Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Tiesību akts netiek attēlots spēkā esošajā redakcijā. Attēloto redakciju var nomainīt rīkjoslā virs tiesību akta teksta.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Krājaizdevu sabiedrību likums
1.pants. Likuma mērķis Šā likuma mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.) 2.pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības (1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus: 1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus; 2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem; 3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus; 4) veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā; 5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem; 6) glabā biedru vērtības; 7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos; 8) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu); 9) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu; 10) ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem. (2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību. (3) Krājaizdevu sabiedrībai ir komersanta statuss. (4) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktajā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā. (5) Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā. (6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.) (7) Krājaizdevu sabiedrībām un personām, uz kurām attiecas šā likuma prasības, ir pienākums Komisijas un Latvijas Bankas noteiktajos termiņos iesniegt tām visu pieprasīto informāciju, kas nepieciešama likumos noteikto Komisijas un Latvijas Bankas funkciju pildīšanai. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 21.06.2007. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 2.1 pants. Neizpaužamās ziņas (1) Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedriem un viņu darījumiem, kuras krājaizdevu sabiedrība iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir neizpaužamās ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu. (2) Krājaizdevu sabiedrības rīcībā esošās neizpaužamās ziņas tiek sniegtas Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā. ( 29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 3.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats (1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Komisijas izdotie normatīvie noteikumi un lēmumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti. (2) Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi (1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka: 1) pēc teritoriālā principa; 2) pēc nodarbinātības principa; 3) pēc interešu kopības principa. (2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums nosakāms tās statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus. 5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri (1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienā administratīvajā teritorijā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Vienu krājaizdevu sabiedrību var veidot darbībai arī blakus esošajās administratīvajās teritorijās. (2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja. (3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības (arodbiedrību apvienības), vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodorganizācija. (4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie un viņu bērni — rīcībspējīgas personas. Nepilngadīgiem bērniem krājaizdevu sabiedrībās drīkst atvērt krājkontus. (5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt persona, kas ir: 1) individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri; 2) komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kuras dalībnieki ir fiziskās personas, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā; 3) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai nav komersanta statusa, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības šādu sabiedrību pamatkapitālā; 4) biedrība, kuras biedri ir tikai fiziskās personas un vismaz viens no viņiem ir krājaizdevu sabiedrības biedrs. (6) Šā panta piektajā daļā minētajām juridiskajām personām nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā. (7) Krājaizdevu sabiedrības biedrs zaudē prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar viņa kontu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 24.05.2012. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese (1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem "krājaizdevu sabiedrība", un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme. (2) Personai aizliegts izmantot savā nosaukumā vai pašreklāmā vārdu "krājaizdevu" jebkurā locījumā, vārdu savienojumā un atvasinājumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbības atbilstību šim likumam. Minētais aizliegums nav attiecināms uz krājaizdevu sabiedrību veidotām biedrībām un organizācijām, kuru statūtos ir noteikta krājaizdevu sabiedrību interešu pārstāvība. (3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 12.punktu) 7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana (1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām. (2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās. (3) Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no krājaizdevu sabiedrības, ir atbildīgs par krājaizdevu sabiedrības saistībām viņa iegādāto paju vērtības apmērā līdz izstāšanās vai izslēgšanas dienai. (4) No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 7.1 pants. Krājaizdevu sabiedrības biedra izstāšanās un paju atsavināšanas kārtība (1) Biedrs var izstāties no krājaizdevu sabiedrības vai atsavināt krājaizdevu sabiedrībai savas papildpajas, iesniedzot krājaizdevu sabiedrības valdei rakstveida lūgumu par tā izstāšanos vai papildpaju atsavināšanu krājaizdevu sabiedrībai. Krājaizdevu sabiedrības valde biedra lūgumu izskata triju mēnešu laikā no tā iesniegšanas dienas. Biedrs nevar iesniegt lūgumu par izstāšanos vai papildpaju atsavināšanu pēc tam, kad pieņemts lēmums par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju. (2) Krājaizdevu sabiedrības valde ir tiesīga atteikt krājaizdevu sabiedrības biedra lūgumu par izstāšanos no krājaizdevu sabiedrības vai par papildpaju atsavināšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja biedra izstāšanās vai papildpaju atsavināšanas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai arī pamatpajas vai papildpaju izmaksa varētu apdraudēt krājaizdevu sabiedrības maksātspēju vai drošu un piesardzīgu turpmāko krājaizdevu sabiedrības darbību. Krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iesniegt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) sūdzību par atteikumu atļaut izstāties no krājaizdevu sabiedrības. Par krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu iesniegtas sūdzības izskatīšanai viena mēneša laikā sasaucama krājaizdevu sabiedrības biedru ārkārtas kopsapulce (pilnvaroto sapulce). (3) Biedram, kas izstājies vai izslēgts no krājaizdevu sabiedrības, un biedram, kas atsavina krājaizdevu sabiedrībai savas papildpajas, pamatpajas vai papildpaju izmaksa veicama gada laikā no gada pārskata apstiprināšanas dienas, ieturot no to vērtības zaudējumus, kas radušies krājaizdevu sabiedrībai, vai pieskaitot dividendi. Ja biedra pamatpajas vai papildpaju vērtība pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla, pamatpajas vai papildpaju izmaksas termiņu var pagarināt līdz trim gadiem. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība (1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām. (2) Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmajai sabiedrībai ir jāiesniedz Komisijai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamie dokumenti normatīvajos aktos un Komisijas normatīvajos noteikumos paredzētajā kārtībā. Komisija speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Komisijas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. (3) Krājaizdevu sabiedrības dibinātāju pilnvarotais pārstāvis 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram minēto lēmumu un citus likumā "Par Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistru" krājaizdevu sabiedrības dibināšanai noteiktos dokumentus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 9.pants. Krājaizdevu sabiedrības licencēšanas kārtība (1) Krājaizdevu sabiedrības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību, kā arī ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītos ierobežojumus nosaka Komisija. (2) Komisija, izvērtējusi iesniegumam par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu pievienotos dokumentus un krājaizdevu sabiedrības biedru atbilstību šā likuma prasībām, ir tiesīga speciālajā atļaujā (licencē) noteikt krājaizdevu sabiedrības darbības (tai skaitā finanšu pakalpojumu sniegšanas) nosacījumus. (3) Komisija iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Komisijai ir tiesības neizsniegt speciālo atļauju (licenci) jaundibinātajai krājaizdevu sabiedrībai, ja: 1) krājaizdevu sabiedrības darbība nav ekonomiski pamatota; 2) dibinot krājaizdevu sabiedrību, nav ievēroti likumi un Komisijas normatīvie noteikumi; 3) krājaizdevu sabiedrības iesniegtie dokumenti satur nepatiesas ziņas; 4) viena vai vairākas no šā likuma 12.pantā minētajām personām neatbilst likuma prasībām. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 10.pants. Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, tās dibinātājiem: 1) jāsagatavo dibināšanas dokumenti, statūti un krājaizdevu sabiedrības darbību reglamentējoši dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo organizāciju; 2) jāizdara minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa; 3) jāizvirza likuma prasībām atbilstošas krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu kandidatūras. 11.pants. Krājaizdevu sabiedrības amatpersonu apstiprināšana un paziņojuma sniegšana par tās nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu (1) Komisija nosaka iesniedzamos dokumentus un kārtību, kādā tā izvērtē krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļa atbilstību šā likuma prasībām. (2) Krājaizdevu sabiedrība Komisijas noteiktajā kārtībā sniedz Komisijai informāciju par krājaizdevu sabiedrības padomes, valdes un revīzijas komisijas sastāvu un jaunu krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanas uzsākšanu. (3) Lai pārliecinātos par krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļu, kā arī revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļa atbilstību šā likuma prasībām, Komisijai ir tiesības uzaicināt attiecīgās personas uz pārrunām. (4) Komisija 30 dienu laikā izskata krājaizdevu sabiedrības iesniegtos dokumentus un pieņem lēmumu atļaut krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļiem vai revīzijas komisijas priekšsēdētājam un loceklim sākt pildīt to pienākumus vai, ja krājaizdevu sabiedrības padomes un valdes locekļi vai revīzijas komisijas priekšsēdētājs un loceklis neatbilst šā likuma prasībām, — lēmumu aizliegt minētajām personām sākt pildīt to pienākumus. (5) Krājaizdevu sabiedrībai ir pienākums ne vēlāk kā 15 dienu laikā pēc tam, kad pieņemts lēmums par tās nosaukuma vai juridiskās adreses maiņu, rakstveidā paziņot Komisijai jauno krājaizdevu sabiedrības nosaukumu vai juridisko adresi. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 12.pants. Prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām (1) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli var būt persona: 1) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu); 2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos; 3) kurai ir nepieciešamā izglītība vai profesionālā pieredze krājaizdevu sabiedrību darbībā; 4) kurai ir nevainojama reputācija; 5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību. (2) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli nevar būt persona, kura ir: 1) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 2) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocess pret kuru ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. (3) Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta prasībām. Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināms šā panta otrās daļas 1. vai 2.punkts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 21.06.2007. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 13.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanas pamats (1) Komisija var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenci), ja: 1) krājaizdevu sabiedrība nav uzsākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas dienas; 2) tiek konstatēts, ka krājaizdevu sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai; 3) krājaizdevu sabiedrība neievēro Komisijas noteiktos darbības ierobežojumus; 4) krājaizdevu sabiedrība regulāri neievēro šā likuma prasības un Komisijas normatīvos noteikumus; 5) krājaizdevu sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu; 6) krājaizdevu sabiedrība ir uzsākusi likvidāciju; 7) krājaizdevu sabiedrība vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad saņēmusi Komisijas lēmumu izteikt brīdinājumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, nav labprātīgi un pilnā apmērā veikusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā; 8) krājaizdevu sabiedrība ir vairāk nekā vienu mēnesi kavējusi vai nav pilnā apmērā veikusi maksājumus Komisijas darbības finansēšanai saskaņā ar likumā noteikto kārtību; 9) krājaizdevu sabiedrība neievēro tai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteiktos darbības nosacījumus. (2) Krājaizdevu sabiedrības speciālā atļauja (licence) nav atjaunojama, ja Komisija to ir anulējusi. (3) Komisijas izdotā administratīvā akta par krājaizdevu sabiedrības speciālās atļaujas (licences) anulēšanu pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 14.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām. 15.pants. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls (1) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2500 euro. (11) Ja par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst šā likuma 5.panta piektās daļas 2. un 3.punktā minētā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, tad krājaizdevu sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 25 000 euro. (2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja 60 gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 19.09.2013. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 11.punktu) 16.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls (1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem. (2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā. 17.pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale (1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem. (11) Krājaizdevu sabiedrība mēnesi pirms tās biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmuma pieņemšanas paziņo Komisijai par nodomu izmaksāt dividendes. Komisijai ir tiesības aizliegt krājaizdevu sabiedrībai izmaksāt dividendes, ja to izmaksas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības un riska darījumu ierobežojumus. (2) Piešķirtās dividendes izmaksājamas 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tās, kuras šajā laikā nav izņemtas, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu no Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības, no pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām. (24.05.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) IV nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības darbības noteikumi un tās darbību regulējošās prasības (Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības noteikumi (1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt savos statūtos un Komisijas izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteikto darbību. (2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem. (21) Krājaizdevu sabiedrība nodrošina noguldītāju un to noguldījumu apmēra (ar uzkrātajiem procentiem) elektroniska reģistra vešanu un to iesniedz Komisijai pēc tās pieprasījuma. (3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām un šā likuma 5.panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem. (4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā nosaka: 1) mērķus, kādiem izsniedzami aizdevumi; 2) procentu likmju aprēķināšanas kārtību; 3) termiņus, uz kādiem izsniedzami aizdevumi; 4) nodrošinājuma veidus atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra; 5) mērķus, kādiem aizdevumus var izsniegt bez nodrošinājuma, šo aizdevumu apmēru un aizdevumu pieļaujamā apmēra līmeni kredītportfelī; 6) aizdevuma pieprasīšanas kārtību; 7) kārtību, kādā izskatāms aizdevuma pieprasījums un pieņemams lēmums par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt; 8) izsniegto aizdevumu uzraudzības un kvalitātes noteikšanas kārtību; 9) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtību; 10) to, ka saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 24.05.2012. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 20.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošās prasības (1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem. (2) Krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana. Likviditātes prasības nosaka Komisijas izdotie normatīvie noteikumi. (3) (Izslēgta ar 04.12.2008. likumu.) (4) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos vērtspapīros, valsts kapitālsabiedrību emitētajos parāda vērtspapīros un Latvijas Republikā reģistrēto kredītiestāžu emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs. (5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā. (6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt tikai Latvijas Republikā vai ārvalstī reģistrētā kredītiestādē vai krājaizdevu sabiedrībā. (7) Krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. (8) Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm. (9) Kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupai izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla. (10) Kopējais krājaizdevu sabiedrības, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, izņemot gadījumus, kad šīm personām izsniegtie kredīti nodrošināti ar viņu papildpajām vai noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībā. (11) Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopumā pārsniedz 1400 euro un tiek piešķirti krājaizdevu sabiedrības, kredītkomitejas priekšsēdētājam vai kādam no valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu. (12) Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās 20 procentus no pašu kapitāla. (13) Komisija izdod normatīvos noteikumus par krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošo prasību rādītāju aprēķināšanu un aktīvu un ārpusbilances saistību novērtēšanu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 04.12.2008., 19.09.2013., 29.05.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums desmitajā daļā par vārda "papildpajām" aizstāšanu ar vārdu "pajām" stājas spēkā 01.01.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu) 21.pants. Apmaksāto paju vērtības atmaksas gadījumi (1) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē. (2) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par paju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto paju vērtību naudas izteiksmē. (3) Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes īpašie noteikumi (1) Krājaizdevu sabiedrības valdi ievēlē ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā izveidojama arī kredītkomiteja. (2) Par krājaizdevu sabiedrības kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un valdei. (3) Krājaizdevu sabiedrība, kuras biedru skaits pārsniedz 200, statūtos var noteikt, ka biedru pilnvaroto sapulcei ir visas šajā likumā un Kooperatīvo sabiedrību likumā noteiktās biedru kopsapulces tiesības, ievērojot to, ka viens pilnvarotais nedrīkst pārstāvēt vairāk kā: 1) 10 krājaizdevu sabiedrības biedrus, ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits ir 201 līdz 500; 2) 20 krājaizdevu sabiedrības biedrus, ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits ir 501 līdz 5000; 3) 100 krājaizdevu sabiedrības biedrus, ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits ir 5001 līdz 10 000; 4) 200 krājaizdevu sabiedrības biedrus, ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits ir lielāks par 10 001. (4) Krājaizdevu sabiedrība statūtos var paredzēt, ka valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļi darbu veic bez atlīdzības. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 24.05.2012. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 11.punktu) 23.pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats (1) Krājaizdevu sabiedrība grāmatvedību kārto saskaņā ar Komisijas normatīvajiem noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu. Komisija izdod normatīvos noteikumus par krājaizdevu sabiedrības gada pārskata sagatavošanu. (2) Krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Par gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pilnvaroto sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 400 000 euro, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība. (21) Krājaizdevu sabiedrība, kuras gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība, iesniedz Komisijai krājaizdevu sabiedrības vadībai adresētu zvērināta revidenta vai zvērinātu revidentu komercsabiedrības ziņojuma kopiju 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas, bet ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām. (3) (Izslēgta ar 22.05.2008. likumu) (31) Krājaizdevu sabiedrība ne vēlāk kā 10 dienu laikā pēc gada pārskata apstiprināšanas un ne vēlāk kā trīs mēnešus pēc pārskata gada beigām iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam gada pārskata un zvērināta revidenta ziņojuma, ja tāds ir, kopiju kopā ar biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) protokola izrakstu par gada pārskata apstiprināšanu. Krājaizdevu sabiedrība minētos dokumentus iesniedz papīra formā vai elektroniski. (32) Šā panta 3.1 daļā minētos dokumentus, ja tie iesniegti elektroniski, vai šo dokumentu elektroniskas kopijas, ja tie iesniegti papīra formā, Valsts ieņēmumu dienests ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā elektroniski nodod Uzņēmumu reģistram. Uzņēmumu reģistrs nodrošina saņemto dokumentu publisku pieejamību. Elektronisko dokumentu nodošanas un apliecināšanas kārtību nosaka starpresoru vienošanās, kuru noslēdzis Valsts ieņēmumu dienests un Uzņēmumu reģistrs. (33) Uzņēmumu reģistrs pēc šā panta 3.2 daļā minēto dokumentu saņemšanas ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka šā panta 3.1 daļā minētā informācija pieejama Uzņēmumu reģistrā. (4) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz šā pārskata pavairošanas izdevumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 22.05.2008., 23.09.2010., 24.05.2012., 19.09.2013., 29.05.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Otrās daļas jaunā redakcija un grozījums 3.1 daļā stājas spēkā 01.01.2019. un iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu) 24.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija (1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Komisija saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem. (2) Komisijas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 24.1 pants. Jauna finanšu pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas kārtība (1) Ja krājaizdevu sabiedrība ir plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Komisijai pamatotu iesniegumu, kuram pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politikas un procedūru aprakstu. (2) Komisija pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanas politiku un šā pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti. (4) Komisija pieņem lēmumu par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai krājaizdevu sabiedrībai, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs krājaizdevu sabiedrības vai visa krājaizdevu sabiedrību sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus. (5) Šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma (administratīvā akta) pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 24.2 pants. Ārpakalpojuma sniegšanas vispārīgie noteikumi (1) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, vai cits pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai tā būtiska elementa sniegšanu. (2) Ārpakalpojumus krājaizdevu sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē. (3) Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam saskaņā ar likumu vai krājaizdevu sabiedrības statūtiem noteiktos krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī: 1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu; 2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu; 3) kreditēšanas pakalpojuma sniegšanu. (4) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas kā ārpakalpojumu deleģēt grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, tā pirms ārpakalpojuma saņemšanas iesniedz Komisijai pamatotu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma procedūru un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju. (5) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk ārpakalpojuma sniegšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja tā 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Komisijas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu. (6) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šā panta ceturtajā daļā neminētu ārpakalpojumu, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu, tā vienlaikus ar ārpakalpojuma sniegšanas uzsākšanu iesniedz Komisijai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju. (61) Vairākas krājaizdevu sabiedrības ir tiesīgas vienoties, lai saņemtu ārpakalpojumu no viena un tā paša ārpakalpojumu sniedzēja. Ārpakalpojuma līgumu paraksta visas krājaizdevu sabiedrības, kuras noslēdz ārpakalpojuma līgumu. Krājaizdevu sabiedrības var deleģēt vienu krājaizdevu sabiedrību, kas iesniedz Komisijai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju, ievērojot šā panta nosacījumus. (7) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību no likumā vai līgumā noteiktās atbildības. Krājaizdevu sabiedrība ir atbildīga par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo. (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 24.3 pants. Ārpakalpojumu reglamentējošie dokumenti (1) Ārpakalpojuma saņemšanas tiesiskais pamats ir līgums, kurā ietver: 1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu; 2) precīzas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti; 3) krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, tai skaitā: a) krājaizdevu sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, b) krājaizdevu sabiedrības tiesības dot ārpakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi, c) krājaizdevu sabiedrības tiesības iesniegt ārpakalpojuma sniedzējam pamatotu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja krājaizdevu sabiedrība konstatējusi, ka ārpakalpojuma sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, d) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nodrošināt krājaizdevu sabiedrībai iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti, e) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc krājaizdevu sabiedrības pamatota rakstveida pieprasījuma saņemšanas; 4) Komisijas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai. (2) Krājaizdevu sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma procedūru, kurā nosaka: 1) iekšējo kārtību, kādā pieņem lēmumus par ārpakalpojuma saņemšanu; 2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību; 3) kārtību, kādā notiek sadarbība ar ārpakalpojuma sniedzēju, par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus; 4) krājaizdevu sabiedrības rīcību gadījumos, kad ārpakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus. (3) Komisijai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojuma sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, arī iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Komisijas uzraudzības funkciju veikšanai. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 11.punktu) 24.4 pants. Ārpakalpojuma uzraudzība (1) Komisija pieņem lēmumu aizliegt krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja: 1) nav ievēroti šā likuma noteikumi; 2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī var aizskart krājaizdevu sabiedrības biedru likumiskās intereses; 3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības atbildīgo personu iespējas veikt normatīvajos aktos, krājaizdevu sabiedrības statūtos vai citos krājaizdevu sabiedrības iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus; 4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Komisijas iespējas veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas; 5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par paredzēto krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti. (2) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Komisijas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Komisija pieprasa, lai krājaizdevu sabiedrība izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu. (3) Komisijai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Komisija konstatē, ka: 1) krājaizdevu sabiedrība neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami; 2) krājaizdevu sabiedrība neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi; 3) ārpakalpojuma sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt krājaizdevu sabiedrības saistību izpildi; 4) ir iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem. (4) Ja krājaizdevu sabiedrība konstatē, ka ārpakalpojuma sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līguma prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Komisiju. (5) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību un tās atbildīgās personas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistīto risku pārvaldīšanu. (6) Grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma procedūrā, krājaizdevu sabiedrība iesniedz Komisijai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas. (7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Komisijas izdotā administratīvā akta par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 25.pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana (Izslēgts ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.) 25.1 pants. Komisijas tiesības krājaizdevu sabiedrības uzraudzības procesā Komisija var pieprasīt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulces (pilnvaroto sapulces) sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Komisijas pilnvarotajai personai ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 26.pants. Komisijas ieceltā persona (1) Par Komisijas saskaņā ar šā likuma 31.pantu iecelto personu var būt fiziskā persona (arī Komisijas darbinieks), kura atbilst šā panta otrās daļas prasībām un uz kuru nevar attiecināt šā panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus. (2) Par Komisijas iecelto personu var būt fiziskā persona, par kuras rīcības objektivitāti attiecībā uz konkrēto krājaizdevu sabiedrību nav šaubu un kurai ir: 1) valsts atzīta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai augstākā akadēmiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija; 2) atbilstoša kompetence un pietiekama profesionālā darba pieredze; 3) nevainojama reputācija. (3) Par Komisijas iecelto personu nevar būt fiziskā persona, kura ir: 1) atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz krājaizdevu sabiedrību; 2) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas); 3) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocess pret kuru ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 26.1 pants. Komisijas ieceltās personas tiesības (1) Lēmumā par Komisijas ieceltās personas iecelšanu tiek noteikts šīs personas darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, kā arī citi noteikumi, kurus Komisija uzskata par būtiskiem. (2) Lēmumā par Komisijas ieceltās personas iecelšanu var noteikt, ka Komisijas ieceltā persona: 1) ir tiesīga iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no krājaizdevu sabiedrības atbildīgajām personām paskaidrojumus; 2) ir tiesīga sasaukt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), padomes un valdes sēdi un piedalīties tajā ar tiesībām ierosināt sapulcē un sēdē izskatāmos jautājumus (tai skaitā par krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, krājaizdevu sabiedrības darbības vai saistību izpildes ierobežošanu); 3) ir tiesīga atļaut vai neatļaut krājaizdevu sabiedrībai veikt maksājumus, slēgt jaunus darījumus, kā arī grozīt vai izbeigt esošos darījumus, lai nodrošinātu to, ka krājaizdevu sabiedrība ievēro šā likuma 31.panta pirmās daļas 3. vai 7.punktā noteiktos ierobežojumus; 4) pārvalda krājaizdevu sabiedrību. (3) Ja lēmumā par Komisijas ieceltās personas iecelšanu ir noteiktas tās tiesības sasaukt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci) vai padomes un valdes sēdi un piedalīties tajā, tad krājaizdevu sabiedrības attiecīgās pārvaldes institūcijas lēmums nav uzskatāms par pieņemtu, ja pret to iebilst Komisijas ieceltā persona. (4) Pildot šā panta otrajā daļā noteiktos uzdevumus, Komisijas ieceltā persona ir tiesīga: 1) izdot saistošus rīkojumus visām krājaizdevu sabiedrības struktūrvienībām un to darbiniekiem; 2) neievērot krājaizdevu sabiedrības statūtos, nolikumos un noteikumos (politikā, procedūru aprakstos un citos darbību reglamentējošos dokumentos) noteiktos ierobežojumus; 3) veikt krājaizdevu sabiedrības mantas, ķermenisku vai bezķermenisku lietu, līgumu un citu saistību atsavināšanu, tai skaitā nodošanu, ja šo darbību mērķis ir nodrošināt krājaizdevu sabiedrībā izdarīto noguldījumu atmaksu. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 26.2 pants. Komisijas ieceltās personas atbildība un atcelšana Attiecībā uz citām, šajā likumā neminētām Komisijas ieceltās personas tiesībām, kā arī uz tās atbildību un atcelšanu, ko nereglamentē šā likuma prasības, tiek piemēroti atbilstošie Kredītiestāžu likuma VIII nodaļas noteikumi par pilnvarnieka atbildību un atcelšanu. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 26.3 pants. Finansējums Komisijas darbības nodrošināšanai (1) Krājaizdevu sabiedrība veic maksājumus Komisijas darbības finansēšanai līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no krājaizdevu sabiedrības vidējā aktīvu apjoma ceturksnī. (2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par šā panta pirmajā daļā minēto maksājumu aprēķināšanas un pārskatu iesniegšanas kārtību. (3) Šā panta pirmajā daļā noteiktos maksājumus veic līdz attiecīgajam ceturksnim sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. (4) Par šajā pantā minēto maksājumu nokavētu pārskaitījumu vai pārskaitījumu nepilnā apmērā aprēķina nokavējuma naudu par katru nokavēto maksājuma dienu 0,05 procentu apmērā no nesamaksātās summas. (5) Šajā pantā minētos maksājumus ieskaita Komisijas kontā Latvijas Bankā. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 27. pants. Krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles sistēma (1) Krājaizdevu sabiedrība izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu savu risku pārvaldīšanu un aktīvu aizsardzību, krājaizdevu sabiedrības padomei un valdei sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, normatīvo aktu, tai skaitā Komisijas normatīvo noteikumu, kā arī Komisijas lēmumu un krājaizdevu sabiedrības politikas un procedūru ievērošanu. (2) Komisija izdod normatīvos noteikumus par krājaizdevu sabiedrības iekšējās kontroles sistēmas izveidi. (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.) 27.1 pants. Dalība Kredītu reģistrā Krājaizdevu sabiedrības dalību Kredītu reģistrā nosaka Kredītu reģistra likums. (24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2012. Panta teksta jaunā redakcija stājas spēkā 01.12.2012. Sk. pārejas noteikumu 10.punktu) VII nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana un likvidācija (Nodaļas nosaukums 29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 28.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana, atsakoties no speciālās atļaujas (licences) krājaizdevu sabiedrības darbībai (1) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības atteikšanos no speciālās atļaujas (licences) krājaizdevu sabiedrības darbībai, neveicot sabiedrības likvidāciju, krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir tiesīga pieņemt, ja krājaizdevu sabiedrība ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā atmaksājusi tās biedriem noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram un ir saņemta Komisijas atļauja. (2) Komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pārbauda, vai krājaizdevu sabiedrība ir noteiktajā termiņā izpildījusi tās saistības pret biedriem, atmaksājot noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram, un lemj par krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanu. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 29.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācija (1) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir tiesīga pieņemt, ja krājaizdevu sabiedrība spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā atmaksāt tās biedriem noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram. (2) Krājaizdevu sabiedrība, kas gatavojas izbeigt savu darbību, piecu dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas informē par to Komisiju, iesniedzot pēdējo krājaizdevu sabiedrības pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās un ir sagatavots atbilstoši Komisijas normatīvajiem noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru. (3) Komisija 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pārbauda, vai krājaizdevu sabiedrība ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildījusi tās saistības pret biedriem, atmaksājot noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram, un lemj par krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanu. (4) Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi. (5) Attiecībā uz krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtību piemēro Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem par krājaizdevu sabiedrību likvidācijas kārtību. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 29.1 pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz likumu (1) Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei), ievērojot šā likuma 29.pantā minētos darbības izbeigšanas nosacījumus un kārtību, ir pienākums pieņemt lēmumu par krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu, ja: 1) krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par 20; 2) beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, ar kuru nodibinātās tiesiskās attiecības noteica attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu; 3) krājaizdevu sabiedrība pievienota citai sabiedrībai; 4) krājaizdevu sabiedrība apvienota ar citu sabiedrību vai citām šādām sabiedrībām un rezultātā tiek nodibināta jauna krājaizdevu sabiedrība. (2) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam lielumam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju. (3) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt arī citus tās darbības izbeigšanas gadījumus. (4) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par 2500 euro, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz 2500 euro vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju. (5) Ja par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst šā likuma 5.panta piektās daļas 2. vai 3.punktā minētā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par 25 000 euro, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz 25 000 euro vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu (1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29. un 29.1 pantā noteiktajos gadījumos. (2) Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ievēlē likvidatoru. Līdz ar likvidatora ievēlēšanu izbeidzas padomes un valdes locekļu pilnvaras. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesā Komisijas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrību, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesu. (3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 70 000 euro, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju. (4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība. (5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā. (6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram. (7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā. (8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce). (9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds: 1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi; 2) nodokļu un nodevu prasījumi; 3) to algoto darbinieku darba samaksas prasījumi, kuri nav krājaizdevu sabiedrības biedri; 4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri; 5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus; 6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi; 7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi. (10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pilnvaroto sapulce). (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.) VIII nodaļa
Atbildība par normatīvo aktu pārkāpumiem (Nodaļa 04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.) 31.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības ierobežošana (1) Ja Komisija konstatē, ka krājaizdevu sabiedrība neievēro šo likumu vai Komisijas izdotos normatīvos noteikumus, krājaizdevu sabiedrības darbība neatbilst tās galvenajiem uzdevumiem vai veidošanas pamatprincipiem, apdraud tās stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas finanšu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai vai notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde no krājaizdevu sabiedrības, vai ja Komisija secina, ka krājaizdevu sabiedrības politika un procedūras un to īstenošana nenodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, Komisija, pieņemot lēmumu, ir tiesīga veikt vienu vai vairākas šādas darbības: 1) pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties veic šādas situācijas novēršanai nepieciešamos pasākumus un iesniedz Komisijai tās noteiktajā termiņā rīcības plānu; 2) brīdināt krājaizdevu sabiedrību; 3) daļēji vai pilnīgi apturēt krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanu; 4) dot krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijām, to vadītājiem un locekļiem saistošus rakstveida norādījumus šādas situācijas novēršanai; 5) uzlikt soda naudu; 6) iecelt krājaizdevu sabiedrībā vienu vai vairākas personas (Komisijas ieceltās personas); 7) noteikt krājaizdevu sabiedrībai noguldījumu saistību izpildes ierobežojumus. (11) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas jomā Komisija piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas. (2) Lēmumu par noguldījumu saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Komisija var pieņemt vienīgi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrību, kura šā lēmuma pieņemšanas dienā spēj apmierināt savu kreditoru pieteiktos likumīgos prasījumus. Šādu lēmumu var pieņemt arī pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības lūguma. (3) Lēmumā par noguldījumu saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu norāda ierobežojumu veidus un darbības laiku, kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus. (4) Komisija var dot krājaizdevu sabiedrībai saistošus norādījumus par to, kā izpildāms lēmums par noguldījumu saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu. (5) Par šajā pantā minētajiem jautājumiem Komisijas izdota administratīvā akta pārsūdzēšana neaptur tā darbību. (29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. likumu, kas stājas spēkā 09.11.2017.) 32.pants. Soda naudas apmērs (1) (Izslēgta no 01.12.2012. ar 24.05.2012. likumu) (2) Par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Komisija ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu no 142 līdz 7100 euro. (3) Šajā likumā minētās soda naudas ieskaitāmas valsts budžetā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012., 19.09.2013. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēka 25.06.2014.) 1. Likuma 13.panta 7.punkts un 30.panta devītās daļas 1.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā. 2. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi, krājaizdevu sabiedrībām saistoši ir Latvijas Bankas normatīvi. 3. Līdz aroddarbības likuma spēkā stāšanās dienai ar šajā likumā lietoto terminu "aroddarbība" saprot "individuālo darbu". 4. Krājaizdevu sabiedrībām izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kredītiestādes darbībai, kuras izsniegtas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstamas par spēkā esošām. 5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, nodokļu likumos un citos likumos, kas saistīti ar šā likuma spēkā stāšanos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.) 6. Šā likuma 27.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī. (21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.) 7. Grozījumi šā likuma 23.pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk. (22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.) 8. Līdz zemnieku un zvejnieku saimniecību tiesiskā regulējuma nodrošināšanai atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru bez balsstiesībām var būt zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja krājaizdevu sabiedrības biedram pieder 100 procenti attiecīgās saimniecības daļu. (04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.) 9. Grozījumi šā likuma 24.pantā par tā papildināšanu ar otro daļu (attiecībā uz administratīvā akta pārsūdzēšanu Administratīvajā apgabaltiesā) stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem. (04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.) 10. Grozījumi šā likuma 27.1 un 32.pantā, kā arī grozījums attiecībā uz informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.decembrī. (24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2012.) 11. Krājaizdevu sabiedrība nodrošina tās darbības atbilstību grozījumiem šā likuma 15.panta 1.1 daļā, 19.panta 2.1 daļā, 22.panta pirmajā daļā (attiecībā uz valdes locekļu skaitu), 24.2 un 24.3 pantā sešu mēnešu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 12. Tiesību subjekti, kuru nosaukums neatbilst grozījumiem šā likuma 6.panta otrajā daļā (par aizliegumu izmantot vārdu "krājaizdevu" nosaukumā vai pašreklāmā), līdz 2015.gada 1.janvārim nodrošina sava nosaukuma atbilstību šā likuma prasībām. (29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.) 13. Grozījumi, ar kuriem visā likumā aizstāj vārdus "pilnvaroto sapulce" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārstāvju sapulce" (attiecīgā locījumā), 5. panta 1.1 daļa, grozījumi 7. panta ceturtajā daļā un 7.1 pantā par izteikšanu jaunā redakcijā, 15. panta 1.2 daļa, grozījumi 17. panta 1.1 un otrajā daļā par izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 20. panta desmitajā daļā, 22. panta trešajā daļā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu un 23. panta otrajā daļā par izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī. (21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2019.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvu
(Izslēgta no 01.12.2012. ar 24.05.2012. likumu. Sk. pārejas noteikumu 10.punktu) Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.
Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 29.martā. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2001.gada 18.aprīlī
|
Tiesību akta pase
Nosaukums: Krājaizdevu sabiedrību likums
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|