(Pielikums un tā uzraksts ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2013.)

1. Ar likumu aizsargātās intereses meža vides saglabāšanā ir apdraudētas:

1) ja viena vai vairākas mežaudzes vai to viena vai vairākas daļas (mežaudzes daļa ir 0,1 hektāra vai lielāka platība, īpaši aizsargājamās teritorijās — 0,05 hektāru vai lielāka platība) ir iznīcinātas 0,5 hektārus lielā platībā, bet viena vai vairākas mežaudzes, kuru vecums ir vismaz 10 gadus mazāks par galvenās cirtes vecumu, vai to viena vai vairākas daļas ir iznīcinātas 0,2 hektāru vai lielākā platībā;

2) ja viena vai vairākas mežaudzes, kuru vecums ir vismaz 10 gadus mazāks par galvenās cirtes vecumu, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas 1 hektāra vai lielākā platībā tādā apmērā, ka šķērslaukums kļuvis vismaz par 30 procentiem mazāks par minimālo šķērslaukumu;

3) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta kailcirte, vai to viena vai vairākas daļas ir iznīcinātas 0,2 hektāru vai lielākā platībā;

4) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta galvenā cirte, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas tādā apmērā, ka šķērslaukums 0,2 hektāru vai lielākā platībā kļuvis vismaz par 30 procentiem mazāks par minimālo šķērslaukumu. Izņēmums ir Meža likuma 9.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie gadījumi;

5) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta saimnieciskā darbība, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas 0,1 hektāra vai lielākā platībā;

6) citos gadījumos, ja ir atzinums par apdraudējumu ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā.

2. 1.punkta 1., 2. un 3.apakšpunkts neattiecas uz mežaudzēm, kur valdošā suga ir baltalksnis.

3. Apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā ir ievērojams, ja šā pielikuma 1.punkta 1., 2., 3., 4. un 5.apakšpunktā minētais bojātās vai iznīcinātās platības lielums pārsniegts vismaz divas reizes.

4. Atzinumu par apdraudējumu vai ievērojamu apdraudējumu ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā sagatavo Valsts meža dienesta teritoriālā struktūrvienība, kuras uzraugāmajā teritorijā noticis noziedzīgs nodarījums.

(Pielikuma uzraksts 25.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2013.)

(Pielikums 24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.11.2009., 21.10.2010., 13.10.2011., 01.12.2011., 26.07.2012., 14.02.2013., 19.06.2014., 14.05.2015., 07.04.2016., 09.02.2017., 21.09.2017., 06.12.2018., 26.09.2019. un 21.11.2019. likumu, kas stājas spēkā 23.11.2019.)

1. Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru sarakstā iekļauto narkotisko augu, vielu un zāļu un psihotropo vielu un zāļu (turpmāk — I, II un III saraksts), kā arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2004.gada 11.februāra regulas Nr. 273/2004 par narkotisko vielu prekursoriem I pielikumā un Padomes 2004.gada 22.decembra regulas Nr. 111/2005, ar ko paredz noteikumus par uzraudzību attiecībā uz narkotisko vielu prekursoru tirdzniecību starp Kopienu un trešām valstīm, pielikumā iekļauto prekursoru (turpmāk — IV saraksts) iedalījumu apmēri noteikti, ņemot vērā nelikumīgā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu kaitējumu cilvēka veselībai un bīstamības pakāpi atbilstoši I, II, III un IV sarakstam:

1) I saraksts (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību);

2) II saraksts (ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem);

3) III saraksts (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos);

4) IV saraksts [vielas, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu neatļautai izgatavošanai (prekursori)].

2. Noteiktie vielu daudzumi attiecināmi arī uz:

1) I, II un III sarakstā iekļauto vielu izomēriem, struktūranalogiem, aktīvajiem metabolītiem, esteriem, ēteriem un sāļiem, ieskaitot izomēru, struktūranalogu, aktīvo metabolītu, esteru un ēteru sāļus;

2) zālēm, kas satur II un III sarakstā iekļautās vielas;

3) vielu atvasinājumiem ar līdzīgu farmakoloģisku iedarbību;

4) IV saraksta 14.punktā iekļauto vielu stereoizomēriem un sāļiem, izņemot katīnu un katīna sāļus, kā arī 15. un 16.punktā iekļauto vielu sāļiem, izņemot sālsskābes un sērskābes sāļus.

3. Noteiktais vielas daudzums tiek aprēķināts jebkurā zāļu formā, vielu maisījumā, šķidrumā, ekstraktā, uzlējumā un novārījumā neatkarīgi no šīs vielas izgatavošanas procesā radušos piemaisījumu daudzuma.

3.¹ Ja viela, kas iekļauta šā pielikuma III, IV vai V nodaļā, ietilpst arī II nodaļā minētajās psihotropajās vielās un to savienojumos, uz šo vielu nav attiecināma II nodaļa.

4. Sintētiskie opioīdie analgētiķi, kas klasificēti atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām:

5. Morfināna atvasinājumi, kas klasificēti atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām:

6. (Izslēgts ar 21.09.2017. likumu)

7. Augu valsts produkti ar narkotisku iedarbību, kas klasificēti atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotajai konvencijai par narkotiskajām vielām:

7.¹ Aprakstam atbilstošās narkotiskās vielas:

8. Vielas un augi, kas klasificēti atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijai par psihotropām vielām:

8.1. Feniletilamīna atvasinājumi

8.2. Dabas vielas un to atvasinājumi

8.3. Citu vielu savienojumi

8.4. Augu valsts produkti ar psihotropu iedarbību

8.5. Aprakstam atbilstošās psihotropās vielas

8.6. Augu maisījums, sapresēta masa, šķidrums, vielu maisījums, piesūcināts papīrs, kas satur šā pielikuma II nodaļas 7.¹ punktā, 8.3. punkta 6. apakšpunktā un 8.5. punktā minētās vielas jebkurā daudzumā

10. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1961. gada 30. marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām I un II sarakstam un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar 1972. gada Protokolu par grozījumiem 1961. gada 30. marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām:

11. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijas par psihotropajām vielām II sarakstam:

12. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijas par psihotropajām vielām III sarakstam:

12.¹ Narkotiskās vielas, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību:

12.² Augu maisījums, sapresēta masa, šķidrums, vielu maisījums, piesūcināts papīrs, kas satur šā pielikuma III nodaļā minētās vielas jebkurā daudzumā

13. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1971. gada 21. februāra Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstam:

13.¹ Augu maisījums, sapresēta masa, šķidrums, vielu maisījums, piesūcināts papīrs, kas satur šā pielikuma IV nodaļā minētās vielas jebkurā daudzumā

14. Pirmās kategorijas prekursori:

15. Otrās kategorijas prekursori:

16. Trešās kategorijas prekursori:

(Pielikums 24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010., 25.04.2013. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

1. Miesas bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomiski bojājumi vai funkcionāli traucējumi, kas radušies mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas, ķīmisku, bioloģisku vai citu iedarbību rezultātā. Miesas bojājumiem pielīdzināmi arī psihiski traucējumi vai traumas, kas radušās psihisku vai iepriekš minēto iedarbību rezultātā.

2. Miesas bojājumu smaguma pakāpi un to cēloņsakarību nosaka tiesu eksperts (turpmāk — eksperts).

3. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

4. Eksperts atzinumā obligāti norāda miesas bojājumu:

1) medicīnisko vai psiholoģisko raksturu;

2) iespējamo rašanās cēloni;

3) rašanās laiku;

4) smaguma pakāpi.

5. Nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, eksperts vadās tikai pēc objektīviem datiem, neņemot vērā visu veselības traucējuma laiku, ja tas nav pamatots ar miesas bojājumu raksturu.

6. Agrāko slimību vai veselības traucējumu paasināšanās pēc miesas bojājumu nodarīšanas, kā arī miesas bojājumu komplikācijas, kas radušās gadījuma apstākļu, organisma individuālo īpatnību vai ārstēšanas kļūdu rezultātā, nav pamats miesas bojājumu smaguma pakāpes paaugstināšanai. Šādos gadījumos eksperts atzinumā norāda veselības stāvokļa pasliktināšanos vai komplikāciju raksturu un to cēloņsakarību ar iepriekš minētajiem apstākļiem.

7. Mākslīgu locītavu — ceļa, gūžas un citu locītavu vai citu implantētu mākslīgu objektu traumatiskas pārmaiņas nevērtē kā miesas bojājumus. Šajos gadījumos ķermeņa audu bojājumus novērtē pēc reālā veselības traucējuma un tā ilguma.

8. Dzīvotspējīgu transplantātu — pirkstu, plaukstas, deguna, auss gliemežnīcas, nieres un citu pārstādītu orgānu bojājumus novērtē pēc parastajiem miesas bojājumu vērtēšanas kritērijiem.

9. Novērtējot miesas bojājumu smagumu bērniem vai personām, kas vecākas par 60 gadiem, eksperts ņem vērā tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu neatkarīgi no ārstēšanās ilguma.

10. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

11. Atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi eksperts pamato ar medicīniskiem vai citiem objektīviem datiem. Ja miesas bojājumi atbilst dažādu smaguma pakāpju pazīmēm, eksperts novērtē katru miesas bojājumu atsevišķi, sākot ar smagāko, vai novērtē miesas bojājumus kopumā atbilstoši smagākajam. Dažādā laikā radušos miesas bojājumus novērtē atsevišķi. Psihisku traucējumu vai psihiskas traumas smaguma pakāpi eksperts pamato ar lietas materiālos, kā arī psihiatriskās vai psiholoģiskās izpētes laikā iegūtiem datiem.

12. Eksperts var dot atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi pirms ārstēšanas nobeiguma, ja miesas bojājumu smagums un sekas, vadoties pēc objektīviem datiem, nerada šaubas. Gadījumā, kad miesas bojājumu sekas iepriekš nav skaidri paredzamas, eksperts atliek miesas bojājumu smaguma novērtēšanu, pieprasot nepieciešamos materiālus no procesa virzītāja.

13. Miesas bojājumu rezultātā radušos paliekošu veselības traucējumu apmēru nosaka tiesu medicīnas ekspertīzē procentos.

14. Smagi miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu:

1) dzīvības apdraudējumam (dzīvībai bīstami miesas bojājumi);

2) orgāna vai tā funkciju zaudējumam;

3) paliekošam veselības traucējumam (tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā);

4) grūtniecības pārtraukumam;

5) nelabojamam sejas izķēmojumam;

6) psihiskam traucējumam ar hronisku gaitu vai psihiskai traumai ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju.

15. Dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kas nodarīšanas brīdī vai vēlākā laikā apdraud cietušā dzīvību. Dzīvībai bīstami ir:

1) miesas bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumā vai mugurkaula kanālā, arī bez iekšējo orgānu bojājuma;

2) galvaskausa velves vai pamata kaulu slēgti un vaļēji lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes vai izolētus galvaskausa kaulu izaugumu lūzumus ārpus galvaskausa dobuma, ja nav citu dzīvībai bīstamu intrakraniālu bojājumu;

3) lielo asinsvadu — aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miega artērijas, zematslēgkaula, paduses, augšdelma, iegurņa, ciskas, paceles artērijas vai atbilstošo vēnu bojājumi;

4) garo stobrkaulu — augšdelma, augšstilba kaula, lielā lielakaula vaļēji diafizāri lūzumi — lūzuma vieta caur brūci savienota ar ārējo vidi;

5) kakla daļas skriemeļu lūzumi (tai skaitā otrā skriemeļa zobveida izauguma lūzumi), lūzumi-mežģījumi vai mežģījumi, izņemot izolētus skriemeļu izaugumu lūzumus;

6) viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzumi-mežģījumi ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai klīniski izteiktām šoka pazīmēm;

