Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Krājaizdevu sabiedrību likums
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir sekmēt finanšu resursu pieejamību, kā arī reģionālo attīstību, veicinot indivīdu līdzdarbošanos tautsaimniecībā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

2.pants. Krājaizdevu sabiedrības jēdziens, uzdevumi un tiesības

(1) Krājaizdevu sabiedrība ir kooperatīva sabiedrība ar mainīgu biedru skaitu un kapitālu un saskaņā ar šo likumu un saviem statūtiem sniedz šīs sabiedrības biedriem šādus finanšu pakalpojumus:

1) piesaista biedru noguldījumus un citus atmaksājamos līdzekļus;

2) kreditē biedrus, arī saskaņā ar finanšu līzinga noteikumiem;

3) izdara skaidras un bezskaidras naudas maksājumus biedru apkalpošanai, izmantojot arī bezskaidras naudas maksāšanas līdzekļus;

4) veic tirdzniecību ar finanšu instrumentiem un valūtu biedru uzdevumā;

5) izsniedz galvojumus un citus tādu saistību aktus, ar kuriem tā uzņemas pienākumu atbildēt kreditoriem par biedru parādiem;

6) glabā biedru vērtības;

7) konsultē biedrus finansiālā rakstura jautājumos;

8) (izslēgts ar 20.11.2003. likumu);

9) sniedz tādu informāciju, kas saistīta ar biedra parādu saistību kārtošanu;

10) ar Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk — Komisija) atļauju veic citus darījumus, kas pēc būtības ir līdzīgi iepriekšminētajiem finanšu pakalpojumiem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības galvenais uzdevums ir attīstīt savos biedros spēju darboties kopīgi, lai uz savstarpējas palīdzības un pašpārvaldes principu pamata, veicinot taupību, veidotu kredītresursus biedru personisko, kā arī saimniecisko un sadzīves vajadzību apmierināšanai, tādējādi sekmējot viņu labklājību.

(3) Krājaizdevu sabiedrībai ir komersanta statuss.

(4) Krājaizdevu sabiedrība ir juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrībai ir tiesības statūtos noteiktajā kārtībā iegūt un atsavināt kustamu un nekustamu mantu, tai skaitā pieņemt dāvinājumus, ziedojumus un mantojumus, kā arī uzņemties saistības un būt par prasītāju un atbildētāju tiesā.

(5) Krājaizdevu sabiedrības tiesībspēja rodas ar brīdi, kad šī sabiedrība ir reģistrēta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā.

(6) (Izslēgta ar 21.06.2007. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

3.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības tiesiskais pamats

(1) Krājaizdevu sabiedrības dibināšanu, darbību, reorganizēšanu un likvidēšanu regulē šis likums, Kooperatīvo sabiedrību likums, attiecīgās krājaizdevu sabiedrības statūti, Komisijas izdotie normatīvie noteikumi un rīkojumi, Latvijas Republikas noslēgtie starptautiskie līgumi un citi normatīvie akti.

(2) Kooperatīvo sabiedrību likuma noteikumi attiecībā uz krājaizdevu sabiedrībām piemērojami tiktāl, ciktāl šajā likumā nav noteikts citādi.

4.pants. Krājaizdevu sabiedrību veidošanas principi

(1) Krājaizdevu sabiedrības veido noteiktam biedru lokam. Biedru loku nosaka:

1) pēc teritoriālā principa;

2) pēc nodarbinātības principa;

3) pēc interešu kopības principa.

(2) Katras krājaizdevu sabiedrības biedru kopums nosakāms tās statūtos. Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga pieņemt par biedriem personas, kuras neatbilst statūtos noteiktajam biedru kopumam, izņemot šajā likumā paredzētos gadījumus.

5.pants. Krājaizdevu sabiedrības biedri

(1) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras vai nu dzīvo vienas pašvaldības teritorijā ar pastāvīgo iedzīvotāju skaitu līdz 10 000 iedzīvotāju, vai ir nekustamā īpašuma īpašnieki, vai veic komercdarbību vai aroddarbību šajā teritorijā. Krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī tā pašvaldība, kuras iedzīvotāji ir attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedri. Lauku apdzīvotajās teritorijās var veidot vienu krājaizdevu sabiedrību, ja vairākas blakus esošās pašvaldības noslēgušas attiecīgu sadarbības līgumu.

(2) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras nodarbinātas pie viena darba devēja.

(3) Par vienas krājaizdevu sabiedrības biedriem var būt pilngadīgas rīcībspējīgas fiziskās personas, kuras ir vienas korporācijas (profesionālas biedrības) vai profesionālas radošas sabiedriskās organizācijas, vai arodbiedrības, vai sporta sabiedriskās organizācijas dalībnieki. Šādas krājaizdevu sabiedrības biedrs var būt arī attiecīgā sabiedriskā vai arodorganizācija.

(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var paredzēt, ka par tās biedriem var kļūt arī jau uzņemto biedru laulātie.

6.pants. Krājaizdevu sabiedrības nosaukums un juridiskā adrese

(1) Krājaizdevu sabiedrības nosaukumā jābūt vārdiem "krājaizdevu sabiedrība", un nosaukumam jāatspoguļo krājaizdevu sabiedrības biedru kopuma pazīme.

(2) Vārdus "krājaizdevu sabiedrība" savā nosaukumā un citiem nolūkiem ir tiesīgas lietot tikai krājaizdevu sabiedrības un to veidotās apvienojošās organizācijas.

(3) Krājaizdevu sabiedrības juridiskā adrese ir tās valdes atrašanās vieta.

7.pants. Krājaizdevu sabiedrības un tās biedru atbildības norobežošana

(1) Par krājaizdevu sabiedrības saistībām biedrs atbild ar savām pajām krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālā, bet neatbild ar savu pārējo mantu. Krājaizdevu sabiedrība neatbild par savu biedru saistībām.

(2) Iestājoties krājaizdevu sabiedrībā, biedrs ar savām pajām uzņemas atbildību arī par tām sabiedrības saistībām, kas radušās pirms viņa iestāšanās.

(3) Biedrs, kas izstājies vai izslēgts no krājaizdevu sabiedrības, ir atbildīgs par tām krājaizdevu sabiedrības saistībām, kas radušās līdz viņa izstāšanās vai izslēgšanas dienai.

(4) No krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla nevar piedzīt nekādus atsevišķu biedru parādus vai citus prasījumus pret biedriem. Līdz dienai, kad biedrs izstājies no krājaizdevu sabiedrības, vērst piedziņu pēc šādiem prasījumiem var tikai uz biedram pienākošos dividendi un biedra noguldījumiem.

II nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības dibināšana

8.pants. Krājaizdevu sabiedrības dibināšanas kārtība

(1) Par krājaizdevu sabiedrības dibinātājiem var būt ne mazāk kā 20 personas, kuras atbilst šā likuma 5.pantā noteiktajām prasībām.

(2) Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, jaundibināmajai sabiedrībai ir jāiesniedz Komisijai speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamie dokumenti normatīvajos aktos un Komisijas normatīvajos noteikumos un rīkojumos paredzētajā kārtībā. Komisija speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniedz uz nenoteiktu laiku. Krājaizdevu sabiedrības reģistrācija Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā izdarāma tikai pēc tam, kad Komisijas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai iesniegts Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(3) Krājaizdevu sabiedrības dibinātāju pilnvarotais pārstāvis 15 dienu laikā pēc tam, kad saņemts Komisijas lēmums par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai, iesniedz Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram šādus dibināšanas dokumentus:

1) dibināšanas līgumu;

2) statūtus;

3) dibināšanas sapulces protokolu;

4) juridisko adresi apliecinošu dokumentu;

5) pamatkapitāla ieguldīšanu apliecinošu dokumentu;

6) dokumentu, kas apliecina, ka ir samaksāta valsts nodeva par reģistrāciju un maksa par reģistrācijas publikāciju;

7) juridiskās personas pārvaldes institūcijas lēmumu par piedalīšanos sabiedrības dibināšanā un šīs juridiskās personas pārstāvjiem izsniegtās pilnvaras — ja sabiedrības dibināšanā piedalās juridiskā persona;

8) Komisijas lēmumu par speciālās atļaujas (licences) izsniegšanu krājaizdevu sabiedrības darbībai.

9.pants. Krājaizdevu sabiedrības licencēšanas kārtība

(1) Krājaizdevu sabiedrības speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas kārtību, kā arī ar krājaizdevu sabiedrības darbību saistītos ierobežojumus nosaka Komisija.

(2) Komisija iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) piešķiršanu izskata triju mēnešu laikā pēc visu nepieciešamo dokumentu saņemšanas. Komisijai ir tiesības neizsniegt speciālo atļauju (licenci) jaundibinātajai krājaizdevu sabiedrībai, ja, to dibinot, nav ievēroti likumi, Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi.

10.pants. Prasības speciālās atļaujas (licences) saņemšanai

Lai saņemtu speciālo atļauju (licenci) krājaizdevu sabiedrības darbībai, tās dibinātājiem:

1) jāsagatavo dibināšanas dokumenti, statūti un krājaizdevu sabiedrības darbību reglamentējoši dokumenti, kas sniedz skaidru priekšstatu par plānoto darbību un tai atbilstošo organizāciju;

2) jāizdara minimālā dibināšanas pamatkapitāla iemaksa;

3) jāizvirza likuma prasībām atbilstošas krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāja, valdes priekšsēdētāja un revīzijas komisijas priekšsēdētāja un locekļu kandidatūras.

11.pants. Komisijas atļaujas

Pirms attiecīgo reģistrācijas ierakstu izdarīšanas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā krājaizdevu sabiedrībai jāsaņem Komisijas atļauja:

1) valdes priekšsēdētāja, priekšsēdētāja vietnieka vai revīzijas komisijas priekšsēdētāja maiņai;

2) juridiskās adreses maiņai;

3) nosaukuma maiņai;

4) reorganizācijai;

5) šā likuma 2.panta pirmās daļas 10.punktā minēto darījumu veikšanai.

12.pants. Prasības krājaizdevu sabiedrības amatpersonām

(1) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli var būt persona:

1) (izslēgts ar 21.06.2007. likumu);

2) kura ir kompetenta finanšu vadības jautājumos;

3) kurai ir nepieciešamā izglītība vai profesionālā pieredze krājaizdevu sabiedrību darbībā;

4) kurai ir nevainojama reputācija (uz to neattiecas neviens no šā panta otrajā daļā minētajiem nosacījumiem);

5) kurai nav atņemtas tiesības veikt komercdarbību.

(2) Par krājaizdevu sabiedrības valdes priekšsēdētāju, valdes locekli, galveno grāmatvedi, revīzijas komisijas priekšsēdētāju un locekli nevar būt persona:

1) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, arī ļaunprātīgu bankrotu;

2) kura ir notiesāta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, kaut arī atbrīvota no soda izciešanas sakarā ar noilgumu, apžēlošanu vai amnestiju;

3) pret kuru krimināllieta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigta sakarā ar noilgumu vai amnestiju.

(3) Par krājaizdevu sabiedrības padomes priekšsēdētāju un padomes locekli var būt persona, kura atbilst šā panta pirmās daļas 2., 4. un 5.punkta prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. un 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

13.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbībai izsniegtās speciālās atļaujas (licences) anulēšanas pamats

Komisija var anulēt krājaizdevu sabiedrībai izsniegto speciālo atļauju (licenci), ja:

1) krājaizdevu sabiedrība nav uzsākusi savu darbību 12 mēnešu laikā kopš speciālās atļaujas (licences) izsniegšanas dienas;

2) tiek konstatēts, ka krājaizdevu sabiedrība sniegusi nepatiesas ziņas speciālās atļaujas (licences) saņemšanai;

3) krājaizdevu sabiedrība neievēro Komisijas noteiktos darbības ierobežojumus, tajā skaitā pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteiktos darbības ierobežojumus;

4) krājaizdevu sabiedrība regulāri neievēro šā likuma prasības un Komisijas normatīvos noteikumus un rīkojumus;

5) tiesa apstiprinājusi šajā likumā noteiktajā kārtībā pieņemtu lēmumu par krājaizdevu sabiedrības bankrota procedūras uzsākšanu;

6) Komisija saņēmusi krājaizdevu sabiedrības iesniegumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu sakarā ar krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanu saskaņā ar šo likumu;

7) krājaizdevu sabiedrība vairāk nekā divus mēnešus pēc tam, kad tā saņēmusi Komisijas lēmumu par brīdinājumu par speciālās atļaujas (licences) anulēšanu, labprātīgi un pilnā apmērā nav izdarījusi maksājumus Noguldījumu garantiju fondā;

8) krājaizdevu sabiedrība vairāk nekā vienu mēnesi kavējusi vai nav pilnā apmērā veikusi maksājumus Komisijas darbības finansēšanai saskaņā ar likumā noteikto kārtību.

III nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības kapitāls un peļņas sadale

14.pants. Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls

Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls ir starpība starp krājaizdevu sabiedrības aktīviem un saistībām.

15.pants. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls

(1) Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitālu veido visu krājaizdevu sabiedrības biedru paju nominālvērtību summa. Krājaizdevu sabiedrības biedrs savas pajas drīkst apmaksāt tikai naudā. Krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāla minimālais lielums ir 2000 latu.

(2) Bijušā biedra prasījumu tiesības pret krājaizdevu sabiedrību par paju izmaksu noilgst, ja piecu gadu laikā pēc paju izmaksas beigu termiņa paja nav izņemta un ieinteresētā persona nav pieteikusi nekādus prasījumus par paju izmaksu. Pēc termiņa izbeigšanās neizņemtās pajas kļūst par krājaizdevu sabiedrības īpašumu.

16.pants. Krājaizdevu sabiedrības rezerves kapitāls

(1) Krājaizdevu sabiedrība veido rezerves kapitālu, ieskaitot tajā vismaz 25 procentus no gada tīrās peļņas (peļņa pēc nodokļu nomaksas), līdz rezerves kapitāls sasniedz vismaz 10 procentus no kopējiem aktīviem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības statūtos vai ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu var paredzēt arī citus maksājumus rezerves kapitālā.

17.pants. Krājaizdevu sabiedrības tīrās peļņas sadale

(1) Tīrās peļņas daļa, kas paliek pēc atskaitījumiem rezerves kapitālā, sadalāma atbilstoši krājaizdevu sabiedrības statūtu noteikumiem.

(2) Piešķirtās dividendes izmaksājamas 90 dienu laikā pēc piešķiršanas, bet tās, kuras šajā laikā nav izņemtas, uzskatāmas par pieprasījuma noguldījumu.

18.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbība ar kredītlīnijām

Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga ar Latvijas Kooperatīvo krājaizdevu sabiedrību savienības starpniecību saņemt un apkalpot kredītlīnijas no kredītiestādēm, ārvalstu un starptautiskajām finanšu iestādēm un kredītiestādēm, kā arī saņemt aizdevumus no pašvaldību īpašuma privatizācijas fondiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

IV nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi
un tās darbību regulējošās prasības

19.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības veidi

(1) Krājaizdevu sabiedrība pēc reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā ir tiesīga veikt savos statūtos un Komisijas izsniegtajā speciālajā atļaujā (licencē) noteikto darbību.

(2) Krājaizdevu sabiedrība pieņem noguldījumus tikai no saviem biedriem.

(3) Krājaizdevu sabiedrība izsniedz aizdevumus tikai saviem biedriem — fiziskajām personām atbilstoši kopsapulces (pilnvaroto sapulces) apstiprinātajiem kredītpolitikas noteikumiem.

(4) Krājaizdevu sabiedrības kredītpolitikā nosaka:

1) mērķus, kādiem izsniedzami aizdevumi;

2) procentu likmes un to aprēķināšanas kārtību;

3) termiņus, uz kādiem izsniedzami aizdevumi;

4) nodrošinājuma veidus atkarībā no izsniedzamā aizdevuma mērķa un apmēra;

5) mērķus, kādiem aizdevumus var izsniegt bez nodrošinājuma, un šo aizdevumu apmērus;

6) aizdevuma pieprasīšanas kārtību;

7) kārtību, kādā izskatāms aizdevuma pieprasījums un pieņemams lēmums par aizdevuma piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt;

8) izsniegto aizdevumu uzraudzības kārtību;

9) savlaicīgi neatmaksāto aizdevumu atgūšanas kārtību;

10) to, ka saņemto aizdevumu biedrs var izlietot tikai tam mērķim, kādam tas izsniegts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

20.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbību regulējošās prasības

(1) Krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla attiecība pret aktīvu un ārpusbilances posteņu kopsummu (kapitāla pietiekamība) nedrīkst būt mazāka par 10 procentiem.

(2) Krājaizdevu sabiedrība savus aktīvus izvieto tā, lai jebkurā brīdī tiktu nodrošināta tās kreditoru juridiski pamatotu prasību apmierināšana.

(3) Krājaizdevu sabiedrības ieguldījumi kustamā un nekustamā īpašumā nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu. Šie nosacījumi neattiecas uz īpašumiem, ko krājaizdevu sabiedrība pārņēmusi kā neatmaksātu kredītu nodrošinājumu.

(4) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga veikt ieguldījumus Latvijas Republikas valsts emitētajos vērtspapīros un Latvijas Republikā reģistrēto banku emitētajās hipotekārajās ķīlu zīmēs.

(5) Krājaizdevu sabiedrība nav tiesīga dibināt komercsabiedrības, kā arī izdarīt ieguldījumus citu komercsabiedrību pamatkapitālā.

(6) Krājaizdevu sabiedrība ir tiesīga saviem biedriem aizdevumos neizsniegtos līdzekļus noguldīt tikai kredītiestādēs.

(7) Krājaizdevu sabiedrības darījuma risks tiek kvalificēts kā liels, ja darījuma apmērs pārsniedz 10 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

(8) Lielo riska darījumu kopsumma nedrīkst pārsniegt krājaizdevu sabiedrības pašu kapitālu vairāk par astoņām reizēm.

(9) Kopējais vienam biedram vai kopējai riska grupai izsniegto aizdevumu apjoms nedrīkst pārsniegt 25 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla.

(10) Kopējais krājaizdevu sabiedrības, valdes un revīzijas komisijas locekļiem vai viņu laulātajiem, vecākiem vai bērniem izsniegto kredītu apjoms nedrīkst pārsniegt 15 procentus no krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāla, izņemot gadījumus, kad šīm personām izsniegtie kredīti nodrošināti ar viņu papildpajām vai noguldījumiem krājaizdevu sabiedrībā.

(11) Kredīti, kuri katrs atsevišķi vai kopumā pārsniedz 1000 latu un tiek piešķirti krājaizdevu sabiedrības, kredītkomitejas priekšsēdētājam vai kādam no valdes, kredītkomitejas un revīzijas komisijas locekļiem, piešķirami ar vienbalsīgi pieņemtu krājaizdevu sabiedrības valdes lēmumu.

(12) Krājaizdevu sabiedrības ārvalstu valūtu atklātā pozīcija atsevišķā ārvalstu valūtā nedrīkst pārsniegt 10 procentus un kopumā visās ārvalstu valūtās 20 procentus no pašu kapitāla.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

21.pants. Apmaksāto paju vērtības atmaksas gadījumi

(1) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā atmaksā personai tās paju vērtību naudas izteiksmē.

(2) Krājaizdevu sabiedrība nedēļas laikā pēc attiecīgās krājaizdevu sabiedrības pārvaldes institūcijas lēmuma par papildpaju iegādes noraidīšanu atmaksā personai tās iemaksāto papildpaju vērtību naudas izteiksmē.

(3) Personas iemaksātā iestāšanās nauda netiek atmaksāta, ja tiek pieņemts lēmums par personas neuzņemšanu krājaizdevu sabiedrībā.

V nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības organizatoriskā struktūra,
grāmatvedība un gada pārskats

22.pants. Krājaizdevu sabiedrības pārvaldes īpašie noteikumi

(1) Krājaizdevu sabiedrībā tās statūtos noteiktajā kārtībā izveidojama arī kredītkomiteja.

(2) Par krājaizdevu sabiedrības kredītkomitejas locekli nedrīkst būt valdes un revīzijas komisijas loceklis. Par savu darbu kredītkomiteja sabiedrības statūtos noteiktajā kārtībā sniedz pārskatu krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) un valdei.

23.pants. Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība un gada pārskats

(1) Krājaizdevu sabiedrības grāmatvedība ir jākārto atbilstoši Komisijas noteikumiem par gada pārskatu sagatavošanu.

(2) Krājaizdevu sabiedrības gada pārskatu sagatavo saskaņā ar Komisijas noteikumiem. Par gada pārskata sagatavošanu atbild valde, un to pirms kopsapulces (pilnvaroto sapulces), kurā šis pārskats apstiprināms, pārbauda krājaizdevu sabiedrības revīzijas komisija. Krājaizdevu sabiedrībai, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 100 000 latu, gada pārskatu pārbauda zvērināts revidents vai zvērinātu revidentu komercsabiedrība.

(3) Pēc krājaizdevu sabiedrības gada pārskata iesniegšanas Komisijai šī sabiedrība gada pārskata bilanci un revīzijas komisijas vai zvērināta revidenta atzinumu 30 kalendāra dienu laikā publicē laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu, norādot, ka publicēts saīsināts gada pārskats.

(4) Katram krājaizdevu sabiedrības biedram ir tiesības iepazīties ar pilnu gada pārskatu un saņemt tā norakstu par maksu, kas nepārsniedz šā pārskata pavairošanas izdevumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.06.2007. likumu, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

VI nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzība

24.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības uzraudzības organizācija

Lai nodrošinātu krājaizdevu sabiedrību drošu darbību, stabilitāti un attīstību, krājaizdevu sabiedrību uzraudzību veic Komisija saskaņā ar šo likumu un citiem normatīvajiem aktiem.

25.pants. Pastiprinātās uzraudzības piemērošana

(1) Pastiprinātās uzraudzības kārtība tiek piemērota šādos gadījumos:

1) krājaizdevu sabiedrība pārkāpj krājaizdevu sabiedrību darbību regulējošās prasības, un tās valde regulāri nespēj nodrošināt šo prasību izpildi;

2) Komisija ir pieņēmusi lēmumu par krājaizdevu sabiedrības maksātnespējas pieteikuma iesniegšanu tiesā.

(2) Pastiprinātās uzraudzības kārtībā Komisija ir tiesīga veikt šādas darbības:

1) ierobežot vai aizliegt krājaizdevu sabiedrībai sniegt saviem biedriem atsevišķus pakalpojumus;

2) aizliegt krājaizdevu sabiedrībai ieguldīt līdzekļus mazlikvīdos aktīvos.

(3) Lai kontrolētu pastiprinātās uzraudzības kārtībā noteikto prasību izpildi, Komisija ir tiesīga iecelt savu pilnvarnieku.

(4) Finanšu un kapitāla tirgus komisija ir atbildīga par zaudējumiem, kas krājaizdevu sabiedrībai radušies Komisijas pilnvarnieka vainas dēļ.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

26.pants. Komisijas pilnvaroto personu tiesības uzraudzības procesā

Komisijas pilnvarotajai personai ir tiesības iepazīties ar visu krājaizdevu sabiedrības dokumentāciju, aktīviem un pasīviem un saņemt no krājaizdevu sabiedrības atbildīgajām personām paskaidrojumus.

27.pants. Krājaizdevu sabiedrības pienākumi efektīvas iekšējās kontroles sistēmas izstrādē un darbībā

Krājaizdevu sabiedrība izveido efektīvu iekšējās kontroles sistēmu, lai nodrošinātu šīs sabiedrības risku pārvaldīšanu un tās aktīvu aizsardzību, vadībai sniegtās informācijas patiesumu un savlaicīgumu, likumu, Komisijas normatīvo noteikumu un rīkojumu, kā arī krājaizdevu sabiedrības politikas un procedūras ievērošanu.

27.1 pants. Dalība Kredītu reģistrā

(1) Krājaizdevu sabiedrība Latvijas Bankas noteiktajā apjomā un kārtībā sniedz Latvijas Bankai ziņas par saviem aizņēmējiem un aizņēmēju galviniekiem, viņu saistībām un to izpildes gaitu.

(2) Latvijas Banka uzkrāj un glabā šā panta pirmajā daļā minētās ziņas Kredītu reģistrā, kas izveidots un darbojas saskaņā ar Latvijas Bankas apstiprinātajiem noteikumiem.

(3) Ziņu apjomu un kārtību, kādā Kredītu reģistrā esošās ziņas tiek sniegtas aizņēmējam, aizņēmēja galviniekam, krājaizdevu sabiedrībai un Finanšu un kapitāla tirgus komisijai, nosaka Latvijas Banka.

(4) No Kredītu reģistra saņemtās ziņas krājaizdevu sabiedrība nedrīkst izpaust trešajām personām, izņemot to personu, par kuru ziņas saņemtas.

(5) Lai segtu Kredītu reģistra uzturēšanas izdevumus, krājaizdevu sabiedrība un Finanšu un kapitāla tirgus komisija maksā Latvijas Bankai maksu par Kredītu reģistra izmantošanu. Maksas apmēru un maksāšanas kārtību nosaka Latvijas Banka.

(6) Ja krājaizdevu sabiedrība nepilda šā panta pirmās daļas prasības, Latvijas Banka ir tiesīga uzlikt tai soda naudu līdz 5000 latiem.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007. Pants stājas spēkā 01.01.2008. Sk. Pārejas noteikumus.)

VII nodaļa
Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana

28.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšanas pamats

Krājaizdevu sabiedrības darbību var izbeigt saskaņā ar:

1) krājaizdevu sabiedrības kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu;

2) tiesas nolēmumu.

29.pants. Krājaizdevu sabiedrības darbības izbeigšana un šīs sabiedrības reorganizēšana saskaņā ar tās kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu

(1) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ir tiesīga pieņemt lēmumu par šīs sabiedrības darbības izbeigšanu tikai pēc tam, kad krājaizdevu sabiedrība ir izpildījusi visas tās grāmatvedības reģistros fiksētās saistības pret kreditoriem.

(2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulcei (pilnvaroto sapulcei) lēmums par darbības izbeigšanu jāpieņem šādos gadījumos:

1) ja krājaizdevu sabiedrības biedru skaits kļuvis mazāks par 20;

2) ja beidz pastāvēt tas tiesību subjekts, tiesiskās attiecības ar kuru noteica attiecīgās krājaizdevu sabiedrības biedru kopumu;

3) ja krājaizdevu sabiedrība pievienota citai sabiedrībai;

4) ja krājaizdevu sabiedrība apvienota ar citu sabiedrību vai citām šādām sabiedrībām un tā rezultātā tiek nodibināta jauna krājaizdevu sabiedrība.

(3) Ja krājaizdevu sabiedrības pamatkapitāls samazinās un kļūst mazāks par statūtos noteikto minimālo lielumu, valde divu mēnešu laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pamatkapitāla palielināšanu līdz statūtos noteiktajam minimālajam pamatkapitālam vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

(4) Krājaizdevu sabiedrības statūtos var noteikt arī citus tās darbības izbeigšanas gadījumus.

(5) Ja krājaizdevu sabiedrības pašu kapitāls samazinās un kļūst mazāks par 2000 latu, valde viena mēneša laikā sasauc biedru kopsapulci (pilnvaroto sapulci), kura lemj par sabiedrības pašu kapitāla palielināšanu līdz 2000 latu vai par krājaizdevu sabiedrības likvidāciju.

30.pants. Krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība, pamatojoties uz kopsapulces (pilnvaroto sapulces) lēmumu

(1) Šajā pantā noteiktā krājaizdevu sabiedrības likvidācijas kārtība ir piemērojama gadījumos, kad krājaizdevu sabiedrības darbība tiek izbeigta un šī krājaizdevu sabiedrība tiek likvidēta šā likuma 29.pantā noteiktajos gadījumos.

(2) Krājaizdevu sabiedrības kopsapulce (pilnvaroto sapulce) ieceļ likvidatoru. Likvidators rīkojas un ir atbildīgs saskaņā ar noteikumiem par valdes locekļiem. Krājaizdevu sabiedrības likvidators var būt arī juridiskā persona. Krājaizdevu sabiedrības darbība likvidācijas procesā, kā arī likvidatora darbība ir pakļauta Komisijas uzraudzībai.

(3) Krājaizdevu sabiedrībā, kuras aktīvi pārskata gada beigās pārsniedz 50 000 latu, likvidatoru var aizstāt ar kopsapulces (pilnvaroto sapulces) ievēlētu likvidācijas komisiju.

(4) Lēmumu par krājaizdevu sabiedrības likvidācijas uzsākšanu likvidators izsludina laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" un laikrakstā, kurš pēc tā izplatīšanas vietas un tirāžas aptver pēc iespējas lielāku krājaizdevu sabiedrības biedru skaitu. Kreditori savas prasības pret krājaizdevu sabiedrību piesaka sabiedrības likvidatoram 90 dienu laikā no sludinājuma publicēšanas dienas. Kreditors savam pieteikumam pievieno visus dokumentus, ar ko tiek pamatota viņa prasība.

(5) Lēmumu par kreditora prasības atzīšanu likvidators pieņem un nosūta kreditoram pēc viņa norādītās adreses ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc izsludinātā kreditoru pieteikšanās termiņa beigām. Savu lēmumu likvidators paziņo kreditoram ierakstītā vēstulē. Likvidatora lēmumu par prasījuma neatzīšanu vai daļēju atzīšanu kreditors 30 dienu laikā no ierakstītās vēstules nosūtīšanas dienas var pārsūdzēt tiesā.

(6) Likvidators saņem un piedzen to, kas krājaizdevu sabiedrībai pienākas, pārdod sabiedrības mantu un likumā noteiktajā kārtībā apmierina prasījumus pret krājaizdevu sabiedrību, sagatavo pārskatu par likvidāciju, izsludina likvidācijas pabeigšanu un paziņo par to Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistram.

(7) Kreditoru prasījumi, kuri atzīti ar spēkā stājušos tiesas nolēmumu (spriedumu) un pēc kuriem pret krājaizdevu sabiedrību uzsāktā piedziņa līdz likvidatora iecelšanai nav pabeigta, kā arī prasījumi, kuri likvidatora iecelšanas brīdī vēl atrodas tiesvedībā, apmierināmi vispārējā likvidācijas kārtībā.

(8) Likvidatora atalgojumu, likvidācijas izdevumus, kā arī likvidējamās krājaizdevu sabiedrības izdevumus apstiprina kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

(9) Kreditoru pieteikto un atzīto prasījumu apmierināšanas secīgums krājaizdevu sabiedrības likvidācijas gadījumā ir šāds:

1) Noguldījumu garantiju fonda prasījumi;

2) nodokļu un nodevu prasījumi;

3) to algoto darbinieku darba samaksas prasījumi, kuri nav krājaizdevu sabiedrības biedri;

4) to kreditoru un darbinieku prasījumi, kuri nav sabiedrības biedri;

5) noguldījumu prasījumi, izņemot valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumus;

6) citu sabiedrības biedru prasījumi, kuri nav valdes, revīzijas komisijas vai kredītkomitejas locekļi;

7) valdes, revīzijas komisijas un kredītkomitejas locekļu prasījumi.

(10) Sūdzības par likvidatora darbību izskata un lēmumus par viņa atcelšanu un saukšanu pie atbildības pieņem kopsapulce (pilnvaroto sapulce).

Pārejas noteikumi

1. Likuma 13.panta 7.punkts un 30.panta devītās daļas 1.punkts stājas spēkā vienlaikus ar attiecīgiem grozījumiem Fizisko personu noguldījumu garantiju likumā.

2. Līdz brīdim, kad stāsies spēkā Komisijas normatīvie noteikumi un rīkojumi, krājaizdevu sabiedrībām saistoši ir Latvijas Bankas normatīvi.

3. Līdz aroddarbības likuma spēkā stāšanās dienai ar šajā likumā lietoto terminu "aroddarbība" saprot "individuālo darbu".

4. Krājaizdevu sabiedrībām izsniegtās speciālās atļaujas (licences) kredītiestādes darbībai, kuras izsniegtas, pamatojoties uz normatīvajiem aktiem, kas bija spēkā līdz šā likuma spēkā stāšanās dienai, atzīstamas par spēkā esošām.

5. Ministru kabinets līdz 2001.gada 1.septembrim iesniedz Saeimai grozījumus Kredītiestāžu likumā, Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likumā, nodokļu likumos un citos likumos, kas saistīti ar šā likuma spēkā stāšanos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

6. Šā likuma 27.1 pants stājas spēkā 2008.gada 1.janvārī.

(21.06.2007. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 19.07.2007.)

Likums stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 2001.gada 29.martā.
Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga
Rīgā 2001.gada 18.aprīlī
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 29.03.2001.Stājas spēkā: 01.01.2002.Tēma:  Bankas, finanses, budžetsPublicēts: Latvijas Vēstnesis, 60 (2447), 18.04.2001.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 10, 17.05.2001.
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Citi saistītie dokumenti
7115
{"selected":{"value":"19.07.2007","content":"<font class='s-1'>19.07.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-...<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"18.07.2018","iso_value":"2018\/07\/18","content":"<font class='s-1'>18.07.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"09.11.2017","iso_value":"2017\/11\/09","content":"<font class='s-1'>09.11.2017.-17.07.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"25.06.2014","iso_value":"2014\/06\/25","content":"<font class='s-1'>25.06.2014.-08.11.2017.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2014","iso_value":"2014\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2014.-24.06.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2012","iso_value":"2012\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2012.-31.12.2013.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"27.06.2012","iso_value":"2012\/06\/27","content":"<font class='s-1'>27.06.2012.-30.11.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"22.10.2010","iso_value":"2010\/10\/22","content":"<font class='s-1'>22.10.2010.-26.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"06.01.2009","iso_value":"2009\/01\/06","content":"<font class='s-1'>06.01.2009.-21.10.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2008","iso_value":"2008\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2008.-05.01.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2008","iso_value":"2008\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2008.-30.06.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"19.07.2007","iso_value":"2007\/07\/19","content":"<font class='s-1'>19.07.2007.-31.12.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-18.07.2007.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
19.07.2007
84
1
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva