1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) sporta bāze — speciāla sportam būvēta vai piemērota būve, kā arī vide un infrastruktūra (piemēram, laukumi, celiņi sporta nodarbībām), kas pieejama sportistiem;

2) sporta darbinieks:

a) sporta treneris — persona, kurai ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija, kurai ir izsniegts sporta trenera sertifikāts un kura sagatavo un māca sportistu, vada sporta treniņus (nodarbības),

b) sporta tiesnesis — persona, kura vada sacensības objektīvi un neitrāli, nodrošina noteikumu ievērošanu, izšķir strīdus un pieņem lēmumus sporta sacensību laikā un kurai attiecīgā sporta federācija ir izsniegusi tiesneša kvalifikāciju apliecinošu dokumentu,

c) sporta aģents — sportista vai sporta trenera pārstāvis, kurš uz līguma pamata risina jautājumus, kas skar pārstāvamā sportista vai sporta trenera intereses sporta attiecībās ar trešajām personām, un kurš ir reģistrēts Sporta reģistrā,

d) fiziskā persona, kas darbojas sporta jomā, veic izglītojošo un metodisko darbu, kā arī īsteno atbalstu vai organizatorisko darbu sportista vai sporta sacensību labā;

3) sporta federācija — biedrība, kurā apvienojušās tādas juridiskās personas, kuru darbība ir saistīta ar noteiktu sporta veidu vai darbības jomu, un sporta izglītības iestādes, kurām nav juridiskās personas statusa;

4) sporta izglītības iestāde — valsts, pašvaldības vai citas juridiskās vai fiziskās personas dibināta izglītības iestāde, kura īsteno sporta izglītības programmu;

5) sporta izglītības programma — profesionālās ievirzes sporta izglītības programma vai interešu izglītības programma, kuras mērķis ir nodrošināt sistemātisku sporta prasmju un iemaņu apguvi attiecīgajā sporta veidā;

6) sporta klubs — juridiskā persona, kurā apvienojušās fiziskās un juridiskās personas, kā arī sporta izglītības iestādes bez juridiskās personas statusa, lai īstenotu savas intereses noteiktā sporta veidā un veicinātu tā attīstību;

7) sporta komanda — sportistu kopums, kas rezultātu sasniedz kā vienota komanda, pieļaujot savstarpēju sportistu nomaiņu sacensību laikā;

8) sporta organizācijas — sporta klubi, sporta federācijas, biedrība "Latvijas Olimpiskā komiteja" (turpmāk — Latvijas Olimpiskā komiteja) un biedrība "Latvijas Paralimpiskā komiteja" (turpmāk — Latvijas Paralimpiskā komiteja), kā arī sporta federāciju biedrība, kurā par biedriem ir iestājušās vairāk nekā divas trešdaļas no visām atzītajām sporta federācijām;

9) sporta pasākums — sporta sacensības un paraugdemonstrējumi, kā arī cits sporta jomā plānots un organizēts pasākums, kurš notiek saskaņā ar organizatora noteikto kārtību un kura mērķis ir sporta veida demonstrēšana, fizisko aktivitāšu popularizēšana un sabiedrības iesaistīšana. Par sporta pasākumu nav uzskatāms sporta treniņš (nodarbība);

10) sporta sacensības — pasākums labāko sportistu vai komandu noteikšanai, kurš notiek atbilstoši sacensību organizatora apstiprinātam sacensību nolikumam;

11) sporta treniņš (nodarbība) — process sporta prasmju, iemaņu un spēju iegūšanai, saglabāšanai, attīstīšanai un pilnveidošanai;

12) sportists — fiziskā persona, kas nodarbojas ar sportu un piedalās sporta sacensībās;

13) sports — visu veidu individuālas vai organizētas aktivitātes fiziskās un garīgās veselības saglabāšanai un uzlabošanai, kā arī rezultātu un panākumu sasniegšanai sporta sacensībās.

2. pants. Likuma mērķis

Likuma mērķis ir veicināt sporta attīstību kā sabiedrības izaugsmes un labklājības pamatu, nodrošināt ilgtspējīgu un drošu sporta vidi un sekmēt personu ar invaliditāti iesaistīšanu sporta vidē.

3. pants. Likuma darbības joma

Likums nosaka sporta organizāciju, publisku personu un to institūciju savstarpējās attiecības un pienākumus, sporta finansēšanas pamatprincipus, kā arī starpnozaru sadarbību sporta attīstībā.

4. pants. Sporta principi

(1) Sportā ievēro šādus pamatprincipus:

1) vienlīdzības principu, atbilstoši kuram ikvienam ir tiesības nodarboties ar sportu;

2) godīgas spēles principu, atbilstoši kuram sporta izglītojošajā, organizatoriskajā un pārvaldības darbā rūpējas par olimpisko ideālu un ētikas principu ievērošanu, cīnās pret negodīgumu, dopinga lietošanu un fizisku vai morālu rupjību sportā;

3) drošības principu, atbilstoši kuram sporta pasākumi un sporta treniņi (nodarbības) notiek drošā vidē un tos organizē un vada kvalificēti sporta darbinieki;

4) labas pārvaldības principu, atbilstoši kuram sporta organizatoriskajā un pārvaldības darbā ir demokrātiskas pārvaldes struktūras, skaidri mērķi, taisnīgas procedūras, atklātība, sadarbība ar ieinteresētajām personām, efektīvs un ilgtspējīgs regulējums, kā arī skaidri pārraudzības un atbildības līmeņi.

(2) Sportā piemēro arī šā panta pirmajā daļā neminētus principus, kuri atklāti, atvasināti vai attīstīti starptautiskā sporta praksē, tiesu nolēmumos (judikatūrā) vai sporta zinātnē.

(3) Publiskas personas un to institūcijas, fiziskās un juridiskās personas, tai skaitā darba devēji, nodrošinot sabiedrības intereses un vajadzības sportā, ievēro šādus principus:

1) veicina veselīgu dzīvesveidu un šā likuma 8. pantā minētos sporta virzienus, sekmējot sporta pieejamību visā Latvijas teritorijā;

2) organizējot sporta pasākumus, nodrošina dalībnieku drošību, nepieciešamās palīdzības sniegšanu, kā arī ievēro citu personu tiesības un intereses.

5. pants. Profesionāls sportists

Profesionāls sportists ir fiziskā persona, kas uz darba līguma pamata un par nolīgto samaksu gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās.

6. pants. Augstu sasniegumu sportists

(1) Augstu sasniegumu sportists ir fiziskā persona, kas individuāli vai komandas sastāvā gatavojas sporta sacensībām un piedalās tajās, pārstāvot valsti, un kas atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(2) Augstu sasniegumu sportistam ir tiesības saņemt valsts atbalstu augstu sasniegumu sportam.

7. pants. Sports izglītībā

(1) Sports izglītības iestādēs izglītojamiem nodrošina fiziskās un garīgās veselības uzlabošanu un attīstību, veido izpratni par aktīvu, veselīgu dzīvesveidu un sporta sacensībām.

(2) Vispārējās izglītības un profesionālās izglītības (izņemot profesionālo augstāko izglītību) programmās iekļauj sporta nodarbības atbilstoši valsts izglītības standartam un pirmsskolas izglītības vadlīnijām. Sporta nodarbības īsteno, ņemot vērā izglītojamo veselības stāvokli, attīstību un vajadzības.

(3) Sporta izglītības iestādes dibinātājs nodrošina sporta izglītības programmu īstenošanai nepieciešamos finanšu un materiālos līdzekļus un veicina sporta treniņu (nodarbību) organizēšanu gan izglītības programmu ietvaros, gan ārpus tām.

(4) Sporta izglītības iestādes un sporta organizācijas, īstenojot sporta izglītības programmas saturu attiecīgajā sporta veidā, nodrošina Latvijā atzītas sporta federācijas apstiprinātajā sporta veida paraugprogrammā (tai skaitā sporta interešu izglītībā) noteiktos mērķus, sportiskos sasniegumus un sasniedzamos rezultativitātes kritērijus.

(5) Drošības prasības sporta treniņiem (nodarbībām) un sporta izglītības programmu īstenošanai tajos sporta veidos, kuros tas īpaši nepieciešams, lai novērstu iespējamu sportista dzīvības vai veselības apdraudējumu, nosaka Ministru kabinets.

(6) Augstskolas un koledžas nodrošina iespējas nodarboties ar sportu un attīstīt duālo karjeru, apvienojot augstākās izglītības ieguvi un profesionāla sportista karjeru.

(7) Sporta izglītības iestāde, kurai nav juridiskās personas statusa, var būt par sporta kluba, sporta federācijas vai citas sporta organizācijas dibinātāju vai biedru, ja ir saņemts attiecīgās sporta izglītības iestādes dibinātāja pilnvarojums. Valsts dibinātai sporta izglītības iestādei attiecīgu pilnvarojumu apstiprina ar Ministru kabineta lēmumu, bet pašvaldības dibinātai sporta izglītības iestādei — ar pašvaldības domes lēmumu.

8. pants. Sporta virzieni

Lai noteiktu sportistu izaugsmes un attīstības rādītājus, identificētu sporta prioritātes, nodrošinot sporta jomas attīstību un finansēšanu, kā arī veicinot fizisko aktivitāšu pieejamību, sporta virzienus iedala šādi:

1) augstu sasniegumu sports — augstu sasniegumu sportistu (individuāli vai komandā) sagatavošanās un dalība nacionālajās un starptautiskajās sporta sacensībās ar mērķi nodrošināt valsts pārstāvību starptautiskajās sacensībās un sasniegt augstus sportiskos rezultātus;

2) bērnu un jauniešu sports — regulāras fiziskās aktivitātes, kas tiek organizētas sporta treniņos (nodarbībās) atbilstoši bērnu un jauniešu fiziskajai sagatavotībai un interesēm un veicina sportiskos sasniegumus;

3) parasports — sports personām ar invaliditāti, tai skaitā augstu sasniegumu sports, kas attiecas uz paraolimpiskajās spēlēs iekļautiem sporta veidiem;

4) adaptīvais sports — sports personām ar invaliditāti, kas attiecas uz sporta veidiem, kuri nav iekļauti paraolimpiskajās spēlēs un ir pielāgoti cilvēku fiziskajām spējām, kā arī personām ar garīgās attīstības traucējumiem;

5) tautas sports — fiziskās aktivitātes vai sporta sacensības bez vecuma ierobežojuma ar mērķi nostiprināt un uzlabot veselību, veicināt aktīvu brīvā laika pavadīšanu un sociālo attiecību veidošanu.

9. pants. Izglītības un zinātnes ministrijas kompetence sporta jomā

(1) Izglītības un zinātnes ministrija pilda valsts pārvaldes funkcijas sporta jomā.

(2) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā:

1) īsteno vienotu valsts politiku;

2) izstrādā normatīvo aktu un politikas plānošanas dokumentu projektus;

3) īsteno un koordinē mērķtiecīgu starptautisko sadarbību, kā arī koordinē Latvijas pārstāvību starptautiskajās sporta organizācijās;

4) veic citas normatīvajos aktos noteiktās funkcijas un uzdevumus.

(3) Izglītības un zinātnes ministrija sporta jomā var slēgt deleģēšanas, sadarbības vai līdzdarbības līgumus par:

1) individuālo olimpisko un paraolimpisko sporta veidu sportistu sagatavošanu dalībai olimpiskajās vai paraolimpiskajās spēlēs;

2) atsevišķu valsts atbalsta pasākumu īstenošanu sporta un parasporta veterāniem;

3) publiska sporta muzeja darbības nodrošināšanu un ar to saistītu pienākumu izpildi — uzturēt, attīstīt un saglabāt muzeja krājumu, nodrošināt muzeja krājuma un informācijas par sporta vēsturi pieejamību sabiedrībai, popularizēt Latvijas sporta kultūrvēsturisko mantojumu un veicināt sporta vēstures apguvi, kā arī veikt izglītojošo un pētniecisko darbu muzeja krājuma izpētē un Latvijas sporta vēstures jomā;

4) atzīto sporta federāciju darbības uzraudzību, lēmumu pieņemšanu par atzītas sporta federācijas statusa piešķiršanu un atcelšanu;

5) lēmumu pieņemšanu par sporta trenera sertifikāta izsniegšanu un anulēšanu, kā arī sertifikāta apturēšanu uz laiku.

10. pants. Citu nozaru ministriju kompetence sporta jomā

(1) Aizsardzības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina jauniešu fiziskās sagatavotības attīstību Aizsardzības ministrijas pakļautībā esošajās profesionālās izglītības iestādēs un Jaunsargu interešu izglītības programmas ietvaros;

2) nodrošina karavīru vispārējo fizisko sagatavotību;

3) atbalsta sportistus Nacionālajos bruņotajos spēkos un Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs;

4) atbalsta atsevišķu sporta veidu attīstību Aizsardzības ministrijas padotības iestādēs pēc Nacionālo bruņoto spēku ieteikuma par prioritārajiem sporta veidiem aizsardzības nozarē, kā arī konsultējoties ar Latvijas Nacionālo sporta padomi.

(2) Iekšlietu ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēs nodarbināto vispārējo, speciālo un profesionālo fizisko sagatavotību;

2) atbalsta sportistu — Iekšlietu ministrijas un tās padotības iestādēs nodarbināto — iespējas trenēties un piedalīties sacensībās;

3) atbalsta atsevišķu sporta veidu attīstību Iekšlietu ministrijas padotības iestādēs sadarbībā ar attiecīgajos sporta veidos atzītajām sporta federācijām, konsultējoties ar Latvijas Nacionālo sporta padomi.

(3) Labklājības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošina atbalsta pasākumus personām ar invaliditāti sporta jomā, tai skaitā tehniskos palīglīdzekļus atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam un zīmju valodas tulka pakalpojumus nedzirdīgajiem sportistiem.

(4) Veselības ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju:

1) nodrošina Latvijas, Eiropas Savienības un citu starptautisko programmu, projektu un iniciatīvu īstenošanu fizisko aktivitāšu veicināšanai;

2) nodrošina datu apkopošanu un analīzi par nepilngadīgu sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi attīstību un fizisko sagatavotību;

3) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā organizē sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību;

4) īsteno 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā un Eiropas Padomes 1989. gada 16. novembra Antidopinga konvencijas Nr. 135 (turpmāk kopā — antidopinga konvencijas) noteikumu ieviešanai nepieciešamos pasākumus;

5) koordinē sporta medicīnas jautājumus valstī.

(5) Ekonomikas ministrija sadarbībā ar Izglītības un zinātnes ministriju nodrošina atbalstu starptautiska mēroga sporta pasākumu norisei Latvijā, balstoties uz ekonomisko pamatojumu un ietekmes novērtējumu, ar mērķi veicināt eksportu, Latvijas tautsaimniecības attīstību un Latvijas starptautisko atpazīstamību.

11. pants. Valsts pārvaldes iestāžu kompetence sporta jomā

(1) Izglītības kvalitātes valsts dienests atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajai kompetencei uzrauga izglītojošo darbību sporta jomā.

(2) Ieslodzījuma vietu pārvalde atbilstoši normatīvajiem aktiem par apcietinājuma un brīvības atņemšanas soda izpildi nodrošina iespēju nodarboties ar sportu ieslodzījuma vietās.

12. pants. Pašvaldību kompetence sporta jomā

(1) Pašvaldība, lai veicinātu veselīgu dzīvesveidu un sporta attīstību savā administratīvajā teritorijā, izstrādā sporta attīstības stratēģiju, kurā nosaka pašvaldības prioritātes sporta jomā.

(2) Šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai pašvaldība:

1) nosaka par sporta jomu atbildīgo institūciju;

2) atbalsta un līdzfinansē bērnu un jauniešu izglītošanos sporta izglītības iestādēs.

(3) Pašvaldība finansē akreditētās pašvaldības sporta izglītības iestādēs licencēto sporta izglītības programmu īstenošanu. Ja pašvaldības administratīvajā teritorijā atrodas akreditētas privātās sporta izglītības iestādes, pašvaldība saistošajos noteikumos nosaka kritērijus un kārtību pašvaldības līdzfinansējuma vai cita veida atbalsta piešķiršanai šīm iestādēm.

(4) Šā panta pirmajā daļā minēto mērķu sasniegšanai pašvaldība ir tiesīga atbilstoši savām finanšu iespējām un attīstības prioritātēm:

1) būvēt un uzturēt pašvaldības sporta bāzes un nodrošināt to pieejamību personām ar invaliditāti un parasportistiem;

2) piešķirt finansējumu kapitālsabiedrībām neatkarīgi no to juridiskā statusa un nodrošināt tās ar nepieciešamo aprīkojumu;

3) sekmēt un finansiāli atbalstīt sporta organizāciju veidošanu un darbību;

4) atbalstīt sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību;

5) līdzfinansēt sporta sacensības, organizēt un koordinēt sporta sacensības un citus veselību veicinošus pasākumus;

6) atbalstīt pašvaldības labāko sportistu dalību valsts un starptautiskās sporta sacensībās, ja ir ievēroti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumi, godīgas spēles princips un antidopinga konvenciju noteikumi;

7) piešķirt sportistiem, kas sacensībās pārstāv Latviju, viņu treneriem, sporta darbiniekiem, kuri īsteno atbalstu sportistiem, tai skaitā sporta ārstiem, atbalsta personālam, un attiecīgajām sporta federācijām naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

(5) Pašvaldība saistošajos noteikumos var noteikt kritērijus un kārtību finansējuma piešķiršanai šā panta ceturtās daļas 2., 3., 5., 6. un 7. punktā minētajos gadījumos.

(6) Latvijas pašvaldību sadarbību sporta jomā koordinē, to kopīgās intereses pārstāv un īsteno pašvaldību biedrība, kura atbilstoši Pašvaldību likumam ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu.

13. pants. Sporta reģistrs

(1) Sporta reģistra mērķis ir nodrošināt tādas informācijas apkopošanu un apriti, kas nepieciešama, lai publiskas personas un to institūcijas, izglītības iestādes, sporta organizācijas un ārstniecības iestādes, kuras Ministru kabineta noteiktajā kārtībā nodrošina sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpi un medicīnisko uzraudzību, varētu īstenot savas funkcijas un uzdevumus sporta jomā.

(2) Sporta reģistrā iekļauj un aktualizē šādas ziņas:

1) informāciju par sporta bāzēm, tai skaitā nacionālajām sporta bāzēm;

2) informāciju par sporta organizācijām;

3) sporta tiesnešu, sporta treneru un sportistu (arī bērnu un jauniešu) personas datus, tai skaitā identifikācijas datus, sertifikācijas datus, datus par dalību sporta sacensībās un rezultātus, kā arī datus par veselības aprūpes pakalpojumu nepieciešamību;

4) datus, kas nepieciešami valsts finansējuma piešķiršanai un efektīvai pārvaldībai;

5) datus par sankcijām antidopinga jomā;

6) informāciju par sporta aģentiem.

(3) Publiskām personām un to institūcijām, izglītības iestādēm, sporta organizācijām un ārstniecības iestādēm ir pienākums regulāri, savlaicīgi un kvalitatīvi iekļaut vai aktualizēt ziņas Sporta reģistrā.

(4) Sporta reģistra darbību un finansēšanas kārtību, tajā iekļaujamo informāciju un tās aktualizēšanas kārtību, apstrādājamo datu veidus un apjomu, iestādes, kuras sniedz datus Sporta reģistram un saņem datus no Sporta reģistra, datu saņemšanas nolūku, kā arī datu glabāšanas termiņus un apstrādes kārtību nosaka Ministru kabinets.

14. pants. Latvijas Nacionālā sporta padome

(1) Latvijas Nacionālā sporta padome ir konsultatīva institūcija, kas piedalās valsts politikas sporta jomā veidošanā un īstenošanā, veicina sporta attīstību un sadarbību sporta jomā, kā arī saskaņo pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensību, olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu norisi Latvijā.

(2) Latvijas Nacionālo sporta padomi un tās priekšsēdētāju apstiprina Ministru kabinets. Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā ir aizsardzības ministrs, ekonomikas ministrs, finanšu ministrs, iekšlietu ministrs, izglītības un zinātnes ministrs, labklājības ministrs, veselības ministrs, izglītības un zinātnes ministra noteiktā par sportu atbildīgā augstākā valsts amatpersona, šā likuma 15. panta piektajā daļā, 17. un 18. pantā minēto sporta organizāciju vadītāji un citu sporta organizāciju vadītāji. Sporta organizāciju vadītāji veido pusi no padomes sastāva.

(3) Ministru kabinets Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā papildus šā panta otrajā daļā noteiktajam var iekļaut ne vairāk kā trīs Ministru kabineta locekļus un ne vairāk kā trīs sporta organizāciju vadītājus. Šādā gadījumā Ministru kabineta locekļus un sporta organizāciju vadītājus papildus iekļauj Latvijas Nacionālās sporta padomes sastāvā vienādā skaitā.

(4) Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikumu, funkcijas, pienākumus un uzdevumus, kā arī lēmumu un atzinumu pieņemšanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

15. pants. Sporta federācijas

(1) Sporta federācijas mērķis ir vadīt un koordinēt darbu attiecīgajā sporta un parasporta veidā vai darbības jomā, pārstāvēt šo sporta veidu vai darbības jomu attiecīgās starptautiskajās sporta organizācijās, ja sporta federācija ir atzīta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Sporta federācija var pārstāvēt vairākus sporta veidus. Vienā sporta veidā var atzīt tikai vienu sporta federāciju.

(2) Latvijā atzīta sporta federācija:

1) izdod noteikumus (tostarp sporta veida noteikumus, noteikumus par prasībām attiecībā uz sporta darbinieku profesionālo kvalifikāciju vai sporta sacensību norises noteikumus), kurus ievieto savā tīmekļvietnē un kuri ir saistoši iesaistītajām personām;

2) īsteno metodisko darbu attiecīgajā sporta veidā, nodrošinot metodisko atbalstu un sporta treneru profesionālo pilnveidi profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēs un izglītības iestādēs, kas īsteno sporta izglītības programmas attiecīgajā sporta veidā;

3) ievērojot valsts profesionālās ievirzes izglītības standartu sportā, koordinē profesionālās ievirzes sporta izglītības un sporta interešu izglītības paraugprogrammu izstrādi, kā arī apstiprina šīs paraugprogrammas un ievieto tās savā tīmekļvietnē. Minētās paraugprogrammas ir saistošas profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādēm;

4) piešķir valsts izlases statusu komandām individuālajos sporta veidos, individuālajām sporta komandām un sporta spēļu komandām;

5) organizē valsts izlases sporta komandas dalību starptautiskās sporta sacensībās;

6) organizē valsts sacensības.

(3) Valsts sacensības ir Latvijā atzītas sporta federācijas organizētas un sacensību kalendārā iekļautas sacensības, tostarp nacionālie čempionāti un kausa izcīņa jauniešiem, junioriem un pieaugušajiem, kurās nosaka labāko sportistu vai komandu valstī attiecīgajā sporta veidā.

(4) Sportists vai sporta komanda saskaņo ar attiecīgo sporta federāciju to, kā starptautiskās sporta sacensībās tiek izmantota nacionālā simbolika un reprezentēts valsts tēls.

(5) Sporta federāciju biedrība, kurā par biedriem ir iestājušās vairāk nekā divas trešdaļas no visām atzītajām sporta federācijām, ir tiesīga koordinēt Latvijā atzīto sporta federāciju darbību un pārstāvēt to kopīgās intereses sarunās ar publiskām personām un to institūcijām.

16. pants. Sporta federācijas atzīšana un atzītas sporta federācijas statusa atcelšana

(1) Sporta federācija tiek atzīta, ja tā atbilst Ministru kabineta noteiktajiem kritērijiem.

(2) Kritērijus un kārtību sporta federācijas atzīšanai un atzītas sporta federācijas statusa atcelšanai, kā arī kārtību atzīto sporta federāciju darbības uzraudzībai nosaka Ministru kabinets.

(3) Lēmumus par sporta federācijas atzīšanu un atzītas sporta federācijas statusa atcelšanu pieņem privāto vai publisko tiesību subjekts, kuram deleģēts šā likuma 9. panta trešās daļas 4. punktā minētais valsts pārvaldes uzdevums.

(4) Šā panta trešajā daļā minētos lēmumus var apstrīdēt Izglītības un zinātnes ministrijā un pārsūdzēt tiesā Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

17. pants. Latvijas Olimpiskā komiteja

(1) Latvijas Olimpiskā komiteja ir sporta organizācija, kuras mērķi atbilstoši Olimpiskajai hartai ir šādi:

1) vadīt un koordinēt olimpisko kustību Latvijā;

2) pārstāvēt Latvijas intereses Starptautiskajā Olimpiskajā komitejā;

3) nodrošināt valsts dalību olimpiskajās spēlēs, jaunatnes olimpiādēs un citos starptautiskās olimpiskās kustības pasākumos.

(2) Lai nodrošinātu Latvijas sporta sistēmas ilgtspēju un īstenotu valsts intereses, Latvijas Olimpiskā komiteja, piesaistot attiecīgu finansējumu un sadarbojoties ar publiskām personām un to institūcijām, veic šādus uzdevumus:

1) organizē augstu sasniegumu sportistu sagatavošanu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem pasākumiem un dalību tajos;

2) īsteno olimpiskās izglītības un sabiedrības iesaistes programmas;

3) nodrošina sociālo atbalstu olimpiešiem;

4) veicina sporta infrastruktūras attīstību un pieejamību;

5) aizsargā sporta ētikas un godīgas spēles principus.

18. pants. Latvijas Paralimpiskā komiteja

(1) Latvijas Paralimpiskā komiteja ir sporta organizācija, kuras mērķi ir šādi:

1) vadīt un koordinēt paraolimpisko kustību Latvijā;

2) pārstāvēt Latvijas intereses Starptautiskajā Paraolimpiskajā komitejā un citās starptautiskajās parasporta organizācijās;

3) nodrošināt valsts dalību paraolimpiskajās spēlēs un citos paraolimpiskās kustības pasākumos.

(2) Lai nodrošinātu Latvijas parasporta sistēmas ilgtspēju un īstenotu valsts intereses, Latvijas Paralimpiskā komiteja, piesaistot attiecīgu finansējumu un sadarbojoties ar publiskām personām un to institūcijām, veic šādus uzdevumus:

1) organizē augstu sasniegumu parasportistu sagatavošanu šā panta pirmās daļas 3. punktā minētajiem pasākumiem un dalību tajos;

2) nodrošina metodisko vadību, ekspertīzi un uzraudzību parasporta un adaptīvā sporta sistēmas attīstībai Latvijā (tai skaitā sniedz metodisko atbalstu atzītajām sporta federācijām parasporta programmu īstenošanā);

3) veicina paraolimpisko vērtību un iekļaujoša sporta izglītības programmu īstenošanu.

19. pants. Sporta finansējums

(1) Valsts budžeta līdzekļus sportam, tai skaitā Latvijas Olimpiskajai komitejai, Latvijas Paralimpiskajai komitejai, šā likuma 15. panta piektajā daļā minētajai sporta federāciju biedrībai un Latvijā atzītajām sporta federācijām, piešķir saskaņā ar gadskārtējo valsts budžeta likumu, ievērojot Ministru kabineta noteiktos kritērijus un kārtību. Valsts un pašvaldība prioritāri finansē bērnu un jauniešu sportu.

(2) Kritērijus un kārtību valsts budžeta līdzekļu piešķiršanai šā panta pirmajā daļā minētajām sporta organizācijām nosaka Ministru kabinets.

(3) Valsts budžeta finansējumu ar valsts politiku sporta jomā saistītu mērķu īstenošanai atbilstoši Valsts sporta fondu regulējošajā likumā un citos normatīvajos aktos noteiktajai kārtībai var piešķirt arī citām juridiskajām personām.

(4) Ja sportists, sporta organizācija, juridiskā persona, kas nav sporta organizācija, vai sporta darbinieks nepilda šajā likumā, pašvaldības saistošajos noteikumos, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi finanšu līdzekļus, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par attiecīgajam sportistam, sporta organizācijai vai sporta darbiniekam piešķirto finanšu līdzekļu izmaksas pārtraukšanu un citu līgumā paredzēto sankciju piemērošanu, kā arī lemj par turpmāko rīcību ar finanšu līdzekļiem.

(5) Finanšu līdzekļus sportam veido arī pašvaldību un citu juridisko un fizisko personu līdzekļi.

20. pants. Valsts sporta fonds

(1) Valsts sporta fonds veicina Latvijas sporta attīstību, atbalsta sportistus un sporta pasākumu īstenošanu, veicina sporta infrastruktūras attīstību, atjaunošanu un modernizāciju, sekmē sporta darbinieku profesionālo tālākizglītību un profesionālās pilnveides izglītību.

(2) Sporta organizācijas, sporta darbinieki un sporta pasākumu organizatori var saņemt finanšu līdzekļus no Valsts sporta fonda.

(3) Sporta pasākumu īstenošanu var finansēt no Valsts sporta fonda līdzekļiem.

(4) Valsts sporta fonda darbību regulē atsevišķs likums.

21. pants. Ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu saistīto izdevumu kompensēšana

(1) Sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības Ministru kabineta noteiktajā apmērā segt izdevumus, kas saistīti ar brīvprātīgā sporta tiesneša darbu sacensībās, kuras iekļautas Latvijā atzītas sporta federācijas sacensību kalendārā un attiecīgās sporta federācijas tīmekļvietnē, nepieprasot attaisnojuma dokumentus.

(2) Izdevumi, kas saistīti ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu, atlīdzināmi personai, kura atbilst visiem šādiem kritērijiem:

1) ir ieguvusi attiecīgā sporta veida sporta tiesneša sertifikātu vai ir ieguvusi vai turpina iegūt profesionālās ievirzes sporta izglītību akreditētā profesionālās ievirzes sporta izglītības iestādē;

2) nesaņem atlīdzību uz līguma pamata par sporta tiesneša pienākumu veikšanu tajās pašās sacensībās;

3) ir noslēgusi rakstveida līgumu ar sporta organizāciju vai sporta izglītības iestādi par brīvprātīgā sporta tiesneša pienākumu veikšanu.

(3) Ar brīvprātīgo sporta tiesnešu darbu saistīto izdevumu apmēru, ko sporta organizācijai un sporta izglītības iestādei ir tiesības segt, nepieprasot attaisnojuma dokumentus, nosaka Ministru kabinets.

22. pants. Valsts atbalsts augstu sasniegumu sportam

(1) Augstu sasniegumu sportists var saņemt valsts atbalstu augstu sasniegumu sportam, lai sagatavotos dalībai un piedalītos olimpiskajās un paraolimpiskajās spēlēs, pasaules un Eiropas čempionātos un citās starptautiskajās sacensībās.

(2) Kritērijus un kārtību valsts atbalsta piešķiršanai augstu sasniegumu sportam, sporta veidus un sporta disciplīnas, kuru pārstāvji var pretendēt uz valsts atbalstu augstu sasniegumu sportam, augstu sasniegumu sportista statusa kritērijus, atbalsta pasākumus, to apmēru, kā arī gadījumus, kad pārtrauc valsts atbalsta piešķiršanu augstu sasniegumu sportam, nosaka Ministru kabinets.

23. pants. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā

(1) Sportistiem, kas sacensībās pārstāv Latviju, viņu treneriem, sporta darbiniekiem, kuri īsteno atbalstu sportistam, tai skaitā sporta ārstiem, atbalsta personālam, un attiecīgajām sporta federācijām var piešķirt balvas, tai skaitā naudas balvas, par izciliem sasniegumiem sportā. Naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā var piešķirt Ministru kabinets un pašvaldības.

(2) Ja kāda no šā panta pirmajā daļā minētajām personām nepilda šajā likumā, pašvaldības saistošajos noteikumos, citos sporta jomu regulējošos normatīvajos aktos, antidopinga konvencijās vai līgumā par valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļu piešķiršanu noteiktos pienākumus, institūcija, kura piešķīrusi naudas balvu, izvērtē pārkāpuma raksturu un pieņem lēmumu par naudas balvas atņemšanu.

(3) Kritērijus un kārtību, kādā Ministru kabinets var piešķirt un atņemt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, kā arī naudas balvu apmēru nosaka Ministru kabinets.

(Nodaļa stājas spēkā 01.01.2027. Sk. pārejas noteikumu 7. punktu)

24. pants. Antidopinga jomas vispārīgie noteikumi

(1) Antidopinga jomu regulē antidopinga konvencijas un nacionālie antidopinga noteikumi.

(2) Pasaules Antidopinga aģentūra, Starptautiskā Olimpiskā komiteja, Starptautiskā Paraolimpiskā komiteja, starptautiskās sporta organizācijas un citu dalībvalstu antidopinga organizācijas tiesības pārsūdzēt Latvijas Antidopinga biroja, Disciplinārās antidopinga komisijas un Pārsūdzības komisijas pieņemtos lēmumus īsteno atbilstoši antidopinga konvencijām.

(3) Ministru kabinets izdod nacionālos antidopinga noteikumus, tajos ietverot dopinga definīciju, pagaidu aizlieguma noteikšanas un atcelšanas kārtību, antidopinga noteikumu pārkāpumus, to pierādīšanas kārtību un termiņus, rezultātu anulēšanas kārtību un sankcijas, neatkarīgu ekspertu piesaistes kārtību, kārtību un termiņus, kādos iesniedz un izskata pārsūdzības par antidopinga jomā iesaistīto institūciju pieņemtajiem lēmumiem, antidopinga jomā iesaistīto institūciju lēmumu atzīšanas kārtību un termiņus, ierobežojumus sankciju piemērošanai, kā arī citus noteikumus atbilstoši antidopinga konvencijām.

(4) Šajā nodaļā minēto lēmumu pieņemšanā un sūdzību izskatīšanā nav piemērojams Administratīvā procesa likums.

(5) Lai pieņemtu šajā nodaļā minētos lēmumus un nodrošinātu antidopinga konvenciju noteikumu un nacionālo antidopinga noteikumu izpildi, Latvijas Antidopinga birojs, Disciplinārā antidopinga komisija, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija un Pārsūdzības komisija attiecīgi apstrādā personas datus (tai skaitā veselības datus) atbilstoši personas datu aizsardzību regulējošiem normatīvajiem aktiem.

25. pants. Latvijas Antidopinga birojs

(1) Latvijas Antidopinga birojs ir veselības ministra pārraudzībā esoša tiešās pārvaldes iestāde.

(2) Latvijas Antidopinga birojs:

1) nodrošina antidopinga konvenciju noteikumu un nacionālo antidopinga noteikumu ievērošanu;

2) sagatavo un apstiprina ikgadējo dopinga kontroļu analīžu plānu un ikgadējo pārbaudāmo sportistu reģistru, kā arī ir tiesīgs veidot citus reģistrus, kas satur informāciju par sportistiem (tai skaitā par sportistu atrašanās vietu) dopinga kontroļu plānošanas un veikšanas nolūkos;

3) nodrošina sporta sacensību un ārpussacensību dopinga kontroles laikā no sportistiem iegūto paraugu savākšanu un analīžu veikšanu Pasaules Antidopinga aģentūras akreditētā laboratorijā;

4) pārbauda un izmeklē antidopinga noteikumu pārkāpumus, kā arī dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā;

5) ir tiesīgs slēgt vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu;

6) nodrošina Disciplinārās antidopinga komisijas, Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas un Pārsūdzības komisijas lēmumu izpildes kontroli;

7) īsteno izglītojošus un pētnieciskus pasākumus antidopinga jomā;

8) veic citus antidopinga jomu regulējošos normatīvajos aktos noteiktos pasākumus.

(3) Ja Latvijas Antidopinga birojs konstatē antidopinga noteikumu pārkāpumu vai dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā, tas ir tiesīgs:

1) noteikt vai atcelt sportistam vai sporta darbiniekam pagaidu aizliegumu piedalīties sporta sacensībās, pildīt sporta darbinieka darba pienākumus vai veikt jebkādas citas darbības sporta jomā, izņemot individuālas fiziskās aktivitātes un dalību Latvijas Antidopinga biroja apstiprinātā izglītības vai rehabilitācijas programmā;

2) pieņemt lēmumu par sportista vai sporta darbinieka pieļauto antidopinga noteikumu pārkāpumu, kā arī dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā;

3) vērsties Disciplinārajā antidopinga komisijā, izņemot šā likuma 27. panta ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.

(4) Kārtību, prasības un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs pieņem lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem un dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā, kā arī slēdz vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un piemēro sankcijas, nosaka Ministru kabinets.

26. pants. Sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja pasākumiem un lēmumiem

(1) Sportists vai sporta darbinieks sūdzības par šā likuma 25. panta otrās daļas 2., 3. un 4. punktā un trešās daļas 3. punktā minētajiem Latvijas Antidopinga biroja pasākumiem var iesniegt Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā vai Pasaules Antidopinga aģentūrā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai nacionālajiem antidopinga noteikumiem.

(2) Sportists vai sporta darbinieks var lūgt Latvijas Antidopinga biroju pārskatīt šā likuma 25. panta trešās daļas 1. punktā minēto lēmumu atbilstoši nacionālajiem antidopinga noteikumiem. Latvijas Antidopinga biroja lēmumu par pārskatīšanu sportists vai sporta darbinieks var pārsūdzēt Disciplinārajā antidopinga komisijā, bet Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumu — Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā.

(3) Latvijas Antidopinga biroja lēmumus, kas pieņemti atbilstoši šā likuma 27. panta ceturtās daļas 1. un 2. punktam, var pārsūdzēt Pārsūdzības komisijā vai Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā, ja lēmums ir pieņemts attiecībā uz starptautiska līmeņa sportistu vai ir saistīts ar dalību starptautiskā sporta pasākumā, atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai nacionālajiem antidopinga noteikumiem.

27. pants. Disciplinārā antidopinga komisija

(1) Disciplināro antidopinga komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs. Tās sastāvā iekļauj vismaz piecas personas (tai skaitā juristu, sporta ārstu, sporta darbinieku un sportistu), kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Disciplinārās antidopinga komisijas locekļus izvirza biedrība "Latvijas Ārstu biedrība" (turpmāk — Latvijas Ārstu biedrība), Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija un Rīgas Stradiņa universitāte. Kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Disciplināro antidopinga komisiju, kā arī Disciplinārās antidopinga komisijas locekļu pilnvaru termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Disciplinārā antidopinga komisija izskata:

1) sportistu un sporta darbinieku sūdzības par Latvijas Antidopinga biroja lēmumiem saistībā ar pagaidu aizlieguma noteikšanas pamatotību un pieņem lēmumu;

2) antidopinga noteikumu pārkāpumus, kā arī dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā, pieņem lēmumus par tiem un par sportistam vai sporta darbiniekam piemērojamām soda sankcijām, izņemot šā panta ceturtajā un piektajā daļā minētos gadījumus.

(3) Latvijas Antidopinga birojs vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā, ja ir konstatēts iespējams antidopinga noteikumu pārkāpums vai dalības aizlieguma neievērošana diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā.

(4) Disciplinārā antidopinga komisija neizskata sportista vai sporta darbinieka antidopinga noteikumu pārkāpumu, ja pastāv kāds no šādiem apstākļiem:

1) sportists vai sporta darbinieks ir personīgi atteicies no tiesībām uz lietas izskatīšanu;

2) sportists vai sporta darbinieks nav lēmumā noteiktajā termiņā atbilstoši nacionālajiem antidopinga noteikumiem apstrīdējis Latvijas Antidopinga biroja konstatēto antidopinga noteikumu pārkāpumu vai dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā un noteiktās sankcijas;

3) Latvijas Antidopinga birojs ir noslēdzis vienošanos ar sportistu vai sporta darbinieku par antidopinga noteikumu pārkāpuma atzīšanu un noteikto sankciju piemērošanu.

(5) Šā panta ceturtās daļas 1. un 2. punkts ir piemērojams arī attiecībā uz dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā.

(6) Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta darbiniekiem un sporta organizācijām.

(7) Sūdzības par Disciplinārās antidopinga komisijas lēmumiem Latvijas Antidopinga birojs, sportisti vai sporta darbinieki, kā arī organizācijas, kas minētas šā likuma 24. panta otrajā daļā, var iesniegt Pārsūdzības komisijai vai Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai nacionālajiem antidopinga noteikumiem.

(8) Kārtību un termiņus, kādos Latvijas Antidopinga birojs vēršas Disciplinārajā antidopinga komisijā un Disciplinārā antidopinga komisija izskata iespējamos antidopinga noteikumu pārkāpumus, kā arī dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā un pieņem par to lēmumus, nosaka Ministru kabinets.

28. pants. Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija

(1) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju izveido Latvijas Antidopinga birojs. Tās sastāvā iekļauj vismaz trīs Latvijas Ārstu biedrības izvirzītus ārstus, kuri spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Kārtību, kādā Latvijas Antidopinga birojs izveido Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisiju, un komisijas locekļu pilnvaru termiņu nosaka Ministru kabinets.

(2) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijā var vērsties sportists, kurš nav starptautiska līmeņa sportists un kuram, pamatojoties uz medicīniskām indikācijām, nepieciešams lietot zāles, kuru sastāvā ir tādas aizliegtās vielas, vai nepieciešams lietot tādas aizliegtās metodes, kas iekļautas 2005. gada 19. oktobra Starptautiskās konvencijas pret dopingu sportā 1. pielikumā.

(3) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu iesniedz Latvijas Antidopinga birojam. Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija izskata pieteikuma anketu un pieņem lēmumu par terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļaujas (turpmāk šajā pantā — atļauja) piešķiršanu vai atteikumu to piešķirt.

(4) Atļauja sportistam dod tiesības lietot šā panta otrajā daļā minētās aizliegtās vielas vai metodes medicīnisku iemeslu dēļ. Sūdzības par atteikumu izsniegt atļauju var iesniegt Pārsūdzības komisijai atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem vai nacionālajiem antidopinga noteikumiem.

(5) Sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt Pasaules Antidopinga aģentūrai lūgumu pārskatīt attiecīgās starptautiskās sporta federācijas Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumu neatzīt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto atļauju.

(6) Sūdzību par Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumu atcelt Latvijas Antidopinga biroja Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas piešķirto atļauju sportists vai Latvijas Antidopinga birojs var iesniegt Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā.

(7) Kārtību un termiņus, kādos sportists iesniedz terapeitiskās lietošanas izņēmumu pieteikuma anketu un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisija pieņem lēmumu par atļaujas piešķiršanu, nosaka Ministru kabinets.

29. pants. Pārsūdzības komisija

(1) Pārsūdzības komisiju izveido Ministru kabinets. Tās sastāvā uz pilnvaru termiņu, kas nepārsniedz četrus gadus, iekļauj vismaz piecas personas (tai skaitā juristu, ārstu, sporta darbinieku un sportistu), kuras spēj izskatīt lietas taisnīgi, objektīvi un neatkarīgi. Pārsūdzības komisijas locekļus izvirza Latvijas Ārstu biedrība, Latvijas Zvērinātu advokātu kolēģija un Rīgas Stradiņa universitāte. Viena un tā pati persona var būt par Pārsūdzības komisijas locekli ne vairāk kā divus pilnvaru termiņus pēc kārtas. Pārsūdzības komisijas loceklis nedrīkst būt Disciplinārās antidopinga komisijas vai Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas loceklis.

(2) Pārsūdzības komisija atbilstoši antidopinga konvenciju noteikumiem un nacionālajiem antidopinga noteikumiem izskata sūdzības par:

1) Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas lēmumu nepiešķirt terapeitiskās lietošanas izņēmumu atļauju;

2) Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumu par antidopinga noteikumu pārkāpumu, kā arī dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā, sankciju piemērošanu vai nepiemērošanu, kā arī par lēmumu, kurā minētie pārkāpumi nav konstatēti;

3) Latvijas Antidopinga biroja lēmumu neturpināt antidopinga noteikumu pārkāpuma izskatīšanu pēc nelabvēlīgu dopinga kontroles analīžu rezultātu vai netipisku dopinga kontroles atradņu, netipisku bioloģiskās pases parametru, normai neatbilstošu pases parametru saņemšanas, tai skaitā pēc tam, kad iegūta informācija par dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā vai netiek sniegta informācija par atrašanās vietu, pēc pārbaudes un izmeklēšanas veikšanas;

4) Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumu gadījumos, kad Latvijas Antidopinga birojam nav bijušas tiesības pieņemt lēmumus par antidopinga noteikumu pārkāpumiem, kā arī dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā un sankcijām;

5) vienošanās procesa noteikumu neievērošanu, slēdzot vienošanos ar Latvijas Antidopinga biroju par antidopinga noteikumu pārkāpumu atzīšanu un sankciju piemērošanu;

6) Latvijas Antidopinga biroja lēmumu neatzīt citu antidopinga organizāciju pieņemtos lēmumus par saistošiem vai pārtraukt antidopinga noteikumu pārkāpumu izskatīšanu, kā arī dalības aizlieguma neievērošanas diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā izskatīšanu citu procesuālu iemeslu dēļ;

7) Disciplinārās antidopinga komisijas vai Latvijas Antidopinga biroja lēmumu par dalības aizlieguma neievērošanu diskvalifikācijas vai pagaidu aizlieguma laikā;

8) Latvijas Antidopinga biroja lēmumu par sankciju apturēšanu vai to atjaunošanu saistībā ar sportista vai sporta darbinieka savlaicīgu atzīšanos pārkāpumā, būtisku palīdzību citu antidopinga noteikumu pārkāpumu atklāšanā vai citas nozīmīgas informācijas sniegšanu, lai novērstu dopingu sportā;

9) Latvijas Antidopinga biroja lēmumu par sportistam vai sporta darbiniekam noteiktu sankciju pārskatīšanu, ja atbilstoši nacionālajiem antidopinga noteikumiem attiecīgais pārkāpums vairs nav sodāms vai arī piemērojamā sankcija ir kļuvusi citādi labvēlīgāka personai;

10) Latvijas Antidopinga biroja lēmumu anulēt vai atstāt spēkā sacensību rezultātus, kas iegūti sportista aktīvās karjeras pārtraukuma laikā;

11) Latvijas Antidopinga biroja lēmumu neizteikt brīdinājumu par to, ka sportists ir pārkāpis pienākumu sniegt informāciju par savu atrašanās vietu.

(3) Pārsūdzības komisija neizskata sūdzības, kas ir saistītas ar starptautiska līmeņa sportistu vai sportista dalību starptautiskā sporta pasākumā.

(4) Pārsūdzības komisijas lēmumi ir saistoši sportistiem, sporta darbiniekiem un sporta organizācijām.

(5) Sūdzības par Pārsūdzības komisijas lēmumiem, Pasaules Antidopinga aģentūras lēmumiem, tai skaitā par lēmumu nepiešķirt sportistam izņēmumu attiecībā uz paziņojuma sniegšanu sešus mēnešus pirms atgriešanās sportā un lēmumu par tās antidopinga organizācijas noteikšanu, kura ir atbildīga par rezultātu pārvaldības veikšanu atbilstoši šā likuma 25. panta otrās daļas 4. punktam, kā arī par to, ka Latvijas Antidopinga birojs ir atteicies no pārbaudes vai izmeklēšanas veikšanas vai pārbaudi un izmeklēšanu nav veicis saprātīgā termiņā, ir iesniedzamas Starptautiskajā sporta arbitrāžas tiesā.

30. pants. Sporta pasākumu organizēšana

(1) Sporta pasākuma organizators pasākuma norises vietā un laikā nodrošina sabiedrisko kārtību, medicīniskās palīdzības pieejamību, higiēnas, ugunsdrošības, drošības tehnikas un citu drošības noteikumu un normatīvo aktu ievērošanu.

(2) Sportistiem, skatītājiem un citām sporta pasākuma norisē iesaistītajām personām ir pienākums ievērot sporta pasākuma organizatora norādījumus par sabiedrisko kārtību un drošību, kā arī citus drošības noteikumus.

(3) Publisku izklaides un svētku pasākumu drošības likumā minētajos gadījumos un noteiktajā kārtībā publiska sporta pasākuma organizators pasākuma rīkošanai saņem tās pašvaldības atļauju, kuras administratīvajā teritorijā paredzēta pasākuma norise, vai informē šo pašvaldību par pasākuma norises laiku un vietu.

(4) Sporta sacensības notiek saskaņā ar to organizatora apstiprinātu sacensību nolikumu. Sporta sacensību nolikumā obligāti iekļaujamo informāciju nosaka Ministru kabinets.

(5) Sporta veidus un disciplīnas, kurās sporta sacensības atļauts rīkot tikai licencētā pastāvīgā vai uz laiku ierīkotā attiecīgo sporta sacensību norises vietā (trasē) un attiecīgajā sporta veidā licencēta atbilstošas kategorijas galvenā tiesneša vadībā, kā arī prasības un kārtību šādu sporta sacensību norises vietu (trašu) un attiecīgo sporta veidu galveno tiesnešu licencēšanai nosaka Ministru kabinets.

(6) Prasības un kārtību, kādā norādāma informācija par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, nosaka Ministru kabinets.

31. pants. Olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu, pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensību organizēšana

(1) Olimpisko spēļu un paraolimpisko spēļu organizētāju Latvijā izraugās un tā darbību pārrauga Latvijas Olimpiskā komiteja sadarbībā ar Latvijas Paralimpisko komiteju.

(2) Pasaules čempionātu un Eiropas čempionātu finālsacensības organizē sporta federācijas.

32. pants. Manipulācija ar sporta sacensībām

(1) Manipulācija ar sporta sacensībām — jebkāda apzināta vienošanās, darbība vai bezdarbība ar mērķi nelikumīgi ietekmēt sporta sacensību gaitu vai rezultātu, kura rada nepieņemamas izmaiņas sacensību rezultātos vai gaitā un pilnībā vai daļēji novērš sacensību rezultātu neparedzamību, — ir aizliegta.

(2) Sporta organizācijām un sporta darbiniekiem ir pienākums veikt visas nepieciešamās darbības, lai novērstu manipulāciju ar sporta sacensībām, un nekavējoties ziņot tiesībaizsardzības iestādēm un attiecīgā sporta veida federācijai par jebkurām aizdomām par spēles vai sacensību rezultāta ietekmēšanu, iesaistīto personu rīcību vai sportista sniegumu, ja sportists piedalās attiecīgajās spēlēs vai sacensībās vai viņam ir kāda tieša vai netieša ietekme uz to norisi vai rezultātu.

33. pants. Aizliegums organizēt sporta sacensības

(1) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt šādas sporta spēļu komandu sporta sacensības:

1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālos čempionātus un nacionālo kausu izcīņas;

2) sporta sacensības tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

(2) Latvijas Republikā ir aizliegts organizēt komandu sporta spēļu valsts izlašu (pieaugušo, jauniešu un junioru) sacensības, kurās piedalās Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlases ar savu karogu vai neitrālā statusā.

34. pants. Sportista tiesības un pienākumi

(1) Sportistam ir šādas tiesības:

1) piedalīties sporta treniņos un sacensībās;

2) piekļūt sporta infrastruktūrai, arī ja sportists ir persona ar invaliditāti;

3) atteikties piedalīties sporta treniņos un sacensībās, ja tas apdraud vai var tieši apdraudēt sportista dzīvību, veselību vai drošību vai ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu, sporta ētikas un godīgas spēles principu pārkāpumi;

4) saņemt no sporta trenera informāciju par sporta treniņiem un sacensībām;

5) saņemt no augstskolas vai koledžas atbalstu studiju procesā sportista karjeras (arī duālās karjeras) laikā;

6) īstenot citas tiesības, kas noteiktas starptautiskajos un nacionālajos tiesību aktos sporta jomā.

(2) Sportistam ir šādi pienākumi:

1) ievērot starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumus, godīgas spēles principu, antidopinga konvenciju noteikumus, kā arī normatīvos aktus;

2) rūpēties par savu veselības stāvokli, savas veselības un dzīvības apdrošināšanu, regulāri veikt veselības pārbaudes. Par nepilngadīgu sportistu veselības aprūpi un regulāru veselības pārbaužu veikšanu ir atbildīgi vecāki (personas, kas realizē aizgādību) un sporta treneri. Prasības un kārtību sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības organizēšanai nosaka Ministru kabinets;

3) uzņemties atbildību par savu rīcību sportā;

4) sistemātiski un regulāri pilnveidot kompetenci, papildināt zināšanas un attīstīt prasmes;

5) sadarboties ar citu profesiju pārstāvjiem sporta jautājumos;

6) sniegt pilnvērtīgu informāciju par savu sporta veidu, treniņiem un sacensībām, ja nepieciešams;

7) ziņot sporta federācijai vai citām kompetentām iestādēm par apstākļiem, kas sportistam kļuvuši zināmi, darbojoties sporta jomā, ja pastāv pamatotas aizdomas, ka šo apstākļu nenovēršanas dēļ var tikt nodarīts noziedzīgs nodarījums pret personas dzīvību, veselību, tikumību vai dzimumneaizskaramību, kā arī par konstatētajiem starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principa pārkāpumiem;

8) atmaksāt saņemto finansējumu, atdot saņemto balvu saskaņā ar tās institūcijas lēmumu, kura attiecīgo finansējumu vai balvu ir piešķīrusi, tad, ja ir konstatēti starptautisko un Latvijā atzīto sporta federāciju noteikumu, antidopinga konvenciju noteikumu un godīgas spēles principa pārkāpumi.

35. pants. Sporta darbinieka tiesības un pienākumi

(1) Sporta darbiniekam ir šajā likumā sportistam noteiktās tiesības un pienākumi, ciktāl tie attiecināmi uz sporta darbinieka statusu un darba uzdevumiem.

(2) Sporta treneris ir tiesīgs piedalīties sporta izglītības programmu īstenošanā vai tās īstenot, kā arī vadīt sporta treniņus (nodarbības) un veikt izglītojošo vai metodisko darbu sporta jomā.

(3) Sporta treneru reģistrācijas un sertifikācijas kārtību, prasības sporta treneriem un sertifikācijas maksu nosaka Ministru kabinets.

(4) Latvijas Republikā reģistrētām sporta organizācijām, sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts sadarboties ar sporta aģentiem un sporta aģentūrām no Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas.

36. pants. Ierobežojumi sporta darbiniekiem un sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekļiem

(1) Par sporta treneri vai sporta tiesnesi nedrīkst strādāt persona, kura ir sodīta par kādu no šādiem noziedzīgiem nodarījumiem neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas:

1) manipulācijām ar sporta sacensībām;

2) noziedzīgu nodarījumu, kas saistīts ar vardarbību vai vardarbības piedraudējumu;

3) noziedzīgu nodarījumu pret tikumību un dzimumneaizskaramību.

(2) Izņēmuma gadījumā personai, kura ir sodīta par kādu no šā panta pirmajā daļā minētajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, var atļaut strādāt par sporta treneri vai sporta tiesnesi, ja, izvērtējot konkrētā gadījuma apstākļus, tiek konstatēts, ka tas nekaitē sportistu, sporta darbinieku un sporta jomas interesēm. Lēmumu par atļauju pieņem tiesību subjekts, kuram deleģētas tiesības uzraudzīt atzīto sporta federāciju darbību. Kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par sporta treneri vai sporta tiesnesi nekaitē sportistu, sporta darbinieku un sporta jomas interesēm, nosaka Ministru kabinets.

(3) Par tiesību subjekta, kam deleģēts šā likuma 9. panta trešās daļas 4. punktā minētais valsts pārvaldes uzdevums, kā arī par šā likuma 15., 17. un 18. pantā minēto sporta organizāciju izpildinstitūcijas locekli nedrīkst būt persona, kura atbilst kādam no šādiem kritērijiem:

1) ir ārvalstu valsts drošības dienestu, izlūkdienestu vai pretizlūkošanas dienestu štata darbinieks;

2) ir bijusi LPSR Valsts drošības komitejas darbinieks vai informators likuma "Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu" izpratnē.

(4) Persona, kandidējot uz ievēlēšanu šā panta trešajā daļā minētā tiesību subjekta vai sporta organizācijas izpildinstitūcijas locekļa amatā, rakstveidā apliecina, ka uz to neattiecas šā panta trešajā daļā noteiktie ierobežojumi. Attiecīgais tiesību subjekts vai sporta organizācija ir atbildīga par šīs informācijas pārbaudi un glabāšanu. Izglītības un zinātnes ministrijai ir tiesības pieprasīt minēto apliecinājumu un ar to saistīto informāciju normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā.

37. pants. Aizliegums piedalīties sporta sacensībās

(1) Latvijas Republikā reģistrētām juridisko personu veidotām sporta spēļu komandām ir aizliegts piedalīties:

1) Krievijas Federācijas un Baltkrievijas Republikas nacionālajos čempionātos un nacionālo kausu izcīņās;

2) sporta sacensībās tādās komandu sporta spēļu starptautiskajās līgās, kurās vairāk nekā puse dalībnieku ir komandas no Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas.

(2) Sportistiem un sporta darbiniekiem ir aizliegts piedalīties sporta sacensībās, kas notiek Krievijas Federācijā un Baltkrievijas Republikā.

(3) Latvijas Republikas komandu sporta spēļu valsts izlasēm aizliegts spēlēt pret Krievijas Federācijas vai Baltkrievijas Republikas valsts izlasi, ja tā piedalās sacensībās ar savu karogu vai neitrālā statusā.

(4) Sportistus un sporta darbiniekus, kuri neievēro šā panta otrajā daļā noteikto aizliegumu, nedrīkst iekļaut Latvijas valsts izlases sastāvā, un viņi nedrīkst saņemt valsts vai pašvaldības budžeta līdzekļus sporta treniņu un sacensību izdevumu segšanai.

38. pants. Sertifikācijas noteikumu pārkāpšana

Par sporta trenera profesionālo darbību bez normatīvajos aktos noteiktā sertifikāta piemēro naudas sodu no desmit līdz sešdesmit naudas soda vienībām.

39. pants. Kompetence administratīvo pārkāpumu procesā

Administratīvā pārkāpuma procesu par šā likuma 38. pantā minēto pārkāpumu veic Izglītības kvalitātes valsts dienests.

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē Sporta likums (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 2002, 23. nr.; 2003, 23. nr.; 2004, 5. nr.; 2005, 14. nr.; 2006, 24. nr.; 2009, 6., 13. nr.; Latvijas Vēstnesis, 2016, 31., 82. nr.; 2017, 128. nr.; 2018, 111. nr.; 2021, 129.A nr.; 2022, 83.A nr.; 2023, 247. nr.; 2024, 31. nr.).

2. Šā likuma 1. panta 2. punkta "a" apakšpunktā noteikto prasību, ka par sporta treneri var strādāt tikai persona ar sporta trenera sertifikātu, piemēro no 2027. gada 1. jūnija.

3. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. maijam izdod šā likuma 7. panta piektajā daļā, 13. panta ceturtajā daļā, 14. panta ceturtajā daļā, 19. panta otrajā daļā, 21. panta trešajā daļā, 22. panta otrajā daļā, 23. panta trešajā daļā, 30. panta ceturtajā, piektajā un sestajā daļā, 34. panta otrās daļas 2. punktā, 35. panta trešajā daļā un 36. panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. maijam ir attiecīgi piemērojami šādi Ministru kabineta noteikumi, ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu:

1) Ministru kabineta 2003. gada 29. jūlija noteikumi Nr. 422 "Latvijas Nacionālās sporta padomes nolikums";

2) Ministru kabineta 2009. gada 12. maija noteikumi Nr. 422 "Noteikumi par kārtību, kādā norāda informāciju par sporta pasākuma līdzfinansēšanu no valsts budžeta, un minētās informācijas saturu";

3) Ministru kabineta 2009. gada 28. jūlija noteikumi Nr. 819 "Kārtība, kādā valsts finansiāli nodrošina valsts izlases komandu sporta spēlēs sagatavošanos un piedalīšanos Eiropas un pasaules čempionātu un olimpisko spēļu atlases turnīros un finālsacensībās";

4) Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 76 "Noteikumi par sporta bāzu reģistrā iekļaujamās informācijas saturu un aktualizēšanas kārtību";

5) Ministru kabineta 2010. gada 26. janvāra noteikumi Nr. 77 "Noteikumi par sporta speciālistu sertifikācijas kārtību un sporta speciālistam noteiktajām prasībām";

6) Ministru kabineta 2012. gada 3. janvāra noteikumi Nr. 26 "Noteikumi par kārtību, kādā piešķiramas naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā, un naudas balvu apmēru";

7) Ministru kabineta 2016. gada 6. septembra noteikumi Nr. 594 "Sportistu un bērnu ar paaugstinātu fizisko slodzi veselības aprūpes un medicīniskās uzraudzības kārtība";

8) Ministru kabineta 2024. gada 9. janvāra noteikumi Nr. 27 "Sporta organizāciju finansēšanas kārtība".

4. Sporta federācijas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un apjomā pirmo reizi iesniedz Sporta reģistram nepieciešamo informāciju ne vēlāk kā līdz 2026. gada 30. novembrim.

5. Atzīto sporta federāciju reģistra turētājs un pārzinis — biedrība "Latvijas Sporta federāciju padome" — informāciju no Atzīto sporta federāciju reģistra iekļauj Sporta reģistrā atbilstoši Ministru kabineta noteiktajai kārtībai un termiņiem.

6. Ministru kabinets līdz 2027. gada 31. maijam izdod šā likuma 16. panta otrajā daļā minētos noteikumus. Līdz to spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 31. maijam piemēro Sporta likuma (Saeimā pieņemts 2002. gada 24. oktobrī) 10.¹ panta pirmajā daļā un 10.² pantā noteiktos sporta federācijas atzīšanas un atzītas sporta federācijas statusa atņemšanas kritērijus un Ministru kabineta 2009. gada 8. decembra noteikumus Nr. 1396 "Sporta federāciju atzīšanas un atzīto sporta federāciju kontroles kārtība".

7. Šā likuma IV nodaļa stājas spēkā 2027. gada 1. janvārī. Līdz 2026. gada 31. decembrim piemēro Sporta likuma (Saeimā pieņemts 2002. gada 24. oktobrī) 11.¹, 11.², 11.³, 11.⁴, 11.⁵ un 11.⁶ pantu un Ministru kabineta 2018. gada 24. jūlija noteikumus Nr. 440 "Disciplinārās antidopinga komisijas un Terapeitiskās lietošanas izņēmumu komisijas izveidošanas kārtība" un 2021. gada 28. septembra noteikumus Nr. 661 "Nacionālie antidopinga noteikumi".

8. Ministru kabinets līdz 2027. gada 30. jūnijam sagatavo un iesniedz Saeimai likumprojektu par grozījumiem likumā "Par nacionālās sporta bāzes statusu", nodrošinot sporta infrastruktūras regulējuma pilnveidošanu un saskaņošanu ar šo likumu, tai skaitā paredzot vienotus principus sporta infrastruktūras objektu klasifikācijai un valsts atbalsta piešķiršanai.