kārtības;

20.7. pārbauda informāciju par probācijas klientu Latvijas Republikā reģistrētajās personas datu apstrādes sistēmās, lai izvērtētu noziedzīga nodarījuma izdarīšanas cēloņus un atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku, kā arī iespēju izpildīt amatpersonas nosakāmos pienākumus.

21. Pēc vienošanās ar probācijas klientu amatpersona nosaka tikšanās reizes struktūrvienībā probācijas uzraudzības laikā darbdienās no plkst.8.00 līdz plkst. 21.00.

22. Iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām, probācijas klients rakstiski iesniedz struktūrvienībā 15 dienas pirms plānotās izbraukšanas. Iesniegumā norāda:

22.1. lūguma pamatojumu;

22.2. adresi, kurā probācijas klients būs sasniedzams;

22.3. kontakttālruni;

22.4. datumu, kad probācijas klients apņemas atgriezties dzīvesvietā.

23. Amatpersona pieņem lēmumu neatļaut probācijas klientam izbraukt ārpus dzīvesvietas uz laiku, ilgāku par 15 dienām, ja:

23.1. probācijas klienta izbraukšana ārpus dzīvesvietas apdraud sabiedrības drošību;

23.2. probācijas klienta izbraukšana ārpus dzīvesvietas sekmē jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

23.3. probācijas klientam izbraucot ārpus dzīvesvietas, amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpilde kļūst neiespējama;

23.4. iesniegums iesniegts pirms probācijas uzraudzības plāna sastādīšanas.

24. Lēmumu noformē rakstiski un izsniedz probācijas klientam personīgi vai nosūta pa pastu uz adresi, kuru viņš norādījis atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

25. Šo noteikumu 24.punktā minētajā gadījumā probācijas klients var apstrīdēt amatpersonas lēmumu, iesniedzot attiecīgu iesniegumu dienesta vadītājam administratīvo procesu reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

26. Par dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņu probācijas klients rakstiski paziņo dienestam nekavējoties, bet ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā pēc dzīvesvietas, darbavietas vai izglītības iestādes maiņas, un norāda šādu informāciju:

26.1. jaunās dzīvesvietas adresi un pārcelšanās datumu, ja mainīta dzīvesvieta;

26.2. jaunās darbavietas nosaukumu, adresi, darba devēja kontaktinformāciju un darba uzsākšanas datumu, ja mainīta darbavieta;

26.3. jaunās izglītības iestādes nosaukumu, adresi un mācību uzsākšanas datumu, ja mainīta izglītības iestāde.

27. Pēc amatpersonas pieprasījuma un amatpersonas noteiktajā termiņā probācijas klients iesniedz informāciju par iztikas avotiem un amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteikto pienākumu izpildi.

28. Ja probācijas klients ir izcietis pusi no probācijas uzraudzības termiņa, amatpersona izvērtē probācijas uzraudzības izpildes gaitu un jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības atcelšanu, ja pastāv šādu nosacījumu kopums:

28.1. probācijas klients ir veicis visus probācijas uzraudzības plānā noteiktos pasākumus, atrisinājis savas kriminogēna rakstura problēmas, sasniedzot probācijas uzraudzības mērķus, un citu probācijas uzraudzības mērķu izvirzīšana un pasākumu noteikšana nav nepieciešama;

28.2. probācijas klients godprātīgi izpildījis vai pilda amatpersonas un kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

28.3. jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas varbūtība ir zema, un probācijas klienta turpmākā uzraudzība nav lietderīga.

