Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Attēlotā redakcija
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Skatīt 2012. gada 29. novembra likumu: Pievienotās vērtības nodokļa likums.
Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:
Par pievienotās vērtības nodokli
I nodaļa
Vispārīgie noteikumi

1.pants. Likumā lietotie termini

Likumā ir lietoti šādi termini:

1) prece — jebkura lieta (īpašums), kuru īpašnieks maina pret atlīdzību, ja šajā likumā nav noteikts citādi;

2) preču piegāde — darījums, kas izpaužas kā īpašuma tiesību uz lietu nodošana citai personai, lai tā varētu rīkoties ar lietu (īpašumu). Par preču piegādi tiek uzskatīta arī nekustamā īpašuma vai tā daļas pārdošana, kā arī darījumi, kas veikti saskaņā ar noslēgtajiem nomas pirkuma (līzinga) līgumiem;

3) pakalpojumu sniegšana — darījums, kas nav preču piegāde šā panta 2.punkta izpratnē, bet ir:

a) darbība, ko persona veic savas saimnieciskās darbības ietvaros, arī pašnodarbināto personu darbība;

b) nemateriālā īpašuma (nemateriālo vērtību un tiesību) pārdošana (nodošana);

c) saistības atturēties no kādas darbības vai rīcības vai pieļaut kādu darbību vai rīcību;

d) lietu noma;

e) nekustamā īpašuma nodošana īpašniekam pēc būvdarbu veikšanas;

4) atlīdzība — preču un pakalpojumu vērtība naudas izteiksmē, kuru piegādātājs vai pakalpojumu sniedzējs saņem no pircēja vai citas personas kā samaksu vai kura tam būtu jāsaņem kā samaksa (ieskaitot akcīzes nodokli un citus nodokļus un nodevas) par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, neatkarīgi no tā, vai samaksa izdarīta pilnīgi vai daļēji;

5) pašpatēriņš — preču piegāde vai pakalpojumu sniegšana uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem, darbiniekiem un citām personām bez atlīdzības, ja tā nav ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas saimnieciskā darbība;

6) saimnieciskā darbība — jebkura sistemātiska darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darba ņēmējam, no kuras aprēķināmas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī — apliekamā persona) — fiziskā vai juridiskā persona vai ar līgumu vai norunu saistīta šādu personu grupa, vai šādas grupas pārstāvis, kas reģistrēts Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

8) iekšzeme — Latvijas Republikas muitas teritorija;

9) priekšnodoklis — pievienotās vērtības nodokļa summa, kas:

a) norādīta apliekamajai personai izrakstītajā pievienotās vērtības nodokļa rēķinā par iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem tās saimnieciskās darbības nodrošināšanai,

b) aprēķināta par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, pamatojoties uz citas Eiropas Savienības dalībvalsts (turpmāk — cita dalībvalsts) apliekamās personas izrakstīto rēķinu,

c) aprēķināta par saņemtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā vai iekšzemē, pamatojoties uz citas dalībvalsts apliekamās personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas izrakstīto rēķinu,

d) samaksāta avansā par precēm vai pakalpojumiem,

e) samaksāta muitas iestādē par iekšzemē ievestajām precēm,

f) izmaksāta kā kompensācija zemnieku saimniecībai saskaņā ar šā likuma 13.1 pantu;

10) starpniecības aģents — persona, kas piedalās pakalpojumu sniegšanā vai preču piegādē, nekļūstot par šo preču īpašnieku, lai īstenotu citu personu intereses pakalpojumu sniegšanas vai preču piegādes darījumos, un saņem atlīdzību tikai par starpniecības pakalpojumiem;

11) budžeta institūcijas — valsts un pašvaldību iestādes un organizācijas, kuru uzturēšana tiek finansēta no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

12) tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas gadījumā — atlīdzība par precēm vai pakalpojumiem, pieņemot, ka preces ir piegādātas vai pakalpojumi sniegti, lai gūtu peļņu;

13) muitas vērtība — vērtība, kas noteikta saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās;

14) maiņas darījums — šā likuma izpratnē: preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar rakstveidā noslēgto līgumu;

15) ieskaits — šā likuma izpratnē: darījums, kurā norēķini par pārdotajām (iepirktajām) precēm vai pakalpojumiem notiek, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu;

16) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas,

b) jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim,

c) ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas,

d) nepabeigtās celtniecības objekti;

17) preču imports — preču ievešana iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

18) starptautiskais transports:

a) lidmašīnas, kas kursē starptautiskajā satiksmē,

b) kuģi, kas kursē starptautiskajā satiksmē, izņemot Latvijas Republikas ostās reģistrētos zvejas kuģus,

c) kuģi, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā;

19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi:

a) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas veic lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādes uzņēmumi, cukurfabrikas),

b) lopbarības ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju,

c) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu),

20) kooperatīvās sabiedrības — lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības, kā arī dzīvokļu īpašnieku kooperatīvās sabiedrības;

21) nomas pirkums (līzings) — preču piegādes darījums, kurā līzinga devējs, pamatojoties uz noslēgto nomas pirkuma (līzinga) līgumu, uz noteiktu laiku un par līgumā noteiktajiem līzinga maksājumiem nodod lietošanā līzinga ņēmējam konkrētu preci (līzinga objektu), nomas pirkuma (līzinga) līgumā paredzot, ka līzinga objekts pāriet līzinga ņēmēja īpašumā, ja līzinga ņēmējs ir veicis visus līgumā noteiktos maksājumus;

22) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

23) Eiropas Savienības teritorija — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorija, kas noteikta Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.pantā;

24) trešās teritorijas — Eiropas Savienības dalībvalstu teritorijas, uz kurām neattiecas Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 299.panta nosacījumi un kuras ir minētas Eiropas Padomes 1977.gada 17.maija direktīvas 77/388/EEC 3.panta trešajā daļā;

25) trešās valstis — valstis, kuras nav Eiropas Savienības dalībvalstis;

26) ar pievienotās vērtības nodokli neapliekamā persona (turpmāk arī — neapliekamā persona) — persona, kura neatbilst šā panta 7.punkta nosacījumiem un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir Latvijas Republikā;

27) citas dalībvalsts apliekamā persona — persona, kura ir reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī, izņemot Latvijas Republiku;

28) citas dalībvalsts neapliekamā persona — persona, kura nav reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona kādā Eiropas Savienības dalībvalstī un kuras juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta ir citā Eiropas Savienības dalībvalstī;

29) preču eksports — preču izvešana no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

30) transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kura motora tilpums ir lielāks par 48 kubikcentimetriem vai jauda ir lielāka par 7,2 kilovatiem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kas ir garāks par 7,5 metriem,

c) gaisakuģis, kura pacelšanās masa ir lielāka par 1550 kilogramiem;

31) jauns transportlīdzeklis:

a) sauszemes motorizētais transportlīdzeklis, kurš lietots mazāk par sešiem mēnešiem vai nobraucis mazāk par 6000 kilometriem,

b) kuģis vai cits kuģošanas līdzeklis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nopeldējis mazāk par 100 stundām,

c) gaisakuģis, kurš lietots mazāk par trim mēnešiem vai nolidojis mazāk par 40 stundām;

32) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču piegāde, ja preces no iekšzemes nosūta vai transportē uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti;

33) preču piegāde attālumā Eiropas Savienības teritorijā — apliekamās personas preču piegāde citas dalībvalsts personai, kura nav reģistrējusies preču saņemšanas valstī kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona, un šo preču nosūtīšanu vai transportēšanu nodrošina preču piegādātājs vai trešā persona preču piegādātāja vārdā;

34) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā — preču saņemšana iekšzemē no citas dalībvalsts apliekamās personas;

35) trīsstūrveida darījumi — preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā, kurā ir iesaistītas trīs personas, turklāt katra no tām ir reģistrēta kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona citā dalībvalstī;

36) preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā — preču transporta pakalpojums, ja preču iekraušana un izkraušana notiek dažādās Eiropas Savienības dalībvalstīs;

37) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona — persona, kura nav reģistrējusies kā nodokļu maksātājs nevienā no Eiropas Savienības dalībvalstīm.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 23.11.2000., 06.11.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

2. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(2) Saimnieciskās darbības ietvaros veiktie ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk — nodoklis) apliekamie darījumi (turpmāk — apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde, arī pašpatēriņš;

2) pakalpojumu sniegšana, arī pašpatēriņš;

3) preču imports.

(21) Par apliekamiem darījumiem Eiropas Savienības teritorijā uzskatāmi arī darījumi, kas minēti šā likuma 18.pantā.

(3) Pašpatēriņam kā apliekamam darījumam tiek piemērotas šā likuma normas, kuras regulē nodokļa piemērošanu preču piegādēm vai pakalpojumu sniegšanai, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(4) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu tirgus vērtība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa.

(5) Preču piegādes vērtībā ietilpst arī visi papildu maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), kā arī muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis, akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(6) Ja par taras piegādi netiek aprēķināta vai ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(61) Atkārtoti lietojamā iepakojuma depozīta maksa, kas noteikta normatīvajos aktos, nav iekļaujama preces apliekamajā vērtībā.

(7) Pakalpojuma vērtībā iekļaujamas visas izmaksas, kā arī visi nodokļi un citi obligātie maksājumi, kas saistīti ar šā pakalpojuma sniegšanu, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(8) Preču importa darījumos ar nodokli apliekamajā vērtībā iekļauj importēto preču muitas vērtību, preču transporta pakalpojuma vērtību no Eiropas Savienības robežas līdz preču saņēmējam (vai preču pārvadājuma pavaddokumentos norādītajai pirmajai preču pārkraušanas vietai Latvijas Republikas muitas teritorijā), aprēķināto muitas nodokli, aprēķināto akcīzes nodokli, citus aprēķinātos nodokļus un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli, kā arī iekļauj šā likuma 7.panta pirmās daļas 2.punktā minēto pakalpojumu vērtību, ja tā nav iekļauta muitas vērtībā.

(81) Atliktā akcīzes nodokļa maksājums, kas tiek piemērots saskaņā ar likumu "Par akcīzes nodokli", netiek iekļauts preces apliekamajā vērtībā.

(9) Pašpatēriņa darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu pašizmaksa.

(10) Maiņas un ieskaita darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(11) Par starpniecības aģenta sniegto starpniecības pakalpojumu vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(12) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(13) Ja persona, sniedzot starpniecības pakalpojumus, saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu un savā vārdā izraksta nodokļa rēķinu, šī persona tiek uzskatīta par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(14) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(15) Darījumos ar lietotām mantām, mākslas darbiem, kolekciju priekšmetiem un senlietām nodoklis piemērojams Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(16) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(17) Ja ēkas vai būves tiek pārdotas viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar nodokli ir apliekama starpība starp ēkas vai būves pārdošanas vērtību un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas.

(171) Ja tiek pārdoti nepabeigtās celtniecības objekti, ar nodokli apliekamā vērtība ir starpība starp objekta pārdošanas vērtību un tā iegādes vērtību.

(18) Nomas pirkuma (līzinga) darījumā ar nodokli apliekamā vērtība ir līzinga objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas dienā, kā arī visi līgumā noteiktie papildu maksājumi, izņemot kredītprocentus.

(19) Nomas darījumos ar nodokli apliekamā vērtība ir visi nomas līgumā noteiktie maksājumi.

(20) Ja persona saskaņā ar normatīvajiem aktiem muitas lietās no iekšzemes izved preces, lai tās pārstrādātu vai apstrādātu trešajās valstīs vai trešajās teritorijās, un pēc tam atkal ieved iekšzemē, ar nodokli apliekamā preču vērtība ir starpība starp preču vērtību pirms to izvešanas no iekšzemes un vērtību pēc to ievešanas iekšzemē.

(21) Šā panta trīspadsmitā daļa nav piemērojama:

1) dzīvokļu pārvaldēm, namu pārvaldēm, namīpašniekiem un citām personām, kuras saņem maksu par komunālajiem pakalpojumiem kopā ar pievienotās vērtības nodokli un pilnā apmērā to pārskaita uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas snieguši komunālos pakalpojumus. Šādos gadījumos ar nodokli ir apliekama kasiera pakalpojuma vērtība;

2) tūrisma (ceļojumu) firmām un aģentūrām, kas saņem no tūristiem maksu par tūrisma ceļazīmes kopējo vērtību, kurā iekļauta arī citu personu (tai skaitā viesnīcu, transporta un sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumu) sniegto pakalpojumu vērtība kopā ar pievienotās vērtības nodokli, ja minētos pakalpojumus sniedz apliekamās personas, un pārskaita saņemto maksu attiecīgajiem pakalpojumu sniedzējiem. Ar nodokli ir apliekami tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pašu sniegtie pakalpojumi (tai skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana);

3) personām, kas sniedz kuģu aģentēšanas pakalpojumus, kā arī kravu pārvadājumu aģentiem;

4) personām, kas sniedz Latvijas Republikas starptautisko autopārvadātāju uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām) šādus pakalpojumus:

a) noformē lielgabarīta un virsnormas svara kravu atļaujas pārvadājumiem uz ārvalstīm,

b) noformē vīzas autopārvadātājiem,

c) izplata ārvalstu degvielas kredītkartes;

5) uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kuri sniedz starpniecības pakalpojumus, realizējot:

a) biļetes regulārajiem pasažieru pārvadājumiem,

b) priekšapmaksas kartes,

c) apdrošināšanas polises,

d) dāvanu kartes,

e) loterijas biļetes,

f) ieejas biļetes kultūras un sporta pasākumos;

6) personām, kuras sniedz citām apliekamām personām masu informācijas līdzekļu abonēšanas pakalpojumus.