7) iegurņa kaulu lūzumi ar iekšējo orgānu bojājumiem vai klīniski izteiktu šoku, vai akūtu dzīvībai bīstamu asins zaudējumu, kā arī iegurņa gredzena pārrāvumi, kas izraisījuši tā deformāciju vai nestabilitāti;

8) galvas smadzeņu un to apvalku bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par smagu smadzeņu komu (3—8 balles pēc Glāzgovas skalas), stumbra bojājumu vai izteiktu smadzeņu tūsku, intrakraniālu asinsizplūdumu vai posttraumatisku higromu, kas rada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju;

9) iekšējo orgānu, kā arī endokrīno dziedzeru bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par dzīvības apdraudējumu;

10) citi bojājumi, kas izraisījuši kādu dzīvībai bīstamu stāvokli:

a) komu,

b) klīniski izteiktu šoku,

c) masīvu asins zaudējumu,

d) elpošanas un asinsrites mazspējas sindromu,

e) aknu vai nieru mazspējas sindromu,

f) akūtas hormonālas disfunkcijas sindromu,

g) septisku stāvokli traumatiskās slimības norisē,

h) reģionālās un orgānu asinsrites mazspējas sindromu;

11) penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi, kā arī slēgti balsenes un trahejas skrimšļu lūzumi ar klīniski izteiktu šoku un elpošanas traucējumiem;

12) kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu: galvas smadzeņu asinscirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija u. c.;

13) II a pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 procentiem ķermeņa virsmas; II b un III pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10 procentus ķermeņa virsmas; elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktu tūsku un balss spraugas sašaurinājumu, kas radījuši dzīvībai bīstamus elpošanas traucējumus;

14) multipli kaulu lūzumi:

a) vienlaicīgs divu vai vairāku garo stobrkaulu — augšstilba kaula, lielā lielakaula, augšdelma kaula — vai arī kāda šā stobrkaula slēgts komplicēts lūzums kopā ar divu vai vairāku iegurņa kaulu lūzumiem vai divu vai vairāku krūšu vai jostas daļas skriemeļu ķermeņa vai loka lūzumu,

b) vienpusēji vai abpusēji daudzu ribu (ne mazāk kā piecu) lūzumi pa divām vai vairākām līnijām, ja tie izraisījuši krūškurvja deformāciju vai nestabilitāti vai arī ievērojamus plaušu ventilācijas traucējumus ar gaisa un asins uzkrāšanos pleiras dobumā un plaušu saplakumu.

16.  Orgāna vai tā funkcijas zaudējums ir:

1) pilnīgs redzes zaudējums abām acīm (neārstējams aklums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nevar saskaitīt pirkstus divu metru attālumā un tuvāk, vai cits smags redzes traucējums, kas atbilst acu invaliditātes 1. grupai; pilnīgs redzes zaudējums vienai acij vērtējams pēc pazīmes — paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā (redzes traucējumu iespējamā korekcija ar optiskiem stikliem nav ņemama vērā); aklas acs ābola izņemšana rada nelabojamas pārmaiņas sejā — sejas asimetriju;

2) pilnīgs dzirdes zaudējums abām ausīm (neārstējams kurlums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nesadzird skaļu balsi 3—5 centimetru attālumā no auss gliemežnīcas; dzirdes zaudējums vienai ausij vērtējams pēc pazīmes — paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā;

3) orgāna vai tā funkcijas zaudējums, kas izpaužas kā:

a) runas spēju zaudējums, ar ko saprot tādu neārstējamu stāvokli, kad cietušais nespēj izteikt savas domas citiem saprotamās artikulētās skaņās,

b) anatomisks rokas, kājas zaudējums, arī plaukstas un pēdas atdalījums no ķermeņa vai cita orgāna vai tā funkciju zaudējums — paralīze vai cits bezdarbības stāvoklis,

c) reproduktīvo spēju zaudējums (zudusi dzimumakta izdarīšanas, apaugļošanas un apaugļošanās spēja, spēja dzemdēt), kā arī ārējo dzimumorgānu pilnīga vai daļēja nogriešana, tai skaitā klitora, lielo vai mazo kaunuma lūpu pilnīga vai daļēja nogriešana, vai infibulācija, izņemot manipulācijas, kas veiktas pēc medicīniskām indikācijām.

