Aptauja ilgs līdz 23. oktobrim.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"Izdarīt likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1998, 23.nr.; 1999, 7., 23.nr.; 2000, 14.nr.; 2002, 12.nr.) šādus grozījumus: 1. Izteikt likuma nosaukumu šādā redakcijā: "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās un piemērošanas kārtību". 2. Papildināt 2.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Izbeigt pirmstiesas izmeklēšanas iestāžu un tiesu lietvedībā esošās krimināllietas par nodarījumiem, kuri kvalificēti pēc Krimināllikuma 253.panta (1998.gada 17.jūnija redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 2000.gada 18.maija likumu un 2002.gada 24.aprīļa likumu) par nelikumīgām darbībām ar narkotiskajām un psihotropajām vielām - to izgatavošanu, iegādāšanos, glabāšanu un pārvadāšanu, ja tās saskaņā ar šā likuma 2.pielikumu atzītas par izdarītām nelielā apmērā." 3. Papildināt 10.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Samazināt sodus līdz Krimināllikuma 253. vai 253.1 pantā paredzētajam maksimālajam sodam personām, kuras notiesātas par nelikumīgām darbībām ar sevišķi bīstamām narkotiskajām vai psihotropajām vielām, ja tās nav izdarītas nelielā apmērā un ja tiesas piespriestais sods ir smagāks par maksimālo sodu, kas paredzēts attiecīgajā Krimināllikuma pantā." 4. Izteikt 21.pantu šādā redakcijā: "21.pants. Šā likuma 20.panta noteikumi neattiecas uz Krimināllikuma 190.1 panta otrajā daļā, 253.panta otrajā daļā un 253.1 panta trešajā daļā paredzētā nozieguma kvalifikāciju, ja tas izdarīts lielā apmērā." 5. Papildināt likumu ar 22.1 pantu šādā redakcijā: "22.1 pants. Šā likuma 22.panta noteikumi neattiecas uz Krimināllikuma 253.2 pantā paredzētā noziedzīgā nodarījuma kvalifikāciju, ja tas izdarīts nelielā apmērā." 6. Papildināt 24.pantu ar otro daļu šādā redakcijā: "(2) Kritēriji miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai paredzēti šā likuma pielikumā." 7. Izslēgt pārejas noteikumu 3.punktu. 8. Aizstāt likuma pielikumā vārdu "pielikums" ar skaitli un vārdu "1.pielikums". 9. Papildināt likumu ar 2. un 3.pielikumu šādā redakcijā: "2.pielikums Kritēriji nelikumīgā apritē esošu narkotisko un psihotropo vielu un zāļu, kā arī vielu, kas var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu nelikumīgai izgatavošanai (prekursori), iedalījumu apmēriemI. Vispārīgie jautājumi 1. Labklājības ministrijas uzraudzībā esošo narkotisko vielu, psihotropo vielu un prekursoru I, II, III un IV sarakstā (turpmāk - I, II, III un IV saraksts) iekļauto narkotisko un psihotropo vielu un zāļu iedalījumu apmēri noteikti, ņemot vērā nelikumīgā apritē esošo narkotisko un psihotropo vielu un zāļu kaitējumu cilvēka veselībai un bīstamības pakāpi atbilstoši I, II, III un IV sarakstam: 1) I saraksts (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas); 2) II saraksts (ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem); 3) III saraksts (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos); 4) IV saraksts [vielas, kuras var tikt izmantotas narkotisko un psihotropo vielu neatļautai izgatavošanai (prekursori)]. 2. Noteiktie vielu daudzumi attiecināmi arī uz: 1) I, II, III un IV sarakstā minēto vielu izomēriem, esteriem, ēteriem un sāļiem, ieskaitot izomēru, esteru un ēteru sāļus; 2) zālēm, kas satur pielikumā minētās vielas; 3) vielu atvasinājumiem ar līdzīgu farmakoloģisku iedarbību; 4) IV sarakstā iekļauto vielu sāļiem, izņemot sālskābes un sērskābes sāļus. 3. Noteiktais vielas daudzums tiek aprēķināts jebkurā zāļu formā, vielu maisījumā, šķidrumā, ekstraktā, uzlējumā un novārījumā neatkarīgi no šīs vielas izgatavošanas procesā radušos piemaisījumu daudzuma. II. I sarakstā iekļautās vielas (aizliegtās sevišķi bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas) 4. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām IV sarakstam un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām:
III. II sarakstā iekļautās vielas (ļoti bīstamās narkotiskās vielas un tām pielīdzinātās psihotropās vielas, kuras atļauts izmantot medicīniskiem un zinātniskiem mērķiem) 10. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1961.gada 30.marta Vienotās konvencijas par narkotiskajām vielām I sarakstam un grozījumiem, kuri izdarīti saskaņā ar 1972.gada Protokolu par grozījumiem 1961.gada 30.marta Vienotajā konvencijā par narkotiskajām vielām:
IV. III sarakstā iekļautās vielas (bīstamās psihotropās vielas, kuras var tikt izmantotas ļaunprātīgos nolūkos) 13. Vielas, kas klasificētas atbilstoši 1971.gada 21.februāra Konvencijas par psihotropajām vielām IV sarakstam:
V. IV sarakstā iekļautās vielas (prekursori - vielas, kas var tikt izmantotas neatļautai narkotisko vai psihotropo vielu izgatavošanai un kas klasificētas atbilstoši 1988.gada 19.decembra Konvencijai pret narkotiku un psihotropo vielu nelegālu apgrozījumu) 14. Pirmās kategorijas prekursori:
3.pielikums Kritēriji miesas bojājumu smaguma pakāpes noteikšanai, veicot medicīnisko ekspertīziI. Miesas bojājumu novērtēšana 1. Miesas bojājumi ir cilvēka organisma audu, orgānu un sistēmu anatomiski bojājumi vai funkcionāli traucējumi, kas radušies fizikālu - mehānisku, termisku, elektrisku, akustisku, radiācijas, ķīmisku, bioloģisku un psihisku iedarbību rezultātā. 2. Miesas bojājumu smaguma pakāpi nosaka tiesu medicīnas eksperts (turpmāk - eksperts). 3. Medicīnisko dokumentāciju tiesu medicīnas ekspertam nodod procesa virzītājs. 4. Eksperts atzinumā obligāti norāda: 1) miesas bojājumu medicīnisko raksturu; 2) kādu iedarbību rezultātā varēja rasties miesas bojājumi; 3) miesas bojājumu rašanās laiku; 4) miesas bojājumu smaguma pakāpi. 5. Nosakot miesas bojājumu smaguma pakāpi, eksperts vadās tikai pēc objektīviem datiem, neņemot vērā visu pārejošās darbnespējas laiku, ja tas nav pamatots ar miesas bojājumu raksturu. 6. Agrāko slimību paasināšanās pēc miesas bojājumu nodarīšanas, kā arī miesas bojājumu komplikācijas, kas radušās gadījuma apstākļu, organisma individuālo īpatnību vai ārstēšanas kļūdu rezultātā, nav pamats miesas bojājumu smaguma pakāpes paaugstināšanai. Šādos gadījumos eksperts atzinumā norāda veselības stāvokļa pasliktināšanos vai komplikāciju raksturu un to cēloņsakarību ar iepriekš minētajiem apstākļiem. 7. Mākslīgu locītavu - ceļa, gūžas un citu locītavu vai citu implantētu mākslīgu objektu traumatiskas pārmaiņas nevērtē kā miesas bojājumus. Šajos gadījumos ķermeņa audu bojājumus novērtē pēc reālā veselības traucējumu ilguma. 8. Dzīvotspējīgu transplantātu - pirkstu, plaukstas, deguna, auss gliemežnīcas, nieres un citu pārstādītu orgānu bojājumus novērtē pēc parastajiem miesas bojājumu vērtēšanas kritērijiem. 9. Novērtējot miesas bojājumu smagumu bērniem vai personām, kas vecākas par 60 gadiem, eksperts ņem vērā tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu neatkarīgi no ārstēšanās ilguma. 10. Atzinumā norāda katra miesas bojājuma rašanās laiku, izcelsmes mehānismu un smaguma pakāpi, ja eksperts konstatē dažāda rakstura miesas bojājumus, kas nodarīti dažādā laikā. 11. Atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi eksperts pamato ar medicīniskiem datiem. Ja miesas bojājumi atbilst vairāku smaguma pakāpju kvalificējošām pazīmēm, eksperts vispirms norāda to pazīmi, kas atbilst smagākai miesas bojājumu pakāpei. 12. Eksperts var dot atzinumu par miesas bojājumu smaguma pakāpi pirms ārstēšanas nobeiguma, ja miesas bojājumu smagums un sekas, vadoties pēc objektīviem datiem, nerada šaubas. Gadījumā, kad miesas bojājumu sekas iepriekš nav skaidri paredzamas, eksperts atliek miesas bojājumu smaguma novērtēšanu un atzinumā norāda atkārtotas tiesu medicīniskās apsekošanas laiku. 13. Miesas bojājumu rezultātā radušos vispārējo darbspēju paliekošā zaudējuma apmērus nosaka procentos. II. Smagi miesas bojājumi 14. Smagi miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu: 1) dzīvības apdraudējumam (dzīvībai bīstami miesas bojājumi); 2) redzes, dzirdes vai kāda orgāna vai tā funkciju zaudējumam; 3) psihiskam vai citādam veselības traucējumam, kas saistīts ar vispārējo darbspēju paliekošu zaudējumu ne mazāk kā vienas trešdaļas apmērā; 4) grūtniecības pārtraukumam; 5) nelabojamam sejas izķēmojumam. 15. Dzīvībai bīstami ir miesas bojājumi, kas nodarīšanas brīdī vai vēlākā laikā apdraud cietušā dzīvību. Dzīvībai bīstami ir: 1) miesas bojājumi, kas penetrē galvaskausa, krūšu un vēdera dobumā vai mugurkaula kanālā, arī bez iekšējo orgānu bojājuma; 2) galvaskausa velves vai pamata slēgti un vaļēji lūzumi, izņemot izolētus galvaskausa velves ārējās plātnītes lūzumus, ja nav citu dzīvībai bīstamu intrakraniālu bojājumu; 3) lielo asinsvadu - aortas, kopējās, ārējās un iekšējās miegartērijas, zematslēgkaula, paduses, augšdelma, iegurņa, ciskas, paceles artērijas vai atbilstošo vēnu bojājumi; 4) garo stobrkaulu - augšdelma, augšstilba kaula, lielā lielakaula vaļēji diafizāri lūzumi - lūzuma vieta caur brūci savienota ar ārējo vidi; 5) mugurkaulāja kakla daļas skriemeļu lūzumi (tai skaitā otrā skriemeļa zobveida izauguma lūzumi), lūzumi-mežģījumi vai mežģījumi, izņemot izolētus skriemeļu sānu un mugurējo izaugumu lūzumus; 6) viena vai vairāku krūšu vai jostas skriemeļu lūzumi vai lūzumi-mežģījumi ar muguras smadzeņu funkciju traucējumiem vai klīniski izteiktām šoka pazīmēm; 7) iegurņa kaulu lūzumi ar iekšējo orgānu bojājumiem vai klīniski izteiktu šoku, vai akūtu dzīvībai bīstamu asins zaudējumu; 8) galvas smadzeņu un to apvalku bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par smagu smadzeņu komu (3 - 8 balles pēc Glāzgovas skalas), stumbra bojājumu vai izteiktu smadzeņu tūsku, intrakraniālu asinsizplūdumu vai posttraumatisku higromu, kas rada draudošu smadzeņu dislokāciju un kompresiju; 9) iekšējo orgānu, kā arī endokrīno dziedzeru slēgti bojājumi ar simptomātiku, kas liecina par dzīvības apdraudējumu; 10) citi bojājumi, kas izraisījuši kādu dzīvībai bīstamu stāvokli: a) komu, b) klīniski izteiktu šoku, c) masīvu asins zaudējumu, d) elpošanas un asinsrites mazspējas sindromu, e) aknu vai nieru mazspējas sindromu, f) akūtas hormonālas disfunkcijas sindromu, g) septisku stāvokli traumatiskās slimības norisē, h) reģionālās un orgānu asinsrites mazspējas sindromu; 11) penetrējoši rīkles, balsenes, trahejas un barības vada bojājumi, kā arī slēgti balsenes un trahejas skrimšļu lūzumi ar klīniski izteiktu šoku un elpošanas traucējumiem; 12) kakla orgānu saspiešana ar izteiktu asfiksijas parādību kompleksu: galvas smadzeņu asinscirkulācijas traucējumi, bezsamaņa, amnēzija u.c.; 13) II - II a pakāpes apdegumi, kas aptver vairāk par 20% ķermeņa virsmas; II b un III pakāpes apdegumi, kas aptver ne mazāk kā 10% ķermeņa virsmas; elpošanas ceļu apdegumi ar izteiktu tūsku un balss spraugas sašaurinājumu; 14) multipli kaulu lūzumi: a) vienlaicīgs divu vai vairāku lielo stobrkaulu: augšstilba kaula, lielā lielakaula, augšdelma kaula vai arī kāda šā stobrkaula slēgts lūzums kopā ar iegurņa vai vairāku mugurkaulāja, krūšu vai jostas daļas skriemeļu ķermeņa vai loka lūzumu, b) vienpusēji vai abpusēji daudzu ribu (ne mazāk kā 5) lūzumi pa divām vai vairākām līnijām, ja tie izraisījuši krūškurvja deformāciju vai nestabilitāti vai arī ievērojamus plaušu ventilācijas traucējumus ar gaisa un asiņu uzkrāšanos pleiras dobumā un plaušu saplakumu. 16. Redzes, dzirdes, cita orgāna vai tā funkcijas zaudējums ir: 1) pilnīgs redzes zaudējums abām acīm (neārstējams aklums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nevar saskaitīt pirkstus divu metru attālumā un tuvāk vai cits smags redzes traucējums, kas atbilst acu invaliditātes 1.grupai; pilnīgs redzes zaudējums vienai acij vērtējams pēc pazīmes - darbspēju paliekošs zaudējums; redzes traucējumu iespējamā korekcija ar optiskiem stikliem nav ņemama vērā; aklas acs ābola izņemšana, kas rada nelabojamas pārmaiņas sejā - sejas asimetriju; 2) pilnīgs dzirdes zaudējums abām ausīm (neārstējams kurlums), kā arī tāds stāvoklis, kad cietušais nesadzird skaļu balsi 3 - 5 centimetru attālumā no auss gliemežnīcas; dzirdes zaudējums vienai ausij vērtējams pēc pazīmes - vispārējo darbspēju paliekošs zaudējums; 3) orgāna jeb tā funkcijas zaudējums, kas izpaužas kā: a) valodas zaudējums, ar ko saprot tādu neārstējamu stāvokli, kad cietušais nespēj izteikt savas domas citiem saprotamās artikulētās skaņās, b) anatomisks rokas, kājas zaudējums, arī plaukstas un pēdas atdalījums no ķermeņa vai cita orgāna vai tā funkciju zaudējums - paralīze vai cits bezdarbības stāvoklis, c) vairošanās spēju zaudējums - zudusi dzimumakta izdarīšanas, apaugļošanas un apaugļošanās spēja, kā arī spēja dzemdēt. 17. Eksperts nekvalificē sejas bojājumu kā izķēmojumu. Eksperts nosaka tikai miesas bojājumu medicīnisko raksturu un smaguma pakāpi, kā arī to, vai bojājums ir nelabojams. 18. Psihisko traucējumu diagnostika, traumas un psihisko traucējumu cēloniskās sakarības un ar psihiskiem traucējumiem saistīto vispārējo darbspēju paliekošā zaudējuma noteikšana ir tiesu psihiatriskās ekspertīzes kompetence. 19. Miesas bojājums, kas bijis par iemeslu grūtniecības pārtraukšanai neatkarīgi no grūtniecības laika, ir smags miesas bojājums, ja vien grūtniecības pārtraukšanas cēlonis nav organisma individuālās īpatnības. III. Vidēja smaguma miesas bojājumi 20. Vidēja smaguma miesas bojājumi ir tādi miesas bojājumi, kas bijuši par iemeslu: 1) ilgstošam veselības traucējumam; 2) vispārējo darbspēju paliekošam zaudējumam mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā. 21. Veselības traucējums ir ilgstošs, ja tas pārsniedz 21 dienu. Šai pazīmei atbilst: 1) galvaskausa ārējās plātnītes izolēti lūzumi; 2) krūškaula, vienas ribas vai vairāku ribu lūzumi bez iekšējo orgānu bojājumiem; 3) atsevišķu stobrkaulu nepilni vai nekomplicēti lūzumi; 4) sejas skeleta lūzumi, izņemot deguna kaula lūzumus; 5) mēles kaula ķermeņa vai radziņu lūzumi bez asfiksijas pazīmēm; 6) balsenes skrimšļu lūzumi bez dzīvībai bīstamas simptomātikas; 7) lielo locītavu - gūžas, ceļa, pleca izmežģījumi, kā arī pārējo locītavu - elkoņa, delnas, pēdas izmežģījumi, ja ir locītavas somiņas vai saišu bojājumi. 22. Vispārējo darbspēju paliekošs zaudējums mazāk nekā vienas trešdaļas apmērā ir darbspēju zaudējums no 10% - 30%. IV. Viegli miesas bojājumi 23. Viegli miesas bojājumi ir: 1) miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju nenozīmīgu paliekošu zaudējumu; 2) miesas bojājumi, kas nav izraisījuši veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, bet radījuši tikai īslaicīgas, maznozīmīgas sekas. 24. Viegli miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgu veselības traucējumu, ir gadījumā, ja: 1) īslaicīgs veselības traucējums ilgst no 7 dienām līdz 21 dienai; 2) vispārējo darbspēju nenozīmīgs paliekošs zaudējums ir līdz 5% (ieskaitot). 25. Viegli miesas bojājumi, kas nav izraisījuši veselības traucējumu vai vispārējo darbspēju zaudējumu, ir miesas bojājumi, kas izraisījuši īslaicīgas, maznozīmīgas sekas."
Likums Saeimā pieņemts 2002.gada 24.oktobrī. Valsts prezidente V.Vīķe-Freiberga Rīgā 2002.gada 13.novembrī |
Tiesību akta pase
Nosaukums: Grozījumi likumā "Par Krimināllikuma spēkā stāšanās laiku un kārtību"
Statuss:
Spēkā esošs
Saistītie dokumenti
|