Zaudējis spēku - Par pievienotās vērtības nodokli

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI

LV EN

uz sākumu

Izvērstā meklēšana

Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?

Attēlotā redakcija

Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2012. gada 29. novembra likumu: Pievienotās vērtības nodokļa likums.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Par pievienotās vērtības nodokli

I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1. pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem;

3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;

b) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);

c) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;

d) lietu noma;

e) nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas;

4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu (ieskaitot subsīdijas, kas tieši saistītas ar preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas cenām, akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas, bet izņemot pievienotās vērtības nodokli) neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;

5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība;

6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk — apliekamā persona) — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas veic saimniecisko darbību un ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija;

9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas:

a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai,

b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) apliekamās personas izrakstīto rēķinu,

c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu,

d) samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem,

e) samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm,

f) izmaksāta kā kompensācija zemnieku saimniecībai saskaņā ar šā likuma 13.¹ pantu;

10) starpniecības aģents — persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem;

11) budžeta institūcijas — valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

12) tirgus vērtība (cena) preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem bez pievienotās vērtības nodokļa, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;

13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās;

14) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

15) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

16) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas,

b) jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim,

c) ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas,

d) nepabeigtās celtniecības objekti;

17) preču imports — preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

18) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji — personas, kas veic vai nodrošina lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādātāji, cukurfabrikas), un lopbarības ražotāji, kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju;

20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības;

21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus;

22) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

23) Eiropas Savienības teritorija — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantā;

24) trešās teritorijas — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām saskaņā ar Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantu neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līgums, kā arī šādas Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas:

a) Vācijas Federatīvajā Republikā — Helgolandes sala, Bizingenas teritorija,

b) Spānijas Karalistē — Seūta, Melilja un Kanāriju salas,

c) Itālijas Republikā — Livinjo, Kampjoni d'Italia, Lugāno ezera Itālijas teritoriālie ūdeņi,

d) Francijas Republikā — Francijas Republikas aizjūras departamenti,

e) Grieķijas Republikā — Atosa kalns;

25) trešās valstis — valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

26) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona (turpmāk arī — neapliekamā persona) — persona, kura neatbilst šā panta 7.punkta nosacījumiem un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

27) citas dalībvalsts apliekamā persona — persona, kura attiecīgajā darījumā izmanto (lieto) reģistrācijas numuru citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

28) citas dalībvalsts neapliekamā persona — persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

29) preču eksports — preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

30) transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem,

c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem;

31) jauns transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām,

c) gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām;

32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

33) preču piegāde attālumā Eiropas Savienības teritorijā — apliekamās personas preču piegāde citas dalībvalsts personai, kura nav reģistrējusies preču saņemšanas valstī kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā;

34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts, ja preču nosūtīšanu vai transportēšanu no citas dalībvalsts nodrošina preču piegādātājs vai preču saņēmējs, vai trešā persona preču piegādātāja vai preču saņēmēja vārdā;

35) trīsstūrveida darījumi — preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī;

36) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā — preču transporta pakalpojums, ja preču iekraušana un izkraušana notiek dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona — trešajā valstī vai trešajā teritorijā reģistrēta persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm;

38) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļi:

a) Eiropas Savienības finanšu instrumenta "PHARE programma" līdzekļi,

b) Eiropas Savienības pirmsiestāšanās strukturālās politikas instrumenta (ISPA) līdzekļi,

c) Eiropas Savienības finanšu instrumenta "Pārejas līdzekļi administratīvās spējas stiprināšanai" līdzekļi,

d) Eiropas Savienības valstu vai trešo valstu, vai trešo teritoriju finanšu līdzekļi divpusējās ārvalstu finanšu palīdzības projektu finansēšanai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006. 38.punkts stājas spēkā 01.01.2007. Sk. pārejas noteikumus.)

2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(2) Saimnieciskās darbības ietvaros veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde par atlīdzību, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana par atlīdzību, arī pašpatēriņš;

3) preču imports.

(2¹) Par apliekamiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā uzskatāmi arī darījumi, kas minēti šā likuma 18.pantā.

(3) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(6) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(6¹) Atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksa, kas noteikta normatīvajos aktos, nav iekļaujama preces apliekamajā vērtībā.

(7) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(8) Preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj importēto preču muitas vērtību, preču transporta pakalpojuma vērtību no Eiropas Savienības robežas līdz preču saņēmējam (vai preču pārvadājuma pavaddokumentos norādītajai pirmajai preču pārkraušanas vietai Latvijas Republikas muitas teritorijā), aprēķināto muitas nodokli, aprēķināto akcīzes nodokli, citus aprēķinātos nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli, kā arī iekļauj šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vērtību, ja tā nav iekļauta muitas vērtībā.

(8¹) Atliktā akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", netiek iekļauts preces apliekamajā vērtībā.

(9) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

(10) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(11) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(12) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(13) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(14) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(15) Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām nodoklis piemērojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(16) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(17) Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(17¹) Ja tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā iegādes vērtību.

(18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas dienā, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi, izņemot kredītprocentus.

(19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

(19¹) Ar nodokli apliekamajā vērtībā neietilpst:

1) cenu samazinājums (atlaides veidā) par to, ka samaksa veikta iepriekš;

2) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas brīdī;

3) cenu atlaides, kas piešķirtas preču un pakalpojumu saņēmējam pēc konkrēto preču vai pakalpojumu saņemšanas.

(20) Ja persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, un pēc tam atkal ieved iekšzemē, ar nodokli apliekamā preču vērtība ir sniegtā pārstrādes vai apstrādes pakalpojuma vērtība.

(21) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)

(21¹) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) tūrisma aģentūrām un tūrisma operatoriem, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu sniegto pakalpojumu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu) vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

2) personām, kuras sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;

3) personām, kuras sniedz Latvijas Republikas starptautiskajiem autopārvadātājiem šādus pakalpojumus:

a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,

b) noformē vīzas autopārvadātājiem,

c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;

4) personām, kuras sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) regulāro pasažieru pārvadājumu biļetes,

b) priekšapmaksas kartes,

c) apdrošināšanas polises,

d) dāvanu kartes,

e) loterijas biļetes,

f) biļetes uz kultūras un sporta pasākumiem;

5) personām, kuras sniedz citām apliekamajām personām masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumus.

(21²) Šā panta trīspadsmito daļu var nepiemērot dzīvokļu pārvaldes, namu pārvaldes, namīpašnieki un citas personas, kuras saņem maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju vai gāzi, kā arī par kanalizācijas un sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita apliekamajām personām, kas piegādājušas šīs preces vai sniegušas šos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekams kasiera pakalpojums.

(21³) Persona, kura saskaņā ar šā panta 21.² daļu izvēlas nepiemērot šā panta trīspadsmito daļu, izraudzīto kārtību piemēro, sākot ar katra kalendārā gada 1.janvāri, un tai nav tiesību gada laikā to mainīt.

(22) Budžeta institūciju veiktām valsts izpildvaras funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006. Sk. pārejas noteikumus.)

3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija

(1) Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:

1) fiziskās personas reģistrē pēc to deklarētās dzīvesvietas;

2) juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās adreses;

3) personālsabiedrības reģistrē pēc to juridiskās adreses, kas norādīta komercreģistrā;

4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās deklarētās dzīvesvietas;

5) ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, reģistrē vienu no šādām personām:

a) citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu — vienā no darījuma izpildes vietām Latvijas Republikā;

b) tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā — atbilstoši šīs personas juridiskajai adresei vai deklarētajai dzīvesvietai.

(1¹) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja šī persona:

1) nav sasniedzama tās norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto saimniecisko darbību.

(1²) Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā nosaka šā likuma 26.pants.

(2) Budžeta finansētās institūcijas reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tās veic apliekamus darījumus un šādi darījumi var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Reģistrācija minētajām institūcijām ir obligāta, ja tās:

1) sniedz telekomunikāciju pakalpojumus;

2) piegādā preces (tai skaitā ūdeni, gāzi, elektrību, tvaiku, siltumenerģiju);

3) sniedz preču transporta pakalpojumus;

4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;

5) sniedz sabiedriskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;

7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;

8) sniedz noliktavu pakalpojumus;

9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;

10) sniedz tūrisma pakalpojumus;

11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;

12) sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);

13) piegādā preces darbinieku personiskajām vajadzībām;

14) sniedz nomas pakalpojumus.

(3) Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(4) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) Ja fizisko vai juridisko personu un ar līgumu vai norunu saistīto šādu personu grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav sasniegusi vai nav pārsniegusi 10 000 latu, šīm personām, grupām un to pārstāvjiem ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Minētā norma attiecināma arī uz budžeta finansētām institūcijām. Tām personām, kuras izmanto šajā panta daļā paredzētās tiesības, ir pienākums ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc minētās summas sasniegšanas vai pārsniegšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(5¹) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji 12 mēnešu laikā veic tikai vienu ar nodokli apliekamu preču piegādi vai sniedz tikai vienu ar nodokli apliekamu pakalpojumu, kura vērtība sasniedz vai pārsniedz 10 000 latu, vai šā darījuma rezultātā kopējā veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām, ja šis darījums nav saistīts ar minēto personu saimniecisko darbību.

(5²) Ja šā panta 5.¹ daļā minētais darījums turpmāko 12 mēnešu laikā tiek atkārtots, personām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šāda atkārtota darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamajām personām.

(6) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(7) Persona uzskatāma par reģistrētu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, sākot ar dienu, kad tai ir izsniegta apliekamās personas reģistrācijas apliecība.

(8) Apliekamā persona var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(8¹) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra, ja:

1) notikusi attiecīgās apliekamās personas likvidācija vai reorganizācija;

2) apliekamā persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarāciju vai nodokļa deklarācijā sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei;

3) (izslēgts ar 20.10.2005. likumu);

4) apliekamā persona nav sasniedzama juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā vai arī šī adrese faktiski nepastāv.

(8²) Apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par apliekamās personas reģistrācijas apliecības anulēšanu. Likvidācijas gadījumā apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar likvidācijas pabeigšanas dienu.

(8³) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta:

1) astoto daļu vai 8.¹ daļas 1.punktu, ne vēlāk kā 30 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis;

2) 8.¹ daļas 2. un 4.punktu, ja persona nav atjaunota vai atkārtoti reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ne vēlāk kā 90 dienu laikā no izslēgšanas dienas iemaksā valsts budžetā nodokli, kas aprēķināts no izslēgšanas datumā uzskaitē esošo krājumu (arī avansa maksājumu) vērtības un pamatlīdzekļu atlikušās vērtības, par kuru nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis.

(8⁴) Personu, kura izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.¹ daļas 2. vai 4.punktu, atkārtoti reģistrē Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā:

1) pēc savlaicīgi neiesniegtās nodokļa deklarācijas iesniegšanas un šajā nodokļa deklarācijā norādītās budžetā maksājamās nodokļa summas, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarācijas savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātās soda naudas samaksas;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta veiktajā nodokļu kontrolē konstatētās nepatiesās informācijas novēršanas nodokļa deklarācijā un budžetā maksājamās nodokļa summas, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas samaksas;

3) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasīto nodokļa aprēķinu pārbaudei nepieciešamo dokumentu iesniegšanas;

4) pēc ziņu par juridiskās adreses vai deklarētās dzīvesvietas precizēšanas.

(9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(10) Ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kurai nav noteiktas saimnieciskās darbības vai komercdarbības veikšanas vietas Latvijas Republikā, iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kuras iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus.

(11) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(12) Ja citas dalībvalsts persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona iekšzemes muitas noliktavā vai brīvajā zonā veic tikai preču piegādes darījumus ar precēm, kas nav Kopienas preces, kā arī ar tādām Kopienas precēm, kurām uzsākta eksporta procedūra, šī persona var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(25.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. 22.11.2001. 20.06.2003., 06.11.2003., 11.03.2004., 07.04.2004., 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

4. pants. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.

(1¹) Darījumiem Eiropas Savienības teritorijā:

1) preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi;

2) preču iegādes vietu Eiropas Savienības teritorijā un preču importēšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.

(2) Preču piegādes vieta:

1) ja preces tiek nosūtītas vai transportētas, ir tā vieta, kur atrodas preces, kad tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana;

2) ja preces netiek nosūtītas vai transportētas, ir tā vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā;

3) ja preces tiek piegādātas kuģiem, lidmašīnām vai vilcieniem tālākai pārdošanai pasažieriem to pārvadāšanas laikā, ir tā vieta, kur tiek uzsākta pasažieru pārvadāšana;

4) ja preces tiek montētas vai uzstādītas, ir tā vieta, kur preces tiek montētas vai uzstādītas;

5) ja personai tiek piegādāta dabasgāze vai elektroenerģija, ir šīs personas saimnieciskās darbības vai komercdarbības reģistrācijas vieta vai juridiskā adrese, ja:

a) šai personai dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot sadales sistēmu,

b) šīs personas saimnieciskā darbība vai komercdarbība ir dabasgāzes un elektroenerģijas preču pirkšana un tālākpārdošana,

c) šīs personas dabasgāzes vai elektroenerģijas patēriņš ir niecīgs;

6) ja tiek piegādāta dabasgāze, izmantojot sadales sistēmu, vai elektroenerģija un uz tās piegādi neattiecas šīs daļas 5.punkts, ir tā vieta, kur šī prece tiek patērēta.

(3) Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatāma pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti, šādiem pakalpojumiem:

1) kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes, sporta un citi līdzīga rakstura pakalpojumi, kā arī šo pasākumu organizēšana;

2) ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī citi ar transportēšanu saistītie pakalpojumi;

3) ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītie pakalpojumi (ieskaitot novērtēšanu, remontu, apkopi), izņemot šo lietu nomu.

(5) Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, arhitektu, būvdarbu, to sagatavošanas, koordinācijas un uzraudzības pakalpojumus) sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis īpašums atrodas.

(6) Transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek transportēšana. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek pasažieru pārvadāšana, ievērojot iekšzemē un citās valstīs veiktos attālumus. Preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem, pakalpojuma sniegšanas vieta nav iekšzeme.

(7) Pakalpojuma saņēmēja juridisko adresi uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu šādiem pakalpojumiem, ja apliekamā persona šos pakalpojumus sniedz jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai:

1) patentu, autortiesību, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedrisko darbību saistīti pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;

3) juridiskie (arī advokātu, notāru), grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi, kā arī patentu valdes darbība;

4) datu apstrāde;

5) informācijas sniegšana, arī pieredzes apmaiņa;

6) pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot ar personālu, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

7) lietu noma, izņemot nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nomu;

8) telekomunikāciju pakalpojumi;

9) starpniecības aģenta pakalpojumi, ja starpniecības aģents piedalās šajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanā;

10) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

11) elektroniski sniegtie pakalpojumi, to skaitā:

a) elektroniskā tīkla programmu piegāde, elektroniskā tīkla uzturēšana un apkope, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma,

b) datu bāzes un programmatūras piegāde un atjaunināšana,

c) attēlu, tekstu un informācijas piegāde, pieejas datu bāzēm nodrošināšana,

d) mūzikas ierakstu, filmu, spēļu (to skaitā laimes spēļu un azartspēļu) piegāde,

e) dažādu reportāžu (to skaitā politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un notikumu) piegāde,

f) tālmācība;

12) finanšu un apdrošināšanas darījumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu īri un nomu;

13) pieejas sniegšana elektroenerģijas un dabasgāzes sadales sistēmām, kā arī pārvades un sadales pakalpojumi un citi tieši saistīti pakalpojumi.

(7¹) Šā panta septītās daļas 11.punktā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona sniedz šos pakalpojumus neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

(7²) Lai izvairītos no nodokļa dubultas uzlikšanas, nodokļa neuzlikšanas vai konkurences traucējumiem, šā panta septītajā daļā minēto pakalpojumu (izņemot šā panta septītās daļas 11.punktā minētos pakalpojumus) sniegšanas vieta Ministru kabineta noteiktajos gadījumos ir:

1) ārpus Eiropas Savienības teritorijas, ja pakalpojumus izmanto ārpus Eiropas Savienības teritorijas, kaut arī saskaņā ar šā panta prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir iekšzeme;

2) iekšzeme, ja pakalpojumus izmanto iekšzemē, kaut arī saskaņā ar šā panta prasībām pakalpojuma sniegšanas vieta ir ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(7³) Telekomunikāciju, radio un televīzijas apraides pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja trešo valstu persona šos pakalpojumus sniedz neapliekamai personai.

(7⁴) Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir vieta, kur tiek veikts darījums, kurā tas piedalās kā starpnieks, ja šajā un 24.pantā nav noteikts citādi.

(8) Preču garantijas remonta kā pakalpojuma sniegšanas vieta ir garantijas devēja juridiskā adrese.

(9) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)

(10) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 01.03.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

5. pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 7., 13., 28., 33. un 34.pantu.

(3) Nodokļa likmi 5 procentu apmērā nosaka apliekamiem darījumiem saskaņā ar šā likuma 6.² pantu.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

II nodaļa
Izņēmumi un atvieglojumi

6. pants. Izņēmumi

(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:

1) sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas, sociālās palīdzības un sociālā darba pakalpojumus, ko iedzīvotājiem sniedz valsts un pašvaldību finansētas institūcijas (tajā skaitā pansionāti, centri, nami, patversmes, dienesti) vai personas, kuras reģistrētas sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā vai kuru sniegto sociālo pakalpojumu kvalitāti un atbilstību normatīvajos aktos sociālo pakalpojumu sniedzējiem noteiktajām prasībām ir atzinusi valsts vai pašvaldība, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko nodrošina sociālās aprūpes, profesionālās un sociālās rehabilitācijas pakalpojumu sniedzēji saskaņā ar savām programmām;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes personām, kuras apmeklē valsts akreditētas izglītības iestādes piedāvātos sagatavošanas kursus, apgūst kādu akreditēto izglītības programmu, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes. Minētais atbrīvojums attiecināms arī uz izglītības pakalpojumiem, ko izglītības iestādēm nodrošina citu valstu izglītības iestādes;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

8) šādus kultūras pasākumus, ieskaitot ieejas maksu šajos pasākumos:

a) teātra un cirka izrādes,

b) koncertdarbību un sarīkojumus kultūras iestādēs,

c) bibliotēku pakalpojumus,

d) muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu darbību,

e) bērniem paredzētus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus;

9) (zaudējis spēku 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus);

9¹) medicīnas pakalpojumus un ar medicīnu saistītos pakalpojumus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu medicīnas pakalpojumu sniegšanu, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

9²) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

12) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus;

14) iedzīvotāju maksājumus par:

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus),

d) (zaudējis spēku 01.07.2006. Sk. Pārejas noteikumus).

15) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus);

16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem;

17) šādus finanšu darījumus:

a) kreditēšanu un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs,

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas saistīti ar ieguldījumiem kapitālā un vērtspapīru glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu, kā arī ar vērtspapīru izlaišanu;

18) (zaudējis spēku 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus);

19) konsulāros pakalpojumus;

20) (zaudējis spēku 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus);

21) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;

23) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;

24) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

25) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";

27) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem;

28) fonogrammu producentu atlīdzību un autoratlīdzību par autoru (arī komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem mākslas darbiem, kā arī izpildītāju saņemto atlīdzību;

29) zobārstniecības pakalpojumus;

30) pedagogu pasniegtās privātstundas vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros.

(1¹) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto atbrīvojumu var piemērot fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji (komersanti, iestādes, organizācijas), ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro tādā gadījumā, ja gūtā peļņa tiek novirzīta vai ieguldīta šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

4) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu);

5) preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli saskaņā ar Padomes 1983.gada 28.marta regulu (EEK) Nr. 918/83, ar kuru izveido Kopienas sistēmu atbrīvojumiem no muitas nodokļiem.

(3) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(4) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1995., 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 09.10.2002., 12.12.2002., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

6.¹ pants. Nodokļa 9 procentu likmes piemērošana

(Zaudējis spēku no 01.05.2004. Sk. pārejas noteikumus.)

6.² pants. Nodokļa 5 procentu likmes piemērošana

Nodokļa 5 procentu likmi piemēro:

1) medikamentu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

2) medicīnisko ierīču un medicīnas preču (arī komplektējošo daļu, rezerves daļu un piederumu) piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

3) veterināro medikamentu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

4) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

5) grāmatu un kartogrāfisko izdevumu piegādēm;

6) šādiem masu informācijas līdzekļiem vai to abonentmaksai:

a) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana,

b) komerciālās televīzijas un komerciālā radio abonentmaksai;

7) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs);

8) ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā;

9) kanalizācijas pakalpojumiem;

10) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem;

11) apbedīšanas pakalpojumiem;

12) ieejas maksai sporta pasākumos;

13) ieejas maksai kinoizrādēs, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura kinoizrādes;

14) sabiedriskā transporta pakalpojumiem iekšzemē (pasažieru un bagāžas pārvadāšana tramvajos, trolejbusos, pilsētas, rajona un tālsatiksmes autobusos, iekšzemes un starptautiskajos vilcienos, kā arī iekšzemes lidojumos);

15) siltumenerģijas piegādēm iedzīvotājiem;

16) elektroenerģijas piegādēm iedzīvotājiem;

17) dabasgāzes piegādēm iedzīvotājiem, izņemot dabasgāzi autotransportam;

18) frizieru pakalpojumiem galapatērētājiem (fiziskajām personām);

19) iedzīvotājiem sniegtajiem pakalpojumiem (darbiem), kas veikti to dzīvojamo māju (dzīvokļu) iekštelpu vienkāršotai renovācijai, kuras tiek vai tiks izmantotas dzīvošanai. Šo pakalpojumu cenā nav iekļaujami izdevumi par materiāliem, tehnoloģijām un mehānismu izmantošanu.

(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006. 16., 17., 18. un 19.punkts stājas spēkā 01.01.2007. Sk. pārejas noteikumus.)

7. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana

(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

1) preču eksportam un to preču piegādēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam, ja piegādes veiktas muitas noliktavās un brīvajās zonās;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu (arī tādu preču eksportu, kurām eksporta procedūra uzsākta citā Eiropas Savienības dalībvalstī), preču importu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm un trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu nav iekšzeme, izņemot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus;

4) kuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei:

a) kuģiem, kurus izmanto kuģošanai starptautiskajos ūdeņos un kuri pārvadā pasažierus par atlīdzību vai kurus izmanto komercdarbībai vai rūpnieciskai darbībai,

b) kuģiem, kurus izmanto glābšanas vai palīdzības darbiem uz jūras,

c) karakuģiem, kuri noteikti vienoto muitas tarifu 89.01 A apakšgrupā un kuri atstāj valsti un dodas uz ostām vai enkurvietām citās Eiropas Savienības dalībvalstīs vai trešajās valstīs, vai trešajās teritorijās;

4¹) "Likumā par ostām" noteiktajām ostas maksām par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti starptautiskajā satiksmē kursējošiem kuģiem un kuģiem, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā;

4²) šā panta pirmās daļas 4.punkta "a" un "b" apakšpunktā minēto kuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kā arī šajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

4³) tādu gaisakuģu piegādei, importam (laišanai brīvā apgrozībā), pārveidošanai, remontam, tehniskajai apkopei, fraktēšanai un īrei, kurus lieto aviosabiedrības, kas darbojas par atlīdzību starptautiskos maršrutos, kā arī šajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma piegādei, īrei, remontam un tehniskajai apkopei;

4⁴) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.² punktā minēto kuģu remontu un šajos kuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontu;

4⁵) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar šā panta pirmās daļas 4.³ punktā minēto gaisakuģu remontu un šajos gaisakuģos iebūvētā vai tajos lietotā aprīkojuma remontu;

4⁶) šā panta pirmās daļas 4.³ punktā minēto gaisakuģu degvielas uzpildei un apgādei paredzēto preču piegādei;

4⁷) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.² punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.² punktā minēto kuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

4⁸) citiem pakalpojumiem, kas nav minēti šā panta pirmās daļas 4.³ punktā un kas sniegti, lai nodrošinātu šā panta pirmās daļas 4.³ punktā minēto gaisakuģu vai to kravu tiešās vajadzības;

4⁹) starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti, pārdodot biļetes pasažieru pārvadājumiem starptautiskajos maršrutos ar kuģi vai gaisakuģi;

5) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu;

6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti:

a) ievērojot paritātes principu — trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) ievērojot paritātes principu — trešo valstu starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu,

c) Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

d) Eiropas Savienības starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu,

e) Eiropas Kopienas institūcijām saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm,

f) Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām;

7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

8) pakalpojumam, kas saistīts ar kustamu (ķermenisku) lietu (īpašumu), kura iegādāta vai ievesta pakalpojuma sniegšanai Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un kuru pēc pakalpojuma sniegšanas no Eiropas Savienības teritorijas uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām nosūta vai transportē pakalpojuma sniedzējs vai pakalpojuma saņēmējs, ja tā juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvietas adrese nav iekšzemē, vai arī cita persona, kas rīkojas pakalpojuma sniedzēja vai pakalpojuma saņēmēja vārdā;

9) beznodokļu tirdzniecības veikalos veiktajām preču piegādēm fiziskajām personām, kas izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

10) (izslēgts ar 20.12.2004. likumu) ;

11) starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, arī pasažieru pārvadājumam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu ar vilcienu, autobusu, lidmašīnu vai kuģi, kā arī šo pasažieru bagāžas pārvadājumam, kuru pasažieris ved sev līdzi, un transportlīdzekļa pārvadājumam, ar kuru viņš ceļo;

12) elektroenerģijas importam vai dabasgāzes importam, ja dabasgāze tiek piegādāta, izmantojot pārvades vai sadales sistēmu.

(2) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)

(4) Nodokli, ko trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētā fiziskā persona samaksājusi par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuru vērtība (bez nodokļa) pārsniedz 25 latus un kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā persona, kas ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas Republikā un ir saņēmusi licenci nodokļa atmaksāšanai trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām. Ministru kabinets nosaka licences izsniegšanas kārtību, valsts nodevas apjomu (likmi) par licenci un tās maksāšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu.

(4¹) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā vai trešajā daļā noteiktajai likmei.

(6) Ja apliekamā persona ir saņēmusi avansa maksājumu par darījumu, kas saskaņā ar šo pantu ir apliekams ar nodokļa 0 procentu likmi, un ja sešu mēnešu laikā no avansa saņemšanas dienas prece nav nosūtīta vai pakalpojuma sniegšana nav uzsākta, no minētā avansa maksājuma aprēķina nodokli atbilstoši likmei, ko piemēro šim darījumam iekšzemē.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 26.02.2004., 11.03.2004., 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006. Sk. pārejas noteikumus.)

III nodaļa
Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins

(1) Preču piegāde ir notikusi, ja preces nosūtītas vai atlīdzība par preču piegādi saņemta pirms preču nosūtīšanas.

(1¹) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi, ja preces saņemtas. Preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā arī uzskata par notikušu, ja samaksa (atlīdzība) par preci veikta avansā.

(2) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums sniegts pasūtītājam vai atlīdzība par pakalpojumu saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

(2¹) Pakalpojuma saņemšana ir notikusi, ja pakalpojums saņemts vai atlīdzība par pakalpojumu veikta avansā.

(3) Pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.

(4) Apliekamā persona nodokļa rēķinu saskaņā ar šo pantu izraksta par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā 15 dienu laikā no darījuma dienas, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu neapliekamajai personai atbilstoši šā panta 5.¹ vai sestajai daļai izraksta pēc tās pieprasījuma.

(4¹) Apliekamā persona, kas veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par iegādātajām precēm nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

(4²) Apliekamā persona, saņemot šā likuma 31.pantā minētos pakalpojumus no citas dalībvalsts personas un šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus no Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, par saņemtajiem pakalpojumiem nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz pakalpojuma sniedzēja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

(4³) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(4⁴) Apliekamā persona nodokļa rēķinu par preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā vai par preču transporta pakalpojumu, kas tieši saistīts ar preču eksportu, drīkst izrakstīt vēlāk nekā 15 dienas pēc pakalpojuma sniegšanas, bet ne vēlāk kā 90 dienu laikā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(5) Nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Jebkura pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā. Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.

(5¹) Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:

1) rēķina izrakstīšanas datums;

2) rēķina numurs;

3) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

4) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

5) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

6) preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tāds ir;

7) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums, ja tas atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma, vai datums, kad saņemta atlīdzība avansā, ja šis datums ir zināms un atšķiras no rēķina izrakstīšanas datuma;

8) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, daudzums (apjoms) un mērvienība;

9) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez nodokļa);

10) piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;

11) piemērotā nodokļa likme;

12) aprēķinātā nodokļa summa;

13) darījuma kopsumma bez nodokļa;

14) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ja par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, — atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;

15) ja tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, — norāde uz to un informācija, kas pierāda, ka minētā prece ir jauns transportlīdzeklis saskaņā ar šā likuma 1.panta 30. un 31.punktu;

16) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šajā likumā paredzētie īpašie noteikumi (2.panta 15.daļa, 13., 13.1, 13.2, 13.3, 32. un 34.pants), — atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;

17) ja par nodokļa samaksu ir atbildīga pilnvarotā persona, — pilnvarotās personas kā apliekamās personas reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta).

(5²) Personas, kuras iekasē maksu par piegādāto ūdeni, siltumenerģiju, elektroenerģiju, gāzi, sniegtajiem kanalizācijas pakalpojumiem vai sadzīves atkritumu izvešanas pakalpojumiem, bet netiek uzskatītas par faktiskajiem šo preču piegādātājiem vai pakalpojumu sniedzējiem, izrakstot rēķinus šo preču un pakalpojumu saņēmējiem, tajos drīkst atsevišķi nodalīt piegādāto preču vai pakalpojumu vērtību un nodokļa summu.

(6) Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:

1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;

6) nodokļa rēķina izrakstīšanas datums.

(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto kases čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Ja kases čekā nav norādīta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, kases čekam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka datums un numurs un šā panta sestajā daļā minētie rekvizīti, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(8) Ja kases čeks ir izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem un tajā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, kases čeks izmantojams par nodokļa rēķinu, ja tajā ir ierakstīts preču (pakalpojumu) saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta) un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs. Ierakstu preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) izdara čeka virspusē vai otrā pusē, apliecinot ierakstu ar parakstu un spiedogu.

(8¹) Darījumos ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām par nodokļa rēķinu uzskatāms dokuments, kurā ietverta šā panta 5.¹ daļā minētā informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 22.11.2001., 11.03.2004., 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

9. pants. Nodokļa taksācijas periods

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.

(2) Ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas veikto apliekamo darījumu apmērs nepārsniedz 10 000 latu, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš un taksācijas periods pēc apliekamās personas iesnieguma var būt trīs mēneši vai seši mēneši.

(3) Pēc apliekamās personas iesnieguma sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu.

(4) Taksācijas periodu par piegādātajām cukurbietēm nosaka atbilstoši Cukura nozares likumam.

(4¹) Par piegādātajiem graudaugiem, pākšaugu kultūrām un rapsi (turpmāk — graudaugiem), ko lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem piegādājuši paši šo graudaugu ražotāji, kā taksācijas periods tiek noteikts tas periods, kurā graudaugu ražotāji saņem atlīdzību par veikto graudaugu piegādi, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no graudaugu piegādes un rēķina izrakstīšanas mēneša.

(5) Kalendārā gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 25.11.1999., 22.11.2001., 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

10. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt:

1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;

2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona;

3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;

4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai;

5) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

6) nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti:

a) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona,

b) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu;

7) aprēķināto nodokļa summu par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai;

8) nodokļa summas, kuras norādītas rēķinos, kas izrakstīti saskaņā ar šā likuma 8.panta 5.² daļu.

(1¹) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir neapliekamām personām par jaunu transportlīdzekļu piegādi citas dalībvalsts personai.

(1²) Nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm vai pakalpojumiem atskaitāmas pēc preču vai pakalpojuma un nodokļa rēķina saņemšanas vai pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas avansā.

(1³) Šā likuma 12.panta 1.⁸ daļā minētajā kārtībā samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kurā nosūtīta prece vai uzsākta pakalpojuma sniegšana.

(1⁴) Apliekamajai personai ir tiesības atskaitīt kā priekšnodokli no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi ir izmantoti vai tiks izmantoti apliekamo darījumu nodrošināšanai. Minētais priekšnodoklis ir atskaitāms atbilstoši apliekamo un neapliekamo darījumu proporcijai.

(1⁵) Šā panta 1.⁴daļā minētā atskaitāmā priekšnodokļa summu nosaka:

1) attiecībā uz krājumos esošajām precēm, pamatojoties uz inventarizācijas rezultātiem dienā, kad ir saņemta apliekamās personas reģistrācijas apliecība;

2) attiecībā uz pamatlīdzekļiem — pēc to bilances vērtības dienā, kad ir saņemta apliekamās personas reģistrācijas apliecība;

3) attiecībā uz pakalpojumiem — pamatojoties uz apliekamās personas pilnvarotās personas apstiprināto sarakstu.

(1⁶) Šā panta 1.⁴daļā minētās tiesības nav piemērojamas:

1) ja preces ir iegādātas agrāk nekā divpadsmit mēnešus pirms apliekamās personas reģistrācijas apliecības saņemšanas, šī norma nav attiecināma uz vieglo automašīnu iegādi, izņemot gadījumus, kad minētā automašīna tiek izmantota vai tiks izmantota tādu apliekamu darījumu nodrošināšanai kā autovadītprasmes apgūšana vai taksometru pakalpojumu sniegšana, vai automašīnu nomas pakalpojumu sniegšana vai automašīnu nomas pirkuma (līzinga) darījumu nodrošināšana;

2) ja pakalpojumi ir saņemti agrāk nekā trīs mēnešus pirms apliekamās personas reģistrācijas apliecības saņemšanas;

3) attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem, kuri ir radušies pirms šīs personas reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā (tajā skaitā — biroja telpu noma, biroja uzturēšanas pakalpojumi, telekomunikāciju pakalpojumi, degvielas iegāde, transportlīdzekļu nomas pakalpojumi).

(1⁷) Šā panta 1.⁴ daļā minētās tiesības apliekamā persona var realizēt tikai pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, iesniedzot pirmo nodokļa deklarāciju.

(2) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojama muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi par to, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts, un muitas maksājumu kvīts vai bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.

(4) Darījumos ar nekustamo īpašumu:

1) apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai, priekšnodokli atskaita pilnā apmērā. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka pēc paredzamās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar šā panta desmito daļu;

2) apliekamā persona iegādāto nelietotu nekustamo īpašumu, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā. Reģistrējot nekustamo īpašumu, apliekamā persona norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) apliekamā persona, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un turpmākos 10 gadus, iesniedzot nodokļa gada deklarāciju, rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

4) apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta;

5) priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja taksācijas gadā šīs daļas 2.punktā minētā proporcija nav mainījusies;

6) ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu) pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, apliekamā persona atmaksā budžetā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar gadu skaitu, kas atlicis līdz šīs daļas 3.punktā minētajiem 10 gadiem. Šo atmaksājamo priekšnodokļa summu iekļauj nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli;

7) ja nekustamais īpašums 10 gadu laikā pēc tā reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, priekšnodokļa korekcijas veikšanu izbeidz ar to taksācijas gadu, kad par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti;

8) ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par lietota nekustamā īpašuma piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem (izņemt kredītprocentus). Šī norma nav piemērojama dzīvojamo telpu nomas pirkuma (līzinga) darījumiem, ja dzīvojamā telpa nav izmantota saimnieciskai darbībai.

(4¹) Darījumos ar pamatlīdzekļiem (izņemot nekustamo īpašumu), kuru iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu:

1) apliekamā persona, kura ir iegādājusies vai izgatavojusi pamatlīdzekli un par tā iegādi vai izgatavošanu atskaitījusi priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, veic atskaitītā priekšnodokļa korekciju piecu gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kad pamatlīdzeklis iegādāts vai izgatavots;

2) ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija attiecīgajā taksācijas gadā ir mainījusies, apliekamā persona, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķinot starpību starp vienu piekto daļu no atskaitītā priekšnodokļa un attiecīgajā taksācijas gadā atskaitāmo priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) šīs daļas 2.punktā minētā priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija taksācijas gadā nav mainījusies;

4) apliekamā persona nodrošina atsevišķu atskaitītā priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru pamatlīdzekli, norādot katrā taksācijas gadā veiktās priekšnodokļa korekcijas.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 procenti no nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

(8) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.

(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamo, gan neapliekamo darījumu veikšanai, gan valsts izpildvaras funkciju nodrošināšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:

skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu, valsts vai pašvaldību izpildvaras funkciju veikšanai saņemto dotāciju un šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto neapliekamo darījumu vērtību summa).

(11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(11¹) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju.

(11²) Ja apliekamā persona taksācijas gada laikā veic vienu neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šai apliekamajai personai ir tiesības neapliekamā darījuma vērtību neiekļaut priekšnodokļa aprēķināšanas proporcijā.

(11³) Ja apliekamā persona taksācijas periodā izmanto tiesības atskaitīt priekšnodokli šā likuma 10.panta 11.¹daļā noteiktajā kārtībā, nepiemērojot šā likuma 10.panta desmitajā daļā noteikto proporciju, tad apliekamā persona pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju kopumā par gadu un koriģē atskaitāmā priekšnodokļa apmēru un budžetā maksājamo nodokli.

(12) Preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā iekļaujamas nodokļa summas, kuras saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis un kuras:

1) norādītas nodokļa rēķinos, kas saņemti no citām apliekamajām personām;

2) samaksātas valsts budžetā par brīvam apgrozījumam izlaistajām (importētajām) precēm;

3) aprēķinātas par preču iegādi vai saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas izrakstīto nodokļa rēķinu;

4) samaksātas valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.¹ daļu.

(13) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

(14) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(15) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(16) (Izslēgta ar 20.10.2005. likumu.)

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

11. pants. Nodokļa deklarācija

(1) Apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākām filiālēm, kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ja nodokļa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam tiek nosūtīta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).

(3) Nodokļa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus.

(4) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas budžetā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona izpilda nodokļa deklarāciju arī citā laikā, ja uzskata to par nepieciešamu, taču ne biežāk kā reizi ceturksnī.

(5¹) Vienlaikus ar nodokļa deklarāciju apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu.

(6) Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz nākamā gada 1.maijam. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.

(6¹) Apliekamā persona, kura gada laikā ir veikusi apliekamus un neapliekamus darījumus vai apliekamus un neapliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, vai apliekamus darījumus un valsts izpildvaras funkcijas, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju, izmantojot šā likuma 10.panta devītajā un desmitajā daļā noteikto kārtību, un, ja nepieciešams, koriģē aprēķinātā nodokļa un atskaitāmā priekšnodokļa apmēru, kā arī iemaksā nodokli budžetā līdz pēctaksācijas gada 1.maijam.

(7) Par taksācijas periodu iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu apstiprina Ministru kabinets.

(8) Apliekamās personas, kuras piegādā preces citu dalībvalstu apliekamām personām, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatus par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk — pārskats). Pārskats iesniedzams par katru kalendāra ceturksni līdz tam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Apliekamās personas, kuras nodokli budžetā maksā centralizēti par vairākām filiālēm, kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu iesniedz pārskatu par taksācijas periodu ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit piektajam datumam.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

12. pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība

(1) Apliekamā persona iemaksā nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākām filiālēm, kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu iemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(1¹) Par šā likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas saņemti no citas dalībvalsts jebkuras personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, nodokli aprēķina un maksā budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību.

(1²) Šā panta 1.¹ daļā minēto aprēķināto nodokli neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, iemaksā valsts budžetā līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam un informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par šāda pakalpojuma saņemšanu un nodokļa samaksu. Ministru kabinets apstiprina šā paziņojuma veidlapas paraugu.

(1³) Šā panta 1.¹ daļas nosacījumi neattiecas uz valsts vai pašvaldību institūcijām, ja tās šos pakalpojumus saņem savu ar normatīvajiem aktiem noteikto funkciju nodrošināšanai.

(1⁴) Apliekamā persona, kas atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pēctaksācijas gada janvāri, veic preces apliekamās vērtības korekciju par iepriekšējā taksācijas gadā atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību un no šīs vērtības aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā.

(1⁵) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, tad nodoklis maksājams valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta atlīdzība par šo darījumu, bet ne retāk kā vienu reizi sešu mēnešu laikā.

(1⁶) Nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem maksā valsts budžetā par to taksācijas periodu, kad nosūtītas preces vai sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss saskaņā ar rēķinu.

(1⁷) Nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā maksā, kad saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins vai samaksāts avanss saskaņā ar rēķinu. Aprēķināto nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par kuru nav saņemts nodokļa rēķins, iekļauj nākamā taksācijas perioda nodokļa deklarācijā pēc preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā.

(1⁸) Nodokli, kas aprēķināts par avansa maksājumu saskaņā ar šā likuma 7.panta sesto daļu, iekļauj sešu mēnešu periodam (no avansa saņemšanas dienas) sekojošā mēneša nodokļa deklarācijā.

(1⁹) Nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem maksā tajā taksācijas periodā, kad saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai samaksa par pakalpojumu veikta avansā.

(2) Ja preces tiek ievestas iekšzemē, nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Nodoklis par preču importu kļūst iekasējams tajā brīdī, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis.

(2¹) Izlaižot pamatlīdzekļus brīvam apgrozījumam, nodokli par to importu saskaņā ar šā panta otro daļu var nemaksāt budžetā, bet norādīt nodokļa deklarācijā kā aprēķināto nodokli, ja:

1) apliekamā persona ieved pamatlīdzekli, kuru paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai vismaz 12 mēnešu laikā no pamatlīdzekļu ievešanas brīža;

2) pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 500 latu;

3) apliekamai personai nav nodokļa parāda par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

4) pamatlīdzeklis ir arī vieglā automašīna, kuru ieved apliekamā persona, ja šīs personas pamatdarbība ir vieglo automašīnu noma vai nomas pirkuma (līzinga) darījumi, taksometru pakalpojumu sniegšana un autovadītprasmes apmācība.

(2²) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(2³) Ja, ievedot preces iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, šīm precēm tiek piemērots muitas galvojums saskaņā ar Kopienas muitas kodeksu, tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, iesniedz nodrošinājumu par iespējamo nodokļa parādu. Ministru kabinets nosaka nodrošinājuma apjomu, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtību.

(3) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(8) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(9) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(9¹) Ja citas Eiropas Savienības dalībvalsts persona saskaņā ar šā likuma 26.panta piektajā un astotajā daļā minēto kārtību vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona saskaņā ar šā likuma 3.panta desmito daļu nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nodokli par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un par saņemtajiem pakalpojumiem aprēķina un maksā preces vai pakalpojuma saņēmējs (apliekamā persona), iesniedzot nodokļa deklarāciju par to taksācijas periodu, kad saņemta prece vai pakalpojums.

(10) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu iesniegta savlaicīgi, ir pareizi noformēta un tajā norādīts, ka atskaitāmais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā par veiktajiem apliekamajiem darījumiem aprēķinātais nodoklis, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.

(10¹) Pārmaksāto nodokli (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) pēc apliekamās personas pieprasījuma var novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai, izņemot muitas maksājumus, akcīzes nodokli naftas produktiem un akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, ievērojot šādu secību:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

2) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi valsts budžetā;

3) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi pašvaldību budžetos.

(11) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) apliekamajai personai atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.

(11¹) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot apliekamo personu, šādos gadījumos:

1) ja šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par apliekamās personas maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) uzsākšanu, par tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir izvērtējusi darījumu un pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma pamatotību;

2) ja personām, kuras uzskatāmas par apliekamās personas saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 18.punkta izpratnē, ir pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam, — līdz dienai, kad saistītā persona ir samaksājusi minēto nodokli;

3) ja persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību, — līdz brīdim, kad ir saņemti eksportu apliecinoši dokumenti vai dokumenti, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

(12) Valsts ieņēmumu dienests var atteikties atmaksāt apliekamai personai šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nodokļa pārmaksu šādos gadījumos:

1) apliekamai personai ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam. Šādos gadījumos pārmaksātā summa tiek novirzīta attiecīgo nodokļu vai citu obligāto maksājumu segšanai. Valsts ieņēmumu dienests nevar atteikties atmaksāt minēto pārmaksu gadījumos, ja nodokļu parāds ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas;

2) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

3) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

4) persona taksācijas periodā pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, bet to darījumu vērtība, kuriem piemērojama nodokļa 0 procentu likme atbilstoši šim likumam, nepārsniedz 50 procentus no kopējās apliekamo darījumu vērtības. Beidzoties taksācijas gadam, pārmaksātā nodokļa summa atmaksājama no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai. Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokli, kas samaksāts par iegādātajām vai ievestajām precēm un par saņemtajiem pakalpojumiem Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai;

5) apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests bija izslēdzis no Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā likuma 3.panta 8.¹daļas 2.punktu un kura kā apliekamā persona ir reģistrēta atkārtoti, pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu agrāk nekā sešus mēnešus pēc atkārtotās reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(12¹) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(13) Nodoklis ir piedzenams saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(14) Ja persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir iekasējusi pievienotās vērtības nodokli, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā. Šādām personām nav tiesību budžetā maksājamā nodokļa apmēru samazināt par samaksātajām priekšnodokļa summām.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.06.2003., 06.11.2003., 11.03.2004., 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

12.¹ pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām — starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējām

(Zaudējis spēku no 01.01.2003. Sk. pārejas noteikumus.)

12.² pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana citu dalībvalstu apliekamām personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām apliekamām personām

(1) Citu dalībvalstu apliekamām personām samaksāto pievienotās vērtības nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu atmaksā, ja attiecīgā persona:

1) ir reģistrējusi saimniecisko darbību Eiropas Savienības teritorijā;

2) neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību Latvijas Republikā.

(2) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām samaksāto pievienotās vērtības nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem atmaksā pēc paritātes principa, ja attiecīgā persona:

1) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) ir reģistrējusi saimniecisko darbību un ir reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona savā mītnes zemē ārpus Eiropas Savienības teritorijas — valstī, kurā tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (arī identisks vai pēc būtības līdzīgs nodoklis);

3) neveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem reģistrējamu saimniecisko darbību Latvijas Republikā.

(3) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību, termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

3) apstiprina iesnieguma nodokļa atmaksāšanai veidlapas paraugu.

(11.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

IV nodaļa
Īpašie noteikumi

13. pants. Nodokļa piemērošana tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumiem

(1) Nodoklis tiek piemērots tūrisma aģentūru un tūrisma operatoru pakalpojumiem, ja tūrisma aģentūra vai tūrisma operators darbojas savā vārdā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Visi pasākumi, kurus iekšzemes tūrisma aģentūra vai tūrisma operators veic sakarā ar ceļojumu, tiek uzskatīti par vienu pakalpojumu, ko tūrisma aģentūra vai tūrisma operators sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

(3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma aģentūrām vai tūrisma operatoriem nodrošina citas personas.

(4) Tūrisma aģentūras vai tūrisma operatora aprēķinātais nodoklis par paša sniegtajiem pakalpojumiem (to skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (to skaitā par telpu nomu, telefonsarunām, elektrību).

(4¹) Tūrisma aģentūra vai tūrisma operators aprēķina paša sniegtā pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā tajā taksācijas periodā, kad pakalpojums sniegts ceļotājam un ir saņemti rēķini no citām personām par sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā pēc pakalpojuma sniegšanas ceļotājam.

(5) Nodoklis par citiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem (to skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma aģentūra vai tūrisma operators pilnā mērā pārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma aģentūra vai tūrisma operators šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(7) Tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pašu sniegtā pakalpojuma vērtība apliekama ar nodokļa 18 procentu likmi. Ja tūrisma aģentūru vai tūrisma operatoru pakalpojumi tiek sniegti gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas sniegta ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 23.11.2000., 06.11.2003., 11.03.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

13.¹ pants. Nodokļa piemērošana zemnieku saimniecībām

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas (turpmāk — zemnieku saimniecība), nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām — lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām (turpmāk — kompensācija).

(2) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā lauksaimniecības pārstrādātājiem noteiktos nosacījumus:

1) lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības;

2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju;

3) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no zemnieku saimniecībām pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.

(3) Kompensāciju var saņemt arī šā panta otrās daļas 1.apakšpunktā minētās kooperatīvās sabiedrības, ja tās atbilst abiem šīs daļas 1. un 2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

1) nav apliekamās personas un

2) saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.

(4) Lai zemnieku saimniecība varētu saņemt kompensāciju, tā konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izdotu izziņu par to, ka zemnieku saimniecība nav apliekamā persona un tai ir tiesības saņemt kompensāciju.

(5) Lai saņemtu šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu, attiecīgā zemnieku saimniecība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecību vai attiecīgās pašvaldības apliecinājumu par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām.

(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam izsniedz uz vienu kalendāra (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājam Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībai izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādātāja ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāji savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādātāja pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, līdz pēctaksācijas gada 1.februārim sniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu, datus par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību.

(8) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādātājs iepērk produkciju no zemnieku saimniecībām par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par to piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamām personām, tas zaudē tiesības uz šā panta septītajā daļā noteikto atvieglojumu.

(9) Kompensācija nav izmaksājama zemnieku saimniecībām par iepirktas vai pārstrādātas lauksaimniecības produkcijas nodošanu.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2000., 11.03.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

13.² pants. Nodokļa piemērošana ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem

(1) Pievienotās vērtības nodokli par šā panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja darījuma attiecības noformē ar vienotā parauga stingrās uzskaites dokumentu — kokmateriālu transporta pavadzīmi-rēķinu, kura lietošanas un noformēšanas kārtību, kā arī savstarpējo norēķinu veikšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets;

2) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu transporta pavadzīmē-rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam;

3) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. Nodokļa deklarācijas pielikuma formu apstiprina Ministru kabinets, bet tā aizpildīšanas kārtību, kā arī metodiku, kādā grāmatvedībā uzrādāmi darījumi ar kokmateriāliem, apstiprina Valsts ieņēmumu dienests;

4) (izslēgts ar 22.11.2001. likumu).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība piemērojama darījumiem ar šādiem kokmateriāliem:

1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs — vismaz trīs centimetri;

2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.

(3) Pievienotās vērtības nodokli par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar šā panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem, kā arī par ciršanas tiesību piešķiršanu budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas. Pakalpojumu veidus un nodokļa piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

13.³ pants. Nodokļa piemērošana ieguldījumu zeltam

(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:

1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;

2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.

(2) Ar nodokli neapliek:

1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;

2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;

3) ieguldījumu zelta importu;

4) starpniecības aģenta pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.

(3) Apliekamai personai saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības aģenta pakalpojumam, ja tā par šo izvēli ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.

(4) Apliekamā persona, kas:

1) parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

2) ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

3) sniedz starpniecības aģenta pakalpojumus, piedaloties šīs daļas 1. un 2.punktā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, var izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības aģenta pakalpojumam.

(5) Apliekamai personai, kas veic no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zelta piegādi, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par:

1) ieguldījumu zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, kuras nolēmušas piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei;

2) zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām vai zelta importu, ja šo zeltu apliekamā persona vai starpniecības aģents apliekamās personas vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu;

3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi.

(6) Apliekamai personai, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai šī apliekamā persona saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir nolēmusi piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, vai importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu.

(7) Apliekamai personai, kas veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

14. pants. Komercsabiedrības dalībnieku maiņa, reorganizācija, komersanta (uzņēmuma vai uzņēmējsabiedrības) likvidācija

(1) Ja tiek privatizēta valsts vai pašvaldības kapitālsabiedrība un tās jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas kapitālsabiedrības tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.

(2) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņemējsabiedrība), kas savas darbības laikā nav bijusi apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šīs personas mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(3) Ja tiek likvidēta komercsabiedrība (uzņēmums vai uzņēmējsabiedrība), kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kurai bija jābūt apliekamajai personai), tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodokli aprēķina un maksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos persona, kas veic likvidatora funkcijas, iesniedz nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas juridiskās adreses, bet, ja tādas nav, — pēc deklarētās dzīvesvietas.

(4) Ja apliekamās personas īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība (cena) vai izsoles cena.

(5) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek sadalīta (sašķelta) vai tiek nodalīta tās daļa un izveidotās jaunās komercsabiedrības 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas komercreģistrā tiek reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

(6) Ja komercsabiedrība (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek pievienota citai komercsabiedrībai vai divas vai vairākas komercsabiedrības (apliekamās personas) apvienojas (saplūst) un iegūstošā komercsabiedrība pārņem visu apvienoto vai pievienoto komercsabiedrību tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(7) Ja komersants (apliekamā persona) reorganizācijas rezultātā tiek pārveidots par komercsabiedrību un jaunizveidotā komercsabiedrība pārņem visas komersanta tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

V nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(Izslēgta ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

15. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

17. pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

VI nodaļa
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana
darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(Nodaļa 11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

18. pants. Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā ir:

1) saimnieciskās darbības ietvaros veiktie šā likuma 2.panta otrajā daļā minētie darījumi un preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī personas preču pārvietošana no citas dalībvalsts uz iekšzemi šīs personas saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē;

3) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī personas preču pārvietošana no iekšzemes uz citu dalībvalsti šīs personas saimnieciskās darbības nodrošināšanai citā dalībvalstī;

4) neapliekamu personu veiktā jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā.

(2) Par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā neuzskata tādu preču saņemšanu muitas noliktavās vai brīvajās zonās, kurām citā Eiropas Savienības dalībvalstī uzsākta eksporta procedūra.

(3) Par preču iegādi neuzskata citas Eiropas Savienības dalībvalsts apliekamās personas preču nosūtīšanu uz Latvijas Republiku uz laiku, kas nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šī norma nav piemērojama, ja persona ievedusi iekšzemē preces šo preču pārstrādei, apstrādei vai remontam uz laiku, kas nav ilgāks par 24 mēnešiem, un pēc minēto pakalpojumu saņemšanas tās neizved uz valsti, no kuras šīs preces tika ievestas.

(4) Par preču piegādi neuzskata apliekamās personas preču nosūtīšanu uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti uz laiku, kas nedrīkst būt ilgāks par 24 mēnešiem. Šajā gadījumā apliekamajai personai jānodrošina detalizēta šādu preču grāmatvedības uzskaite, lai nodokļu administrācija varētu izsekot minēto preču kustībai.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

19. pants. Preču piegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur sākas preču nosūtīšana vai transportēšana.

(2) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(3) Montēto vai uzstādīto preču piegādes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā preces tiek montētas vai uzstādītas.

(4) (Izslēgta ar 20.12.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

20. pants. Preču iegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

(2) Jauna transportlīdzekļa iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis tiek reģistrēts.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

21. pants. Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā tiek (noslēgta) pabeigta muitas procedūra — preču izlaišana brīvam apgrozījumam.

22. pants. Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta

(1) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(3) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamā persona saņem no citas dalībvalsts apliekamās personas.

(4) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamā persona sniedz citai apliekamajai personai neatkarīgi no tā, kur uzsākta preču transportēšana.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

23. pants. Ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

Ja preču pārkraušanas vai uzglabāšanas vai citi ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistītie pakalpojumi tiek sniegti pakalpojuma saņēmējam, kurš ir reģistrējies kā apliekamā persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī, tad par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata to dalībvalsti, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

24. pants. Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu un septītās daļas 9.punktu. Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu citas dalībvalsts apliekamai personai, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(2) Ja starpniecības aģents piedalās preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transporta pakalpojumu. Ja starpniecības aģents piedalās preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanā citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(3) Ja starpniecības aģents piedalās šā likuma 23.pantā minēto pakalpojumu nodrošināšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā faktiski tiek sniegts pakalpojums. Ja starpniecības aģents piedalās minēto pakalpojumu nodrošināšanā un pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

25. pants. Ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

Ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir vieta, kur pakalpojums tiek sniegts. Ja šis pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai un kustamā (ķermeniskā) lieta pēc pakalpojuma sniegšanas tiek izvesta no iekšzemes, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

26. pants. Reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā

(1) Ja neapliekamās juridiskās personas vai neapliekamās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 7000 latu, tad attiecīgajai personai 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā šī persona var no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

(2) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē neapliekamai personai piegādā preces, kurām Latvijas Republikā tiek piemērots akcīzes nodoklis, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības.

(3) Ja citas dalībvalsts apliekamā persona veic preču piegādi attālumā Eiropas Savienības teritorijā un preces tiek saņemtas Latvijā, un šādu preču piegāžu kopsumma bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 24 000 latu, tad šai citas dalībvalsts apliekamai personai 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(4) Ja citas dalībvalsts persona piegādā preces neapliekamai personai un tās iekšzemē montē vai uzstāda, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no montēto vai uzstādīto preču vērtības.

(5) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktā un piektajā daļā minētos pakalpojumus jebkurai personai, tad šai citas dalībvalsts personai pirms pakalpojumu sniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no sniegtā pakalpojuma vērtības.

(6) Ja citas dalībvalsts persona sniedz iekšzemē šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā un sestajā daļā minētos pakalpojumus neapliekamai personai, tad šai citas dalībvalsts personai pirms pakalpojumu sniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no sniegtā pakalpojuma vērtības.

(7) Citas dalībvalsts personai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā arī tad, ja tā nav sasniegusi šā panta trešajā daļā minēto reģistrēšanās slieksni.

(8) Ja šajā pantā nav noteikts citādi, citas dalībvalsts persona, kura iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai preču piegādi, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no darījuma vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām citas dalībvalsts personām, kuras neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības teritorijā.

(9) Personas, kuru juridiskā adrese ir Latvijas Republikā un kuras saņem ārvalstu finanšu palīdzību no Eiropas Savienības pirmsstrukturālajiem fondiem, pirms projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā un pirms pakalpojumu saņemšanas no citu dalībvalstu apliekamajām personām reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā uz laiku līdz projekta darbības beigām.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. un 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

27. pants. Trīsstūrveida darījumi

(1) Trīsstūrveida darījumos ir iesaistīti preču nosūtītājs, starpnieks un preču galasaņēmējs. Preču nosūtītājs pēc starpnieka norādījumiem preces nosūta preču galasaņēmējam.

(2) Trīsstūrveida darījumos:

1) preču nosūtītājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam;

2) starpnieks veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā preču galasaņēmējam. Ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā šādu piegādi atzīmē ar burtu "S";

3) preču saņēmējs veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

28. pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Apliekamās personas preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos (to skaitā rēķinā) norādītais preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona ar derīgu reģistrācijas numuru šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta dokumenti.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro starpnieka veiktajām preču piegādēm, ja tas piedalās trīsstūrveida darījumos saskaņā ar šā likuma 27.pantu.

(3) Apliekamās personas veiktajām montēšanai vai uzstādīšanai paredzēto preču piegādēm citas dalībvalsts apliekamai personai piemēro nodokļa 0 procentu likmi. Preču montēšanas vai uzstādīšanas pakalpojuma vērtība iekļaujama preču piegādes vērtībā.

(4) Apliekamās personas sniegtajam preču transporta pakalpojumam Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja tas tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai.

(5) Jebkuras personas veiktai jaunu transportlīdzekļu piegādei citas dalībvalsts personai piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(6) Ja apliekamā persona sniedz citas dalībvalsts apliekamai personai pakalpojumus, kas minēti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktā un septītajā daļā, pakalpojumiem piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(7) Ja apliekamā persona citas dalībvalsts apliekamai personai sniedz pakalpojumus, kas minēti šā likuma 25.pantā, un pēc pakalpojuma sniegšanas kustamā lieta tiek izvesta no iekšzemes, pakalpojumam piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(8) Ja apliekamā persona — starpniecības aģents — citas dalībvalsts apliekamai personai sniedz pakalpojumus, kas minēti šā likuma 24.pantā, pakalpojumam piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(9) Personas, kuras reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā saskaņā ar šā likuma 26.panta devīto daļu, nodokļa 0 procentu likmi piemēro:

1) projektu ietvaros veiktajām preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā;

2) projektu ietvaros saņemtajiem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā, kā arī sestajā un septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

29. pants. Ar nodokli apliekamā preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība

(1) Preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtību nosaka saskaņā ar šā likuma 2.panta ceturto daļu.

(2) Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtībā ietilpst visi maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), ko piegādātājs iekasē no pircēja, kā arī akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(3) Veicot preču pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 18.panta 2. un 3.punktu, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība ir šo preču iepirkuma vērtība vai preces pašizmaksa, kuru nosaka preču piegādes brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

30. pants. Kārtība, kādā aprēķināms un maksājams nodoklis par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas, tad tā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai trešo daļu. Minētā norma attiecināma arī uz tām personām, kuras saņem elektroeneģiju un dabasgāzi, izmantojot sadales sistēmu, no citas dalībvalsts apliekamās personas.

(2) Ja neapliekamā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tā nodokli neaprēķina un valsts budžetā nemaksā līdz šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

(3) Ja neapliekamā juridiskā persona vai fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir sasniegusi šā likuma 26.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni, tad tā pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai trešo daļu.

(4) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas un šī persona pati vai trešā persona tās vārdā minētās preces uzstāda vai montē, tad nodokli valsts budžetā maksā preču saņēmējs.

(5) Ja Latvijas Republikā tiek saņemtas preces no citas Eiropas Savienības dalībvalsts neapliekamās personas, nodoklis par preču iegādi, izņemot jaunu transportlīdzekļu iegādi, nav jāaprēķina un nav jāmaksā budžetā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

31. pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja citas dalībvalsts apliekamā persona sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamai personai, tad nodokli valsts budžetā par saņemto pakalpojumu maksā pakalpojuma saņēmējs.

(2) Ja apliekamā persona saņem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā, septītajā daļā un 24.panta pirmajā daļā minētos pakalpojumus, nodokli budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

32. pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kura Eiropas Savienības teritorijā sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā likuma 4.panta septītās daļas 11.punktā minētos pakalpojumus, var reģistrēties šo pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šo personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā persona nodokli maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reģistrācijas iesniegumu;

2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šā panta pirmajā daļā minēto personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā, un reģistrācijas termiņus;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona, kas ir reģistrējusies Latvijas Republikā elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības teritorijā, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarācijas un iemaksā nodokļa summas par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kā arī nodokļa deklarāciju iesniegšanas un nodokļa summu iemaksāšanas termiņus.

(4) Nodoklis, kuru šā panta pirmajā daļā minētā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona ir samaksājusi iekšzemē par precēm un pakalpojumiem savu elektroniski sniegto pakalpojumu nodrošināšanai, atmaksājams no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 12.² pantā noteikto kārtību.

33. pants. Nodokļa piemērošana, izlaižot preces brīvam apgrozījumam iekšzemē

(1) Ja preces, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā, tiek izlaistas brīvam apgrozījumam iekšzemē, nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai trešo daļu, preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam.

(2) Apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos norādīts, ka preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona, kurai ir derīgs pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numurs;

2) preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam tiek pārsūtītas šīs daļas 1.punktā minētajam preču saņēmējam uz citu dalībvalsti.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā apliekamā persona, preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam pārsūtot uz citu dalībvalsti, preču piegādi uzrāda savā nodokļa deklarācijā un ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

(4) Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī un tiek pārsūtītas apliekamai personai saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē, šī persona aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā kā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

34. pants. Nodokļa piemērošana, veicot jaunu transportlīdzekļu iegādes un piegādes Eiropas Savienības teritorijā

(1) Jebkura persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas, maksā nodokli.

(2) Ja neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli no citas Eiropas Savienības dalībvalsts personas, tā līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un nodokļa samaksu apliecinoša dokumenta kopiju.

(3) Ja neapliekamā persona piegādā jaunu transportlīdzekli jebkurai citas dalībvalsts personai, tad šādai piegādei piemēro nodokļa 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma atmaksājamā nodokļa summa, un kārtību, kādā neapliekamā persona:

1) noformē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi;

2) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta;

3) saņem no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa summu par jauna transportlīdzekļa piegādi.

(5) Jauna transportlīdzekļa iegādes brīdi nosaka saskaņā ar šā likuma 8.panta 1.¹daļu.

(6) Nodokli par jauna transportlīdzekļa iegādi maksā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.⁷daļu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004. un 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

VII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(Nodaļa 11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

35. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

(2) Ja nodokļa deklarācijā ir samazināta aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa vai palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas periodu attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto) nodokļa summu un soda naudu tās apmērā.

(2¹) Ja nodokļa maksātājs taksācijas periodā aprēķināto nodokli par apliekamo darījumu iekļāvis nodokļa deklarācijā par pēctaksācijas periodu vai tam sekojošiem pēctaksācijas periodiem vai arī nodokļa summu par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atskaitījis kā priekšnodokli taksācijas perioda nodokļa deklarācijā, kurā tam vēl nebija tiesību atskaitīt šo nodokļa summu kā priekšnodokli, minētajai nodokļa summai aprēķina soda naudu 10 procentu apmērā.

(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta nodokļa maksājumiem. Ja minētā persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes, šai personai no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek piemērota soda nauda, kas noteikta 18 procentu apmērā no piegādāto kokmateriālu vērtības.

(4) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, vai ar nodomu veic citas šajā likumā neatļautas darbības, tad nelikumīgi saņemtās nodokļa summas Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 200 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

(5) Ja apliekamā persona, kas, ievedot pamatlīdzekļus, nav maksājusi nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.¹ daļu, viena gada laikā no ievešanas brīža tos iznomā vai atsavina, tā maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šī norma nav piemērojama tām apliekamām personām, kurām pamatlīdzekļu nomas vai līzinga darījumu veikšana ir pamatdarbība.

(6) Ja apliekamā persona, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus citas dalībvalsts personai, ir nepamatoti piemērojusi nodokļa 0 procentu likmi, tad tā maksā valsts budžetā nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(7) Neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, maksā valsts budžetā nesamaksāto nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", ja tā:

1) nav samaksājusi nodokli par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.² daļu;

2) nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pēc tam, kad attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā ir sasniegusi šā likuma 26.pantā noteikto reģistrācijas slieksni.

(8) Neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona maksā valsts budžetā nesamaksāto nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām", ja tā nav samaksājusi nodokli par jauna transportlīdzekļa iegādi saskaņā ar šā likuma 34.panta otro daļu.

(9) Ja apliekamā persona nav aprēķinājusi un nav maksājusi nodokli valsts budžetā saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.¹daļu, 30. un 31.pantu, tā maksā soda naudu 10 procentu apmērā no nesamaksātās nodokļa summas. Soda naudas samaksa neatbrīvo apliekamo personu no nodokļa iemaksāšanas valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā un apmērā.

(10) Ja apliekamā persona neiesniedz nodokļa deklarācijas, kā arī saimnieciskās darbības un grāmatvedības dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei, nodokļu administrācija, pamatojoties uz tās rīcībā esošo informāciju, nosaka ar nodokli apliekamo darījumu vērtību, aprēķina pievienotās vērtības nodokli un piemēro soda sankcijas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.12.2004., 20.10.2005. un 08.06.2006. likumu, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

36. pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Šā likuma normu piemērošanai Ministru kabinets:

1) skaidro atsevišķus likumā lietotos terminus;

2) skaidro ar nodokli apliekamos darījumus un darījumus, kuriem likuma normas nav piemērojamas, kā arī ar nodokli apliekamo darījuma vērtību;

3) nosaka apliekamo personu reģistrācijas kārtību, ņemot vērā likumā noteiktās tiesības;

4) skaidro preču piegādes vietas, preču iegādes vietas Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanas vietas kritērijus un nosacījumus;

5) paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojami likumā noteiktie izņēmumi;

6) paredz nosacījumus, ar kādiem ir piemērojama likumā noteiktā samazinātā nodokļa likme;

7) nosaka dokumentus un paredz nosacījumus, uz kuru pamata apliekamā persona var piemērot nodokļa 0 procentu likmi;

8) nosaka darījuma brīdi un nodokļa rēķina izrakstīšanas nosacījumus, ņemot vērā atsevišķu darījumu specifiku;

9) skaidro priekšnodokļa atskaitīšanas nosacījumus;

10) skaidro nekustamā īpašuma reģistrācijas un pārreģistrācijas, kā arī priekšnodokļa atskaitīšanas un atskaitāmā priekšnodokļa korekcijas nosacījumus;

11) skaidro rēķina izrakstīšanas nosacījumus un priekšnodokļa atskaitīšanas tiesības, ja tiek lauzts nomas pirkuma (līzinga) līgums par lietota nekustamā īpašuma piegādi;

12) skaidro nosacījumus atskaitāmā priekšnodokļa proporcijas noteikšanai;

13) skaidro nodokļa deklarācijas iesniegšanas nosacījumus, kā arī nosaka atsevišķos gadījumos papildus iesniedzamo informāciju;

14) nosaka pārmaksātā nodokļa atmaksas apmēra ierobežojumus un nosacījumus, uz kuriem nodokļa atmaksas ierobežojumi nav attiecināmi;

15) paredz preču īpašas uzskaites nosacījumus darījumos Eiropas Savienības teritorijā;

16) nosaka paziņojuma par pievienotās vērtības nodokļa samaksu veidlapas paraugu;

17) nosaka kārtību, kādā apliekamajai personai var mainīt taksācijas periodu;

18) skaidro nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtību;

19) sniedz likuma normu praktiskai piemērošanai nepieciešamos situāciju aprakstus un nosaka aprēķinu formulas;

20) nosaka šā likuma 10.panta 1.⁴daļā minētā priekšnodokļa noteikšanas kārtību.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par apgrozījuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3., 10., 29./31.nr.; 1993, 1./2., 20./21., 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 2., 12.nr.) un Ministru kabineta, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi, instrukcijas un vēstules, kas reglamentē likuma "Par apgrozījuma nodokli" piemērošanu;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 19.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanos"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākas padomes Prezidija 1992.gada 10.jūlija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "ekskursiju pakalpojumi " izskaidrojumu";

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "maksas pakalpojumi un darbi" skaidrojumu budžeta organizācijām un iestādēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie apgrozījuma nodokļa maksātāji pielīdzināmi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām.

3. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

4. Apgrozījuma nodokļa maksātāji, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā apliekamām personām saskaņā ar šā likuma 3.pantu, līdz 1995. gada 1.maijam var paziņot par savu atteikšanos no turpmākās nodokļa maksāšanas.

5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas līdz 1998.gada 1.janvārim aprīkojuši degvielas uzpildes stacijas ar elektroniskajām kases sistēmām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļauts samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā, bet ne vairāk kā par 1500 latiem par katru degvielas uzpildes staciju.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. Šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets pieņem līdz 1998.gada 1.jūlijam.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

7. (Izslēgts ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

8. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 18.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

9. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.1999.)

10. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kurā līzinga objekts atbilst šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodoklis netiek aprēķināts par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomas pirkuma (līzinga) līguma nosacījumi netiek izpildīti un līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem šā likuma 12.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

10.¹ Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums par apliekamo preču piegādi ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim un līzinga līgumā ir atsevišķi izdalīti kredīta procenti, kas līdz 2000.gada 31.decembrim netika aplikti ar nodokli, tad šie procenti netiek aplikti ar nodokli arī pēc 2001.gada 1.janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām.

(01.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2001.)

11. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2001.gada 1.februārim izstrādā šā likuma 12.panta 2.¹ daļā minēto izziņu izsniegšanas un kontroles kārtību un nodrošina izsniegto izziņu atsevišķu uzskaiti Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs un muitas iestādēs.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

12. Ministru kabinets pieņem jaunus šā likuma 17.pantā paredzētos noteikumus attiecībā uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.maijam, piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi nr.187 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

13. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta pirmās daļas 4.punkts un 12.panta 2.¹ un 2.² daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī. Līdz minēto likuma normu spēkā stāšanās dienai ir spēkā 6.panta otrās daļas 3.punkta un piektās daļas normas.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

14. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.¹ pantā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2001.gada 1.aprīlim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

15. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3.panta ceturtā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

16. (Izslēgts ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

17. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta 4.¹ daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

18. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.panta sestā daļa ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.² panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "c" apakšpunkts un 15.punkts, 7.panta 4.¹ daļa un 12.¹ pants ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

21. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 9.² punkts, 6.¹ panta 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9.punkts un 12.² pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 12.² pantā paredzētos noteikumus.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

23. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa 9 procentu likmes ieviešanu.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 10.¹ daļa ir piemērojama arī attiecībā uz pārmaksātām pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras izveidojušās līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kurām nav pieņemts nodokļu administrācijas lēmums par to atmaksāšanu vai novirzīšanu citu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu segšanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "d" apakšpunkts ir spēkā līdz 2006.gada 30.jūnijam.

(09.10.2002. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.11.2004. un 16.06.2005. likumu, kas stājas spēkā 29.06.2005.)

26. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot).

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

27. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.¹ punkts, grozījumi 11.panta 5.¹ daļā attiecībā uz otrā teikuma izslēgšanu un septītajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

28. (Izslēgts ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

29. Siltumenerģijas ražotāji (apliekamās personas), kas piegādā siltumenerģiju iedzīvotājiem, iesniedzot nodokļa deklarāciju par 2006.gada jūliju, var atskaitīt 2005. un 2006.gadā samaksāto un neatskaitīto priekšnodokli par iegādāto kurināmo. Atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka attiecībā uz inventarizācijas rezultātā noteiktā atlikumā esošā kurināmā daudzumu 2006.gada 1.jūlijā, ievērojot iegādes brīdī piemēroto proporciju.

(16.06.2005. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

30. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.¹ punktā, 6.¹ panta 3.punktā, 6.² panta 1., 2., 3. un 4.punktā minēto Ministru kabineta apstiprināto sarakstu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam piemērojami attiecīgie Labklājības ministrijas (Veselības ministrijas) un Zemkopības ministrijas izstrādātie un ar Finanšu ministriju saskaņotie saraksti.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

31. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 20.punkts un 6.¹ pants ir spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot).

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004)

32. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta ceturtā daļa un 6.² pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

33. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 12.panta 2.³ daļā, 12.² pantā, 32.panta trešajā daļā un 34.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

34. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

35. Ja līgums par nomas pirkumu (līzingu) noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, nodoklis par šo darījumu maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem līgumā norādītajos termiņos, piemērojot tādu nodokļa likmi, kāda bija piemērojama nomas pirkuma (līzinga) objektam līguma slēgšanas dienā.

(11.03.2004. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 20.10.2005. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

36. Līzinga kreditēšana, kas tiek veikta saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, uzskatāma par finanšu darījumu, un nodoklis tam nav piemērojams.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

37. Nodoklis par precēm, kas ievestas iekšzemē no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kandidātvalstīm līdz 2004.gada 30.aprīlim, piemērojot kādu no muitas procedūrām vai režīmiem, tiek piemērots un maksājams budžetā likumā noteiktajā kārtībā pēc muitas procedūras — preču izlaišana brīvam apgrozījumam — noslēgšanas.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

38. Apliekamo personu, kura iekļauta Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra sagatavotajā un laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" publicētajā to personu sarakstā, kuras līdz 2004.gada 31.decembrim saskaņā ar Komerclikuma spēkā stāšanās likuma 19.panta pirmo daļu nav pieteiktas ierakstīšanai komercreģistrā un par kuru likvidāciju nav pieņemts lēmums, uzskata par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar dienu, kad minētais saraksts publicēts.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

39. Preču piegādi, preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un pakalpojumu sniegšanu laikposmā no 2004.gada 1.maija līdz 2004.gada 31.decembrim uzskata par notikušu arī šādos gadījumos:

a) preces nosūtītas un izrakstīts nodokļa rēķins vai

b) preces saņemtas un saņemts nodokļa rēķins, vai

c) pakalpojums sniegts un izrakstīts nodokļa rēķins, vai

d) samaksa veikta avansā, vai

e) atlīdzība saņemta avansā.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

40. Nodoklis par pārejas noteikumu 39.punktā minētajiem apliekamajiem darījumiem maksājams budžetā vai atskaitāms kā priekšnodoklis tajā taksācijas periodā, kad piegādātas preces un izrakstīts nodokļa rēķins, sniegts pakalpojums un izrakstīts nodokļa rēķins vai saņemts avanss, saņemtas preces un saņemts nodokļa rēķins, saņemts pakalpojums un saņemts nodokļa rēķins vai veikts avansa maksājums. Taču, ja apliekamā persona šajā laikposmā nodokli aprēķinājusi vai priekšnodokli atskaitījusi tad, kad iestājies viens no minētajiem nosacījumiem (laika ziņā — pirmais), korekcijas nodokļa deklarācijās nav jāveic

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

41. Līdz šā likuma 6.panta pirmās daļas 9.¹ punktā minētā Ministru kabineta apstiprinātā saraksta spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 27.aprīļa noteikumi Nr.442 "Noteikumi par medicīnas pakalpojumiem, kurus neapliek ar pievienotās vērtības nodokli".

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

42. Līdz šā likuma 6.2 panta 2.punktā minētā Ministru kabineta apstiprinātā saraksta spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2005.gada 1.maijam piemērojami Ministru kabineta 2004.gada 21.jūnija noteikumi Nr.550 "Noteikumi par medicīniskajām ierīcēm un medicīnas precēm, kuru piegādēm piemēro pievienotās vērtības nodokļa 5 procentu likmi".

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

43. Grozījums šā likuma 7.panta ceturtajā daļā stājas spēkā 2005.gada 1.septembrī.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

44. Ministru kabinets līdz 2005.gada 1.jūlijam izdod šā likuma 10.panta sešpadsmitajā daļā paredzētos noteikumus.

(20.12.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2005.)

45. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.februārim izdod šā likuma 3.panta 8.¹daļā paredzētos noteikumus.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

46. Līdz šā likuma 36.pantā minēto Ministru kabineta noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2006.gada 1.aprīlim piemērojami Ministru kabineta 2005.gada 19.jūlija noteikumi Nr.534 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(20.10.2005. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2006.)

47. Grozījums šā likuma 1.panta 11.punktā (attiecībā uz šā punkta izslēgšanu), 1.panta 38.punkts, grozījums 2.panta divdesmit otrajā daļā, 6.² panta 16., 17., 18. un 19.punkts, grozījums 7.panta pirmās daļas 6.punktā, grozījums 13.² pantā (attiecībā uz šā panta izteikšanu jaunā redakcijā) un grozījums 26.panta devītajā daļā stājas spēkā 2007.gada 1.janvārī.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006. Grozījumi šā likuma 1.panta 11.punktā, 2.panta divdesmit otrajā daļā, 7.panta pirmās daļas 6.punktā, 13.² pantā un 26.panta devītajā daļā tiks iekļauti likuma redakcijā uz 01.01.2007.)

48. Šā likuma 7.panta pirmās daļas 7.punkts ir piemērojams tiem no ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem finansētajiem projektiem, kuri uzsākti 2004., 2005. un 2006.gadā, līdz šo projektu pabeigšanai.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

49. Ministru kabinets līdz 2006.gada 1.novembrim izdod:

1) jaunus šā likuma 36.pantā paredzētos noteikumus. Līdz šo noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2006.gada 1.novembrim spēkā ir Ministru kabineta 2006.gada 4.aprīļa noteikumi Nr.276 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu;

2) jaunus šā likuma 13.² pantā paredzētos noteikumus.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

50. Ministru kabinets līdz 2006.gada 31.decembrim izdod likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta pirmās daļas 6. un 7.punktā paredzētos Ministru kabineta noteikumus.

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(08.06.2006. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.07.2006.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no:

1) Padomes 1977.gada 17.maija Sestās direktīvas 77/388/EEK par to, kā saskaņojami dalībvalstu tiesību akti par apgrozījuma nodokļiem — Kopēja pievienotās vērtības nodokļu sistēma: vienota aprēķinu bāze;

2) Padomes 1980.gada 26.marta Vienpadsmitās direktīvas 80/368/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — direktīvas 77/388/EEK nepiemērošana Francijas aizjūras departamentiem;

3) Padomes 1984.gada 31.jūlija Desmitās direktīvas 84/386/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem, kas groza direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu kustama materiāla īpašuma izīrēšanai;

4) Padomes 1989.gada 18.jūlija Astoņpadsmitās direktīvas 89/465/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — dažu atkāpju atcelšana, kas paredzētas Sestās direktīvas 77/388/EEK 28.panta 3.punktā;

5) Padomes 1991.gada 16.decembra direktīvas 91/680/EEK, kas papildina pievienotās vērtības nodokļu kopējo sistēmu un groza direktīvu 77/388/EEK nolūkā atcelt fiskālās robežas;

6) Padomes 1992.gada 19.oktobra direktīvas 92/77/EEK, kas papildina kopīgo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza direktīvu 77/388/EEK (par PVN likmju tuvināšanu);

7) Padomes 1992.gada 14.decembra direktīvas 92/111/EEK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK un ievieš vienkāršošanas pasākumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļiem;

8) Padomes 1994.gada 14.februāra direktīvas 94/4/EK, kas groza direktīvu 69/169/EEK un direktīvu 77/388/EEK un palielina atlaides ceļotājiem no trešajām valstīm un ierobežojumus beznodokļu pirkumiem ceļojumos pa Kopienu;

9) Padomes 1994.gada 14.februāra direktīvas 94/5/EK, kas papildina kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza direktīvu 77/388/EEK — īpašs režīms, ko piemēro lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām;

10) Padomes 1994.gada 22.decembra direktīvas 94/76/EK, kas groza direktīvu 77/388/EEK, ieviešot pārejas pasākumus, kas saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanu 1995.gada 1.janvārī jāpiemēro attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli;

11) Padomes 1995.gada 10.aprīļa direktīvas 95/7/EK, kas groza direktīvu 77/388/EEK un ievieš jaunus vienkāršotus pasākumus attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli — dažu atbrīvojumu jomu un praktiskus pasākumus to piemērošanai;

12) Padomes 1996.gada 25.jūnija direktīvas 96/42/EK, kas groza direktīvu 77/388/EEK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

13) Padomes 1998.gada 12.oktobra direktīvas 98/80/EK, kas papildina pievienotās vērtības nodokļa sistēmu un groza direktīvu 77/388/EEK, — īpašs režīms ieguldījumu zeltam;

14) Padomes 1999.gada 25.maija direktīvas 1999/49/EK, kas saistībā ar pamatlikmēm groza direktīvu 77/388/EEK par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu;

15) Padomes 1999.gada 17.jūnija direktīvas 1999/59/EK, kas groza direktīvu 77/388/EEK, kas attiecas uz telekomunikāciju pakalpojumiem piemērojamo pievienotās vērtības nodokli;

16) Padomes 1999.gada 22.oktobra direktīvas 1999/85/EK, kas groza direktīvu 77/388/EEK, kas attiecas uz iespēju eksperimentālā kārtā darbietilpīgiem pakalpojumiem piemērot pazeminātu PVN likmi;

17) Padomes 2000.gada 30.marta direktīvas 2000/17/EK, kas groza direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu — Austrijas Republikai un Portugāles Republikai atvēlētais pārejas posms;

18) Padomes 2000.gada 17.oktobra direktīvas 2000/65/EK, kas groza direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz to, kā nosakāms pievienotās vērtības nodokļa maksātājs;

19) Padomes 2001.gada 19.janvāra direktīvas 2001/4/EK, kas attiecībā uz periodu, kad ir jāpiemēro minimālā pamatlikme, groza Sesto direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu;

20) Padomes 2001.gada 20.decembra direktīvas 2001/115/EK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK, lai vienkāršotu, atjauninātu un saskaņotu nosacījumus rēķinu piesūtīšanai attiecībā uz pievienotās vērtības nodokli;

21) Padomes 2002.gada 7.maija direktīvas 2002/38/EK, ar kuru groza un īslaicīgi groza direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu radio un televīzijas apraides pakalpojumiem un dažiem elektroniski sniegtiem pakalpojumiem;

22) Padomes 2002.gada 3.decembra direktīvas 2002/92/EK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK, lai paplašinātu dalībvalstu iespējas piemērot samazinātas PVN likmes dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem;

23) Padomes 2003.gada 7.oktobra direktīvas 2003/92/EK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz noteikumiem par gāzes un elektroenerģijas piegādes vietu;

24) Padomes 2004.gada 20.janvāra direktīvas 2004/7/EK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK par pievienotās vērtības nodokļa kopējo sistēmu, ciktāl tā attiecas uz izpildes pilnvaru piešķiršanu un atkāpju noteikšanas kārtību;

25) Padomes 2004.gada 10.februāra direktīvas 2004/15/EK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK, lai paplašinātu dalībvalstu iespējas piemērot pazeminātas PVN likmes dažiem darbietilpīgiem pakalpojumiem;

26) Padomes 2004.gada 26.aprīļa direktīvas 2004/66/EK, ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas 1999/45/EK, 2002/83/EK, 2003/37/EK un 2003/59/EK un Padomes direktīvas 77/388/EEK, 91/414/EEK, 96/26/EK, 2003/48/EK un 2003/49/EK pielāgo preču brīvas aprites, pakalpojumu sniegšanas brīvības, lauksaimniecības, transporta un nodokļu politikas jomā saistībā ar Čehijas Republikas, Igaunijas, Kipras, Latvijas, Lietuvas, Ungārijas, Maltas, Polijas, Slovēnijas un Slovākijas pievienošanos Eiropas Savienībai;

27) Padomes 2005.gada 12.decembra direktīvas 2005/92/EK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz periodu, kurā jāpiemēro PVN minimālā standartlikme;

28) Padomes 2006.gada 14.februāra direktīvas 2006/18/EK, ar ko groza direktīvu 77/388/EEK attiecībā uz pievienotās vērtības nodokļa samazinātajām likmēm;

29) Padomes 1979.gada 6.decembra Astotās direktīvas 79/1072/EEK par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — kārtība pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai nodokļu maksātājiem, kas nav reģistrēti attiecīgajā valstī;

30) Padomes 1986.gada 17.novembra Trīspadsmitās direktīvas 86/560/EEK par dalībvalstu likumu saskaņošanu attiecībā uz apgrozījuma nodokļiem — pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanas kārtība nodokļiem pakļautajām personām, kas nav reģistrētas Kopienas teritorijā.

Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.maiju.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.martā.

Valsts prezidents G. Ulmanis

Rīgā 1995.gada 30.martā

Tiesību akta pase

Nosaukums: Statuss:

zaudējis spēku Izdevējs: Saeima Veids: Pieņemts: 09.03.1995.Stājas spēkā: Zaudē spēku: Tēma: Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 49, 30.03.1995.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 9, 11.05.1995.

Dokumenta valoda:

Satura rādītājs

Saistītie dokumenti

Zaudējis spēku ar
Grozījumi
Tiesību akti, kuriem maina statusu
Uz tiesību akta pamata izdotie
Eiropas Savienības Tiesas spriedumi
Satversmes tiesas nolēmumi
Augstākās tiesas atziņas
Skaidrojumi
Citi saistītie dokumenti

Ar grozījumu sarakstu
Ar satura rādītāju
Ar manām piezīmēm
Ar lielāka izmēra fontu
Drukāt tiesību aktu

X
Facebook
Draugiem.lv

Pieņemts		Stājas spēkā		Dokumenta Nr.
	līdz		līdz

Publicēts LV		Zaudējis spēku		Redakcija uz
	līdz		līdz

Izdevējs		Veids