Rīga, 2023

Saturs

1. Kopsavilkums

2. Esošās situācijas raksturojums jūras vides politikas jomā

2.1. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem

2.2. Jūras vides stāvoklis un to ietekmējošās slodzes

2.3. Jūras vides mērķi

3. Pasākumu programma

3.1. Pasākumu programmas izstrādes metodika un process

3.2. Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums

3.3. Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli

3.4. Pasākumi jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai

3.5. Izņēmuma piemērošana papildu pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai attiecībā uz D5 "Eitrofikācija"

3.6. Pasākumu programmā ietvertie telpiskās aizsardzības pasākumi

3.6.1. Esošie telpiskās aizsardzības pasākumi. Latvijas aizsargājamās jūras teritorijas

3.6.2. Jūras telpiskais plānojums

4. Teritoriālā perspektīva

5. Pasākumu programmas starptautiskā un reģionālā saskaņošana

6. Sabiedrības līdzdalības nodrošināšana

7. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

9. Stratēģiskais ietekmes uz vidi un pārrobežu ietekmes novērtējums

Pielikumi

1. pielikums. Kopsavilkums par 2023.–2027. gadā nepieciešamajiem pasākumiem jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai un saglabāšanai.

2. pielikums. Tautsaimniecības nozaru esošo un plānoto pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums.

3. pielikums. Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli.

4. pielikums. Izņēmumu piemērošana: izņēmumu piemērošanas izvērtējums nesamērīgu izmaksu dēļ un izņēmuma piemērošana papildus pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai attiecībā uz D5 "Eitrofikācija".

5. pielikums. Nepieciešamo papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums.

6. pielikums. Nepieciešamo papildu pasākumu pamatojums.

7. pielikums. Indikatīvais ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetiem.

Izmantotie saīsinājumi

Izmantoto terminu skaidrojums

Pasākums – jebkura rīcība nacionālā, reģionālā, Eiropas Savienības (turpmāk – ES) vai starptautiskā līmenī, kuras rezultātā tiek panākts vai saglabāts labs jūras vides stāvoklis un tiek sasniegti noteiktie jūras vides mērķi.

Lai visā ES nodrošinātu vienotu pieeju Direktīvas prasību interpretācijai, pasākumus iedala: "esošos (pamata)" un "papildu" pasākumos.

Esošie (pamata) pasākumi:

• LJVS sasniegšanai un saglabāšanai nozīmīgi pasākumi, kuri ir pieņemti saistībā ar citām politikām un ir jau ieviesti (1a);

• LJVS sasniegšanai un saglabāšanai nozīmīgi pasākumi, kuri ir pieņemti saistībā ar citām politikām, bet vēl nav ieviesti vai arī ieviesti nepilnīgi (1b).

Papildu pasākumi:

• papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri balstās uz esošu ES tiesību aktu un starptautisku līgumu ieviešanas procesiem, bet pārsniedz to noteiktās prasības (2a);

• papildu pasākumi LJVS sasniegšanai un saglabāšanai, kuri nav saistīti ar esošiem ES tiesību aktiem un starptautiskiem līgumiem (2b).

Detalizēts skaidrojums, piemēri. Izpētes pasākumi atbilstoši ES vadlīnijām netiek klasificēti kā "pasākumi". Šādus papildu pasākumus pasākumu programmā norāda kā "papildinošos pasākumus". Rīcības Direktīvas citu pantu prasību ieviešanai (tajā skaitā, vides stāvokļa monitoringam) arī nevar tikt uzskatītas kā "pasākumi". Tomēr pasākumu programmā ieteicams norādīt arī šādus pasākumus, ja tiem nav stingri noteikta normatīvā regulējuma un finansējuma, kas var radīt nenoteiktību pasākumu ieviešanai.

Ja LJVS panākšanai nepieciešamais pasākums ir saistīts ar nacionālas nozīmes stratēģiskās plānošanas dokumentu (piemēram, Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam (VPP2027)¹, Prioritāro rīcību programmu Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)), tas ir klasificēts kā pamata pasākums (1b), ja tas tiešā veidā ir saistīts ar ES regulējuma (ES regulu un direktīvu) prasību ieviešanu, vai ja tā ieviešana jau ir uzsākta un/vai tam ir skaidri noteikts finansējums. Citādi šāds pasākums ir klasificēts kā papildu pasākums.

Ja nepieciešamais pasākums ir saistīts ar HELCOM "Baltijas jūras rīcības plānā" (BJRP) minētu rīcību (pasākumu), tas ir klasificēts kā pamata pasākums (1b), ja šāds vai līdzīgs pasākums jau ir pieņemts saistībā ar citām nacionālā līmeņa politikām. Citādi šāds pasākums ir klasificēts kā papildu pasākums (2a).

Eiropas Parlamenta un Padomes 2008.gada 17.jūnija Direktīva 2008/56/EK, ar ko izveido sistēmu Kopienas rīcībai jūras vides politikas jomā jeb Jūras stratēģijas pamatdirektīva (turpmāk – Direktīva) nosaka Eiropas Savienības dalībvalstu atbildību par laba jūras vides stāvokļa panākšanu to jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Direktīvas prasības ir pārņemtas ar Jūras vides aizsardzības un pārvaldības likumu (turpmāk – Likums) un Ministru kabineta 2010.gada 23.novembra noteikumiem Nr.1071 "Prasības jūras vides stāvokļa novērtējumam, laba jūras vides stāvokļa noteikšanai un jūras vides mērķu izstrādei".

Atbilstoši Direktīvas un Likuma prasībām, Latvijai ir jāizstrādā un jāīsteno jūras stratēģija, kas ir vispusīgs, secīgi izstrādātu sistemātisku pasākumu kopums, lai panāktu un saglabātu labu jūras vides stāvokli, novērstu jūras vides stāvokļa pasliktināšanos Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos. Jūras stratēģija ietver:

1) jūras vides stāvokļa sākotnējo novērtējumu (turpmāk – jūras novērtējums), laba jūras ūdeņu vides stāvokļa definēšanu, vides kvalitātes mērķu un rādītāju noteikšanu (2012.g.; 2018.g.);

2) jūras vides monitoringa programmas izstrādi (2014.g.; 2020.g.);

3) pasākumu programmas izstrādi (2015.g., 2021.g.) un īstenošanu.

Jūras stratēģiju izstrādā un īsteno sešu gadu ciklos, sākot ar 2012.gadu.

1. Kopsavilkums

Saskaņā ar Likuma 15. panta trešo daļu Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (turpmāk – Ministrija) ir izstrādājusi aktualizēto plānu "Pasākumu programma laba jūras vides stāvokļa panākšanai 2023.–2027.gadā"² (turpmāk – Programma). Saskaņā ar Likuma 15.panta trešajā daļā noteikto Ministrija ne retāk kā reizi sešos gados pārskata Programmu un, ja nepieciešams, to atjauno. Saskaņā ar Likuma 12.pantu pirmo Programmu (2016.–2020.gadam, spēkā līdz 2021.gadam, ieskaitot) Ministrija izstrādāja un Ministru kabinets apstiprināja 2016.gadā³.

Programmas mērķis ir noteikt nepieciešamos pasākumus stratēģiskā mērķa – laba jūras vides stāvokļa panākšanai un saglabāšanai Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos atbilstoši Direktīvas un Likuma prasībām⁴. Tās sagaidāmais rezultāts – īstenojot Programmā paredzētos pasākumus, tiek sasniegti uz jūras novērtējuma pamata noteiktie jūras vides mērķi (JVM) un tiek saglabāts vai panākts labs jūras vides stāvoklis (turpmāk – LJVS) Latvijas jurisdikcijā esošajos jūras ūdeņos, kā tas noteikts Direktīvā un Vides politikas pamatnostādnēs 2021.–2027.gadam (turpmāk – VPP2027).

Programmas izstrāde balstīta uz 2018.gadā Latvijas Hidroekologijas institūta (turpmāk – LHEI) izstrādāto jūras novērtējumu, LJVS definējumu un noteiktajiem JVM⁵. Līdztekus vides stāvokļa vērtējumam, jūras novērtējums ietver gan slodžu uz jūras vidi analīzi, gan jūras izmantošanas ekonomisko un sociālo analīzi⁶, tai skaitā, novērtējumu nākotnes attīstības tendencēm jūras izmantošanā (sauktu par "bāzes scenāriju").

Lai Programmu izstrādātu atbilstoši Direktīvā un Likumā noteiktajām prasībām, papildus 2018.gada jūras novērtējumam 2017.-2022.gadā veikti padziļināti pētījumi ES Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētā projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (projekta Nr. 17-00-F06803-000001)⁷ (turpmāk – EJZF projekts) ietvaros.

Izvērtējot risku nesasniegt LJVS, konstatēts, ka esošais stāvoklis lielā mērā nesaskan ar LJVS, tāpēc tikai pamata pasākumu īstenošana nenodrošinās būtiskus uzlabojumus. Tāpēc tiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem identificēts lielākais risks nesasniegt LJVS – D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija", D8 "Piesārņojošās vielas" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi" – ir noteikti nepieciešamie papildu pasākumi. Visi identificētie papildu pasākumi ir tehniski īstenojami. Kopsavilkums par nepieciešamajiem pasākumiem jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai un saglabāšanai sniegts 1.pielikumā.

1.tabula. Programmas kopsavilkums atbilstoši ES vadlīnijām⁸

2. Esošās situācijas raksturojums jūras vides politikas jomā

VPP2027¹⁷ definētie politikas mērķi izriet no NAP2027 stratēģiskajiem mērķiem un vides aizsardzības prioritātēm periodam līdz pat 2030.gadam. Starp tiem ir "Saglabāt un atjaunot ekosistēmas un bioloģisko daudzveidību" un "Samazināt piesārņojumu".

VPP2027 Baltijas jūras vides stāvokļa jomā tiek izvirzīti sekojoši apakšmērķi: "Virszemes ūdeņu un jūras vides stāvokļa uzlabošana" (7.3.) un "Piesārņojuma samazināšana virszemes ūdeņos un jūras vidē (7.4.). VPP2027 31.rīcības virziena "Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju" 31.1. uzdevums paredz izstrādāt pasākumu programmu laba jūras stāvokļa panākšanai (2022.–2027.g). Sagaidāmais rezultāts – Programmas īstenošanas rezultātā uzlabojies jūras vides stāvoklis (politikas rezultāts PR7.4) un vairāk kvalitatīvo raksturlielumu atbilst labam stāvoklim (rezultatīvais rādītājs RR7.4.2.).

VPP2027 informatīvās daļas 7.nodaļā "Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana" sniegts jūras vides stāvokļa un ietekmējošo slodžu īss raksturojums.

Lai panāktu VPP2027 klimata pārmaiņu jomā noteikto politikas apakšmērķi "Veicināt klimatnoturīgumu un pielāgošanos klimata pārmaiņām", visām piekrastes pašvaldībām līdz 2024. gadam jāizstrādā un jāievieš (pilnībā vai daļēji) pašvaldību pielāgošanās klimata pārmaiņām stratēģijas.

2.1. Sasaiste ar citiem attīstības plānošanas dokumentiem

ES Stratēģiskā dienaskārtība 2019–2024.gadam¹⁸ nosaka četras prioritātes: aizsargāt iedzīvotājus un brīvības, spēcīgas un dinamiskas ekonomiskās bāzes attīstīšana, klimata ziņā neitrālas, zaļas, taisnīgas un sociālas Eiropas izveide, Eiropas interešu un vērtību popularizēšana pasaulē.

Eiropas Zaļais kurss¹⁹ Eiropas zaļā kursa prioritātes vides, t.sk. jūras, aizsardzības jomā ir: aizsargāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmas, samazināt gaisa, ūdens un augsnes piesārņojumu, pāriet uz aprites ekonomiku, uzlabot atkritumu apsaimniekošanu, nodrošināt zilās ekonomikas un zivsaimniecības nozaru ilgtspēju. Eiropas Zaļā kursa īstenošanai ES Gaisa, ūdens un augsnes nulles piesārņojuma rīcības plāns²⁰ līdz 2030. gadam, citu starpā, paredz uzlabot ūdens kvalitāti, par 50 % samazinot atkritumu un plastmasas drazas daudzumu jūrā, bet par 30 % - mikroplastmasas daudzumu, kas nonāk vidē.

Eiropas Savienības integrētās jūrlietu politikas (IJP) vides pīlārs ir Direktīva. IJP mērķis ir atbalstīt jūru un okeānu ilgtspējīgu attīstību un izveidot koordinētu, saskaņotu un pārredzamu lēmumu pieņemšanas mehānismu saistībā ar ES nozaru politikas virzieniem, kas ietekmē jūras un jūrlietu nozares, vienlaikus sasniedzot labu vides stāvokli, kā tas noteikts Direktīvā. Direktīva nosaka ekosistēmas pieeju kā galveno principu, lai nodrošinātu vides aizsardzības interešu integrāciju citās politikās (kopējā zivsaimniecības politikā, kopējā lauksaimniecības politikā, jūras transporta un citās jomās, kuras visvairāk ietekmē jūras vidi) laba jūras vides stāvokļa panākšanai. IJP un Direktīva nosaka jūras telpisko plānošanu kā ekosistēmas pieejas piemērošanas instrumentu, lai panāktu līdzsvaru starp jūras vides aizsardzības un jūras teritorijas izmantošanas interesēm, kā arī jūras un piekrastes resursu ilgtspējīgu izmantošanu.

"Ilgtspējīgas zilās ekonomikas pieeja"²¹ – Ilgtspējīga zilā ekonomika ir svarīga Eiropas zaļā kursa mērķu sasniegšanai. Visiem zilās ekonomikas sektoriem, tai skaitā, zvejniecībai, akvakultūrai, piekrastes tūrismam, jūras transportam, ostu darbībai un kuģubūvei, jāsamazina ietekme uz vidi un klimatu. Lai varētu risināt klimata un bioloģiskās daudzveidības krīzi, jūrām jābūt veselīgām un to resursi jāizmanto ilgtspējīgi. Aizsargājot 30 % no ES jūras teritorijas, tiks mazināta bioloģiskās daudzveidības izzušana, palielināti zivju krājumi, palīdzēts mazināt klimata pārmaiņu ietekmi un vairot spēju šīs pārmaiņas izturēt, un tiks radīti vērā ņemami finansiāli un sociāli ieguvumi. Jūras telpas ilgtspējīgu izmantošanu nodrošinās jūras telpiskie plānojumi.

ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030 mērķis ir līdz 2030. gadam panākt, ka sāk atjaunoties Eiropas bioloģiskā daudzveidība, un tajā ir ietvertas konkrētas darbības un saistības, kas jāīsteno līdz 2030. gadam, tai skaitā, plašāka Natura2000 teritoriju tīkla izveide uz sauszemes un jūrā, ES dabas atjaunošanas plāna uzsākšana u.c.

ES Stratēģija Baltijas jūras reģionam (ESSBJR)²² nodrošina Baltijas jūras reģiona teritoriālo dimensiju ES zaļās un digitālās pārkārtošanās, kā arī sociālās pārejas procesiem un dod ieguldījumu arī ES Stratēģiskās dienaskārtības 2019–2024.gadam prioritāšu sasniegšanā. ESSBJR ir trīs vispārīgie mērķi – glābt jūru, apvienot reģionu un celt labklājību, kas veicina Eiropas zaļo kursu, nodrošinot starpnozaru pieeju. Katram no vispārējiem mērķiem ir definēti apakšmērķi, kas precizē sasniedzamo rezultātu. SBJR Rīcības plānā paredzētās rīcības veicina mērķa "Glābt jūru" panākšanu, it biogēnu un bīstamo vielu piesārņojuma mazināšana, kā arī darbības tīras kuģošanas veicināšanai politikas jomas "Kuģošana" ietvaros un rīcības "Telpiskās plānošanas" jomā. Visām politikas jomām jāņem vērā ES klimata un vides politikas mērķi. ESSBJR veicina Direktīvā un HELCOM nosprausto jūras vides mērķu panākšanu. Stratēģijas īstenošana balstās uz Rīcības plānu, kurš tiek regulāri atjaunots.

HELCOM Baltijas jūras rīcības plāns (2007; aktualizēts 2021) (turpmāk – HELCOM BJRP)²³ nosaka reģionālā, starptautiskā un nacionālā līmenī nepieciešamās rīcības laba jūras vides stāvokļa panākšanai Baltijas jūras videi nozīmīgākajās jomās: eitrofikācija, bīstamās vielas un atkritumi, bioloģiskā daudzveidība un ilgtspējīga darbība jūrā (kuģošana, zvejniecība, reaģēšana uz avārijām). Papildus četriem galvenajiem segmentiem, HELCOM BJRP horizontālo jautājumu sadaļa ietver tēmas: klimata pārmaiņas, jūras telpiskā plānošana, jūras vides monitorings, ekonomiskā un sociālā analīze, piesārņojuma "karstie punkti", zināšanu apmaiņa un zinātības celšana, kā arī finansēšana. Pasākumi katrā no segmentiem veicinās vispārīgu Baltijas jūras ekosistēmas noturību un attiecīgi spēju reaģēt uz klimata pārmaiņu ietekmi. HELCOM BJRP īstenojams līdz 2030.gadam.

Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas līdz 2030.gadam (Latvija 2030) prioritātei "Daba kā nākotnes kapitāls" noteiktais attīstības virziens ir dabas vērtību un pakalpojumu ilgtspējīga apsaimniekošana. Dabas kapitālu veido ekosistēmu (jūra, mežs u.c.) elementu kopums, kas rada un uztur cilvēces eksistencei nepieciešamus dabas resursus un ekosistēmu pakalpojumus. Dabas kapitāla pieeja ir jāintegrē vides, ekonomikas, telpiskās un reģionālās attīstības un zemes politikā. Ekosistēmu produktu un pakalpojumu izvērtējums ir jāizmanto visos politikas analīzes, veidošanas un īstenošanas posmos. Latvija 2030 telpiskās attīstības perspektīva kā vienu no nacionālo interešu telpām definē Baltijas jūras piekrasti – vienu no Latvijas lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības veicināšanu. Jāizstrādā un praksē jāievieš piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes, kā arī jāizstrādā jūras telpiskais plānojums valsts teritoriālajiem ūdeņiem un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai saistībā ar sauszemes daļu.

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2021.–2027.gadam (NAP2027)²⁴. Prioritātes "Izaugsmi atbalstošas teritorijas" rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" mērķis ir "saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei."

Virzību uz Latvija2030 un NAP2027 mērķiem, kā arī VPP2027 mērķiem, nodrošina atsevišķo vides jomu tādu kā klimats, ūdens, zemes dzīles, gaiss, atkritumi un resursi plānošanas dokumenti un būtiskākie starpnozaru plānošanas dokumenti²⁵.

"Jūras telpiskais plānojums 2030"²⁶ (JTP) Latvijas Republikas jurisdikcijā esošajiem iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvajai ekonomiskajai zonai ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras atļautā izmantošana un izmantošanas nosacījumi. Ekosistēmas pieeja ir viens no pamatprincipiem ar kura palīdzību, izmantojot labākos pieejamos datus un informāciju, var panākt risinājumus dažādu nozaru aktivitāšu līdzāspastāvēšanai jūrā. JP izvērtē un sniedz priekšlikumus ar jūru funkcionāli saistītās sauszemes daļas izmantošanai, ņemot vērā valsts un nozaru, kā arī pašvaldību intereses. JTP izstrāde ir sasaistīta ar Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai līdz 2030.gadam.

Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.²⁷ Plānojuma mērķis ir veicināt Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību, attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības prasībām. Piekrastes plānojums, tostarp, fokusējas uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. Viens no piekrastes attīstību ietekmējošiem faktoriem ir cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru piesārņojošos atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi uz ekosistēmām, kā arī ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk. molu, un dažādu būvju radīto ietekmi uz mūsdienu ģeoloģiskajiem procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu plūsmas un krasta atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā). Piekrastes plānojums uzdod nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti (uzdevums 3.4.), veikt piekrastes publiskās infrastruktūras stāvokļa (kvalitātes) un pietiekamības (kapacitātes) novērtēšanu atbilstoši 2015.gada metodikai, lai iegūtu datus par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz veģetāciju, kā arī novērtētu jūras piesārņojošo atkritumu daudzumu piekrastē (uzdevums 3.6.).

Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam²⁸. Reģionālās politikas mērķis ir radīt priekšnosacījumus visu Latvijas reģionu ekonomiskā potenciāla attīstībai un sociālekonomisko atšķirību mazināšanai, paaugstinot iekšējo un ārējo konkurētspēju, kā arī nodrošinot teritoriju specifikai atbilstošus risinājumus apdzīvojuma un kvalitatīvas dzīves vides attīstībai. Dokumentā nav paredzētas tiešas aktivitātes jūras un piekrastes stāvokļa uzlabošanai, tomēr B. 2. Rīcības virziens: "Sasniedzamība un dzīves vide reģionos ietver" uzdevumu B.2.6. Ilgtspējīga publiskās ārtelpas attīstība, paredzot investīciju novirzīšanu ūdensobjektu, jo īpaši Baltijas jūras piekrastes, ilgtspējīgas attīstības un daudzveidota tūrisma piedāvājuma nodrošināšanā, kā arī sekmēt pielāgošanos klimata pārmaiņām.

Transporta attīstības pamatnostādnes 2021.–2027.gadam²⁹. To mērķis ir integrēta transporta sistēma, kas nodrošina drošu, efektīvu, pieejamu, piekļūstamu, viedu un ilgtspējīgu mobilitāti, veicina valsts ekonomisko izaugsmi, reģionālo attīstību un nodrošina virzību uz klimatneitrālu ekonomiku; starp sasniedzamiem politikas rezultātiem ir samazinātas SEG emisijas transportā, uzlabota vides, t.sk. gaisa, kvalitāte u.c. Dokumentā jūras un piekrastes stāvokļa uzlabošanai paredzēts rīcības virziens Nr.3 "Loģistikas pakalpojumu konkurētspējas paaugstināšana" uzdevuma Nr.3.2. "Pilnveidot ostu infrastruktūru" pasākums Nr.3.2.3., proti, ar vides aizsardzības un kuģošanas drošības ievērošanu saistītu iekārtu un peldlīdzekļu iegāde, un attiecīgu infrastruktūru izbūve ostās (piemēram, naftas un ķīmijas produktu u.c. piesārņojuma savācējkuģi, piesārņojuma norobežojošas bonas, termināļu infrastruktūra - monitoringa novērošanas kameras, gaisa monitoringa stacijas, gaisu piesārņojošo vielu emisiju kontroles sistēmas u.c.).

Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.–2028.gadam.³⁰ Plāna virsmērķi ir atkritumu rašanās novēršana, atkritumu kā resursu racionālu izmantošanas nodrošināšana, balstoties uz aprites ekonomikas pamatprincipiem, panākt, ka radītie atkritumi nav bīstami vai arī rada nelielu risku videi un cilvēku veselībai, veicinot attiecīgu produktu politiku, bīstamo un videi kaitīgo vielu ierobežojumus un pilnveidojot patērētāju informētību, kā arī apglabājamo atkritumu daudzuma samazināšana. Plānā ietverti pasākumi jūru piesārņojošo atkritumu problēmas risināšanai. Plāna "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" nodaļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai" ietverti 18 pasākumi 6 rīcības virzienos, tajā skaitā:

RV1: vispārēji uzlabojumi atkritumu rašanās novēršanā un apsaimniekošanā (pasākums 1.1. Izvērtējot jūras un piekrastes piegružojumā biežāk sastopamos izstrādājumus, veikt pasākumus, lai motivētu ražotājus veidot produktus, kuri ir pietiekami izturīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī izmantot mazāk kaitīgus izejmateriālus);

RV2 pasākumi būtiskākiem piesārņojuma veidiem (pasākumi: 2.1. veicināt nepiegružošanas pasākumus īpaši aizsargājamās dabas teritorijās, t.sk. kampaņu "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes"; 2.2. veikt pētījumu, lai apzinātu mikroplastmasas lietošanu/ietekmes Latvijā un pilnveidot normatīvo regulējumu, lai mazinātu ietekmi uz jūras vidi u.c.);

RV6: pasākumus ar sabiedrības iesaisti (pasākums 6.1 veicināt izglītojošus pasākumus par jūras piegružošanu sinerģijā ar citiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības jomā un sadarbībā ar sabiedrību (t.sk. saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu).

Latvijas pielāgošanās klimata pārmaiņām plāns laika posmam līdz 2030.gadam.³¹ Plāna virsmērķis ir mazināt Latvijas cilvēku, tautsaimniecības, infrastruktūras, apbūves un dabas ievainojamību pret klimata pārmaiņu ietekmēm un veicināt klimata pārmaiņu radīto iespēju izmantošanu. Plānā apskatītas līdz šim Latvijā novērotās klimata pārmaiņas un noteikti pielāgošanās risinājumi dažādiem ar tām saistītiem riskiem un iespējām. Pasākumi ir balstīti uz pētījumiem par risku un ievainojamības novērtēšanu un pielāgošanās pasākumu identificēšanu sešās jomās, tai skaitā, tūrisms, bioloģiskā daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, civilā aizsardzība un katastrofas pārvaldīšana. Lai nodrošinātu dabas (t.sk. Baltijas jūras piekrastes) un kultūrvēsturisko ainavu vērtību aizsardzību no klimata pārmaiņu negatīvās ietekmes, Plāns uzdod integrēt ĪADT dabas aizsardzības plānos, kā arī nacionāla, reģionāla un vietēja līmeņa attīstības plānošanas dokumentos, kas vērsti uz piekrastes ilgtspējīgu izmantošanu un apsaimniekošanu, pielāgošanās klimata pārmaiņām ietekmju aspektus.

Programma zivsaimniecības attīstībai 2021–2027.gadā³² (turpmāk – PZA-2027) Eiropas Jūrlietu, zivsaimniecības un akvakultūras fonda (EJZAF) ieviešanai 2021.-2027.gada plānošanas periodā. PZA-2027 īstenošanas galvenais mērķis ir konkurētspējīga zivsaimniecības nozare un ilgtspējīgi ūdens dzīvie resursi veselīgas un drošas pārtikas un kvalitatīvas un ilgtspējīgas dzīves vides nodrošināšanai. PZA-2027 noteiktās ES 1.prioritātes "Veicināt ilgtspējīgu zvejniecību un ūdeņu bioloģisko resursu atjaunošanu un saglabāšanu", 1.6. konkrētā mērķa "Veicināt ūdens bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu aizsargāšanu un atjaunošanu" EJZAF atbalstāmā pasākuma "Integrētā jūrlietu politika" mērķis ir zināšanu par jūras vides stāvokli uzlabošana, lai nodrošinātu monitoringa programmu un to pasākumu programmu, kas paredzētas Direktīvā, izstrādāšanu un īstenošanu, kā arī sniedzot ieguldījumu jūras telpiskā plānojuma jomā. EJZAF atbalstāmā pasākuma īstenošana veicinās Programmai nepieciešamās zinātniskās bāzes veidošanu.

2.2. Jūras vides stāvoklis un to ietekmējošās slodzes³³

Baltijas jūras ekosistēmas jutīgumu pret ārējo iedarbību nosaka gan dabiskie apstākļi, gan slodze, ko rada antropogēnā ietekme tās sateces baseinā. Ar skābekli bagātā Ziemeļjūras ūdens ieplūde Baltijas jūrā notiek vidēji reizi 30 gados, pilnīga ūdens apmaiņa Baltijas jūrā notiek tikai 30–50 gadu laikā. Ūdens apmaiņa starp Rīgas līci un Baltijas jūru notiek caur diviem salīdzinoši šauriem un sekliem jūras šaurumiem – Irbes un Muhu šaurumiem. Atšķirības starp jūras šaurumiem, kas atdala Rīgas līci no Baltijas jūras, nosaka to, ka galvenā ūdens 20 apmaiņa Rīgas līcī notiek caur Irbes šaurumu (aptuveni 70–80%), bet caur Muhu šaurumu notiek tikai aptuveni 20–30% no visas ūdens apmaiņas. Ļoti lēnās ūdens apmaiņas starp Baltijas jūru un Ziemeļjūru dēļ jūrā ievadītās kaitīgās vielas tur saglabājas ilgstoši un var akumulēties jūras barības ķēdē līdz dzīvajiem organismiem toksiskam līmenim. Arvien aktuālāka problēma ir svešo sugu parādīšanās, un šobrīd ir reģistrēta jau 221 svešzemju suga Baltijas jūrā, bet Latvijas jūras ūdeņos – 20 sugas. Tomēr galvenā problēma joprojām ir eitrofikācija, kas veicina ekosistēmas funkcionēšanas līdzsvara izjaukšanu un negatīvi ietekmē/samazina bioloģisko daudzveidību. Galvenais eitrofikācijas cēlonis ir cilvēka darbības izraisītā biogēnu (barības vielu) slāpekļa (N) un fosfora (P) savienojumu novadīšana jūrā no Latvijas iekšzemes teritorijas, kā arī no plašāka sateces baseina ārpus mūsu valsts robežām. Tomēr, salīdzinot ar iepriekšējo novērtējuma periodu (2007.-2011.g.), ir novērojama uz jūru novadītā N un P piesārņojuma samazināšanās tendence. Jūras piesārņojumu ar atkritumiem varēja novērtēt tikai pēc viena kritērija – "piedrazojuma sastāvs, daudzums un telpiskais sadalījums piekrastē", kopumā stāvoklis vērtējams kā neapmierinošs. Procentuāli vislielāko piesārņojumu radījuši plastmasas izstrādājumi (51%). Atkritumu, tai skaitā mikroskopiskā piedrazojuma, sastāva, daudzuma un telpiskā sadalījuma novērtēšanai jūras ūdeņos ir uzsākti pētījumi EJZF projekta, kā arī reģionālās sadarbības ietvaros. Divām piesārņojošo vielu grupām³⁴ Latvijas jūras ūdeņu vidē konstatētās koncentrācijas pārsniedz ES³⁵ noteiktās ķīmiskās kvalitātes mērķa vērtības. Jūras vides stāvokļa novērtējumā konstatēts, ka lielā daļā gadījumu LJVS nav panākts. Atsevišķos gadījumos kvantitatīvs izvērtējums nav iespējams datu un informācijas trūkuma dēļ.

Klimata pārmaiņas (vidējā jūras līmeņa paaugstināšanās, siltākas un īsākas ziemas, biežākas un intensīvākas vētras ar palielinātu vēja ātrumu) būtiski ietekmē arī jūras krasta procesus - novērojama erozijai pakļauto krasta iecirkņu garuma palielināšanās un krasta erozijas ātruma pieaugums. Izmaiņas meteoroloģiskajos parametros rada sekundārās ietekmes uz tādiem aspektiem kā bioloģiska daudzveidība un ekosistēmu pakalpojumi, infrastruktūra, ekonomika u.c.³⁶

2.3. Jūras vides mērķi

Laba jūras vides stāvokļa sasniegšanai Latvijā ir noteikts 7 mērķu kopums. Mērķi noteikti tā, lai maksimāli efektīvi varētu plānot un īstenot laba jūras vides stāvokļa panākšanai nepieciešamos pasākumus un lai ņemtu vērā galvenās jūras vides stāvokli ietekmējošās slodzes. Latvijā noteiktie JVM, tiem atbilstošie jūras vides stāvokli raksturojošie kvalitatīvie raksturlielumi³⁷ (D³⁸) un sasniedzamie rezultāti atspoguļoti 1.tabulā.

2. tabula. Latvijas jūras ūdeņiem noteikto JVM saikne ar jūras vides stāvokli raksturojošajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D)

3. Pasākumu programma

3.1. Pasākumu programmas izstrādes metodika un process

Lai ES nodrošinātu vienotu pieeju Direktīvas prasību interpretācijai, Direktīvas Kopējās ieviešanas stratēģijas rekomendācijas nosaka iedalījumu "esošos (pamata) pasākumos" un "papildu pasākumos".

Pasākumu programma tika izstrādāta noteiktā secībā, veicot:

1) esošo un plānoto nozaru politiku pasākumu, kam ir ietekme uz jūras vidi, ieviešanas efektivitātes izvērtējumu, identificējot šo pasākumu ieviešanas trūkumus un novērtējot to sagaidāmo efektu (sagaidāmās izmaiņas jūras vides stāvoklī no šo pasākumu īstenošanas);

2) novērtējumu riskam nesasniegt JVM (sauktu par riska novērtējumu), kurā ņemtas vērā līdz 2027.gadam sagaidāmās attīstības tendences jūras izmantošanā un esošo un plānoto nozaru politiku pasākumu ieviešanas efekts³⁹, kas norādīs uz papildu pasākumu nepieciešamību;

3) iespējamo papildu pasākumu identificēšanu, novērtēšanu un izvēli, ņemot vērā noteiktas novērtēšanas metodes un izvēles kritērijus (pasākumu tehnisko iespējamību, izmaksu-efektivitāti, sociālekonomiskās ietekmes);

4) izvērtējumu nepieciešamībai piemērot izņēmumus, ņemot vērā Direktīvā un Likumā noteiktos pieļaujamos izņēmumu veidus, sagatavojot atbilstošus pamatojumus un paredzot pasākumus, kas būtu nepieciešami saistībā ar piemērotajiem izņēmumiem;

5) Programmas koordinēšanu un saskaņošanu Baltijas jūras reģiona līmenī;

6) Programmas pārrobežu ietekmes novērtējumu, izvērtējot Programmā iekļauto pasākumu pārrobežu piesārņojuma un apdraudējuma risku, lai nodrošinātu Programmas labvēlīgu ietekmi uz Baltijas jūras reģiona ūdeņiem ārpus Latvijas jurisdikcijas.

Sīkāka informācija par Programmas izstrādes metodiku atrodama EJZF projekta atskaitēs⁴⁰.

3.2. Esošo un plānoto tautsaimniecības nozaru politikas pasākumu ar ietekmi uz jūras vidi vispārējs izvērtējums

Izvērtējuma gaitā esošie pasākumi tika sagrupēti atbilstoši slodzēm, katrai grupai atzīmējot to jūras vides stāvokli raksturojošo raksturlielumu, kuru tā ietekmē. Jāatzīmē, ka vienā grupā esošie pasākumi var ietekmēt arī vairākus citus raksturlielumus. Ņemot vērā, ka eitrofikācija joprojām ir galvenā jūras vides problēma, ir būtiski īstenot tos papildu pasākumus biogēnu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti UBAP (2022-2027), nodrošinot biogēnu slodzes mērķu sasniegšanu virszemes ūdensobjektos, tajā skaitā pasākumus lauksaimniecības, mežsaimniecības, notekūdeņu radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos. Tāpat arī nepieciešams īstenot UBAP (2022-2027) noteiktos papildu pasākumus, kas samazinās bīstamo vielu piesārņojumu no notekūdeņiem, piesārņotām vietām un šobrīd neskaidriem piesārņojuma avotiem, kā arī uzlabos informāciju par šādu piesārņojumu un tā avotiem. No starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem izrietošo, jūras vidi ietekmējošo pasākumu vispārējs izvērtējums sniegts Programmas 2.pielikumā, bet izvērsts izvērtējums – EJZF projekta atskaitēs.

3.3. Novērtējums riskam nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli

Riska novērtējums ietver salīdzinājumu starp sagaidāmo jūras vides stāvokli 2027.gadā (ņemot vērā pamata pasākumu efektivitāti) un izvirzītajiem JVM. Ja prognozētais jūras vides stāvoklis neatbilst izvirzītajiem JVM, ir nepieciešams noteikt papildu pasākumus slodžu samazināšanai un vides stāvokļa uzlabošanai.

Secināts, ka no visiem analizētajiem raksturlielumiem lielākais risks nesasniegt LJVS pastāv attiecībā uz: D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija", D8 "Piesārņojošas vielas" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi". Izvērstu riska novērtējumu attiecībā uz D1, D2, D5, D8 un D10 skatīt 3.pielikumā, bet priekšlikumus papildu pasākumiem – 6.pielikumā.

3.4. Pasākumi jūras vides mērķu sasniegšanai un LJVS panākšanai

3.4.1. Kvalitatīvie raksturlielumi, kam nav nepieciešami papildu pasākumi

Novērtējot jūras vides stāvokli 2018. gadā, secināts, ka attiecībā uz kvalitatīvajiem raksturlielumiem D6 "Jūras gultnes integritāte", D7 "Hidrogrāfiskie apstākļi" un D9 "Piesārņotāji pārtikai paredzētās zivīs un citās jūras veltēs" jūras vides stāvoklis vērtējams kā labs. Tādēļ šiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem papildu pasākumi nav nepieciešami.

Jūras gultnes integritāte (D6) tika novērtēta kā labā stāvoklī esoša, jo tikai salīdzinoši nelielu daļu no jūras gultnes skar tiešas antropogēnas ietekmes, kas rada fiziskos zudumus (kritērijs D6C1 "Dabiskās jūras gultnes fizisko zudumu (neatgriezeniskas izmaiņas) telpiskais apmērs un sadalījums") un traucējumus izņemtās grunts deponēšanas vietās (kritērijs D6C2 "Jūras gultnes fizisko iztraucējumu telpiskais apmērs un sadalījums"). Savukārt jūras gultnes integritātes traucējumi, ko rada tralēšana ar grunts traļiem, ietekmē salīdzinoši lielas platības, bet novērtēšanas veikšanai nepieciešamā LJVS vērtība vēl nebija izstrādāta. Kopš 2018. gada antropogēnās slodzes, kas varētu pasliktināt stāvokli, nav pieaugušas. Tralēšana ar grunts traļiem ir pat samazinājusies. Līdz ar to sagaidāms, ka vides stāvoklis nepasliktināsies.

Potenciālo papildu pasākumu raksturojums un nepieciešamības izvērtējums D6:

Pasākumi, kas ir vērsti uz vides stāvokļa saglabāšanu, ir iekļauti IVN procedūrās, tā kā plānojot jaunu infrastruktūras objektu izbūvi, ir jānovērtē šo objektu ietekme uz jūras gultni (D6C1), tai skaitā biotopiem, gan būvniecības, gan objekta ekspluatācijas laikā. IVN nosacījumos gan ir nepieciešams paredzēt konsolidētas ietekmes novērtējumu, kas ņem vērā galveno bentosa biotopu kopējās platības.

Līdzīgi saskaņojot no ostām izņemtās grunts deponēšanas laukumus, ir nepieciešams izvērtēt ietekmes apmēru uz galveno bentosa biotopu kopējām platībām.

Tralēšanas ar grunts traļiem ietekmes samazināšana vai novēršana šobrīd nav aktuāla. Ja mencu krājums nākotnē atjaunosies un pieaugs risks attiecībā uz tralēšanas ar grunts traļiem ietekmes palielināšanos, tad būtu nepieciešami piesardzības pasākumi, piemēram:

a. paplašināt EEZ jūras aizsargājamo teritoriju robežas, nosakot liegumu veikt tralēšanu ar grunts traļiem, ja nav iespējams īstenot punktā b. minētos ierobežojumus;

b. regulēt grunts tralēšanai izmantoto tīklu tipu, attiecīgi ierobežojot/samazinot tīkla apakšējās malas ietekmi uz bentisko sabiedrību.

"Hidrogrāfiskie apstākļi" (D7) – 2018.gada jūras novērtējumā hidrogrāfisko apstākļu izmaiņas netika vērtētas. LJVS sasniegšanas prognozi šobrīd nav iespējams formulēt. Modelējot esošo hidrotehnisko būvju ietekmi uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem, aprēķinātā ietekme novērtēta kā nebūtiska⁴¹, kas liecina par LJVS. Līdzīgi kā D6 gadījumā, arī D7 LJVS saglabāšanai pirms paredzēto darbību ar potenciālu ietekmi uz jūras gultnes integritāti īstenošanas ir jāveic ietekmes uz vidi novērtējums, tai skaitā, jāvērtē attiecīgo darbību ietekme uz hidrogrāfiskajiem apstākļiem.

"Piesārņotāji pārtikai paredzētās zivīs un citās jūras veltēs" (D9) - jūras vides stāvoklis 2018.gadā tika novērtēts kā labs, un sagaidāms, ka tāds tas arī saglabāsies. Līdz ar to papildu pasākumi nav nepieciešami, jāturpina veikt uzraudzības monitorings atbilstoši Eiropas Komisijas regulām attiecībā uz piesārņotāju maksimāli pieļaujamo koncentrāciju pārtikas produktos⁴².

Dažiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem vai to atsevišķām komponentēm vides stāvokli un atbilstību LJVS nebija iespējams novērtēt zināšanu kapacitātes, piemērotu indikatoru un datu trūkuma dēļ. Tādēļ LJVS sasniegšanu grūti prognozēt. To var attiecināt uz D1 "Bioloģiskā daudzveidība" (pelāģiskie biotopi), D4 "Barības tīkli," D10 (atkritumi jūras ūdenī) un D11 "Zemūdens troksnis". Minētajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem nepieciešama datu vākšana jūras monitoringa programmas ietvaros un turpmāki pētījumi zināšanu uzlabošanai.

EJZF projekta ietvaros: 1) tika testēts pelaģiskā biotopa barības ķēdes raksturojošs indikators "Kopējā zooplanktona krājuma vidējais izmērs", kas ir iekļauts arī HELCOM pamata indikatoru sarakstā, bet līdz testēšanas brīdim netika uzskatīts par izmantojamu Rīgas līcī. Testēšanas rezultāti apstiprināja indikatora piemērotību Latvijas jūras ūdeņiem, un indikators būs izmantojams nākamajā jūras novērtējumā. Attiecīgi turpmākā darbība ir datu vākšana jūras monitoringa programmas ietvaros.

