1.pants. Likumā ir lietoti šādi termini:

1) bīstamās iekārtas — iekārtas un to kompleksi, kas neatbilstošas lietošanas un uzturēšanas rezultātā var apdraudēt cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības un kas to lietošanas laikā ir pakļautas šajā likumā noteiktajai valsts uzraudzībai un kontrolei un normatīvajos aktos noteiktajām pārbaudēm;

2) bīstamās iekārtas valdītājs — fiziskā vai juridiskā persona, kura ir bīstamās iekārtas īpašnieks vai turētājs;

3) bīstamās iekārtas apkalpojošais personāls — bīstamās iekārtas valdītāja norīkotas apmācītas personas, kuru rīcība ietekmē bīstamās iekārtas darbību vai tehnoloģiskā procesa norisi;

4) bīstamās iekārtas pārbaude — inspicēšanas institūcijas darbība, kuras mērķis ir bīstamās iekārtas lietošanas laikā novērtēt tās atbilstību normatīvajos un normatīvtehniskajos aktos noteiktajām konkrētajām prasībām vai, pamatojoties uz profesionālu spriedumu, — normatīvajos aktos noteiktajām galvenajām drošības prasībām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.09.2004. un 19.06.2008. likumu, kas stājas spēkā 10.07.2008.)

2.pants. Likuma mērķis ir panākt bīstamo iekārtu drošu, cilvēka dzīvībai, veselībai un īpašumam, kā arī videi nekaitīgu lietošanu un uzturēšanu, noteikt tiesisko un organizatorisko pamatu bīstamo iekārtu montāžai, remontam, tehniskajai apkopei, modernizācijai un pārbaudēm, kā arī noteikt valsts uzraudzības un kontroles institūciju funkcijas bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā.

5.pants. Bīstamo iekārtu reģistrācija, kontrole, uzraudzība un pārbaude veicama šajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

6.pants. Bīstamo iekārtu uzraudzību un kontroli veic, kā arī tehniskās uzraudzības normatīvo aktu prasību ievērošanu uzrauga Patērētāju tiesību aizsardzības centrs saskaņā ar šo likumu, Patērētāju tiesību aizsardzības centra nolikumu un citiem normatīvajiem aktiem un citas institūcijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(19.06.2008. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

7. pants. Bīstamo iekārtu pārbaudi veic inspicēšanas institūcijas, kurām ir juridiskās personas statuss un kuras normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā akreditētas nacionālajā akreditācijas institūcijā.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)

9.pants. Bīstamo iekārtu pārbaužu periodiskumu un apjomu nosaka saskaņā ar normatīvajiem aktiem.

10.pants. Samaksu par bīstamās iekārtas pārbaudi uz savstarpējas vienošanās pamata nosaka līgumā, kuru inspicēšanas institūcija noslēdz ar bīstamās iekārtas valdītāju.

11.pants. Informāciju par bīstamās iekārtas pārbaudi ieraksta bīstamās iekārtas reģistrā, pārbaudes rezultātus — protokolā, un vienu pārbaudes protokola eksemplāru triju darba dienu laikā pēc pārbaudes pabeigšanas nodod bīstamās iekārtas valdītājam.

(23.09.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 10.10.2019. likumu, kas stājas spēkā 12.11.2019.)

12.pants. Ja bīstamās iekārtas pārbaudē konstatēts, ka attiecīgā iekārta apdraud cilvēku dzīvību un veselību, vidi un materiālās vērtības, par to nekavējoties brīdina bīstamās iekārtas valdītāju un paziņo Patērētāju tiesību aizsardzības centram, kā arī, ja apdraudēta vide, — Vides valsts inspekcijai. Vienu pārbaudes protokola eksemplāru vienas dienas laikā nosūta Patērētāju tiesību aizsardzības centram un, ja apdraudēta vide, — arī Vides valsts inspekcijai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

13.pants. Inspicēšanas institūcijām ir pienākums reģistrēt bīstamās iekārtas bīstamo iekārtu reģistrā un atjaunot datus par veiktajām bīstamo iekārtu pārbaudēm.

(19.06.2008. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 10.07.2008.)

15.pants. Bīstamo iekārtu valdītājam ir tiesības:

1) ar darba devēju sabiedrisko organizāciju starpniecību piedalīties normatīvo aktu izstrādē;

2) informēt Patērētāju tiesību aizsardzības centru un akreditācijas institūciju par gadījumiem, kad inspicēšanas institūciju darbība neatbilst normatīvo aktu prasībām, un pieprasīt, lai šīs institūcijas likumā noteiktajā kārtībā atlīdzina savas darbības rezultātā nodarītos zaudējumus;

3) izvēlēties inspicēšanas institūciju, ar kuru slēgt līgumu par bīstamo iekārtu pārbaužu veikšanu;

4) veikt savā valdījumā esošo bīstamo iekārtu tehnisko apkopi un remontu, ja šīm iekārtām saskaņā ar normatīvajiem aktiem nav paredzēta īpaša apkopes un remonta veikšanas kārtība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 19.06.2008. un 12.06.2009. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2009.)

16.pants. Ja bīstamās iekārtas nodod valdījumā citai personai, šā likuma 14. un 15.pantā minētie bīstamo iekārtu valdītāja pienākumi un tiesības ar bīstamo iekārtu faktiskās nodošanas brīdi pāriet jaunajam valdītājam.

(Izslēgta ar 23.09.2004. likumu, kas stājas spēkā 19.10.2004.)

(Nodaļa 10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Nodaļas jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

19. pants. (1) Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpšanu piemēro brīdinājumu vai naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz septiņdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām.

(2) Par nereģistrētas bīstamās iekārtas lietošanu piemēro naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam fiziskajai personai no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(3) Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību regulējošo normatīvo aktu pārkāpumiem, kas rada tiešus draudus personu drošībai un veselībai, piemēro naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam fiziskajai personai no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(4) Par neziņošanu normatīvajos aktos noteiktajām institūcijām, ja notikusi bīstamās iekārtas avārija, piemēro brīdinājumu vai naudas sodu bīstamās iekārtas valdītājam fiziskajai personai no piecām līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām, bet juridiskajai personai — no piecdesmit sešām līdz divsimt astoņdesmit naudas soda vienībām.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

20. pants. Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 19. pantā minētajiem pārkāpumiem veic Patērētāju tiesību aizsardzības centrs.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019. Panta jaunā redakcija stājas spēkā 01.07.2020. Sk. pārejas noteikumu 3. punktu)

1. Licences, kas izsniegtas bīstamo iekārtu projektēšanai, izgatavošanai, montāžai, remontam, tehniskajai apkopei un modernizācijai, ir derīgas līdz 1999.gada 1.janvārim.

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē likums "Par bīstamo iekārtu tehnisko uzraudzību" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 8.nr.).

3. Šā likuma VII nodaļas jaunā redakcija, kas nosaka administratīvos pārkāpumus bīstamo iekārtu tehniskās uzraudzības jomā un kompetenci administratīvo pārkāpumu procesā, stājas spēkā vienlaikus ar Administratīvās atbildības likumu.

(10.10.2019. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 12.11.2019.)