17. Eksperts nekvalificē sejas bojājumu kā izķēmojumu. Eksperts nosaka tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu un smaguma pakāpi, kā arī to, vai bojājums ir nelabojams.

18. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

19. Miesas bojājums, kas bijis par iemeslu grūtniecības pārtraukšanai neatkarīgi no grūtniecības laika, ir smags miesas bojājums, ja vien grūtniecības pārtraukšanas cēlonis nav organisma individuālās īpatnības.

20. Vidēja smaguma miesas bojājumi ir šādi miesas bojājumi:

1) galvaskausa ārējās plātnītes izolēti lūzumi, sietiņkaula acs dobuma daļas un izolēti pakauša kaula ārējā locītavpaugura lūzumi bez dzīvības apdraudējuma simptomātikas;

2) krūškaula, vienas ribas vai vairāku ribu lūzumi bez iekšējo orgānu bojājumiem;

3) atsevišķu stobrkaulu nepilni vai nekomplicēti lūzumi;

4) sejas skeleta lūzumi, izņemot nekomplicētus deguna kaula lūzumus;

5) mēles kaula ķermeņa vai radziņu lūzumi bez asfiksijas pazīmēm;

6) balsenes skrimšļu lūzumi bez dzīvībai bīstamas simptomātikas;

7) lielo locītavu vai šo locītavu saišu vai skrimšļu izolēti bojājumi — gūžas, ceļa, pleca izmežģījumi, kā arī pārējo locītavu izmežģījumi, ja ir locītavas somiņas bojājumi vai saišu plīsumi;

8) galvas smadzeņu un to apvalku trauma, kas izraisa apziņas traucējumus (9—12 balles pēc Glāzgovas skalas) un nerada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju;

9) ilgstošs veselības traucējums, kas pārsniedz 21 dienu;

10) paliekošs veselības traucējums 10—30 procentu apmērā;

11) psihisks traucējums vai psihiska trauma, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju.

21. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

22. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.)

23. Viegli miesas bojājumi ir miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai vai tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums mazāk nekā 10 procentu apmērā.

24. (Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)

25. (Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.)
 

(Pielikums 25.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2013.)

Nosakot sodu — mantas konfiskācija, nav konfiscējama šāda personas īpašumā esoša manta:

1. Mājas iekārta, apģērbs un mājturības priekšmeti, kas nepieciešami notiesātajam, viņa ģimenei un viņa apgādībā esošajām personām:

1) ikdienā valkājamais apģērbs, apavi un veļa;

2) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi;

3) virtuves un galda piederumi ikdienas lietošanai;

4) mēbeles — pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni;

5) visi bērnu piederumi.

2. Pārtikas produkti, kas nepieciešami notiesātā un viņa ģimenes iztikai.

3. Nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu.

4. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai.

5. Tehnika un darbarīki, kas nepieciešami notiesātajam saimnieciskās vai profesionālās darbības turpināšanai, izņemot gadījumus, kad persona atzīta par maksātnespējīgu vai personai ar nolēmumu krimināllietā atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos.

6. Personām, kuru nodarbošanās ir lauksaimniecība, — divi dažāda dzimuma lauksaimniecības dzīvnieki no katras sugas un viena bišu saime, lopbarība minēto dzīvnieku pabarošanai līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai lopu dzīšanai ganībās, kā arī sēkla un stādāmais materiāls.

7. Notiesātā īpašumā esošie mājas (istabas) dzīvnieki.

8. Notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošais mājoklis, kurš ir notiesātā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā.

9. Manta, kurai nav materiālas vērtības un kuras konfiskācija radītu valstij zaudējumus.

10. Laulības gredzens.

11. Dievnami un reliģiskie priekšmeti rituālo darbību veikšanai.