1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

2.¹ pants. Neizpaužamās ziņas

(1) Ziņas par krājaizdevu sabiedrības biedriem un viņu darījumiem, kuras krājaizdevu sabiedrība iegūst, sniedzot finanšu pakalpojumus, ir neizpaužamās ziņas, kas nesatur valsts noslēpumu.

(2) Krājaizdevu sabiedrības rīcībā esošās neizpaužamās ziņas tiek sniegtas Kredītiestāžu likumā noteiktajos gadījumos un kārtībā.

( 29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.)

2.² pants. Ierobežotas pieejamības informācija

(1) Informācija par krājaizdevu sabiedrību un tās biedriem, par krājaizdevu sabiedrības darbību un tās biedru darījumiem, kura iepriekš nav bijusi likumā noteiktajā kārtībā publicēta vai par kuras izpaušanu Latvijas Banka nav pieņēmusi lēmumu, kā arī Latvijas Bankas rīcībā esošā ar krājaizdevu sabiedrību un tās darbību saistītā informācija uzskatāma par ierobežotas pieejamības informāciju un ir izpaužama trešajām personām tikai pārskata vai apkopojuma veidā tā, lai nebūtu iespējams identificēt kādu konkrētu krājaizdevu sabiedrību vai tās biedru. Šādai informācijai par krājaizdevu sabiedrību un tās biedriem, kā arī krājaizdevu sabiedrības darbību un tās biedru darījumiem ir ierobežotas pieejamības informācijas statuss arī tad, ja krājaizdevu sabiedrībai vai tās biedriem ierosināts maksātnespējas process vai uzsākta likvidācija (juridiskajai personai) vai krājaizdevu sabiedrība vai tās biedrs (juridiskā persona) ir likvidēts.

(2) Aizliegums izpaust ierobežotas pieejamības informāciju neattiecas uz informāciju:

1) kas saistīta ar tiesvedību civillietā, ja ir pasludināts krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas process vai uzsākta tās likvidācija un šī informācija nav par trešajām personām, kuras iesaistītas darbībās krājaizdevu sabiedrības finansiālā stāvokļa uzlabošanai;

2) kuru Latvijas Banka sniegusi procesa virzītājam krimināllietā, pamatojoties uz attiecīgu pieprasījumu;

3) par Latvijas Bankas konstatētu iespējamu noziedzīgu nodarījumu krājaizdevu sabiedrības darbībā, par kuru tā informē tiesībaizsardzības iestādes;

4) ko izpauž personām, kuras ir atbildīgas par normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanu un izmeklēšanu komercdarbības jomā, ja ir ievēroti šādi nosacījumi:

a) informācijas sniegšana nepieciešama komercdarbību regulējošu normatīvo aktu pārkāpumu atklāšanai un izmeklēšanai,

b) ir sniegts apliecinājums, ka informācija būs pieejama tikai tām personām, kuras ir iesaistītas uzdevuma izpildē, un ka tām ir saistošas informācijas aizsardzības prasības,

c) ja Latvijas Banka nepieciešamo informāciju ir ieguvusi no citas valsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas, to izpauž vienīgi tad, ja ir saņemta informāciju sniegušās institūcijas piekrišana.

(3) Šā panta pirmās daļas noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un Eiropas Centrālo banku, un Eiropas Banku iestādi, saglabājot sniegtajai informācijai ierobežotas pieejamības informācijas statusu.

(4) Latvijas Banka saskaņā ar šā panta trešo, septīto un astoto daļu saņemto informāciju ir tiesīga izmantot vienīgi tās funkciju veikšanai:

1) lai pārliecinātos par krājaizdevu sabiedrības dibināšanu un darbību reglamentējošu normatīvo aktu ievērošanu, īpaši attiecībā uz likviditāti, maksātspēju, liela riska darījumiem, pārvaldību un grāmatvedības organizāciju, un iekšējās kontroles mehānismiem;

2) lai piemērotu likumā noteiktos uzraudzības pasākumus un sankcijas;

3) tiesvedībā, kurā tiek pārsūdzēti Latvijas Bankas izdotie administratīvie akti vai tās faktiskā rīcība.

(5) Latvijas Banka ir tiesīga pieprasīt no krājaizdevu sabiedrības informāciju, pamatojoties uz citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas pieprasījumu un tādas ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijas pieprasījumu, ar kuru ir noslēgts informācijas apmaiņas līgums. Latvijas Bankas sniegto informāciju minētajām institūcijām tās ir tiesīgas izpaust vienīgi ar Latvijas Bankas rakstveida piekrišanu, un šo informāciju drīkst izmantot tikai mērķim, kādam tā pieprasīta.

(6) Latvijas Banka ir tiesīga slēgt informācijas apmaiņas līgumus ar ārvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām vai attiecīgās ārvalsts institūcijām, kuru funkcijas ir pielīdzināmas šā panta septītajā daļā minēto institūciju funkcijām, ja šīs ārvalsts normatīvie akti paredz šim pantam līdzvērtīgu ierobežotas pieejamības informācijas aizsardzību un ir ievērotas Latvijā spēkā esošās prasības personas datu aizsardzības jomā. Šāda informācija izmantojama vienīgi finanšu tirgus dalībnieku uzraudzībai vai attiecīgajām institūcijām likumā noteikto funkciju veikšanai.

(7) Šā panta pirmās un ceturtās daļas noteikumi, saglabājot ierobežotas pieejamības informācijas statusu, neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar:

1) citas dalībvalsts finanšu tirgus dalībnieku uzraudzības institūcijām un šo valstu finanšu ministrijām;

2) institūcijām, kurām ir uzticēts pienākums uzraudzīt finanšu tirgu vai finanšu tirgus dalībniekus;

3) dalībvalstu institūcijām, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kurām ir pienākums uzturēt finanšu sistēmas stabilitāti dalībvalstīs un kuras nosaka vai īsteno makrouzraudzības politiku;

4) dalībvalstu institūcijām, kuras ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku reorganizāciju, tostarp dalībvalstu izveidotajām koleģiālajām institūcijām un institucionālajām vienībām, kā arī ar valsts institūcijām, kuru mērķis ir aizsargāt finanšu sistēmas stabilitāti;

5) dalībvalstu līgumiskajām vai institucionālajām klientu aizsardzības sistēmām;

6) kompetentajām institūcijām, kas iesaistītas krājaizdevu sabiedrību maksātnespējas procesā vai likvidācijā;

7) dalībvalsts institūcijām, kas pārvalda noguldījumu kompensācijas shēmas, ja šāda informācija nepieciešama to funkciju veikšanai;

8) institūcijām, kas ir atbildīgas par finanšu tirgus dalībnieku uzraudzību noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā, un Finanšu izlūkošanas dienestam līdzīgām institūcijām.

(8) Šā panta noteikumi neaizliedz Latvijas Bankai apmainīties ar ierobežotas pieejamības informāciju ar dalībvalstu centrālajām bankām un citām dalībvalsts institūcijām, kas ir atbildīgas par maksājumu sistēmu pārraudzīšanu, ja šādas informācijas sniegšana nepieciešama tām likumā noteikto funkciju veikšanai, kā arī ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi

(1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka:

1) pēc teritoriālā principa;

2) pēc nodarbinātības principa;

3) pēc interešu kopības principa.

(2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums nosakāms tās statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri

(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienā administratīvajā teritorijā, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Vienu krājaizdevu sabiedrību var veidot darbībai arī blakus esošajās administratīvajās teritorijās.

(1¹) Šā panta pirmajā daļā minētā pašvaldība var kļūt par krājaizdevu sabiedrības biedru, ja krājaizdevu sabiedrība neatbilst grūtībās nonākuša uzņēmuma statusam saskaņā ar Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas (ES) Nr. 651/2014, ar ko noteiktas atbalsta kategorijas atzīst par saderīgām ar iekšējo tirgu, piemērojot Līguma 107. un 108. pantu (Dokuments attiecas uz EEZ) 2. panta 18. punktu.

(2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja.

(3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības (arodbiedrību apvienības), vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodorganizācija.

(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie un viņu bērni — rīcībspējīgas personas. Nepilngadīgiem bērniem krājaizdevu sabiedrībās drīkst atvērt krājkontus.

(5) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru var būt persona, kas ir:

1) individuālais komersants, individuālais (ģimenes) uzņēmums, zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja to īpašnieki ir krājaizdevu sabiedrības biedri;

2) komercsabiedrība (personālsabiedrība un kapitālsabiedrība), kuras dalībnieki ir fiziskās personas, ja vienam vai vairākiem krājaizdevu sabiedrības biedriem pieder vairāk nekā 50 procentu balsstiesību šādu sabiedrību pamatkapitālā;

3) lauksaimniecības pakalpojumu kooperatīvā sabiedrība, dzīvokļu īpašnieku kooperatīvā sabiedrība, dārzkopības kooperatīvā sabiedrība vai cita sabiedrība, kurai nav komersanta statusa, ja vismaz vienam krājaizdevu sabiedrības biedram pieder balsstiesības šādu sabiedrību pamatkapitālā;

4) biedrība, kuras biedri ir tikai fiziskās personas un vismaz viens no viņiem ir krājaizdevu sabiedrības biedrs.

(6) Šā panta piektajā daļā minētajām juridiskajām personām nav balsstiesību krājaizdevu sabiedrībā.

(7) Krājaizdevu sabiedrības biedrs zaudē prasījuma tiesības pret krājaizdevu sabiedrību, ja 60 gadu laikā nav veikti nekādi darījumi ar viņa kontu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 24.05.2012., 29.05.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. 1.¹ daļa stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese

(1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem "krājaizdevu sabiedrība", un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme.

(2) Personai aizliegts izmantot savā nosaukumā vai pašreklāmā vārdu "krājaizdevu" jebkurā locījumā, vārdu savienojumā un atvasinājumā tādā veidā, kas rada maldīgu priekšstatu par tās darbības atbilstību šim likumam. Minētais aizliegums nav attiecināms uz krājaizdevu sabiedrību veidotām biedrībām un organizācijām, kuru statūtos ir noteikta krājaizdevu sabiedrību interešu pārstāvība.

(3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014. Sk. pārejas noteikumu 12.punktu)

7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana

(1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.

(2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.

(3) Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no krājaizdevu sabiedrības, ir atbildīgs par krājaizdevu sabiedrības saistībām viņa iegādāto paju vērtības apmērā līdz izstāšanās vai izslēgšanas dienai.

(4) No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram izmaksājamo peļņas daļu, kas saņemta no ieguldījuma krājaizdevu sabiedrības kapitālā, un biedra noguldījumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Ceturtās daļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

7.¹ pants. Krājaizdevu sabiedrības biedra paju atsavināšanas kārtība biedra izstāšanās gadījumā

Krājaizdevu sabiedrības valde ir tiesīga atteikt krājaizdevu sabiedrības biedra lūgumu par paju atsavināšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja biedra paju atsavināšanas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības vai arī paju izmaksa varētu apdraudēt krājaizdevu sabiedrības maksātspēju vai drošu un piesardzīgu turpmāko krājaizdevu sabiedrības darbību. Krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iesniegt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcei (pārstāvju sapulcei) sūdzību par atteikumu atļaut paju atsavināšanu. Par krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu iesniegtas sūdzības izskatīšanai viena mēneša laikā sasaucama krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce).

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

10.pants. Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, tās dibinātājiem:

1) jāsagatavo dibināšanas dokumenti, statūti un krājaizdevu sabiedrības darbību reglamentējoši dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo organizāciju;

2) jāizdara minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;

3) jāizvirza likuma prasībām atbilstošas krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu kandidatūras.

12.pants. Prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām

(1) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli var būt persona:

1) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu);

2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība vai profesionālā pieredze krājaizdevu sabiedrību darbībā;

4) kurai ir nevainojama reputācija;

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli nevar būt persona, kura ir:

1) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

2) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocess pret kuru ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(3) Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta prasībām. Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli nevar būt persona, uz kuru attiecināms šā panta otrās daļas 1. vai 2.punkts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003., 21.06.2007. un 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.)