(22) Budžeta institūciju veiktām valsts izpildvaras funkcijām (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanai) šā likuma normas netiek piemērotas.

(23.11.2000. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 06.11.2003., 11.03.2004. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

3. pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas un to reģistrācija

(1) Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:

1) fiziskās personas reģistrē pēc to deklarētās dzīvesvietas;

2) juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās adreses;

3) līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu reģistrā fiksētās adreses;

4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās deklarētās dzīvesvietas;

5) ja citas dalībvalsts jebkura persona vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, reģistrē vienu no šādām personām:

a) citas dalībvalsts jebkuru personu vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētu personu — vienā no darījuma izpildes vietām Latvijas Republikā;

b) tās pilnvaroto personu Latvijas Republikā — atbilstoši šīs personas juridiskajai adresei vai deklarētajai dzīvesvietai.

(11) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības pieņemt lēmumu par atteikumu reģistrēt personu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja šī persona:

1) nav sasniedzama tās norādītajā juridiskajā adresē vai deklarētajā dzīvesvietā;

2) pēc Valsts ieņēmumu dienesta pieprasījuma nesniedz informāciju vai sniedz nepatiesu informāciju par tās materiāltehniskajām un finansiālajām iespējām veikt deklarēto uzņēmējdarbību.

(12) Reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par darījumiem Eiropas Savienības teritorijā nosaka šā likuma 26.pants.

(2) Budžeta institūcija reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tā veic apliekamus darījumus un šādi darījumi var radīt būtiskus konkurences izkropļojumus. Reģistrācija budžeta institūcijai ir obligāta, ja tā:

1) sniedz telekomunikāciju pakalpojumus;

2) piegādā preces (tai skaitā ūdeni, gāzi, elektrību, tvaiku, siltumenerģiju);

3) sniedz preču transporta pakalpojumus;

4) sniedz ostu vai lidostu pakalpojumus;

5) sniedz sabiedriskos pasažieru pārvadājumu pakalpojumus;

6) veic lauksaimniecības intervences darījumus, pildot regulu nosacījumus par lauksaimniecības ražojumu tirgus kopējo organizāciju;

7) organizē gadatirgus un tirdzniecības izstādes;

8) sniedz noliktavu pakalpojumus;

9) sniedz komerciāla rakstura reklāmas pakalpojumus;

10) sniedz tūrisma pakalpojumus;

11) sniedz komerciāla rakstura televīzijas un radio pakalpojumus;

12) sniedz sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumus (ievērojot šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētos atbrīvojumus);

13) piegādā preces darbinieku personiskajām vajadzībām;

14) sniedz nomas pakalpojumus.

(3) Uzsākot apliekamo darījumu veikšanu, fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(4) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) Ja fizisko vai juridisko personu un ar līgumu vai norunu saistīto šādu personu grupu vai to pārstāvju ar nodokli apliekamo preču piegāžu un sniegto pakalpojumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā nav sasniegusi vai nav pārsniegusi 10 000 latu, šīm personām, grupām un to pārstāvjiem ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Minētā norma attiecināma arī uz budžeta institūcijām. Tām personām, kuras izmanto šajā panta daļā paredzētās tiesības, ir pienākums ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc minētās summas sasniegšanas vai pārsniegšanas reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(51) Ja fiziskās vai juridiskās personas un šādu personu ar līgumu vai norunu saistītas grupas vai to pārstāvji 12 mēnešu laikā veic tikai vienu ar nodokli apliekamu preču piegādi vai sniedz tikai vienu ar nodokli apliekamu pakalpojumu, kura vērtība sasniedz vai pārsniedz 10 000 latu, vai šā darījuma rezultātā kopējā veikto apliekamo darījumu vērtība 12 mēnešu laikā ir sasniegusi vai pārsniegusi 10 000 latu, tām ir tiesības nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamām personām, ja šis darījums nav saistīts ar minēto personu saimniecisko darbību.

(52) Ja šā panta 5.1 daļā minētais darījums turpmāko 12 mēnešu laikā tiek atkārtots, personām ne vēlāk kā mēneša laikā pēc šāda atkārtota darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamajām personām.

(6) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir apliekamām personām.

(7) Persona uzskatāma par reģistrētu ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, sākot ar dienu, kad tai ir izsniegta apliekamās personas reģistrācijas apliecība.

(8) Apliekamā persona var griezties Valsts ieņēmumu dienestā ar iesniegumu par tās izslēgšanu no apliekamo personu reģistra ne agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(81) Valsts ieņēmumu dienestam Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir tiesības izslēgt personu no apliekamo personu reģistra agrāk kā pēc gada no reģistrācijas brīža, ja:

1) notikusi attiecīgā uzņēmuma (uzņēmējsabiedrības) likvidācija vai reorganizācija;

2) apliekamā persona mēneša laikā pēc likumā noteiktā nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņa neiesniedz nodokļa deklarācijas vai nodokļa deklarācijās sniedz nepatiesu informāciju, vai pēc nodokļu administrācijas rakstveida pieprasījuma neiesniedz dokumentus nodokļa aprēķinu pārbaudei;

3) Valsts ieņēmumu dienests saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 35.pantu ir iesniedzis Uzņēmumu reģistram priekšlikumu par nodokļu maksātāja izslēgšanu no Uzņēmumu reģistra.

(82) Apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar dienu, kad Valsts ieņēmumu dienests ir publicējis laikrakstā "Latvijas Vēstnesis" paziņojumu par apliekamās personas reģistrācijas apliecības anulēšanu. Likvidācijas gadījumā apliekamā persona uzskatāma par izslēgtu no apliekamo personu reģistra, sākot ar likvidācijas pabeigšanas dienu.

(83) Apliekamā persona, kuru Valsts ieņēmumu dienests izslēdz no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta astoto vai 8.1 daļu, uzskaita pamatlīdzekļu atlikušo vērtību, kā arī atlikumā esošo preču materiālās vērtības, par kurām samaksātais nodoklis ir atskaitīts kā priekšnodoklis, un no šīs vērtības aprēķināto nodokli iemaksā valsts budžetā.

(84) Personu, kas izslēgta no apliekamo personu reģistra saskaņā ar šā panta 8.1 daļas 2.punktu, atkārtoti reģistrē apliekamo personu reģistrā pēc savlaicīgi neiesniegto nodokļa deklarāciju iesniegšanas un šajās nodokļa deklarācijās norādītās budžetā maksājamās nodokļa summas, pamatparāda palielinājuma un nokavējuma naudas, kā arī par nodokļa deklarāciju savlaicīgu neiesniegšanu aprēķinātās soda naudas samaksas.

(9) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(10) Ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kura nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā, iekšzemē veic vienu vai vairākus apliekamus darījumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo darījumu vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kuras iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus.

(11) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(25.04.1996. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000. 22.11.2001. 20.06.2003., 06.11.2003., 11.03.2004. un 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

4. pants. Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta

(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu.

(11) Darījumiem Eiropas Savienības teritorijā:

1) preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šo pantu, ja šā likuma VI nodaļā nav noteikts citādi;

2) preču iegādes vietu Eiropas Savienības teritorijā un preču importēšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma VI nodaļu.

(2) Preču piegādes vieta:

1) ja preces tiek nosūtītas vai transportētas, ir tā vieta, kur atrodas preces, kad tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana;

2) ja preces netiek nosūtītas vai transportētas, ir tā vieta, kur atrodas preces to piegādes laikā;

3) ja preces tiek piegādātas kuģiem, lidmašīnām vai vilcieniem tālākai pārdošanai pasažieriem to pārvadāšanas laikā, ir tā vieta, kur tiek uzsākta pasažieru pārvadāšana;

4) ja preces tiek montētas vai uzstādītas, ir tā vieta, kur preces tiek montētas vai uzstādītas.

(3) Par pakalpojumu sniegšanas vietu uzskatāma pakalpojumu sniedzēja juridiskā adrese vai deklarētā dzīvesvieta, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(4) Pakalpojumu sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti, šādiem pakalpojumiem:

1) kultūras, mākslas, izglītības, zinātnes un sporta pakalpojumi;

2) ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī citi ar transportēšanu saistītie pakalpojumi;

3) ar kustamo (ķermenisko) lietu (īpašumu) saistītie pakalpojumi (ieskaitot novērtēšanu, remontu, apkopi), izņemot šo lietu nomu.

(5) Ar nekustamo īpašumu saistītu pakalpojumu (ieskaitot ekspertu, arhitektu, būvdarbu, to sagatavošanas, koordinācijas un uzraudzības pakalpojumus) sniegšanas vieta ir tā vieta, kur šis īpašums atrodas.

(6) Transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek transportēšana. Pasažieru transporta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā vieta, kur notiek pasažieru pārvadāšana, ievērojot iekšzemē un citās valstīs veiktos attālumus. Preču transporta pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem, pakalpojuma sniegšanas vieta nav iekšzeme.

(7) Pakalpojuma saņēmēja juridisko adresi uzskata par pakalpojuma sniegšanas vietu šādiem pakalpojumiem, ja apliekamā persona šos pakalpojumus sniedz jebkurai citas dalībvalsts personai, kas veic saimniecisko darbību, vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai:

1) patentu, autortiesību, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedrisko darbību saistīti pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;

3) juridiskie (arī advokātu, notāru), grāmatvedības, revīzijas, konsultāciju, tulkošanas, ekspertīžu, inženieru, tirgus izpētes un vadības pakalpojumi, kā arī patentu valdes darbība;

4) datu apstrāde;

5) informācijas sniegšana, arī pieredzes apmaiņa;

6) pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot ar personālu, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

7) lietu noma, izņemot nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nomu;

8) telekomunikāciju pakalpojumi;

9) starpniecības aģenta pakalpojumi, ja starpniecības aģents piedalās šajā daļā minēto pakalpojumu sniegšanā;

10) radio un televīzijas apraides pakalpojumi;

11) elektroniski sniegtie pakalpojumi, to skaitā:

a) elektroniskā tīkla programmu piegāde, elektroniskā tīkla uzturēšana un apkope, programmu un iekārtu uzturēšana no attāluma,

b) datu bāzes un programmatūras piegāde un atjaunināšana,

c) attēlu, tekstu un informācijas piegāde, pieejas datu bāzēm nodrošināšana,

d) mūzikas ierakstu, filmu, spēļu (to skaitā laimes spēļu un azartspēļu) piegāde,

e) dažādu reportāžu (to skaitā politisku, kultūras, mākslas, sporta, zinātnes un izklaides raidījumu un notikumu) piegāde,

f) tālmācība;

12) finanšu un apdrošināšanas darījumi, ieskaitot pārapdrošināšanu, bet izņemot seifu īri un nomu.

(71) Šā panta septītās daļas 11.punktā minēto pakalpojumu sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona sniedz šos pakalpojumus neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību.

(8) Preču garantijas remonta kā pakalpojuma sniegšanas vieta ir garantijas devēja juridiskā adrese.

(9) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)

(10) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 01.03.2001., 06.11.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

5. pants. Nodokļa likmes

(1) Nodokļa likmi 18 procentu apmērā nosaka no darījuma apliekamās vērtības, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 7., 13., 28., 33. un 34.pantu.

(3) (Zaudējusi spēku ar 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus.)

(4) Nodokļa likmi 5 procentu apmērā nosaka preču piegādēm un pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 6.2 pantu.

(23.11.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 22.11.2001., 18.12.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

II nodaļa
Izņēmumi un atvieglojumi

6. pants. Izņēmumi

(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:

1) pakalpojumus (tai skaitā ēdināšanas), ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) izglītības, sagatavošanas kursu un iestāšanās dokumentu reģistrēšanas pakalpojumus, ko sniedz valsts un pašvaldību izglītības iestādes un valsts akreditētās privātās izglītības iestādes personām, kuras apgūst kādu akreditēto izglītības programmu. Atbrīvojums piemērojams arī ēdināšanas pakalpojumiem, ko sniedz šīs izglītības iestādes;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;

6) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

7) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

8) šādus kultūras pasākumus, ieskaitot ieejas maksu šajos pasākumos:

a) teātra un cirka izrādes,

b) koncertdarbību un sarīkojumus kultūras iestādēs,

c) bibliotēku pakalpojumus,

d) muzeju, izstāžu, zooloģisko dārzu un botānisko dārzu darbību,

e) bērniem paredzētus sarīkojumus, pašdarbības mākslas kolektīvu sarīkojumus un labdarības mērķiem veltītus sarīkojumus;

9) (zaudējis spēku ar 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus);

91) medicīnas pakalpojumus saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

92) cilvēka orgānu, mātes piena un cilvēka asiņu piegādes;

10) zelta, monētu un banknošu piegādes Latvijas Bankai;

11) derības, izlozes (loterijas) un cita veida azartspēles;

12) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

13) apdrošinātāju un apdrošināšanas starpnieku sniegtos apdrošināšanas un pārapdrošināšanas pakalpojumus;

14) iedzīvotāju maksājumus par:

a) dzīvojamo telpu īri saskaņā ar noslēgtajiem līgumiem (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs — viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs),

b) dzīvojamās mājas uzturēšanas un apsaimniekošanas pakalpojumiem, ko sniedz dzīvojamās mājas apsaimniekotājs saskaņā ar dzīvojamās mājas (dzīvokļa) apsaimniekošanas līgumu,

c) (zaudējis spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus),

d) siltumenerģiju.

15) (zaudējis spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus);

16) zinātniskos pētījumus, kuri tiek veikti par sabiedrisko fondu, valsts budžeta un pašvaldību budžetu vai starptautisko institūciju līdzekļiem;

17) šādus finanšu darījumus:

a) kreditēšanu un naudas aizdevumu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar galvojumiem, garantijām un to uzraudzību, ko veic kredīta piešķīrējs,

b) pakalpojumus, kas saistīti ar noguldījumu un citu atmaksājamo līdzekļu piesaistīšanu, skaidras un bezskaidras naudas maksājumu veikšanu, uzticības (trasta) operācijām,

c) pakalpojumus, kas saistīti ar maksāšanas līdzekļu izlaišanu un apkalpošanu, kā arī tirdzniecību ar maksāšanas līdzekļiem un citiem naudas tirgus instrumentiem, izņemot maksāšanas līdzekļus, kas tiek piegādāti kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) pakalpojumus (ieskaitot starpniecību), kas saistīti ar ieguldījumiem kapitālā un vērtspapīru glabāšanu, atsavināšanu un pārvaldīšanu, kā arī ar vērtspapīru izlaišanu;

18) (zaudējis spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus);

19) konsulāros pakalpojumus;

20) (zaudējis spēku ar 01.05.2004. Skat. Pārejas noteikumus);

21) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

22) kooperatīvo sabiedrību sniegtos pakalpojumus (izņemot preču piegādes) šo kooperatīvo sabiedrību biedriem:

a) dzīvojamo māju uzturēšanai un apsaimniekošanai,

b) lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu pārstrādei un realizācijai, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgai lietošanai un apkopei;

23) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;

24) (izslēgts ar 13.11.1997. likumu);

25) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības, kā arī pastmarkas, aploksnes ar iespiestu pastmarkas attēlu un starptautiskos atbildes kuponus, ko saskaņā ar Pasta likumu izdod un realizē bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" vai realizē citas personas saskaņā ar līgumiem, kas noslēgti ar bezpeļņas organizāciju valsts akciju sabiedrību "Latvijas pasts";

27) skolēnu pārvadājumus, ko veic speciāli šim mērķim licencēti pārvadātāji, ja šie pakalpojumi tiek finansēti no pašvaldību budžetiem;

28) autoratlīdzību par autoru (tai skaitā komponistu, mākslinieku, literātu) radītajiem darbiem, kā arī izpildītāju saņemto atlīdzību;

29) zobārstniecības pakalpojumus;

30) pedagogu pasniegtās privātstundas vispārējās izglītības un augstskolu mācību programmu ietvaros.

(11) Šā panta pirmās daļas 8.punktā minēto atbrīvojumu var piemērot fiziskās vai juridiskās personas un ar līgumu vai norunu saistītās šādu personu grupas vai to pārstāvji (uzņēmumi, iestādes, organizācijas), ja, sniedzot šos pakalpojumus, sistemātiski netiek gūta peļņa. Ja peļņa tiek gūta, atbrīvojumu piemēro tādā gadījumā, ja gūtā peļņa tiek novirzīta vai ieguldīta šo pakalpojumu sniegšanas pilnveidošanai.

(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu finanšu palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) (izslēgts ar 23.11.2000. likumu);

4) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;

5) preču importu, kas netiek aplikts ar muitas nodokli, izņemot to preču importu, kas tiek aplikts ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.

(3) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(4) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 26.10.1995., 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 09.10.2002., 12.12.2002., 06.11.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

6.1 pants. Nodokļa 9 procentu likmes piemērošana

(Zaudējis spēku no 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

6.2 pants. Nodokļa 5 procentu likmes piemērošana

Nodokļa 5 procentu likmi piemēro:

1) medikamentu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

2) medicīnisko ierīču un medicīnas preču piegādēm, kas paredzētas invalīdu un slimnieku personīgajai lietošanai, saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

3) veterināro medikamentu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

4) zīdaiņiem paredzēto specializēto produktu piegādēm saskaņā ar Ministru kabineta apstiprināto sarakstu;

5) grāmatu piegādēm;

6) šādiem masu informācijas līdzekļiem vai to abonentmaksai:

a) avīzēm, žurnāliem, biļeteniem un citiem periodiskajiem izdevumiem, kuri iznāk ne retāk kā reizi trijos mēnešos un kuru vienreizējā tirāža pārsniedz 100 eksemplārus, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura izdevumus, kā arī tādus izdevumus, kuru saturiskā ievirze un uzdevums ir reklāmas vai komercsludinājumu publicēšana,

b) komerciālās televīzijas un komerciālā radio abonentmaksai;

7) viesu izmitināšanas pakalpojumiem viesu izmitināšanas mītnēs (viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūrisma mītnēs);

8) ūdens piegādei centralizētā ūdensapgādes sistēmā;

9) kanalizācijas pakalpojumiem;

10) sadzīves atkritumu savākšanas, pārvadāšanas un apglabāšanas pakalpojumiem;

11) apbedīšanas pakalpojumiem;

12) ieejas maksai sporta pasākumos;

13) ieejas maksai kinoizrādēs, izņemot erotiska un pornogrāfiska rakstura kinoizrādes.

(18.12.2003. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004. Sk. Pārejas noteikumus.)

7.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana

(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

1) preču eksportam un to preču piegādēm, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam, ja piegādes veiktas muitas noliktavās un brīvajās zonās;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu, preču importu un tranzīta pārvadājumiem un pakalpojumiem brīvajā zonā un muitas noliktavā, kas tieši saistīti ar precēm, kuras ievestas Eiropas Savienības teritorijā no trešajām valstīm un trešajām teritorijām un nav izlaistas brīvam apgrozījumam (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šo likumu nav iekšzeme;

4) pakalpojumiem, kas tiek sniegti ar starptautisko transportu, kā arī preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi:

a) transportlīdzekļu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem,

b) ar transportlīdzekļu apgādi saistītām preču piegādēm,

c) transportlīdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītiem pakalpojumiem,

d) starpniecības pakalpojumiem, kas sniegti, pārdodot biļetes pasažieru pārvadājumiem ar starptautisko transportu;

41) "Likumā par ostām" noteiktajām ostas maksām par pakalpojumiem, kuri tiek sniegti starptautiskajā satiksmē kursējošiem kuģiem un kuģiem, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā;

5) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu;

6) Ministru kabineta noteiktajā kārtībā — preču piegādēm un pakalpojumiem, kas tiek sniegti:

a) ievērojot paritātes principu — trešo valstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

b) ievērojot paritātes principu — trešo valstu starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu,

c) Eiropas Savienības dalībvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem,

d) Eiropas Savienības starptautisko organizāciju pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to darbiniekiem, kuri Latvijas Republikas teritorijā bauda diplomātisko statusu,

e) Eiropas Kopienas institūcijām saskaņā ar Protokolu par Eiropas Kopienas privilēģijām un imunitātēm,

f) Ziemeļatlantijas līguma organizācijai (NATO), tās dalībvalstu bruņotajiem spēkiem un to sastāvā ietilpstošajām personām;

7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem, — Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

8) pārstrādes pakalpojumiem, kurus Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētai personai sniedz persona, kas ievedusi iekšzemē preces saskaņā ar normatīvajos aktos muitas lietās noteikto muitas procedūru "ievešana pārstrādei", saņēmusi muitas iestādes atļauju šo preču pārstrādei un izved kompensācijas produktus no Eiropas Savienības teritorijas;

9) to preču piegādēm beznodokļu tirdzniecības veikaliem, kuras paredzētas tālākai realizēšanai (piegādei) fiziskajām personām, kas izbrauc no iekšzemes uz trešajām valstīm vai trešajām teritorijām;

10) starptautiskā transporta piegādēm un tā importam (izlaišanai brīvam apgrozījumam);

11) starptautiskajam pasažieru pārvadājumam, arī pasažieru pārvadājumam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm, ja pasažieris šķērso Latvijas Republikas robežu ar vilcienu, autobusu, lidmašīnu vai kuģi.

(2) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(3) (Izslēgta ar 13.11.1997. likumu.)

(4) Nodokli, ko trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētā fiziskā persona samaksājusi par Latvijas Republikā iegādātajām precēm, kuru vērtība (bez nodokļa) pārsniedz 25 latus un kuras tiek izvestas no Eiropas Savienības teritorijas, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā atmaksā persona, kas ir reģistrējusies saimnieciskās darbības veikšanai Latvijas Republikā un ir saņēmusi licenci nodokļa atmaksāšanai trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām fiziskajām personām. Licences izsniegšanas kārtību, kā arī kārtību, kādā licencētā persona un veikals norēķinās savstarpēji un ar valsts budžetu, nosaka Ministru kabinets.

(41) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(5) Ja apliekamā persona, kas piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus atbilstoši šā panta pirmajai daļai, nevar uzrādīt eksportu apliecinošus dokumentus vai dokumentus, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu, tā maksā nodokli par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem atbilstoši 5.panta pirmajā daļā noteiktajai likmei.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 13.11.1997., 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003., 26.02.2004. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

III nodaļa
Nodokļa aprēķināšanas un maksāšanas kārtība

8. pants. Pievienotās vērtības nodokļa rēķins

(1) Preču piegāde ir notikusi, ja preces ir nosūtītas vai ir izrakstīts pievienotās vērtības nodokļa rēķins (turpmāk — nodokļa rēķins) vai atlīdzība par piegādi ir saņemta pirms preču nosūtīšanas.

(11) Preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir notikusi, ja ir saņemtas preces vai ir saņemts nodokļa rēķins. Preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā arī uzskata par notikušu, ja ir veikta samaksa par preci avansā.

(2) Pakalpojuma sniegšana ir notikusi, ja pakalpojums ir sniegts pasūtītājam vai ir izrakstīts nodokļa rēķins vai atlīdzība par pakalpojumu ir saņemta pirms pakalpojuma sniegšanas.

(3) Pašpatēriņš ir noticis, ja preces ir nodotas vai citādi kļuvušas pieejamas vai pakalpojumi ir sniegti saņēmējpersonai. Apliekamās personas pienākums šajā gadījumā ir izrakstīt nodokļa rēķinu un veikt pašpatēriņa uzskaiti grāmatvedībā.

(4) Apliekamai personai nodokļa rēķins saskaņā ar šo pantu jāizsniedz par jebkuru ar nodokli apliekamu preču piegādi vai pakalpojumu ne vēlāk kā septiņu dienu laikā no darījuma brīža.

(41) Apliekamā persona, kas veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, par iegādātajām precēm nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz preču piegādātāja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

(42) Apliekamā persona, saņemot šā likuma 31.pantā minētos pakalpojumus no citas dalībvalsts apliekamās personas un šā likuma 4.panta septītajā daļā minētos pakalpojumus no Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, par saņemtajiem pakalpojumiem nodokļa rēķinu neizraksta. Apliekamā persona nodokļa aprēķināšanai un priekšnodokļa atskaitīšanai veic nepieciešamos aprēķinus uz pakalpojuma sniedzēja izrakstītā nodokļa rēķina pamata.

(43) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, nodokļa rēķins izrakstāms par laika periodu, kas nevar būt ilgāks par sešiem mēnešiem.

(5) Nodokļa rēķinu drīkst izsniegt tikai apliekamā persona. Jebkura pievienotās vērtības nodokļa summa, kas samaksāta saskaņā ar nodokļa rēķinu, kura izsniedzējam nav tiesību tādu izsniegt, personai, kura ir izsniegusi rēķinu, šī summa jāiemaksā valsts budžetā. Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.

(51) Par nodokļa rēķinu uzskata dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:

1) rēķina izrakstīšanas datums;

2) rēķina numurs;

3) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

4) preču piegādātāja vai pakalpojumu sniedzēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

5) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta);

6) preču vai pakalpojumu saņēmēja reģistrācijas numurs Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā vai citas dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, ja tāds ir;

7) preču piegādes datums vai pakalpojuma sniegšanas datums;

8) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma nosaukums, daudzums (apjoms) un mērvienība;

9) piegādāto preču vai sniegtā pakalpojuma cena (vienas vienības vērtība bez nodokļa);

10) piemērotās atlaides, ja tās nav atskaitītas no vienas vienības vērtības;

11) piemērotā nodokļa likme;

12) aprēķinātā nodokļa summa;

13) darījuma kopsumma bez nodokļa;

14) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemērota nodokļa 0 procentu likme vai ja par nodokļa samaksu budžetā ir atbildīgs preču vai pakalpojumu saņēmējs, — atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;

15) ja tiek piegādāti jauni transportlīdzekļi, — norāde uz to;

16) ja preču piegādei vai sniegtajam pakalpojumam tiek piemēroti šajā likumā paredzētie īpašie noteikumi (2.panta 15.daļa, 13., 13.1, 13.2, 13.3, 32. un 34.pants), — atsauce uz likuma pantu, saskaņā ar kuru nodoklis tiek piemērots;

17) ja par nodokļa samaksu ir atbildīga pilnvarotā persona, — pilnvarotās personas kā apliekamās personas reģistrācijas numurs ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā, nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds, personas kods) un juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta).

(6) Darījumos iekšzemē, kuru vērtība bez nodokļa ir mazāka par 100 latiem, par nodokļa rēķinu var izmantot dokumentu, kurā ietverta šāda informācija:

1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs;

3) preču nosaukums un daudzums vai pakalpojumu veids un apjoms;

4) preču cena un vērtība vai atlīdzība par sniegtajiem pakalpojumiem;

5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;

6) preču piegādes vai pakalpojuma sniegšanas datums.

(7) Par nodokļa rēķinu var izmantot arī no apliekamās personas saņemto kases čeku, ja tajā sniegta šā panta sestajā daļā minētā informācija. Ja kases čekā nav norādīta pilnīga šā panta sestajā daļā minētā informācija, kases čekam pievieno attaisnojuma dokumentu, kurā ir norādīts kases čeka datums un numurs un šā panta sestajā daļā minētie rekvizīti, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(8) Ja kases čeks ir izsniegts par darījumu, kura vērtība bez nodokļa ir mazāka par 20 latiem un tajā nav ietverta šā panta sestās daļas 2.punktā minētā informācija, kases čeks izmantojams par nodokļa rēķinu, ja tajā ir ierakstīts preču (pakalpojumu) saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai — vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai — deklarētā dzīvesvieta) un Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas reģistrācijas numurs. Ierakstu preču piegādātājs (pakalpojumu sniedzējs) izdara čeka virspusē vai otrā pusē, apliecinot ierakstu ar parakstu un spiedogu.

(81) Darījumos ar citu Eiropas Savienības dalībvalstu personām par nodokļa rēķinu uzskatāms dokuments, kurā ietverta šā panta 5.1 daļā minētā informācija.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 15.04.1999., 22.11.2001. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

9. pants. Nodokļa taksācijas periods

(1) Nodokļa taksācijas periods ir viens kalendārais mēnesis.

(2) Ja pirmstaksācijas gadā apliekamās personas veikto apliekamo darījumu apmērs nepārsniedz 10 000 latu, nodokļa deklarācijas iesniegšanas termiņš un taksācijas periods pēc apliekamās personas iesnieguma var būt trīs mēneši vai seši mēneši.

(3) Pēc apliekamās personas iesnieguma sakarā ar saimnieciskās darbības sezonalitāti Valsts ieņēmumu dienests var noteikt citu taksācijas periodu.

(4) Par piegādātām cukurbietēm taksācijas periods tiek noteikts atbilstoši likuma "Par cukuru" 6.pantā paredzētajiem norēķinu termiņiem Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(41) Par piegādātajiem graudaugiem, pākšaugu kultūrām un rapsi (turpmāk — graudaugiem), ko lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem piegādājuši paši šo graudaugu ražotāji, kā taksācijas periods tiek noteikts tas periods, kurā graudaugu ražotāji saņem atlīdzību par veikto graudaugu piegādi, bet tas nedrīkst pārsniegt sešus mēnešus no graudaugu piegādes un rēķina izrakstīšanas mēneša.

(5) Kalendārā gada taksācijas periodu summa veido taksācijas gadu.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 25.04.1996., 25.11.1999. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2002.)

10. pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt:

1) no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē. Minētos atskaitījumus drīkst veikt pēc nodokļa rēķina vai preču vai pakalpojumu saņemšanas vai pēc nodokļa summas samaksas avansā;

2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona;

3) aprēķināto nodokļa summu, kas apliekamajai personai taksācijas periodā jāmaksā kā pakalpojuma saņēmējai savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai, kā arī tādu ārvalstīs veiktu darījumu nodrošināšanai, kuri būtu apliekami ar nodokli, ja tie tiktu veikti iekšzemē;

4) muitas deklarācijā norādīto, bet nesamaksāto nodokli par ievestajiem pamatlīdzekļiem, kurus paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamu darījumu nodrošināšanai;

5) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

6) nodokļa summas, kas norādītas no citām apliekamajām personām saņemtajos nodokļa rēķinos par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kuri minēti:

a) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13. un 17.punktā, ja pakalpojumu saņēmējs ir Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona,

b) šā likuma 6.panta pirmās daļas 13.punktā, ja veiktie darījumi ir tieši saistīti ar preču eksportu;

7) aprēķināto nodokļa summu par Eiropas Savienības teritorijā iegādātajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem savu apliekamo darījumu nodrošināšanai.

(11) Tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem ir neapliekamām personām par jaunu transportlīdzekļu piegādi citas dalībvalsts personai.

(2) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojami:

1) muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts;

2) muitas maksājumu kvīts, bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.

(4) Darījumos ar nekustamo īpašumu:

1) apliekamā persona atskaita priekšnodokli par nelietota nekustamā īpašuma iegādi, kā arī par nekustamā īpašuma celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot tikai apliekamo darījumu veikšanai, priekšnodokli atskaita pilnā apmērā. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot gan apliekamiem, gan neapliekamiem darījumiem, atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka pēc paredzamās nekustamā īpašuma izmantošanas proporcijas saskaņā ar šā panta desmito daļu;

2) apliekamā persona iegādāto nelietotu nekustamo īpašumu, uzcelto, rekonstruēto, renovēto vai restaurēto nekustamo īpašumu reģistrē Valsts ieņēmumu dienestā, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, kurā tas iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā. Reģistrējot nekustamo īpašumu, apliekamā persona norāda kopējo nodokļa summu, kas uzrādīta saņemtajos nodokļa rēķinos par nekustamā īpašuma iegādi, celtniecību, rekonstrukciju, renovāciju vai restaurāciju, kā arī atskaitītā priekšnodokļa summu, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) apliekamā persona, sākot ar taksācijas gadu, kurā nekustamais īpašums iegādāts vai pieņemts ekspluatācijā, un turpmākos 10 gadus, iesniedzot nodokļa gada deklarāciju, rakstveidā informē Valsts ieņēmumu dienestu par nekustamā īpašuma izmantošanu apliekamiem un neapliekamiem darījumiem attiecīgajā taksācijas gadā;

4) apliekamā persona veic atskaitāmā priekšnodokļa korekciju par katru taksācijas gadu, aprēķinot starpību starp vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa un atskaitāmo priekšnodokli attiecīgajā taksācijas gadā, ievērojot nekustamā īpašuma izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem. Šo starpību apliekamā persona iemaksā budžetā vai saņem atpakaļ no budžeta;

5) priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja taksācijas gadā šīs daļas 2.punktā minētā proporcija nav mainījusies;

6) ja nekustamo īpašumu (vai tā daļu) pārdod 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, apliekamā persona atmaksā budžetā priekšnodokļa summu, kuru aprēķina, reizinot vienu desmito daļu no atskaitītā priekšnodokļa ar gadu skaitu, kas atlicis līdz šīs daļas 3.punktā minētajiem 10 gadiem. Šo atmaksājamo priekšnodokļa summu iekļauj nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli;

7) ja nekustamais īpašums 10 gadu laikā pēc tā reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienestā ir gājis bojā vai iznīcināts stihiskas nelaimes rezultātā vai citādā piespiedu kārtā un tas ir pierādīts dokumentāri, priekšnodokļa korekcijas veikšanu izbeidz ar to taksācijas gadu, kad par minēto nekustamo īpašumu noformēti zaudējumu apliecinoši dokumenti.

(41) Darījumos ar pamatlīdzekļiem (izņemot nekustamo īpašumu), kuru iegādes vai izgatavošanas vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 50 000 latu:

1) apliekamā persona, kura ir iegādājusies vai izgatavojusi pamatlīdzekli un par tā iegādi vai izgatavošanu atskaitījusi priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem, veic atskaitītā priekšnodokļa korekciju piecu gadu laikā, sākot ar taksācijas gadu, kad pamatlīdzeklis iegādāts vai izgatavots;

2) ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija attiecīgajā taksācijas gadā ir mainījusies, apliekamā persona, iesniedzot nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu, veic priekšnodokļa korekciju, aprēķinot starpību starp vienu piekto daļu no atskaitītā priekšnodokļa un attiecīgajā taksācijas gadā atskaitāmo priekšnodokli, ievērojot pamatlīdzekļa izmantošanas proporciju apliekamiem un neapliekamiem darījumiem;

3) šīs daļas 2.punktā minētā priekšnodokļa korekcija nav jāveic, ja pamatlīdzekļa izmantošanas proporcija taksācijas gadā nav mainījusies;

4) apliekamā persona nodrošina atsevišķu atskaitītā priekšnodokļa grāmatvedības uzskaiti par katru pamatlīdzekli, norādot katrā taksācijas gadā veiktās priekšnodokļa korekcijas.

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 22.11.2001. likumu.)

(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 procenti no nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

(8) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti apliekamo vai neapliekamo darījumu veikšanai, priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.

(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai un ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:

skaitītājā — veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā — kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu un saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu neapliekamo darījumu vērtību summa).

(11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(111) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un tās veikto apliekamo darījumu vērtība taksācijas periodā ir lielāka par 95 procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai ir tiesības atskaitīt priekšnodokli par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā noteikto proporciju.

(112) Ja apliekamā persona taksācijas gada laikā veic vienu neapliekamu darījumu, kas nav saistīts ar apliekamās personas saimniecisko darbību, šai apliekamajai personai ir tiesības neapliekamā darījuma vērtību neiekļaut priekšnodokļa aprēķināšanas proporcijā.

(12) No citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos norādītās nodokļa summas, valsts budžetā samaksātās nodokļa summas par brīvam apgrozījumam izlaistajām (importētajām) precēm un saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.1 daļu valsts budžetā samaksātās nodokļa summas, kas saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis, iekļaujamas preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā.

(13) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

(14) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(15) (Zaudējusi spēku no 01.01.2002. Skat. Pārejas noteikumus.)

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 06.11.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām, ja šajā likumā nav noteikts citādi. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ja nodokļa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam tiek nosūtīta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).

(3) Nodokļa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus.

(4) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas budžetā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona izpilda nodokļa deklarāciju arī citā laikā, ja uzskata to par nepieciešamu, taču ne biežāk kā reizi ceturksnī.

(51) Vienlaikus ar nodokļa deklarāciju apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatu par priekšnodokļa summām, kas iekļautas nodokļa deklarācijā par attiecīgo taksācijas periodu.

(6) Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz nākamā gada 1.maijam. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.

(61) Apliekamā persona, kura gada laikā ir veikusi gan ar nodokli apliekamus, gan neapliekamus darījumus, pirms gada deklarācijas iesniegšanas pārrēķina darījumu proporciju (atbilstoši šā likuma 10.panta devītajai, desmitajai un vienpadsmitajai daļai) kopumā par gadu un, ja nepieciešams, koriģē aprēķinātā nodokļa un atskaitāmā priekšnodokļa apmēru, kā arī iemaksā nodokli budžetā līdz pēctaksācijas gada 1.maijam.

(7) Par taksācijas periodu iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu apstiprina Ministru kabinets.

(8) Apliekamās personas, kuras piegādā preces citu dalībvalstu apliekamām personām, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pārskatus par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā (turpmāk — pārskats). Pārskats iesniedzams par katru kalendāra ceturksni līdz tam sekojošā mēneša piecpadsmitajam datumam. Apliekamās personas, kuras nodokli budžetā maksā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu iesniedz pārskatu par taksācijas periodu ne vēlāk kā līdz ceturksnim sekojošā mēneša divdesmit piektajam datumam.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 23.11.2000., 06.11.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

12.pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība

(1) Apliekamā persona iemaksā nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu iemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(11) Par šā likuma 4.panta septītajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kas saņemti no citas dalībvalsts jebkuras personas vai Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētas personas, nodokli aprēķina un maksā budžetā pakalpojuma saņēmējs, ja tas ir apliekamā persona, neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību.

(12) Šā panta 1.1 daļā minēto aprēķināto nodokli neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, iemaksā valsts budžetā līdz nākamā kalendāra mēneša piecpadsmitajam datumam un informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par šāda pakalpojuma saņemšanu un nodokļa samaksu. Ministru kabinets apstiprina šā paziņojuma veidlapas paraugu.

(13) Šā panta 1.1 daļas nosacījumi neattiecas uz valsts vai pašvaldību institūcijām, ja tās šos pakalpojumus saņem savu ar normatīvajiem aktiem noteikto funkciju nodrošināšanai.

(14) Apliekamā persona, kas atkārtoti lietojamam iepakojumam piemēro depozīta sistēmu saskaņā ar normatīvajiem aktiem, iesniedzot nodokļa deklarāciju par pēctaksācijas gada janvāri, veic preces apliekamās vērtības korekciju par iepriekšējā taksācijas gadā atpakaļ nesaņemtā depozīta iepakojuma vērtību un no šīs vērtības aprēķināto nodokļa summu iemaksā valsts budžetā.

(15) Ja darījumu veic nepārtraukti ilgstošā laika periodā, tad nodoklis maksājams valsts budžetā tajā taksācijas periodā, kad ir saņemta atlīdzība par šo darījumu, bet ne retāk kā vienu reizi sešu mēnešu laikā.

(2) Ja preces tiek ievestas iekšzemē, nodokli maksā jebkura persona, izlaižot preces brīvam apgrozījumam. Nodoklis par preču importu kļūst iekasējams tajā brīdī, kad kļūst iekasējams muitas nodoklis.

(21) Izlaižot pamatlīdzekļus brīvam apgrozījumam, nodokli par to importu saskaņā ar šā panta otro daļu var nemaksāt budžetā, bet norādīt nodokļa deklarācijā kā aprēķināto nodokli, ja:

1) apliekamā persona ieved pamatlīdzekli, kuru paredzēts pilnībā vai daļēji izmantot apliekamo darījumu nodrošināšanai;

2) pamatlīdzekļa vērtība (bez nodokļa) sasniedz vai pārsniedz 500 latu;

3) apliekamai personai nav nodokļa parāda par iepriekšējiem taksācijas periodiem.

4) pamatlīdzeklis ir arī vieglā automašīna, kuru ieved apliekamā persona, ja šīs personas pamatdarbība ir vieglo automašīnu noma vai nomas pirkuma (līzinga) darījumi, taksometru pakalpojumu sniegšana un autovadītprasmes apmācība.

(22) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(23) Ja, ievedot preces iekšzemē no trešajām valstīm vai trešajām teritorijām, šīm precēm tiek piemērots muitas galvojums saskaņā ar Kopienas muitas kodeksu, tad persona, kas ir atbildīga par muitas parāda nomaksu, iesniedz nodrošinājumu par iespējamo nodokļa parādu. Ministru kabinets nosaka nodrošinājuma apjomu, tā iesniegšanas, piemērošanas un samazināšanas kārtību.

(3) (Izslēgta ar 06.11.2003. likumu.)

(4) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(5) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(6) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(7) (Izslēgta ar 23.11.2000. likumu.)

(8) Ja maiņas vai ieskaita darījums tiek veikts vairākos taksācijas periodos, izņemot šā panta devītajā daļā noteiktos gadījumus, apliekamā persona par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem taksācijas periodā iemaksā budžetā nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Pēctaksācijas periodā saņemtajā nodokļa rēķinā norādītais nodoklis nodokļa deklarācijā atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.

(9) Ja ieskaita līgums ir noslēgts uz garāku periodu nekā viens gads, pievienotās vērtības nodoklis aprēķināms un maksājams budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu iesniegta savlaicīgi, ir pareizi noformēta un tajā norādīts, ka atskaitāmais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā par veiktajiem apliekamajiem darījumiem aprēķinātais nodoklis, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.

(101) Pārmaksāto nodokli (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) pēc apliekamās personas pieprasījuma var novirzīt citu nodokļu, nodevu vai obligāto maksājumu veikšanai, izņemot muitas maksājumus, akcīzes nodokli naftas produktiem un akcīzes nodokli alkoholiskajiem dzērieniem, ievērojot šādu secību:

1) valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas;

2) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi valsts budžetā;

3) nodokļu, nodevu un citi obligātie maksājumi pašvaldību budžetos.

(11) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp aprēķināto nodokli un atskaitāmo priekšnodokli) apliekamajai personai atmaksā 30 dienu laikā pēc pamatota pieprasījuma un darījumus apliecinošu dokumentu saņemšanas.

(111) Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības aizkavēt pārmaksātās nodokļa summas atmaksāšanu, par to rakstveidā informējot apliekamo personu, šādos gadījumos:

1) ja šā panta vienpadsmitajā daļā noteiktajā laikā pieņemts lēmums par apliekamās personas maksājamo nodokļu kontroles (pārbaudes, revīzijas) uzsākšanu, par tiem darījumiem, kuru pārbaudei nepieciešama papildu informācija, — līdz dienai, kad nodokļu administrācija ir izvērtējusi darījumu un pieņēmusi lēmumu par pieprasījuma pamatotību;

2) ja personām, kuras uzskatāmas par apliekamās personas saistītām personām likuma "Par nodokļiem un nodevām" 1.panta 18.punkta izpratnē, ir pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam, — līdz dienai, kad saistītā persona ir samaksājusi minēto nodokli;

3) ja persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību, — līdz brīdim, kad ir saņemti eksportu apliecinoši dokumenti vai dokumenti, kas apliecina nodokļa 0 procentu likmes piemērošanu.

(12) Valsts ieņēmumu dienests var atteikties atmaksāt apliekamai personai šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nodokļa pārmaksu šādos gadījumos:

1) apliekamai personai ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam. Šādos gadījumos pārmaksātā summa tiek novirzīta attiecīgo nodokļu vai citu obligāto maksājumu segšanai. Valsts ieņēmumu dienests nevar atteikties atmaksāt minēto pārmaksu gadījumos, ja nodokļu parāds ir pagarināts Finanšu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas;

2) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

3) (izslēgts ar 11.03.2004. likumu);

4) persona taksācijas periodā pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, bet to darījumu vērtība, kuriem piemērojama nodokļa 0 procentu likme atbilstoši šim likumam, nepārsniedz 50 procentus no kopējās apliekamo darījumu vērtības. Beidzoties taksācijas gadam, pārmaksātā nodokļa summa atmaksājama no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai. Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokli, kas samaksāts par iegādātajām vai ievestajām precēm un par saņemtajiem pakalpojumiem Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai.

(121) (Izslēgta ar 11.03.2004. likumu.)

(13) Nodoklis ir piedzenams saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(14) Ja persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir iekasējusi pievienotās vērtības nodokli, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā. Šādām personām nav tiesību budžetā maksājamā nodokļa apmēru samazināt par samaksātajām priekšnodokļa summām.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 15.04.1999., 25.11.1999., 23.11.2000., 22.11.2001., 20.06.2003., 06.11.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

12.1 pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana ārvalstu juridiskajām personām — starptautisko autotransporta pakalpojumu sniedzējām

(Zaudējis spēku no 01.01.2003. Sk. Pārejas noteikumus.)

12.2 pants. Pievienotās vērtības nodokļa atmaksāšana citu dalībvalstu apliekamām personām un trešajās valstīs vai trešajās teritorijās reģistrētām apliekamām personām

(1) Citu dalībvalstu apliekamām personām, kuras nav reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, samaksāto pievienotās vērtības nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm, saņemtajiem pakalpojumiem un par preču importu atmaksā, ja attiecīgā persona:

1) ir reģistrējusi uzņēmējdarbību Eiropas Savienības teritorijā;

2) neveic saskaņā ar spēkā esošajiem normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā.

(2) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētām personām, kuras nav reģistrētas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā, samaksāto pievienotās vērtības nodokli par iekšzemē iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem atmaksā pēc paritātes principa, ja attiecīgā persona:

1) nav reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) ir reģistrējusi uzņēmējdarbību un ir reģistrējusies kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona savā mītnes zemē ārpus Eiropas Savienības teritorijas — valstī, kurā tiek piemērots pievienotās vērtības nodoklis (arī identisks vai pēc būtības līdzīgs nodoklis);

3) neveic saskaņā ar normatīvajiem aktiem reģistrējamu uzņēmējdarbību Latvijas Republikā.

(3) Ministru kabinets, ievērojot šā panta pirmās un otrās daļas prasības:

1) nosaka nodokļa atmaksāšanas kārtību, termiņus un atmaksājamā nodokļa minimālo summu;

2) nosaka Valsts ieņēmumu dienestā iesniedzamos dokumentus un to iesniegšanas termiņus;

3) apstiprina iesnieguma nodokļa atmaksāšanai veidlapas paraugu.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

IV nodaļa
Īpašie noteikumi

13.pants. Nodokļa piemērošana tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem

(1) Nodoklis tiek piemērots tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem, ja tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra darbojas savā vārdā un izmanto citu personu preču piegādes un pakalpojumus tūrisma pakalpojumu nodrošināšanai.

(2) Visi pasākumi, kurus iekšzemes tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra veic sakarā ar ceļojumu, tiek uzskatīti par vienu pakalpojumu, ko firma vai aģentūra sniedz ceļotājam. Šis pakalpojums apliekams ar nodokli.

(3) Ar nodokli apliekamā vērtība attiecībā uz tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumiem ir starpība starp visu summu (bez nodokļa), ko samaksā pakalpojuma saņēmējs (ceļotājs), un faktiskajām izmaksām par preču piegādēm un pakalpojumiem, kurus tūrisma (ceļojumu) firmām vai aģentūrām nodrošina citas personas.

(4) Tūrisma (ceļojumu) firmas aprēķinātais nodoklis par pašas sniegtajiem pakalpojumiem (to skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (to skaitā par telpu nomu, telefonsarunām, elektrību).

(41) Tūrisma (ceļojumu) firma vai aģentūra aprēķina pašas sniegtā pakalpojuma vērtību un iekļauj to nodokļa deklarācijā tajā taksācijas periodā, kad pakalpojums sniegts ceļotājam un ir saņemti rēķini no citām personām par sniegtā pakalpojuma faktisko vērtību, bet ne vēlāk kā nākamajā taksācijas periodā pēc pakalpojuma sniegšanas ceļotājam.

(5) Nodoklis par citiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem (to skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma (ceļojumu) firma pilnā mērā pārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma (ceļojumu) firma šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) (Zaudējusi spēku no 01.01.2003. Skat. Pārejas noteikumus.)

(7) Ja tūrisma (ceļojumu) firmu vai aģentūru pakalpojumi tiek sniegti gan Eiropas Savienības teritorijā, gan ārpus tās, ar nodokļa 0 procentu likmi tiek aplikta tikai tā pakalpojumu daļa, kas saistīta ar darījumiem ārpus Eiropas Savienības teritorijas.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997., 23.11.2000., 06.11.2003. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

13.1 pants. Nodokļa piemērošana zemnieku saimniecībām

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas (turpmāk — zemnieku saimniecība), nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām — lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām (turpmāk — kompensācija).

(2) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem noteiktos nosacījumus:

1) lauksaimniecības un zvejniecības kooperatīvās sabiedrības;

2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju;

3) Lauku atbalsta dienests, kas iepērk no zemnieku saimniecībām pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju intervences uzkrājumu veidošanai.

(3) Kompensāciju var saņemt arī šā panta otrās daļas 1.apakšpunktā minētās kooperatīvās sabiedrības, ja tās atbilst abiem šīs daļas 1. un 2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

1) nav apliekamās personas un

2) saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.

(4) Lai zemnieku saimniecība varētu saņemt kompensāciju, tā konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izdotu izziņu par to, ka zemnieku saimniecība nav apliekamā persona un tai ir tiesības saņemt kompensāciju.

(5) Lai saņemtu šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu, attiecīgā zemnieku saimniecība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecību vai attiecīgās pašvaldības apliecinājumu par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām.

(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam izsniedz uz vienu kalendāro (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībai izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, sniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu, datus par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību.

(8) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums iepērk produkciju no zemnieku saimniecībām par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par to piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamām personām, tas zaudē tiesības uz šā panta septītajā daļā noteikto atvieglojumu.

(9) Kompensācija nav izmaksājama zemnieku saimniecībām par iepirktas vai pārstrādātas lauksaimniecības produkcijas nodošanu.

(13.11.1997. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.2000. un 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

13.2 pants. Nodokļa piemērošana ar kokmateriālu piegādi saistītajiem darījumiem

(1) Pievienotās vērtības nodokli par šā panta otrajā daļā minēto kokmateriālu piegādi, ja kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas, budžetā maksā kokmateriālu saņēmējs Ministru kabineta noteiktajā kārtībā, ievērojot šādus nosacījumus:

1) kokmateriālu piegādātāja un kokmateriālu saņēmēja darījuma attiecības noformē ar vienotā parauga stingrās uzskaites dokumentu — kokmateriālu transporta pavadzīmi-rēķinu, kura lietošanas un noformēšanas kārtību, kā arī savstarpējo norēķinu veikšanas kārtību apstiprina Ministru kabinets;

2) ar nodokli apliekamā persona no aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodokli par iegādātajiem kokmateriāliem atskaita tikai to nodokli, kas norādīts kokmateriālu transporta pavadzīmē-rēķinā, ja visi taksācijas periodā iegādātie kokmateriāli paredzēti savu apliekamo darījumu veikšanai. Šajā gadījumā pievienotās vērtības nodoklim par iegādātajiem kokmateriāliem nav jābūt samaksātam;

3) kokmateriālu piegādātājs un kokmateriālu saņēmējs, likumā noteiktajā kārtībā iesniedzot Valsts ieņēmumu dienestam pievienotās vērtības nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu, iesniedz arī nodokļa deklarācijas pielikumu. Nodokļa deklarācijas pielikuma formu apstiprina Ministru kabinets, bet tā aizpildīšanas kārtību, kā arī metodiku, kādā grāmatvedībā uzrādāmi darījumi ar kokmateriāliem, apstiprina Valsts ieņēmumu dienests;

4) (izslēgts ar 22.11.2001. likumu).

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā kārtība piemērojama darījumiem ar šādiem kokmateriāliem:

1) nocirstiem un atzarotiem, sagarumotiem vai nesagarumotiem, mizotiem vai nemizotiem, garenvirzienā sašķeltiem vai nesašķeltiem apaļkokiem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un kuru garums ir lielāks par vienu metru, bet tievgaļa diametrs — vismaz trīs centimetri;

2) jebkurā garumā sazāģētiem, ēvelētiem vai neēvelētiem zāģmateriāliem, kuri sastāv no viena elementa bez mākslīgiem savienojumiem un ir biezāki par sešiem milimetriem.

(3) Pievienotās vērtības nodokli par pakalpojumiem, kas sniegti darījumos ar šā panta otrajā daļā minētajiem kokmateriāliem, kā arī par ciršanas tiesību piešķiršanu budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs, ja pakalpojumu sniedzējs un pakalpojumu saņēmējs ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā ar pievienotās vērtības nodokli apliekamās personas. Pakalpojumu veidus un nodokļa piemērošanas kārtību nosaka Ministru kabinets

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. un 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

13.3 pants. Nodokļa piemērošana ieguldījumu zeltam

(1) Šā likuma izpratnē ieguldījumu zelts ir:

1) zelts stieņos vai platēs dārgmetālu tirgū atzītā svarā, ja šā zelta prove ir vienāda ar 995 vai lielāka, neatkarīgi no tā, ir vai nav izdoti vērtspapīri par šo zeltu;

2) zelta monētas, kuru zelta prove ir vienāda ar 900 vai lielāka, kuras emitētas pēc 1800.gada, ir vai ir bijušas likumīgs maksāšanas līdzeklis to izcelsmes valstī un kuras pārdod par cenu, kas nepārsniedz tajās esošā zelta brīvā tirgus vērtību vairāk kā par 80 procentiem.

(2) Ar nodokli neapliek:

1) ieguldījumu zelta piegādi iekšzemē un Eiropas Savienības teritorijā;

2) ieguldījumu zelta iegādi Eiropas Savienības teritorijā;

3) ieguldījumu zelta importu;

4) starpniecības aģenta pakalpojumus, kas sniegti darījumos ar ieguldījumu zeltu.

(3) Apliekamai personai saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir tiesības piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei un starpniecības aģenta pakalpojumam, ja tā par šo izvēli ir informējusi Valsts ieņēmumu dienestu pirms darījuma veikšanas.

(4) Apliekamā persona, kas:

1) parasti piegādā zeltu rūpnieciskām vajadzībām, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmās daļas 1.punktā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

2) ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido jebkādu zeltu par ieguldījumu zeltu, var izvēlēties, vai piemērot nodokli šā panta pirmajā daļā minētā ieguldījumu zelta piegādei;

3) sniedz starpniecības aģenta pakalpojumus, piedaloties šīs daļas 1. un 2.punktā minētajās ieguldījumu zelta piegādēs, var izvēlēties, vai piemērot nodokli starpniecības aģenta pakalpojumam.

(5) Apliekamai personai, kas veic no nodokļa atbrīvotu ieguldījumu zelta piegādi, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt nodokli, kas aprēķināts par:

1) ieguldījumu zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, kuras nolēmušas piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei;

2) zelta iegādi no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām vai zelta importu, ja šo zeltu apliekamā persona vai starpniecības aģents apliekamās personas vārdā pārveidos par ieguldījumu zeltu;

3) pakalpojumiem, kas saņemti, lai pārveidotu zelta vai ieguldījumu zelta formu, svaru un provi.

(6) Apliekamai personai, kas ražo ieguldījumu zeltu vai pārveido zeltu par ieguldījumu zeltu, neatkarīgi no tā, vai šī apliekamā persona saskaņā ar šā panta ceturto daļu ir nolēmusi piemērot nodokli ieguldījumu zelta piegādei vai ne, ir tiesības, piemērojot šā likuma 10.pantā noteikto kārtību, nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt aprēķināto nodokli par precēm, kas iegādātas no citām apliekamām personām vai citas dalībvalsts apliekamām personām, vai importētajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar ieguldījumu zelta ražošanu.

(7) Apliekamai personai, kas veic darījumus ar ieguldījumu zeltu, dokumenti, kas saistīti ar šiem darījumiem, jāuzglabā piecus gadus pēc tā kalendāra gada beigām, kurā darījums ir beidzies.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

14.pants. Uzņēmuma vai tā daļas īpašnieka maiņa, uzņēmuma likvidācija

(1) Ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldības uzņēmums un tā jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas uzņēmuma (tā patstāvīgi funkcionējošo daļu) tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.

(2) Ja lauksaimniecības statūtsabiedrībās, kuras izveidojušās saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", tiek nošķirta manta par kapitāla daļām, kas pieder privatizēto kolhozu biedriem vai personām, kurām saskaņā ar likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 3.pantu ir piemērojams kolhoza biedra statuss, nošķirtā manta ar nodokli netiek aplikta.

(3) Nododot valsts vai citu uzņēmumu nomā ar izpirkuma tiesībām, nomas maksa par nekustamā īpašuma izmantošanu, kā arī izpirkuma maksa par pamatlīdzekļiem uzņēmējdarbības nodrošināšanai ar nodokli netiek aplikta.

(4) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā nav bijis apliekamā persona, tad, pārdodot vai nododot šā uzņēmuma mantu, nodoklis nav jāmaksā.

(5) Ja tiek likvidēts uzņēmums, kas savas darbības laikā bija apliekamā persona (vai kuram bija jābūt apliekamai personai), tad par piegādātajām un pašpatēriņa precēm nodoklis jāaprēķina un jāmaksā saskaņā ar šo likumu. Šajos gadījumos uzņēmuma likvidatoriem vai likvidatoram jāiesniedz Valsts ieņēmumu dienestam pēc savas atrašanās vietas pievienotās vērtības nodokļa deklarācija. No budžetā maksājamās nodokļa summas uzņēmumam ir tiesības atskaitīt apgrozījuma nodokļa daļu, kas līdz 1993.gada 1. novembrim samaksāta par iegādāto pamatlīdzekļu atlikušo vērtību. Šīs daļas noteikumi neattiecas uz pamatlīdzekļiem, kuri iegādāti, nenomaksājot apgrozījuma nodokli.

(6) Ja uzņēmuma — apliekamās personas — īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība vai izsoles cena.

(7) Ja uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kas savas darbības laikā bija reģistrēts kā apliekamā persona, reorganizācijas rezultātā tiek sadalīts vai tiek atdalīta tā daļa un izveidotie jaunie uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības) 30 dienu laikā pēc to reģistrācijas Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistrā tiek reģistrēti Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas, nodokli par nodalīto mantu neaprēķina.

(8) Ja uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas savas darbības laikā bija reģistrēti kā apliekamās personas, reorganizācijas rezultātā tiek apvienoti vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) — apliekamā persona — tiek pievienots otram uzņēmumam (uzņēmējsabiedrībai) un jaunizveidotais uzņēmums (uzņēmējsabiedrība) pārņem visu apvienoto vai pievienoto uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) tiesības un saistības, nodokli par nodoto mantu neaprēķina.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 13.11.1997. un 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā no 01.01.2001.)

V nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(Izslēgta ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

15. pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

16. pants. Strīdu izskatīšanas kārtība

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

17. pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

(Izslēgts ar 11.03.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

VI nodaļa
Pievienotās vērtības nodokļa piemērošana
darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(Nodaļa 11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

18.pants. Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā

Apliekamie darījumi Eiropas Savienības teritorijā ir:

1) saimnieciskās darbības ietvaros veiktie šā likuma 2.panta otrajā daļā minētie darījumi un preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā;

2) preču iegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī apliekamās personas preču pārvietošana no citas dalībvalsts uz iekšzemi šīs personas uzņēmējdarbības nodrošināšanai iekšzemē;

3) preču piegāde Eiropas Savienības teritorijā ir arī apliekamās personas preču pārvietošana no iekšzemes uz citu dalībvalsti šīs apliekamās personas uzņēmējdarbības nodrošināšanai citā dalībvalstī;

4) neapliekamu personu veiktā jaunu transportlīdzekļu iegāde Eiropas Savienības teritorijā.

19.pants. Preču piegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana, ja preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona.

(2) Ja preču saņēmējs ir citas dalībvalsts neapliekamā persona, preču piegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur tiek uzsākta preču nosūtīšana vai transportēšana.

(3) Montēto vai uzstādīto preču piegādes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā preces tiek montētas vai uzstādītas.

(4) Jauna transportlīdzekļa piegādes vieta ir Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā transportlīdzeklis tiek reģistrēts.

20.pants. Preču iegādes vieta Eiropas Savienības teritorijā

Ja preces tiek nosūtītas vai transportētas no vienas Eiropas Savienības dalībvalsts uz citu Eiropas Savienības dalībvalsti, preču iegādes vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kur beidzas preču nosūtīšana vai transportēšana.

21. pants. Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

Preču importēšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā tiek (noslēgta) pabeigta muitas procedūra — preču izlaišana brīvam apgrozījumam.

22.pants. Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta

(1) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transportēšanu, ja šajā pantā nav noteikts citādi.

(2) Ja preču transporta pakalpojums Eiropas Savienības teritorijā tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(3) Preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanas vieta ir iekšzeme, ja preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamā persona saņem no citas dalībvalsts apliekamās personas.

23.pants. Ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta

Ja preču pārkraušanas vai uzglabāšanas vai citi ar preču transportēšanu Eiropas Savienības teritorijā saistītie pakalpojumi tiek sniegti pakalpojuma saņēmējam, kurš ir reģistrējies kā apliekamā persona citā Eiropas Savienības dalībvalstī, nevis preču pārkraušana vai uzglabāšana dalībvalstī, tad par pakalpojuma sniegšanas vietu uzskata to dalībvalsti, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

24. pants. Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vietu nosaka saskaņā ar šā likuma 4.panta trešo daļu un septītās daļas 9.punktu. Ja starpniecības aģents sniedz pakalpojumu citas dalībvalsts apliekamai personai, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(2) Ja starpniecības aģents piedalās preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā uzsāk preču transporta pakalpojumu. Ja starpniecības aģents piedalās preču transporta pakalpojuma Eiropas Savienības teritorijā sniegšanā citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

(3) Ja starpniecības aģents piedalās šā likuma 23.pantā minēto pakalpojumu nodrošināšanā, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā faktiski tiek sniegts pakalpojums. Ja starpniecības aģents piedalās minēto pakalpojumu nodrošināšanā un pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai, starpniecības aģenta pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

25. pants. Ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā

Ar kustamo (ķermenisko) lietu saistīto pakalpojumu sniegšanas vieta Eiropas Savienības teritorijā ir vieta, kur pakalpojums tiek sniegts. Ja šis pakalpojums tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai un kustamā (ķermeniskā) lieta pēc pakalpojuma sniegšanas tiek izvesta no iekšzemes, pakalpojuma sniegšanas vieta ir tā Eiropas Savienības dalībvalsts, kurā pakalpojuma saņēmējs ir reģistrējies kā apliekamā persona.

26.pants. Reģistrācija Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā

(1) Ja neapliekamās juridiskās personas vai neapliekamās fiziskās personas, kas veic saimniecisko darbību, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 7000 latu, tad attiecīgajai personai 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā. Pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā šī persona var no tā brīvprātīgi izstāties ne agrāk kā pēc diviem gadiem no reģistrācijas dienas.

(2) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē neapliekamai personai piegādā preces, kurām Latvijas Republikā tiek piemērots akcīzes nodoklis, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no piegādāto akcīzes preču vērtības.

(3) Ja citas dalībvalsts apliekamā persona veic preču piegādi attālumā Eiropas Savienības teritorijā un preces tiek saņemtas Latvijā, un šādu preču piegāžu kopsumma bez nodokļa kārtējā kalendāra gadā sasniedz vai pārsniedz 24 000 latu, tad šai citas dalībvalsts apliekamai personai 30 dienu laikā pēc šīs summas sasniegšanas vai pārsniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā.

(4) Ja citas dalībvalsts persona piegādā preces neapliekamai personai un tās iekšzemē montē vai uzstāda, tad šai citas dalībvalsts personai pirms darījuma veikšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no montēto vai uzstādīto preču vērtības.

(5) Ja citas dalībvalsts persona iekšzemē sniedz šā likuma 4.panta ceturtās daļas 1.punktā un piektajā daļā minētos pakalpojumus jebkurai personai, tad šai citas dalībvalsts personai pirms pakalpojumu sniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no sniegtā pakalpojuma vērtības.

(6) Ja citas dalībvalsts persona sniedz iekšzemē šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā un sestajā daļā minētos pakalpojumus neapliekamai personai, tad šai citas dalībvalsts personai pirms pakalpojumu sniegšanas jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no sniegtā pakalpojuma vērtības.

(7) Citas dalībvalsts personai ir tiesības reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā arī tad, ja tā nav sasniegusi šā panta trešajā daļā minēto reģistrēšanās slieksni.

(8) Ja šajā pantā nav noteikts citādi, citas dalībvalsts persona, kura iekšzemē veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā vai preču piegādi, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā neatkarīgi no darījuma vērtības. Minētā norma nav attiecināma uz tām citas dalībvalsts personām, kuras neveic saimniecisko darbību Eiropas Savienības teritorijā.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

27. pants. Trīsstūrveida darījumi

(1) Trīsstūrveida darījumos ir iesaistīti preču nosūtītājs, starpnieks un preču galasaņēmējs. Preču nosūtītājs pēc starpnieka norādījumiem preces nosūta preču galasaņēmējam.

(2) Trīsstūrveida darījumos:

1) preču nosūtītājs veic preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā starpniekam;

2) starpnieks veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādi Eiropas Savienības teritorijā preču galasaņēmējam. Ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā šādu piegādi atzīmē ar burtu "S";

3) preču saņēmējs veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā.

28.pants. Nodokļa 0 procentu likmes piemērošana darījumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Apliekamās personas preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos (to skaitā rēķinā) norādītais preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona ar derīgu reģistrācijas numuru šīs dalībvalsts ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā;

2) preces ir nosūtītas vai transportētas no iekšzemes uz galapunktu citā dalībvalstī un to apliecina preču piegādātāja rīcībā esošie preču transporta dokumenti.

(2) Nodokļa 0 procentu likmi piemēro starpnieka veiktajām preču piegādēm, ja tas piedalās trīsstūrveida darījumos saskaņā ar šā likuma 27.pantu.

(3) Apliekamās personas veiktajām montēšanai vai uzstādīšanai paredzēto preču piegādēm citas dalībvalsts apliekamai personai piemēro nodokļa 0 procentu likmi. Preču montēšanas vai uzstādīšanas pakalpojuma vērtība iekļaujama preču piegādes vērtībā.

(4) Apliekamās personas sniegtajam preču transporta pakalpojumam Eiropas Savienības teritorijā piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja tas tiek sniegts citas dalībvalsts apliekamai personai.

(5) Jebkuras personas veiktai jaunu transportlīdzekļu piegādei citas dalībvalsts personai piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(6) Ja apliekamā persona sniedz citas dalībvalsts apliekamai personai pakalpojumus, kas minēti šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2.punktā un septītajā daļā, pakalpojumiem piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(7) Ja apliekamā persona citas dalībvalsts apliekamai personai sniedz pakalpojumus, kas minēti šā likuma 25.pantā, un pēc pakalpojuma sniegšanas kustamā lieta tiek izvesta no iekšzemes, pakalpojumam piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

(8) Ja apliekamā persona — starpniecības aģents — citas dalībvalsts apliekamai personai sniedz pakalpojumus, kas minēti šā likuma 24.pantā, pakalpojumam piemēro nodokļa 0 procentu likmi.

29. pants. Ar nodokli apliekamā preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība un preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība

(1) Preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtību nosaka saskaņā ar šā likuma 2.panta ceturto daļu.

(2) Preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtībā ietilpst visi maksājumi (tai skaitā par starpniecību, apdrošināšanu, iepakošanu, transportēšanu), ko piegādātājs iekasē no pircēja, kā arī akcīzes nodoklis un citi nodokļi un nodevas, ja to paredz konkrētie normatīvie akti, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(3) Veicot preču pārvietošanu saskaņā ar šā likuma 18.panta 2. un 3.punktu, preču iegādes Eiropas Savienības teritorijā un preču piegādes Eiropas Savienības teritorijā vērtība ir šo preču iepirkuma vērtība vai preces pašizmaksa, kuru nosaka preču piegādes brīdī.

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 07.04.2004. likumu, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

30.pants. Kārtība, kādā aprēķināms un maksājams nodoklis par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas, tad tā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai ceturto daļu.

(2) Ja neapliekamā persona veic preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā, tā nodokli neaprēķina un valsts budžetā nemaksā līdz šā likuma 26.panta pirmajā daļā minētā reģistrācijas sliekšņa sasniegšanai.

(3) Ja neapliekamā juridiskā persona vai fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, ir sasniegusi šā likuma 26.panta pirmajā daļā minēto reģistrācijas slieksni, tad tā pēc reģistrācijas Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā par preču iegādi Eiropas Savienības teritorijā aprēķina un maksā valsts budžetā nodokli, piemērojot šim darījumam atbilstošo nodokļa likmi saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai ceturto daļu.

(4) Ja apliekamā persona saņem preces no citas dalībvalsts apliekamās personas un šī persona pati vai trešā persona tās vārdā minētās preces uzstāda vai montē, tad nodokli valsts budžetā maksā preču saņēmējs.

31.pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Ja citas dalībvalsts apliekamā persona sniedz preču transporta pakalpojumu Eiropas Savienības teritorijā apliekamai personai, tad nodokli valsts budžetā par saņemto pakalpojumu maksā pakalpojuma saņēmējs.

(2) Ja apliekamā persona saņem šā likuma 4.panta ceturtās daļas 2. un 3.punktā un septītajā daļā minētos pakalpojumus, tad nodokli budžetā maksā pakalpojumu saņēmējs.

32. pants. Kārtība, kāda aprēķināms un maksājams nodoklis par elektroniski sniegtajiem pakalpojumiem Eiropas Savienības teritorijā

(1) Eiropas Savienības teritorijā nereģistrēta persona, kura Eiropas Savienības teritorijā sniedz neapliekamai personai, kas neveic saimniecisko darbību, šā likuma 4.panta septītās daļas 11.punktā minētos pakalpojumus, var reģistrēties šo pakalpojumu sniegšanai Latvijas Republikā. Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šo personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(2) Šā panta pirmajā daļā minētā persona nodokli maksā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā neatkarīgi no sniegto pakalpojumu vērtības.

(3) Ministru kabinets nosaka:

1) kārtību, kādā šā panta pirmajā daļā minētā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam reģistrācijas iesniegumu;

2) kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests reģistrē šā panta pirmajā daļā minēto personu kā elektroniski sniegto pakalpojumu sniedzēju Eiropas Savienības teritorijā, un reģistrācijas termiņus;

3) kārtību, kādā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona, kas ir reģistrējusies Latvijas Republikā elektroniski sniegto pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienības teritorijā, iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarācijas un iemaksā nodokļa summas par šā panta pirmajā daļā minētajiem pakalpojumiem, kā arī nodokļa deklarāciju iesniegšanas un nodokļa summu iemaksāšanas termiņus.

(4) Nodoklis, kuru šā panta pirmajā daļā minētā Eiropas Savienības teritorijā nereģistrētā persona ir samaksājusi iekšzemē par precēm un pakalpojumiem savu elektroniski sniegto pakalpojumu nodrošināšanai, atmaksājams no valsts budžeta, piemērojot šā likuma 12.2 pantā noteikto kārtību.

33.pants. Nodokļa piemērošana, izlaižot preces brīvam apgrozījumam iekšzemē

(1) Ja preces, kas ievestas Eiropas Savienības teritorijā, tiek izlaistas brīvam apgrozījumam iekšzemē, nodokli, kas aprēķināts saskaņā ar šā likuma 5.panta pirmo vai ceturto daļu, preču saņēmējs maksā valsts budžetā pēc preču izlaišanas brīvam apgrozījumam.

(2) Apliekamā persona, kas darbojas citas dalībvalsts apliekamās personas vārdā, izlaižot preces brīvam apgrozījumam, piemēro nodokļa 0 procentu likmi, ja:

1) preču pavaddokumentos norādīts, ka preču saņēmējs ir citas dalībvalsts apliekamā persona, kurai ir derīgs pievienotās vērtības nodokļa reģistrācijas numurs;

2) preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam tiek pārsūtītas šīs daļas 1.punktā minētajam preču saņēmējam uz citu dalībvalsti.

(3) Šā panta otrajā daļā minētā apliekamā persona, preces pēc izlaišanas brīvam apgrozījumam pārsūtot uz citu dalībvalsti, preču piegādi uzrāda savā nodokļa deklarācijā un ceturkšņa pārskatā par preču piegādēm Eiropas Savienības teritorijā.

(4) Ja preces tiek izlaistas brīvam apgrozījumam citā dalībvalstī un tiek pārsūtītas apliekamai personai saimnieciskās darbības nodrošināšanai iekšzemē, šī persona aprēķina un maksā nodokli valsts budžetā.

34.pants. Nodokļa piemērošana, veicot jaunu transportlīdzekļu iegādes un piegādes Eiropas Savienības teritorijā

(1) Jebkura persona, iegādājoties jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas un reģistrējot to iekšzemē, maksā nodokli.

(2) Ja neapliekamā persona iegādājas jaunu transportlīdzekli no citas dalībvalsts personas, tā informē Valsts ieņēmumu dienestu, iesniedzot paziņojumu par jauna transportlīdzekļa iegādi un nodokļa samaksu.

(3) Ja neapliekamā persona piegādā jaunu transportlīdzekli jebkurai citas dalībvalsts personai, tad šādai piegādei piemēro nodokļa 0 procentu likmi Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(4) Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā aprēķināma atmaksājamā nodokļa summa, un kārtību, kādā neapliekamā persona:

1) noformē un iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa rēķinu par jauna transportlīdzekļa piegādi;

2) iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam dokumentus nodokļa atmaksāšanai no valsts budžeta;

3) saņem no valsts budžeta atmaksājamo nodokļa summu par jauna transportlīdzekļa piegādi.

VII nodaļa
Nobeiguma noteikumi

(Nodaļa 11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

35.pants. Atbildība par šā likuma pārkāpumiem

(1) Apliekamās personas atbildību par nodokļa pareizu un savlaicīgu nesamaksāšanu nosaka saskaņā ar Latvijas Republikas likumdošanas aktiem.

(2) Ja nodokļa deklarācijā ir samazināta aprēķinātā budžetā maksājamā nodokļa summa vai palielināta no budžeta atmaksājamā nodokļa summa vai uz nākamo taksācijas periodu attiecināmā nodokļa summa, nodokļu administrācija aprēķina un par labu budžetam no nodokļu maksātāja piedzen samazināto (palielināto) nodokļa summu un soda naudu tās apmērā.

(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem. Ja minētā persona veic ar nodokli apliekamas kokmateriālu piegādes, šai personai no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek piemērota soda nauda, kas noteikta 18 procentu apmērā no piegādāto kokmateriālu vērtības.

(4) Ja persona nelikumīgi izsniedz nodokļa rēķinu, saņem nodokli, ko tai nav tiesību saņemt, vai ar nodomu veic citas šajā likumā neatļautas darbības, tad nelikumīgi saņemtās nodokļa summas Valsts ieņēmumu dienestam ir tiesības bezstrīdus kārtībā piedzīt valsts budžetā un iekasēt soda naudu 200 procentu apmērā no nelikumīgi saņemtās nodokļa summas.

(5) Ja apliekamā persona, kas, ievedot pamatlīdzekļus, nav maksājusi nodokli saskaņā ar šā likuma 12.panta 2.1 daļu, viena gada laikā no ievešanas brīža tos iznomā vai atsavina, tā maksā soda naudu, kas noteikta 18 procentu apmērā no muitas deklarācijā norādītās ievesto pamatlīdzekļu vērtības. Šī norma nav piemērojama tām apliekamām personām, kurām pamatlīdzekļu nomas vai līzinga darījumu veikšana ir pamatdarbība.

(6) Ja apliekamā persona, piegādājot preces vai sniedzot pakalpojumus citas dalībvalsts personai, ir nepamatoti piemērojusi nodokļa 0 procentu likmi, tad tā maksā valsts budžetā nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

(7) Ja neapliekamā juridiskā persona vai neapliekamā fiziskā persona, kas veic saimniecisko darbību, nav paziņojusi Valsts ieņēmumu dienestam par saņemtajiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 12.panta 1.2 daļu vai nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienesta ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo personu reģistrā pēc tam, kad attiecībā uz preču iegādēm Eiropas Savienības teritorijā sasniegusi šā likuma 26.pantā noteikto reģistrācijas slieksni, tad tā maksā valsts budžetā nesamaksātā nodokļa summu un soda naudu saskaņā ar likumu "Par nodokļiem un nodevām".

36.pants. Likuma normu piemērošanas kārtība

Likuma normu piemērošanas kārtību, sniedzot likuma normu interpretāciju un skaidrojošus piemērus, reglamentē Ministru kabineta noteikumi.

Pārejas noteikumi

1. Ar šā likuma spēkā stāšanos spēku zaudē:

1) likums "Par apgrozījuma nodokli" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2./3., 10., 29./31.nr.; 1993, 1./2., 20./21., 24./25.nr.; Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1993, 31.nr.; 1994, 2., 12.nr.) un Ministru kabineta, Finanšu ministrijas un Valsts ieņēmumu dienesta noteikumi, instrukcijas un vēstules, kas reglamentē likuma "Par apgrozījuma nodokli" piemērošanu;

2) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1991.gada 19.decembra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 2.nr.);

3) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1992.gada 12.februāra lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 10.nr.);

4) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli"" spēkā stāšanās kārtību" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

5) Latvijas Republikas Augstākās padomes 1993.gada 1.jūnija lēmums "Par Latvijas Republikas likuma "Par grozījumiem un papildinājumiem Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" spēkā stāšanos"" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1993, 24.nr.);

6) Latvijas Republikas Augstākas padomes Prezidija 1992.gada 10.jūlija lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "ekskursiju pakalpojumi " izskaidrojumu";

7) Latvijas Republikas Augstākās padomes Prezidija 1992.gada 12.novembra lēmums "Par Latvijas Republikas 1991.gada 18.decembra likumā "Par apgrozījuma nodokli" lietotā termina "maksas pakalpojumi un darbi" skaidrojumu budžeta organizācijām un iestādēm" (Latvijas Republikas Augstākās Padomes un Valdības Ziņotājs, 1992, 46.nr.).

(Ar grozījumiem, kas izdarīti ar 06.11.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

2. Ar šā likuma spēkā stāšanos Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētie apgrozījuma nodokļa maksātāji pielīdzināmi ar pievienotās vērtības nodokli apliekamām personām.

3. Tās šā likuma normas, kuru izpildi reglamentē Ministru kabineta noteikumi, nevar piemērot pirms attiecīgo Ministru kabineta noteikumu stāšanās spēkā.

4. Apgrozījuma nodokļa maksātāji, kuriem ir tiesības nereģistrēties kā apliekamām personām saskaņā ar šā likuma 3.pantu, līdz 1995. gada 1.maijam var paziņot par savu atteikšanos no turpmākās nodokļa maksāšanas.

5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas līdz 1998.gada 1.janvārim aprīkojuši degvielas uzpildes stacijas ar elektroniskajām kases sistēmām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļauts samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā, bet ne vairāk kā par 1500 latiem par katru degvielas uzpildes staciju.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

6. Šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets pieņem līdz 1998.gada 1.jūlijam.

(13.11.1997. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.1998.)

7. (Izslēgts ar 22.11.2001. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

8. Šā likuma 6.panta pirmās daļas 18.punkts ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 23.11.2000. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

9. Šā likuma 10.panta četrpadsmitā un piecpadsmitā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(15.04.1999. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 14.05.1999.)

10. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums, kurā līzinga objekts atbilst šā likuma 6.panta pirmajā daļā minētajām preču piegādēm, ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim, nodoklis netiek aprēķināts par maksājumiem, kas saskaņā ar šo līgumu jāveic pēc 2001.gada 1.janvāra. Ja šāda nomas pirkuma (līzinga) līguma nosacījumi netiek izpildīti un līzinga objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumiem šā likuma 12.panta sestajā daļā noteiktajā kārtībā.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

10.1 Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums par apliekamo preču piegādi ir noslēgts līdz 2001.gada 1.janvārim un līzinga līgumā ir atsevišķi izdalīti kredīta procenti, kas līdz 2000.gada 31.decembrim netika aplikti ar nodokli, tad šie procenti netiek aplikti ar nodokli arī pēc 2001.gada 1.janvāra līdz konkrētā līguma darbības beigām.

(01.03.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 23.03.2001.)

11. Valsts ieņēmumu dienests līdz 2001.gada 1.februārim izstrādā šā likuma 12.panta 2.1 daļā minēto izziņu izsniegšanas un kontroles kārtību un nodrošina izsniegto izziņu atsevišķu uzskaiti Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajās iestādēs un muitas iestādēs.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

12. Ministru kabinets pieņem jaunus šā likuma 17.pantā paredzētos noteikumus attiecībā uz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtību. Līdz minēto noteikumu spēkā stāšanās dienai, bet ne ilgāk kā līdz 2001.gada 1.maijam, piemērojami Ministru kabineta 1998.gada 19.maija noteikumi nr.187 "Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" normu piemērošanas kārtība", ciktāl tie nav pretrunā ar šo likumu.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

13. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 10.panta pirmās daļas 4.punkts un 12.panta 2.1 un 2.2 daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī. Līdz minēto likuma normu spēkā stāšanās dienai ir spēkā 6.panta otrās daļas 3.punkta un piektās daļas normas.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

14. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.1 pantā paredzētos noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2001.gada 1.aprīlim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

15. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 3.panta ceturtā daļa ir spēkā līdz 2001.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

16. (Izslēgts ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

17. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 7.panta 4.1 daļa stājas spēkā 2002.gada 1.janvārī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

18. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.panta sestā daļa ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

19. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 13.2 panta trešā daļa stājas spēkā 2001.gada 1.aprīlī.

(23.11.2000. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2001.)

20. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "c" apakšpunkts un 15.punkts, 7.panta 4.1 daļa un 12.1 pants ir spēkā līdz 2002.gada 31.decembrim.

(22.11.2001. likuma redakcijā ar grozījumiem, kas izdarīti ar 12.12.2002. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

21. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 9.2 punkts, 6.1 panta 2., 3., 5., 6., 7., 8., 9.punkts un 12.2 pants stājas spēkā 2003.gada 1.janvārī.

(12.12.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2003.)

22. Ministru kabinets līdz 2002.gada 1.oktobrim izdod šā likuma 12.2 pantā paredzētos noteikumus.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

23. Ministru kabinets līdz 2002.gada 31.decembrim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa 9 procentu likmes ieviešanu.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

24. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 12.panta 10.1 daļa ir piemērojama arī attiecībā uz pārmaksātām pievienotās vērtības nodokļa summām, kuras izveidojušās līdz šā grozījuma spēkā stāšanās dienai un attiecībā uz kurām nav pieņemts nodokļu administrācijas lēmums par to atmaksāšanu vai novirzīšanu citu nodokļu, nodevu vai citu obligāto maksājumu segšanai.

(22.11.2001. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2002.)

25. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 14.punkta "d" apakšpunkts ir spēkā līdz 2004.gada 31.decembrim.

(09.10.2002. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2003.)

26. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.punkts ir spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot).

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

27. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.1 punkts, grozījumi 11.panta 5.1 daļā attiecībā uz otrā teikuma izslēgšanu un septītajā daļā stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

28. (Izslēgts ar 18.12.2003. likumu, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

29. Siltumenerģijas ražošanas uzņēmumi (apliekamās personas), kas piegādā siltumenerģiju iedzīvotājiem, iesniedzot nodokļa deklarāciju par 2005.gada janvāri, var atskaitīt 2004.gadā samaksāto un neatskaitīto priekšnodokli par 2005.gada apkures sezonai iegādāto kurināmo. Atskaitāmā priekšnodokļa apmēru nosaka attiecībā uz inventarizācijas rezultātā noteiktā atlikumā esošā kurināmā daudzumu 2005.gada 1.janvārī, ievērojot iegādes brīdī piemēroto proporciju.

(06.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2004.)

30. Līdz likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 6.panta pirmās daļas 9.1 punktā, 6.1 panta 3.punktā, 6.2 panta 1., 2., 3. un 4.punktā minēto Ministru kabineta apstiprināto sarakstu spēkā stāšanās dienai, bet ne vēlāk kā līdz 2004.gada 1.jūlijam piemērojami attiecīgie Labklājības ministrijas (Veselības ministrijas) un Zemkopības ministrijas izstrādātie un ar Finanšu ministriju saskaņotie saraksti.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

31. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta trešā daļa, 6.panta pirmās daļas 20.punkts un 6.1 pants ir spēkā līdz 2004.gada 30.aprīlim (ieskaitot).

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004)

32. Likuma "Par pievienotās vērtības nodokli" 5.panta ceturtā daļa un 6.2 pants stājas spēkā 2004.gada 1.maijā.

(18.12.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.01.2004.)

33. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod šā likuma 2.panta piecpadsmitajā daļā, 7.panta pirmajā un ceturtajā daļā, 12.panta 2.3 daļā, 12.2 pantā, 32.panta trešajā daļā un 34.panta trešajā daļā paredzētos noteikumus.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

34. Ministru kabinets līdz 2004.gada 1.aprīlim izdod noteikumus, kas saistīti ar pievienotās vērtības nodokļa piemērošanu darījumiem Eiropas Savienības teritorijā.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

35. Ja līgums par nomas pirkumu (līzingu) noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, nodoklis par šo darījumu maksājams kopā ar veicamajiem maksājumiem līgumā norādītajos termiņos, piemērojot tādu nodokļa likmi, kāda bija piemērojama nomas pirkuma (līzinga) objektam līguma slēgšanas dienā. Ja nomas pirkuma (līzinga) līgums noslēgts par šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto preču piegādi, bet līguma nosacījumi netiek izpildīti un tādēļ nomas pirkuma (līzinga) objekts paliek līzinga devēja īpašumā, nodoklis piemērojams kā nomas darījumam un attiecināms uz visiem iepriekš veiktajiem nomas pirkuma (līzinga) maksājumiem. Šādā gadījumā nesamaksātā nodokļa apmēram piemēro likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantā paredzēto pamatparāda palielinājuma naudu un nokavējuma naudu.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.05.2004.)

36. Līzinga kreditēšana, kas tiek veikta saskaņā ar līgumu, kurš noslēgts līdz 2004.gada 30.aprīlim, uzskatāma par finanšu darījumu, un nodoklis tam nav piemērojams.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

37. Nodoklis par precēm, kas ievestas iekšzemē no Eiropas Savienības dalībvalstīm vai kandidātvalstīm līdz 2004.gada 30.aprīlim, piemērojot kādu no muitas procedūrām vai režīmiem, tiek piemērots un maksājams budžetā likumā noteiktajā kārtībā pēc muitas procedūras — preču izlaišana brīvam apgrozījumam — noslēgšanas.

(11.03.2004. likuma redakcijā, kas stājas spēkā 01.05.2004.)

Informatīva atsauce uz Eiropas Savienības direktīvām

(06.11.2003. likuma redakcijā, kas stājas spēkā no 01.01.2004.)

Likumā iekļautas tiesību normas, kas izriet no direktīvām 77/388/EEC un 86/560/EEC.

Likums stājas spēkā ar 1995.gada 1.maiju.

Likums Saeimā pieņemts 1995.gada 9.martā.
Valsts prezidents G. Ulmanis
Rīgā 1995.gada 30.martā
 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 09.03.1995.Stājas spēkā: 01.05.1995.Zaudē spēku: 01.01.2013.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 49 (332), 30.03.1995., "Ziņotājs", 9, 11.05.1995.
Tulkojums:
Satura rādītājs
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozījumi
  • Tiesību akti, kuriem maina statusu
  • Uz tiesību akta pamata izdotie
  • Satversmes tiesas nolēmumi
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
34443
{"selected":{"value":"01.05.2004","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-30.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},"data":[{"value":"01.07.2012","iso_value":"2012\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2012.-31.12.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2012","iso_value":"2012\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2012.-30.06.2012.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2011","iso_value":"2011\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2011.-31.12.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2011","iso_value":"2011\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2011.-30.09.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.06.2011","iso_value":"2011\/06\/01","content":"<font class='s-1'>01.06.2011.-30.06.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2011","iso_value":"2011\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2011.-31.05.2011.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2010","iso_value":"2010\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2010.-31.12.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"28.04.2010","iso_value":"2010\/04\/28","content":"<font class='s-1'>28.04.2010.-30.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2010","iso_value":"2010\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2010.-27.04.2010.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2009","iso_value":"2009\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2009.-31.12.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.10.2009","iso_value":"2009\/10\/01","content":"<font class='s-1'>01.10.2009.-30.11.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.08.2009","iso_value":"2009\/08\/01","content":"<font class='s-1'>01.08.2009.-30.09.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.07.2009","iso_value":"2009\/07\/14","content":"<font class='s-1'>14.07.2009.-31.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2009","iso_value":"2009\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2009.-13.07.2009.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.11.2008","iso_value":"2008\/11\/29","content":"<font class='s-1'>29.11.2008.-31.12.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"04.03.2008","iso_value":"2008\/03\/04","content":"<font class='s-1'>04.03.2008.-28.11.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"26.02.2008","iso_value":"2008\/02\/26","content":"<font class='s-1'>26.02.2008.-03.03.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2007","iso_value":"2007\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2007.-25.02.2008.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.2006","iso_value":"2006\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.2006.-31.12.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2006","iso_value":"2006\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2006.-30.06.2006.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.09.2005","iso_value":"2005\/09\/01","content":"<font class='s-1'>01.09.2005.-31.12.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"29.06.2005","iso_value":"2005\/06\/29","content":"<font class='s-1'>29.06.2005.-31.08.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2005","iso_value":"2005\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2005.-28.06.2005.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.12.2004","iso_value":"2004\/12\/01","content":"<font class='s-1'>01.12.2004.-31.12.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.2004","iso_value":"2004\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.2004.-30.11.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2004","iso_value":"2004\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2004.-30.04.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2004","iso_value":"2004\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2004.-31.03.2004.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"15.07.2003","iso_value":"2003\/07\/15","content":"<font class='s-1'>15.07.2003.-31.12.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2003","iso_value":"2003\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2003.-14.07.2003.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2002","iso_value":"2002\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2002.-31.12.2002.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"08.12.2001","iso_value":"2001\/12\/08","content":"<font class='s-1'>08.12.2001.-31.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.04.2001","iso_value":"2001\/04\/01","content":"<font class='s-1'>01.04.2001.-07.12.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"23.03.2001","iso_value":"2001\/03\/23","content":"<font class='s-1'>23.03.2001.-31.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2001","iso_value":"2001\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2001.-22.03.2001.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.2000","iso_value":"2000\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.2000.-31.12.2000.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"14.05.1999","iso_value":"1999\/05\/14","content":"<font class='s-1'>14.05.1999.-31.12.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.01.1998","iso_value":"1998\/01\/01","content":"<font class='s-1'>01.01.1998.-13.05.1999.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.07.1996","iso_value":"1996\/07\/01","content":"<font class='s-1'>01.07.1996.-31.12.1997.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"03.11.1995","iso_value":"1995\/11\/03","content":"<font class='s-1'>03.11.1995.-30.06.1996.<\/font> <font class='s-2'>V\u0113sturisk\u0101<\/font>"},{"value":"01.05.1995","iso_value":"1995\/05\/01","content":"<font class='s-1'>01.05.1995.-02.11.1995.<\/font> <font class='s-2'>Pamata<\/font>"}]}
01.05.2004
84
1
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva