Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu

1. pants. Likuma mērķis

Šā likuma mērķis ir:

1) nodrošināt bijušās LPSR Valsts drošības komitejas (turpmāk — VDK) dokumentu kā vienota valsts īpašumā esoša vēsturisku dokumentu kompleksa saglabāšanu;

11) radīt iespēju informēt sabiedrību par Latvijas okupācijas periodā valdījušo totalitāro režīmu, totālo sabiedrības kontroli, šā režīma darbības mehānismu un instrumentiem, kā arī veicināt sabiedrības spēju atpazīt šā režīma sekas, tās pārvarēt un turpināt Latvijas kā demokrātiskas valsts attīstīšanu, nodot Latvijas valsts rīcībā esošos VDK dokumentus atklātībā sabiedrībai;

2) noteikt kārtību, kādā izmantojami VDK dokumenti;

3) ļaut apzināt un dot iespēju novērtēt atsevišķu personu sadarbību ar VDK;

4) dot iespēju uzsākt kriminālvajāšanu pret personām, kuras, sadarbojoties ar VDK, izdarījušas noziegumus;

5) radīt iespēju politiski, juridiski un morāli reabilitēt personas, kuras VDK represējusi, vajājusi un izspiegojusi;

6) dot iespēju zinātniski, vēsturiski un juridiski izpētīt un izvērtēt materiālo un morālo kaitējumu, ko VDK nodarījusi Latvijas valstij un tās iedzīvotājiem;

7) nodrošināt VDK dokumentu publisku pieejamību un iespēju personām tos izmantot savām vajadzībām, ievērojot šā likuma noteikumus.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

2. pants. VDK dokumenti

VDK dokumenti ir nacionālā dokumentārā mantojuma sastāvdaļa un Latvijas valsts īpašums. VDK dokumenti šā likuma izpratnē ir visi informācijas nesēji neatkarīgi no informācijas fiksēšanas un uzglabāšanas veida un vietas — lietas, kartotēkas, rakstītie dokumenti un citi materiāli, ja:

1) vismaz viens to autors vai adresāts ir bijusi VDK;

2) to saturs attiecas uz jebkuru VDK tieši vai netieši raksturojošu darbību;

3) tie atrasti VDK oficiālajās vai konspiratīvajās telpās;

4) no to kopuma var konstatēt, ka tie attiecas uz VDK darbiniekiem;

5) tie ir pavēles, direktīvas un citi dokumenti, kuru kopīgs adresāts vai sūtītājs bija LPSR ministrija, LPSR iestāde vai LPSR drošības iestāde;

6) tie ir LPSR Iekšlietu ministrijas un iekšlietu iestāžu darbinieku personas lietas, kas veidotas periodā, kad šīs iestādes bija apvienotas ar LPSR drošības iestādi;

7) tie pieder pie VDK izdotās un uzkrātās literatūras, tostarp VDK bibliotēkas krājuma;

8) tie satur citu informāciju, kas ir saistīta ar VDK darbību, vai arī tie ir ar VDK darbību netieši saistīti dokumenti (bijušās Latvijas Komunistiskās partijas un okupācijas perioda PSRS valsts institūciju dokumenti, kuri attiecas uz VDK darbību vai kuros minēta VDK).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

3. pants. VDK darbinieki, informatori un ar VDK darbību saistītās amatpersonas

(1) VDK darbinieki šā likuma izpratnē ir visi bijušie VDK štata, kā arī ārštata darbinieki — personas, kuras devušas piekrišanu slepenai sadarbībai ar VDK un kuras par atlīdzību vai bez atlīdzības sniegušas VDK savus ziņojumus vai izpildījušas citus VDK dotos uzdevumus.

(2) VDK informatori šā likuma izpratnē ir personas, kuras, nebūdamas VDK darbinieki, apzināti sadarbojušās ar VDK, lai slepeni sniegtu informāciju par citām personām vai izpildītu citus VDK uzdevumus.

(3) Par VDK informatoriem šā likuma izpratnē atzīstami VDK aģenti, rezidenti, konspiratīvo dzīvokļu turētāji un uzticības personas.

(4) Ar VDK darbību saistītās amatpersonas šā likuma izpratnē ir Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonas, kuras savu amata pienākumu ietvaros kontrolēja, pārraudzīja un nodrošināja VDK darbību, deva pavēles, uzdevumus, rīkojumus VDK, orientēja to uz konkrētu darbību veikšanu vai kuras minētas netieši ar VDK darbību saistītos dokumentos.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

4. pants. Cietušie

(1) Cietušie šā likuma izpratnē ir visas padomju okupācijas periodā politiski represētās personas, kā arī tās personas, izņemot VDK štata darbiniekus, par kurām VDK ir vākusi informāciju.

(2) Viena un tā pati persona var būt bijusi gan cietušais, gan VDK informators. Tādā gadījumā uz šo personu attiecas visi VDK informatoriem likumos noteiktie tiesību ierobežojumi.

5. pants. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs ir Satversmes aizsardzības biroja struktūrvienība, kuras uzdevums ir šā likuma 1. panta 3., 4. un 5. punktā norādīto mērķu īstenošana.

(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē visus tajā glabātos VDK dokumentus un savu funkciju veikšanai glabā to digitālās kopijas.

(06.11.1995. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

6. pants. Totalitāro režīmu noziegumu izvērtēšanas komisija

(Izslēgts ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

7. pants. VDK dokumentu nodošanas kārtība

(1) Katrai valsts institūcijai vai iestādei, kuras rīcībā nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, ir pienākums tos nodot Latvijas Nacionālajam arhīvam, tos iznīcināt ir aizliegts. Privātpersonas, kuru rīcībā nonākuši VDK dokumenti vai to apstiprinātas kopijas, par tiem paziņo Latvijas Nacionālajam arhīvam.

(2) Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina citās valsts institūcijās esošos VDK dokumentus.

(3) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošie VDK dokumenti pēc to digitalizēšanas tiek nodoti Latvijas Nacionālajam arhīvam, ievērojot šajā likumā un Arhīvu likumā noteikto kārtību. Vienlaikus ar VDK dokumentiem Latvijas Nacionālajam arhīvam tiek nodotas arī šo dokumentu digitālās kopijas, tajā skaitā digitalizētā automatizētā LPSR VDK Informācijas analīzes daļas pretizlūkošanas nodrošinājuma informācijas sistēma "Delta Latvija" neanonimizētā veidā.

(4) VDK dokumentu digitalizāciju un nodošanu Latvijas Nacionālajam arhīvam finansē no valsts budžeta līdzekļiem.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

7.1 pants. VDK dokumentu glabāšana Latvijas Nacionālajā arhīvā un to izmantošana

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nodotie VDK dokumenti tiek pievienoti Latvijas Nacionālajā arhīvā esošajiem VDK dokumentiem un glabājami Latvijas Nacionālajā arhīvā kā nedalāms dokumentu kopums. Visi Latvijas Nacionālajā arhīvā esošie VDK dokumenti ir pastāvīgi glabājami dokumenti, t. i., dokumenti, kas saskaņā ar likumu glabājami mūžīgi. Uz šiem dokumentiem neattiecas Arhīvu likuma 14. panta trešās daļas 3. un 4. punkta noteikumi.

(2) Latvijas Nacionālā arhīva uzdevums ir īstenot šā likuma 1. panta 1. un 7. punktā norādītos mērķus.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs nodrošina VDK dokumentu glabāšanu, publisku pieejamību un izmantošanu saskaņā ar Arhīvu likuma un šā likuma noteikumiem.

(4) Latvijas Nacionālajā arhīvā bez ierobežojumiem ir publiski pieejami šādi dokumenti: LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēka, LPSR VDK aģentūras alfabētiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras statistiskā kartotēka, LPSR VDK aģentūras personas un darba lietu reģistrācijas žurnāli, no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietu, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnāls un citi LPSR VDK dokumenti, kā arī netieši ar VDK saistīti dokumenti, jo tie nesatur informāciju par cietušajiem vai trešām personām. Trešā persona šā likuma izpratnē ir persona, kura nav VDK darbinieks vai informators, vai ar VDK darbību saistīta amatpersona, kā arī nav cietušais.

(5) LPSR VDK dokumenti un netieši ar VDK saistīti dokumenti, kuri satur informāciju par cietušajiem vai trešām personām, ir ierobežotas pieejamības dokumenti. Šos dokumentus atļauts izmantot zinātniskās, vēstures vai juridiskās pētniecības nolūkos, akadēmiskās, mākslinieciskās vai literārās izpausmes, kā arī žurnālistikas vajadzībām. Ievērojot Fizisko personu datu apstrādes likuma 31. un 32. pantu, personai ir brīvi pieejami visi dokumentos minētie personas dati.

(6) Persona, kura pieprasa un iegūst informāciju no Latvijas Nacionālā arhīva dokumentiem, ir atbildīga par šīs informācijas, tostarp personas datu, izmantošanu.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

7.2 pants. Publicējamie VDK dokumenti, to publicēšanas kārtība un termiņi

(1) Latvijas Nacionālais arhīvs savā tīmekļvietnē publicē šādus digitalizētus VDK dokumentus un netieši ar VDK saistītus dokumentus:

1) LPSR VDK darbinieku telefongrāmatas;

2) LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku;

3) LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku;

4) LPSR VDK aģentūras statistisko kartotēku;

5) Latvijas Nacionālā arhīva Latvijas Valsts arhīva fonda PA-101 "Latvijas Komunistiskās partijas Centrālā Komiteja" aprakstus pilnā apjomā;

6) LPSR VDK aģentūras personas lietu un darba lietu reģistrācijas žurnālus;

7) no aģentūras aparāta izslēgto valsts drošības orgānu aģentu un rezidentu darba un arhīva lietu, nenotikušo vervēšanu materiālu reģistrācijas žurnālu;

8) LPSR VDK operatīvās lietas un operatīvo lietu materiālus, kartotēkas un citus VDK dokumentus;

9) LPSR VDK un tās priekšteču (Iekšlietu tautas komisariāta, Valsts drošības tautas komisariāta, Valsts drošības ministrijas un Iekšlietu ministrijas) saraksti ar Latvijas Komunistiskās partijas Centrālo komiteju un LPSR Ministru padomi;

10) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā ietilpstošo VDK un tās priekšteču darbinieku personas lietas un personas dokumentus;

11) Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas nomenklatūrā ietilpstošo ar VDK saistīto Padomju Savienības Komunistiskās partijas, Latvijas Komunistiskās partijas, PSRS, LPSR valsts un padomju institūciju amatpersonu personas lietas, kā arī Latvijas Ļeņina Komunistiskās jaunatnes savienības Centrālās komitejas amatpersonu personas lietas;

12) LPSR VDK un tās priekšteču iznīcinātāju bataljonu darbību atspoguļojošos nozīmīgākos dokumentus;

13) Latvijas un ārzemju draudzības un kultūras sakaru biedrības, Latvijas Komitejas sakariem ar tautiešiem ārzemēs, Latvijas Miera aizstāvēšanas komitejas, LPSR Jaunatnes organizāciju komitejas, PSRS Valsts ārzemju tūrisma komitejas Rīgas apvienības dokumentus un ar šīm organizācijām saistītās lietas.

(2) Šā likuma 3. pantā minēto personu personas dati, kas ietverti VDK dokumentā, tajā skaitā personas dati, kas norāda uz etnisko izcelsmi, piederību pie politiskās organizācijas, arodbiedrības un reliģisko pārliecību, ir publicējami pilnībā.

(3) Latvijas Nacionālais arhīvs veic šajā pantā minēto VDK dokumentu izpēti, atlasi publicēšanai, apstrādi, tajā skaitā nepublicējamo personas datu aizklāšanu, publicēšanu speciāli izveidotā tīmekļvietnē un dokumentu publikāciju papildināšanu ar zinātniskiem komentāriem, skaidrojumiem un lietās par sadarbības fakta konstatēšanu taisīto tiesas spriedumu rezolutīvajām daļām.

(4) Publicējot dokumentus, kuros minētas šā likuma 3. pantā norādītās personas, Latvijas Nacionālais arhīvs zinātniskajos komentāros un skaidrojumos sniedz savā rīcībā esošu papildu informāciju par personas notiesāšanu vai attaisnojošu spriedumu, vai apsūdzību lietās par noziegumiem pret cilvēci, genocīdu, kara noziegumiem, noziegumiem pret valsti.

(5) Latvijas Nacionālā arhīva publicētās ziņas ir informatīva rakstura ziņas un nerada juridiskas sekas bez atbilstoša fakta konstatējuma tiesas nolēmumā.

(6) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā nodrošināma piekļuve Latvijas Nacionālā arhīva tīmekļvietnē publicētajiem datiem, paredzot, ka šā likuma 3. pantā minēto personu personas datu publicēšanai netiek piemērotas Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) 15., 16., 18., 19. un 21. pantā noteiktās datu subjekta tiesības, ciktāl tās var nepieļaut vai būtiski traucēt šā likuma mērķu sasniegšanu.

(7) Šā panta pirmās daļas 1., 2., 3., 4. un 5. punktā minētos dokumentus publicē 2018. gadā elektroniskā formā (PDF formātā). Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs tos pārvērš elektroniskā formā (PDF formātā) un attiecīgi pārvērstos dokumentus līdz 2018. gada 3. decembrim nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam. Latvijas Nacionālais arhīvs tam nodotos dokumentus publicē savā tīmekļvietnē līdz 2018. gada 31. decembrim. Uz šo dokumentu publicēšanu neattiecas šā panta trešās daļas noteikumi.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018. Septītā daļa ir spēkā līdz 31.12.2018. Sk. Pārejas noteikumu 16. punktu)

8. pants. VDK darbinieku un informatoru pienākums sniegt paskaidrojumus

(1) Totalitārisma seku dokumentēšanas centra pilnvarotām amatpersonām ir tiesības prasīt bijušajiem VDK darbiniekiem un informatoriem, lai viņi sniedz paskaidrojumus par savu darbību VDK un par vispārējo VDK darbību, struktūru, darbiniekiem un informatoriem. Šīm personām ir tiesības neliecināt pret sevi, ja šie paskaidrojumi var izraisīt tām nelabvēlīgas krimināltiesiskas sekas.

(2) Personas, kuras atsakās sniegt paskaidrojumus vai sniedz apzināti nepatiesus paskaidrojumus, saucamas pie likumā noteiktās atbildības.

(3) VDK darbinieku un informatoru paskaidrojumi ir pastāvīgi glabājami dokumenti, kurus aizliegts iznīcināt. Līdz nodošanai Latvijas Nacionālā arhīva glabāšanā paskaidrojumi glabājas Totalitārisma seku dokumentēšanas centrā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

9. pants. Informācijas neizpaušana

(Izslēgts ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

10. pants. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo VDK dokumentu izmantošana

(1) VDK dokumentus drīkst izmantot tikai atbilstoši šā likuma mērķiem.

(2) Kārtību, kādā personas, kurām saskaņā ar šā likuma 12.15. pantu ir tādas tiesības, drīkst izmantot, lasīt, kopēt VDK dokumentus un izgatavot to norakstus, regulē Ministru kabineta noteikumi un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums.

11. pants. Valsts drošības iestāžu tiesības

(Izslēgts ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

12. pants. Personas pieprasījums

(1) Jebkura persona var rakstveidā pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā ir VDK dokumenti par šo personu. Centram par tā rīcībā esošajiem dokumentiem mēneša laikā jādod atbilde.

(2) Ja atbilde ir apstiprinoša, personai ir tiesības iepazīties ar šiem dokumentiem, ciktāl tas neskar trešās personas intereses, saņemt izrakstus no tiem, kā arī griezties prokuratūrā ar pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu šā likuma 14. panta kārtībā.

(3) Personai, kurai piešķirts politiski represētās personas statuss, ir tiesības pieprasīt un saņemt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra visu informāciju, tajā skaitā arī informāciju par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri bija iesaistīti VDK darbībās pret konkrēto politiski represēto personu.

(4) Personai, kurai ir pierādījumi, ka tā ideoloģisku motīvu dēļ tika vajāta, ievietota brīvības atņemšanas iestādēs vai piespiedu kārtā ievietota iestādēs, kur šai personai tika piemēroti medicīniska rakstura piespiedu līdzekļi, ir tiesības pieprasīt un saņemt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra visu informāciju, tajā skaitā arī informāciju par tiem VDK darbiniekiem un informatoriem, kuri bija iesaistīti VDK darbībās pret konkrēto personu.

(5) Persona, kura VDK dokumentos esošo informāciju ieguvusi šā panta trešajā un ceturtajā daļā noteiktajā kārtībā, nedrīkst izpaust informāciju par konkrētajiem VDK informatoriem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018. Grozījums par piektās daļas izslēgšanu stājas spēkā 01.05.2019. un iekļauts likuma redakcijā uz 01.05.2019. Sk. Pārejas noteikumu 17. punktu)

13. pants. Iestādes un vēlētas institūcijas pieprasījums

(1) Saeimas Prezidijam, republikas pilsētas domes un novada domes priekšsēdētājam ne vēlāk kā mēneša laikā pēc tam, kad Saeima vai attiecīgā dome ir sanākusi uz pirmo sēdi, ir pienākums pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka ievēlētie deputāti varētu būt bijuši VDK darbinieki vai informatori (3. pants).

(2) Jebkuras valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums attiecībā uz personu, kas attiecīgajā iestādē ieņem tādu amatu, kurā saskaņā ar likumiem ir aizliegts būt VDK darbiniekiem vai informatoriem, pieprasīt no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra izziņu par to, vai tā rīcībā, Latvijas Nacionālajā arhīvā vai citās valsts glabātavās ir dokumenti, kas liecina, ka attiecīgā persona varētu būt bijusi VDK darbinieks vai informators (3. pants). Šāda izziņa pieprasāma ne vēlāk kā divu nedēļu laikā pēc tam, kad persona, par kuru tiek pieprasīta izziņa, ir uzsākusi pildīt darba vai dienesta pienākumus.

(3) Šāda izziņa nav jāpieprasa par personām, kuras sasniegušas 18 gadu vecumu pēc 1991. gada 21. augusta.