29. Ja probācijas klients ir izcietis pusi no probācijas uzraudzības termiņa, amatpersona izvērtē probācijas uzraudzības izpildes gaitu un jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risku un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības termiņa samazināšanu, ja pastāv šādu nosacījumu kopums:

29.1. probācijas klients godprātīgi veic probācijas uzraudzības plānā noteiktos pasākumus, risina savas kriminogēna rakstura problēmas, virzoties uz probācijas uzraudzības mērķu sasniegšanu, un tie tiks sasniegti pirms probācijas uzraudzības termiņa beigām;

29.2. probācijas klients godprātīgi izpildījis vai pilda amatpersonas un kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus;

29.3. jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanas varbūtība ir zema, un probācijas klienta uzraudzība līdz probācijas uzraudzības termiņa beigām nav lietderīga.

30. Probācijas klientam, kuram noteikts pienākums – ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā –, ir jānovērš iespējamie šķēršļi, kas var traucēt amatpersonai piekļūt dzīvesvietai noteiktā laikā. Jebkura probācijas klienta tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai iespēju pārliecināties par probācijas klienta atrašanos dzīvesvietā, uzskatāma par noteiktā pienākuma pārkāpumu.

31. Ja probācijas klients, kuram ir noteikts pienākums – ievērot aizliegumu atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā –, nepārvaramas varas apstākļu dēļ atstājis dzīvesvietu aizliegumā noteiktajā laikā, viņš par šo faktu un apstākļiem nākamajā darbdienā rakstiski vai izmantojot citus saziņas līdzekļus, kas nodrošina probācijas klienta identitātes apliecinājumu, informē amatpersonu.

32. Probācijas klientam, kuram noteikts pienākums – ievērot aizliegumu uzturēties noteiktās sabiedriskajās vietās –, amatpersona, pamatojoties uz probācijas klienta iesniegumu, var izsniegt terminētu rakstisku atļauju noteiktā dienā un laikā uzturēties noteiktā sabiedriskā vietā. Atļauju neizsniedz, ja:

32.1. probācijas klients nav ievērojis probācijas uzraudzības nosacījumus;

32.2. probācijas klienta uzturēšanās noteiktā dienā un laikā noteiktā sabiedriskā vietā apdraud sabiedrības drošību;

32.3. probācijas klienta uzturēšanās noteiktā dienā un laikā noteiktā sabiedriskā vietā var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

32.4. iesniegums iesniegts pirms probācijas uzraudzības plāna sastādīšanas.

33. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut noteiktā dienā un laikā uzturēties kādā no probācijas uzraudzības plānā minētajām sabiedriskajām vietām probācijas klients iesniedz struktūrvienībā 15 dienas pirms plānotās uzturēšanās. Iesniegumā norāda:

33.1. sabiedrisko vietu, kur probācijas klients vēlas uzturēties;

33.2. uzturēšanās mērķi, dienu un laiku.

34. Ja probācijas klientam, kuram noteikts pienākums – ievērot aizliegumu sazināties ar noteiktiem cilvēkiem –, nepieciešams sazināties ar minētajiem cilvēkiem, lai novērstu ar noziedzīgu nodarījumu saistītās sekas, viņš to saskaņo ar amatpersonu un saziņu veic ar amatpersonas starpniecību vai amatpersonas klātbūtnē.

35. Probācijas klientam, kuram noteikts pienākums – ievērot aizliegumu izbraukt no noteiktas administratīvās teritorijas bez dienesta atļaujas –, amatpersona, pamatojoties uz probācijas klienta iesniegumu, var izsniegt rakstisku atļauju izbraukt no administratīvās teritorijas uz laiku līdz 15 diennaktīm gadā. Atļauju neizsniedz, ja:

35.1. probācijas klients nav ievērojis probācijas uzraudzības nosacījumus;

35.2. izbraukšana no noteiktas administratīvās teritorijas apdraud sabiedrības drošību;

35.3. izbraukšana no noteiktas administratīvās teritorijas var sekmēt jauna noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

35.4. iesniegums iesniegts pirms probācijas uzraudzības plāna sastādīšanas.

