Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 
Tiesību akts ir zaudējis spēku.

Saeima ir pieņēmusi un Valsts
prezidents izsludina šādu likumu:

Grozījumi likumā "Par pievienotās vērtības nodokli"

Izdarīt likumā "Par pievienotās vērtības nodokli" (Latvijas Republikas Saeimas un Ministru Kabineta Ziņotājs, 1995, 9., 24.nr.; 1996, 11.nr.) šādus grozījumus:

1. 1.pantā:

aizstāt 3.punktā vārdus "preču noma" ar vārdiem "lietu noma";

izteikt 5. - 9.punktu šādā redakcijā:

"5) pašpatēriņš - pašu ražoto preču nodošana un savu pakalpojumu sniegšana bez atlīdzības uzņēmējam, viņa ģimenes locekļiem un citām personām, to skaitā darbiniekiem, kā arī nesaņemtā vērtības daļa, kas ir zemāka par preču un pakalpojumu pašizmaksu;

6) saimnieciskā darbība - jebkura darbība par atlīdzību, kas nav darba devēja izmaksāta darba samaksa vai cita atlīdzība darbiniekam, no kuras aprēķināms sociālais nodoklis (valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas) un iedzīvotāju ienākuma nodoklis;

7) ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona - fiziskā vai juridiskā persona un ar līgumu vai norunu saistītas minēto personu grupas vai to pārstāvji, kas veic šā likuma 2.panta otrajā daļā minētos darījumus un šajā likumā noteiktajā kārtībā ir reģistrēti Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā;

8) iekšzeme - Latvijas Republikas teritorija, izņemot ar Muitas likumu noteiktās muitas kontroles zonas, muitas noliktavas, beznodokļu tirdzniecības veikalus un brīvās zonas;

9) priekšnodoklis - summa, ko ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona samaksājusi kā pievienotās vērtības nodokli saskaņā ar pievienotās vērtības nodokļa rēķiniem par precēm un pakalpojumiem, ko tā iegādājusies vai saņēmusi savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;";

izteikt 13. - 15.punktu šādā redakcijā:

"13) muitas vērtība - vērtība, kas noteikta saskaņā ar Muitas likumu;

14) maiņas darījums - šā likuma izpratnē: preču vai pakalpojumu apmaiņas darījums saskaņā ar noslēgto līgumu;

15) ieskaits - šā likuma izpratnē: darījums, kurā norēķini par pārdotajām (iepirktajām) precēm, arī vērtspapīriem, vai pakalpojumiem notiek, pamatojoties uz prasījuma dzēšanu ar pretprasījumu;";

papildināt pantu ar 16. - 20.punktu šādā redakcijā:

"16) nelietots nekustamais īpašums:

a) jaunuzceltās ēkas vai būves (arī tajās iemontētās stacionārās iekārtas), ja tās pēc pieņemšanas ekspluatācijā netiek izmantotas, izīrētas vai iznomātas,

b) jaunuzceltās ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc pieņemšanas ekspluatācijā neatkarīgi no to izmantošanas veida līdz pārdošanas brīdim,

c) ēkas vai būves, ja tās tiek pārdotas gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas,

d) nepabeigtās celtniecības objekti;

17) preču imports - preču ievešana brīvam apgrozījumam iekšzemē, veicot normatīvajos aktos par muitas lietām paredzētās preču muitošanas darbības;

18) starptautiskais transports:

a) lidmašīnas, kas kursē starptautiskajās līnijās,

b) kuģi, kas kursē starptautiskajās līnijās, izņemot Latvijas Republikas ostās reģistrētos zvejas kuģus,

c) kuģi, kas veic glābšanas vai palīdzības darbus jūrā;

19) lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumi:

a) uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas veic lauksaimniecības produkcijas pirmapstrādi (to skaitā piena kombināti, gaļas kombināti, konservu kombināti, labības pārstrādes uzņēmumi, cukurfabrikas),

b) lopbarības ražošanas uzņēmumi (uzņēmējsabiedrības), kas pārstrādā iepirktu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju,

c) organizācijas, kas iepērk neapstrādātu lauksaimniecības produkciju valsts rezerves veidošanai;

20) kooperatīvās sabiedrības - lauksaimniecības un zvejniecības ražojumu kopīgas pārstrādes un realizācijas kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības, kā arī lauksaimniecības tehnikas, mašīnu un citu darbarīku kopīgas lietošanas un apkopes kooperatīvās (kopdarbības) sabiedrības."

2. Izteikt 2.pantu šādā redakcijā:

" 2.pants. Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi un to apliekamā vērtība

(1) Ar pievienotās vērtības nodokli (turpmāk arī - nodoklis) apliek visu ar šo nodokli apliekamo darījumu vērtību, ja attiecīgos darījumus iekšzemē veikusi ar šo nodokli apliekamā persona un ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(2) Ar pievienotās vērtības nodokli apliekamie darījumi (turpmāk arī - apliekamie darījumi) ir:

1) preču piegāde;

2) pakalpojumu sniegšana;

3) preču imports;

4) pašpatēriņš.

(3) Budžeta institūciju veiktās darbības, kas nodrošina valsts izpildvaras funkcijas (arī nodokļu, nodevu un naudas sodu iekasēšanu), šā likuma izpratnē netiek uzskatītas par apliekamiem darījumiem.

(4) Valsts nodevas, kas pilnībā netiek ieskaitītas valsts budžetā vai pašvaldību budžetos, apliekamas ar pievienotās vērtības nodokli.

(5) Ar nodokli apliekamā preču piegādes vai sniegto pakalpojumu vērtība ir par preču piegādi vai pakalpojumiem maksājamā atlīdzība naudas izteiksmē bez pievienotās vērtības nodokļa. Sniedzot starpniecības pakalpojumus, par vērtību, kas apliekama ar nodokli, uzskatāma starpniecības atlīdzība.

(6) Ja starpniecības atlīdzību aprēķina procentos no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības, ar nodokli apliekamo starpniecības vērtību nosaka no piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtības bez pievienotās vērtības nodokļa.

(7) Ja ar pievienotās vērtības nodokli apliekamā persona (turpmāk arī - apliekamā persona), pārstāvot ārvalstu fizisko vai juridisko personu, piedalās preču piegādes vai pakalpojumu nodrošināšanā, tiek uzskatīts, ka šī persona pati ir piegādājusi preces vai sniegusi pakalpojumus, un ar nodokli ir apliekama visa iekšzemē sniegto pakalpojumu un preču piegādes vērtība.

(8) Ja starpnieks saņem pilnu samaksu par preču piegādi vai pakalpojumu sniegšanu, šis starpnieks tiek uzskatīts par preču piegādātāju vai pakalpojumu sniedzēju un piegādāto preču vai sniegto pakalpojumu vērtība ir apliekama ar nodokli, ja šajā likumā nav noteikts citādi.

(9) Komisijas tirdzniecībā ar fizisko personu īpašumā esošām lietotām precēm vai fizisko personu pašu ražotām nepārtikas precēm, izņemot tirdzniecību ar lietotām precēm, kas ievestas no ārvalstīm pārdošanai, ar nodokli ir apliekama starpniecības (komisijas) atlīdzība Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10) Sniedzot kravas ekspedīcijas pakalpojumus, ar nodokli ir apliekama atlīdzība par ekspedīcijas pakalpojumiem.

(11) Darījumos, kas tiek veikti kā noma ar izpirkumu, ar nodokli apliekamā vērtība ir nomas objekta tirgus vērtība līguma slēgšanas brīdī. Līgumā paredzētie papildu maksājumi (to skaitā nomas maksājumi, kredīta procenti) apliekami ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(12) Preču piegādes vērtībā ietilpst atlīdzība, kas maksājama, iegādājoties preci, vai muitas vērtība, kā arī visi papildu maksājumi par preču piegādes starpniecību, apdrošināšanu, iesaiņošanu un transportēšanu, muitas nodoklis, dabas resursu nodoklis un akcīzes nodoklis, kas samaksāts par preču piegādi, izņemot pievienotās vērtības nodokli.

(13) Ja par taru netiek ņemta samaksa, tās vērtība neietilpst preču piegādes vērtībā.

(14) Ar nodokli apliekamā vērtība maiņas un ieskaita darījumos vai tajos preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas gadījumos, kad paredzēta daļēja atlīdzība naudā, ir šādu preču vai pakalpojumu tirgus vērtība preču piegādes vai pakalpojumu sniegšanas brīdī.

(15) Ja ar nodokli apliekamā persona muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā no iekšzemes izved priekšmetus, lai tos pārstrādātu vai apstrādātu citā valstī, un pēc tam atkal ieved, preču vērtība tiek noteikta pēc atlīdzības, kas samaksāta par priekšmetu apstrādi, vai pēc vērtības, kas aprēķināta kā starpība starp preces vērtību, to ievedot pēc apstrādes, un tās vērtību izvešanas brīdī.

(16) Apliekamām personām, kuras pašu ražotās preces vai pašu sniegtos pakalpojumus izmanto pašpatēriņam, ar nodokli apliekamā vērtība nosakāma pēc preču un pakalpojumu pašizmaksas.

(17) Preču piegādes vērtībā iekļaujama arī aprēķinātā paredzamā preču nobiruma, izgarojuma un citu plānoto zudumu vērtība. Papildu nodoklis par šādi zaudētām precēm nav jāaprēķina. Zudumu vērtība, kas pārsniegusi aprēķināto un nav iekļauta preču piegādes vērtībā, uzskatāma par pašpatēriņu un apliekama ar nodokli.

(18) Ja tiek pārdotas ēkas vai būves viena gada laikā pēc renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu pieņemšanas, ar pievienotās vērtības nodokli apliekama starpība starp ēkas vai būves pirkuma maksu (pārdošanas vērtību) un šīs ēkas vai būves vērtību pirms renovācijas, rekonstrukcijas vai restaurācijas darbu uzsākšanas."

3. 3.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Personu reģistrāciju Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā veic, ievērojot šādus nosacījumus:

1) fiziskās personas reģistrē pēc to pastāvīgās dzīvesvietas;

2) juridiskās personas reģistrē pēc to juridiskās adreses;

3) līgumsabiedrības reģistrē pēc Uzņēmumu reģistrā fiksētās adreses;

4) ja personu grupa kopīgas saimnieciskās darbības veikšanai darbojas uz līguma pamata, reģistrē šīs personu grupas pilnvaroto fizisko personu pēc tās pastāvīgās dzīvesvietas;

5) ja ārvalstu persona Latvijas Republikā nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību, bet iekšzemē veic vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus darījumus, tiek reģistrēta viena no šādām personām:

a) tās pilnvarotā persona Latvijas Republikā pēc šīs personas juridiskās adreses vai pastāvīgās dzīvesvietas,

b) ārvalstu persona - vienā no darījuma izpildes vietām Latvijas Republikā.";

papildināt otro daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Tās budžeta iestādes, kas tiek finansētas no valsts budžeta, drīkst nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas un neaplikt ar pievienotās vērtības nodokli veiktos darījumus, ja samaksa par tiem pilnā mērā tiek ieskaitīta valsts pamatbudžetā attiecīgās iestādes ieņēmumos.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Apliekamā persona, sākot ar dienu, kad tā reģistrēta Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, iegūst tiesības no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt priekšnodokli, kas no reģistrācijas dienas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai.";

izteikt desmito daļu šādā redakcijā:

"(10) Ja ārvalstu fiziskā vai juridiskā persona, kura nav izveidojusi reģistrētu pastāvīgo pārstāvniecību Latvijas Republikā, iekšzemē sniedz vienu vai vairākus ar nodokli apliekamus pakalpojumus, tai šā panta pirmajā daļā noteiktajā kārtībā ir jāreģistrējas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamai personai, jāaprēķina un jāmaksā pievienotās vērtības nodoklis budžetā neatkarīgi no apliekamo pakalpojumu vērtības.";

papildināt pantu ar vienpadsmito daļu šādā redakcijā:

"(11) Ja šā panta desmitajā daļā minētā persona nav reģistrējusies kā apliekamā persona, pievienotās vērtības nodokli maksā starpnieks, kurš nodrošina šo pakalpojumu sniegšanu iekšzemē, vai, ja tāda nav, - pakalpojumu saņēmējs."

4. 4.pantā:

izteikt pirmo un otro daļu šādā redakcijā:

"(1) Preču piegādes un pakalpojumu sniegšanas vieta tiek noteikta saskaņā ar šā panta nosacījumiem, un šī vieta ir kritērijs, pēc kura nosaka, vai preču piegāde un pakalpojumu sniegšana ir notikusi iekšzemē vai ne, kā arī to, kāda pievienotās vērtības nodokļa likme piemērojama.

(2) Preču piegādes vieta:

1) ir iekšzeme, ja:

a) preču piegāde sākas un beidzas iekšzemē neatkarīgi no tā, vai piegāde notikusi tikai iekšzemes teritorijā vai šķērsojot valsts robežu,

b) preču piegāde sākas citā valstī un beidzas iekšzemē (preču imports),

c) preču piegāde sākas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme, un beidzas iekšzemē;

2) nav iekšzeme, ja:

a) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas citā valstī (preču eksports),

b) preču piegāde sākas iekšzemē un beidzas Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme,

c) preces tiek pārvietotas tranzīta satiksmē saskaņā ar Muitas likumu.";

papildināt trešo daļu pēc vārda "dzīvesvieta" ar vārdiem "ja šajā pantā nav noteikts citādi.";

izteikt ceturtās daļas 2.punktu šādā redakcijā:

"2) ar preču pārkraušanu un uzglabāšanu, kā arī citi ar transportēšanu saistītie pakalpojumi - sniegšanas vieta ir tā vieta, kur tie tiek sniegti.";

izslēgt ceturtās daļas 3.punktu;

papildināt sesto daļu ar teikumu šādā redakcijā:

"Ja transporta pakalpojums tiek sniegts gan iekšzemē, gan ārvalstīs vai Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme, pievienotās vērtības nodokļa likme tiek piemērota Ministru kabineta noteiktajā kārtībā proporcionāli iekšzemē un ārvalstīs vai Latvijas Republikas teritorijā, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme, sniegtā transporta pakalpojuma apjomam.";

izteikt septīto daļu šādā redakcijā:

"(7) Pakalpojuma saņēmēja juridiskā adrese vai pastāvīgā dzīvesvieta uzskatāma par pakalpojuma sniegšanas vietu šādiem pakalpojumiem:

1) patentu, autortiesību, licenču, preču zīmju un līdzīgu tiesību piešķiršana, nodošana citu rīcībā un kontrolē;

2) ar reklāmu vai sabiedrisko darbību saistīti pakalpojumi, arī reklāmas aģentu un reklāmas aģentūru darbība;

3) advokātu, revidentu, konsultantu, tulkotāju, tulku, ekspertu, inženieru, tirgus izpētes, vadības, kā arī patentu valdes darbība;

4) datu apstrāde;

5) informācijas sniegšana, arī pieredzes apmaiņa;

6) pakalpojumi, kas tiek sniegti, nodrošinot ar personālu, izņemot šā personāla sagatavošanu un apmācību;

7) lietu noma, izņemot nekustamā īpašuma un transportlīdzekļu nomu.";

izslēgt astoto un devīto daļu.

5. Izteikt 5.panta otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Nodokļa likme 0 procentu apmērā tiek noteikta saskaņā ar šā likuma 7.pantu:

1) preču eksportam;

2) preču piegādēm uz Latvijas Republikas teritorijām, kas šā likuma izpratnē nav iekšzeme;

3) pakalpojumiem, kas netiek sniegti iekšzemē."

6. 6.pantā:

izteikt pirmās daļas pirmo rindkopu un 1.- 5.punktu šādā redakcijā:

"(1) Ar nodokli neapliek šādu preču piegādes un pakalpojumus:

1) pakalpojumus, ko sniedz veco ļaužu pansionāti vai mītnes, sociālās aprūpes un rehabilitācijas centri, specializētie aprūpes centri vai nami, kurus pilnīgi vai daļēji finansē no valsts budžeta vai pašvaldību budžetiem;

2) maksu par bērnu uzturēšanos pirmsskolas iestādēs;

3) no valsts budžeta finansētos ēdināšanas pakalpojumus labošanas darbu iestādēs un ieslodzījuma vietās;

4) mācību maksu valsts un pašvaldību mācību iestādēs, kā arī valsts akreditētajās privātajās mācību iestādēs;

5) maksu par bezdarbnieku profesionālo apmācību vai pārkvalificēšanu, ko organizē Nodarbinātības valsts dienests;";

izslēgt pirmās daļas 7. un 24.punktu;

izslēgt pirmās daļas 8.punktā vārdus "(izņemot video)";

izslēgt pirmās daļas 14.punktā vārdus "un pakalpojumiem, kurus sniedz sabiedriskās pirtis";

izteikt pirmās daļas 17.punktu šādā redakcijā:

"17) finansiālos darījumus:

a) kredītu piešķiršanu un kontroli, kā arī pakalpojumus, kas saistīti ar kredītu vai citu galvojuma naudu garantijām un to uzraudzību, arī parādu piedzīšanu, ja to veic pats kredīta piešķīrējs,

b) kredītiestāžu pakalpojumus, kas saistīti ar depozīta, tekošo kontu operācijām, samaksām, pārskaitījumiem, parādiem, čekiem un citiem maksāšanas līdzekļiem, izņemot inkasācijas pakalpojumus un seifu izīrēšanu,

c) maksāšanas līdzekļus un pakalpojumus, kas saistīti ar apgrozībā esošo maksāšanas līdzekļu pirkšanu un pārdošanu, izņemot lietas (nauda, monētas), kas tiek piegādātas kolekcionēšanai vai satur dārgmetālu,

d) vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā, kā arī pakalpojumus, kas tiek sniegti, pērkot un pārdodot vērtspapīrus un ieguldījumus kapitālā. Mantisko ieguldījumu gadījumos, importējot vai iegādājoties mantiskā ieguldījuma priekšmetus, atbrīvojums nav piemērojams, ja šajā likumā nav noteikts citādi,

e) mērķdotācijas sabiedriskā pasažieru transporta dotēšanai un mērķsubsīdijas iekšzemes pārvadātājiem invalīdu un politiski represēto personu pārvadāšanai.";

izteikt pirmās daļas 18.punktu šādā redakcijā:

"18) masu informācijas līdzekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;";

izteikt pirmās daļas 21.punktu šādā redakcijā:

"21) mākslas, dokumentālās un animācijas filmas (izņemot videofilmas VHS formātā), ja tās piegādā vai izplata Latvijas Republikā oficiāli reģistrēts izplatītājs vai filmu veidotājs;";

papildināt pirmās daļas 22.punktu pēc vārdiem "pakalpojumus" ar vārdiem "kooperatīva biedriem, kā arī";

izteikt pirmās daļas 23.punktu šādā redakcijā:

"23) nekustamā īpašuma, arī zemes, pārdošanu, izņemot nelietota nekustamā īpašuma pirmo pārdošanu;";

izteikt pirmās daļas 26.punktu šādā redakcijā:

"26) pasta pakalpojumus, kurus sniedz bezpeļņas organizācija valsts akciju sabiedrība "Latvijas pasts" un uz kuriem saskaņā ar Pasta likumu tai ir monopoltiesības.";

izteikt otro un trešo daļu šādā redakcijā:

"(2) Ar nodokli neapliek šādu preču importu:

1) šā panta pirmajā daļā minēto preču importu;

2) ārvalstu neatmaksājamās tehniskās palīdzības sūtījumus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) pamatlīdzekļus, ko ieved apliekamās personas ražošanas tehnoloģiskā procesa nodrošināšanai, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

4) mākslas priekšmetus, kas tiek ievesti muzeju fondu papildināšanai;

5) to preču importu, kas netiek apliktas ar muitas nodokli saskaņā ar likuma "Par muitas nodokli (tarifiem)" 6. un 9.nodaļu, izņemot to preču piegādes, kuras tiek apliktas ar muitas nodokļa 0 procentu likmi.

(3) Uz valsts robežas preču ievešanu ar nodokli neapliek, ja tiek veikta viena no šādām Muitas likumā minētajām muitas procedūrām:

1) ievešana uz laiku;

2) ievešana pārstrādei;

3) ievešana pārstrādei muitas kontrolē;

4) ievešana beznodokļu tirdzniecības veikalā;

5) ievešana muitas noliktavā;

6) tranzīts.";

papildināt pantu ar ceturto un piekto daļu šādā redakcijā:

"(4) Ja preces, kas ievestas Latvijas Republikā, nemaksājot nodokli saskaņā ar šā panta otro daļu, izņemot otrās daļas 1.punktā minētās preces, tiek pārdotas vai iznomātas, preču vērtība apliekama ar nodokli šajā likumā noteiktajā kārtībā.

(5) Lai šā panta otrās daļas 3.punktā minētie pamatlīdzekļi neradītu konkurences izkropļojumus valstī, Ekonomikas ministrija apstiprina to preču sarakstu, kuru analogi tiek ražoti Latvijas Republikā vai kuras ieved šo preču ražotāju oficiālie pārstāvji Latvijā. Minētajā sarakstā iekļauto pamatlīdzekļu un to analogu imports netiek atbrīvots no pievienotās vērtības nodokļa."

7. 7.pantā:

izslēgt panta nosaukumā vārdus "eksportam un starptautiskajam transportam";

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Nodokļa 0 procentu likme tiek piemērota:

1) preču piegādēm, kuru piegādes vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;

2) pakalpojumiem, kas saistīti ar preču eksportu un tranzīta pārvadājumiem (ieskaitot transporta, ekspedīcijas, preču uzglabāšanas, iekraušanas, izkraušanas, ekspertīzes un šķirošanas pakalpojumus);

3) pakalpojumiem, kuru sniegšanas vieta saskaņā ar šā likuma 4.pantu nav iekšzeme;

4) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas saistīti ar starptautiskā transporta apgādi un apkopi:

a) transportlīdzekļu piegādei, pārbūvei, remontam, apkopei, nolīgšanai un izīrēšanai un ar šīm darbībām saistītām piegādēm un pakalpojumiem,

b) ar transportlīdzekļu apgādi saistītām preču piegādēm,

c) transportlīdzekļu aģentēšanai un ar kravu apkalpošanu saistītiem pakalpojumiem;

5) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem saskaņā ar šā likuma 13.pantu;

6) uz paritātes principa pamata - preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti ārvalstu diplomātiskajām un konsulārajām pārstāvniecībām Latvijas Republikā, to diplomātiskajiem un konsulārajiem aģentiem, administratīvi tehniskajam personālam, kā arī minēto personu ģimenes locekļiem - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

7) preču piegādēm un pakalpojumiem, kas sniegti par neatmaksājamās tehniskās palīdzības līdzekļiem, - Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.";

izslēgt trešo daļu.

8. 8.pantā:

papildināt ceturto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Ja apliekamā persona saņem pakalpojumus no nereģistrētas ārvalstu personas un maksā nodokli budžetā kā pakalpojumu saņēmēja, nodokļa rēķins izrakstāms septiņu dienu laikā pēc rēķina saņemšanas no pakalpojumu sniedzēja. Ja maksājumi tiek veikti saskaņā ar līgumu bez rēķina izrakstīšanas, nodokļa rēķins izrakstāms maksājuma veikšanas brīdī.";

papildināt piekto daļu ar trešo teikumu šādā redakcijā:

"Darījumus, par kuriem nodokļa rēķinu drīkst izsniegt neapliekamās personas, nosaka Ministru kabinets.";

izteikt sestās daļas pirmo rindkopu un 1. un 2.punktu šādā redakcijā:

"(6) Par nodokļa rēķiniem izmantojami dokumenti, kuri noformēti Ministru kabineta noteiktajā kārtībā un kuros ietverta šāda informācija:

1) preču nosūtītāja vai pakalpojumu sniedzēja nosaukums (fiziskajai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai - pastāvīgā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;

2) preču vai pakalpojumu saņēmēja nosaukums (fiziskajai personai - vārds, uzvārds), juridiskā adrese (fiziskajai personai - pastāvīgā dzīvesvieta), kā arī Valsts ieņēmumu dienesta piešķirtais pievienotās vērtības nodokļa maksātāja numurs;";

izteikt sestās daļas 5.punktu šādā redakcijā:

"5) nodokļa likme un aprēķinātais nodoklis;".

9. Izteikt 10.pantu šādā redakcijā:

" 10.pants. Priekšnodokļa atskaitīšana un budžetā maksājamā nodokļa aprēķināšana

(1) Tikai Valsts ieņēmumu dienestā reģistrētai apliekamai personai ir tiesības nodokļa deklarācijā kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas atskaitīt:

1) no citām apliekamām personām saņemtajos nodokļa rēķinos uzrādītās nodokļa summas par precēm un pakalpojumiem savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai. Lai varētu veikt minētos atskaitījumus, jābūt samaksātam nodokļa rēķinam;

2) samaksāto nodokļa summu par iekšzemē ievestajām precēm savu ar nodokli apliekamo darījumu nodrošināšanai atbilstoši nodokļa samaksu apliecinošiem dokumentiem par preču importu, kuros kā pasūtītājs vai importētājs ir norādīta apliekamā persona;

3) samaksāto nodokļa summu, ko apliekamā persona pirmstaksācijas periodā ir samaksājusi kā pakalpojuma saņēmēja saskaņā ar pašas izrakstītajiem nodokļa rēķiniem.

(2) Nodokļa rēķins uzskatāms par samaksātu, ja uz konkrētā maksājuma dokumenta bez attiecīgā nodokļa rēķina identifikācijas datiem ir arī bankas atzīme par samaksu (bankas zīmogs, maksājuma datums un bankas operatora paraksts). Par nodokļa rēķina samaksu skaidrā naudā liecina kases čeks. Ja nepieciešams, kases čekam pievieno apzīmogotu kvīti, kas kopā ar čeku ietver pilnu šā likuma 8.panta sestajā daļā noteikto informāciju.

(3) Par dokumentiem, kas apliecina nodokļa samaksu par preču importu, izmantojami:

1) muitas deklarācija vai normatīvajos aktos noteikts cits preču pavaddokuments ar muitas iestādes atzīmi, ka pievienotās vērtības nodoklis ir samaksāts;

2) muitas maksājumu kvīts, bankas vai citas iestādes (pasta, telegrāfa) maksājuma dokuments, kas apliecina, ka nodoklis ir samaksāts.

(4) Darījumos ar nelietotu nekustamo īpašumu priekšnodokļa atskaitīšana veicama šādi:

1) ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādājas nelietotu nekustamo īpašumu vai ceļ jaunu nekustamo īpašumu, vai renovē, rekonstruē vai restaurē lietotu nekustamo īpašumu, nodoklis, kas samaksāts, iegādājoties nelietotu nekustamo īpašumu, kā arī iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus nekustamā īpašuma celtniecības, renovēšanas, rekonstrukcijas vai restaurācijas nodrošināšanai, taksācijas periodā atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas. Ja nekustamo īpašumu paredzēts izmantot kā apliekamu, tā arī neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitāmā priekšnodokļa apmērs nosakāms atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai;

2) ja apliekamā persona savu ar nodokli apliekamo darījumu veikšanai iegādāto, uzcelto, renovēto, rekonstruēto vai restaurēto nekustamo īpašumu, par kura iegādi vai celtniecības darbiem samaksātais nodoklis atskaitīts kā priekšnodoklis, 10 gadu laikā pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā pārdod vai sāk izmantot neapliekamu darījumu veikšanai, atskaitītais priekšnodoklis jāiemaksā atpakaļ valsts budžetā par nekustamā īpašuma neamortizēto daļu (atlikušo vērtību). Aprēķinot nekustamā īpašuma atlikušo vērtību, pamatlīdzekļu nolietojuma normas nedrīkst pārsniegt likuma "Par uzņēmumu ienākuma nodokli" 13.pantā noteiktās normas. Ja neapliekamo darījumu veikšanai tiek izmantota nekustamā īpašuma daļa, budžetā iemaksājamā priekšnodokļa apjoms tiek noteikts atbilstoši šā panta desmitajā daļā noteiktajai proporcijai. Budžetā atpakaļ iemaksājamā priekšnodokļa summa iekļaujama pārdodamā nekustamā īpašuma vērtībā, un pircējam nav tiesību to atskaitīt kā priekšnodokli no budžetā maksājamās nodokļa summas. Kārtību, kādā Valsts ieņēmumu dienests kontrolē nekustamā īpašuma izmantošanu pirmajos 10 gados pēc tā iegādes vai pieņemšanas ekspluatācijā, nosaka Ministru kabinets.

(5) Ja apliekamā persona savu apliekamo darījumu veikšanai ir saņēmusi pakalpojumus no Latvijas Republikā nereģistrētām ārvalstu personām un taksācijas periodā iemaksājusi nodokli valsts budžetā šajā likumā noteiktajā kārtībā kā šo pakalpojumu saņēmēja, samaksātais nodoklis atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.

(6) Ja apliekamā persona veic mantisko ieguldījumu neapliekamās personas kapitālā, ieguldītājs zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem par ieguldāmo īpašumu. Šādos gadījumos valsts budžetā iemaksājama nodokļa summa, kas samaksāta, šo īpašumu iegādājoties, un atskaitīta kā priekšnodoklis. Ja ieguldāmais īpašums ievests valstī, nemaksājot par to nodokli, budžetā iemaksājama nesamaksātā nodokļa summa saskaņā ar muitas kravas deklarācijā uzrādīto vērtību.

(7) No budžetā maksājamās nodokļa summas kā priekšnodoklis nav atskaitāmi 40 procenti no samaksātā nodokļa par reprezentācijas nolūkiem iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem, kas saistīti ar publisku konferenču, pieņemšanu, degustāciju un maltīšu rīkošanu, kā arī apliekamo personu reprezentējošu priekšmetu izgatavošanu.

(8) Priekšnodokļa atskaitījumus no budžetā maksājamās nodokļa summas nedrīkst veikt par iegādātajām vai importētajām precēm vai saņemtajiem pakalpojumiem:

1) kas nav izmantoti savas saimnieciskās darbības nodrošināšanai;

2) kas izmantoti šā likuma 6.panta pirmajā daļā minēto darījumu veikšanai;

3) ko piegādājušas vai sniegušas personas, kuras nav reģistrējušās Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas;

4) ko apliekamai personai sniegusi vai piegādājusi persona, kurai ir pievienotās vērtības nodokļa parāds valsts budžetam un kura likuma "Par uzņēmumu gada pārskatiem" izpratnē uzskatāma par saistītu personu ar konkrēto apliekamo personu;

5) ja iegādāts vai celts, renovēts, rekonstruēts vai restaurēts nekustamais īpašums, kas paredzēts neapliekamu darījumu veikšanai vai sociālās infrastruktūras objektu izveidošanai. Samaksātais nodoklis iegrāmatojams kopējā ēkas bilances vērtībā un norakstāms atbilstoši pamatlīdzekļu nolietojumam. Pie sociālās infrastruktūras objektiem pieder dzīvokļu un komunālās saimniecības objekti (arī viesnīcas), kā arī izglītības, kultūras, sporta, sabiedriskās ēdināšanas, medicīniskās un sociālās aprūpes objekti, ja tie nav tieši saistīti ar apliekamās personas saimniecisko darbību.

(9) Ja apliekamā persona veic gan apliekamus, gan neapliekamus darījumus un ja ir nodrošināta atsevišķa to preču un pakalpojumu uzskaite, kas tiek izmantoti tikai apliekamo darījumu veikšanai, par šīm iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem samaksātais priekšnodoklis atskaitāms no budžetā maksājamās nodokļa summas, nepiemērojot šā panta desmitajā daļā minēto proporciju.

(10) Ja iegādātās preces un saņemtie pakalpojumi tiek izmantoti gan apliekamu, gan neapliekamu darījumu veikšanai vai ja nav nodrošināta to atsevišķa uzskaite, atskaitāmā priekšnodokļa daļu taksācijas periodā aprēķina, izmantojot šādu proporciju:

skaitītājā - veikto apliekamo darījumu vērtība bez nodokļa (ieskaitot to darījumu vērtību, kas apliekama ar nodokļa 0 procentu likmi);

saucējā - kopējā veikto darījumu vērtība bez nodokļa (skaitītājā ietverto darījumu un saskaņā ar šā likuma 6.panta pirmo daļu neapliekamo darījumu vērtību summa).

(11) Ja apliekamās personas veikto apliekamo darījumu vērtība pirmstaksācijas gadā ir mazāka par pieciem procentiem no kopējo darījumu vērtības, šai personai pievienotās vērtības nodokļa vajadzībām atļauts veikt tikai apliekamo darījumu uzskaiti un atskaitīt priekšnodokli, kas samaksāts par iegādātajām precēm un saņemtajiem pakalpojumiem apliekamo darījumu veikšanai saskaņā ar šā panta devītās daļas nosacījumiem.

(12) Citām apliekamām personām samaksātās nodokļa summas, kas saskaņā ar šo pantu nav atskaitāmas no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis, ieskaitāmas preču piegādes vai sniegto pakalpojumu pašizmaksā.

(13) Apliekamai personai jānodrošina aprēķināto un nomaksāto nodokļa summu grāmatvedības uzskaite.

(14) Persona, kura šajā likumā noteiktajā termiņā nav iesniegusi nodokļa deklarāciju Valsts ieņēmumu dienestam, zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem tajā taksācijas periodā, par kuru nav iesniegta nodokļa deklarācija.

(15) Persona, kura zaudējusi tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem saskaņā ar šā panta četrpadsmito daļu, aprēķināto priekšnodokli drīkst atskaitīt pēctaksācijas periodā saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienestam iesniegto nodokļa deklarāciju."

10. Izteikt 11.pantu šādā redakcijā:

" 11.pants. Nodokļa deklarācija

(1) Apliekamā persona iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam nodokļa deklarāciju ar nodokļa aprēķinu par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokļa deklarāciju par taksācijas periodu iesniedz ne vēlāk kā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ja nodokļa deklarācija Valsts ieņēmumu dienestam tiek nosūtīta pa pastu, par iesniegšanas dienu uzskatāma diena, kad nodokļa deklarācija nodota pastā (pasta zīmogs).

(3) Nodokļa deklarācija iesniedzama Valsts ieņēmumu dienestam arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona taksācijas periodā nav veikusi apliekamus darījumus.

(4) Apliekamā persona, kura šajā pantā noteiktajā termiņā vai vispār nav iesniegusi nodokļa deklarāciju, netiek atbrīvota no nodokļa maksāšanas budžetā, bet saskaņā ar šā likuma 10.pantu zaudē tiesības uz priekšnodokļa atskaitījumiem attiecīgajā taksācijas periodā.

(5) Valsts ieņēmumu dienests var pieprasīt, lai apliekamā persona izpilda nodokļa deklarāciju arī citā laikā, ja uzskata to par nepieciešamu, taču ne biežāk kā reizi ceturksnī.

(6) Apliekamā persona nodokļa deklarāciju par taksācijas gadu iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam līdz nākamā gada 1.aprīlim. Nodokļa deklarācija par taksācijas gadu Valsts ieņēmumu dienestam iesniedzama arī tajā gadījumā, ja apliekamā persona darbojusies nepilnu gadu.

(7) Par taksācijas mēnesi iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu un par taksācijas gadu iesniedzamās nodokļa deklarācijas formu apstiprina Ministru kabinets."

11. Izteikt 12.pantu šādā redakcijā:

" 12.pants. Nodokļa iemaksāšanas kārtība

(1) Apliekamā persona iemaksā nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu 15 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām. Apliekamās personas, kuras pievienotās vērtības nodokli maksā budžetā centralizēti par vairākiem uzņēmumiem (filiālēm, nodaļām), kā arī zemnieku saimniecības pēc saskaņošanas ar Valsts ieņēmumu dienestu nodokli valsts budžetā par taksācijas periodu iemaksā 25 dienu laikā pēc taksācijas perioda beigām.

(2) Ievedot preces iekšzemē, nodokli maksā muitas likumdošanas aktos noteiktajā kārtībā.

(3) Pārdodot iekšzemē ievestās preces (apstrādātas vai neapstrādātas), par kurām nodoklis uz robežas muitas iestādē nav samaksāts, apliekamā persona maksā nodokli šajā likumā paredzētajā kārtībā.

(4) Ja, ievedot preces, tās ir atbrīvotas no nodokļa atbilstoši šā likuma 6.pantam un ja muitas iestāde izdara atzīmi par to, ka nodoklis nav iekasēts, ievedējam nav tiesību uz priekšnodokļa atskaitījumiem par šo summu.

(5) Ja uz muitas deklarācijas nav muitas iestādes atzīmes, bet preces ir ievestas, nodoklis par tām iekasējams no preču ievešanas brīža saskaņā ar likuma "Par nodokļiem un nodevām" 29.pantu. Vienlaikus persona likumos noteiktajā kārtībā atbild par nelikumīgu preču ievešanu.

(6) Darījumos, kas tiek veikti kā noma ar izpirkumu, nodoklis maksājams kopā ar izpirkuma maksājumiem un nomas maksājumiem līgumā norādītajos termiņos.

(7) Ja preces ir gājušas bojā vai iznīcinātas stihisku nelaimju rezultātā vai citādā piespiedu kārtā, budžetā atmaksājama tā nodokļa summa, kas samaksāta, preces iegādājoties vai tās importējot, un atskaitīta no budžetā maksājamā nodokļa kā priekšnodoklis. Par šādos apstākļos bojā gājušiem vai iznīcinātiem pamatlīdzekļiem budžetā atmaksājamā nodokļa summa aprēķināma no pamatlīdzekļu atlikušās vērtības.

(8) Ja maiņas vai ieskaita darījums tiek veikts vairākos taksācijas periodos, izņemot šā panta devītajā daļā noteiktos gadījumus, apliekamā persona par nosūtītajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem taksācijas periodā iemaksā budžetā nodokli likumā noteiktajā kārtībā. Pēctaksācijas periodā saņemtajā nodokļa rēķinā norādītais nodoklis nodokļa deklarācijā atskaitāms kā priekšnodoklis pēctaksācijas periodā.

(9) Ja ieskaita līgums ir noslēgts uz garāku periodu nekā viens gads, pievienotās vērtības nodoklis aprēķināms un maksājams budžetā Ministru kabineta noteiktajā kārtībā.

(10) Ja nodokļa deklarācija par taksācijas periodu iesniegta savlaicīgi, ir pareizi noformēta un tajā norādīts, ka samaksātais priekšnodoklis par šo periodu ir lielāks nekā nodoklis, kas maksājams budžetā par šo periodu, nodokļa starpība attiecināma uz pēctaksācijas periodu.

(11) Valsts ieņēmumu dienests nodokļa pārmaksu (starpību starp maksājamo nodokli un samaksāto priekšnodokli) pēc pamatota pieprasījuma atmaksā reģistrētajai apliekamai personai 15 dienu laikā pēc pieprasījuma iesniegšanas. Atmaksāšanu var veikt tikai tādā gadījumā, ja ir saņemtas un pārbaudītas nodokļa deklarācijas par iepriekšējiem taksācijas periodiem un nav nodokļu parādu.

(12) Valsts ieņēmumu dienests var atteikties atmaksāt apliekamai personai šā panta vienpadsmitajā daļā minēto nodokļa pārmaksu šādos gadījumos:

1) apliekamai personai ir nodokļu vai citu obligāto maksājumu parādi valsts budžetam. Šādos gadījumos pārmaksātā summa tiek novirzīta attiecīgo nodokļu vai citu obligāto maksājumu segšanai. Valsts ieņēmumu dienests nevar atteikties atmaksāt minēto pārmaksu gadījumos, ja nodokļu parāds ir pagarināts Finansu ministrijā vai Valsts ieņēmumu dienestā likumā "Par nodokļiem un nodevām" noteiktajā kārtībā un saistības tiek pildītas;

2) persona ir reģistrēta Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona saskaņā ar šā likuma 3.panta piekto daļu. Šādos gadījumos nodokļa pārmaksas atmaksāšana veicama Ministru kabineta noteiktajā kārtībā;

3) persona nevar dokumentāri pierādīt nodokļa 0 procentu likmes piemērošanas pamatotību;

4) persona taksācijas periodā pieprasa atmaksāt pārmaksāto nodokļa summu, bet to darījumu vērtība, kuriem piemērojama nodokļa 0 procentu likme atbilstoši šā likuma 7.pantam, nepārsniedz 50 procentus no kopējās apliekamo darījumu vērtības. Beidzoties taksācijas gadam, pārmaksātā nodokļa summa atmaksājama no valsts budžeta pilnā apmērā atbilstoši nodokļa gada deklarācijai. Šā punkta nosacījumi nav attiecināmi uz nodokli, kas samaksāts par iegādātajām vai ievestajām precēm un par saņemtajiem pakalpojumiem Valsts investīciju programmā ietverto projektu realizācijai.

(13) Nodoklis ir piedzenams, kad beidzies noteiktais taksācijas periods.

(14) Ja persona, kura nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, par piegādātajām precēm vai sniegtajiem pakalpojumiem ir iekasējusi pievienotās vērtības nodokli, iekasētais nodoklis iemaksājams valsts budžetā pilnā apmērā. Šādām personām nav tiesību budžetā maksājamā nodokļa apmēru samazināt par samaksātajām priekšnodokļa summām."

12. 13.pantā:

izteikt panta nosaukumu šādā redakcijā:

" 13.pants. Nodokļa piemērošana tūrisma (ceļojumu) firmu un aģentūru pakalpojumiem ";

izteikt ceturto daļu šādā redakcijā:

"(4) Tūrisma (ceļojumu) firmas aprēķinātais nodoklis par pašas sniegtajiem pakalpojumiem (to skaitā ceļojumu paketes veidošana, reklāmas bukletu izdošana) iekļaujams kopējā ceļojumu paketes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Aprēķinot budžetā maksājamā nodokļa apmēru, kā priekšnodoklis atskaitāms iekšzemē samaksātais nodoklis savu pakalpojumu nodrošināšanai (to skaitā par telpu nomu, telefonsarunām, elektrību).";

papildināt pantu ar jaunu piekto un sesto daļu šādā redakcijā:

"(5) Nodoklis par citiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem (to skaitā par viesnīcu, transporta, sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumiem), kurus iekšzemē faktiski sniedz citas apliekamās personas, iekļaujams kopējā tūrisma ceļazīmes vērtībā un iekasējams no pakalpojuma saņēmēja. Par šiem pakalpojumiem iekasēto nodokļa summu tūrisma (ceļojumu) firma pilnā mērā pārskaita faktiskajam pakalpojuma sniedzējam. Tūrisma (ceļojumu) firma šo summu nedrīkst atskaitīt kā priekšnodokli.

(6) Nodokļa 0 procentu likme piemērojama šādiem ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pakalpojumiem:

1) tūrisma (ceļojumu) firmu pašu sniegtajiem pakalpojumiem ārvalstu tūristiem (personām, kuru pastāvīgā dzīvesvieta nav Latvijas Republika);

2) ar tūrismu (ceļojumiem) saistītiem pasažieru un preču pārvadājumiem, kas veikti ar starptautisko transportu.";

uzskatīt līdzšinējo piekto daļu par septīto daļu;

papildināt septīto daļu pēc vārdiem "darījumiem ārpus Latvijas Republikas robežām" ar vārdiem "ja šajā pantā nav noteikts citādi".

13. Papildināt likumu ar 13.1 pantu šādā redakcijā:

" 13.1 pants. Nodokļa piemērošana zemnieku saimniecībām

(1) Fiziskās un juridiskās personas, kuras ražo lauksaimniecības produkciju un nav reģistrētas Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamās personas (turpmāk - zemnieku saimniecība), nododot pašu ražotu neapstrādātu lauksaimniecības produkciju apliekamām personām - lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumiem, saņem no tiem arī kompensāciju 12 procentu apmērā no piegādātās produkcijas vērtības par nodokli, kas samaksāts, iegādājoties preces un saņemot pakalpojumus lauksaimniecības produkcijas ražošanas vajadzībām (turpmāk - kompensācija).

(2) Kompensāciju var izmaksāt arī šādas apliekamās personas, ja tās ievēro šā panta septītajā un astotajā daļā lauksaimniecības pārstrādes uzņēmumiem noteiktos nosacījumus:

1) kooperatīvās sabiedrības;

2) paju sabiedrības par lauksaimniecības produkciju.

(3) Kompensāciju var saņemt arī kooperatīvās sabiedrības, ja tās atbilst abiem šīs daļas 1. un 2.apakšpunktā minētajiem nosacījumiem:

1) nav apliekamās personas un

2) saņemto kompensāciju pilnā mērā izmaksā zemnieku saimniecībām.

(4) Lai zemnieku saimniecība varētu saņemt kompensāciju, tā konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam iesniedz Valsts ieņēmumu dienesta izdotu izziņu par to, ka zemnieku saimniecība nav apliekamā persona un tai ir tiesības saņemt kompensāciju.

(5) Lai saņemtu šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu, attiecīgā zemnieku saimniecība iesniedz Valsts ieņēmumu dienestam zemnieku saimniecības reģistrācijas apliecību vai attiecīgās pašvaldības apliecinājumu par zemes īpašuma vai lietošanas tiesībām.

(6) Valsts ieņēmumu dienests šā panta ceturtajā daļā minēto izziņu iesniegšanai konkrētajam lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam izsniedz uz vienu kalendāro (taksācijas) gadu. Atkārtotu izziņu iesniegšanai lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmumam Valsts ieņēmumu dienests zemnieku saimniecībai izsniedz pēc tam, kad no attiecīgā pārstrādes uzņēmuma ir saņemtas ziņas par konkrētās zemnieku saimniecības nodotās produkcijas daudzumu un vērtību pirmstaksācijas gadā.

(7) Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums savā nodokļa deklarācijā par taksācijas periodu valsts budžetā maksājamo nodokļa summu drīkst samazināt par zemnieku saimniecībām izmaksātās kompensācijas lielumu. Lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmuma pienākums ir veikt zemnieku saimniecību uzskaiti un, taksācijas gadam beidzoties, sniegt Valsts ieņēmumu dienesta teritoriālajai iestādei, kura izsniegusi zemnieku saimniecībai šā panta ceturtajā daļā noteikto izziņu, datus par attiecīgās zemnieku saimniecības nodoto produkciju, tās daudzumu un vērtību.

(8) Ja lauksaimniecības produkcijas pārstrādes uzņēmums iepērk produkciju no zemnieku saimniecībām par vērtību (bez kompensācijas), kas ir augstāka vai zemāka par to piegādes vērtību, par kādu tiek iepirkta analoga produkcija no apliekamām personām, tas zaudē tiesības uz šā panta septītajā daļā noteikto atvieglojumu.

(9) Kompensācija nav izmaksājama zemnieku saimniecībām par iepirktas vai pārstrādātas lauksaimniecības produkcijas nodošanu."

14. 14.pantā:

izteikt pirmo daļu šādā redakcijā:

"(1) Ja tiek privatizēts valsts vai pašvaldības uzņēmums un tā jaunais īpašnieks saimnieciskās darbības turpināšanai pārņem visas uzņēmuma (tā patstāvīgi funkcionējošo daļu) tiesības un saistības, darījums ar nodokli netiek aplikts.";

papildināt pantu ar jaunu otro daļu šādā redakcijā:

"(2) Ja lauksaimniecības statūtsabiedrībās, kuras izveidojušās saskaņā ar likumu "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju", tiek nošķirta manta par kapitāla daļām, kas pieder privatizēto kolhozu biedriem vai personām, kurām saskaņā ar likuma "Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju" 3.pantu ir piemērojams kolhoza biedra statuss, nošķirtā manta ar nodokli netiek aplikta.";

uzskatīt līdzšinējo otro, trešo un ceturto daļu attiecīgi par trešo, ceturto un piekto daļu;

papildināt pantu ar jaunu sesto daļu šādā redakcijā:

"(6) Ja uzņēmuma - apliekamās personas - īpašumu pārdod tiesu izpildītājs, īstenojot tiesas nolēmumu, ar nodokli apliekama īpašuma tirgus vērtība vai izsoles cena."

15. 15.pantā:

izteikt trešo daļu šādā redakcijā:

"(3) Ja persona saskaņā ar šā likuma 3.panta prasībām nav reģistrējusies Valsts ieņēmumu dienestā kā apliekamā persona, bet veic apliekamus darījumus, šī persona no dienas, kad tai bija jāreģistrējas šajā likumā noteiktajā kārtībā, tiek pakļauta pievienotās vērtības nodokļa maksājumiem bez tiesībām uz priekšnodokļa atskaitījumiem, kā arī pakļauta citiem likuma "Par nodokļiem un nodevām" 7.nodaļā noteiktajiem maksājumiem.";

izslēgt ceturtajā daļā vārdu "apliekamā".

16. Papildināt pārejas noteikumus ar 5. un 6.punktu šādā redakcijā:

"5. Uzņēmumiem (uzņēmējsabiedrībām), kas līdz 1998.gada 1.janvārim aprīkojuši degvielas uzpildes stacijas ar elektroniskajām kases sistēmām, Ministru kabineta noteiktajā kārtībā ir atļauts samazināt pievienotās vērtības nodokļa maksājumus valsts budžetā, bet ne vairāk kā par 1500 latiem par katru degvielas uzpildes staciju.

6. Šā likuma 7.panta ceturtajā daļā paredzētos noteikumus Ministru kabinets pieņem līdz 1998.gada 1.jūlijam."

Likums stājas spēkā 1998.gada 1.janvārī.

Likums Saeimā pieņemts 1997.gada 13.novembrī.

Valsts prezidents G.Ulmanis

Rīgā 1997.gada 28.novembrī

 
Tiesību akta pase
Statuss:
Zaudējis spēku
zaudējis spēku
Izdevējs: Saeima Veids: likums Pieņemts: 13.11.1997.Stājas spēkā: 01.01.1998.Zaudē spēku: 01.01.2013.Tēma:  Nodokļi un nodevasPublicēts: "Latvijas Vēstnesis", 309/310 (1024/1025), 28.11.1997.
Saistītie dokumenti
  • Zaudējis spēku ar
  • Grozītais
52188
01.01.1998
84
0
Saite uz tiesību aktuAtsauce uz tiesību aktu
 
0
Vēstnesim 100 Par Likumi.lv
Aktualitāšu arhīvs
Noderīgas saites
Kontakti
Atsauksmēm
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
RSS logo
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2008 (kvalitātes vadība)
ISO 270001:2013 (informācijas drošība) Kvalitātes balva