Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmumi un
Valsts prezidents izsludina šādu likumu: Par muitas nodokli (tarifiem)
PIRMĀ NODAĻA
LIKUMA LIETOTIE TERMINI (Nodaļa izslēgta ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 1. pants. Likuma darbības sfēra (1) Šis likums nosaka kārtību, kādā Latvijas Republikas muitas teritorijā preces un citus priekšmetus apliek ar muitas nodokli, piemērojot muitas tarifos norādītās muitas nodokļa likmes. (2) Muitas nodokli noteiktā kārtībā saskaņā ar šo likumu valsts budžetā iemaksā fiziskās un juridiskās personas, kas ieved Latvijas Republikā vai izved no tās preces vai citus priekšmetus. Maksājumi jāizdara bezskaidras naudas norēķina veidā, bet fiziskajām personām atļauts maksājumus kārtot arī skaidrā naudā. (3) Ievedmuitas nodokļa likmes ir noteiktas šim likumam pievienotajā 1. un 3.pielikumā. (4) Izvedmuitas nodokļa likmes ir noteiktas šim likumam pievienotajā 2. un 4.pielikumā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2000.) 2. pants. Muitas nodokļa noteikšana Muitas nodokli nosaka, pamatojoties uz: 1) preču vai citu priekšmetu muitas vērtību; 2) muitas tarifiem, kas balstās uz preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru; 3) šajā likumā un starptautiskajos līgumos paredzētajiem preču un citu priekšmetu izcelsmes noteikumiem. 3. pants. Preču un citu priekšmetu klasificēšana (1) Muitas tarifi piemērojami precēm un citiem priekšmetiem, kas tiek pārvietoti pāri Latvijas Republikas robežai, ja šīs preces un citi priekšmeti tiek aplikti ar muitas nodokli, kā arī ja tie atbilst attiecīgajam preces vai citu priekšmetu kodam saskaņā ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru. (2) Precēm un citiem priekšmetiem, kuru kodu deklarēšana pēc preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas un kombinētās nomenklatūras saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta instrukciju varētu prasīt nesamērīgi daudz darba un lielus izdevumus, var uz deklarētajā lūguma pamata piemērot tādus kodus, kuriem muitas tarifos atbilst augstākā ievedmuitas vai izvedmuitas nodokļa likme. (3) Tranzītpārvadājumos muitas iestādes var atļaut deklarētajam vienkāršotu preču un citu priekšmetu kodu deklarēšanu, bet nedrīkst atļaut vienkāršoti deklarēt tādas tranzītkravas, kurās ir preces un citi priekšmeti, kas Latvijas Republikā tiek aplikti ar akcīzes nodokli, kā arī preces un citi priekšmeti, kuru importam Latvijas Republikā nepieciešamas speciālas uzņēmējdarbības atļaujas (licences). Vienkāršotā deklarēšana attiecas tikai uz preču un citu priekšmetu kodu atbilstoši preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētajai sistēmai un kombinētajai nomenklatūrai. (4) Ja, klasificējot preces, rodas domstarpības, izmantojamas preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas un Eiropas savienības kombinētās nomenklatūras spēkā esošās versijas oficiālie izdevumi. (5) Finansu ministrija nodrošina iespēju ieinteresētajām personām bez maksas iepazīties ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizētās sistēmas un Eiropas savienības kombinētās nomenklatūras spēkā esošās versijas oficiālo izdevumu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997.) 4. pants. Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu likmes (1) Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu likmes nosaka procentos no preču un citu priekšmetu muitas vērtības vai latos atbilstoši preču un citu priekšmetu mērvienībai. (2) Vienai un tai pašai precei un vienam un tam pašam priekšmetam var noteikt dažādas (sezonas) muitas nodokļa likmes, norādot muitas tarifos to darbības laiku. 5. pants. Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu likmju iedalījums (1) Ievedmuitas un izvedmuitas nodokļu likmes iedala šādi: 1) pamatlikme; 2) likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā vislielākās labvēlības režīms (MFN likme); 3) likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā brīvās tirdzniecības režīms; 4) likme, kas piemērojama tirdzniecībā ar valstīm, kurām Latvija piešķīrusi tirdzniecības atvieglojumus. (2) Šā panta pirmās daļas 1. un 2.punktā minētās muitas nodokļa likmes ir noteiktas šā likuma 1. un 2.pielikumā. (3) Finansu ministrija informatīviem mērķiem apkopo un aktualizē no starptautiskajiem līgumiem izrietošās šā panta pirmās daļas 3. un 4.punktā minētās ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa likmes. (4) Ārlietu ministrija, Ekonomikas ministrija un Zemkopības ministrija sniedz Finansu ministrijai šā panta trešajā daļā minētās informācijas apkopošanai un aktualizācijai nepieciešamās ziņas. (5) Lai nodrošinātu iespēju visām ieinteresētajām personām iepazīties ar šā panta trešajā daļā minēto apkopoto un aktualizēto informāciju, Finansu ministrija publicē laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" ievedmuitas un izvedmuitas nodokļa likmes, kas piemērojamas tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā brīvās tirdzniecības režīms, un likmes, kas piemērojamas tirdzniecībā ar valstīm, kurām Latvija piešķīrusi tirdzniecības atvieglojumus. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 17.02.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2000.) 6. pants. Ārēja tirgus cena Ārējā tirgus cenu nosaka, to pielīdzinot identisku vai vienveidīgu preču cenai, kura rodas preču izcelsmes valstī (valstu ekonomiskajā savienībā) vai citā valstī, vai arī identisku vai vienveidīgu preču ražošanas izmaksām preču izcelsmes valstī (valstu ekonomiskajā savienībā) vai citā valstī. Šo cenu lieto salīdzināšanai ar importēto preču vērtību, ņemot vērā nepieciešamās korekcijas, lai nodrošinātu cenu salīdzināmību. 7. pants. Importēto preču vērtība Importēto preču vērtību nosaka, to pielīdzinot cenai, par kuru Latvijas Republikā preces iepērk pirmais ar eksportētāju nesaistītais pircējs, ņemot vērā nepieciešamās korekcijas, lai nodrošinātu cenu salīdzināmību. 8. pants. Imports par dempinga cenām Imports par dempinga cenām ir preču ievešana Latvijas Republikas teritorijā par cenām, kas ir būtiski zemākas nekā identisku vai vienveidīgu preču ārējā tirgus cenas šajā pašā laikā. Šāds ievedums nodara vai var nodarīt zaudējumus identisku vai vienveidīgu preču vietējiem ražotājiem vai kavē identisku vai vienveidīgu preču ražošanas organizēšanu vai paplašināšanu Latvijas Republikā. 9. pants. Subsidētais imports Subsidētais imports ir tādu preču ievešana Latvijas Republikas muitas teritorijā, kuru ražošanā un eksportā tieši vai netieši izmantota subsīdija. Šāds ievedums nodara vai var nodarīt zaudējumus identisku vai vienveidīgu preču vietējiem ražotājiem vai kavē identisku vai vienveidīgu preču ražošanas organizēšanu vai paplašināšanu Latvijas Republikā. 10. pants. Subsīdiju raksturojums Subsīdijas: 1) valsts valdības vai jebkuras valdības institūcijas (turpmāk — valsts) finansiāla palīdzība, kad: a) valsts tieši pārskaita līdzekļus eksportējamo preču ražošanas vai eksporta attīstībai vai uzņemas garantijas saistības attiecībā uz to; b) netiek piemērots vai aprēķināts valsts nodoklis (nodeva), kuram citādi vajadzētu tikt iekasētam vai arī kurš tiek iekasēts, eksportējot preces uz kādu citu valsti. Ja šāda nodokļa (nodevas) atlaide nepārsniedz nodokli, ko iekasē par iekšējā tirgus patēriņam ražotām precēm, šāda atlaide netiek uzskatīta par subsīdiju; c) valsts preču piegādes vai pakalpojumus nodrošina ar citādiem noteikumiem nekā esošā infrastruktūra vai arī preces iepērk ar atvieglotiem noteikumiem; d) valsts finansē, pilnvaro vai ieceļ fizisko vai juridisko personu veikt vienu vai vairākas «a», «b» un «c» apakšpunktā minētās funkcijas, kuras parasti veic pati valsts un kuras neietilpst iepriekšminētās fiziskās vai juridiskās personas kompetencē; 2) jebkura veida atbalsts attiecībā uz eksportēto preču cenu vai ievedēja ienākumiem. 11. pants. Gadījumi, kad rodas vai var rasties materiāli zaudējumi vietējiem ražotājiem Gadījumi, kad rodas vai var rasties materiāli zaudējumi vietējiem ražotājiem: 1) tiek traucēta vai var tikt traucēta kādas tautsaimniecības nozares vai kāda atsevišķa tās sektora attīstība vai reorganizācija; 2) kādā tautsaimniecības nozarē vai kādā atsevišķā tās sektorā tiek radīti vai var tikt radīti stipri traucējumi vai grūtības, kas var izraisīt saimnieciskā vai sociālā stāvokļa ievērojamu pasliktināšanos; 3) kādai tautsaimniecības nozarei vai kādam atsevišķam tās sektoram tiek radīti vai var tikt radīti ievērojami zaudējumi. 12. pants. Iekšējo tirgu regulējošie pasākumi (1) Ja preču un citu priekšmetu intensīva importa vai eksporta rezultātā rodas vai var rasties materiāli zaudējumi šādu vai līdzīgu preču un citu priekšmetu vietējiem ražotājiem, Ministru kabinets var uz laiku, kas nepieciešams minēto interešu aizsardzībai, ieviest: 1) antidempingu; 2) kompensācijas mehānismu. (2) Finansu ministrijas izveidota komisija, pamatojoties uz Latvijas Republikas vai ārvalstu ieinteresēto fizisko vai juridisko personu pamatotu iesniegumu vai ari pēc savas iniciatīvas un, ja nepieciešams, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta veiktas pārbaudes rezultātiem, dod atzinumu un iesniedz Ministru kabinetam priekšlikumus par antidempinga vai kompensācijas mehānisma noteikto maksājumu piemērošanu, ja tiek konstatēts, ka Latvijas Republikas teritorijā ievestas preces par dempinga cenām vai arī to ražošanā vai eksportā tieši vai netieši izmantotas subsīdijas un tā rezultātā rodas vai var rasties materiāli zaudējumi vietējiem ražotājiem. (3) Pārbaude ir jāveic četru mēnešu laikā no iesnieguma saņemšanas brīža. Ja ir nepieciešama papildu pārbaude, Finansu ministrija var pagarināt pārbaudes laiku līdz vienam gadam. (4) Iesniegumā ir jāiekļauj informācija, kas pamato apgalvojumu, ka attiecīgā ražotne Latvijas Republikā ir cietusi zaudējumus tāpēc, ka Latvijas Republikas teritorijā ievestas preces par dempinga cenām vai ari ievesto preču ražošanā vai eksportā tieši vai netieši izmantotas subsīdijas. (5) Iesniegumu var iesniegt sešu mēnešu laikā no dienas, kad iepriekšminētās preces ir ievestas Latvijas Republikas teritorijā. (6) Finansu ministrija saskaņā ar Ministru kabineta lēmumu un apstiprinātajiem noteikumiem veic nepieciešamos pasākumus iepriekšminēto maksājumu piemērošanai. (7) Antidempinga maksājums nedrīkst pārsniegt identiskas vai vienveidīgas preces ārējā tirgus cenas un importējamās preces vērtības starpību. (8) Ja eksportētājvalsts (valstu ekonomiskas savienības) tirgu nevar uzskatīt par pieņemamu ārējā tirgus cenas noteikšanai vai šis tirgus neatspoguļo salīdzināmās cenas, importēto preču vērtība tiek salīdzināta ar cenu, par kādu šīs preces tiek eksportētas uz kādu trešo valsti, vai arī ar šo preču ražošanas izmaksām. (9) Kompensācijas maksājums nedrīkst pārsniegt konstatētās subsīdijas apmēru. (10) Ja tiek konstatēts, ka konkrētajā gadījumā apstākļi, kuru dēļ tika noteikti antidempinga vai kompensācijas maksājumi, ir mainījušies vai vairs nepastāv, Ministru kabinets pēc Finansu ministrijas izveidotās komisijas ierosinājuma var attiecīgi grozīt vai atcelt iepriekšminētos maksājumus. (11) Ja ar antidempinga vai kompensācijas maksājumu aplikto preču ievedējs var dokumentāri pierādīt, ka uzliktais maksājums ir nepamatots, pēc ievedēja lūguma Finansu ministrija nosaka pārmaksāto summu, kas ir atmaksājama ievedējam no valsts budžeta. Iepriekšminētais lūgums jāiesniedz ne vēlāk kā triju mēnešu laikā pēc antidempinga vai kompensācijas maksājuma apjoma noteikšanas. (12) Pārbaude sakarā ar dempinga vai subsidēta importa izmantošanu tiek pārtraukta, ja zaudējumus sakarā ar dempingu vai subsidēto importu nevar pierādīt. (13) Pārbaudi var pārtraukt tad, ja eksportētājs piedāvā Finansu ministrijai veikt pieņemamus pasākumus dempinga vai subsidētā importa rezultātā nodarīto zaudējumu novēršanai vai arī ja eksportētājvalsts vai eksportētājs piedāvā pieņemamus pasākumus eksporta subsīdiju vai šo subsīdiju rezultātā nodarīto zaudējumu novēršanai, kā ari tad, ja cenas tiek būtiski mainītas vai arī šāds eksports tiek pārtraukts. (14) Pārtraukto pārbaudi var atjaunot, ja minētie pasākumi netiek veikti vai arī minētie zaudējumi netiek novērsti. (15) Pēc ieinteresētās personas pamatota lūguma var ierosināt atkārtotu pārbaudi un noteiktos antidempinga vai kompensācijas maksājumus var pārskatīt. (16) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar attiecīgiem starptautiskiem līgumiem var pieprasīt eksportētājam vai atsevišķos gadījumos — attiecīgai eksportētājvalsts institūcijai pārbaudei nepieciešamo informāciju. Ja pēc pamatota lūguma informācija tomēr ietiek sniegta, var veikt iekšējā tirgus aizsardzībai nepieciešamos pasākumus, nosakot attiecīgus kompensācijas maksājumus. (17) Ministru kabineta lēmumi par antidempinga vai kompensācijas mehānisma noteikto maksājumu piemērošanu, to apjomu un piemērošanas termiņu, ka arī termiņa pagarināšanu vai atcelšanu tiek publicēti «Latvijas Vēstnesī». (18) Kārtību, kādā piemērojami antidempinga un kompensācijas mehānisma noteiktie maksājumi, nosaka Finansu ministrijas izdota instrukcija. (19) (Izslēgta ar 11.06.1997. likumu) (20) (Izslēgta ar 11.06.1997. likumu) (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997.) CETURTĀ NODAĻA
PREČU UN CITU PRIEKŠMETU MUITAS VĒRTĪBA (Nodaļa izslēgta no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 13. pants. Muitas vērtības noteikšana precēm un citiem priekšmetiem, kurus Latvijas Republikā ieved fiziskās un juridiskās personas (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 14. pants. Muitas vērtības noteikšana pēc ievedamo preču vai citu priekšmetu līgumcenas (1. metode) (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 15. pants. Muitas vērtības noteikšana pēc identisku preču vai citu priekšmetu muitas vērtības (2. metode) (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 16. pants. Muitas vērtības noteikšana pēc vienveidīgu preču vai citu priekšmetu muitas vērtības (3. metode) (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 17. pants. Muitas vērtības noteikšana pēc tādu preču vai citu priekšmetu muitas vērtības, kuru izcelsmes valsts ir cita valsts (4. metode) (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 18. pants. Muitas vērtības noteikšana 01.; 02.; 04.—11.; 15.—21.; 23. preču grupā klasificētām precēm pēc identisku vai vienveidīgu preču vērtības pasaules cenās (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 19. pants. Valūtas pārrēķins (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) 20. pants. Muitas vērtība izvedmuitas nodokļa aprēķināšanai (Izslēgts no 01.09.1997. ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 2. punktu) PIEKTĀ NODAĻA
PRECU UN CITU PRIEKŠMETU IZCELSME (Nodaļa izslēgta ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 21. pants. Preču un citu priekšmetu izcelsmes valsts noteikšana (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 22. pants. Muitas nodokļa nepiemērošana Ar muitas nodokli netiek aplikti: 1) transportlīdzekļi, kuri veic regulārus kravu, bagāžas un pasažieru starptautiskos pārvadājumus, kā arī materiāltehniskās apgādes priekšmeti un aprīkojums, degviela, pārtika un cita manta, kas nepieciešama šo transportlīdzekļu normālai ekspluatācijai reisa laikā un starpposmu apstāšanās punktos vai kas nopirkta ārvalstīs transportlīdzekļu avāriju (bojājumu) likvidēšanai; 2) materiāltehniskās apgādes priekšmeti un aprīkojums, degviela, izejvielas rūpnieciskai pārstrādei, pārtika un cita manta, kuru izved no Latvijas Republikas, lai nodrošinātu Latvijas Republikai piederošo un Latvijas Republikas uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) nomāto (fraktēto) kuģu darbību, kā arī Latvijas Republikā ievedamā šo kuģu jūras zvejā iegūtā produkcija; 3) Latvijas Republikas un ārvalstu valūta un vērtspapīri, pases, vīzas, akcīzes nodokļa markas, vēlēšanu biļeteni, kā arī citi dokumenti un priekšmeti saskaņā ar šā likuma 5.pielikumu — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 4) preces, kuras konfiscētas, pamatojoties uz tiesas, muitas iestādes vai citu pilnvaroto institūciju lēmumu (spriedumu); atrastā manta, kas pāriet valsts vai pašvaldības kā atradēja īpašumā, pamatojoties uz policijas lēmumu vai tiesas lēmumu (spriedumu); pēc mantošanas tiesībām valsts vai pašvaldības īpašumā pārgājusī manta, pamatojoties uz tiesas lēmumu (spriedumu) vai mantojuma līgumu; dāvinājumi valstij vai pašvaldībai, pamatojoties uz dāvinājuma līgumu; 5) (izslēgts ar 18.12.1997. likumu); 6) priekšmeti, kurus ieved Latvijas Republikā vai izved no tās fiziskās un juridiskās personas, kam saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem ir tiesības šādus priekšmetus brīvi ievest Latvijas Republikā un izvest no tās; 7) preces un citi priekšmeti, kurus pārvieto cauri Latvijas Republikas teritorijai tranzītsatiksmē; 8) preces un citi priekšmeti, kuri tiek ievesti Latvijas Republikā uzglabāšanai un pārkraušanai muitas noliktavās vai iekšzemes muitas zonās; 9) preces un citi priekšmeti, kuri tiek izvesti no Latvijas Republikai iekšzemes muitas zonām un muitas noliktavām pāri Latvijas Republikas robežai; 10) humānās palīdzības sūtījumi un dāvinājumi — saskaņa ar Ministru kabineta noteikumiem; 11) mantotā manta un to fizisko personu sadzīves priekšmeti, kuras pārceļas uz dzīvi Latvijas Republikā vai izbrauc uz pastāvīgu dzīvesvietu ārvalstīs, kā arī jebkuru fizisko personu personiskās lietošanas priekšmeti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 12) priekšmeti, kas paredzēti Latvijas Republikas oficiālam iestādēm ārvalstīs; 13) ārvalstu ieguldījumi saskaņā ar likumu «Par ārvalstu ieguldījumiem Latvijas Republikā»; 14) dzīvnieki un bioloģiskās vai ķīmiskās vielas, kuras paredzētas izmēģinājumiem laboratorijās Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā; 15) cilvēku izcelsmes terapeitiskās vielas, kā arī asinsgrupu un audu noteikšanas reaģenti — Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā; 16) specializētie pārtikas produkti, kuriem uz etiķetes ir norāde, ka šie produkti lietojami līdz trīs gadu vecu bērnu uzturā; 17) apbalvojumi vai laimesti, kuri saņemti starptautiskajos konkursos vai loterijās; 18) preces un citi priekšmeti, kuri paredzēti izlietošanai vai patērēšanai izstādēs, gadatirgos vai līdzīgos pasākumos saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem; 19) preču un citu priekšmetu paraugi, kuri ievesti pārbaudes, analīzes un izmēģinājumu mērķiem Ekonomikas ministrijas noteiktajā kārtībā; 20) materiāli, kuri paredzēti kara upuru memoriālu, pieminekļu vai piemiņas vietu izveidošanai un uzturēšanai; 21) zārki ar cilvēku mirstīgajām atliekām, bēru urnas un dekoratīvi apbedīšanas priekšmeti; 22) (izslēgts ar 11.06.1997. likumu); 23) izglītības un zinātnes materiāli, instrumenti un aparatūra, kā arī grāmatas un citi iespieddarbi, kas paredzēti bibliotēkām, izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm, saskaņā ar šā likuma 6.pielikumu — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 231) valsts un citās iestādēs lietošanai nekomerciāliem mērķiem paredzētās preces saskaņā ar šā likuma 7.pielikumu — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 24) invalīdiem paredzētie automobiļi, kompensatorās ierīces un citas invalīdiem paredzētās preces saskaņā ar Labklājības ministrijas apstiprinātu klasifikatoru un Labklājības ministrijas noteiktajā kārtībā; 25) masu informācijas līdzekļi saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem; 251) dzīvnieki un augi, kuri ierakstīti 1973.gada Vašingtonas konvencijas par starptautisko tirdzniecību ar apdraudētajām savvaļas dzīvnieku un augu sugām pielikumos un starptautiskajai tirdzniecībai ar kuriem ir izdota Vašingtonas konvencijas sekretariāta apstiprinātas formas importa, eksporta vai reeksporta atļauja; 252) militāra rakstura preces, kas paredzētas valsts aizsardzības un drošības nodrošinājumam saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem; 253) preces, kuras paredzētas sportistiem treniņu un sacensību nodrošināšanai; 254) preces, kas tiek ievestas izmantošanai uz mākslīgajām salām, naftas izpētes un ieguves platformām un citām jūrā pastāvīgi nostiprinātām ierīcēm un tiek tur patērētas un izmantotas; 255) enerģētiskie resursi - nafta, dabas gāze un citi ogļūdeņraži, kas tiek iegūti ar naftu saistītajos darbos jūrā un no mākslīgajām salām, naftas izpētes un ieguves platformām ievesti pārējā Latvijas Republikas muitas teritorijā; 256) preces tūrisma un tirdzniecības veicināšanai saskaņā ar šā likuma 8.pielikumu — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā; 26) preces un citi priekšmeti citos ar likumiem noteiktajos gadījumos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.09.1995., 26.10.1995., 08.07.1996., 11.06.1997., 18.12.1997., 02.04.1998., 06.05.1999. un 17.02.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2000.) SEPTĪTĀ NODAĻA
MUITAS NODOKĻA ATVIEGLOJUMI PRECU UN CITU PRIEKŠMETU PAGAIDU IEVEŠANAS PROCEDŪRA (Nodaļa izslēgta ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 23. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu ievešanas vispārīgie noteikumi (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 24. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu ievešanas procedūra (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 25. pants. Pagaidu ievešana, negrozot preču vai citu priekšmetu kodu (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 26. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu ievešana nolūkā tos uzlabot, remontēt vai nomainīt brāķa novēršanai (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 27. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu ievešana pārstrādei (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 28. pants. Preču un citu priekšmetu pieteikšana pārstrādes procedūrai (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 29. pants. Garantija par pārstrādei ievedamajām precēm vai citiem priekšmetiem (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) ASTOTĀ NODAĻA
MUITAS NODOKĻA ATVIEGLOJUMI PRECU UN CITU PRIEKŠMETU PAGAIDU IZVEŠANAS PROCEDŪRĀ (Nodaļa izslēgta ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 30. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu izvešanas vispārīgie noteikumi (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 31. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu izvešanas procedūra (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 32 pants. Pagaidu izvešana, negrozot preču vai citu priekšmetu kodu (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 33. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu izvešana nolūkā tos uzlabot, remontēt vai nomainīt brāķa novēršanai (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 34. pants. Preču un citu priekšmetu pagaidu izvešana pārstrādei (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 35. pants. Atļauja pārstrādes procedūrai (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 36. pants. Garantija par pārstrādei izvedamajām precēm vai citiem priekšmetiem (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) DEVĪTĀ NODAĻA
MUITAS NODOKĻA PIEMĒROŠANA PRECĒM UN CITIEM PRIEKŠMETIEM, KURUS FIZISKĀS PERSONAS IEVED LATVIJAS REPUBLIKĀ VAI IZVED NO LATVIJAS REPUBLIKAS 37. pants. Kārtība, kādā muitas nodoklis piemērojams precēm un citiem priekšmetiem, kurus fiziskās personas ieved Latvijas Republikā Iebraucot Latvijas Republikā, fiziskajām personām ir tiesības, nemaksājot muitas nodokļi, pārvietot pāri Latvijas Republikas robežai nekomerciāliem nolūkiem jebkuras preces vai citus priekšmetus, kuru ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 300 latus, turklāt vienāda nosaukuma preces un citus priekšmetus — ne vairāk par trim vienībām vai bez daudzuma ierobežojuma, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 15 latus. Preču vai citu priekšmetu mērvienības nosakāmas saskaņā ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru. 38. pants. Starptautiskie pasta sūtījumi Fiziskajai personai ir tiesības nemaksāt muitas nodokli par precēm un citiem priekšmetiem, kuri tiek ievesti Latvijas Republikā ar starptautiskajiem pasta sūtījumiem un kuru ievešana Latvijas Republikā nav aizliegta vai ierobežota, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 50 latus, turklāt vienāda nosaukuma preces un citus priekšmetus — ne vairāk par trim vienībām vai bez daudzuma ierobežojuma, ja to kopējā muitas vērtība nepārsniedz 15 latus. Preču vai citu priekšmetu mērvienības nosakāmas saskaņā ar preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un kombinēto nomenklatūru. 39.pants. Pārtikas produktu un citu atsevišķu preču ievešana (1) Šā likuma 37. un 38.panta noteikumi neattiecas uz pārtikas produktu ievešanu. Vienai fiziskajai personai ir atļauts, nemaksājot muitas nodokli, ievest vienāda nosaukuma pārtikas produktus ne vairāk par trim vienībām, kuru kopējā muitas vērtība nepārsniedz 15 latus. Pārtikas produktu mērvienības (vienības) nosakāmas saskaņā ar Preču aprakstīšanas un kodēšanas harmonizēto sistēmu un Latvijas kombinēto nomenklatūru. (2) Šā likuma 37. un 38.panta, kā arī šā panta pirmās daļas noteikumi neattiecas uz to alkoholisko dzērienu, tabakas izstrādājumu, alus, kafijas un bezalkoholisko dzērienu ievešanu, kas saskaņā ar likumiem "Par akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem", "Par akcīzes nodokli tabakas izstrādājumiem", "Par akcīzes nodokli alum", "Par akcīzes nodokli" apliekami ar akcīzes nodokli. (3) Fiziskajai personai ir atļauts, nemaksājot muitas nodokli, ievest šā panta otrajā daļā minētās preces šādos daudzumos: 1) alkoholiskos dzērienus: a) negāzētu vīnu — līdz 2 litriem, b) starpproduktus, raudzētos dzērienus un dzirkstošos vīnus — līdz 2 litriem vai citus alkoholiskos dzērienus — līdz 1 litram, vai arī šajā apakšpunktā minētos alkoholiskos dzērienus sortimentā — proporcionāli nepārsniedzot iepriekšminēto atļauto daudzumu; 2) vienu no šādiem tabakas izstrādājumiem turpmāk minētajā daudzumā: a) līdz 200 cigaretēm, b) līdz 20 cigāriem vai cigarellām, c) līdz 200 gramiem smēķējamās tabakas, d) "a", "b" un "c" apakšpunktā minētos tabakas izstrādājumus, proporcionāli nepārsniedzot iepriekšminēto atļauto daudzumu; 3) alu — līdz 5 litriem; 4) kafiju — līdz 1 kilogramam; 5) bezalkoholiskos dzērienus — līdz 12 litriem. (4) Šā panta trešās daļas 1., 2. un 3.punktā minētās preces ir atļauts ievest tikai personām, kas sasniegušas 18 gadu vecumu. (5) Šā likuma 37.panta noteikumi neattiecas uz fizisko personu ievedamajiem individuālajiem transportlīdzekļiem, kurus paredzēts izlaist brīvam apgrozījumam. (17.02.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2000.) 40. pants. Fiziskajām personām noteikto atvieglojumu pār, sniegšana Par precēm un citiem priekšmetiem, kuru kopējā muitas vērtība vai daudzums pārsniedz šā likuma 37., 38. un 39. pantā minēto muitas vērtību vai daudzumu, fiziskajai personai ir jāmaksā divas reizes lielāks muitas nodoklis, nekā noteikts attiecīgajā muitas nodokļa likmē. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.06.2000. likumu, kas stājas spēkā 17.06.2000.) 41. pants. Kārtība, kādā muitas nodoklis piemērojams precēm un citiem priekšmetiem, kurus fiziskās personas izved vai nosūta ar starptautiskajiem pasta sūtījumiem no Latvijas Republikas (1) Izbraucot no Latvijas Republikas, fiziskajām personām ir tiesības pārvietot pāri Latvijas Republikas robežai jebkuras preces un citus priekšmetus, kuru izvešana no Latvijas Republikas nav aizliegta vai ierobežota. Par izvedamajām precēm un citiem priekšmetiem fiziskajām personām jāmaksā izvedmuitas nodoklis atbilstoši izvedmuitas nodokļa likmēm. (2) Šā panta pirmajā daļā minētie noteikumi attiecas arī uz precēm un citiem priekšmetiem, kurus fiziskās personas nosūta ar starptautiskajiem pasta sūtījumiem. 42. pants. Preču un citu priekšmetu ievešana Latvijas Republikā vai izvešana no Latvijas Republikas uz laiku, negrozot to kodu Fiziskajām personām ir tiesības uz laiku, kas nepārsniedz 12 mēnešus, saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta noteikto kārtību ievest Latvijas Republikā un izvest no Latvijas Republikas preces un citus priekšmetus, negrozot to kodu un nemaksājot par tiem muitas nodokli. No ievedmuitas nodokļa neatbrīvo fiziskās personas, kas uz laiku ieved preces vai citus priekšmetus, kurus paredzēts izmantot uzņēmējdarbībā. 43. pants. Kārtība, kādā muitas nodoklis piemērojams precēm un citiem priekšmetiem, kurus fiziskās personas pārvieto cauri Latvijas Republikas teritorijai tranzītsatiksmē Kārtību, kādā muitas nodoklis uzliekams precēm un citiem priekšmetiem, kurus fiziskās personas pārvieto cauri Latvijas Republikas teritorijai tranzītsatiksmē, kā arī šā nodokļa atmaksāšanas kārtību nosaka Ministru kabinets. DESMITĀ NODAĻA
ATLIKTIE MUITAS NODOKĻA MAKSĀJUMI (Nodaļa izslēgta ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 44. pants. Muitas nodokļa maksājumu atlikšana (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 45. pants. Pārmaksātā muitas nodokļa atmaksāšana un nepilnīgi samaksātā vai noteiktā laikā nesamaksātā muitas nodokļa iekasēšana (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 46. pants. Muitas parāds (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 47. pants. Muitas parāda piemērošanas nosacījumi (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 48. pants. Muitas parāda uzskaite (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 49. pants. Nodokļa summas paziņošana (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 50. pants. Nodokļa summas samaksāšana (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 51. pants. Muitas parāda dzēšana vai norakstīšana (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) VIENPADSMITĀ NODAĻA
MUITAS KRAVA MUITAS KONTROLES ZONĀ (Nodaļa izslēgta ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 52. pants. Pienākums samaksāt ievedmuitas nodokli, izlietojot vai izmantojot muitas kravu muitas kontroles zonā (Izslēgts ar 11.06.1997. likumu, kas stājas spēkā 01.07.1997. Sk. 11.06.1997. likuma Pārejas noteikumu 1. punktu) 53. pants. Starptautiskie līgumi (1) Ja Saeimas apstiprinātajos starptautiskajos līgumos paredzēti citādi noteikumi nekā šajā likumā, piemērojami starptautiskajos līgumos paredzētie noteikumi. (2) Muitas nodokļu (tarifu) grozījumus piemēro Ministru kabinets starptautiskajos līgumos noteiktajā kārtībā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.05.1999. un 17.02.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.04.2000.) 54. pants. Atbildība par likuma pārkāpšanu (1) Par šā likuma noteikumu pārkāpšanu fiziskās un juridiskās personas sauc pie disciplinārās, administratīvās vai kriminālās atbildības saskaņā ar Latvijas Republikas likumiem. (2) Muitas iestāžu amatpersonu (ierēdņu) rīcību attiecībā uz šā likuma piemērošanu var pārsūdzēt saskaņā ar spēkā esošajiem likumdošanas aktiem. 1. Šā likuma 19. pantā minēto Latvijas Bankas noteikto ārvalstu valūtu kursu piemērošanu līdz 1995. gada 1. janvārim nosaka Valsts ieņēmumu dienesta noteiktajā kārtībā. 2. Ministru kabinetam līdz 1994. gada 1. decembrim izstrādāt noteikumus, kas paredzētu lauksaimniecības un pārtikas preču muitas vērtības noteikšanā izmantot cenas, kas nav zemākas par Eiropas savienības valstīs preču muitas vērtības aprēķinos izmantojamām cenām. 3. Ministru kabinetam, ņemot vērā nepieciešamību attīstīt lauksaimniecisko ražošanu, līdz 1994. gada 1. decembrim pieņemt pagaidu noteikumus par iekšējā tirgus aizsardzības pasākumiem, kuri būs spēkā līdz likuma par drošības pasākumiem iekšējā tirgus aizsardzībai pieņemšanai. 4. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums «Muitas tarifi» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 1) un likums «Grozījumi likumā «Muitas tarifi»» (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1994, 8). 5. Šā likuma trešā nodaļa zaudē spēku vienlaikus ar Antidempinga likuma spēkā stāšanos. (17.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2000. Grozījums par trešās nodaļas izslēgšanu stājas spēkā 01.07.2000. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.07.2000.) Likums stājas spēkā ar 1994. gada 1. decembri.
Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 29. septembrī. Valsts prezidents G. ULMANIS
Rīgā 1994. gada 15. oktobrī
Atsevišķu preču ievedmuitas nodokļa likmju, kas piemērojamas tirdzniecībā ar valstīm, ar kurām Latvijai ir spēkā vislielākās labvēlības režīms (MFN likmes), samazinājums pa gadiem
(Pielikums 17.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2000.)
Atsevišķu preču izvedmuitas nodokļa likmju samazinājums pa gadiem
(Pielikums 17.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2000.)
No muitas nodokļa atbrīvojamo dokumentu un priekšmetu saraksts
(Pielikums 17.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2000.)
No muitas nodokļa atbrīvojamo izglītības un zinātnes materiālu, instrumentu un aparatūras, kā arī grāmatu un citu bibliotēkām, izglītības, kultūras un zinātnes iestādēm paredzēto iespieddarbu saraksts
(Pielikums 17.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2000.) 1. Grāmatas, publikācijas un dokumenti.
2. Mācību, zinātniskie un kultūrizglītojošie audiovizuālie līdzekļi. 3. Likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 7.pielikumā minētie izstrādājumi, ja tos ieved ANO vai kāda no tās speciālajām aģentūrām.
No muitas nodokļa atbrīvojamo lietošanai nekomerciāliem mērķiem valsts un citās iestādēs paredzēto preču saraksts
(Pielikums 17.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2000.) 1. Mācību, zinātniskie un kultūrizglītojošie audiovizuālie līdzekļi.
2. Kolekcionāru kolekcijas un mācību, zinātniskie vai kultūrizglītojošie mākslas darbi.
No muitas nodokļa atbrīvojamās preces tūrisma un tirdzniecības veicināšanai
(Pielikums 17.02.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.04.2000.) 1. Tūrisma literatūra: 1) materiāli (reklāmlapas, brošūras, grāmatas, žurnāli, ceļveži, uzlīmes, neierāmētas un palielinātas fotogrāfijas, kartes, ar ilustrācijām vai bez tām, logo transparenti un ilustrēti kalendāri), kuri paredzēti bezmaksas izplatīšanai un kuru galvenais mērķis ir uzaicinājums apmeklēt kultūras, tūrisma, sporta, reliģiskos vai tirdzniecības pasākumus un sanāksmes. Šādos materiālos drīkst būt ne vairāk kā 25 procenti komerciāla rakstura reklāmas, izņemot komerciālo reklāmu, kas attiecas uz Latvijas Republikas uzņēmumiem; 2) ārvalstu viesnīcu saraksti, gadagrāmatas, kā arī ārvalstu transporta pakalpojumu saraksti, kurus izdevušas tūrisma aģentūras, ja tos paredzēts izplatīt bez maksas un tie satur ne vairāk kā 25 procentus komerciāla rakstura reklāmas, izņemot komerciālo reklāmu, kas attiecas uz Latvijas Republikas uzņēmumiem; 3) uzziņu literatūra, kas nav paredzēta izplatīšanai, tai skaitā gadagrāmatas, telefonu vai teleksu numuru saraksti, viesnīcu saraksti, izstāžu katalogi, amatniecības preču paraugi, kuru vērtība nepārsniedz 50 latus, kā arī literatūra par muzejiem, universitātēm vai līdzīgām iestādēm, kas paredzēta akreditētiem pārstāvjiem vai korespondentiem, kurus iecēlušas ārvalstu tūrisma aģentūras. 2. Preces tirdzniecības veicināšanai: 1) preču reklāmas paraugi, kuru vērtība nepārsniedz 50 latus un kuri paredzēti šo preču pasūtīšanai. Muitas iestādes var pieprasīt, lai daži izstrādājumi tiktu pilnībā padarīti nelietojami, tos ieplēšot, perforējot, skaidri iezīmējot vai kā citādi atzīmējot, ar noteikumu, ka šāda darbība neietekmē tiem paredzētās parauga funkcijas; 2) iespieddarbi un reklāmas materiāli, piemēram, cenrāži, preču lietošanas instrukcijas vai brošūras. Šīs preces netiek apliktas ar muitas nodokli, ja tās atbilst šādiem nosacījumiem: a) iespieddarbos skaidri norādīts tā uzņēmuma nosaukums, kas ražo, pārdod vai izīrē preces, vai citi uzņēmuma piedāvātie pakalpojumi, b) katrā preču sūtījumā ir viens reklāmas materiāls vai viens eksemplārs no katra dokumenta, ja tas sastāv no vairākiem dokumentiem. Sūtījumu, kurā ietilpst viena reklāmas materiāla vairāki eksemplāri, atbrīvo no muitas nodokļa, ja šo eksemplāru kopējais svars (bruto) nepārsniedz 1 kilogramu, c) iespieddarbs nav tāda preču sūtījuma galvenā sastāvdaļa, ko viena un tā pati persona nosūta vienam un tam pašam adresātam; 3) izstrādājumi reklāmas nolūkiem, kuru vērtība nepārsniedz 50 latus, kurus piegādātāji saviem klientiem nosūta bez maksas un kuri izmantojami tikai reklāmas nolūkiem. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par muitas nodokli (tarifiem)
Statuss:
Zaudējis spēku
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|