Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu: Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību
(Likuma nosaukums 24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 2.pants. (1) Izbeigt pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesu lietvedībā esošās krimināllietas par nodarījumiem, kuri kvalificēti pēc Latvijas Kriminālkodeksa 77., 79.panta, 112.panta pirmās un otrās daļas, 112.1 panta pirmās daļas, 134.panta pirmās daļas, 134.1, 145.1, 149., 149.3, 150.2, 150.5, 161.10, 179., 180., 194.2, 195.1, 195.2, 195.3, 196., 209.1, 211.panta. (2) Izbeigt pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesu lietvedībā esošās krimināllietas par nodarījumiem, kuri kvalificēti pēc Krimināllikuma 253.panta (1998.gada 17.jūnija redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2000.gada 18.maija likumu un 2002.gada 24.aprīļa likumu) par nelikumīgām darbībām ar narkotiskajām un psihotropajām vielām — to izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu, ja tās saskaņā ar šā likuma 2.pielikumu atzītas par izdarītām nelielā apmērā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 3.pants. Pirmstiesas izmeklēšanas iestādēs krimināllietas par šā likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem izbeidz ar prokurora lēmumu. 4.pants. Tiesu lietvedībā esošās krimināllietas par šā likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem izbeidz ar tiesas lēmumu, kas pieņemts tiesas rīcības sēdē vai tiesas sēdē. 5.pants. Atbrīvot no pamatsoda un papildsoda izciešanas personas, kas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim notiesātas par noziedzīgiem nodarījumiem, kuri saskaņā ar Krimināllikumu nav atzīti par noziedzīgiem nodarījumiem, tas ir, par nodarījumiem, kuri minēti šā likuma 2.pantā. 6.pants. Šā likuma 5.pantā norādītās personas uz spriedumu izpildošās iestādes iesnieguma pamata no soda atbrīvo rajona (pilsētas) tiesa pēc soda izciešanas vietas Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 374.panta kārtībā. Personas, par kurām spriedums nav nodots izpildei, no soda atbrīvo tiesas Latvijas Kriminālprocesa kodeksa 373.panta kārtībā. 7.pants. Noņemt sodāmību personām, kuras atbrīvotas no soda izciešanas saskaņā ar šā likuma 5.pantu, kā arī personām, kuras jau izcietušas sodu vai atbrīvotas pirms termiņa, ja tās bijušas notiesātas par šā likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem un ja tām sodāmība nav dzēsta, var tiesa uz šo personu iesnieguma pamata. 8.pants. Grozīt spriedumus personām, kuras notiesātas pēc šā Likuma 2.pantā minētajiem un arī citiem Latvijas Kriminālkodeksa pantiem, ņemot vērā, ka šīs personas atbrīvojamas no visu veidu sodiem, kas tām noteikti par šā likuma 2.pantā minētajiem nodarījumiem. 9.pants. Lietas par sprieduma grozīšanu personām, kuras notiesātas par šā likuma 2.pantā minētajiem un arī citiem nodarījumiem, izskata attiecīgi vienāda nosaukuma [rajona (pilsētas), apgabala] tiesa šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā. 10.pants. (1) Samazināt sodus līdz Krimināllikuma attiecīgajā pantā paredzētajam maksimālajam sodam personām, kuras notiesātas pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa vai Latvijas Kriminālkodeksa pantiem, kas nav minēti šā likuma 2.pantā, un izcieš sodu, ja tiesas piespriestais sods ir smagāks par maksimālo sodu, kas paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma pantā. (2) Samazināt sodus līdz Krimināllikuma 253. vai 253.1 pantā paredzētajam maksimālajam sodam personām, kuras notiesātas par nelikumīgām darbībām ar sevišķi bīstamām narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ja tās nav izdarītas nelielā apmērā un ja tiesas piespriestais sods ir smagāks par maksimālo sodu, kas paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma pantā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002. likumu, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 11.pants. Lietas par soda samazināšanu personām, kuras minētas šā likuma 10.pantā, izskata attiecīgi vienāda nosaukuma [rajona (pilsētas), apgabala] tiesa šā likuma 6.pantā noteiktajā kārtībā. 12.pants. Mantas konfiskāciju personām, kuras minētas šā likuma 5. un 10.pantā, nepiemēro, ja līdz šā likuma spēkā stāšanās brīdim spriedums daļā par mantas konfiskāciju nav izpildīts, manta nav izņemta un Krimināllikuma attiecīgajā pantā mantas konfiskācija nav paredzēta. 13.pants. Personas, kuras notiesātas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, izcieš sodu, kas piespriests pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa vai Latvijas Kriminālkodeksa attiecīgā panta, izņemot šā likuma 5. un 10.pantā minētos gadījumus. 