1. Ar likumu aizsargātās intereses un tiesības meža vides saglabāšanā ir apdraudētas:

1) ja viena vai vairākas mežaudzes vai to viena vai vairākas daļas (mežaudzes daļa ir 0,1 hektāra vai lielāka platība, īpaši aizsargājamās teritorijās — 0,05 hektāru vai lielāka platība) ir iznīcinātas 0,5 hektārus lielā platībā, bet viena vai vairākas mežaudzes, kuru vecums ir vismaz 10 gadus mazāks par galvenās cirtes vecumu, vai to viena vai vairākas daļas ir iznīcinātas 0,2 hektāru vai lielākā platībā;

2) ja viena vai vairākas mežaudzes, kuru vecums ir vismaz 10 gadus mazāks par galvenās cirtes vecumu, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas 1 hektāra vai lielākā platībā tādā apmērā, ka šķērslaukums kļuvis vismaz par 30 procentiem mazāks par minimālo šķērslaukumu;

3) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta kailcirte, vai to viena vai vairākas daļas ir iznīcinātas 0,2 hektāru vai lielākā platībā;

4) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta galvenā cirte, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas tādā apmērā, ka šķērslaukums 0,2 hektāru vai lielākā platībā kļuvis vismaz par 30 procentiem mazāks par minimālo šķērslaukumu. Izņēmums ir Meža likuma 9.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie gadījumi;

5) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta saimnieciskā darbība, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas 0,1 hektāra vai lielākā platībā;

6) citos gadījumos, ja ir atzinums par apdraudējumu ar likumu aizsargātajām interesēm un tiesībām meža vides saglabāšanā.

bāšanā.

2. 1.punkta 1., 2. un 3.apakšpunkts neattiecas uz mežaudzēm, kur valdošā suga ir baltalksnis.

3. Apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm un tiesībām meža vides saglabāšanā ir ievērojams, ja šā pielikuma 1.punkta 1., 2., 3., 4. un 5.apakšpunktā minētais bojātās vai iznīcinātās platības lielums pārsniegts vismaz divas reizes.

4. Atzinumu par apdraudējumu vai ievērojamu apdraudējumu ar likumu aizsargātajām interesēm un tiesībām meža vides saglabāšanā sagatavo Valsts meža dienesta teritoriālā struktūrvienība, kuras uzraugāmajā teritorijā noticis noziedzīgs nodarījums.

(Pielikums 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

1. Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I, II, III un IV sarakstā (turpmāk — I, II, III un IV saraksts) iekļauto narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēri noteikti, ņemot vērā nelikumīgā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu kaitējumu cilvēka veselībai un bīstamības pakāpi atbilstoši I, II, III un IV sarakstam:

1) I saraksts (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas);

2) II saraksts (ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem);

3) III saraksts (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos);

4) IV saraksts [vielas, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu neatļautai izgatavošanai (prekursori)].

2. Noteiktie vielu daudzumi attiecināmi arī uz:

1) I, II, III un IV sarakstā minēto vielu izomēriem, esteriem, ēteriem un sāļiem, ieskaitot izomēru, esteru un ēteru sāļus;

2) zālēm, kas satur pielikumā minētās vielas;

3) vielu atvasinājumiem ar līdzīgu farmakoloģisku iedarbību;

4) IV sarakstā iekļauto vielu sāļiem, izņemot sālskābes un sērskābes sāļus.

3. Noteiktais vielas daudzums tiek aprēķināts jebkurā zāļu formā, vielu maisījumā, šķidrumā, ekstraktā, uzlējumā un novārījumā neatkarīgi no šīs vielas izgatavošanas procesā radušos piemaisījumu daudzuma.

4. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām IV sarakstam un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām:

10. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstam un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām:

13. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstam:

14. Pirmās kategorijas prekursori:

(Pielikums 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.)

1. Miesas bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiski bojājumi vai funkcionāli traucējumi, kas radušies fizikālu — mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas, ķīmisku, bioloģisku un psihisku iedarbību rezultātā.

2. Miesas bojājumu smaguma pakāpi nosaka tiesu medicīnas eksperts (turpmāk — eksperts).

3. Medicīnisko dokumentāciju tiesu medicīnas ekspertam nodod procesa virzītājs.

4. Eksperts atzinumā obligāti norāda:

1) miesas bojājumu medicīnisko raksturu;

2) kādu iedarbību rezultātā varēja rasties miesas bojājumi;

3) miesas bojājumu rašanās laiku;

4) miesas bojājumu smaguma pakāpi.

5. Nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, eksperts vadās tikai pēc objektīviem datiem, neņemot vērā visu pārejošās darbnespējas laiku, ja tas nav pamatots ar miesas bojājumu raksturu.

6. Agrāko slimību paasināšanās pēc miesas bojājumu nodarīšanas, kā arī miesas bojājumu komplikācijas, kas radušās gadījuma apstākļu, organisma individuālo īpatnību vai ārstēšanas kļūdu rezultātā, nav pamats miesas bojājumu smaguma pakāpes paaugstināšanai. Šādos gadījumos eksperts atzinumā norāda veselības stāvokļa pasliktināšanos vai komplikāciju raksturu un to cēloņsakarību ar iepriekš minētajiem apstākļiem.

7. Mākslīgu locītavu — ceļa, gūžas un citu locītavu vai citu implantētu mākslīgu objektu traumatiskas pārmaiņas nevērtē kā miesas bojājumus. Šajos gadījumos ķermeņa audu bojājumus novērtē pēc reālā veselības traucējumu ilguma.

8. Dzīvotspējīgu transplantātu — pirkstu, plaukstas, deguna, auss gliemežnīcas, nieres un citu pārstādītu orgānu bojājumus novērtē pēc parastajiem miesas bojājumu vērtēšanas kritērijiem.

9. Novērtējot miesas bojājumu smagumu bērniem vai personām, kas vecākas par 60 gadiem, eksperts ņem vērā tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu neatkarīgi no ārstēšanās ilguma.

10. Atzinumā norāda katra miesas bojājuma rašanās laiku, izcelsmes mehānismu un smaguma pakāpi, ja eksperts konstatē dažāda rakstura miesas bojājumus, kas nodarīti dažādā laikā.

11. Atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi eksperts pamato ar medicīniskiem datiem. Ja miesas bojājumi atbilst vairāku smaguma pakāpju kvalificējošām pazīmēm, eksperts vispirms norāda to pazīmi, kas atbilst smagākai miesas bojājumu pakāpei.

12. Eksperts var dot atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi pirms ārstēšanas nobeiguma, ja miesas bojājumu smagums un sekas, vadoties pēc objektīviem datiem, nerada šaubas. Gadījumā, kad miesas bojājumu sekas iepriekš nav skaidri paredzamas, eksperts atliek miesas bojājumu smaguma novērtēšanu un atzinumā norāda atkārtotas tiesu medicīniskās apsekošanas laiku.

13. Miesas bojājumu rezultātā radušos vispārējo darbspēju paliekošā zaudējuma apmērus nosaka procentos.

14. Smagi miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu:

1) dzīvības apdraudējumam (dzīvībai bīstami miesas bojājumi);

2) redzes, dzirdes vai kāda orgāna vai tā funkciju zaudējumam;

3) psihiskam vai citādam veselības traucējumam, kas saistīts ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā;

4) grūtniecības pārtraukumam;

5) nelabojamam sejas izķēmojumam.

15. Dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kas nodarīšanas brīdī vai vēlākā laikā apdraud cietušā dzīvību. Dzīvībai bīstami ir:

1) miesas bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumā vai mugurkaula kanālā, arī bez iekšējo orgānu bojājuma;

2) galvaskausa velves vai pamata slēgti un vaļēji lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus, ja nav citu dzīvībai bīstamu intrakraniālu bojājumu;

3) lielo asinsvadu — aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, zematslēgkaula, paduses, augšdelma, iegurņa, ciskas, paceles artērijas vai atbilstošo vēnu bojājumi;

4) garo stobrkaulu — augšdelma, augšstilba kaula, lielā lielakaula vaļēji diafizāri lūzumi — lūzuma vieta caur brūci savienota ar ārējo vidi;

5) mugurkaulāja kakla daļas skriemeļu lūzumi (tai skaitā otrā skriemeļa zobveida izauguma lūzumi), lūzumi-mežģījumi vai mežģījumi, izņemot izolētus skriemeļu sānu un mugurējo izaugumu lūzumus;

6) viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzumi-mežģījumi ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai klīniski izteiktām šoka pazīmēm;

7) iegurņa kaulu lūzumi ar iekšējo orgānu bojājumiem vai klīniski izteiktu šoku, vai akūtu dzīvībai bīstamu asins zaudējumu;

8) galvas smadzeņu un to apvalku bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par smagu smadzeņu komu (3 — 8 balles pēc Glāzgovas skalas), stumbra bojājumu vai izteiktu smadzeņu tūsku, intrakraniālu asinsizplūdumu vai posttraumatisku higromu, kas rada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju;

9) iekšējo orgānu, kā arī endokrīno dziedzeru slēgti bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par dzīvības apdraudējumu;

10) citi bojājumi, kas izraisījuši kādu dzīvībai bīstamu stāvokli:

a) komu,

b) klīniski izteiktu šoku,

c) masīvu asins zaudējumu,

d) elpošanas un asinsrites mazspējas sindromu,

e) aknu vai nieru mazspējas sindromu,

f) akūtas hormonālas disfunkcijas sindromu,

g) septisku stāvokli traumatiskās slimības norisē,

h) reģionālās un orgānu asinsrites mazspējas sindromu;

11) penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi, kā arī slēgti balsenes un trahejas skrimšļu lūzumi ar klīniski izteiktu šoku un elpošanas traucējumiem;

12) kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu: galvas smadzeņu asinscirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija u.c.;

13) II — II a pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20% ķermeņa virsmas; II b un III pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10% ķermeņa virsmas; elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktu tūsku un balss spraugas sašaurinājumu;

14) multipli kaulu lūzumi:

a) vienlaicīgs divu vai vairāku lielo stobrkaulu: augšstilba kaula, lielā lielakaula, augšdelma kaula vai arī kāda šā stobrkaula slēgts lūzums kopā ar iegurņa vai vairāku mugurkaulāja, krūšu vai jostas daļas skriemeļu ķermeņa vai loka lūzumu,

b) vienpusēji vai abpusēji daudzu ribu (ne mazāk kā 5) lūzumi pa divām vai vairākām līnijām, ja tie izraisījuši krūškurvja deformāciju vai nestabilitāti vai arī ievērojamus plaušu ventilācijas traucējumus ar gaisa un asiņu uzkrāšanos pleiras dobumā un plaušu saplakumu.

16. Redzes, dzirdes, cita orgāna vai tā funkcijas zaudējums ir:

1) pilnīgs redzes zaudējums abām acīm (neārstējams aklums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nevar saskaitīt pirkstus divu metru attālumā un tuvāk vai cits smags redzes traucējums, kas atbilst acu invaliditātes 1.grupai; pilnīgs redzes zaudējums vienai acij vērtējams pēc pazīmes — darbspēju paliekošs zaudējums; redzes traucējumu iespējamā korekcija ar optiskiem stikliem nav ņemama vērā; aklas acs ābola izņemšana, kas rada nelabojamas pārmaiņas sejā — sejas asimetriju;

2) pilnīgs dzirdes zaudējums abām ausīm (neārstējams kurlums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nesadzird skaļu balsi 3 — 5 centimetru attālumā no auss gliemežnīcas; dzirdes zaudējums vienai ausij vērtējams pēc pazīmes — vispārējo darbspēju paliekošs zaudējums;

3) orgāna jeb tā funkcijas zaudējums, kas izpaužas kā:

a) valodas zaudējums, ar ko saprot tādu neārstējamu stāvokli, kad cietušais nespēj izteikt savas domas citiem saprotamās artikulētās skaņās,

b) anatomisks rokas, kājas zaudējums, arī plaukstas un pēdas atdalījums no ķermeņa vai cita orgāna vai tā funkciju zaudējums — paralīze vai cits bezdarbības stāvoklis,

c) vairošanās spēju zaudējums — zudusi dzimumakta izdarīšanas, apaugļošanas un apaugļošanās spēja, kā arī spēja dzemdēt.

17. Eksperts nekvalificē sejas bojājumu kā izķēmojumu. Eksperts nosaka tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu un smaguma pakāpi, kā arī to, vai bojājums ir nelabojams.

18. Psihisko traucējumu diagnostika, traumas un psihisko traucējumu cēloniskās sakarības un ar psihiskiem traucējumiem saistīto vispārējo darbspēju paliekošā zaudējuma noteikšana ir tiesu psihiatriskās ekspertīzes kompetence.

19. Miesas bojājums, kas bijis par iemeslu grūtniecības pārtraukšanai neatkarīgi no grūtniecības laika, ir smags miesas bojājums, ja vien grūtniecības pārtraukšanas cēlonis nav organisma individuālās īpatnības.

20. Vidēja smaguma miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu:

1) ilgstošam veselības traucējumam;

2) vispārējo darbspēju paliekošam zaudējumam mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā.

21. Veselības traucējums ir ilgstošs, ja tas pārsniedz 21 dienu. Šai pazīmei atbilst:

1) galvaskausa ārējās plātnītes izolēti lūzumi;

2) krūškaula, vienas ribas vai vairāku ribu lūzumi bez iekšējo orgānu bojājumiem;

3) atsevišķu stobrkaulu nepilni vai nekomplicēti lūzumi;

4) sejas skeleta lūzumi, izņemot deguna kaula lūzumus;

5) mēles kaula ķermeņa vai radziņu lūzumi bez asfiksijas pazīmēm;

6) balsenes skrimšļu lūzumi bez dzīvībai bīstamas simptomātikas;

7) lielo locītavu — gūžas, ceļa, pleca izmežģījumi, kā arī pārējo locītavu — elkoņa, delnas, pēdas izmežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi.

22. Vispārējo darbspēju paliekošs zaudējums mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā ir darbspēju zaudējums no 10% — 30%.

23. Viegli miesas bojājumi ir:

1) miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu;

2) miesas bojājumi, kas nav izraisījuši veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, bet radījuši tikai īslaicīgas, maznozīmīgas sekas.

24. Viegli miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu, ir gadījumā, ja:

1) īslaicīgs veselības traucējums ilgst no 7 dienām līdz 21 dienai;

2) vispārējo darbspēju nenozīmīgs paliekošs zaudējums ir līdz 5% (ieskaitot).

25. Viegli miesas bojājumi, kas nav izraisījuši veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, ir miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgas, maznozīmīgas sekas.