36. Rakstisku iesniegumu ar lūgumu atļaut izbraukt ārpus administratīvās teritorijas probācijas klients iesniedz struktūrvienībā 15 dienas pirms plānotās izbraukšanas. Iesniegumā norāda:

36.1. lūguma pamatojumu;

36.2. adresi, kurā probācijas klients būs sasniedzams;

36.3. kontakttālruni;

36.4. datumu, kad probācijas klients apņemas atgriezties administratīvajā teritorijā.

37. Amatpersona norīko probācijas klientu dalībai probācijas programmā un sastāda nodarbību grafiku.

38. Amatpersona iepazīstina probācijas klientu ar nodarbību grafiku un norīkojumu. Probācijas klients ar parakstu apliecina, ka ir iepazinies ar nodarbību grafiku un norīkojumu.

39. Probācijas klients apmeklē probācijas programmas nodarbības atbilstoši amatpersonas sastādītajam nodarbību grafikam, aktīvi līdzdarbojas probācijas programmā, ievēro probācijas programmas īstenotāja iekšējās kārtības noteikumus un pilda probācijas programmas prasības.

40. Probācijas klienta neierašanās uz probācijas programmas nodarbību bez attaisnojoša iemesla, programmas nodarbības kavēšana, probācijas programmas norises traucēšana, kā arī ierašanās uz programmas nodarbību alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmē, ja to konstatē normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi noteiktajā kārtībā, uzskatāma par noteiktā pienākuma pārkāpumu.

41. Probācijas klientam, kuram noteikts pienākums – ievērot aizliegumu iegādāties, nēsāt vai glabāt noteiktus priekšmetus –, ir jānovērš iespējamie šķēršļi, kas var traucēt amatpersonai pārbaudīt aizliegto priekšmetu iegādes, nēsāšanas vai glabāšanas faktu. Jebkura probācijas klienta tīša darbība vai bezdarbība, kas liedz amatpersonai pārbaudīt pienākuma izpildi, uzskatāma par noteiktā pienākuma pārkāpumu.

42. Probācijas klients, kuram noteikts pienākums – ievērot aizliegumu tuvoties noteiktiem objektiem, vietām vai iestādēm –, savus pārvietošanās maršrutus organizē tādā veidā, lai netuvotos apliecinājumā vai probācijas uzraudzības plānā norādītajiem objektiem, vietām un iestādēm tuvāk par attālumu, kas norādīts apliecinājumā vai probācijas uzraudzības plānā. Jebkura tuvošanās apliecinājumā vai probācijas uzraudzības plānā norādītajiem objektiem, vietām vai iestādēm tuvāk par apliecinājumā vai probācijas uzraudzības plānā norādīto attālumu, kas nav saistīta ar nepārvaramas varas izraisītajiem apstākļiem vai nav uzskatāma par galējo nepieciešamību, uzskatāma par noteiktā pienākuma pārkāpumu.

43. Ja probācijas klientam noteikts pienākums – kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt dienesta norādīto speciālistu –, amatpersona izsniedz probācijas klientam speciālista apmeklējuma laika grafiku, kurā norāda speciālista prakses adresi, kontaktinformāciju un pirmās ierašanās laiku. Ja probācijas klients attaisnojošu iemeslu dēļ nevar probācijas uzraudzības plānā norādītajā laikā ierasties pie norādītā speciālista, viņš par to informē gan amatpersonu, gan attiecīgo speciālistu.

44. Lai pierādītu, ka probācijas klients pilda viņam noteikto pienākumu – kriminogēna rakstura problēmu risināšanai apmeklēt dienesta norādīto speciālistu –, probācijas klients pēc amatpersonas pieprasījuma uzrāda dienesta norādītā speciālista apmeklējuma laika grafiku ar speciālista apliecinājumu par apmeklējumu. Minētā apliecinājuma trūkums vai probācijas klienta atteikums to uzrādīt amatpersonai uzskatāms par noteiktā pienākuma pārkāpumu.

45. Ja probācijas klientam noteikts pienākums pildīt dienesta norādījumus, kas vērsti uz legālu iztikas līdzekļu gūšanu vai sadzīves jautājumu risināšanu sociāli pieņemamā veidā, viņš atbilstoši amatpersonas norādījumiem sniedz informāciju par šā pienākuma izpildes gaitu. Jebkura probācijas klienta tīša darbība vai bezdarbība, kas neatbilst noteiktajam pienākumam, uzskatāma par noteiktā pienākuma pārkāpumu.

46. Par probācijas uzraudzības izpildes pārkāpumu ir uzskatāma ikviena neattaisnota rīcība, kuras rezultātā probācijas klients nav izpildījis apliecinājumā, uzraudzības plānā, šajos noteikumos vai citos kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus. Alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu lietošana pārbaudāma normatīvajos aktos par alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu ietekmes pārbaudi noteiktajā kārtībā.

47. Amatpersona probācijas klientam noteikto pienākumu izpildes kontroles nodrošināšanā iesaista citas dienesta amatpersonas.

48. Ja amatpersona personīgi konstatē, ka probācijas klients atrodas vietā, kurā tam aizliegts atrasties, neatrodas vietā, kurā tam noteiktā laikā jāatrodas, sazinās ar cilvēkiem, ar kuriem viņam aizliegts sazināties, iegādājas, nēsā vai glabā priekšmetus, kurus viņam aizliegts iegādāties, nēsāt vai glabāt, amatpersona sastāda aktu par pienākuma nepildīšanu.

49. Aktā par pienākuma nepildīšanu norāda:

49.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

49.2. struktūrvienību, kura organizē probācijas uzraudzības izpildi;

49.3. adresi, kurā fiksēts noteiktā pienākuma pārkāpums;

49.4. laiku, kad fiksēts noteiktā pienākuma pārkāpums;

49.5. noteiktā pienākuma pārkāpuma raksturojumu.

50. Probācijas klientu iepazīstina ar šo noteikumu 48.punktā minēto aktu, un viņš to apliecina ar parakstu. Ja probācijas klienta iepazīstināšana ar aktu rada apdraudējumu amatpersonas dzīvībai vai veselībai vai probācijas klients atsakās to parakstīt, aktu paraksta tikai amatpersona, un tajā papildus šo noteikumu 49.punktā minētajai informācijai norāda informāciju par potenciālo apdraudējumu amatpersonas dzīvībai vai veselībai vai informāciju par probācijas klienta atteikumu parakstīt aktu.

51. Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā septiņus mēnešus pirms probācijas klienta atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai nekavējoties, ja probācijas klientam pēc sprieduma stāšanās spēkā neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks ir īsāks par sešiem mēnešiem vai ja probācijas klients notiesāts ar arestu:

51.1. informē struktūrvienību, kuras administratīvajā teritorijā probācijas klients ir izvēlējies dzīvesvietu, par personas atbrīvošanu un izvēlēto dzīvesvietu;

51.2. pieprasa izvērtēt probācijas klienta izvēlētās dzīvesvietas apstākļus.

52. Struktūrvienība divu nedēļu laikā pēc pieprasījuma saņemšanas no brīvības atņemšanas iestādes vai nekavējoties, ja probācijas klientam pēc sprieduma stāšanās spēkā neizciestais brīvības atņemšanas soda laiks ir īsāks par sešiem mēnešiem vai ja probācijas klients notiesāts ar arestu, izvērtē probācijas klienta izvēlētās dzīvesvietas apstākļus un rakstiski informē brīvības atņemšanas iestādi par pārbaudes rezultātiem.

53. Izvērtējot probācijas klienta izvēlētās dzīvesvietas apstākļus, amatpersona:

53.1. pārliecinās, vai probācijas klientam ir juridisks pamats dzīvot izvēlētajā dzīvesvietā;

53.2. novērtē apkārtējo sociālo vidi un tās iespējamo ietekmi uz probācijas klienta uzvedību un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu;

53.3. noskaidro citu izvēlētajā dzīvesvietā dzīvojošo personu viedokli par probācijas klienta nolūkiem dzīvot tajā un novērtē šo personu un probācijas klienta kopdzīves iespējamo ietekmi uz probācijas klienta uzvedību un jaunu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu.

54. Ja šo noteikumu 52.punktā minētajā informācijā norādīts, ka probācijas klientam ir juridisks pamats dzīvot viņa izvēlētajā dzīvesvietā, apkārtējās sociālās vides raksturojums un citu izvēlētajā dzīvesvietā dzīvojošo personu kopdzīves iespējamā ietekme uz probācijas klienta uzvedību novērtēta pozitīvi, brīvības atņemšanas iestāde informē probācijas klientu par to, ka piecu darbdienu laikā pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes viņam jāpiesakās attiecīgajā struktūrvienībā probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai. Probācijas klients informācijas saņemšanu apliecina ar parakstu paziņojuma veidlapā (turpmāk – paziņojums) (pielikums).

55. Ja šo noteikumu 52.punktā minētajā informācijā norādīts, ka probācijas klientam nav juridiska pamata dzīvot viņa izvēlētajā dzīvesvietā vai apkārtējās sociālās vides raksturojums vai citu izvēlētajā dzīvesvietā dzīvojošo personu kopdzīves iespējamā ietekme uz probācijas klienta uzvedību novērtēta negatīvi, brīvības atņemšanas iestāde motivē probācijas klientu izvēlēties citu dzīvesvietu, tai skaitā piedāvā izmantot pieejamos sociālās rehabilitācijas pakalpojumu resursus.

56. Probācijas klients, kurš atbrīvots no soda izciešanas sakarā ar amnestiju vai apžēlošanu vai kurš izvēlējies dzīvesvietu atbilstoši šo noteikumu 55.punktam, to norāda paziņojumā.

57. Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā 15 darbdienas pirms probācijas klienta atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas, ja probācijas klients atbrīvots no soda izciešanas sakarā ar amnestiju vai apžēlošanu, nosūta struktūrvienībai:

57.1. probācijas klienta parakstītu paziņojumu;

57.2. tiesas sprieduma kopiju par probācijas uzraudzības noteikšanu;

57.3. ziņas, kas raksturo probācijas klientu un viņa uzvedību brīvības atņemšanas iestādē.

58. Ja probācijas klients pēc atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes bez attaisnojoša iemesla neierodas pieteikties struktūrvienībā probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai, tas ir uzskatāms par probācijas uzraudzības nosacījumu pārkāpumu.

59. Ja probācijas klientu atbrīvo no brīvības atņemšanas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa, brīvības atņemšanas iestāde nākamajā darbdienā pēc attiecīgā tiesas nolēmuma pieņemšanas nosūta struktūrvienībai, kura nodrošinās nosacīti pirms termiņa atbrīvotā probācijas klienta uzraudzību, tiesas sprieduma kopiju par probācijas uzraudzības noteikšanu.

60. Pēc neizciestās soda daļas laika beigām amatpersona uzsāk un nodrošina probācijas uzraudzības izpildi atbilstoši šiem noteikumiem un kriminālsodu izpildi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem.

61. Ja probācijas klients normatīvajos aktos par kriminālsodu izpildi noteiktajā termiņā neierodas struktūrvienībā pieteikties probācijas uzraudzības izpildei, amatpersona nosūta viņam brīdinājumu pa pastu uz deklarēto dzīvesvietu, bet, ja tā neatbilst faktiskajai dzīvesvietai, arī uz tiesas vai probācijas klienta norādīto adresi.

62. Brīdinājumā norāda:

62.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

62.2. struktūrvienību un amatpersonu, kura nosūta brīdinājumu;

62.3. pārkāpuma saturu;

62.4. brīdinājuma pamatojumu;

62.5. iespējamās sekas, ja pārkāpums tiek atkārtots;

62.6. ierašanās termiņu struktūrvienībā. Minētais termiņš nedrīkst būt īsāks par 10 dienām pēc brīdinājuma nosūtīšanas.

63. Ja probācijas klients brīdinājumā minētajā termiņā neierodas struktūrvienībā un 30 dienu laikā pēc brīdinājuma nosūtīšanas nav iesniedzis neierašanos attaisnojošus dokumentus, amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

64. Iesniegumā par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu norāda:

64.1. krimināllietas numuru;

64.2. tiesas lietvedības numuru;

64.3. probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā, un dzīvesvietas adresi;

64.4. tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes gaitas aprakstu;

64.5. struktūrvienību, kura organizē probācijas uzraudzības izpildi;

64.6. probācijas uzraudzības nosacījumu pārkāpuma raksturojumu un faktus, kas to pierāda;

64.7. ārējā normatīvā akta pantu, tā daļu, punktu vai apakšpunktu, ar kuru saskaņā probācijas uzraudzība aizstājama ar brīvības atņemšanu;

64.8. lūgumu tiesai aizstāt probācijas klientam piemēroto probācijas uzraudzību ar brīvības atņemšanu.

65. Ja probācijas uzraudzība ir piemērota ar prokurora priekšrakstu par sodu, pēc šo noteikumu 63.punktā minētā iesnieguma nosūtīšanas tiesai par to rakstiski informē prokuroru, kurš sastādījis prokurora priekšrakstu par sodu.

66. Par katru amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma nepildīšanas faktu probācijas klients sniedz amatpersonai rakstisku paskaidrojumu.

67. Ja probācijas klients bez attaisnojoša iemesla nepilda amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, amatpersona rakstiski brīdina personu par pienākumu nepildīšanas tiesiskajām sekām.

68. Ja brīdinājums tiek izsniegts personīgi, probācijas klients brīdinājuma saņemšanu apliecina ar parakstu.

69. Ja probācijas klients atsakās ar parakstu apliecināt brīdinājuma saņemšanu, dienesta amatpersona viņam nosūta brīdinājumu pa pastu uz adresi, kuru probācijas klients norādījis atbilstoši šo noteikumu 4.punktam.

70. Ja probācijas klients neņem vērā amatpersonas brīdinājumu un turpina bez attaisnojoša iemesla nepildīt amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un nesniedz amatpersonai rakstisku paskaidrojumu, amatpersona sagatavo un nosūta tiesai iesniegumu par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

71. Amatpersona brīdina probācijas klientu par atkārtotu probācijas uzraudzības nosacījumu pārkāpšanu, ja pastāv šādu nosacījumu kopums:

71.1. kopš iepriekšējā brīdinājuma izsniegšanas pagājuši divi mēneši;

71.2. iepriekšējais brīdinājums ir veicinājis pozitīvas pārmaiņas klienta uzvedībā;

71.3. amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktā pienākuma nepildīšana tiešā veidā neapdraud sabiedrības vai cietušā drošību;

71.4. probācijas klienta attieksme un uzvedība liecina par vēlmi sadarboties ar dienestu savu kriminogēna rakstura problēmu risināšanā.

72. Ja atkārtota probācijas uzraudzības nosacījumu pārkāpuma gadījumā nav konstatējams šo noteikumu 71.punktā minētais nosacījumu kopums, amatpersona sagatavo un nosūta iesniegumu tiesai par probācijas uzraudzības aizstāšanu ar brīvības atņemšanu.

73. Probācijas uzraudzības izpildi nepilngadīgajam probācijas klientam (turpmāk – nepilngadīgais) veic šajos noteikumos noteiktajā kārtībā, ievērojot izņēmumus, kas minēti šajā nodaļā.

74. Nepilngadīgais ierodas pieteikties probācijas uzraudzības izpildes uzsākšanai struktūrvienībā kopā ar vienu no vecākiem vai citu likumisko pārstāvi (turpmāk – pārstāvis).

75. Amatpersona pārliecinās par pārstāvja identitāti.

76. Amatpersona pārstāvja klātbūtnē:

76.1. izskaidro nepilngadīgajam tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu būtību, tiesības un pienākumus atbilstoši šiem noteikumiem un kriminālsodu izpildi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem;

76.2. nosaka nepilngadīgā pienākumus (ar noteiktiem aizliegumiem) līdz probācijas uzraudzības plāna sagatavošanai un to saturu atbilstoši šiem noteikumiem un kriminālsodu izpildi reglamentējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī izskaidro tos.

77. Šo noteikumu 9.punktā minēto apliecinājumu paraksta nepilngadīgais un pārstāvis.

78. Ja nepilngadīgais ierodas struktūrvienībā bez pārstāvja, šo noteikumu 76.1. un 76.2.apakšpunktā minēto informāciju amatpersona nosūta pārstāvim pa pastu un rakstiski informē par to bāriņtiesu.

79. Sastādot nepilngadīgā probācijas uzraudzības plānu, amatpersona ņem vērā pašvaldības izstrādāto nepilngadīgā uzvedības sociālās korekcijas un sociālās palīdzības programmu.

80. Amatpersona iepazīstina pārstāvi ar nepilngadīgā probācijas uzraudzības plānu, un pārstāvis ar parakstu apliecina, ka ir ar to iepazinies.

81. Ja nepilngadīgais ierodas struktūrvienībā bez pārstāvja, probācijas uzraudzības plānu amatpersona nosūta pārstāvim pa pastu.

82. Ja, izpildot probācijas uzraudzību nepilngadīgajam, amatpersona konstatē, ka nepilngadīgā ģimenes apstākļi nelabvēlīgi ietekmē nepilngadīgo un traucē pildīt amatpersonas vai kriminālsodu izpildi reglamentējošajos normatīvajos aktos noteiktos pienākumus, amatpersona rakstiski par to informē pašvaldības sociālo dienestu un bāriņtiesu.

83. Pa pastu sūtāmo brīdinājumu par probācijas uzraudzības nosacījumu pārkāpumu nosūta nepilngadīgajam un pārstāvim.

84. Brīvības atņemšanas iestāde ne vēlāk kā trīs mēnešus pirms nepilngadīgās personas atbrīvošanas no brīvības atņemšanas iestādes vai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc amnestijas vai apžēlošanas akta saņemšanas, ja nepilngadīgā persona atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar amnestiju vai apžēlošanu, informē pārstāvi vai bāriņtiesu par atbrīvošanas datumu un šajos noteikumos minētajiem pārstāvja pienākumiem probācijas uzraudzības īstenošanā.

85. Pēc tam, kad izpildīts tiesas nolēmums vai prokurora priekšraksts par sodu, amatpersona sagatavo paziņojumu par probācijas uzraudzības izpildi (divos eksemplāros). Ne vēlāk kā triju darbdienu laikā pēc probācijas uzraudzības termiņa beigām vienu minētā paziņojuma eksemplāru nosūta vai iesniedz tiesai vai prokuratūrai, otru pievieno probācijas klienta lietai.

86. Paziņojumā par probācijas uzraudzības izpildi norāda:

86.1. probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu vai ziņas, kas palīdz identificēt personu, ja persona nav reģistrēta Iedzīvotāju reģistrā;

86.2. krimināllietas numuru vai tiesas lietvedības numuru;

86.3. tiesas nolēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās datumu;

86.4. laiku, uz kādu probācijas uzraudzība tika piemērota;

86.5. probācijas uzraudzības faktiskās izpildes uzsākšanas datumu;

86.6. informāciju par amatpersonas noteiktajiem probācijas klienta pienākumiem probācijas uzraudzības izpildes laikā;

86.7. īsu probācijas uzraudzības izpildes gaitas aprakstu.