14.pants. Šā likuma 10. un 12.panta noteikumi neattiecas uz personām — sevišķi bīstamiem recidīvistiem, kas notiesāti par noziegumiem pēc Latvijas PSR Kriminālkodeksa vai Latvijas Kriminālkodeksa pantos paredzētās pazīmes "ja to izdarījis sevišķi bīstams recidīvists". 15.pants. Latvijas Kriminālkodeksa 72.pantā, 72.1 panta otrajā daļā, 99.panta 1., 2., 5., 6., 7., 9. (izņemot slepkavību, ja to izdarījusi persona, izciešot mūža ieslodzījumu) un 10.punktā, 121.panta ceturtajā daļā un 214.2 panta trešajā daļā paredzētā soda veidu — nāves sodu — nepiemērot no šā likuma spēkā stāšanās brīža. 16.pants. Personas, kuras notiesātas līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim ar brīvības atņemšanu, piemērojot Latvijas Kriminālkodeksa 43.1 pantu, tas ir, ar sprieduma izpildīšanas atlikšanu, un kurām sprieduma izpildīšanas atlikšanas termiņš nav notecējis, uzskatāmas par notiesātām nosacīti ar pārbaudes laiku līdz minētā termiņa notecēšanas brīdim. 17.pants. Personas, kuras līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim izdarījušas noziedzīgus nodarījumus, par kuriem kriminālatbildība paredzēta Latvijas Kriminālkodeksa pantos, izņemot šā likuma 2.pantā minētos nodarījumus, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Latvijas Kriminālkodeksa, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība nevar iestāties, ja Krimināllikuma attiecīgajā pantā nav tādas noziedzīga nodarījuma sastāva pazīmes, kas norādīta Latvijas Kriminālkodeksa pantā. 18.pants. Šā likuma 10., 12., 13. un 17.panta noteikumi neattiecas uz personām, kuras līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim izdarījušas Latvijas Kriminālkodeksa 139., 141., 142. un 144.pantā paredzētos noziegumus, tas ir, izdarījušas zādzību, krāpšanu vai piesavināšanos, arī nelielā apmērā, vai laupīšanas uzbrukumu nolūkā iegūt mantu, ja manta nav nolaupīta. 19.pants. Personas, kuras izdarījušas Krimināllikumā paredzētus atsevišķus noziedzīgus nodarījumus (arī turpinātus un ilgstošus noziedzīgus nodarījumus), kas uzsākti līdz Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdim, bet pabeigti vai pārtraukti pēc tā, saucamas pie kriminālatbildības un sodāmas pēc Krimināllikuma attiecīgā panta. 19.1 pants. Svešas kustamas mantas nolaupīšana uzskatāma par pabeigtu noziedzīgu nodarījumu ar brīdi, kad persona to prettiesiski ieguvusi, neatkarīgi no tā, vai šai personai bija iespēja rīkoties ar attiecīgo mantu kā ar savu. (15.05.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 11.06.2008.) 19.2 pants. (1) Maznozīmīgs noziedzīgs nodarījums ir nodarījums, kura rezultātā nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī bijis mazāks par pusi no tai laikā Latvijas Republikā noteiktās minimālās mēnešalgas, vai kura radītais ar likumu aizsargāto interešu apdraudējums ir neliels. (2) Par maznozīmīgu noziedzīgu nodarījumu ir atzīstams tāds Krimināllikuma 221.6 pantā paredzēts noziedzīgs nodarījums, kas izdarīts, nepārsniedzot šādu tabakas izstrādājumu daudzumu: 1) 20 cigaretes; 2) 10 cigarillas; 3) 5 cigārus; 4) 30 gramus smēķējamās, karsējamās, šņaucamās vai košļājamās tabakas vai tabakas lapu, tabakas izstrādājumu orālai lietošanai vai citu tabakas izstrādājumu. (11.06.2020. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.) 19.3 pants. Par komerciālu uzpirkšanu, kukuļdošanu vai prettiesiska labuma došanu, izmantojot starpnieku, Krimināllikuma 199., 323. un 326.3 panta izpratnē uzskatāmas arī tādas darbības, kad persona, uzticot starpniekam materiālu vērtību, mantiska vai citāda rakstura labumu, apzināti pieļāvusi, ka starpnieks izdarīs komerciālu uzpirkšanu, kukuļdošanu vai prettiesiska labuma došanu. Tādā gadījumā nav nozīmes tam, vai starpniekam nosaukts konkrēts prettiesiskā labuma saņēmējs, kā arī tam, kādos apstākļos un kādā apmērā tas nododams. (07.04.2022. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 04.05.2022.) 20.pants. Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja nozieguma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmetu vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 01.12.2011. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2012.) 20.1 pants. (1) Atbildība par Krimināllikuma 190., 191. un 221. (attiecībā uz spirtu vai citiem alkoholiskiem dzērieniem), kā arī 221.1 un 221.2 pantā paredzēto noziegumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedz 20 litrus absolūtā spirta. (2) Atbildība par Krimināllikuma 190., 191. un 221. pantā (attiecībā uz tabakas izstrādājumiem) paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts lielā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu daudzums sasniedz: 1) 25 000 cigaretes; 2) 12 500 cigarillas; 3) 6250 cigārus; 4) 6250 gramus smēķējamās, karsējamās, šņaucamās vai košļājamās tabakas vai tabakas lapu, tabakas izstrādājumu orālai lietošanai vai citu tabakas izstrādājumu. (19.11.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2013. un 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.) 21.pants. Šā likuma 20.panta noteikumi neattiecas uz Krimināllikuma 190.1 panta otrajā daļā, 253.panta otrajā daļā un 253.1 panta trešajā daļā paredzētā nozieguma kvalifikāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā. (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 22.pants. (1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja vainīgajam bijis nodoms iegūt noziedzīga nodarījuma priekšmetu, kura vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nepārsniedz vienu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu. Priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. (2) Atbildība par Krimināllikuma 221.6 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts nelielā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu daudzums ir mazāks par šā likuma 23.1 panta trešajā daļā noteikto daudzumu. (29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.) 22.1 pants. Šā likuma 22.panta noteikumi neattiecas uz Krimināllikuma 253.2 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, ja tas izdarīts nelielā apmērā. (24.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 27.11.2002.) 23.pants. (1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, ar kuru radīts būtisks kaitējums, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā iestājušās kādas no minētajām sekām: 1) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecu tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, un apdraudētas vēl citas ar likumu aizsargātās intereses; 2) nodarīts mantisks zaudējums, kas noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu; 3) ievērojami apdraudētas citas ar likumu aizsargātās intereses. (2) (Izslēgta ar 29.10.2015. likumu) (3) Noziedzīgo nodarījumu rezultātā ar likumu aizsargāto interešu apdraudējuma kritērijus var noteikt šā likuma pielikumos. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.06.2000., 09.05.2002., 25.04.2013. un 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.) 23.1 pants. (1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja noziedzīga nodarījuma priekšmeta kopējā vērtība nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijusi mazāka par desmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. Priekšmeta vērtība nosakāma atbilstoši tirgus cenām vai tām pielīdzinātām cenām nodarījuma izdarīšanas laikā. (2) Atbildība par Krimināllikuma 190., 191. un 221. (attiecībā uz spirtu vai citiem alkoholiskiem dzērieniem) 221.1 un 221.2 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja alkoholiskā dzēriena daudzums sasniedz 10 litrus absolūtā spirta. (3) Atbildība par Krimināllikuma 190., 191. un 221. pantā (attiecībā uz tabakas izstrādājumiem) paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izdarīts ievērojamā apmērā, iestājas, ja tabakas izstrādājumu daudzums sasniedz: 1) 5000 cigaretes; 2) 2500 cigarillas; 3) 1250 cigārus; 4) 1250 gramus smēķējamās, karsējamās, šņaucamās vai košļājamās tabakas vai tabakas lapu, tabakas izstrādājumu orālai lietošanai vai citu tabakas izstrādājumu. (29.10.2015. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 03.09.2020. likumu, kas stājas spēkā 29.09.2020.) 24.pants. (1) Atbildība par Krimināllikumā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja noziedzīgā nodarījuma rezultātā izraisīta cilvēka nāve, nodarīti smagi miesas bojājumi vismaz vienai personai, mazāk smagi miesas bojājumi vairākām personām, nodarīts mantisks zaudējums, kas nodarījuma izdarīšanas brīdī nav bijis mazāks par piecdesmit tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu, vai radīts citāds smags kaitējums ar likumu aizsargātām interesēm. (2) Kritēriji miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai paredzēti šā likuma pielikumā. (3) Atbildība par Krimināllikuma 193.2 pantā paredzēto noziedzīgo nodarījumu, kas izraisījis smagas sekas, iestājas, ja iegūtā peļņa, novērstie zaudējumi, iesniegto rīkojumu kopējais apmērs, izmantoto finanšu instrumentu vai tūlītēju preču darījuma līgumu vērtība vai izmantoto līdzekļu kopējā summa noziedzīga nodarījuma izdarīšanas brīdī pārsniedz 50 tai laikā Latvijas Republikā noteikto minimālo mēnešalgu kopsummu. (Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 24.10.2002., 25.04.2013., 29.10.2015., 28.01.2016. un 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 24.1 pants. Ar spīdzināšanu saprot apzinātu vairākkārtēju vai ilgstošu personas darbību vai bezdarbību, nodarot citai personai stipras fiziskas sāpes vai psihiskas ciešanas, vai apzinātu vienreizēju personas darbību vai bezdarbību, sagādājot citai personai stipras fiziskas vai psihiskas ciešanas, lai ietekmētu tās vai citas personas apziņu vai gribu. (19.11.2009. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 29.10.2015. likumu, kas stājas spēkā 03.12.2015.) 24.2 pants. Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nav konfiscējama, ir noteikta šā likuma 4.pielikumā. (25.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2013.) 25.pants. Atzīt ar Krimināllikuma spēkā stāšanās brīdi par spēku zaudējušu Latvijas Kriminālkodeksu. 1. Līdz 2015.gada 1.janvārim nepiemērot Krimināllikumā paredzēto soda veidu — arestu. Šis nosacījums nav attiecināms uz gadījumiem, kad tiesa Krimināllikuma XXV nodaļas pantos paredzēto sodu piemēro militārpersonām. Personas, kurām tiesa aizstāj vai ir aizstājusi līdz šā nosacījuma spēkā stāšanās dienai neizciesto sodu — piespiedu darbu vai naudas sodu ar arestu, izcieš to daļēji slēgtā cietumā soda izciešanas režīma vidējā pakāpē. (09.05.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002., 15.02.2007., 16.06.2009. un 19.11.2009. likumu, kas stājas spēkā 23.12.2009.) 4. Noziedzīgos nodarījumos, kuri izdarīti līdz 2017. gada 31. decembrim, nodarīto miesas bojājumu smaguma pakāpe nosakāma atbilstoši tam likuma regulējumam, kas bija spēkā līdz 2017. gada 31. decembrim. (08.06.2017. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 5. Ja noziedzīgs nodarījums saistīts ar narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru nelikumīgu apriti un ir izdarīts līdz 2021. gada 31. maijam, personu saucot pie kriminālatbildības, šo vielu apmēri nosakāmi saskaņā ar tām šā likuma 2. pielikuma normām, kuras bija spēkā attiecīgā nodarījuma izdarīšanas laikā, turklāt ņemot vērā, ka kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu nevar iestāties, ja attiecīgo vielu daudzums pēc 2021. gada 31. maija saskaņā ar šā likuma 2. pielikuma normām vairs neatbilst tādam apmēram, par kādu paredzēta kriminālatbildība. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.) 6. Izmeklēšanas iestāžu, prokuratūras un tiesu lietvedībā esošos kriminālprocesus par nodarījumiem saistībā ar narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru nelikumīgu apriti izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu gadījumos, kad attiecīgo vielu daudzums pēc 2021. gada 31. maija saskaņā ar šā likuma 2. pielikuma normām vairs neatbilst tādam apmēram, par kādu paredzēta kriminālatbildība. Ja krimināllietas materiālos ir ziņas par faktiem, saistībā ar kuriem personai būtu jāpiemēro administratīvais sods, nepieciešamos materiālus nosūta kompetentajai institūcijai vai amatpersonai izskatīšanai Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.) 7. Kriminālprocesu, kurš pabeigts, apsūdzēto nosacīti atbrīvojot no kriminālatbildības par nodarījumiem saistībā ar narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru nelikumīgu apriti, un attiecībā uz apsūdzēto lēmums nav stājies spēkā pilnā apjomā, izbeidz saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 377. panta 2. punktu gadījumā, kad attiecīgo vielu daudzums pēc 2021. gada 31. maija saskaņā ar šā likuma 2. pielikuma normām vairs neatbilst tādam apmēram, par kādu paredzēta kriminālatbildība. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.) 8. Uz personām, kuras līdz 2021. gada 31. maijam ir notiesātas vai kurām sods noteikts ar prokurora priekšrakstu par sodu par noziedzīgiem nodarījumiem saistībā ar narkotisko vielu, psihotropo vielu vai prekursoru nelikumīgu apriti, neattiecas šā likuma 2. pielikuma grozījumi, kuri stājas spēkā 2021. gada 1. jūnijā. (29.04.2021. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.06.2021.) 9. Šā likuma 2. pielikuma II nodaļas 6. punkta 3. apakšpunkta jaunā redakcija, kas paredz izņēmumu attiecībā uz lietošanu veterinārmedicīniskām manipulācijām, stājas spēkā 2025. gada 1. decembrī. (09.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2024. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.12.2025.) 10. Šā likuma 2. pielikuma III nodaļas 13. punkta 59.1 apakšpunkts stājas spēkā 2025. gada 1. janvārī. (09.05.2024. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 28.05.2024. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025.) Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām
(28.01.2016. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.03.2016.) Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no: 1) Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 19.novembra direktīvas 2008/99/EK par vides krimināltiesisko aizsardzību; 2) Eiropas Parlamenta un Padomes 2014.gada 16.aprīļa direktīvas 2014/57/ES par kriminālsodiem par tirgus ļaunprātīgu izmantošanu (tirgus ļaunprātīgas izmantošanas direktīva). Likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.
Likums Saeimā pieņemts 1998.gada 15.oktobrī. Valsts prezidents G.Ulmanis
Rīgā 1998.gada 4.novembrī
Kritēriji, pēc kuriem nosakāms apdraudējums vai ievērojams apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā
(Pielikums un tā uzraksts ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.2013. likumu, kas stājas spēkā 16.05.2013.) 1. Ar likumu aizsargātās intereses meža vides saglabāšanā ir apdraudētas: 1) ja viena vai vairākas mežaudzes vai to viena vai vairākas daļas (mežaudzes daļa ir 0,1 hektāra vai lielāka platība, īpaši aizsargājamās teritorijās — 0,05 hektāru vai lielāka platība) ir iznīcinātas 0,5 hektārus lielā platībā, bet viena vai vairākas mežaudzes, kuru vecums ir vismaz 10 gadus mazāks par galvenās cirtes vecumu, vai to viena vai vairākas daļas ir iznīcinātas 0,2 hektāru vai lielākā platībā; 2) ja viena vai vairākas mežaudzes, kuru vecums ir vismaz 10 gadus mazāks par galvenās cirtes vecumu, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas 1 hektāra vai lielākā platībā tādā apmērā, ka šķērslaukums kļuvis vismaz par 30 procentiem mazāks par minimālo šķērslaukumu; 3) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta kailcirte, vai to viena vai vairākas daļas ir iznīcinātas 0,2 hektāru vai lielākā platībā; 4) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta galvenā cirte, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas tādā apmērā, ka šķērslaukums 0,2 hektāru vai lielākā platībā kļuvis vismaz par 30 procentiem mazāks par minimālo šķērslaukumu. Izņēmums ir Meža likuma 9.panta otrās daļas 1. un 2.punktā minētie gadījumi; 5) ja viena vai vairākas mežaudzes, kur aizliegta saimnieciskā darbība, vai to viena vai vairākas daļas ir bojātas 0,1 hektāra vai lielākā platībā; 6) citos gadījumos, ja ir atzinums par apdraudējumu ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā. bāšanā. 2. 1.punkta 1., 2. un 3.apakšpunkts neattiecas uz mežaudzēm, kur valdošā suga ir baltalksnis. 3. Apdraudējums ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā ir ievērojams, ja šā pielikuma 1.punkta 1., 2., 3., 4. un 5.apakšpunktā minētais bojātās vai iznīcinātās platības lielums pārsniegts vismaz divas reizes. 4. Atzinumu par apdraudējumu vai ievērojamu apdraudējumu ar likumu aizsargātajām interesēm meža vides saglabāšanā sagatavo Valsts meža dienesta teritoriālā struktūrvienība, kuras uzraugāmajā teritorijā noticis noziedzīgs nodarījums. Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"
2. pielikums (Pielikums 29.04.2021. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 02.06.2022. un 09.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2024. III nodaļas 13. punkta 59.1 apakšpunkts stājas spēkā 01.01.2025. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2025. II nodaļas 6. punkta 3. apakšpunkta jaunā redakcija, kas paredz izņēmumu attiecībā uz lietošanu veterinārmedicīniskām manipulācijām, stājas spēkā 01.12.2025. un iekļauta likuma redakcijā uz 01.12.2025. Sk. pārejas noteikumu 9. un 10. punktu) Latvijā kontrolējamās narkotiskās vielas, psihotropās vielas un prekursori un to nelikumīgas aprites iedalījuma apmēri
I. Vispārīgie jautājumi 1. Latvijā kontrolējamo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I, II, III un IV sarakstā iekļauto narkotisko augu, vielu un zāļu un psihotropo vielu un zāļu, kā arī prekursoru iedalījuma apmēri noteikti, ņemot vērā nelikumīgā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu kaitējumu cilvēka veselībai un bīstamības pakāpi atbilstoši I, II, III un IV sarakstam. 2. Noteiktie vielu daudzumi attiecināmi arī uz: 1) I, II un III sarakstā iekļauto vielu atvasinājumiem, izomēriem, struktūranalogiem, aktīvajiem metabolītiem, esteriem, ēteriem un sāļiem, ieskaitot atvasinājumu, izomēru, struktūranalogu, aktīvo metabolītu, esteru un ēteru sāļus; 2) zālēm, kas satur II un III sarakstā iekļautās vielas, ja normatīvajos aktos nav noteikti izņēmumi; 3) IV saraksta 18. punktā iekļauto vielu (izņemot katīnu) stereoizomēriem, ja vien tie ir iespējami, un 18., 19. un 20. punktā iekļauto vielu sāļiem, ja vien tie ir iespējami un ja tie nav katīna, sālsskābes un sērskābes sāļi. 3. Noteiktais vielas daudzums tiek aprēķināts jebkurā zāļu formā, vielu maisījumā, šķidrumā, ekstraktā, uzlējumā un novārījumā neatkarīgi no šīs vielas izgatavošanas procesā radušos piemaisījumu daudzuma, ja likumā nav noteikti izņēmumi. 4. Ja kāda no II, III vai IV sarakstā iekļautajām vielām pēc ķīmiskās uzbūves atbilst arī I saraksta vielām, uz šo vielu nav attiecināmi I saraksta nosacījumi. 4.1 Ja kāda no III sarakstā iekļautajām vielām pēc ķīmiskās uzbūves atbilst arī II saraksta vielām, uz šo vielu nav attiecināmi II saraksta nosacījumi. II. I saraksts (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas, tām pielīdzinātās psihotropās vielas un augi, kuru nelegāla aprite un ļaunprātīga lietošana apdraud veselību) 5. Sintētiskie opioīdie analgētiķi:
6. Morfināna atvasinājumi:
7. Augu valsts produkti ar narkotisku iedarbību:
8. Aprakstam atbilstošās narkotiskās vielas:
9. Vielas ar psihotropu iedarbību:
10. Augu valsts produkti ar psihotropu iedarbību:
11. Aprakstam atbilstošās psihotropās vielas:
12. Augu maisījums, sapresēta masa, šķidrums, vielu maisījums, piesūcināts papīrs, kas satur šā pielikuma II nodaļas 8. punktā, 9. punkta 9. apakšpunktā un 11. punktā minētās vielas jebkurā daudzumā:
III. II saraksts (ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem) 13. Sarakstam atbilstošās narkotiskās vielas:
14. Sarakstam atbilstošās narkotiskām vielām pielīdzinātās psihotropās vielas:
15. Augu maisījums, sapresēta masa, šķidrums, vielu maisījums, piesūcināts papīrs, kas satur šā pielikuma III nodaļā minētās vielas jebkurā daudzumā:
IV. III saraksts (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos) 16. Sarakstam atbilstošās psihotropās vielas:
17. Augu maisījums, sapresēta masa, šķidrums, vielu maisījums, piesūcināts papīrs, kas satur šā pielikuma IV nodaļā minētās vielas jebkurā daudzumā:
V. IV saraksts (vielas, kas var tikt izmantotas narkotisko vai psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai, jeb prekursori) 18. Pirmās kategorijas prekursori:
19. Otrās kategorijas prekursori: 1) 2.a kategorijas prekursori:
2) 2.b kategorijas prekursori:
20. Trešās kategorijas prekursori:
Likuma "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību"
3.pielikums (Pielikums 24.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 21.10.2010., 25.04.2013., 08.06.2017. un 09.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2024.) 1. Miesas bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu vai sistēmu anatomiski bojājumi vai funkcionāli traucējumi, kas radušies mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas, ķīmisku, bioloģisku vai citu iedarbību rezultātā. Miesas bojājumiem pielīdzināmi arī psihiski traucējumi vai traumas, kas radušās psihisku vai iepriekš minēto iedarbību rezultātā. 2. Miesas bojājumu smaguma pakāpi un to cēloņsakarību nosaka tiesu eksperts (turpmāk — eksperts). 3. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 4. Eksperts atzinumā obligāti norāda miesas bojājumu: 1) medicīnisko vai psiholoģisko raksturu; 2) iespējamo rašanās cēloni; 3) rašanās laiku; 4) smaguma pakāpi. 5. Nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, eksperts vadās tikai pēc objektīviem datiem, neņemot vērā visu veselības traucējuma laiku, ja tas nav pamatots ar miesas bojājumu raksturu. 6. Agrāko slimību vai veselības traucējumu paasināšanās pēc miesas bojājumu nodarīšanas, kā arī miesas bojājumu komplikācijas, kas radušās gadījuma apstākļu, organisma individuālo īpatnību vai ārstēšanas kļūdu rezultātā, nav pamats miesas bojājumu smaguma pakāpes paaugstināšanai. Šādos gadījumos eksperts atzinumā norāda veselības stāvokļa pasliktināšanos vai komplikāciju raksturu un to cēloņsakarību ar iepriekš minētajiem apstākļiem. 7. Mākslīgu locītavu — ceļa, gūžas un citu locītavu vai citu implantētu mākslīgu objektu traumatiskas pārmaiņas nevērtē kā miesas bojājumus. Šajos gadījumos ķermeņa audu bojājumus novērtē pēc reālā veselības traucējuma un tā ilguma. 8. Dzīvotspējīgu transplantātu — pirkstu, plaukstas, deguna, auss gliemežnīcas, nieres un citu pārstādītu orgānu bojājumus novērtē pēc parastajiem miesas bojājumu vērtēšanas kritērijiem. 9. (Izslēgts ar 09.05.2024. likumu, kas stājas spēkā 28.05.2024.) 10. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 11. Atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi eksperts pamato ar medicīniskiem vai citiem objektīviem datiem. Ja miesas bojājumi atbilst dažādu smaguma pakāpju pazīmēm, eksperts novērtē katru miesas bojājumu atsevišķi, sākot ar smagāko, vai novērtē miesas bojājumus kopumā atbilstoši smagākajam. Dažādā laikā radušos miesas bojājumus novērtē atsevišķi. Psihisku traucējumu vai psihiskas traumas smaguma pakāpi eksperts pamato ar lietas materiālos, kā arī psihiatriskās vai psiholoģiskās izpētes laikā iegūtiem datiem. 12. Eksperts var dot atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi pirms ārstēšanas nobeiguma, ja miesas bojājumu smagums un sekas, vadoties pēc objektīviem datiem, nerada šaubas. Gadījumā, kad miesas bojājumu sekas iepriekš nav skaidri paredzamas, eksperts atliek miesas bojājumu smaguma novērtēšanu, pieprasot nepieciešamos materiālus no procesa virzītāja. 13. Miesas bojājumu rezultātā radušos paliekošu veselības traucējumu apmēru nosaka tiesu medicīnas ekspertīzē procentos. 14. Smagi miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu: 1) dzīvības apdraudējumam (dzīvībai bīstami miesas bojājumi); 2) orgāna vai tā funkciju zaudējumam; 3) paliekošam veselības traucējumam (tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā); 4) grūtniecības pārtraukumam; 5) nelabojamam sejas izķēmojumam; 6) psihiskam traucējumam ar hronisku gaitu vai psihiskai traumai ar paliekošām sekām, kas būtiski ietekmē personas sociālo adaptāciju. 15. Dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kas nodarīšanas brīdī vai vēlākā laikā apdraud cietušā dzīvību. Dzīvībai bīstami ir: 1) miesas bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumā vai mugurkaula kanālā, arī bez iekšējo orgānu bojājuma; 2) galvaskausa velves vai pamata kaulu slēgti un vaļēji lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes vai izolētus galvaskausa kaulu izaugumu lūzumus ārpus galvaskausa dobuma, ja nav citu dzīvībai bīstamu intrakraniālu bojājumu; 3) lielo asinsvadu — aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miega artērijas, zematslēgkaula, paduses, augšdelma, iegurņa, ciskas, paceles artērijas vai atbilstošo vēnu bojājumi; 4) garo stobrkaulu — augšdelma, augšstilba kaula, lielā lielakaula vaļēji diafizāri lūzumi — lūzuma vieta caur brūci savienota ar ārējo vidi; 5) kakla daļas skriemeļu lūzumi (tai skaitā otrā skriemeļa zobveida izauguma lūzumi), lūzumi-mežģījumi vai mežģījumi, izņemot izolētus skriemeļu izaugumu lūzumus; 6) viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzumi-mežģījumi ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai klīniski izteiktām šoka pazīmēm; 7) iegurņa kaulu lūzumi ar iekšējo orgānu bojājumiem vai klīniski izteiktu šoku, vai akūtu dzīvībai bīstamu asins zaudējumu, kā arī iegurņa gredzena pārrāvumi, kas izraisījuši tā deformāciju vai nestabilitāti; 8) galvas smadzeņu un to apvalku bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par smagu smadzeņu komu (3—8 balles pēc Glāzgovas skalas), stumbra bojājumu vai izteiktu smadzeņu tūsku, intrakraniālu asinsizplūdumu vai posttraumatisku higromu, kas rada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju; 9) iekšējo orgānu, kā arī endokrīno dziedzeru bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par dzīvības apdraudējumu; 10) citi bojājumi, kas izraisījuši kādu dzīvībai bīstamu stāvokli: a) komu, b) klīniski izteiktu šoku, c) masīvu asins zaudējumu, d) elpošanas un asinsrites mazspējas sindromu, e) aknu vai nieru mazspējas sindromu, f) akūtas hormonālas disfunkcijas sindromu, g) septisku stāvokli traumatiskās slimības norisē, h) reģionālās un orgānu asinsrites mazspējas sindromu; 11) penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi, kā arī slēgti balsenes un trahejas skrimšļu lūzumi ar klīniski izteiktu šoku un elpošanas traucējumiem; 12) kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu: galvas smadzeņu asinscirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija u. c.; 13) II a pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20 procentiem ķermeņa virsmas; II b un III pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10 procentus ķermeņa virsmas; elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktu tūsku un balss spraugas sašaurinājumu, kas radījuši dzīvībai bīstamus elpošanas traucējumus; 14) multipli kaulu lūzumi: a) vienlaicīgs divu vai vairāku garo stobrkaulu — augšstilba kaula, lielā lielakaula, augšdelma kaula — vai arī kāda šā stobrkaula slēgts komplicēts lūzums kopā ar divu vai vairāku iegurņa kaulu lūzumiem vai divu vai vairāku krūšu vai jostas daļas skriemeļu ķermeņa vai loka lūzumu, b) vienpusēji vai abpusēji daudzu ribu (ne mazāk kā piecu) lūzumi pa divām vai vairākām līnijām, ja tie izraisījuši krūškurvja deformāciju vai nestabilitāti vai arī ievērojamus plaušu ventilācijas traucējumus ar gaisa un asins uzkrāšanos pleiras dobumā un plaušu saplakumu. 16. Orgāna vai tā funkcijas zaudējums ir: 1) pilnīgs redzes zaudējums abām acīm (neārstējams aklums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nevar saskaitīt pirkstus divu metru attālumā un tuvāk, vai cits smags redzes traucējums, kas atbilst acu invaliditātes 1. grupai; pilnīgs redzes zaudējums vienai acij vērtējams pēc pazīmes — paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā (redzes traucējumu iespējamā korekcija ar optiskiem stikliem nav ņemama vērā); aklas acs ābola izņemšana rada nelabojamas pārmaiņas sejā — sejas asimetriju; 2) pilnīgs dzirdes zaudējums abām ausīm (neārstējams kurlums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nesadzird skaļu balsi 3—5 centimetru attālumā no auss gliemežnīcas; dzirdes zaudējums vienai ausij vērtējams pēc pazīmes — paliekošs veselības traucējums vairāk nekā 30 procentu apmērā; 3) orgāna vai tā funkcijas zaudējums, kas izpaužas kā: a) runas spēju zaudējums, ar ko saprot tādu neārstējamu stāvokli, kad cietušais nespēj izteikt savas domas citiem saprotamās artikulētās skaņās, b) anatomisks rokas, kājas zaudējums, arī plaukstas un pēdas atdalījums no ķermeņa vai cita orgāna vai tā funkciju zaudējums — paralīze vai cits bezdarbības stāvoklis, c) reproduktīvo spēju zaudējums (zudusi dzimumakta izdarīšanas, apaugļošanas un apaugļošanās spēja, spēja dzemdēt), kā arī ārējo dzimumorgānu pilnīga vai daļēja nogriešana, tai skaitā klitora, lielo vai mazo kaunuma lūpu pilnīga vai daļēja nogriešana, vai infibulācija, izņemot manipulācijas, kas veiktas pēc medicīniskām indikācijām. 17. Eksperts nekvalificē sejas bojājumu kā izķēmojumu. Eksperts nosaka tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu un smaguma pakāpi, kā arī to, vai bojājums ir nelabojams. 18. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 19. Miesas bojājums, kas bijis par iemeslu grūtniecības pārtraukšanai neatkarīgi no grūtniecības laika, ir smags miesas bojājums, ja vien grūtniecības pārtraukšanas cēlonis nav organisma individuālās īpatnības. 20. Vidēja smaguma miesas bojājumi ir šādi miesas bojājumi: 1) galvaskausa ārējās plātnītes izolēti lūzumi, sietiņkaula acs dobuma daļas un izolēti pakauša kaula ārējā locītavpaugura lūzumi bez dzīvības apdraudējuma simptomātikas; 2) krūškaula, vienas ribas vai vairāku ribu lūzumi bez iekšējo orgānu bojājumiem; 3) atsevišķu stobrkaulu nepilni vai nekomplicēti lūzumi; 4) sejas skeleta lūzumi, izņemot nekomplicētus deguna kaula lūzumus; 5) mēles kaula ķermeņa vai radziņu lūzumi bez asfiksijas pazīmēm; 6) balsenes skrimšļu lūzumi bez dzīvībai bīstamas simptomātikas; 7) lielo locītavu vai šo locītavu saišu vai skrimšļu izolēti bojājumi — gūžas, ceļa, pleca izmežģījumi, kā arī pārējo locītavu izmežģījumi, ja ir locītavas somiņas bojājumi vai saišu plīsumi; 8) galvas smadzeņu un to apvalku trauma, kas izraisa apziņas traucējumus (9—12 balles pēc Glāzgovas skalas) un nerada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju; 9) ilgstošs veselības traucējums, kas pārsniedz 21 dienu; 10) paliekošs veselības traucējums 10—30 procentu apmērā; 11) psihisks traucējums vai psihiska trauma, kas ilgstoši ietekmē personas sociālo adaptāciju. 21. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 22. (Izslēgts ar 08.06.2017. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2018.) 23. Viegli miesas bojājumi ir miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu no 7 dienām līdz 21 dienai vai tiesu medicīnas ekspertīzē noteikts paliekošs veselības traucējums mazāk nekā 10 procentu apmērā. 24. (Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) 25. (Izslēgts ar 21.10.2010. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2011.) Manta, kura notiesātajam vai viņa apgādībā esošajām personām nav konfiscējama
(Pielikums 25.04.2013. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 16.05.2013.) Nosakot sodu — mantas konfiskācija, nav konfiscējama šāda personas īpašumā esoša manta: 1. Mājas iekārta, apģērbs un mājturības priekšmeti, kas nepieciešami notiesātajam, viņa ģimenei un viņa apgādībā esošajām personām: 1) ikdienā valkājamais apģērbs, apavi un veļa; 2) gultas piederumi, gultas drēbes un dvieļi; 3) virtuves un galda piederumi ikdienas lietošanai; 4) mēbeles — pa vienai gultai un krēslam katrai personai, kā arī viens galds un viens skapis uz ģimeni; 5) visi bērnu piederumi. 2. Pārtikas produkti, kas nepieciešami notiesātā un viņa ģimenes iztikai. 3. Nauda minimālās mēneša darba algas apmērā uz notiesāto un katru viņa ģimenes locekli, ja ģimenes loceklis ir notiesātā apgādībā un viņam nav citu ienākumu. 4. Kurināmais, kas nepieciešams ģimenei ēdiena gatavošanai un dzīvojamās telpas apsildīšanai. 5. Tehnika un darbarīki, kas nepieciešami notiesātajam saimnieciskās vai profesionālās darbības turpināšanai, izņemot gadījumus, kad persona atzīta par maksātnespējīgu vai personai ar nolēmumu krimināllietā atņemtas tiesības uz zināmu nodarbošanos. 6. Personām, kuru nodarbošanās ir lauksaimniecība, — divi dažāda dzimuma lauksaimniecības dzīvnieki no katras sugas un viena bišu saime, lopbarība minēto dzīvnieku pabarošanai līdz jaunas lopbarības ievākšanai vai lopu dzīšanai ganībās, kā arī sēkla un stādāmais materiāls. 7. Notiesātā īpašumā esošie mājas (istabas) dzīvnieki. 8. Notiesātā īpašumā vai kopīpašumā esošais mājoklis, kurš ir notiesātā vienīgais mājoklis un kurā viņš dzīvo ikdienā. 9. Manta, kurai nav materiālas vērtības un kuras konfiskācija radītu valstij zaudējumus. 10. Laulības gredzens. 11. Dievnami un reliģiskie priekšmeti rituālo darbību veikšanai. |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību
Statuss:
Spēkā esošs
Dokumenta valoda:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
|