13.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanas pamats

(1) Latvijas Banka var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenci), ja:

1) krājaizdevu sabiedrība nav uzsākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka krājaizdevu sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;

3) krājaizdevu sabiedrība neievēro Latvijas Bankas noteiktos darbības ierobežojumus;

4) krājaizdevu sabiedrība regulāri neievēro šā likuma prasības un Latvijas Bankas noteikumus;

5) krājaizdevu sabiedrība ir pasludināta par maksātnespējīgu;

6) krājaizdevu sabiedrība ir uzsākusi likvidāciju;

7) krājaizdevu sabiedrība vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad saņēmusi Latvijas Bankas lēmumu izteikt brīdinājumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, nav labprātīgi un pilnā apmērā veikusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

8) krājaizdevu sabiedrība ir vairāk nekā vienu mēnesi kavējusi vai nav pilnā apmērā veikusi maksājumus Latvijas Bankas darbības finansēšanai saskaņā ar likumā noteikto kārtību;

9) krājaizdevu sabiedrība neievēro tai izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteiktos darbības nosacījumus.

(2) Krājaizdevu sabiedrības speciālā atļauja (licence) nav atjaunojama, ja Latvijas Banka to ir anulējusi.

(3) Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par krājaizdevu sabiedrības speciālās atļaujas (licences) anulēšanu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums trešajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā), kā arī grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

14.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls

Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām.

15.pants. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls

(1) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2500 euro.

(1¹) Ja par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst šā likuma 5.panta piektās daļas 2. un 3.punktā minētā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība, tad krājaizdevu sabiedrības minimālais pamatkapitāla lielums ir 25 000 euro.

(1²) Šā likuma 5. panta pirmajā daļā minētā pašvaldība, veicot ieguldījumu krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā vai sniedzot aizdevumu krājaizdevu sabiedrībai, nodrošina valsts atbalsta kontroles normu ievērošanu.

(2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja 60 gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 19.09.2013., 29.05.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. 1.² daļa stājas spēkā 01.01.2019.  Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

16.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls

(1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums otrajā daļā stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

17.pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale

(1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem.

(1¹) Krājaizdevu sabiedrība mēnesi pirms tās biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmuma pieņemšanas paziņo Latvijas Bankai par nodomu izmaksāt biedriem izmaksājamās peļņas daļu, kas saņemta no ieguldījumiem krājaizdevu sabiedrības kapitālā. Latvijas Bankai ir tiesības aizliegt krājaizdevu sabiedrībai izmaksāt biedriem izmaksājamās peļņas daļu, ja tās izmaksas rezultātā krājaizdevu sabiedrība neievēros kapitāla pietiekamības prasības un riska darījumu ierobežojumus.

(2) Krājaizdevu sabiedrības biedriem izmaksājamās peļņas daļa izmaksājama 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tā peļņas daļa, kura šajā laikā nav izņemta, uzskatāma par pieprasījuma noguldījumu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītiem

Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saņemt kredītu no Eiropas Savienībā reģistrētas kredītiestādes vai krājaizdevu sabiedrības, no pasaules latviešu kredītsabiedrības, no Eiropas Savienībā reģistrētas krājaizdevu sabiedrību biedrības vai nodibinājuma, no valsts un pašvaldību fondiem, kā arī no valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām.

(24.05.2012. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.)

(Nodaļas nosaukums ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 25.06.2014.)

19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt savos statūtos un Latvijas Bankas izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteikto darbību.

(2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem.

(2¹) Krājaizdevu sabiedrība nodrošina noguldītāju un to noguldījumu apmēra (ar uzkrātajiem procentiem) elektroniska reģistra vešanu un to iesniedz Latvijas Bankai pēc tās pieprasījuma.

(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām un šā likuma 5.panta piektās daļas 1.punktā minētajām personām atbilstoši kopsapulces (pārstāvju sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.

(4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā nosaka:

1) mērķus, kādiem izsniedzami aizdevumi;

2) procentu likmju aprēķināšanas kārtību;

3) termiņus, uz kādiem izsniedzami aizdevumi;

4) nodrošinājuma veidus atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra;

5) mērķus, kādiem aizdevumus var izsniegt bez nodrošinājuma, šo aizdevumu apmēru un aizdevumu pieļaujamā apmēra līmeni kredītportfelī;

6) aizdevuma pieprasīšanas kārtību;

7) kārtību, kādā izskatāms aizdevuma pieprasījums un pieņemams lēmums par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

8) izsniegto aizdevumu uzraudzības un kvalitātes noteikšanas kārtību;

9) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtību;

10) to, ka saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007., 24.05.2012., 29.05.2014., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

21.pants. Apmaksāto paju vērtības atmaksas gadījumi

(1) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē.

(2) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par paju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto paju vērtību naudas izteiksmē.

(3) Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes īpašie noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrības valdi ievēlē ne mazāk kā triju locekļu sastāvā. Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā izveidojama arī kredītkomiteja.

(2) Par krājaizdevu sabiedrības kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pārstāvju sapulcei) un valdei.

(3) (Izslēgta no 01.01.2019. ar 21.06.2018. likumu)

(4) Krājaizdevu sabiedrība statūtos var paredzēt, ka valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļi darbu veic bez atlīdzības.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 24.05.2012., 29.05.2014. un 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījums otrajā daļā un grozījums par trešās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

24.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija

(1) Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Latvijas Banka saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

(2) Latvijas Bankas administratīvo aktu, kas izdots saskaņā ar šo likumu, var pārsūdzēt Administratīvajā apgabaltiesā. Tiesa lietu izskata kā pirmās instances tiesa. Lieta tiek izskatīta triju tiesnešu sastāvā. Administratīvās apgabaltiesas spriedumu var pārsūdzēt, iesniedzot kasācijas sūdzību.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.12.2008., 29.05.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

24.¹ pants. Jauna finanšu pakalpojuma sniegšanas uzsākšanas kārtība

(1) Ja krājaizdevu sabiedrība ir plānojusi uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību, tā ne vēlāk kā 30 dienas iepriekš iesniedz Latvijas Bankai pamatotu iesniegumu, kuram pievieno attiecīgo risku pārvaldīšanas politikas un procedūru aprakstu.

(2) Latvijas Banka pēc šā panta pirmajā daļā minētā iesnieguma saņemšanas ne vēlāk kā 30 dienu laikā izskata iesniegtos dokumentus un izvērtē plānotā finanšu pakalpojuma sniegšanas risku pārvaldīšanas politiku un šā pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt papildu informāciju par plānoto finanšu pakalpojumu vai tā sniegšanas kārtību, lai novērtētu attiecīgā finanšu pakalpojuma sniegšanas ietekmi uz krājaizdevu sabiedrības un visa krājaizdevu sabiedrību sektora darbību un risku pārvaldīšanas kvalitāti.

(4) Latvijas Banka pieņem lēmumu par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai uzsākt jaunu, līdz šim neveiktu finanšu pakalpojumu sniegšanu vai būtiski grozīt kāda finanšu pakalpojuma sniegšanas kārtību un nekavējoties paziņo par to attiecīgajai krājaizdevu sabiedrībai, ja tās plānotā darbība apdraud vai varētu apdraudēt šīs krājaizdevu sabiedrības vai visa krājaizdevu sabiedrību sektora stabilu darbību, traucē pienācīgi veikt darījumus vai sniegt finanšu pakalpojumus.

(5) Šā panta ceturtajā daļā minētā lēmuma (administratīvā akta) apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums piektajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

24.² pants. Ārpakalpojuma sniegšanas vispārīgie noteikumi

(1) Ārpakalpojums šā likuma izpratnē ir pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, vai cits pakalpojums, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai tā būtiska elementa sniegšanu.

(2) Ārpakalpojumus krājaizdevu sabiedrībai ir tiesīgs sniegt tikai tāds ārpakalpojumu sniedzējs, kuram ir nepieciešamā kvalifikācija un pieredze tam deleģēto pienākumu izpildē.

(3) Krājaizdevu sabiedrība nedrīkst deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam saskaņā ar likumu vai krājaizdevu sabiedrības statūtiem noteiktos krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūciju pienākumus, kā arī:

1) noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu;

2) galvojumu un citu tādu saistību aktu izsniegšanu, ar kuriem tā uzņēmusies pienākumu atbildēt kreditoram par trešās personas parādu;

3) kreditēšanas pakalpojuma sniegšanu.

(4) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas kā ārpakalpojumu deleģēt grāmatvedības kārtošanu, informācijas tehnoloģiju vai sistēmu pārvaldību vai attīstīšanu, tā pirms ārpakalpojuma saņemšanas iesniedz Latvijas Bankai pamatotu rakstveida iesniegumu par plānoto ārpakalpojuma saņemšanu. Iesniegumam pievieno ārpakalpojuma procedūru un ārpakalpojuma līguma oriģinālu vai tā apliecinātu kopiju.

(5) Ārpakalpojumu sniedzējs uzsāk ārpakalpojuma sniegšanu krājaizdevu sabiedrībai, ja tā 30 dienu laikā no šā panta ceturtajā daļā minētā iesnieguma iesniegšanas dienas nav saņēmusi Latvijas Bankas aizliegumu saņemt ārpakalpojumu.

(6) Ja krājaizdevu sabiedrība vēlas deleģēt ārpakalpojumu sniedzējam šā panta ceturtajā daļā neminētu ārpakalpojumu, kas saistīts ar krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojuma vai kāda būtiska tā elementa sniegšanu, tā vienlaikus ar ārpakalpojuma sniegšanas uzsākšanu iesniedz Latvijas Bankai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju.

(6¹) Vairākas krājaizdevu sabiedrības ir tiesīgas vienoties, lai saņemtu ārpakalpojumu no viena un tā paša ārpakalpojumu sniedzēja. Ārpakalpojuma līgumu paraksta visas krājaizdevu sabiedrības, kuras noslēdz ārpakalpojuma līgumu. Krājaizdevu sabiedrības var deleģēt vienu krājaizdevu sabiedrību, kas iesniedz Latvijas Bankai informāciju par plānoto ārpakalpojuma veidu un ārpakalpojuma sniedzēju, ievērojot šā panta nosacījumus.

(7) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību no likumā vai līgumā noteiktās atbildības. Krājaizdevu sabiedrība ir atbildīga par ārpakalpojuma sniedzēja veikumu tādā pašā mērā kā par savējo.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

24.³ pants. Ārpakalpojumu reglamentējošie dokumenti

(1) Ārpakalpojuma saņemšanas tiesiskais pamats ir līgums, kurā ietver:

1) saņemamā ārpakalpojuma aprakstu;

2) precīzas prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti;

3) krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja tiesības un pienākumus, tai skaitā:

a) krājaizdevu sabiedrības tiesības pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

b) krājaizdevu sabiedrības tiesības dot ārpakalpojuma sniedzējam obligāti izpildāmus norādījumus jautājumos, kas saistīti ar ārpakalpojuma godprātīgu, kvalitatīvu, savlaicīgu un normatīvajiem aktiem atbilstošu izpildi,

c) krājaizdevu sabiedrības tiesības iesniegt ārpakalpojuma sniedzējam pamatotu rakstveida pieprasījumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu, ja krājaizdevu sabiedrība konstatējusi, ka ārpakalpojuma sniedzējs nepilda ārpakalpojuma līgumā noteiktās prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti,

d) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nodrošināt krājaizdevu sabiedrībai iespēju pastāvīgi uzraudzīt ārpakalpojuma sniegšanas kvalitāti,

e) ārpakalpojuma sniedzēja pienākumu nekavējoties izbeigt ārpakalpojuma līgumu pēc krājaizdevu sabiedrības pamatota rakstveida pieprasījuma saņemšanas;

4) Latvijas Bankas tiesības iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem un pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja jebkuru informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai.

(2) Krājaizdevu sabiedrība, kas plāno šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt ārpakalpojumu, izstrādā attiecīgu ārpakalpojuma procedūru, kurā nosaka:

1) iekšējo kārtību, kādā pieņem lēmumus par ārpakalpojuma saņemšanu;

2) ārpakalpojuma līguma slēgšanas, izpildes uzraudzības un izbeigšanas kārtību;

3) kārtību, kādā notiek sadarbība ar ārpakalpojuma sniedzēju, par saņemtā ārpakalpojuma apjoma un kvalitātes uzraudzību atbildīgās personas un struktūrvienības, kā arī attiecīgo personu tiesības un pienākumus;

4) krājaizdevu sabiedrības rīcību gadījumos, kad ārpakalpojuma sniedzējs nepilda vai nevarēs pildīt ārpakalpojuma līguma noteikumus.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pārbaudīt ārpakalpojuma sniedzēja darbību tā atrašanās vai ārpakalpojuma sniegšanas vietā, arī iepazīties ar visiem dokumentiem, grāmatvedības un dokumentu reģistriem, izgatavot dokumentu kopijas, kā arī pieprasīt no ārpakalpojuma sniedzēja informāciju, kas saistīta ar ārpakalpojuma sniegšanu un ir nepieciešama Latvijas Bankas uzraudzības funkciju veikšanai.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

24.⁴ pants. Ārpakalpojuma uzraudzība

(1) Latvijas Banka pieņem lēmumu aizliegt krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu, ja:

1) nav ievēroti šā likuma noteikumi;

2) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības darbību, kā arī var aizskart krājaizdevu sabiedrības biedru likumiskās intereses;

3) ārpakalpojuma saņemšana var ierobežot krājaizdevu sabiedrības atbildīgo personu iespējas veikt normatīvajos aktos, krājaizdevu sabiedrības statūtos vai citos krājaizdevu sabiedrības iekšējos aktos tām noteiktos pienākumus;

4) ārpakalpojuma saņemšana liegs vai ierobežos Latvijas Bankas iespējas veikt likumā noteiktās uzraudzības funkcijas;

5) ārpakalpojuma līgums neatbilst likumam un nesniedz skaidru un patiesu priekšstatu par paredzēto krājaizdevu sabiedrības un ārpakalpojuma sniedzēja sadarbību un prasībām attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu un kvalitāti.

(2) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība novērš trūkumus, kas radušies, saņemot ārpakalpojumu, un noteikt šo trūkumu novēršanas termiņu. Ja Latvijas Bankas noteiktajā termiņā trūkumi netiek novērsti, Latvijas Banka pieprasa, lai krājaizdevu sabiedrība izbeidz ārpakalpojuma līgumu, un nosaka tā izbeigšanas termiņu.

(3) Latvijas Bankai ir tiesības pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties izbeidz ārpakalpojuma līgumu, ja Latvijas Banka konstatē, ka:

1) krājaizdevu sabiedrība neveic ārpakalpojuma sniegšanas kvalitātes pastāvīgu uzraudzību vai veic to neregulāri un nepietiekami;

2) krājaizdevu sabiedrība neveic ar ārpakalpojuma sniegšanu saistīto risku pārvaldīšanu vai veic to nepietiekami un nekvalitatīvi;

3) ārpakalpojuma sniedzēja darbībā ir būtiski trūkumi, kuri apdraud vai var apdraudēt krājaizdevu sabiedrības saistību izpildi;

4) ir iestājies kāds no šā panta pirmajā daļā minētajiem apstākļiem.

(4) Ja krājaizdevu sabiedrība konstatē, ka ārpakalpojuma sniedzējs neievēro ārpakalpojuma līguma prasības attiecībā uz ārpakalpojuma apjomu vai kvalitāti, tā nekavējoties informē par to Latvijas Banku.

(5) Ārpakalpojuma saņemšana neatbrīvo krājaizdevu sabiedrību un tās atbildīgās personas no pienākuma veikt normatīvajos aktos noteikto ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistīto risku pārvaldīšanu.

(6) Grozījumus, kas tiek izdarīti ārpakalpojuma procedūrā, krājaizdevu sabiedrība iesniedz Latvijas Bankai ne vēlāk kā nākamajā darbdienā pēc attiecīgo grozījumu apstiprināšanas.

(7) Šajā pantā noteiktajā kārtībā Latvijas Bankas izdotā administratīvā akta par aizliegumu krājaizdevu sabiedrībai saņemt plānoto ārpakalpojumu apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums septītajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana" un grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

25.pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana

(Izslēgts ar 04.12.2008. likumu, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

25.¹ pants. Latvijas Bankas tiesības krājaizdevu sabiedrības uzraudzības procesā

Latvijas Banka var pieprasīt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulces (pārstāvju sapulces) sasaukšanu un noteikt izskatāmos jautājumus. Latvijas Bankas pilnvarotajai personai ir tiesības piedalīties šādās sapulcēs.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

26.pants. Latvijas Bankas ieceltā persona

(1) Par Latvijas Bankas saskaņā ar šā likuma 31.pantu iecelto personu var būt fiziskā persona (arī Latvijas Bankas darbinieks), kura atbilst šā panta otrās daļas prasībām un uz kuru nevar attiecināt šā panta trešajā daļā noteiktos ierobežojumus.

(2) Par Latvijas Bankas iecelto personu var būt fiziskā persona, par kuras rīcības objektivitāti attiecībā uz konkrēto krājaizdevu sabiedrību nav šaubu un kurai ir:

1) valsts atzīta otrā līmeņa augstākā profesionālā izglītība vai augstākā akadēmiskā izglītība un atbilstoša kvalifikācija;

2) atbilstoša kompetence un pietiekama profesionālā darba pieredze;

3) nevainojama reputācija.

(3) Par Latvijas Bankas iecelto personu nevar būt fiziskā persona, kura ir:

1) atzīstama par ieinteresētu personu attiecībā uz krājaizdevu sabiedrību;

2) sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas);

3) saukta pie kriminālatbildības par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu un kriminālprocess pret kuru ir izbeigts uz nereabilitējoša pamata.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

26.¹ pants. Latvijas Bankas ieceltās personas tiesības

(1) Lēmumā par Latvijas Bankas ieceltās personas iecelšanu tiek noteikts šīs personas darbības mērķis, uzdevumi un funkcijas, pilnvaru apjoms un termiņš, kā arī citi noteikumi, kurus Latvijas Banka uzskata par būtiskiem.

(2) Lēmumā par Latvijas Bankas ieceltās personas iecelšanu var noteikt, ka Latvijas Bankas ieceltā persona:

1) ir tiesīga iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no krājaizdevu sabiedrības atbildīgajām personām paskaidrojumus;

2) ir tiesīga sasaukt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulci (pārstāvju sapulci), padomes un valdes sēdi un piedalīties tajā ar tiesībām ierosināt sapulcē un sēdē izskatāmos jautājumus (tai skaitā par krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu, krājaizdevu sabiedrības darbības vai saistību izpildes ierobežošanu);

3) ir tiesīga atļaut vai neatļaut krājaizdevu sabiedrībai veikt maksājumus, slēgt jaunus darījumus, kā arī grozīt vai izbeigt esošos darījumus, lai nodrošinātu to, ka krājaizdevu sabiedrība ievēro šā likuma 31.panta pirmās daļas 3. vai 7.punktā noteiktos ierobežojumus;

4) pārvalda krājaizdevu sabiedrību.

(3) Ja lēmumā par Latvijas Bankas ieceltās personas iecelšanu ir noteiktas tās tiesības sasaukt krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulci (pārstāvju sapulci) vai padomes un valdes sēdi un piedalīties tajā, tad krājaizdevu sabiedrības attiecīgās pārvaldes institūcijas lēmums nav uzskatāms par pieņemtu, ja pret to iebilst Latvijas Bankas ieceltā persona.

(4) Pildot šā panta otrajā daļā noteiktos uzdevumus, Latvijas Bankas ieceltā persona ir tiesīga:

1) izdot saistošus rīkojumus visām krājaizdevu sabiedrības struktūrvienībām un to darbiniekiem;

2) neievērot krājaizdevu sabiedrības statūtos, nolikumos un noteikumos (politikā, procedūru aprakstos un citos darbību reglamentējošos dokumentos) noteiktos ierobežojumus;

3) veikt krājaizdevu sabiedrības mantas, ķermenisku vai bezķermenisku lietu, līgumu un citu saistību atsavināšanu, tai skaitā nodošanu, ja šo darbību mērķis ir nodrošināt krājaizdevu sabiedrībā izdarīto noguldījumu atmaksu.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

26.² pants. Latvijas Bankas ieceltās personas atbildība un atcelšana

Attiecībā uz citām, šajā likumā neminētām Latvijas Bankas ieceltās personas tiesībām, kā arī uz tās atbildību un atcelšanu, ko nereglamentē šā likuma prasības, tiek piemēroti atbilstošie Kredītiestāžu likuma VIII nodaļas noteikumi par pilnvarnieka atbildību un atcelšanu.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

26.³ pants. Maksājumi Latvijas Bankai

Krājaizdevu sabiedrība maksā Latvijas Bankai līdz 0,033 procentiem (ieskaitot) no krājaizdevu sabiedrības vidējā aktīvu apjoma ceturksnī.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(Nodaļas nosaukums 29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.)

28.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana, atsakoties no speciālās atļaujas (licences) krājaizdevu sabiedrības darbībai

(1) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības atteikšanos no speciālās atļaujas (licences) krājaizdevu sabiedrības darbībai, neveicot sabiedrības likvidāciju, krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) ir tiesīga pieņemt, ja krājaizdevu sabiedrība ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā atmaksājusi tās biedriem noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram un ir saņemta Latvijas Bankas atļauja.

(2) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pārbauda, vai krājaizdevu sabiedrība ir noteiktajā termiņā izpildījusi tās saistības pret biedriem, atmaksājot noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram, un lemj par krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanu.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

29.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācija

(1) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) ir tiesīga pieņemt, ja krājaizdevu sabiedrība spēj noteiktajā termiņā un pilnā apmērā atmaksāt tās biedriem noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram.

(2) Krājaizdevu sabiedrība, kas gatavojas izbeigt savu darbību, piecu dienu laikā pēc šā panta pirmajā daļā minētā lēmuma pieņemšanas informē par to Latvijas Banku, iesniedzot pēdējo krājaizdevu sabiedrības pārskatu, kas atspoguļo finanšu stāvokli pārskata perioda beigās un ir sagatavots atbilstoši Latvijas Bankas noteikumiem par gada pārskata sagatavošanu, un ziņas par iespējamo likvidatoru.

(3) Latvijas Banka 30 dienu laikā pēc tam, kad saņemti visi nepieciešamie dokumenti, kuri apliecina šā panta pirmajā daļā minēto informāciju, pārbauda, vai krājaizdevu sabiedrība ir noteiktajā termiņā un pilnā apmērā izpildījusi tās saistības pret biedriem, atmaksājot noguldījumus atbilstoši grāmatvedības reģistros fiksētajam noguldījuma apmēram, un lemj par krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanu.

(4) Sabiedrības darbības izbeigšanas gadījumā notiek tās likvidācija, ja likumā nav noteikts citādi.

(5) Attiecībā uz krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtību piemēro Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumus, ciktāl tie nav pretrunā ar šā likuma noteikumiem par krājaizdevu sabiedrību likvidācijas kārtību.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

29.¹ pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana, pamatojoties uz likumu

(1) Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulcei (pārstāvju sapulcei), ievērojot šā likuma 29.pantā minētos darbības izbeigšanas nosacījumus un kārtību, ir pienākums pieņemt lēmumu par krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu, ja:

1) krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par 20;

2) beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, ar kuru nodibinātās tiesiskās attiecības noteica attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu;

3) krājaizdevu sabiedrība pievienota citai sabiedrībai;

4) krājaizdevu sabiedrība apvienota ar citu sabiedrību vai citām šādām sabiedrībām un rezultātā tiek nodibināta jauna krājaizdevu sabiedrība.

(2) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pārstāvju sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam lielumam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

(3) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt arī citus tās darbības izbeigšanas gadījumus.

(4) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par 2500 euro, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pārstāvju sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz 2500 euro vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

(5) Ja par krājaizdevu sabiedrības biedru kļūst šā likuma 5.panta piektās daļas 2. vai 3.punktā minētā komercsabiedrība vai kooperatīvā sabiedrība un krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par 25 000 euro, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pārstāvju sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz 25 000 euro vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2018. likumu, kas stājas spēkā 18.07.2018. Grozījumi pantā stājas spēkā 01.01.2019. Sk. pārejas noteikumu 13. punktu)

30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pārstāvju sapulces) lēmumu

(1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29. un 29.¹ pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Krājaizdevu sabiedrības biedru kopsapulce (pārstāvju sapulce) ievēlē likvidatoru. Līdz ar likvidatora ievēlēšanu izbeidzas padomes un valdes locekļu pilnvaras. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesā Latvijas Bankas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, visu likvidatora dokumentāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrību, kā arī saņemt no likvidatora paskaidrojumus un jebkuru citu nepieciešamo informāciju, kas saistīta ar krājaizdevu sabiedrības likvidācijas procesu.

(3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 70 000 euro, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pārstāvju sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.

(4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.

(5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

(8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pārstāvju sapulce).

(9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi;

2) nodokļu un nodevu prasījumi;

3) to algoto darbinieku darba samaksas prasījumi, kuri nav krājaizdevu sabiedrības biedri;

4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;

5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;

6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;

7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

(10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pārstāvju sapulce).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.09.2013., 29.05.2014., 21.06.2018. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

(Nodaļa 04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

31.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības ierobežošana

(1) Ja Latvijas Banka konstatē, ka krājaizdevu sabiedrība neievēro šo likumu vai Latvijas Bankas izdotos noteikumus, krājaizdevu sabiedrības darbība neatbilst tās galvenajiem uzdevumiem vai veidošanas pamatprincipiem, apdraud tās stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas finanšu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai vai notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde no krājaizdevu sabiedrības, vai ja Latvijas Banka secina, ka krājaizdevu sabiedrības politika un procedūras un to īstenošana nenodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga piemērot šādus uzraudzības pasākumus:

1) pieprasīt, lai krājaizdevu sabiedrība nekavējoties veic šādas situācijas novēršanai nepieciešamos pasākumus un iesniedz Latvijas Bankai tās noteiktajā termiņā rīcības plānu;

2) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

3) daļēji vai pilnīgi apturēt krājaizdevu sabiedrības finanšu pakalpojumu sniegšanu;

4) dot krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijām, to vadītājiem un locekļiem saistošus rakstveida norādījumus šādas situācijas novēršanai;

5) (izslēgts ar 23.09.2021. likumu);

6) iecelt krājaizdevu sabiedrībā vienu vai vairākas personas (Latvijas Bankas ieceltās personas);

7) noteikt krājaizdevu sabiedrībai noguldījumu saistību izpildes ierobežojumus.

(1¹) Par normatīvo aktu pārkāpumiem noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas jomā Latvijas Banka piemēro Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likumā noteiktās sankcijas.

(1²) Ja Latvijas Banka konstatē, ka krājaizdevu sabiedrība neievēro šo likumu vai Latvijas Bankas izdotos noteikumus, krājaizdevu sabiedrības darbība neatbilst tās galvenajiem uzdevumiem vai veidošanas pamatprincipiem, apdraud tās stabilitāti vai maksātspēju, Latvijas finanšu sektora drošību vai stabilitāti, draud nodarīt ievērojamus zaudējumus valsts tautsaimniecībai vai notiek pārmērīga noguldījumu vai citu piesaistīto līdzekļu aizplūde no krājaizdevu sabiedrības, vai ja Latvijas Banka secina, ka krājaizdevu sabiedrības politika un procedūras un to īstenošana nenodrošina pietiekamu risku pārvaldīšanu, Latvijas Banka, pieņemot lēmumu, ir tiesīga piemērot šādas sankcijas:

1) brīdināt krājaizdevu sabiedrību;

2) uzlikt soda naudu;

3) anulēt speciālo atļauju (licenci) saskaņā ar šā likuma 13. panta pirmo daļu.

(2) Lēmumu par noguldījumu saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu Latvijas Banka var pieņemt vienīgi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrību, kura šā lēmuma pieņemšanas dienā spēj apmierināt savu kreditoru pieteiktos likumīgos prasījumus. Šādu lēmumu var pieņemt arī pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības lūguma.

(3) Lēmumā par noguldījumu saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu norāda ierobežojumu veidus un darbības laiku, kas nedrīkst pārsniegt 12 mēnešus.

(4) Latvijas Banka var dot krājaizdevu sabiedrībai saistošus norādījumus par to, kā izpildāms lēmums par noguldījumu saistību izpildes ierobežojumu noteikšanu.

(5) Par šajā pantā minētajiem jautājumiem Latvijas Bankas izdota administratīvā akta apstrīdēšana un pārsūdzēšana neaptur tā darbību.

(29.05.2014. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.2017. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums piektajā daļā par vārda "pārsūdzēšana" aizstāšanu ar vārdiem "apstrīdēšana un pārsūdzēšana", grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) un grozījums par vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

31.¹ pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības turpināšana bez speciālās atļaujas (licences)

Latvijas Banka par krājaizdevu sabiedrības darbības turpināšanu bez speciālās atļaujas (licences) ir tiesīga par pārkāpumu atbildīgajai personai piemērot sankciju — soda naudu līdz 7100 euro.

(23.09.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

32.pants. Soda naudas apmērs

(1) (Izslēgta no 01.12.2012. ar 24.05.2012. likumu)

(2) Par darbībām, kuru rezultātā ir pārkāptas šā likuma vai saskaņā ar to izdoto normatīvo aktu vai tieši piemērojamo Eiropas Savienības institūciju izdoto normatīvo aktu prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt krājaizdevu sabiedrībai soda naudu no 142 līdz 7100 euro.

(3) Šajā likumā minētās soda naudas ieskaitāmas valsts budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.05.2012., 19.09.2013., 29.05.2014. un 23.09.2021. likumu, kas stājas spēkā 20.10.2021. Grozījums par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) stājas spēkā 01.01.2023. Sk. pārejas noteikumu 14. punktu)

1. Likuma 13.panta 7.punkts un 30.panta devītās daļas 1.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā.

2. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi, krājaizdevu sabiedrībām saistoši ir Latvijas Bankas normatīvi.

3. Līdz aroddarbības likuma spēkā stāšanās dienai ar šajā likumā lietoto terminu "aroddarbība" saprot "individuālo darbu".

4. Krājaizdevu sabiedrībām izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kredītiestādes darbībai, kuras izsniegtas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstamas par spēkā esošām.

5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, nodokļu likumos un citos likumos, kas saistīti ar šā likuma spēkā stāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

6. Šā likuma 27.¹ pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

7. Grozījumi šā likuma 23.pantā piemērojami pārskatiem, kuri iesniegti Valsts ieņēmumu dienestam 2008.gada 1.jūlijā vai vēlāk.

(22.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2008.)

8. Līdz zemnieku un zvejnieku saimniecību tiesiskā regulējuma nodrošināšanai atbilstoši Zemnieku un zvejnieku saimniecību likumam par vienas krājaizdevu sabiedrības biedru bez balsstiesībām var būt zemnieka vai zvejnieka saimniecība, ja krājaizdevu sabiedrības biedram pieder 100 procenti attiecīgās saimniecības daļu.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

9. Grozījumi šā likuma 24.pantā par tā papildināšanu ar otro daļu (attiecībā uz administratīvā akta pārsūdzēšanu Administratīvajā apgabaltiesā) stājas spēkā 2009.gada 1.janvārī. Ja pieteikums par Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu administratīvajai rajona tiesai iesniegts līdz 2009.gada 1.janvārim, lēmumu par iesniegto pieteikumu pieņem, kā arī ierosināto administratīvo lietu izskata un tiesas nolēmumu šajā lietā pieņem un pārsūdz saskaņā ar Administratīvā procesa likuma noteikumiem.

(04.12.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 06.01.2009.)

10. Grozījumi šā likuma 27.¹ un 32.pantā, kā arī grozījums attiecībā uz informatīvās atsauces uz Eiropas Savienības direktīvu izslēgšanu stājas spēkā 2012.gada 1.decembrī.

(24.05.2012. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.06.2012.)

11. Krājaizdevu sabiedrība nodrošina tās darbības atbilstību grozījumiem šā likuma 15.panta 1.¹ daļā, 19.panta 2.¹ daļā, 22.panta pirmajā daļā (attiecībā uz valdes locekļu skaitu), 24.² un 24.³ pantā sešu mēnešu laikā pēc šo grozījumu spēkā stāšanās dienas.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.)

12. Tiesību subjekti, kuru nosaukums neatbilst grozījumiem šā likuma 6.panta otrajā daļā (par aizliegumu izmantot vārdu "krājaizdevu" nosaukumā vai pašreklāmā), līdz 2015.gada 1.janvārim nodrošina sava nosaukuma atbilstību šā likuma prasībām.

(29.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 25.06.2014.)

13. Grozījumi, ar kuriem visā likumā aizstāj vārdus "pilnvaroto sapulce" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "pārstāvju sapulce" (attiecīgā locījumā), 5. panta 1.¹ daļa, grozījumi 7. panta ceturtajā daļā un 7.¹ pantā par izteikšanu jaunā redakcijā, 15. panta 1.² daļa, grozījumi 17. panta 1.¹ un otrajā daļā par izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 20. panta desmitajā daļā, 22. panta trešajā daļā attiecībā uz trešās daļas izslēgšanu un 23. panta otrajā daļā par izteikšanu jaunā redakcijā stājas spēkā 2019. gada 1. janvārī.

(21.06.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 18.07.2018.)

14. Šā likuma grozījumi par vārda "Komisija" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdiem "Latvijas Banka" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot vārdu savienojumu "Komisijas 2014. gada 17. jūnija regulas" 5. panta 1.¹ daļā un pārejas noteikumus, un vārdu "normatīvie noteikumi" (attiecīgā locījumā) aizstāšanu ar vārdu "noteikumi" (attiecīgā locījumā) visā likumā, izņemot pārejas noteikumus, grozījums par 2. panta pirmās daļas 10. punkta un septītās daļas izteikšanu jaunā redakcijā, grozījumi 13. panta trešajā daļā, 24.¹ panta piektajā daļā, 24.⁴ panta septītajā daļā, grozījums par 26.³ panta izteikšanu jaunā redakcijā un grozījums 31. panta piektajā daļā stājas spēkā vienlaikus ar Latvijas Bankas likumu.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

15. Uz šā likuma pamata līdz Latvijas Bankas likuma spēkā stāšanās dienai izdotie Finanšu un kapitāla tirgus komisijas normatīvie noteikumi piemērojami līdz dienai, kad stājas spēkā attiecīgie Latvijas Bankas noteikumi, bet ne ilgāk kā līdz 2024. gada 31. decembrim.

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

16. Uzņēmumu reģistrs par šā likuma 23. panta 3.² daļā minētajiem dokumentiem, kas saņemti līdz dienai, kad stājas spēkā grozījumi šā likuma 23. panta 3.³ daļā, ne vēlāk kā piecu darbdienu laikā publicē oficiālajā izdevumā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu, ka attiecīgie gada pārskati, zvērināta revidenta ziņojums un tam pievienojamo dokumentu kopijas elektroniskā formā ir pieejami Uzņēmumu reģistrā."

(23.09.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 20.10.2021.)

(Izslēgta no 01.12.2012. ar 24.05.2012. likumu. Sk. pārejas noteikumu 10.punktu)