(4) Ja atbilde ir apstiprinoša, bet persona, par kuru pieprasīta izziņa no Totalitārisma seku dokumentēšanas centra, noliedz savu sadarbību ar VDK, Saeimas Prezidijam, republikas pilsētas domes un novada domes priekšsēdētājam, valsts vai pašvaldības iestādes vadītājam ir pienākums divu nedēļu laikā pēc izziņas saņemšanas iesniegt attiecīgā rajona vai republikas pilsētas prokuratūrai pieteikumu par sadarbības fakta konstatēšanu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.12.2008. un 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

14. pants. Sadarbības fakta konstatēšana sevišķajā kārtībā

(1) Prokuratūra pēc tam, kad saņemts pieteikums par sadarbības fakta konstatēšanu, ne vēlāk kā piecu dienu laikā ierosina pārbaudes lietu, par ko rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai.

(2) Pārbaude tiek izdarīta šajā likumā noteiktajā kārtībā, un to veic ģenerālprokurora īpaši pilnvarots prokurors.

(3) No pārbaudes lietas ierosināšanas brīža pārbaudāmajai personai ir tiesības zināt, sakarā ar ko pārbaude tiek veikta, pieaicināt advokātu, iesniegt pierādījumus un sniegt liecības, pieteikt noraidījumus un lūgumus, iesniegt sūdzības ģenerālprokuroram par pārbaudi veicošā prokurora darbību un lēmumiem.

(4) Pieaicinātajam advokātam pārbaudes lietā ir tādas pašas tiesības un pienākumi kā aizstāvim pirmstiesas izmeklēšanā krimināllietās.

(5) Pirmstiesas pārbaudes termiņš ir divi mēneši. Izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors šo termiņu var pagarināt līdz sešiem mēnešiem.

(6) Lietās par sadarbības fakta konstatēšanu pirmstiesas pārbaudē pierādāmi šādi apstākļi:

1) fakts, ka sadarbība ar VDK ir notikusi (laiks, vieta, veids, forma un citi apstākļi);

2) personas subjektīvā attieksme pret sadarbību (vai šī sadarbība bijusi apzināta vai neapzināta).

(7) Par pierādījumiem pārbaudes lietā ir uzskatāmi jebkuri fakti, uz kuru pamata prokurors un tiesa likumā noteiktajā kārtībā konstatē, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK. Šos faktus var konstatēt ar liecinieku liecībām, eksperta atzinumu, lietiskiem pierādījumiem, dokumentiem un pārbaudes lietas protokoliem.

(8) Pierādījumu vākšanai prokurors var veikt šādas darbības:

1) nopratināt lieciniekus un izdarīt konfrontēšanu;

2) izņemt paraugus salīdzinošai pētīšanai;

3) izdarīt ekspertīzes un nopratināt ekspertus;

4) pieaicināt speciālistus;

5) izdarīt liecību pārbaudes uz vietas un izmeklēšanas eksperimentus;

6) veikt personu vai priekšmetu uzzīmēšanu;

7) uz tiesneša lēmuma pamata izdarīt kratīšanu, uzlikt arestu pārbaudāmās personas pasta un telegrāfa korespondencei un noklausīties tās telefonsarunas.

(9) Šā panta astotajā daļā minētās darbības pierādījumu vākšanai tiek izdarītas stingrā atbilstībā Kriminālprocesa likumā noteiktajai izmeklēšanas darbību veikšanas kārtībai. Pārbaudes lietā aicinātās personas tiek brīdinātas, ka tās ir atbildīgas par apzināti nepatiesas liecības došanu un atteikšanos dot liecību.

(10) Pārbaudāmajai personai un tās tuviem radiniekiem ir tiesības neliecināt pret sevi vai savu radinieku, bet, ja viņi piekrīt dot liecību, uz viņiem attiecas visas liecinieku tiesības un pienākumi.

(11) Ņemot vērā pārbaudes lietas apstākļus, lai nodrošinātu liecinieku un citu personu, kuras piedalās lietā, personisko drošību, izmeklēšanas darbības protokola ievaddaļu, kurā ir ziņas par šīm personām, ja nepieciešams, var sastādīt atsevišķi. Protokola pamatdaļā lietas dalībnieka vārda un uzvārda vietā ar viņa piekrišanu var minēt pseidonīmu, obligāti norādot, ka šai personai ir izskaidrotas tās tiesības un pienākumi, bet likumā paredzētajos gadījumos tā ir brīdināta par atbildību. Ar šādā kārtībā sastādītu protokola ievaddaļu var iepazīties tikai prokurors, advokāts, tiesas sēdes sekretārs un tiesneši, kas izskata lietu.

(12) Ja īpaši pilnvarots prokurors atzīst, ka personas sadarbība ar VDK ir vispusīgi pierādīta, viņš raksta prokurora atzinumu, kas sastāv no ievaddaļas, aprakstošās daļas un nobeiguma daļas:

1) ievaddaļā jāsniedz ziņas par pārbaudāmo personu: vārds, uzvārds, vecums, dzimšanas vieta, pilsonība, tautība, ģimenes stāvoklis, darbavieta un ieņemamais amats, dzīvesvieta, ziņas par sodāmību, kā arī iemesls, kāpēc pārbaude veikta;

2) aprakstošajā daļā jānorāda pārbaudes lietā pierādītie apstākļi, sadarbības būtība, laiks, vieta, motīvi, sadarbības veids un forma, kā arī citi būtiski apstākļi. Turklāt jāmin pārbaudāmās personas paskaidrojumi un apsvērumi, kurus tā izvirza savai aizstāvībai un šo apsvērumu pārbaudes rezultāti, kā arī pārējo pierādījumu analīze;

3) noslēguma daļā prokuroram jādod atzinums par to, ir vai nav notikusi apzināta sadarbība ar VDK.

(13) Pēc tam ar pārbaudes lietu un prokurora atzinumu iepazīstina pārbaudāmo personu un tās advokātu; pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības pieteikt lūgumus par papildu darbību veikšanu; prokuroram par to jāpieņem lēmums triju dienu laikā un jāpaziņo tas iesniedzējiem.

(14) Kad pārbaudes lieta uzrādīta un lēmums par pieteiktajiem lūgumiem pieņemts, prokurors lietu nosūta rajona (pilsētas) tiesai pēc pārbaudāmās personas dzīvesvietas apzinātas sadarbības fakta esamības vai neesamības konstatēšanai. Ja pārbaudāmā persona atzīst sadarbības faktu un lūdz pārbaudes lietu izbeigt, lieta ir izbeidzama.

(15) Pēc pārbaudes lietas nosūtīšanas tiesai visus lūgumus un sūdzības šajā lietā sūta tieši tiesai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. likumu, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

15. pants. Lietu par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu izskatīšana tiesā

(1) Ne vēlāk kā piecu dienu laikā pēc pārbaudes lietas saņemšanas tiesā tiesnesis izskata šo lietu un pieņem lēmumu par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai, vai par tās virzīšanu papildu pārbaudes veikšanai. Ja lieta sagatavota iztiesāšanai, tiesnesis nosaka:

1) iztiesāšanas laiku un vietu;

2) uz tiesas sēdi uzaicināmās personas;

3) tulka pieaicināšanas nepieciešamību.

Par pieņemto lēmumu tiesnesis rakstveidā paziņo pārbaudāmajai personai, tās advokātam un prokuroram, kā arī nodrošina nepieciešamo personu uzaicināšanu.

(2) Tiesnesis nosaka lietas izskatīšanu ne vēlāk kā 10 dienas pēc tam, kad pieņemts lēmums par to, ka lieta sagatavota iztiesāšanai.

(3) Prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts ir puses lietas izskatīšanas procesā. Pusēm ir vienādas tiesības iesniegt pierādījumus, piedalīties nopratināšanā un pierādījumu novērtēšanā, iesniegt pieteikumus, izteikt savu viedokli jebkurā jautājumā, kam ir nozīme pareizā lietas izspriešanā, un runāt tiesu debatēs. Pēc pušu motivēta lūguma tiesa var pieņemt lēmumu par lietas izskatīšanu slēgtā tiesas sēdē.

(4) Tiesas sēdes protokolu raksta sēdes sekretārs.

(5) Pārbaudes lietas izskatīšana tiesā notiek tādā pašā kārtībā kā krimināllietu izskatīšana pirmās instances tiesā, ņemot vērā izņēmumus, kas paredzēti šajā likumā:

1) pierādījumu pārbaude tiesā sākas, nolasot prokurora atzinumu par pirmstiesas pārbaudes gaitā pierādīto sadarbības faktu. Tad tiesas sēdes priekšsēdētājs jautā pārbaudāmajai personai, vai tā apstiprina savas sadarbības faktu ar VDK, pēc tam tiesa veic pierādījumu tiešu pārbaudi un novērtēšanu;

2) pēc pierādījumu pārbaudes tiesa pāriet pie tiesu debatēm. Tiesu debatēs runā šādi lietas dalībnieki: prokurors, pārbaudāmā persona un tās advokāts;

3) ja pārbaudāmā persona, izsakot savu viedokli, sniedz ziņas par jauniem apstākļiem, kuriem ir svarīga nozīme lietā, tiesa tiklab pēc sava ieskata, kā arī pēc procesa dalībnieku lūguma var atsākt pierādījumu pārbaudi.

(6) Taisot spriedumu, tiesa apspriežu istabā izlemj šādus jautājumus:

1) vai pārbaudāmā persona ir bijusi VDK darbinieks vai informators;

2) kā rīkoties ar lietā izņemtajiem dokumentiem un citiem priekšmetiem.

(7) Spriedums par sadarbības fakta konstatēšanu stājas spēkā, kad pagājis likumā noteiktais termiņš tā pārsūdzēšanai vai noprotestēšanai, ja sūdzība vai protests nav iesniegti. Sūdzības vai protesta iesniegšana par spriedumu likumā paredzētajā termiņā aptur šā sprieduma stāšanos likumīgā spēkā.

(8) Attiecībā uz tiesas spriedumu par sadarbības fakta konstatēšanu pārbaudāmajai personai un tās advokātam ir tiesības iesniegt sūdzību, bet prokuroram — protestu apelācijas un kasācijas kārtībā atbilstoši Kriminālprocesa likumā paredzētajiem noteikumiem par spriedumu pārsūdzēšanu un protestu iesniegšanu krimināllietās.

(9) Desmit darbdienu laikā pēc sprieduma stāšanās spēkā tiesa nosūta tā norakstu Latvijas Nacionālajam arhīvam pievienošanai tajā esošajiem VDK dokumentiem un Totalitārisma seku dokumentēšanas centram.

(10) (Izslēgta ar 04.10.2018. likumu).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 08.05.2014. un 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

16. pants. Sadarbības sekas

Ja persona — gadījumos, kad likums vai darba līgums to prasa, — ir deklarējusi, ka tā nav bijusi VDK darbinieks vai informators, bet tiesa konstatē, ka tā tomēr ir bijusi VDK darbinieks vai informators, tad šī persona ar tiesas sprieduma spēkā stāšanos zaudē savu ieņemamo amatu vai deputāta mandātu un ar šo personu tiek izbeigtas darba vai dienesta attiecības.

17.pants. Sadarbības fakta konstatēšanas noilguma termiņš

(1) Pēc 50 gadiem no šā likuma spēkā stāšanās dienas personas sadarbības fakta ar VDK konstatēšana šā likuma 14. un 15.pantā noteiktajā kārtībā nav pieļaujama un tās iespējamo sadarbību ar VDK nedrīkst izmantot tiesiskajās attiecībās pret šo personu.

(2) Ministru kabinets ne retāk kā ik pēc pieciem gadiem izvērtē VDK darbiniekiem un informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

18. pants. VDK dokumentu izmantošana zinātniskiem nolūkiem un publicēšana

(1) VDK dokumenti, kuros nav informācijas par konkrētām fiziskajām personām, ir izmantojami un publicējami bez ierobežojumiem.

(11) (Izslēgta ar 04.10.2018. likumu)

(12) (Izslēgta ar 04.10.2018. likumu)

(2) (Izslēgta ar 04.10.2018. likumu)

(Izslēgts ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018. Panta nosaukums un pirmā daļa zaudē spēku 01.05.2019. Sk. Pārejas noteikumu 18. punktu)

19. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

Personas, kurām šajā likumā norādītā neizpaužamā informācija par VDK dokumentiem kļuvusi zināma, pildot dienesta pienākumus, nedrīkst izpaust šo informāciju arī pēc dienesta attiecību izbeigšanās.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 04.10.2018. likumu, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

Pārejas noteikumi

1. Līdz brīdim, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprināts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums, Totalitārisma seku dokumentēšanas centra darbību reglamentē šis likums un citi likumi, kā arī ar Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmumu apstiprinātais Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums.

2. Ar brīdi, kad stājas spēkā Ministru kabineta apstiprināts Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikums, spēku zaudē Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija lēmums "Par Totalitāro režīmu noziegumu izmeklēšanas komisijas nolikuma un Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nolikuma apstiprināšanu" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 20./21. nr.; 1993, 20./21. nr.).

3. Ministru kabinetam mēneša laika jāizstrādā šā likuma 18. panta otrajā daļā paredzētie noteikumi.

4. Ar brīdi, kad stājas spēkā likuma 5. panta jaunā redakcija, likvidēt Tieslietu ministrijas sastāvā Totalitārisma seku dokumentēšanas centru, nododot to Satversmes aizsardzības biroja rīcībā.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

5. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra nekustamo un kustamo īpašumu, kā arī visus dokumentus pārņem Satversmes aizsardzības birojs.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

6. Ministru kabinets 1995. gada budžetā Tieslietu ministrijas Totalitārisma seku dokumentēšanas centram paredzēto finansējumu nodod Satversmes aizsardzības birojam.

(06.11.1995. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.12.1995.)

7. Ministru kabinets līdz 2005. gada 1. jūnijam izvērtē VDK štata un ārštata darbiniekiem, kā arī VDK informatoriem likumos noteikto ierobežojumu nepieciešamību un pamatotību. Šajos likumos noteikto ierobežojumu izvērtējumu Ministru kabinets iesniedz Saeimai.

(27.05.2004. likuma redakcijā, kas stājas spākā 28.05.2004.)

8. Šā likuma 18.panta 1.2 daļā minētā VDK dokumentu zinātniskā izpēte veicama līdz 2018.gada 31.maijam. Ministru kabinets līdz 2015.gada 1.janvārim izveido šā likuma 18.panta 1.2 daļā minēto komisiju.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

9. Šā likuma 18.panta otrajā daļā minētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2018.gada 31.oktobrim. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai ir piemērojami Ministru kabineta 1995.gada 13.jūnija noteikumi Nr.151 "Noteikumi par Totalitārisma seku dokumentēšanas centra rīcībā esošo Valsts drošības komitejas dokumentu izmantošanas kārtību", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(08.05.2014. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.05.2014.)

10. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs apzina citās valsts institūcijās esošos VDK dokumentus līdz 2018. gada 30. novembrim.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

11. Institūcijas vai iestādes to glabāšanā esošos VDK dokumentus un to apstiprinātas kopijas nodod Latvijas Nacionālajam arhīvam līdz 2018. gada 31. decembrim.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

12. Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē LPSR VDK darbinieku 1988. gada telefongrāmatu, LPSR VDK ārštata operatīvo darbinieku uzskaites kartotēku, LPSR VDK aģentūras alfabētisko kartotēku un statistisko kartotēku līdz 2018. gada 27. decembrim. Pārējos savā rīcībā esošos dokumentus Totalitārisma seku dokumentēšanas centrs digitalizē līdz 2019. gada 30. aprīlim.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

13. Totalitārisma seku dokumentēšanas centra glabāšanā esošo VDK dokumentu un to digitālo kopiju nodošana Latvijas Nacionālajam arhīvam uzsākama ne vēlāk kā 2018. gada 28. decembrī un tiek pabeigta 2019. gada 30. aprīlī.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

14. Latvijas Nacionālais arhīvs nodrošina tā glabāšanā nodoto digitalizēto VDK dokumentu un netieši ar VDK saistīto dokumentu publisku pieejamību, publicēšanu un izmantošanu, sākot ar 2019. gada 1. maiju.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

15. Tiesas līdz 2018. gada 31. decembrim nosūta Latvijas Nacionālajam arhīvam pievienošanai tajā esošajiem VDK dokumentiem lietās, kuru nodošanai pastāvīgā valsts glabāšanā Latvijas Nacionālajā arhīvā noteiktais termiņš iestājas pēc 2018. gada 31. decembra, taisīto spēkā stājušos spriedumu norakstus vai apliecinātas kopijas par sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018.)

16. Šā likuma 7.2 panta septītā daļa ir spēkā līdz 2018. gada 31. decembrim.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.01.2019.)

17. Grozījumi šajā likumā, ar kuriem tiek izslēgts 10. pants un 12. panta piektā daļa, stājas spēkā 2019. gada 1. maijā.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018. Minētie grozījumi iekļauti likuma redakcijā uz 01.05.2019.)

18. Šā likuma 18. panta nosaukums un pirmā daļa ir spēkā līdz 2019. gada 30. aprīlim.

(04.10.2018. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 17.10.2018. Minētais grozījums iekļauts likuma redakcijā uz 01.05.2019.)

Šis likums stājas spēkā nākamajā dienā pēc tā izsludināšanas.

Likums Saeimā pieņemts 1994. gada 19. maijā.
Valsts prezidents G. ULMANIS
Rīgā 1994. gada 2. jūnijā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 19.05.1994.Stājas spēkā: 03.06.1994.Tēma:  Valsts drošība un aizsardzībaPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 65 (196), 02.06.1994.
Saistītie dokumenti
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
57277
{"selected":{"value":"17.10.2018","content":"<font class='s-1'>17.10.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.05.2019","iso_value":"2019\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2019.-...<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"01.01.2019","iso_value":"2019\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2019.-30.04.2019.<\/font> <font class='s-2'>N\u0101kotnes<\/font>"},{"value":"17.10.2018","iso_value":"2018\/10\/17","content":"<font class='s-1'>17.10.2018.-31.12.2018.<\/font> <font class='s-3'>Sp\u0113k\u0101 eso\u0161\u0101<\/font>"},{"value":"23.05.2014","iso_value":"2014\/05\/23","content":"<font class='s-1'>23.05.2014.-16.10.2018.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2009","iso_value":"2009\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2009.-22.05.2014.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.05.2004","iso_value":"2004\/05\/28","content":"<font class='s-1'>28.05.2004.-30.06.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.1995","iso_value":"1995\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.1995.-27.05.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.06.1994","iso_value":"1994\/06\/03","content":"<font class='s-1'>03.06.1994.-30.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
17.10.2018
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva