Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2012. gada 29. novembra likumu: Pievienotās vērtības nodokļa likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par pievienotās vērtības nodokli
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem;

3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;

b) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);

c) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;

d) lietu noma;

e) nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas;

4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa (ieskaitot akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas) par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;

5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem, darbiniekiem un citām personām bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība;

6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona — fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas veic šā likuma 2.panta otrajā daļā minētos darījumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija, izņemot ar Muitas likumu noteiktās muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās zonas;

9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas norādīta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

10) starpniecības aģents — persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem;

11) budžeta institūcijas — valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

12) tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;

13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar Muitas likumu;

14) maiņas darījums — šā likuma izpratnē: preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu;

15) ieskaits — šā likuma izpratnē: darījums, kurā norēķini par pārdotajām (iepirktajām) precēm, arī vērtspapīriem, vai pakalpojumiem notiek, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu;

16) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas,

b) jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim,

c) ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas,

d) nepabeigtās celtniecības objekti;

17) preču imports — preču ievešana brīvam apgrozījumam iekšzemē, veicot normatīvajos aktos par muitas lietām paredzētās preču muitošanas darbības;

18) starptautiskais transports:

a) lidmašīnas, kas kursē starptautiskajās līnijās,

b) kuģi, kas kursē starptautiskajās līnijās, izņemot Latvijas Republikas ostās reģistrētos zvejas kuģus,

c) kuģi, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā;

19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi:

a) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas veic lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādes uzņēmumi, cukurfabrikas),

b) lopbarības ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju,

c) organizācijas, kas iepērk neapstrādātu lauksaimniecības produkciju valsts rezerves veidošanai;

20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības;

21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu). Nomas pirkuma (līzinga) līgumam beidzoties un līzinga ņēmējam izpildot visas līgumā paredzētās saistības, līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā;

22) līzinga kreditēšana — finansiāls darījums, kurā līzinga devējs, kas darbojas saskaņā ar Kredītiestāžu likumu, pamatojoties uz noslēgto līzinga kreditēšanas līgumu, izsniedz līzinga ņēmējam kredīta summu līzinga objekta iegādei, vienlaikus iegūstot īpašuma tiesības uz konkrētu preci (līzinga objektu) kā līzinga ņēmējam izsniegtā kredīta nodrošinājumu un saglabājot šīs tiesības līdz pilnīgai līzinga kreditēšanas līgumā paredzēto līzinga ņēmēja saistību izpildei. Līzinga kreditēšanas līgumam beidzoties un līzinga ņēmējam izpildot visas līgumā paredzētās saistības, līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī — nodoklis) apliek:

1) visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona), ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču importu neatkarīgi no tā, vai preces importē ar nodokli apliekamā persona vai jebkura cita persona, ja precēm tiek piemērota muitas procedūra, kas paredz muitas maksājumu veikšanu.

(2) Ar nodokli apliekamie darījumi (turpmāk arī — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3) preču imports.

(3) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(6) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(7) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(8) Preču importa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir importējamo preču muitas vērtība, kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis, citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(9) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

(10) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(11) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(12) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(13) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(14) Ja apliekamā persona, pārstāvot Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētu ārvalsts fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu vai piegādāto preču vērtība.

(15) Komisijas tirdzniecībā, kas veikta komisijas tirdzniecībai paredzētā atsevišķi iekārtotā mazumtirdzniecības veikalā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(16) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

(17) Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(171) Ja gada laikā pēc iegādes tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā iegādes vērtību.

(18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi. Ja līzinga objekts nav apliekams ar nodokli saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu, ar nodokli neapliek arī līgumā noteiktos papildu maksājumus.

(19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

(20) Ja persona Muitas likumā noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, ar nodokli apliekamā preču vērtība tiek noteikta saskaņā ar Muitas likumu.

(21) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) dzīvokļu pārvaldēm, namu pārvaldēm, namīpašniekiem un citām personām, kuras saņem maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas snieguši komunālos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekama kasiera pakalpojuma vērtība;

2) tūrisma (ceļojumu) firmām un aģentūrām, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu) sniegto pakalpojumu vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas, un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

3) personām, kas sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;

4) personām, kas sniedz Latvijas Republikas starptautisko autopārvadātāju uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) šādus pakalpojumus:

a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,

b) noformē vīzas autopārvadātājiem,

c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;

5) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) biļetes regulārajiem pasažieru pārvadājumiem,

b) priekšapmaksas zvanu kartes (tai skaitā telekartes, mobilo sarunu kartes),

c) apdrošināšanas polises,

d) dāvanu kartes.

(22) Budžeta institūciju veiktām valsts izpildvaras funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija

(1) Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:

1) fiziskās personas reģistrē pēc to pastāvīgās dzīvesvietas;

2) juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās adreses;

3) līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu reģistrā fiksētās adreses;

4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās pastāvīgās dzīvesvietas;

5) ja ārvalstu persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tiek reģistrēta viena no šādām personām:

a) tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc šīs personas juridiskās adreses vai pastāvīgās dzīvesvietas,

b) ārvalstu persona — vienā no darījuma izpildes vietām Latvijas Republikā.

(2) Apliekamā persona ir arī budžeta institūcija, ja tā veic preču piegādes un sniedz pakalpojumus citām personām. Valsts prezidenta kanceleja, Saeima un Ministru kabinets drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas un neaplikt veiktos darījumus ar pievienotās vērtības nodokli.

(3) Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām.

(4) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) Ja fizisko vai juridisko personu un šādu personu ar līgumu vai norunu saistīto grupu vai to pārstāvju veikto ar nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nesasniedz šā panta trešajā daļā noteikto summu, tām ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(51) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji 12 mēnešu laikā veic tikai vienu ar nodokli apliekamu preču piegādi vai sniedz tikai vienu ar nodokli apliekamu pakalpojumu, kura vērtība sasniedz vai pārsniedz 10 000 latu, vai šā darījuma rezultātā kopējā veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām, ja šis darījums nav saistīts ar minēto personu saimniecisko darbību.

(52) Ja šā panta 5.1 daļā minētais darījums turpmāko 12 mēnešu laikā tiek atkārtots, personām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šāda atkārtota darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamajām personām.

(6) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir apliekamām personām.

(7) Persona uzskatāma par reģistrētu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, sākot ar dienu, kad tai ir izsniegta apliekamās personas reģistrācijas apliecība.

(8) Apliekamā persona var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra ne agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(81) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja:

1) notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija;

2) apliekamā persona triju mēnešu laikā neiesniedz nodokļa deklarācijas vai nodokļa deklarācijās sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei.

(82) Apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par apliekamās personas reģistrācijas apliecības anulēšanu.

(83) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta astoto vai 8.1 daļu, uzskaita pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām samaksātais nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un no šīs vērtības aprēķināto nodokli iemaksā valsts budžetā.

(9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(10) Ja ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona, kura nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā, iekšzemē sniedz vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus pakalpojumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo pakalpojumu vērtības.

(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā persona nav reģistrējusies kā apliekamā persona, pievienotās vērtības nodokli maksā tā apliekamā persona, kura nodrošina attiecīgo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, vai, ja tādas nav, — pakalpojumu saņēmējs, ja tas ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(25.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

4. pants. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar šā panta nosacījumiem, un šī vieta ir kritērijs, pēc kura nosaka, vai preču piegāde un pakalpojumu sniegšana ir notikusi iekšzemē vai ne, kā arī to, kāda pievienotās vērtības nodokļa likme piemērojama.

(2) Preču piegādes vieta:

1) ir iekšzeme, ja:

a) preču piegāde sākas un beidzas iekšzemē neatkarīgi no tā, vai piegāde notikusi tikai iekšzemes teritorijā vai šķērsojot valsts robežu,

b) preču piegāde sākas citā valstī un beidzas iekšzemē (preču imports),

c) preču piegāde sākas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme, un beidzas iekšzemē;

2) nav iekšzeme, ja:

a) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas citā valstī (preču eksports),

b) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme,

c) preces tiek pārvietotas tranzīta satiksmē saskaņā ar Muitas likumu.

(3) Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatāma pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai dzīvesvieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi. Pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai dzīvesvieta ir iekšzeme, ja pakalpojuma sniedzējs ir reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta nodokļu maksātāju reģistrā.

(4) Pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti, šādiem pakalpojumiem:

1) kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un sporta pakalpojumi;

2) ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī citi ar transportēšanu saistītie pakalpojumi;

3) ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītie pakalpojumi (ieskaitot novērtēšanu, remontu, apkopi), izņemot šo lietu nomu.

(5) Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, būvdarbu sagatavošanas un koordinācijas darbu, būvdarbu uzraudzības un arhitektu firmu pakalpojumus) sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis īpašums atrodas.

(6) Transporta pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek transportēšana, ievērojot iekšzemē un ārvalstīs veiktos attālumus. Transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem, nodokli piemēro saskaņā ar šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktu.

(7) Pakalpojuma saņēmēja juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu šādiem pakalpojumiem:

1) patentu, autortiesību, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedrisko darbību saistīti pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;

3) juridiskie (arī advokātu, notāru), grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi, kā arī patentu valdes darbība;

4) datu apstrāde;

5) informācijas sniegšana, arī pieredzes apmaiņa;

6) pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot ar personālu, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

7) lietu noma, izņemot nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nomu;

8) telekomunikāciju pakalpojumi;

9) starpniecības aģentu pakalpojumi.

(8) Preču garantijas remonta kā pakalpojuma sniegšanas vieta ir garantijas devēja juridiskā adrese.

(9) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)

(10) Ja nereģistrēta ārvalsts persona sniedz šā panta septītajā daļā minētos pakalpojumus, nodokli budžetā maksā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. un 01.03.2001. likumu, kas stājas spēkā no 23.03.2001.)

5. pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa likmi 0 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 7.pantu.

(3) Nodokļa likmi 9 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 6.1 pantu.

(23.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002. Trešā daļa stājas spēkā no 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

II nodaļa
Izņēmumi un atvieglojumi

6. pants. Izņēmumi

(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:

1) pakalpojumus (tai skaitā ēdināšanas), ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes, kā arī ēdināšanas pakalpojumus, ko sniedz šīs izglītības iestādes;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) bibliotēku pakalpojumus;

7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

8) teātru, kino, cirka izrādes, koncertdarbību, sarīkojumus kultūras iestādēs, muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu apmeklējumus, bērniem domātus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu un sporta sarīkojumus;

9) medicīnas pakalpojumus, medikamentu un medicīnas preču piegādes iekšzemē pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finanšu ministriju saskaņota saraksta;

91) medicīnas pakalpojumus pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

92) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

12) apbedīšanas pakalpojumus un Latvijas Republikā reģistrēto reliģisko organizāciju sniegtos reliģiskos un rituālos pakalpojumus;

13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas pakalpojumus atbilstoši Apdrošināšanas sabiedrību un to uzraudzības likumam;

14) iedzīvotāju maksājumus par:

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) (zaudējis spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus),

d) siltumenerģiju.

15) (zaudējis spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus);

16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem;

17) finansiālos darījumus, tajā skaitā:

a) kreditēšanu (arī līzinga kreditēšanu) un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs,

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) ieguldījumus kapitālā, kas veikti naudā, kā arī vērtspapīrus un pakalpojumus, kas saistīti ar vērtspapīru izlaišanu, glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu;

18) (zaudējis spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus);

19) konsulāros pakalpojumus;

20) mācību un zinātnisko literatūru, Latvijā izdoto bērnu literatūru un oriģinālliteratūras darbu pirmizdevumus latviešu valodā saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas apstiprinātiem sarakstiem, kā arī tipogrāfiju pakalpojumus šīs literatūras ražošanai (veidošanai);

21) mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs vai filmu veidotājs;

22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;

23) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;

24) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

25) ugunsdrošības pakalpojumus, ko sniedz Iekšlietu ministrijas Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta departaments, iestāžu, uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) un organizāciju ugunsdrošības dienesti, brīvprātīgo ugunsdzēsēju biedrības un brīvprātīgie ugunsdrošības formējumi;

26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";

27) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem.

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu finansu palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

4) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;

5) to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un 9.nodaļu, izņemot to preču piegādes, kuras tiek apliktas ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.

(3) Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām muitas procedūrām:

1) ievešana uz laiku;

2) ievešana pārstrādei;

3) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

4) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

5) ievešana muitas noliktavā;

6) tranzīts.

(4) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.01.1995., 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 09.10.2002. un 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2003. Pirmās daļas 9.1 punkts stājas spēkā no 01.01.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

6.1 pants. Nodokļa 9 procentu likmes piemērošana

Nodokļa 9 procentu likmi piemēro:

1) medikamentu, medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

2) veterināro medikamentu un veterinārmedicīnas preču piegādēm un veterinārmedicīnas pakalpojumiem pēc Zemkopības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

3) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm pēc Labklājības ministrijas apstiprināta un ar Finansu ministriju saskaņota saraksta;

4) grāmatu piegādēm;

5) masu informācijas līdzekļu piegādēm (izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura masu informācijas līdzekļus);

6) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs);

7) ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā;

8) kanalizācijas pakalpojumiem;

9) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2002. 1. un 4. punkts stājas spēkā no 01.01.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

7.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana

(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

1) preču piegādēm, kuru piegādes vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem (ieskaitot transporta ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;

4) pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi:

a) transportlīdzekļu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem,

b) ar transportlīdzekļu apgādi saistītām preču piegādēm,

c) transportlīdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītiem pakalpojumiem;

5) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu;

6) uz paritātes principa pamata — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas Ministru kabineta noteiktajā kārtībā sniegti:

a) ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) starptautisko organizāciju pārstāvniecībām, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu;

7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finansu palīdzības līdzekļiem, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

8) pārstrādes pakalpojumiem, kurus Latvijas Republikā nereģistrētai ārvalstu personai sniedz persona, kas ievedusi Latvijas Republikā preces saskaņā ar Muitas likumā noteikto muitas procedūru "ievešana pārstrādei", saņēmusi muitas iestādes atļauju šo preču pārstrādei un izved kompensācijas produktus no Latvijas Republikas.

(2) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)

(4) Nodokli, ko ārvalstu fiziskās personas samaksājušas par precēm (ja to vērtība pārsniedz 50 latu), kuras tiek izvestas no Latvijas Republikas muitas teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā Uzņēmumu reģistrā reģistrēts uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas saņēmis licenci pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšanai ārvalstu fiziskajām personām. Licences izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētais uzņēmums un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu, nosaka Ministru kabinets.

(41) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā daļā noteiktajai likmei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

III nodaļa
Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins

(1) Preču piegāde ir notikusi, ja preces ir nosūtītas un ir izrakstīts pievienotās vērtības nodokļa rēķins (turpmāk — nodokļa rēķins) vai atlīdzība par piegādi ir saņemta pirms preču nosūtīšanas.

(2) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums ir sniegts pasūtītājam un ir izrakstīts nodokļa rēķins vai atlīdzība par pakalpojumu ir saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

(3) Pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.

(4) Apliekamai personai nodokļa rēķins saskaņā ar šā panta sesto daļu jāizsniedz par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no darījuma brīža. Ja apliekamā persona saņem pakalpojumus no nereģistrētas ārvalstu personas un maksā nodokli budžetā kā pakalpojumu saņēmēja, nodokļa rēķins izrakstāms septiņu dienu laikā pēc rēķina saņemšanas no pakalpojumu sniedzēja. Ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez rēķina izrakstīšanas, nodokļa rēķins izrakstāms maksājuma veikšanas brīdī.

(5) Nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Jebkura pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā. Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.

(6) Par nodokļa rēķiniem izmantojami dokumenti, kuri noformēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un kuros ietverta šāda informācija:

1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — pastāvīgā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — pastāvīgā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;

6) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums.

(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto pirkuma čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Tādam čekam, kurā nav ietverta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, pievienojama kvīts ar trūkstošo informāciju un attiecīgā rekvizīta nosaukumu, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(8) Ja elektroniskā kases aparāta čeks ir izdots par pirkumu, kura vērtība bez pievienotās vērtības nodokļa ir mazāka par 20 latiem un tajā nav ietverta šā panta sestās daļas otrajā punktā minētā informācija, čeks izmantojams par nodokļa rēķinu, ja tajā ir ierakstīts preču saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds) un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs. Ierakstu izdara čeka virspusē vai otrajā pusē, un preču nosūtītājs apliecina to ar parakstu un spiedogu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

9. pants. Nodokļa taksācijas periods

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.

(2) Ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas veikto apliekamo darījumu apmērs nepārsniedz 10 000 latu, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš un taksācijas periods pēc apliekamās personas iesnieguma var būt trīs mēneši vai seši mēneši.

(3) Pēc apliekamās personas iesnieguma sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu.

(4) Par piegādātām cukurbietēm taksācijas periods tiek noteikts atbilstoši likuma "Par cukuru" 6.pantā paredzētajiem norēķinu termiņiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(41) Par piegādātajiem graudaugiem, pākšaugu kultūrām un rapsi (turpmāk — graudaugiem), ko lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem piegādājuši paši šo graudaugu ražotāji, kā taksācijas periods tiek noteikts tas periods, kurā graudaugu ražotāji saņem atlīdzību par veikto graudaugu piegādi, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no graudaugu piegādes un rēķina izrakstīšanas mēneša.

(5) Kalendārā gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 25.11.1999. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

10. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt:

1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķinā norādītās nodokļa summas samaksas vai — preču piegādes darījumos — pēc nodokļa rēķina un preču saņemšanas;

2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona;

3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;

4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto pievienotās vērtības nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem ražošanas tehnoloģiskajam procesam — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

5) nomas pirkuma (līzinga) darījumos — saņemtajos nodokļa rēķinos, kas izrakstīti nomas pirkuma (līzinga) līgumā noteiktajos maksājumu termiņos, norādītās nodokļa summas par saņemtajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai.

(2) Nodokļa rēķins uzskatāms par samaksātu, ja uz konkrētā maksājuma dokumenta bez attiecīgā nodokļa rēķina identifikācijas datiem ir arī bankas atzīme par samaksu (bankas zīmogs, maksājuma datums un bankas operatora paraksts). Par nodokļa rēķina samaksu skaidrā naudā liecina kases čeks. Ja nepieciešams, kases čekam pievieno apzīmogotu kvīti, kas kopā ar čeku ietver pilnu šā likuma 8.panta sestajā daļā noteikto informāciju.

(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojami:

1) muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts;

2) muitas maksājumu kvīts, bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.

(4) Darījumos ar nekustamo īpašumu:

1) apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai, priekšnodokli atskaita pilnā apmērā. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka pēc paredzamās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar šā panta desmito daļu;

2) apliekamā persona iegādāto nelietotu nekustamo īpašumu, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā. Reģistrējot nekustamo īpašumu, apliekamā persona norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) apliekamā persona, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un turpmākos 10 gadus, iesniedzot nodokļa gada deklarāciju, rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

4) apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta;

5) priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja taksācijas gadā šīs daļas 2.punktā minētā proporcija nav mainījusies;

6) ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu) pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, apliekamā persona atmaksā budžetā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar gadu skaitu, kas atlicis līdz šīs daļas 3.punktā minētajiem 10 gadiem. Šo atmaksājamo priekšnodokļa summu iekļauj nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli;

7) ja nekustamais īpašums 10 gadu laikā pēc tā reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, priekšnodokļa korekcijas veikšanu izbeidz ar to taksācijas gadu, kad par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 procenti no samaksātā nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

(8) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, par šīm iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksātais priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.

(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:

skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu un saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu neapliekamo darījumu vērtību summa).

(11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(12) Citām apliekamām personām samaksātās nodokļa summas, kas saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis, ieskaitāmas preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā.

(13) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

(14) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(15) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ja nodokļa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam tiek nosūtīta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).

(3) Nodokļa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus.

(4) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas budžetā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona izpilda nodokļa deklarāciju arī citā laikā, ja uzskata to par nepieciešamu, taču ne biežāk kā reizi ceturksnī.

(51) Vienlaikus ar nodokļa deklarāciju apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu. Pārskata veidlapu apstiprina Ministru kabinets, veidlapas aizpildīšanas kārtību — Valsts ieņēmumu dienests.

(6) Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz nākamā gada 1.maijam. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.

(7) Par taksācijas mēnesi iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu un par taksācijas gadu iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu apstiprina Ministru kabinets.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

12.pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība

(1) Apliekamā persona iemaksā nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu iemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ievedot preces iekšzemē, nodokli maksā muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(21) Ja apliekamā persona Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ieved pamatlīdzekli ražošanas tehnoloģiskajam procesam, nodokli var nemaksāt, bet norādīt nodokļa deklarācijā kā aprēķināto nodokli, ja persona iesniedz muitas iestādē Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālās iestādes izdotu izziņu, ka tā ir apliekamā persona un tai nav pievienotās vērtības nodokļa parāda.

(22) Lai pamatlīdzekļi, ko apliekamās personas ievedušas ražošanas tehnoloģiskajam procesam, neradītu negodīgu konkurenci valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Importējot minētajā sarakstā iekļautos pamatlīdzekļus vai to analogus, šā panta 2.1 daļa nav piemērojama.

(3) Pārdodot iekšzemē ievestās preces (apstrādātas vai neapstrādātas), par kurām nodoklis uz robežas muitas iestādē nav samaksāts, apliekamā persona maksā nodokli šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) Darījumā, kas veikts kā nomas pirkums (līzings), nodoklis maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem nomas pirkuma (līzinga) līgumā norādītajos termiņos. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto preču piegādi, bet noslēgtā līguma nosacījumi netiek izpildīti un tā rezultātā līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem. Šādā gadījumā nesamaksātā nodokļa apmēram piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantā paredzēto pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

(7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(8) Ja maiņas vai ieskaita darījums tiek veikts vairākos taksācijas periodos, izņemot šā panta devītajā daļā noteiktos gadījumus, apliekamā persona par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem taksācijas periodā iemaksā budžetā nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Pēctaksācijas periodā saņemtajā nodokļa rēķinā norādītais nodoklis nodokļa deklarācijā atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.

(9) Ja ieskaita līgums ir noslēgts uz garāku periodu nekā viens gads, pievienotās vērtības nodoklis aprēķināms un maksājams budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu iesniegta savlaicīgi, ir pareizi noformēta un tajā norādīts, ka atskaitāmais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā par veiktajiem apliekamajiem darījumiem aprēķinātais nodoklis, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.

(101) Pārmaksāto nodokli (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) pēc apliekamās personas pieprasījuma var novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai, izņemot muitas maksājumus, akcīzes nodokli naftas produktiem un akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, ievērojot šādu secību:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

2) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi valsts budžetā;

3) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi pašvaldību budžetos.

(11) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) apliekamajai personai atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu saņemšanas. Ja šajā laikā pieņemts lēmums par apliekamās personas maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) uzsākšanu, Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu par tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir izvērtējusi darījumu un pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma pamatotību. Par pārmaksātā nodokļa atmaksas aizkavēšanu Valsts ieņēmumu dienests informē apliekamo personu rakstveidā.

(12) Valsts ieņēmumu dienests var atteikties atmaksāt apliekamai personai šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nodokļa pārmaksu šādos gadījumos:

1) apliekamai personai ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam. Šādos gadījumos pārmaksātā summa tiek novirzīta attiecīgo nodokļu vai citu obligāto maksājumu segšanai. Valsts ieņēmumu dienests nevar atteikties atmaksāt minēto pārmaksu gadījumos, ja nodokļu parāds ir pagarināts Finansu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas;

2) persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona saskaņā ar šā likuma 3.panta piekto daļu. Šādos gadījumos nodokļa pārmaksas atmaksāšana veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;

4) persona taksācijas periodā pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, bet to darījumu vērtība, kuriem piemērojama nodokļa 0 procentu likme atbilstoši šā likuma 7.pantam, nepārsniedz 50 procentus no kopējās apliekamo darījumu vērtības. Beidzoties taksācijas gadam, pārmaksātā nodokļa summa atmaksājama no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai. Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokli, kas samaksāts par iegādātajām vai ievestajām precēm un par saņemtajiem pakalpojumiem Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai.

(13) Nodoklis ir piedzenams saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(14) Ja persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir iekasējusi pievienotās vērtības nodokli, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā. Šādām personām nav tiesību budžetā maksājamā nodokļa apmēru samazināt par samaksātajām priekšnodokļa summām.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 08.12.2001.)

12.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām — starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējām

(Zaudējis spēku no 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

12.2 pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām

(1) Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā nereģistrētām ārvalstu juridiskajām personām par Latvijas Republikā iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksāto nodokli atmaksā pēc paritātes principa, ja ir ievēroti nosacījumi, ka ārvalsts juridiskā persona:

1) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) ir reģistrējusi uzņēmējdarbību savā mītnes zemē — valstī, kurā tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (arī identisks vai pēc būtības līdzīgs nodoklis), un ir reģistrējusies savā mītnes zemē kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona;

3) neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā.

(2) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību, termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

3) apstiprina iesnieguma veidlapas paraugu nodokļa atmaksāšanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2002. Pants stājas spēkā no 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

IV nodaļa
Īpašie noteikumi

13.pants. Nodokļa piemērošana tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem

(1) Nodoklis tiek piemērots tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem, ja tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra darbojas savā vārdā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Visi pasākumi, kurus iekšzemes tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra veic sakarā ar ceļojumu, tiek uzskatīti par vienu pakalpojumu, ko firma vai aģentūra sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

(3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma (ceļojumu) firmām vai aģentūrām nodrošina citas personas.

(4) Tūrisma (ceļojumu) firmas aprēķinātais nodoklis par pašas sniegtajiem pakalpojumiem (to skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (to skaitā par telpu nomu, telefonsarunām, elektrību).

(5) Nodoklis par citiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem (to skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma (ceļojumu) firma pilnā mērā pārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma (ceļojumu) firma šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(7) Ja tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumi tiek sniegti gan iekšzemē, gan ārpus Latvijas Republikas robežām, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas saistīta ar darījumiem ārpus Latvijas Republikas robežām, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

13.1 pants. Nodokļa piemērošana zemnieku saimniecībām

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas (turpmāk — zemnieku saimniecība), nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām — lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām (turpmāk — kompensācija).

(2) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem noteiktos nosacījumus:

1) lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības;

2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju.

(3) Kompensāciju var saņemt arī šā panta otrās daļas 1.apakšpunktā minētās kooperatīvās sabiedrības, ja tās atbilst abiem šīs daļas 1. un 2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

1) nav apliekamās personas un

2) saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.

(4) Lai zemnieku saimniecība varētu saņemt kompensāciju, tā konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izdotu izziņu par to, ka zemnieku saimniecība nav apliekamā persona un tai ir tiesības saņemt kompensāciju.

(5) Lai saņemtu šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu, attiecīgā zemnieku saimniecība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecību vai attiecīgās pašvaldības apliecinājumu par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām.

(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam izsniedz uz vienu kalendāro (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībai izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, sniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu, datus par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību.

(8) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums iepērk produkciju no zemnieku saimniecībām par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par to piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamām personām, tas zaudē tiesības uz šā panta septītajā daļā noteikto atvieglojumu.

(9) Kompensācija nav izmaksājama zemnieku saimniecībām par iepirktas vai pārstrādātas lauksaimniecības produkcijas nodošanu.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

13.2 pants. Nodokļa piemērošana ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem

(1) Pievienotās vērtības nodokli par šā panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja darījuma attiecības noformē ar vienotā parauga stingrās uzskaites dokumentu — kokmateriālu transporta pavadzīmi-rēķinu, kura lietošanas un noformēšanas kārtību, kā arī savstarpējo norēķinu veikšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets;

2) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu transporta pavadzīmē-rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam;

3) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. Nodokļa deklarācijas pielikuma formu apstiprina Ministru kabinets, bet tā aizpildīšanas kārtību, kā arī metodiku, kādā grāmatvedībā uzrādāmi darījumi ar kokmateriāliem, apstiprina Valsts ieņēmumu dienests;

4) (izslēgts ar 22.11.2001. likumu).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība piemērojama darījumiem ar šādiem kokmateriāliem:

1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs — vismaz trīs centimetri;

2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.

(3) Pievienotās vērtības nodokli par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar šā panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem, kā arī par ciršanas tiesību piešķiršanu budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas. Pakalpojumu veidus un nodokļa piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

14.pants. Uzņēmuma vai tā daļas īpašnieka maiņa, uzņēmuma likvidācija

(1) Ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldības uzņēmums un tā jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas uzņēmuma (tā patstāvīgi funkcionējošo daļu) tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.

(2) Ja lauksaimniecības statūtsabiedrībās, kuras izveidojušās saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", tiek nošķirta manta par kapitāla daļām, kas pieder privatizēto kolhozu biedriem vai personām, kurām saskaņā ar likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 3.pantu ir piemērojams kolhoza biedra statuss, nošķirtā manta ar nodokli netiek aplikta.

(3) Nododot valsts vai citu uzņēmumu nomā ar izpirkuma tiesībām, nomas maksa par nekustamā īpašuma izmantošanu, kā arī izpirkuma maksa par pamatlīdzekļiem uzņēmējdarbības nodrošināšanai ar nodokli netiek aplikta.

(4) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā nav bijis apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šā uzņēmuma mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(5) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kuram bija jābūt apliekamai personai), tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodoklis jāaprēķina un jāmaksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos uzņēmuma likvidatoriem vai likvidatoram jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas atrašanās vietas pievienotās vērtības nodokļa deklarācija. No budžetā maksājamās nodokļa summas uzņēmumam ir tiesības atskaitīt apgrozījuma nodokļa daļu, kas līdz 1993.gada 1. novembrim samaksāta par iegādāto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti, nenomaksājot apgrozījuma nodokli.

(6) Ja uzņēmuma — apliekamās personas — īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība vai izsoles cena.

(7) Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas savas darbības laikā bija reģistrēts kā apliekamā persona, reorganizācijas rezultātā tiek sadalīts vai tiek atdalīta tā daļa un izveidotie jaunie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

(8) Ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas savas darbības laikā bija reģistrēti kā apliekamās personas, reorganizācijas rezultātā tiek apvienoti vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) — apliekamā persona — tiek pievienots otram uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) un jaunizveidotais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pārņem visu apvienoto vai pievienoto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

V nodaļa
Nobeiguma noteikumi

15.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nenomaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

(2) Ja ar nodokli apliekamā vērtība tiek slēpta vai ja tiek samazināta nodokļa deklarācijā aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa, piemērojamas soda sankcijas saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem. Ja minētā persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes, šai personai no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek piemērota soda nauda, kas noteikta 18 procentu apmērā no piegādāto kokmateriālu vērtības.

(4) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem pievienotās vērtības nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, vai ar nodomu veic citas šajā likumā neatļautas darbības, tad nelikumīgi saņemtās nodokļa summas Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 200 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) Ja apliekamā persona, kas, ievedot pamatlīdzekļus, nav maksājusi nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.1 daļu, viena gada laikā no ievešanas brīža tos iznomā vai citādi atsavina, tā maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šī norma nav piemērojama tām apliekamajām personām, kurām pamatlīdzekļu nomas vai līzinga darījumu veikšana ir pamatdarbība.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 25.11.1999. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

16.pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

Strīdi, kas rodas par nodokļa aprēķināšanu, izskatāmi saskaņā ar likumiem.

17.pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Likuma normu piemērošanas kārtību, sniedzot likuma normu interpretāciju un skaidrojošus piemērus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 14.05.1999.)

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par apgrozījuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3., 10., 29./31.nr.; 1993, 1./2., 20./21., 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 2., 12.nr.) un Ministru kabineta, Finansu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi, instrukcijas un vēstules, kas reglamentē likuma "Par apgrozījuma nodokli" piemērošanu;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 19.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanos"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākas padomes Prezidija 1992.gada 10.jūlija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "ekskursiju pakalpojumi " izskaidrojumu";

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "maksas pakalpojumi un darbi" skaidrojumu budžeta organizācijām un iestādēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.).

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie apgrozījuma nodokļa maksātāji pielīdzināmi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām.

3. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

4. Apgrozījuma nodokļa maksātāji, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā apliekamām personām saskaņā ar šā likuma 3.pantu, līdz 1995. gada 1.maijam var paziņot par savu atteikšanos no turpmākās nodokļa maksāšanas.

5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas līdz 1998.gada 1.janvārim aprīkojuši degvielas uzpildes stacijas ar elektroniskajām kases sistēmām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļauts samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā, bet ne vairāk kā par 1500 latiem par katru degvielas uzpildes staciju.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. Šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets pieņem līdz 1998.gada 1.jūlijam.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

7. (Izslēgts ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

8. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 18.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

9. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.1999.)

10. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kurā līzinga objekts atbilst šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodoklis netiek aprēķināts par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomas pirkuma (līzinga) līguma nosacījumi netiek izpildīti un līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem šā likuma 12.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

10.1 Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums par apliekamo preču piegādi ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim un līzinga līgumā ir atsevišķi izdalīti kredīta procenti, kas līdz 2000.gada 31.decembrim netika aplikti ar nodokli, tad šie procenti netiek aplikti ar nodokli arī pēc 2001.gada 1.janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām.

(01.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2001.)

11. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2001.gada 1.februārim izstrādā šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto izziņu izsniegšanas un kontroles kārtību un nodrošina izsniegto izziņu atsevišķu uzskaiti Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs un muitas iestādēs.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

12. Ministru kabinets pieņem jaunus šā likuma 17.pantā paredzētos noteikumus attiecībā uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.maijam, piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi nr.187 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

13. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta pirmās daļas 4.punkts un 12.panta 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī. Līdz minēto likuma normu spēkā stāšanās dienai ir spēkā 6.panta otrās daļas 3.punkta un piektās daļas normas.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

14. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.1 pantā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2001.gada 1.aprīlim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

15. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3.panta ceturtā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

16. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 20.punkts ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

17. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta 4.1 daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

18. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.panta sestā daļa ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "c" apakšpunkts un 15.punkts, 7.panta 4.1 daļa un 12.1 pants ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

21. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 9.2 punkts, 6.1 panta 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9.punkts un 12.2 pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 12.2 pantā paredzētos noteikumus.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

23. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa 9 procentu likmes ieviešanu.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 10.1 daļa ir piemērojama arī attiecībā uz pārmaksātām pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras izveidojušās līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kurām nav pieņemts nodokļu administrācijas lēmums par to atmaksāšanu vai novirzīšanu citu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu segšanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "d" apakšpunkts ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

26. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.punkts ir spēkā līdz 2003.gada 31.decembrim.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

27. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.1 punkts, 6.1 panta 1. un 4.punkts stājas spēkā 2004.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.maiju.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.martā.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 30.martā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 09.03.1995.Stājas spēkā: 01.05.1995.Zaudē spēku: 01.01.2013.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 49 (332), 30.03.1995., "Ziņotājs", 9, 11.05.1995.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
34443
{"selected":{"value":"01.01.2003","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-14.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2012","iso_value":"2012\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-30.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2011","iso_value":"2011\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","iso_value":"2010\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.04.2010","iso_value":"2010\/04\/28","content":"<font class='s-1'>28.04.2010.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-27.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2009","iso_value":"2009\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2009","iso_value":"2009\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2009.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2009","iso_value":"2009\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2009.-30.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-31.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.11.2008","iso_value":"2008\/11\/29","content":"<font class='s-1'>29.11.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.2008","iso_value":"2008\/03\/04","content":"<font class='s-1'>04.03.2008.-28.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.02.2008","iso_value":"2008\/02\/26","content":"<font class='s-1'>26.02.2008.-03.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-25.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2006","iso_value":"2006\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-30.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2005","iso_value":"2005\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2005.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-28.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2004","iso_value":"2004\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-30.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2004","iso_value":"2004\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-31.03.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2003","iso_value":"2003\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-14.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.2001","iso_value":"2001\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.2001.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2001","iso_value":"2001\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2001.-07.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2001","iso_value":"2001\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2001.-31.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2001","iso_value":"2001\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2001.-22.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-31.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.05.1999","iso_value":"1999\/05\/14","content":"<font class='s-1'>14.05.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1998","iso_value":"1998\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1998.-13.05.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1996","iso_value":"1996\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1996.-31.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.1995","iso_value":"1995\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.1995.-30.06.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.1995","iso_value":"1995\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.1995.-02.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.01.2003
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva