Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi Valsts probācijas dienesta likumā

Izdarīt Valsts probācijas dienesta likumā (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2004, 2. nr.; 2005, 8. nr.; 2006, 24. nr.; 2008, 24. nr.; 2009, 2., 14., 16. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2010, 183. nr.; 2011, 120. nr.; 2012, 189. nr.; 2014, 204., 257. nr.; 2015, 11., 118., 248. nr.; 2017, 194., 236. nr.) šādus grozījumus:

1. 1. pantā:

izteikt 3. un 4. punktu šādā redakcijā:

"3) probācija - sabiedriskā darba un probācijas novērošanas izpildes, kā arī probācijas klientu uzraudzības un sociālās uzvedības korekcijas pasākumu sistēma, kas izveidota, lai novērstu atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanu;

4) probācijas klients - persona, kura izdarījusi noziedzīgu nodarījumu un rakstveidā ir piekritusi iesaistīties izlīguma procesā ar cietušo; persona, par kuru tiesa, prokurors vai brīvības atņemšanas iestādes administrācija ir pieprasījusi izvērtēšanas ziņojumu; persona, pret kuru izbeigts kriminālprocess, nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības; nosacīti notiesāta persona; nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvota persona; persona, kurai piemērots kriminālsods - probācijas uzraudzība; persona, kurai piemērots kriminālsods vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - sabiedriskais darbs; persona, kurai piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - probācijas novērošana;";

papildināt pantu ar 6.¹ punktu šādā redakcijā:

"6¹) atbalsta vajadzību un resursu novērtēšana - strukturēta metode, kuru izmanto, lai novērtētu nepilngadīga un jaunieša vecuma probācijas klienta atbalsta vajadzības un resursus, kurus iespējams izmantot probācijas klienta attīstības veicināšanai;".

2. Papildināt I nodaļu ar 3.¹ un 3.² pantu šādā redakcijā: 

"3.¹ pants. Dokumentu iesniegšanas, saņemšanas un apstiprināšanas apliecinājums

Valsts probācijas dienesta personāla, fizisko un juridisko personu, kā arī probācijas klientu radīti dokumenti tiek uzskatīti par parakstītiem, ja tie noformēti vienā no šādiem veidiem:

1) pašrocīgi parakstīti papīra formā;

2) parakstīti ar drošu elektronisko parakstu;

3) parakstoties uz Valsts probācijas dienesta rīcībā esoša paraksta attēla iegūšanas aparatūras sensora;

4) parakstīti ar elektronisko parakstu Eiropas Parlamenta un Padomes 2014. gada 23. jūlija regulas (ES) Nr. 910/2014 par elektronisko identifikāciju un uzticamības pakalpojumiem elektronisko darījumu veikšanai iekšējā tirgū un ar ko atceļ direktīvu 1999/93/EK (turpmāk - regula Nr. 910/2014) 3. panta 10. punkta izpratnē, kas papildus apliecināts ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē.  

3.² pants. Papīra formas dokumentu pārvēršana un apliecināšana

(1) Valsts probācijas dienesta funkciju īstenošanā papīra formā iegūtos vai sagatavotos dokumentus pārvērš elektroniskā formā un apliecina ar elektronisko parakstu regulas Nr. 910/2014 3. panta 10. punkta izpratnē, kas papildus apliecināts ar pamatdarbības informācijas sistēmas izveidotu kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē, ievērojot šādus noteikumus:

1) ir nodrošināts oriģinālā dokumenta satura attēlojums un atbilstība tam noteiktajā glabāšanas laikā;

2) ir nodrošināta dokumenta satura lasīšana elektroniski un, ja nepieciešams, atvasinājuma veidošana papīra formā;

3) pārvērstais dokuments ir aizsargāts pret papildinājumiem, izmaiņām, neatļautu piekļūšanu un iznīcināšanu;

4) pārvērstais un apliecinātais dokuments tiek glabāts Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā.

(2) Šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā elektroniskā formā pārvērstajam dokumentam ir tāds pats juridiskais spēks kā oriģinālajam dokumentam. 

(3) Oriģinālā dokumenta glabāšanas un iznīcināšanas process notiek Valsts probācijas dienesta vadītāja noteiktajā kārtībā."

3. 6. pantā:

izteikt 3. punktu šādā redakcijā:

"3) organizēt kriminālsoda - sabiedriskais darbs - izpildi;";

izteikt 9. punktu šādā redakcijā:

"9) uzraudzīt personas, kurām piemērots kriminālsods - probācijas uzraudzība;";

papildināt pantu ar 10. punktu šādā redakcijā:

"10) nodrošināt audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - probācijas novērošana - izpildi."

4. Izteikt 7. panta 1. punktu šādā redakcijā:

"1) pildīt prokurora lēmumā un kriminālsodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi reglamentējošā likumā paredzētos un Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus;".

5. Izteikt 8. panta 1. punktu šādā redakcijā:

"1) pieprasīt un saņemt informāciju par tiesas nolēmuma, prokurora lēmuma vai prokurora priekšraksta par sodu izpildes kārtību, kā arī kriminālsodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu izpildi reglamentējošā likumā paredzēto un Valsts probācijas dienesta noteikto pienākumu izpildes kārtību;".

6. 10. pantā:

papildināt pirmo daļu ar vārdiem "vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts probācijas dienests sadarbībā ar brīvības atņemšanas iestādēm īsteno probācijas programmu personām, kuras notiesātas par noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību un izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs, kā arī sociālās uzvedības korekcijas programmu notiesātajiem jauniešiem, kuri izcieš sodu brīvības atņemšanas iestādēs."

7. 11. pantā:

izteikt pirmās daļas 4. punktu šādā redakcijā:

"4) personas, kurām piemērots kriminālsods - probācijas uzraudzība.";

papildināt trešās daļas pirmo teikumu ar vārdiem "vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam".

8. Papildināt likumu ar 11.² pantu šādā redakcijā:

"11.² pants. Audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - probācijas novērošana - izpilde

Probācijas novērošanas laikā Valsts probācijas dienests uzrauga probācijas klienta uzvedību, iesaista probācijas klientu viņa vecumam, psiholoģiskajām īpašībām un attīstības līmenim piemērotos un atbalsta vajadzību un resursu novērtējumam atbilstošos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumos, kā arī organizē starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, lai koordinētu probācijas klientam Valsts probācijas dienesta un citu institūciju kompetences ietvaros nodrošināmos pasākumus un mazinātu risku, ka probācijas klients izdara jaunu likumpārkāpumu."

9. Aizstāt 12. panta nosaukumā un tekstā vārdu "piespiedu" ar vārdu "sabiedriskais".

10. 15. pantā:

izteikt trešās daļas 1. punktu šādā redakcijā:

"1) sniegt vispusīgu, objektīvu informāciju, uz kuras pamata tiks izlemts jautājums par probācijas klientam nosakāmo sodu vai audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, kā arī par iespējamiem Valsts probācijas dienesta noteiktiem pienākumiem uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros, ņemot vērā probācijas klienta domāšanas veidu, uzvedību, attieksmi un noziedzīga nodarījuma izdarīšanu veicinošos sociālos apstākļus;";

papildināt piekto daļu ar vārdiem "vai atbalsta vajadzību un resursu novērtējumu".

11. 16. pantā:

izteikt pirmās daļas 5. punktu šādā redakcijā:

"5) juridisko personu, ar kuru noslēgta vienošanās par probācijas klienta nodarbināšanu sabiedriskajā darbā, un tās pārstāvi;";

papildināt pirmo daļu ar 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"7) brīvprātīgā darba veicēju;

8) personu, par kuru Valsts probācijas dienests ir saņēmis procesa virzītāja pieprasījumu, tiesneša ierosinājumu vai rakstveida iesniegumu no cietušā vai tā likumiskā pārstāvja izlīguma procesa organizēšanai un vadīšanai.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmas mērķis ir nodrošināt informācijas apstrādi Valsts probācijas dienesta funkciju kvalitatīvai izpildei, tādējādi veicinot sabiedrības drošību un iespēju operatīvi kontrolēt probācijas klientu lietu virzības gaitu, nodrošinot efektīvu starpinstitucionālo sadarbību funkciju izpildes ietvaros, veicinot efektīvāku informācijas apmaiņu starp Valsts probācijas dienestu un brīvprātīgā darba veicēju, atvieglojot zinātniskos, analītiskos un statistiskos pētījumus, kā arī savlaicīgi un efektīvi īstenot izlīguma procesa pārvaldību.";

papildināt pantu ar piekto daļu šādā redakcijā:

"(5) Valsts probācijas dienests, nodrošinot noteikto funkciju izpildi, ar probācijas klientu, valsts un pašvaldības iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām var sazināties elektroniski, izmantojot Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmu."

12. Papildināt likumu ar 16.² un 16.³ pantu šādā redakcijā:

"16.² pants. Centralizētā koplietošanas informācijas un komunikācijas tehnoloģiju risinājumu kopuma izmantošana

(1) Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā iekļaujamo informāciju var apstrādāt, izmantojot risinājumu kopumu, kas nodrošina kriminālprocesa, administratīvā pārkāpuma procesa, administratīvā procesa, civilprocesa, procesa par audzinoša rakstura piespiedu līdzekļu piemērošanu bērniem un nolēmuma izpildes procesa īstenošanu un procesos apstrādājamo datu pieejamību elektroniskajā vidē (turpmāk - e-lieta).

(2) Valsts probācijas dienests, nodrošinot noteikto funkciju izpildi, saziņā ar probācijas klientu, valsts un pašvaldības iestādēm, fiziskajām un juridiskajām personām informāciju var nodot un saņemt, izmantojot e-lietas koplietošanas risinājumus.

(3) Valsts probācijas dienesta funkciju izpildē iesaistītās fiziskās un juridiskās personas, kā arī probācijas klienti dokumentus var iesniegt un saņemt e-lietas portālā.

16.³ pants. Dokumenta pieejamība e-lietas portālā

Par dokumenta pieejamības dienu ir atzīstama diena, kad personai tiek paziņots par dokumenta pieejamību e-lietas portālā."

13. 18.¹ pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts probācijas dienests triju darbdienu laikā pēc probācijas klienta reģistrācijas dienas vai dienas, kad saņemta informācija par šāda klienta dzīvesvietas maiņu, nosūta bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā atrodas probācijas klienta jaunā dzīvesvieta, informāciju par attiecīgo klientu, kas ir sodīts par tīšiem vardarbīgiem noziedzīgiem nodarījumiem vai noziedzīgiem nodarījumiem pret dzimumneaizskaramību un tikumību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas.";

papildināt otro daļu ar vārdiem "un tiesas vai prokurora norādītajai dzīvesvietas adresei, ja tā atšķiras no pēdējās deklarētās dzīvesvietas adreses";

izslēgt trešajā daļā vārdus "prokurora uzliktos vai Valsts probācijas dienesta noteiktos pienākumus";

izteikt ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Valsts probācijas dienests nekavējoties nosūta informāciju par probācijas klientu bāriņtiesai, kuras darbības teritorijā uzturas vai plāno uzturēties probācijas klients un iespējami apdraudētais bērns, ja iegūtās ziņas rada pamatotas aizdomas par bērna veselības, dzīvības un pilnvērtīgas attīstības apdraudējuma iespējamību.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētajā informācijā norāda probācijas klienta vārdu, uzvārdu, personas kodu, Krimināllikuma pantu, pēc kura viņš apsūdzēts vai sodīts, soda veidu un apmēru vai plānoto uzraudzības ilgumu, ja probācijas klientam ir piemērots kriminālsods vai viņš ir nosacīti atbrīvots no kriminālatbildības, piemēroto audzinoša rakstura piespiedu līdzekli, informāciju, kas norāda uz iespējamu bērna apdraudējumu, un deklarētās dzīvesvietas adresi. Ja deklarētā dzīvesvieta nesakrīt ar faktisko dzīvesvietu, norāda gan deklarēto, gan faktisko adresi.";

izslēgt sesto daļu.

14. Izteikt 18.² panta pirmo, otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(1) Valsts probācijas dienests nodrošina pētījumus savas darbības efektivitātes nodrošināšanai, kā arī Valsts probācijas dienestam vai sabiedrības drošībai būtisku jautājumu risināšanai, apstrādājot informāciju par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem. Pētījumu par bijušo un esošo probācijas klientu recidīva rādītājiem veic ne retāk kā reizi trijos gados.

(2) Informāciju par pētījumiem, kas nesatur fizisko personu datus un ierobežotas pieejamības informāciju, Valsts probācijas dienests publicē savā oficiālajā tīmekļvietnē mēneša laikā pēc pētījuma pabeigšanas.

(3) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā Valsts probācijas dienests iegūst, apstrādā un nodod informāciju pētījumu veikšanai par bijušajiem un esošajiem probācijas klientiem, kā arī šīs informācijas glabāšanas kārtību."

15. 19. pantā:

papildināt pantu ar 1.¹ daļu šādā redakcijā:

"(1¹) Pēc Valsts probācijas dienesta Konsultatīvās padomes vai tā teritoriālo struktūrvienību konsultatīvo padomju iniciatīvas Valsts probācijas dienestā var izveidot konsultatīvo padomju apakšpadomes.";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju un to apakšpadomju darbības noteikumus nosaka Ministru kabinets."

16. 20. pantā:

izteikt 1. punktu šādā redakcijā:

"1) apgabaltiesas pārstāvis;";

izteikt 8. punktu šādā redakcijā:

"8) vismaz viens tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuras darbības joma saistīta ar atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām."

17. Izteikt 21. un 21.¹ pantu šādā redakcijā:

"21. pants. Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvs

(1) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes sastāvā ir:

1) tiesas apgabala prokuratūras pārstāvis;

2) apgabaltiesas pārstāvis;

3) Valsts policijas teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;

4) pašvaldības pārstāvis;

5) Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības pārstāvis;

6) ieslodzījuma vietas administrācijas pārstāvis tajās teritoriālajās struktūrvienībās, kuru darbības teritorijā atrodas brīvības atņemšanas iestāde;

7) vismaz viens tādas nevalstiskās organizācijas pārstāvis, kuras darbības joma saistīta ar atbalsta vai pakalpojumu sniegšanu sociālās atstumtības riskam pakļautām iedzīvotāju grupām.

(2) Pēc Valsts probācijas dienesta teritoriālās struktūrvienības konsultatīvās padomes iniciatīvas tās sastāvā papildus šā panta pirmajā daļā minēto institūciju pārstāvjiem var tikt iekļauts arī citas institūcijas pārstāvis.

21.¹ pants. Starpinstitūciju sadarbības organizēšana

(1) Lai mazinātu probācijas klientu atkārtotu noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas risku, Valsts probācijas dienests var organizēt starpinstitūciju sadarbības sanāksmes, nodrošinot to metodisko vadību.

(2) Dalībai starpinstitūciju sadarbības sanāksmē par šā likuma 11.² pantā minēto probācijas klientu pieaicina pašvaldības speciālistu, kurš atbild par profilakses lietas iekārtošanu un uzvedības sociālās korekcijas programmas izstrādi probācijas klientam pašvaldībā. Dalībai šādā sanāksmē papildus var pieaicināt:

1) probācijas klientu;

2) probācijas klienta likumiskos pārstāvjus un ģimenes locekļus;

3) pakalpojuma sniedzēju, kurš nodrošina probācijas klientam sociālās uzvedības korekcijas vai sociālās rehabilitācijas pasākumus;

4) bāriņtiesas pārstāvi;

5) Valsts bērnu tiesību aizsardzības inspekcijas pārstāvi;

6) Valsts policijas vai pašvaldības policijas pārstāvi;

7) izglītības iestādes pārstāvi;

8) citu institūciju pārstāvjus vai fiziskās personas, kas var sniegt informāciju vai atbalstu darbā ar probācijas klientu un viņa ģimeni.

(3) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā tās dalībnieki:

1) sniedz informāciju par institūcijas kompetences ietvaros īstenotajiem pasākumiem darbā ar probācijas klientu;

2) sniedz informāciju par īstenotajiem pasākumiem cietušā interešu aizstāvības nodrošināšanai un turpmāk īstenojamiem pasākumiem;

3) izvērtē un nosaka darbam ar šā likuma 11.² pantā minēto probācijas klientu un viņa ģimeni nepieciešamos sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumus;

4) izvērtē nepieciešamību noteikt pienākumus un pārskata noteikto pienākumu izpildes gaitu;

5) izvērtē darbā ar probācijas klientu un viņa ģimeni sasniegtos rezultātus;

6) savstarpēji saskaņo turpmāko rīcību un vienojas par veicamajiem pasākumiem atbilstoši institūciju kompetencei.

(4) Starpinstitūciju sadarbības sanāksmes laikā apstrādātajai informācijai ir ierobežotas pieejamības statuss.

(5) Valsts probācijas dienests probācijas klientam, bijušajam probācijas klientam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai citai fiziskajai personai nesniedz informāciju par starpinstitūciju sadarbības sanāksmes dalībniekiem, gaitu, pieņemtajiem lēmumiem, sagatavotajiem dokumentiem un apstrādātajiem personas datiem. Probācijas klientam, viņa aizstāvim, likumiskajam pārstāvim, ģimenes loceklim vai citai fiziskajai personai, kas piedalījās starpinstitūciju sadarbības sanāksmē, tiek sniegta informācija, kura attiecas uz probācijas klientam nepieciešamajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pasākumiem."

18. 23. panta otrajā daļā:

izslēgt 4. punktu;

papildināt daļu ar 6., 7. un 8. punktu šādā redakcijā:

"6) nav probācijas klients;

7) nav sodīta par noziedzīgiem nodarījumiem pret tikumību un dzimumneaizskaramību - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;

8) nav sodīta par tīšu smagu vai sevišķi smagu noziegumu - neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Valsts probācijas dienests izvērtējis, vai tas nekaitē sabiedrības interesēm, un atļāvis šai personai veikt brīvprātīgo darbu."

19. Papildināt 23.¹ panta pirmo daļu ar 3. punktu šādā redakcijā:

"3) apmeklēt ieslodzījuma vietas, lai pildītu ar Valsts probācijas dienestu noslēgtajā līgumā paredzētos uzdevumus."

20. 25. pantā:

papildināt pirmo daļu ar 5. un 6. punktu šādā redakcijā:

"5) organizēt informatīvus un izglītojošus pasākumus probācijas klienta ģimenes locekļiem un atbalsta personām;

6) sniegt starpinstitūciju sanāksmes dalībniekiem informāciju par probācijas klientu un cietušo.";

izteikt 1.¹ daļas 9. punktu šādā redakcijā:

"9) saņemt informāciju par cietušā vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem un dzīvesvietu, kā arī sazināties ar cietušo, lai iegūtu informāciju izvērtēšanas ziņojuma sagatavošanai, izlīguma organizēšanai un vadīšanai, prokurora uzlikto pienākumu izpildes kontrolei vai pienākumu noteikšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros, kā arī probācijas klienta parādsaistību jautājuma risināšanai uzraudzības vai probācijas novērošanas ietvaros;";

izteikt otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, uzraugot šā likuma 6. panta 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās personas, papildus šā panta pirmajā un 1.¹ daļā noteiktajam ir šādas tiesības:

1) kontrolēt, kā probācijas klients saskaņā ar uzraudzības plānu pilda viņam izvirzītās prasības;

2) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā bez iepriekšēja brīdinājuma;

3) apmeklēt probācijas klientu viņa dzīvesvietā laikā no plkst. 23.00 līdz 7.00, ja atbilstoši kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošiem normatīvajiem aktiem probācijas klientam noteikts pienākums - aizliegums atstāt dzīvesvietu noteiktā diennakts laikā;

4) saņemt informāciju par probācijas klienta iztikas avotiem;

5) noteikt vai pilnīgi vai daļēji atcelt nosacīti notiesātajiem un nosacīti pirms termiņa no soda izciešanas atbrīvotajiem, kā arī personām, kurām ir piemērots kriminālsods - probācijas uzraudzība - vai audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - probācijas novērošana -, kriminālsodu vai probācijas novērošanas izpildi reglamentējošos normatīvajos aktos paredzētos pienākumus un kontrolēt to izpildi;

6) saņemt informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta vecāku vai personas, kas viņus aizstāj, sodāmību un informāciju no nepilngadīgā probācijas klienta vecākiem par viņu veselību un atkarību izraisošu vielu lietošanu;

7) saņemt informāciju par nepilngadīgam probācijas klientam, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - probācijas novērošana -, sniegtajiem sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumiem;

8) sniegt informāciju par nepilngadīgā probācijas klienta, kuram ir piemērots audzinoša rakstura piespiedu līdzeklis - probācijas novērošana -, vārdu, uzvārdu, dzimšanas datiem, likumiskajiem pārstāvjiem, apstākļiem, kas veicinājuši noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, un resursiem, kas veicina probācijas klienta iekļaušanos sabiedrībā, pakalpojuma sniedzējam, lai nodrošinātu nepilngadīgā probācijas klienta sociālās uzvedības korekcijas un sociālās rehabilitācijas pakalpojumus;

9) kontrolēt, kā probācijas klients, kuram piemērota probācijas novērošana, un viņa vecāki vai citi likumiskie pārstāvji pilda probācijas pasākumu plānā noteiktos pasākumus.";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Sagatavojot izvērtēšanas ziņojumu, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus šā panta pirmajā un 1.¹ daļā minētajām tiesībām ir arī šā panta otrās daļas 4., 6. un 7. punktā minētās tiesības. Vērtējot elektroniskās uzraudzības piemērošanu probācijas klientam, Valsts probācijas dienesta ierēdņiem papildus ir šā panta 2.¹ daļas 8., 9., 10., 11. un 12. punktā minētās tiesības.";

papildināt pantu ar sesto, septīto, astoto, devīto un desmito daļu šādā redakcijā:

"(6) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 2., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, ir tiesības veikt audioierakstu un videoierakstu, iepriekš informējot probācijas klientu un citas personas par šāda ieraksta veikšanu.

(7) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem un darbiniekiem, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju, audioierakstu un videoierakstu ir tiesības veikt ar probācijas klienta un citu personu piekrišanu.

(8) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 1., 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, tiek glabāts Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā. Audioieraksta un videoieraksta glabāšanu nodrošina atbilstoši šā likuma 16. panta trešajā daļā minētajos Ministru kabineta noteikumos paredzētajai kārtībai.

(9) Audioieraksts un videoieraksts, kas veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 2. un 6. punktā noteiktās funkcijas un 10. panta otrajā daļā noteikto uzdevumu, Valsts probācijas dienesta informācijas sistēmā tiek glabāts sešus mēnešus no tā veikšanas dienas vai dzēsts nekavējoties pēc personas piekrišanas atsaukšanas, ja šāds ieraksts tika veikts, īstenojot šā likuma 6. panta 6. punktā noteikto funkciju.

(10) Valsts probācijas dienesta ierēdņiem, īstenojot šā likuma 6. panta 3., 4., 5., 7., 9. un 10. punktā noteiktās funkcijas, ir tiesības veikt pārrunas ar probācijas klientu bez likumisko pārstāvju klātbūtnes."

21. Papildināt pārejas noteikumus ar 16., 17., 18. un 19. punktu šādā redakcijā:

"16. Šā likuma 3.¹ un 3.² pantā noteikto prasību par elektroniskā paraksta apliecināšanu ar kvalificētu elektronisko zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 27. punkta izpratnē un laika zīmogu regulas Nr. 910/2014 3. panta 33. punkta izpratnē sāk piemērot ar 2023. gada 1. janvāri.

17. Grozījumi šā likuma 18.² pantā par tā pirmās un trešās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, kas nosaka Valsts probācijas dienesta darbības rezultātu izpēti un publiskošanu, stājas spēkā 2023. gada 1. jūlijā.

18. Grozījumi šā likuma 19. pantā par tā papildināšanu ar 1.¹ daļu, kā arī grozījumi šā likuma 20. un 21. pantā attiecībā uz Valsts probācijas dienesta konsultatīvo padomju sastāvu stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī.

19. Grozījumi, kas attiecas uz audzinoša rakstura piespiedu līdzekļa - probācijas novērošana - izpildi, stājas spēkā 2023. gada 1. janvārī."

Likums Saeimā pieņemts 2022. gada 13. oktobrī.

Valsts prezidents E. Levits

Rīgā 2022. gada 25. oktobrī