2) tika formulēta barības tīkla stabilitātes indikatora koncepcija. Pelaģiskajam barības tīklam koncepcija ir testēta un ir arī noteikta pagaidu LJVS vērtība. Piekrastes biotopam, kas ietver gan pelaģisko, gan bentisko komponenti, darbs pie koncepcijas testēšanas vēl turpinās. Attiecīgi indikatora vajadzībām ir nepieciešams vākt datus jūras monitoringa ietvaros, kā arī paralēli ir nepieciešams veikt pasākumus zināšanu kapacitātes uzlabošanai, lai uzlabotu indikatora aprēķina metodiku un precizētu LJVS vērtību.

3.4.2. Kvalitatīvie raksturlielumi ar risku nesasniegt LJVS, kam ir nepieciešami papildu pasākumi

Izvērtējot risku nesasniegt labu jūras vides stāvokli, konstatēts – tālāk nosauktajiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem esošais stāvoklis nesaskan ar labu jūras vides stāvokli, tāpēc tikai pamata pasākumu īstenošana nenodrošinās būtiskus uzlabojumus. Tāpēc kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem identificēts lielākais risks nesasniegt LJVS – D1 "Bioloģiskā daudzveidība", D2 "Svešās sugas", D5 "Eitrofikācija" un D10 "Jūru piesārņojošie atkritumi" – ir noteikti nepieciešamie papildu pasākumi. Visi identificētie papildu pasākumi ir tehniski īstenojami. Galvenie papildu pasākumu sociālekonomiskā novērtējuma rezultāti apkopoti 5.pielikumā, pasākumu pamatojums un apraksti – 6.pielikumā, bet pasākumu kopsavilkums sniegts 1.pielikumā.

3.5. Izņēmumu piemērošana papildu pasākumu ieviešanai un vides mērķu sasniegšanai

3.5.1. attiecībā uz D5 "Eitrofikācija"

Direktīvas 14.panta 1.punkta e) apakšpunkts pieļauj izņēmuma gadījumu, kad dalībvalsts savos jūras ūdeņos nevar sasniegt labu jūras vides stāvokli, ja to kavē dabiskie apstākļi, kuri neļauj savlaicīgi uzlabot attiecīgo jūras ūdeņu stāvokli. Ja tiek piemērots minētais izņēmuma veids, tad pagaidu pasākumi (ad hoc pasākumi) nav jāīsteno.

Izņēmuma piemērošanas pamatojums: Ir zinātniski pierādīts, ka izmaiņas Baltijas jūrā notiek ar lielu laika nobīdi, ko nosaka Baltijas jūras iekšējie bioģeoķīmiskie procesi. Īstenojot pasākumus jūras vides stāvokļa uzlabošanai, var paiet pat 30 līdz 50 gadi, līdz tiek sasniegts vēlamais stāvoklis. Ņemot vērā modeļa aprēķina rezultātus⁴³, eitrofikācijas gadījumā tika secināts, ka labs vides stāvoklis netiks sasniegts 2020.gadā Baltijas jūras dabisko apstākļu dēļ un ir pamatoti piemērot izņēmumu. Izvērstu izņēmuma piemērošanas pamatojumu skatīt Programmas 2016.-2020.gadam 4.pielikumā. Tā kā, neskatoties uz īstenotajiem pasākumiem, Latvijas jūras ūdeņos LJVS nav sasniegts, arī aktualizētajā Programmā 2022.-2027.gadam attiecībā uz D5 "Eitrofikācija" ir pamatoti piemērot izņēmumu.

Izņēmuma piemērošanas priekšnosacījums: atbilstoši Direktīvai, piemērojot minēto izņēmuma gadījumu, Latvija īsteno uz jūras vides stāvokļa uzlabošanu vērstos pasākumus ar mērķi panākt LJVS. Latvijai jāsamazina kopējā slāpekļa un kopējā fosfora slodzes uz Rīgas līci un Baltijas jūru līdz nepieciešamajam bāzes scenārija līmenim, kā starpmērķi izvirzot biogēnu koncentrāciju samazināšanās tendenci.

3.5.2. izņēmuma piemērošana nesamērīgu izmaksu dēļ

Direktīva nosaka divas izņēmumu kategorijas, kas var kalpot par pamatu pasākumu neieviešanai atbilstoši 14.panta 4.punktam:

1. ja nav būtiska apdraudējuma jūras videi – ja jūras vides stāvokļa novērtējums, kas veikts atbilstoši direktīvas 8. pantam, norāda, ka ir atbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS) un ja nav sagaidāma stāvokļa pasliktināšanās;

2. ja izmaksas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanai

Programmas izstrādes gaitā tika izvērtēta nepieciešamība un pamatojums iespējai piemērot izņēmumus papildu pasākumu neieviešanai "nesamērīgu izmaksu" dēļ saskaņā ar Direktīvas 14.panta 4.punktu. Direktīva pieļauj šādus izņēmumus, ja nav apdraudējuma jūras videi, vai ja izmaksas no papildu pasākumu ieviešanas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanai. Nacionālā pieeja šādu iespējamo izņēmumu izvērtēšanai tika izstrādāta, ņemot vērā ES vadlīnijas un praksi citās dalībvalstīs. Tika secināts, ka nav pamata piemērot izņēmumus nesamērīgu izmaksu dēļ. Izvērtējuma kopsavilkumu par izņēmumu piemērošanu saskaņā ar Direktīvas 14.panta 4.punktu skatīt 4.pielikumā.

3.6. Pasākumu programmā ietvertie telpiskās aizsardzības pasākumi

Atbilstoši Direktīvas 13.panta 4.punktam, pasākumu programmā nepieciešams ietvert telpiskās aizsardzības pasākumus, sekmējot vienotus un reprezentatīvus aizsargājamo jūras teritoriju tīklus. Šādi pasākumi varētu vienlaikus sekmēt vairāku jūras vides mērķu sasniegšanu.

3.6.1. Esošie telpiskās aizsardzības pasākumi. Latvijas aizsargājamās jūras teritorijas

Latvijā ir noteiktas septiņas aizsargājamās jūras teritorijas⁴⁴ (turpmāk – AJT) teritoriālajā jūrā īpaši aizsargājamo biotopu un sugu dzīvotņu, kā arī migrējošo putnu nozīmīgu barošanās un ziemošanas vietu aizsardzībai. Esošo AJT kopējā platība ir 436 405 ha jeb 15,31% no Latvijas jurisdikcijā esošajiem jūras ūdeņiem⁴⁵ un tās ir iekļautas ES Natura 2000 tīklā. AJT apsaimnieko saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.17⁴⁶, likumu "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām", teritoriju dabas aizsardzības plāniem un individuālajiem aizsardzības un izmantošanas noteikumiem.

Izvērtējot telpiskās aizsardzības papildu pasākumu nepieciešamību, Programmā 2016.-2020.gadam tika iekļauts papildu pasākums zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai: veikt pētījumus teritorijās EEZ, lai noskaidrotu īpaši aizsargājamo biotopu un sugu sastopamību un zinātniski pamatotu nepieciešamību jaunu AJT izveidei EEZ. Dabas aizsardzības pārvalde (vadošais partneris) sadarbībā ar Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātnisko institūtu "BIOR" un LHEI 2020.-2025.gadā īsteno ES LIFE finansētu projektu "Jūras aizsargājamo biotopu izpēte un nepieciešamā aizsardzības stāvokļa noteikšana Latvijas ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā (EEZ)" (LIFE REEF)⁴⁷. Projekta mērķis ir jūras biotopu un sugu izpēte un visaptverošas aizsardzības sistēmas izveide aizsargājamām jūras teritorijām Latvijas EEZ. Viens no projekta uzdevumiem ir potenciālo AJT izvērtēšana un iekļaušana Natura2000 tīklā. Projekta izpētes teritorija ir 4116 km². Ja tiktu izveidotas jaunas teritorijas visā izpētes teritorijas lielumā, tad AJT platība Baltijas jūrā aizņemtu 29,75% no Latvijas jūras teritorijas.

Vienlaikus, atbilstoši Valdības rīcības plāna⁴⁸ 119.uzdevumā noteiktajam aizsargājamo dabas teritoriju un to tīkla veidošana tiks salāgota ar saimnieciskajām interesēm jūrā.

3.6.2. Jūras telpiskais plānojums

Saskaņā ar Direktīvu un Likumu, izstrādājot Programmu, ietver ar jūras izmantošanu saistītus pārvaldības pasākumus, piemēram, jūras telpisko plānošanu un citus pasākumus, lai regulētu cilvēka darbību un ietekmi laikā un telpā noteiktā jūras ekosistēmas daļā. Likums definē jūras telpisko plānošanu kā ilgtermiņa attīstības plānošanas procesu, kas vērsts uz jūras vides aizsardzību, jūras racionālu izmantošanu un integrētu pārvaldību, kā arī sabiedrības labklājības un ekonomikas attīstības līdzsvarošanu ar vides aizsardzības prasībām. Lai veicinātu jūras ilgtspējīgu izmantošanu, saskaņā ar Likumu jūras telpiskās plānošanas procesā piemēro ekosistēmas pieeju, ievēro vides aizsardzības un teritorijas attīstības plānošanas principus, kā arī ievēro attiecīgajai jūras ekosistēmas daļai raksturīgās iezīmes.

"Jūras telpiskais plānojums 2030"⁴⁹ (turpmāk – JTP) Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem ir nacionāla līmeņa ilgtermiņa (12 gadi) teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā rakstveidā un grafiski noteikta jūras izmantošana un izmantošanas nosacījumi. JTP noteiktais jūras telpas izmantošanas ilgtermiņa redzējums raksturo vēlamo situāciju 2030. gadā, atspoguļojot jūras telpas ilgtspējīgas izmantošanas iespējas un neradot apdraudējumu jūras ekosistēmas pastāvēšanai. Viens no jūras plānošanas procesa nosacījumiem ir, ka jūras telpas izmantošanai jānodrošina vides stāvokļa un ekoloģisko parametru nepasliktināšana un ekosistēmas spēja pielāgoties izmaiņām, kā arī jārada labvēlīgi apstākļi vides stāvokļa un jūras resursu kvalitātes uzlabošanai. JTP izstrādāts, izmantojot jaunāko zinātnisko pētījumu datus par jūras vides stāvokli, dabas vērtībām un saimniecisko izmantošanu, kā arī veikta papildu datu analīze un jaunu telpisko datu kopu izstrāde (piemēram, par zivju sugu izplatību un nozveju, jūras nogulumu un bentisko biotopu izplatību, ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu u.c. faktoriem). Izstrādājot JTP, ņemts vērā jūras un sauszemes funkcionālās sasaistes nodrošināšanas princips. JTP īstenošanas rezultātā tiek panākta līdzsvarota un integrēta jūras telpas izmantošana, kas sekmē ar jūru saistīto nozaru ekonomisko izaugsmi, piekrastes iedzīvotāju labklājību, kā arī dzīvotspējīgu jūras ekosistēmu. 2023. gadā Ministrijai ir uzdevums sagatavot un Ministru kabinetā iesniegt starpnovērtējuma ziņojumu par JTP īstenošanu un priekšlikumus tā aktualizēšanai.

Priekšlikumi telpiskās aizsardzības papildu pasākumiem

Programma paredz vairākus papildu pasākumus (2a) saistībā ar AJT, tai skaitā:

• izstrādāt nacionālo metodoloģiju AJT tīkla efektivitātes novērtēšanai, ietverot gan biotopu aizsardzības, gan AJT apsaimniekošanas efektivitātes aspektus;

• sagatavot nepieciešamo informāciju un priekšlikumus grozījumiem atjaunotajā JTP Latvijas jūras ūdeņiem saistībā ar bentisko biotopu aizsardzības teritorijām, mērķiem un pasākumiem;

• izstrādāt un īstenot jūras biotopu atjaunošanas nacionālo plānu, ietverot jūras biotopu atjaunošanas mērķus un pasākumus, un priekšlikumus stingras aizsardzības teritorijām AJT ietvaros, kas vienlaikus kalpos kā zinātniskās references teritorijas;

• izstrādāt un iekļaut AJT apsaimniekošanas plānā katrai AJT kvantitatīvus bentisko biotopu aizsardzības mērķus un to sasniegšanai nepieciešamos apsaimniekošanas pasākumus antropogēno slodžu novēršanai (tajā skaitā, nozīmīgu jūras invazīvo un svešu sugu pārvaldībai) un efektīvai vietējo sugu aizsardzībai, lai nodrošinātu efektīvu bentisko biotopu un to sniegto ekosistēmas pakalpojumu aizsardzību.

Kā papildinošs pasākums paredzēts uzlabot informācijas bāzi par jūras ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu, telpisko novērtējumu un sociālekonomisko vērtību un informācijas publisko pieejamību politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam.

4. Teritoriālā perspektīva

Programmā paredzētie esošie un papildu pasākumi tiks īstenoti visā Latvijas teritorijā un EEZ. Programma sniegs ieguldījumu "Latvija 2030" mērķu sasniegšanā. "Reģionālās politikas pamatnostādnes 2021.-2027.gadam" ņem vērā "Latvija 2030" uzstādījumus par reģionālās politikas mērķteritorijām, to izaicinājumiem un atbalsta virzieniem. Programmā noteiktajiem pasākumiem un to īstenošanai ir telpiska ietekme gan uz visu Baltijas jūras akvatoriju, gan Latvijas ilgtermiņa stratēģijā "Latvija 2030" definēto nacionālo interešu telpu "Baltijas jūras piekraste", kurā ekonomiskā attīstība jālīdzsvaro ar vides aizsardzības prasībām. Programmas ietvaros īstenotajiem pasākumiem būs pozitīva ietekme uz jūras telpiskā plānojuma attīstību, nodrošinot jūras un sauszemes funkcionālo sasaisti, piemērojot ekosistēmas pieeju. Piekrastes attīstības mērķi un virzieni noteikti Valsts ilgtermiņa tematiskajā plānojumā Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai.

5. Pasākumu programmas starptautiskā un reģionālā saskaņošana

Programmas izstrādes starptautiskā un reģionālā koordinācija tika nodrošināta, veicot informācijas apmaiņu un koordināciju ES un Baltijas jūras reģiona līmenī (HELCOM ietvaros), kā arī divpusēji un daudzpusēji apspriežoties ar citām valstīm, īpaši ar tām, ar kurām Latvijai ir jūras robeža. Latvijas eksperti piedalījās Eiropas Komisijas darba grupās Direktīvas kopējās ieviešanas stratēģijas ietvaros. Koordinācija jūras reģiona līmenī galvenokārt notika HELCOM – Direktīvas ieviešanas reģionālās platformas – darba grupās, t.sk., HELCOM starpsesiju darba grupā Programmu koordinētai izstrādei⁵⁰. Dalībvalstu kopīgi izstrādātais dokuments ar reģionā kopīgi īstenojamo pasākumu plānu, kā arī aktualizētais BJRP (2021) un reģionālais Rīcības plāns jūru piesārņojošo atkritumu jomā veido Latvijas Programmas reģionālo komponenti. Detalizēta informācija sniegta EJZF projekta atskaitēs.

6. Sabiedrības līdzdalības nodrošināšana

Atbilstoši Direktīvas 19.panta 2.punktam un Likuma 17.pantam ir jānodrošina sabiedrības līdzdalība Programmas izstrādē un apspriešanā. Sabiedrības līdzdalība organizēta vairākos veidos:

1. konsultācijas ar iesaistīto nozaru pārstāvjiem/pusēm Programmas izstrādes gaitā, tai skaitā, EJZF projekta ietvaros;

2. Laika posmā no 2022.gada 15.novembra līdz 2022.gada 14.decembrim ar stratēģiskā ietekmes uz vidi novērtējuma (turpmāk – SIVN) ietvaros izstrādāto Vides pārskatu⁵¹ un Programmas projektu sabiedrība varēja iepazīties Vides pārskata izstrādātāja un Ministrijas tīmekļvietnēs, kā arī TAP portālā. Vides pārskata sabiedriskās apspriešanas sanāksme tika rīkota 2022.gada 5.decembrī.

3. Programmas rezultātu (tai skaitā, tās atsevišķo komponentu un novērtējumu) sabiedriskā apspriešana.

7. Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu

Programmas 1.pielikumā norādīti jūras vides mērķu (JVM) sasniegšanai nepieciešamie pasākumi un to finansējuma avoti. Programmas 7.pielikumā norādīts pasākumu īstenošanai nepieciešamais finansējums pa rīcības virzieniem attiecīgo JVM sasniegšanai. Papildu pasākumu īstenošanai līdz 2027. gadam pavisam kopā provizoriski nepieciešamais finansējums ir 3 702 970 euro.

Programmas īstenošanai plānots izmantot finanšu resursus no valsts budžeta, tai skaitā, Latvijas vides aizsardzības fonda, un no ES fondiem. ES finansējumu no LIFE⁵², EJZAF (2021-2027)⁵³, HORIZON Europe⁵⁴, kā arī Interreg Baltijas jūras reģiona programmas⁵⁵ galvenokārt Programmā ietverto papildinošo (izpētes) pasākumu īstenošanai zināšanu un informācijas bāzes uzlabošanai par jūras vides stāvokli, jūras ekosistēmas pakalpojumu nodrošinājumu, telpisko novērtējumu un sociālekonomisko vērtību un informācijas publisko pieejamību politikas lēmumu pieņemšanas atbalstam ieviešanai ( JVM1 rīcības virzienu RV1 un RV2, JVM6 RV5 ieviešanai). RV1 pasākumu JVM1 EP1 un EP2 īstenošana notiks atbilstoši "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)"⁵⁶ minēto konkrēto rīcību ieviešanai paredzētajam finansējumam, tostarp, piekrastes biotopu apsaimniekošanai, atjaunošanai, antropogēnās slodzes uz biotopiem samazināšanai u.c. pasākumiem.

Daļa Programmas pasākumu, galvenokārt esošie jeb 1b pasākumi, tiks ieviesti esošā valsts un pašvaldību budžeta, kā arī ES fondu projektu ietvaros, t.sk., VPP2027 u.c. politikas plānošanas dokumentos jau noteikto uzdevumu izpildes ietvaros. Finansējums Programmas 1b pasākumu izpildei esošā budžeta ietvaros netika atsevišķi aprēķināts.

Būtiska pozitīva ietekme uz eitrofikācijas un bīstamo vielu samazināšanas JVM sasniegšanu būs UBAP (12.2021.-2027.)⁵⁷ ieviešanai. Piemēram, Daugavas upju baseinu apgabalā papildu pasākumu programmas izmaksas virszemes ūdeņiem nacionāla mēroga pasākumiem ir novērtētas – 26,09 milj. EUR, ūdensobjektu mērogā – 76,58 milj. euro apmērā (kopā 102,67 milj. euro). Daugavas upju baseinu apgabalā notekūdeņu radītās slodzes samazināšanai noteikto pasākumu ieviešanai aprēķinātās kopējais nepieciešamais finansējums plānošanas ciklam (6 gadiem) ir 5,64 - 6,61 milj. euro.

Programmas 5.pielikumā "Papildu pasākumu sociālekonomiskais novērtējums" sniegts novērtējums un aplēses papildu pasākumu (2a, 2b) izmaksām plānošanas ciklam (2022.-2027. g.) kopumā. Novērtētās papildu pasākumu kopējās tiešās finansiālās izmaksas ir 2,473-2,533 miljoni euro plānošanas periodam, jeb 0,412-0,422 miljoni euro vidēji gadā. Daļa pasākumu, iespējams, varētu nākotnē radīt papildu izmaksas nozarēm, ko šobrīd nav iespējams novērtēt (piemēram, ja pasākuma rezultātā tiktu noteiktas izmaiņas regulējumā, kura ieviešanai būtu nepieciešami konkrēti papildu pasākumi tieši nozaru ietvaros; skaidrojumu skatīt 5.pielikuma 5.2.tabulā).

Programmā paredzētie pasākumi 2023.gadā tiks īstenoti esošo budžeta līdzekļu ietvaros. Nepieciešamības gadījumā jautājums par papildu finansējumu 2024.gadam un turpmākajiem gadiem tiks izskatīts Ministru kabinetā likumprojekta "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām. Ja papildus finansējums plāna pasākumu īstenošanai netiks piešķirts, Ministrija izskatīs iespēju piesaistīt ES fondu finansējumu projektu īstenošanai.

Ministrija aktualizēs pasākumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu, veicot programmas īstenošanas starpposma novērtējumu 2025.gadā.

8. Pārskata sniegšanas un novērtēšanas kārtība

Informāciju par Programmas izpildi 2022.-2027. gadā Ministrija iekļauj saskaņā ar Ministru kabineta 2022. gada 31. augusta rīkojuma Nr.583 "Par Vides politikas pamatnostādnēm 2021.-2027.gadam" 3.punktā noteiktajā informatīvajā ziņojumā par pamatnostādņu izpildi.

2025. gadā Ministrija veic Programmas īstenošanas starpposma novērtējumu, kurā vērtē sākotnēji izvirzīto mērķu un plānoto rezultātu sasniegšanas pakāpi, paredzēto pasākumu īstenošanas progresu un publicē to Ministrijas tīmekļa vietnē.

9. Stratēģiskais ietekmes uz vidi un pārrobežu ietekmes novērtējums

Programmas mērķi nav pretrunā ar ES un reģionālajos attīstības plānošanas dokumentos izvirzītajiem mērķiem un Latvijas attīstības plānošanas dokumentu mērķiem.

Saskaņā ar likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu", kā arī 2004.gada 23.marta Ministru kabineta noteikumu Nr.157 "Kārtība, kādā veicams ietekmes uz vidi stratēģiskais novērtējums" prasībām Programmai tika veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums (turpmāk - SIVN)⁵⁸. SIVN mērķis ir izvērtēt plānošanas dokumentu īstenošanas radīto iespējamo ietekmi uz vidi un iesaistīt sabiedrību dokumenta apspriešanā un lēmumu pieņemšanā, kā arī izstrādāt priekšlikumus, lai novērstu vai samazinātu iespējamo negatīvo ietekmi. SIVN ietvaros tika izstrādāts Vides pārskats, kurā definēti un novērtēti iespējamie būtiskie vides aspekti, kas saistīti ar Programmas īstenošanu, izstrādāti risinājumi būtisku ietekmju novēršanai vai samazināšanai. Programmas un Vides pārskata sabiedriskā apspriešana notika laika posmā no 2022.gada 15.novembra līdz 2022.gada 14.decembrim. Vides pārskata projekta sabiedriskās apspriešanas sanāksme notika attālināti 2022.gada 5.decembrī, plkst. 16.00.

Programma satur uz piesārņojuma samazināšanu vērstus, kā arī pētnieciskus un izglītojošus pasākumus, kas vides stāvokli var tikai uzlabot. Uz Programmu lielā mērā attiecināmi VPP2027 SIVN Vides pārskatā⁵⁹ izdarītie secinājumi. Jūras stratēģijas, tai skaitā, Programmas pozitīvā ietekme VPP 2027 SIVN procesā ir konstatēta tādos VPP2027 rīcības virzienos kā "Virszemes ūdeņu ekoloģiskās kvalitātes saglabāšana un uzlabošana" un "Jūras ekosistēmas atveseļošana, ilgtspējīgi izmantojot jūras resursus un īstenojot jūras stratēģiju."

Sabiedrības līdzdalība tika nodrošināta gan VPP2027 sadaļas "Ūdens pārvaldība un apsaimniekošana" izstrādē, gan sagatavojot VPP 2027 SIVN Vides pārskatu, gan arī Programmas sagatavošanas procesā 2020.-2021.gadā EJZF projekta ietvaros, rīkojot ekspertu tematiskās sanāksmes.

Programmas izstrāde bija koordinēta un saskaņota ar citām ES dalībvalstīm Baltijas jūras reģionā gan HELCOM – kā Direktīvas ieviešanas reģionālās platformas – ietvaros, gan arī sadarbojoties ar tām valstīm, ar kurām Latvijai ir jūras robeža. Starptautiskā sadarbība ne tikai uzlabo vides pasākumu efektivitāti, bet arī identificē kopīgi veicamus pasākumus, tādējādi samazinot izmaksas.

Sagaidāms, ka Programmai būs pozitīva ietekme uz jūras vides kvalitāti ārpus Latvijas jūras robežām, jo paredzēto pasākumu mērķis ir nodrošināt vides stāvokļa uzlabošanos jūras ūdeņos, samazinot piesārņojumu, kā arī pilnveidot zināšanu bāzi par jūras ekosistēmas stāvokli un to ietekmējošajiem faktoriem. Vienlaikus var prognozēt, ka arī pārrobežu ietekme uz Latvijas jūras ūdeņu stāvokli būs labvēlīga, ja tiks īstenoti kaimiņu valstu, piemēram, Lietuvas, Programmā paredzētie vides uzlabošanas pasākumi.

Jūras vides stāvokli ietekmē pasākumi, kas tiek īstenoti dažādu politiku ietvaros un dažādās tautsaimniecības nozarēs. Izstrādājot pasākumu programmu, ir jāņem vērā īstenošanā esošie un plānotie pasākumi, kas izriet no starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem un kam būs pozitīva ietekme uz jūras vidi un to ietekmējošām antropogēnajām slodzēm līdz 2027.gadam. Jūras vides stāvokļa komponentēm un slodzēm, kur ir novērtēta neatbilstība labam jūras vides stāvoklim (LJVS), tika apkopota informācija par spēkā esošiem politikas ietvariem un to pasākumiem, kuri vēl ir ieviešanā vai ir plānoti un kuri varētu nākotnē samazināt slodzes un uzlabot jūras vides stāvokli. Šādu pasākumu pozitīvais efekts ir ņemts vērā, novērtējot līdz 2027.gadam sagaidāmās slodžu izmaiņas esošo politiku pasākumu ieviešanas rezultātā, kas kalpoja par pamatu papildus pasākumu nepieciešamības novērtēšanai.

Šis pielikums ietver starptautisko, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu, kā arī rīcības programmu, projektu u.c. dokumentu, kuros paredzēti jūras vides stāvokli uzlabojoši pasākumi politikas plānošanas dokumentu un tiesību aktu ieviešanai, kopsavilkums. Pilns izvērtējums par sagaidāmo ietekmi uz jūras vides stāvokli no īstenošanā esošiem un plānotiem pasākumiem, kas izriet no starptautiskajiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem, tiesību aktiem u.c. attiecīgajiem dokumentiem, atspoguļots projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (projekta Nr.17-00-F06803-000001)" kvalitatīvo raksturlielumu novērtējumu atskaitēs¹.

Bioloģiskās daudzveidības aizsardzība

• Pasākumi, kas ietverti "ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģijas 2030"².

• Pasākumi, kas ietverti atjaunotajā HELCOM Baltijas jūras rīcības plāna (turpmāk - HELCOM BJRP 2021)³ (rīcības bioloģiskās daudzveidības segmentā).

• Pasākumi, kas ietverti "Vides politikas pamatnostādnēs 2021.-2027.gadam" (turpmāk – VPP2027) saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību (14.rīcības virzienā "Saglabāt sugu daudzveidību un nodrošināt biotopu labvēlīgas aizsardzības mērķu sasniegšanu", 15.rīcības virzienā "Pilnveidot ES nozīmes aizsargājamo dabas teritoriju Natura 2000 tīklu, balstoties uz sugu un biotopu izplatības kartēšanā iegūtajiem datiem, kā arī ņemot vērā jaunāko zinātnisko pētījumu un monitoringa datus", 16.rīcības virzienā "Aizsargājamo sugu dzīvotņu un biotopu atjaunošana un apsaimniekošana", 17.rīcības virzienā "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs", 21.rīcības virzienā "Bioloģiskās daudzveidības finansējuma nodrošināšana", 32.rīcības virzienā "Aizsargājamo jūras teritoriju un to tīkla attīstība, tai skaitā Latvijas Ekskluzīvajā ekonomiskajā zonā").

• Ministru kabineta 2019.gada 21.maija rīkojums Nr.232 "JŪRAS PLĀNOJUMS 2030. Jūras plānojums Latvijas Republikas iekšējiem jūras ūdeņiem, teritoriālajai jūrai un ekskluzīvās ekonomiskās zonas ūdeņiem", kas izstrādāts atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai 2014/89/ES (2014.gada 23.jūlijs), ar ko izveido jūras telpiskās plānošanas ietvaru.

Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):

• Pasākumi, kas ietverti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)", tajā skaitā:

o noteikt jaunas Aizsargājamās jūras teritorijas (AJT) bentisko biotopu aizsardzībai Latvijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ūdeņos un izstrādāt AJT apsaimniekošanas plānu⁴;

o nodrošināt jūras biotopu monitoringu un regulāru jūras bioloģiskās daudzveidības monitoringu, tajā skaitā jūras Natura 2000 teritorijās;

o veikt novērtējumu jūras Natura 2000 tīkla efektivitātei Latvijas jūras ūdeņos;

o veikt vēja parku ietekmes uz migrējošiem putniem novērtēšanu;

o veikt izpēti par jūras putniem nozīmīgām barošanās, vairošanās un migrācijas vietām un biotopiem.

• Pasākumi, kas ietverti "Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā" 2021.-2031.gadam (VARAM Rīkojums Nr.1-2/33 (18.02.2021.) Par sugas aizsardzības plāna apstiprināšanu).

• Pilotprojekts trīs piekrastes Īpaši aizsargājamās dabas teritorijās (ĪADT) atpūtnieku piekļuves ierobežošanai piekrastē ligzdojošiem putniem nozīmīgās vietās un periodā no 2022.gada un turpmākajos gados no 1.aprīļa līdz 1.augustam dabas liegumā "Ovīši" (Irbes grīvā) un Slīteres nacionālajā parkā (Ķikana grīvā) un no 1.maija līdz 1.augustam Dabas parkā "Piejūra" (Gaujas grīvā) ir izveidotas norobežotas teritorijas, kur ir liegta cilvēku un suņu pārvietošanās, lai netraucētu putnu ligzdošanu. Pasākuma īstenošanai plānots darbs ierobežojumu ievērošanas kontrolei un nepieciešamības skaidrošanai pasākuma īstenošanas vietās. Katru gadu tiks veikts piekrastes ligzdojošo putnu monitorings, lai vērtētu šī pasākuma efektivitāti.

Zivju pārzveja, roņu un putnu piezveja

• Pasākumi, kas etverti ES Regulā 2019/1241 (20.06.2019) par zvejas resursu saglabāšanu un jūras ekosistēmu aizsardzību ar tehniskiem pasākumiem⁵. Regula nosaka tehniskus pasākumus un ierobežojumus, lai palīdzētu īstenot kopējās zivsaimniecības politikas mērķus, piemēram, zvejot maksimālajā ilgtspējīgas ieguves apjomā, samazināt nevēlamas nozvejas, novērst piezveju (gan putnu, gan jūras zīdītāju), sasniegt labu vides stāvokli, veicināt jūras sugu mazuļu un nārsta baru aizsardzību, izmantojot selektīvus zvejas rīkus un pasākumus.

Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):

• Pasākumi, kas ietverti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)": īstenot roņu un jūras putnu piezvejas monitoringu, izstrādāt pasākumus roņu un putnu piezvejas samazināšanai piekrastes zvejniecībā.

Svešo sugu ieviešanās un negatīvā ietekme

• Pasākumi, kas saistīti ar 2004.gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību ieviešanu (Latvijā pieņemta ar likumu "Par 2004.gada Starptautisko konvenciju par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību" (pieņemts 20.06.2018.)).

• VPP202 pasākumi saistībā ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu (kaitīgo ūdens organismu un patogēno mikroorganismu) apdraudējuma jūras ekosistēmai novēršanu (35.rīcības virzienā): 35.1. Īstenot kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu (arī vides kontroles ietvaros), t.sk. svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos; 35.3. Nodrošināt atbilstošas balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtas ostās (kur nepieciešams/ kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana).

• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22.oktobris) par invazīvu svešzemju sugu (ISS) introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību.

Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):

• Pasākumi, kas ietverti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)": Izpēte par ISS ietekmi uz ekosistēmām, dzīvotnēm, sugām, to izplatības ceļiem un labākajām ierobežošanas metodēm; rīcības plāna izstrāde jūras ISS pārvaldībai attiecībā uz apaļo jūrasgrunduli Neogobius melanostomus un Ķīnas cimdiņkrabi Eriocheir sinensis.

Biogēnu piesārņojuma ienese

• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvā (ES) 2016/2284 (2016.gada 14.decembris) par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK un Ministru Kabineta rīkojumā Nr.197 (16.04.2020.) "Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030.gadam".

• Pasākumi, kas ietverti atjaunotajā HELCOM BJRP 2021 (rīcības eitrofikācijas segmentā).

• Papildu pasākumi biogēnu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti "Upju baseinu apsaimniekošanas plānos" 2022.-2027.gadam⁶, tajā skaitā:

o pasākumi lauksaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos, tajā skaitā, ierīkot ilggadīgos stādījumus aramzemēs, ieviest konservējošo (minimālo) augsnes apstrādi, samazināt slāpekļa mēslojuma lietojumu (par 20% no normas), izveidot sedimentācijas dīķi (baseinu), ierīkot kontrolēto drenāžu, ierīkot mākslīgo mitrzemi (virszemes vai pazemes), pāriet uz bioloģisko lauksaimniecību, ierīkot buferjoslu gar ūdenstecēm (meliorācijas grāvjiem) 6 m platumā;

o pasākumi mežsaimniecības radītā piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos, tajā skaitā, ierīkot meža piekrastes aizsargjoslu (buferjoslu) 15 m platumā, izveidot maksimālās plūsmas kontroles dambi, ierīkot virszemes filtrācijas platību, ierīkot sedimentācijas dīķi (baseinu);

o pasākumi notekūdeņu radītā punktveida piesārņojuma samazināšanai ietekmētajos "riska" ūdensobjektos, izbūvējot jaunas notekūdeņu attīrīšanas iekārtas (NAI) un uzlabojot esošo NAI darbību, veicot pastiprinātu NAI darbības efektivitātes kontroli un priekšlikumu sagatavošanu NAI darbības uzlabošanai, ja kontroles gaitā fiksēta nepieciešamība pēc NAI darbības uzlabošanas, pārskatot piesārņojošās darbības atļaujās atļautos piesārņojuma novadīšanas apjomus u.c.;

o pasākumi decentralizēto kanalizācijas sistēmu radītā piesārņojuma samazināšanai, tajā skaitā, kontrolēt decentralizētās kanalizācijas sistēmas un veikt atbilstošu apsaimniekošanu, samazināt izkliedēto biogēnu slodzi tūrisma mītnēs, kempingos un rekreācijas teritorijās;

o pasākumi pārrobežu piesārņojuma samazināšanai, tajā skaitā, sadarboties ar Lietuvas, Baltkrievijas, Krievijas un Igaunijas iestādēm, kas atbild par UBAP izstrādi un īstenošanu, ar mērķi sagatavot starptautiskus apsaimniekošanas plānus kopīgajiem upju baseiniem; turpināt starpvalstu sadarbību par pārrobežu piesārņojuma samazināšanu un ūdens kvalitātes uzlabošanu, kopīgas monitoringa programmas saskaņošanu un kopīgu ekoloģiskās kvalitātes novērtējumu.

Bīstamo vielu piesārņojums ienese

• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 1907/2006 (2006.gada 18.decembris), kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH), un ar kuru izveido Eiropas Ķimikāliju aģentūru, groza Direktīvu 1999/45/EK un atceļ Padomes Regulu (EEK) Nr. 793/93 un Komisijas Regulu (EK) Nr. 1488/94, kā arī Padomes Direktīvu 76/769/EEK un Komisijas Direktīvu 91/155/EEK, Direktīvu 93/67/EEK, Direktīvu 93/105/EK un Direktīvu 2000/21/EK.

• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2012/19/ES (2012.gada 4.jūlijs) par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA).

• Pasākumi, kas ietverti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2011/65/ES (2011.gada 8.jūnijs) par dažu bīstamu vielu izmantošanas ierobežošanu elektriskās un elektroniskās iekārtās (EEI).

• Pasākumi, kas paredzēti Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) Nr. 1257/2013 (2013.gada 20.novembris) par kuģu pārstrādi un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 1013/2006 un Direktīvu 2009/16/EK.

• 2013.gada Minamatas konvencijā par dzīvsudrabu un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (ES) 2017/852 (2017.gada 17.maijs) par dzīvsudrabu un ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1102/2008, noteiktie pasākumi.

• Pasākumi 1979.gada Ženēvas konvencijas par robežšķērsojošo gaisa piesārņošanu lielos attālumos 1998.gada protokola par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem, 2001.gada Stokholmas konvencijas par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem un Eiropas Parlamenta ieviešanai un Padomes Regulā (ES) 2019/1021 (2019.gada 20.jūnijs) par noturīgajiem organiskajiem piesārņotājiem ietvertie pasākumi.

• Pasākumi, kas iekļauti atjaunotā HELCOM BJRP 2021) (turpmāk – HELCOM BJRP 2021) (rīcības bīstamo vielu segmentā).

• Papildu pasākumi bīstamo vielu piesārņojuma ieneses samazināšanai, kas noteikti "Upju baseinu apsaimniekošanas plānos" 2022.-2027.gadam, tajā skaitā:

o veikt prioritāro un bīstamo vielu skrīningu notekūdeņu izplūdēs un pārskatīt piesārņojošās darbības atļaujas, iekļaujot plašāku prioritāro un bīstamo vielu monitoringu gan notekūdeņu izplūdēs, gan augšpus un lejpus izplūdēm, balstoties uz skrīninga rezultātiem;

o ūdensobjektos ar dzīvsudraba koncentrāciju pārsniegumu veikt dzīvsudraba monitoringu virszemes ūdensobjektos, veikt datu analīzi piesārņojuma avota noskaidrošanai un īstenot pasākumus piesārņojuma samazināšanai;

o ūdensobjektos ar PFOS koncentrāciju pārsniegumu noteikt PFOS rašanās avotus – veikt PFOS monitoringu virszemes ūdenī un notekūdeņu izplūdēs ar mērķi noteikt vielas rašanās avotus notekūdeņu izplūdēs;

o veikt tendenču monitoringu ūdensobjektos ar dzīvsudraba un PBDE pārsniegumiem zivīs;

o noteikt TBT rašanās avotus: Veikt TBT monitoringu virszemes ūdenī ar pārsniegumiem 2015.-2019.gadā (ūdensobjektā V003SP Liepājas Tirdzniecības kanāls), veikt monitoringu SIA "Liepājas kuģu būves rūpnīca" notekūdeņu izplūdē un piesārņojošās darbības atļaujas pārskatīšana attiecībā uz TBT emisijām vidē;

o pasākumi piesārņoto vietu sanācijai 15 piesārņotās vietās.

• Pasākumi, kas ietverti "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" (Ministru kabineta rīkojums Nr.45 (22.01.2021.) "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam")⁷, tajā skaitā:

o līdz 2035.gadam samazināt poligonos apglabāto sadzīves atkritumu daudzumu līdz 10% no radītā sadzīves atkritumu daudzuma;

o līdz 2025.gadam izveidot dalītu atkritumu savākšanas sistēmu attiecībā uz tekstilizstrādājumiem un sadzīves bīstamajiem atkritumiem (ietver arī EEIA);

o nodrošināt sadzīvē radušos bīstamo atkritumu savākšanas iespējas visos izveidotajos atkritumu dalītās savākšanas laukumos (aptverot sadzīves ķīmiju, piesārņotu iepakojumu, medikamentus u.c.);

o veicināt EEIA savākšanu un sagatavošanu pārstrādei (paredzēts iegādāties konteinerus EEIA savākšanai);

o informēt iedzīvotājus un veidot izpratni par EEIA atkritumu bīstamību un iespējām tos nodot bez maksas;

o īstenot investīciju projektus EEI sagatavošanas pārstrādei / reģenerācijai procesu un pārstrādes tehnoloģisko procesu pilnveidošanai;

o pasākumi, lai samazinātu atkritumu apsaimniekošanas radītā piesārņojuma slodzi uz vidi (pasākumi esošo atkritumu krātuvju rekultivācijai un konservācijai 6 poligonos, vides aizsardzības pasākumi saistībā ar atkritumu poligonu infrastruktūras paplašināšanu).

• Pasākumi, kas ietverti VPP2027 2.pielikumā "Latvijas nacionālais īstenošanas plāns par noturīgiem organiskajiem piesārņotājiem":

o saistībā ar atkritumu apsaimniekošanas plāniem, konsekventi nodrošināt elektrisko un elektronisko iekārtu (EEI) atkritumu dalītu savākšanu un iespējamo polibrominētos difenilēterus (PBDE) saturošo daļu demontāžu;

o PBDE avotu noteikšana, veicot fokusētu pētījumu par to klātbūtni dažādās vietās (piemēram, mājsaimniecības, biroji), ka arī saistībā ar informācijas un komunikāciju tehnoloģiju un EEI produktu izcelsmi un lietojumu;

o sistematizēta un plānota informācijas iegūšana par izstrādājumu sastāvā esošajām perfluoroktānsulfoskābēm (PFOS) gan no ražotājiem, izplatītājiem un, iespējams, importētājiem, kā arī no nozaru asociāciju pārstāvjiem, piemēram, veicot aptaujas;

o iedzīvotāju un uzņēmumu izglītošana par PFOS sastopamību, to ietekmi un nevēlamajiem efektiem, kā arī par iespējamām alternatīvām to izmantošanas samazināšanai.

Ogļūdeņražu piesārņojums

Citi dokumenti (rīcības programmas, projekti u.c.):

• Pasākumi, kas ietverti "Nacionālajā rīcības plānā dzīvnieku glābšanai piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā"⁸;

• Pasākumi, kas ietverti "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)": īstenot reaģēšanas rīcības dzīvnieku glābšanas darbiem jūras piesārņojuma avāriju gadījumā.

Jūru piesārņojošie atkritumi

• VPP2027 pasākumi 36.rīcības virzienā "Nodrošināt atkritumu pieņemšanu no kuģiem ostās", 39.rīcības virzienā "Jūras atkritumu samazināšana", 40.rīcības virzienā "Jūru piesārņojošo atkritumu problēmas mazināšana, izmantojot labākās pieejamās prakses".

• Pasākumi, kas ietverti "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" (Ministru kabineta rīkojums Nr.45 (22.01.2021.) "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam") atkritumu rašanās novēršanai, dalītas atkritumu vākšanas un atkārtotas izmantošanas sistēmu uzlabošanai, tajā skaitā patērētāju informēšanai un izglītošanai, lai samazinātu atkritumu rašanos un nonākšanu vidē. Tajā skaitā pasākumi sekojošu ES direktīvu prasību ieviešanai: Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2018/852 (2018.gada 30.maijs) ar ko groza Direktīvu 94/62/EK par iepakojumu un izlietoto iepakojumu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvai (ES) 2015/720 (2015.gada 29.aprīlis), ar ko groza Direktīvu 94/62/EK attiecībā uz vieglās plastmasas iepirkumu maisiņu patēriņa samazināšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/904 (2019.gada 5.jūnijs) par konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšanu; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/883 (2019.gada 17.aprīlis) par ostas atkritumu pieņemšanas iekārtām kuģu atkritumu nodošanai un ar ko groza Direktīvu 2010/65/ES un atceļ Direktīvu 2000/59/EK.

• Pasākumi, kas ietverti Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam "Atkritumu rašanās novēršanas programmas" daļā "Pasākumi jūras, piekrastes, iekšzemes ūdeņu, īpaši aizsargājamo dabas teritoriju un citu teritoriju piegružojuma mazināšanai", tajā skaitā:

o Veikt pasākumus, lai motivētu uzņēmumus ražot produktus, kuri ir pietiekami izturīgi atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, kā arī izmantot mazāk kaitīgus izejmateriālus, fokusējoties uz jūras un piekrastes piegružojumā biežāk sastopamiem izstrādājumiem.

o Veicināt nepiegružošanas pasākumus ĪADT, t.sk. kampaņu "Dabā ejot, ko atnesi, to aiznes".

o Veikt pētījumu, lai apzinātu mikroplastmasas lietošanu/ietekmes Latvijā un pilnveidot normatīvo regulējumu, lai mazinātu ietekmi uz jūras vidi.

o Veicināt brīvprātīgu vienošanos noslēgšanu ar mazumtirdzniecību, lai mazinātu plastmasas maisiņu patēriņu.

o Izveidot un ieviest dzērienu depozīta sistēmu un, kur iespējams, veicināt atkārtotas dzērienu pildīšanas sistēmas.

o Nodrošināt speciālu, tabakas izstrādājumiem paredzētu, atkritumu tvertņu izvietošanu publiskās vietās, kurās atļauts smēķēt, piemēram, pludmalēs un ārtelpās esošos restorānos, bāros, publiskās būvēs (iekšzemē un piekrastē, pludmalēs, uz prāmjiem).

o Izveidot platformu labai piekrastes sakopšanas praksei, tajā skaitā par pašvaldību un iedzīvotāju veikto pludmales un upju krastu attīrīšanu, kā arī jūras ūdeņu attīrīšanu, arī ostās, jahtu ostās un iekšzemes ūdeņos sadarbībā ar attiecīgajām nozarēm un institūcijām, tai skaitā, attīstīt labākās tehnoloģijas un metodes attīrīšanai no jūras un piekrastes piegružojuma.

o Veicināt pasākumus attiecībā jūras piegružojuma, kas rodas uz sauszemes, mazināšanai, nodrošinot sanitāro infrastruktūru jūras piekrastē un iekšzemes dabas tūrisma objektos.

o Nodrošināt uz kuģa sašķiroto kuģu atkritumu (direktīvas 2019/883/ES izpratnē) dalīto pieņemšanu ostu atkritumu pieņemšanas iekārtās.

o Veicināt atkritumu savākšanu no atpūtas kuģiem jahtu ostās (piemēram, atbilstoši ekosertifikāta "Zilais Karogs" prasībām atkritumu pieņemšanai un apsaimniekošanai jahtu ostās).

o Uzlabot ES regulas 1224/2009⁹ ieviešanu attiecībā uz ziņošanu par pazaudētajiem tīkliem un pazaudēto zvejas rīku atgūšanu.

o Veikt pētījumu par zvejniecības, akvakultūras un kuģniecības darbību rezultātā radīto plastmasas atkritumu apjomiem un par ekonomiskajiem instrumentiem šādu atkritumu atkārtotas izmantošanas un pārstrādes veicināšanai.

o Veicināt pazudušo zvejas tīklu izcelšanu.

o Veicināt izglītojošus pasākumus par jūras piegružošanu sinerģijā ar citiem pasākumiem ilgtspējīgas attīstības jomā un sadarbībā ar sabiedrību (t.sk. saistībā ar atkritumu rašanās novēršanu un ilgtspējīga patēriņa un ražošanas veicināšanu).

o Veicināt mācību programmas, citu starpā ietverot rekreācijas sektoru (piemērām, niršanas un burāšanas skolas), kuru ietvaros tiek attīstīta apziņa, izpratne un respekts pret jūras vidi.

o Atbalstīt piedalīšanos starptautiskajos, ES, Baltijas jūras reģionālajos un nacionālajos procesos un iniciatīvās jūras piegružojuma novēršanai un mazināšanai.

o Turpināt un pilnveidot "Vides izglītības fonda" īstenoto kampaņu "Mana jūra" pludmales atkritumu monitoringam, stāvokļa novērtēšanai un sabiedrības līdzdalības veicināšanai.

o Veicināt sabiedrības apziņu, tajā skaitā izmantojot informatīvās kampaņas bērniem, jauniešiem un patērētajiem par jūras piegružojuma rašanos un novēršanu (piemēram, par ēdienu un dzērienu iepakojuma vai plastmasas maisiņu savākšanu pēc izlietošanas), ņemot vērā jau pieejamos informatīvos materiālus un izmantojot grafiskos materiālus, tai skaitā, pludmales zonās.

• Pasākumi atbilstoši HELCOM Rekomendācijai 28E/10 (15.11.2007.) par netiešās maksas piemērošanas sistēmu.

• Pasākumi, kas ietverti HELCOM Rekomendācijā 42-43/3 (20.10.2021.) "Pārskatītais reģionālais rīcības plāns jūru piesārņojošiem atkritumiem" ("Revised Regional Action Plan on Marine Litter".

"Riska novērtējums" parāda, vai uz 2027.gadu pastāv risks nesasniegt jūras vides mērķus un labu jūras vides stāvokli (LJVS), ņemot vērā sagaidāmo jūras izmantošanas aktivitāšu attīstību un efektu no esošo politiku pasākumiem ar ietekmi uz jūras vidi. Ja pastāv šāds risks, tad ir nepieciešams paredzēt un īstenot papildu pasākumus vides mērķu un LJVS sasniegšanai. Izstrādājot atjaunoto pasākumu programmu, šāds novērtējums nepieciešams, vērtējot uz direktīvas ieviešanas otrā cikla beigām (2027.gads). Izstrādātais "riska novērtējums" (saukts arī par "pasākumu pietiekamības novērtējumu") sniedz informāciju par nozīmīgiem slodzes avotiem, esošo politiku pasākumu efektivitāti slodzes samazināšanai, sagaidāmo slodzes samazinājumu un attālumu līdz vides mērķim. Tas ir izmantots, lai identificētu politikas trūkumus, kur nepieciešami papildu pasākumi.

Novērtējums tika izstrādāts Eiropas Savienības Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansētā projekta "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (projekta Nr.17-00-F06803-000001) ietvaros. Pilni novērtējuma rezultāti ir sniegti projekta kvalitatīvo raksturlielumu novērtējumu atskaitēs¹.

Riska jeb "pasākumu pietiekamības novērtējums" tiek veikts kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS². Attiecīgi šāds novērtējums ir izstrādāts D1 "bioloģiskā daudzveidība" attiecībā uz bentiskajiem biotopiem, jūras putniem un roņiem, D2 "svešās sugas", D5 "eitrofikācija" slodzei biogēnu ienese, D8 "bīstamās vielas jūras vidē" un D10 "jūru piesārņojošie atkritumi" slodzei cieto atkritumu ienese jūras piekrastē.

Pārējiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem vai nu pieejamie novērtējumi liecina par atbilstību LJVS (D9 "piesārņojošo vielu koncentrācijas zivīs un citās jūras veltēs", D6 "jūras dibena integritāte", D7 "izmaiņas hidrogrāfiskajos apstākļos"), vai atbilstību LJVS nav bijis iespējams novērtēt informācijas trūkuma dēļ (D1 attiecībā uz pelaģiskajiem biotopiem, D4 "barības ķēdes", D11 "jūrā ievadītā enerģija"). Kvalitatīvajiem raksturlielumiem saistībā ar zivīm (D1 un D3) novērtējums nav veikts, pieņemot, ka LJVS tiks sasniegts, īstenojot pasākumus zivsaimniecības politikas ietvaros.³

"Pasākumu pietiekamības novērtējums" ir balstīts uz "bāzes scenāriju", kas ietver novērtējumu sagaidāmajām izmaiņām slodzēs, ņemot vērā sagaidāmo jūras izmantošanas aktivitāšu attīstību un efektu esošo politiku pasākumiem, kas ietekmē slodzes. "Bāzes scenārijs" atspoguļo situāciju uz 2030.gadu.

Slodžu līmenis "bāzes scenārijā" tiek salīdzināts ar vides mērķi, lai novērtētu – vai sagaidāma atbilstība mērķim, jeb nepieciešami papildu pasākumi mērķa panākšanai. Novērtējums arī ļauj identificēt politikas trūkumus, kur nepieciešami papildu pasākumi. Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem kvantitatīvs vides mērķis nav noteikts, ir novērtēts – vai sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt pietiekams, lai kvalitatīvā raksturlieluma stāvoklis būtu vērtējams, kā "labs".

"Pasākumu pietiekamības novērtējumam" ir izmantota informācija no šāda veida novērtējuma Baltijas jūras reģionam⁴, nacionālā informācija un ekspertu vērtējumi.

3.1. Aktivitātes, kas rada slodzes un to nākotnes izmaiņu tendence

3.1.tabulā sniegts apkopojums par galvenajām aktivitātēm/nozarēm, kas rada nozīmīgas slodzes un to nākotnes izmaiņu tendenci. Nākotnes izmaiņu tendence atspoguļo tikai aktivitātes apjoma/intensitātes izmaiņas. Tas nenozīmē, ka proporcionāli mainīsies arī ietekme. Lai vērtētu, kā mainīsies ietekmes no šīm aktivitāšu izmaiņām, jāņem vērā arī esošo politiku pasākumi, kas ierobežo vai samazina slodzes.

3.1.tabula. Aktivitātes, kas rada slodzes, un šo aktivitāšu nākotnes izmaiņu tendences novērtējums

Slodzes	Galvenās aktivitātes, kas rada slodzi	Sagaidāmās aktivitāšu izmaiņas uz 2030.gadu
Sugu traucējums no cilvēka klātbūtnes (piekrastē ligzdojošiem ūdensputniem)	Tūrisms un rekreācija piekrastē	Ievērojams pieaugums
Apzināta nogalināšana (roņiem)	Aizsargājošas medības zvejniecībā (tikai pelēkajam ronim)	Bez izmaiņām, vai neliels pieaugums
Piezveja zvejas rīkos	Zvejniecība	Bez izmaiņām
Zivju nozveja (ietver pārzveju)
Fiziskās slodzes un sugu traucējums no jaunām aktivitātēm jūrā	Enerģijas ražošana ar vēja parkiem jūrā	Pieaugums. Lielas jaudas vēja parks ELWIND Rīgas līcī (ekspluatācijā no 2030.gada; būvniecība līdz 2030.gadam).
Jaunu svešo sugu ienākšana un esošo svešo sugu izplatība un ietekme	Kuģošana (komerciālā)	Ievērojams pieaugums
	Kuģošana (rekreācijas)	Ievērojams pieaugums
Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekme	Lauksaimniecība (izkliedētais piesārņojums)	Bez izmaiņām
	Centralizētās kanalizācijas sistēmas	Neliels pieaugums
	Mežsaimniecība	Neliels pieaugums
	Individuālās kanalizācijas sistēmas, lietus ūdeņi/pārplūdes (izkliedētais piesārņojums)	Bez izmaiņām (nav novērtēts)
	Aktivitātes, kas rada atmosfēras depozīciju	Bez izmaiņām (nav novērtēts)
	Pārrobežu piesārņojums caur upēm no augšteces valstīm	Bez izmaiņām (nav novērtēts)
Bīstamo vielu ienese jūras vidē	Dažādas aktivitātes/nozares atkarībā no piesārņojošās vielas (atkritumu apsaimniekošana, centralizētie notekūdeņi, pārrobežu piesārņojums, vēsturiskais piesārņojums, jūras transports, t.sk. infrastruktūra u.c.)	Bez izmaiņām vai neliels samazinājums
Ogļūdeņražu piesārņojums	Kuģošana (komerciālā)	Ievērojams pieaugums
Cieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē	Tūrisms un rekreācija piekrastē	Ievērojams pieaugums
	Centralizētās kanalizācijas sistēmas	Neliels pieaugums
	Kuģošana (komerciālā)	Ievērojams pieaugums
	Zvejniecība	Bez izmaiņām
Zemūdens troksnis	Kuģošana (komerciālā)	Ievērojams pieaugums
Ūdens duļķainība un brūnēšana	Lauksaimniecība	Bez izmaiņām
	Mežsaimniecība	Neliels pieaugums
Hidroloģisko apstākļu izmaiņas	(Nav tiešas ietekmes no jūras izmantošanas aktivitātēm)

3.2. Esošo politiku pasākumi ar ietekmi uz jūras vidi

"Pasākumu pietiekamības novērtējumam" tika apkopota informācija par līdz 2027.gadam īstenošanā esošiem un plānotiem pasākumiem, kas izriet no starptautiskiem, ES un Latvijas politikas plānošanas dokumentiem un tiesību aktiem un kuri varētu turpmāk samazināt slodzes un uzlabot jūras vides stāvokli. Šādu politikas ietvaru kopsavilkums ir sniegts Programmas 2.pielikumā. Jūras vides stāvokļa komponentēm un slodzēm, kur ir novērtēta esošā stāvokļa neatbilstība LJVS, tika novērtētas sagaidāmās izmaiņas slodzēs no šo pasākumu ieviešanas. Šo pasākumu analīze un slodžu izmaiņu novērtējumi veidoja pamatu novērtējumam par politikas pasākumu pietiekamību un politikas trūkumiem, kur nepieciešami papildus pasākumi⁵.

3.3. Līdz 2027.gadam sagaidāmās slodžu izmaiņas

3.2.-3.5. tabulās sniegts apkopojums, kas raksturo novērtētās izmaiņas antropogēnajās slodzēs uz jūras vidi, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un sagaidāmās izmaiņas aktivitātēs, kas rada šīs slodzes. Novērtējums ietver sagaidāmo slodžu izmaiņu tendenci līdz 2030.gadam. Novērtējumi veikti kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis neatbilst LJVS.

3.2. tabula. Sagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) antropogēnajās slodzēs uz roņu populācijām, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnē

Antropogēnās slodzes ar ietekmi uz roņu populācijām	Slodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)
Roņu apzināta nogalināšana	(bez izmaiņām, vai neliels pieaugums)
Sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes	(samazinājums)
Piezveja zvejas rīkos	(samazinājums)
Zivju nozveja (ietver pārzveju) un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi	(samazinājums)
Bīstamo vielu piesārņojuma ienese un piesārņotāju līmenis jūras vidē (dzīvsudrabs, PBDE, PFOS, TBT)*	(piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)
Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes	(piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)
Impulsīvs zemūdens troksnis	(bez izmaiņām)

PBDE - polibrominētie difenilēteri; PFOS – perfluoroktānsulfoskābes; TBT – tributilalva.

3.3. tabula. Sagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) antropogēnajās slodzēs uz jūras putniem, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnē

Antropogēnās slodzes ar ietekmi uz jūras putniem	Slodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)
Sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes dēļ tūrisma un rekreācijas	(neskaidra tendence – neliels slodzes samazinājums vai pieaugums)
Piezveja zvejas rīkos	(samazinājums)
Zivju nozveja (ietver pārzveju) un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi	(samazinājums)
Sugas traucējums no vēja elektrostacijām jūrā	(nav sagaidāma būtiska slodze)
Bīstamo vielu piesārņojuma ienese un piesārņotāju līmenis jūras vidē (dzīvsudrabs, PBDE, PFOS, TBT)	(piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)
Ogļūdeņražu piesārņojums	Avārijas noplūdēm (nav sagaidāmas izmaiņas vai neliels samazinājums) Sistemātiskām noplūdēm (nav sagaidāmas izmaiņas vai neliels pieaugums)
Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes	(piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)
Esošo svešo sugu izplatība un ietekme	(slodzes samazinājums)
Cieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē	(slodzes samazinājums) (!) iespējama zināma laika nobīde izmaiņām jūras vidē

3.4. tabula. Sagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) antropogēnajās slodzēs uz jūras bentiskajiem biotopiem, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnē

Antropogēnās slodzes ar ietekmi uz jūras bentiskajiem biotopiem	Slodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)
Biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes	(piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)
Esošo svešo sugu izplatība un ietekme	(slodzes samazinājums)
Hidroloģisko apstākļu izmaiņas	(bez izmaiņām)
Ūdens duļķainība un brūnēšana	(neliels slodzes samazinājums vai slodze bez izmaiņām)
Antropogēnās slodzes ar ietekmi uz jūras bentiskajiem biotopiem	Slodzes izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)
Zivju nozveja (ietver pārzveju) un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi	(samazinājums)
Fiziskās slodzes – dzīvotņu postījumi (mīksto grunšu biotopiem)	(slodzes samazinājums vai slodze bez izmaiņām)
Fiziskās slodzes no vēja elektrostacijām jūrā	(nav sagaidāms nozīmīgs slodzes pieaugums)

3.5. tabula. Sagaidāmā izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam) slodzēs citiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D) ar neatbilstību LJVS, ņemot vērā esošo politiku pasākumu ietekmi un aktivitāšu, kas rada slodzes, sagaidāmās izmaiņas nākotnē

Antropogēnās slodzes kvalitatīvajiem raksturlielumiem (D) ar neatbilstību LJVS	Izmaiņu tendence (līdz 2030.gadam)
D2 Jaunu svešo sugu ienākšana cilvēka darbības rezultātā	(slodzes samazinājums)
D2 Esošo svešo sugu izplatība un ietekme	(slodzes samazinājums)
D5 Biogēnu ienese	(piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)
D8 Bīstamo vielu piesārņojuma ienese (dzīvsudrabs, PBDE, PFOS, TBT)	(piesārņojuma ieneses samazinājums) (!) laika nobīde izmaiņām jūras vidē (vairākas desmitgades)
D10 Cieto atkritumu ienese piekrastē un jūras vidē	(slodzes samazinājums) (!) iespējama zināma laika nobīde izmaiņām jūras vidē

3.4. Riska novērtējuma kopsavilkums kvalitatīvajiem raksturlielumiem

D1 "bioloģiskā daudzveidība" attiecībā uz bentiskajiem biotopiem

Novērtējumā ir ietverti trīs Latvijas jūras ūdeņiem nozīmīgākie bentisko biotopu veidi, kuru esošais vides stāvoklis kopumā vērtējams kā neatbilstošs labam jūras vides stāvoklim (LJVS) – (1) cieto grunšu (substrāta) biotopi ar makroaļģu pārklājumu, (2) cieto grunšu (substrāta) biotopi ar makrozoobentosa pārklājumu un (3) mīksto grunšu (substrāta) biotopi ar infaunas organismiem. Abi cieto grunšu biotopu veidi pieder pie ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem (1170 Akmeņu sēkļi jūrā). Mīksto grunšu biotopu veids ietver gan biotopus ar smilšainu grunti (pieder pie ES nozīmes aizsargājamiem biotopiem 1110 Smilšu sēkļi jūrā), gan biotopus ar dūņām.

Kā nozīmīgākās slodzes uz bentiskajiem biotopiem šobrīd – ņemot vērā esošo slodžu līmeni un politikas, kas jau ir spēkā un nodrošina noteiktu biotopu aizsardzības līmeni, tiek vērtētas biogēnu ienese un eitrofikācijas ietekmes, esošo svešo sugu izplatība un ietekme, ūdens duļķainība un brūnēšana, hidroloģisko apstākļu izmaiņas un zivju nozveja un citi cilvēka darbības izraisīti barības ķēžu traucējumi.

"Bāzes scenārija" laika periodā slodzes samazinājums ir sagaidāms attiecībā uz esošo svešo sugu (apaļā jūras grunduļa) ierobežošanu un zivju pārzveju un ar to saistītiem barības ķēžu traucējumiem. Ir sagaidāms samazinājums biogēnu ienesē jūrā, pieņemot, ka tiek īstenoti "Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2022-2027.gadam" noteiktie papildu pasākumi šīs slodzes samazināšanai. Taču eitrofikācijas ietekmju samazināšanās notiks ilgākā laikā periodā (tam vajadzīgas vairākas desmitgades). Nav sagaidāmas izmaiņas attiecībā uz hidroloģisko apstākļu izmaiņu radīto slodzi, jo šādas pārmaiņas nav iespējams ietekmēt ar pasākumiem, kas vērsti uz antropogēno slodžu samazināšanu, un pozitīva ietekme no pasākumiem klimata pārmaiņu politikas jomā "bāzes scenārija" periodā visdrīzāk vēl nebūs novērojama. Iespējams samazinājums varētu būt ūdens duļķainības un brūnēšanas radītajā slodzē, pieņemot, ka tiek īstenoti "Upju baseinu apsaimniekošanas plānos 2022-2027.gadam" noteiktie papildu pasākumi, kas samazina augsnes eroziju. Taču slodzes samazinājumu ir grūti novērtēt, jo ir nepietiekama informācija par šīs slodzes apjomu un ietekmi uz biotopiem.

Jaunu Aizsargājamo jūras teritoriju (AJT) noteikšana, kas ir plānota Latvijas Ekskluzīvās ekonomiskās zonas (EEZ) ūdeņos, var būt efektīvs politikas instruments bentisko biotopu aizsardzībai un stāvokļa uzlabošanai. Ar šo instrumentu galvenokārt iespējams novērst fiziskās slodzes uz biotopiem. Priekšnosacījums bentisko biotopu stāvokļa uzlabošanai ir biogēnu ieneses radītās slodzes samazināšana un esošo svešo sugu ietekmes novēršana. AJT dabas apsaimniekošanas plānam (DAP) būtu jāņem vērā minētās nozīmīgās slodzes un, cik iespējams, jāparedz pasākumi un jāveicina šo slodžu samazināšana. Lai AJT būtu efektīvs instruments, ir nepieciešams katrai AJT noteikt skaidri definētus, kvantitatīvus aizsardzības un pārvaldības mērķus.

No esošām jūras izmantošanas aktivitātēm ir nepilnīga informācija par zvejas ar grunts traļiem ietekmi uz mīksto grunšu biotopiem. Tā kā praktiski nav cilvēku darbības neietekmētu šādu biotopu, tad nav datu, lai novērtētu šīs slodzes ietekmi un nozīmību. Kopumā tiek vērtēts, ka šīs slodze uz bentiskajiem biotopiem būtu jāsamazina. Esošo politiku ietvaros nav sagaidāmu pasākumu, kas varētu samazināt šo slodzi.

Saistībā ar iespējamām slodžu izmaiņām jāņem vērā jaunas aktivitātes jūrā, kam var būt negatīva ietekme uz bentiskajiem biotopiem. Rīgas jūras līcī ir sagaidāms lielas jaudas vēja parks, kuram būvniecības darbi varētu sākties jau līdz 2030.gadam. Šādām darbībām ir esošs regulējums, lai novērstu negatīvu ietekmi uz bentiskajiem biotopiem. Pieņemot, ka tas tiek efektīvi īstenots, nebūtu sagaidāms nozīmīgs slodzes uz bentiskajiem biotopiem pieaugums.

D1 "bioloģiskā daudzveidība" attiecībā uz jūras putniem

Esošais stāvoklis ir novērtēts kā neatbilstošs LJVS attiecībā uz piekrastē ligzdojošiem ūdensputniem. "Bāzes scenārija" laika periodā nav sagaidāms būtisks samazinājums antropogēnajās slodzēs, kas ietekmē piekrastē ligzdojošu ūdensputnu populāciju stāvokli. Ir sagaidāms samazinājums biogēnu ienesē jūrā, taču eitrofikācijas ietekmju samazināšanās notiks ilgākā laika periodā (tam vajadzīgas vairākas desmitgades). Kā nozīmīgākā slodze tiek vērtēta "sugas traucējums no cilvēka klātbūtnes tūrisma un rekreācijas rezultātā". Esošo politiku ietvaros paredzētie pasākumi dos zināmu slodzes samazinājumu, taču tas visdrīzāk nebūs pietiekams, lai panāktu nepieciešamo šīs slodzes samazinājumu. Turklāt nākotnē varētu būt sagaidāms tūrisma un rekreācijas aktivitāšu pieaugums. Tādēļ būtu nepieciešams paredzēt papildu pasākumus šīs slodzes samazināšanai.

Attiecībā uz ziemojošo ūdensputnu populāciju ietekmējošām slodzēm secināts, ka ir sagaidāms samazinājums slodzēs no piezvejas un zivju nozvejas, bīstamo piesārņojošo vielu un atkritumu ieneses jūras vidē. Bīstamām piesārņojošām vielām ir sagaidāms piesārņojuma ieneses slodzes samazinājums (novērtēts attiecībā uz dzīvsudrabu, PBDE un PFOS). Tomēr tas tiek vērtēts kā nepietiekams, lai nodrošinātu LJVS attiecībā uz piesārņojošo vielu līmeni jūras vidē. Tādēļ ir izstrādāti papildu pasākumu priekšlikumi šīs slodzes turpmākai samazināšanai. Jāņem vērā, ka būs nepieciešamas vairākas desmitgades, lai notiktu samazinājums šo vielu līmenī jūras vidē. Attiecībā uz atkritumu ieneses slodzi ir sagaidāms ievērojams ieneses samazinājums, kas varētu būt tuvu slodzes samazinājuma mērķim (90% samazinājums atkritumu daudzumā piekrastē no iepriekšējā novērtējuma perioda līmeņa). Attiecībā uz invazīvajām svešajām sugām (ISS) ir tikuši īstenoti pasākumi apaļā jūras grunduļa populācijas samazināšanai, un tiek izstrādāts rīcības plāns jūras ISS pārvaldībai attiecībā uz apaļo jūras grunduli un Ķīnas cimdiņkrabi, kas varētu ierobežot šo sugu izplatību un negatīvo ietekmi. Attiecībā uz naftas produktu piesārņojumu var pieņemt, ka tiks apstiprināts un īstenots "Nacionālais rīcības plāns dzīvnieku glābšanai piesārņojuma gadījumā jūrā un krastā", bet trūkst informācijas par sistemātiskā piesārņojuma slodzi un tās ietekmi uz ūdensputniem Latvijas jūras ūdeņos. Ņemot vērā ziemojošo ūdensputnu esošā stāvokļa vērtējumu un apkopoto informāciju par esošo politiku plānotajiem pasākumiem, nav identificēta nepieciešamība pēc speciāliem papildu pasākumiem slodžu samazināšanai un ziemojošo ūdensputnu stāvokļa uzlabošanai.

D1 "Bioloģiskā daudzveidība" attiecībā uz roņiem

Esošais stāvoklis ir novērtēts kā neatbilstošs LJVS attiecībā uz pelēkā roņa un pogainā roņa populācijām (vērtējums Baltijas jūrai kopumā). Novērtējumā secināts, ka "bāzes scenārijā" ir sagaidāms samazinājums antropogēnajās slodzēs, kas tieši ietekmē roņu populāciju stāvokli. Slodzes samazinājums būs atkarīgs no pasākumu īstenošanas, kas noteikti roņu sugas aizsardzības plānā "Pogainā roņa (Phoca hispida), pelēkā roņa (Halichoerus grypus) un plankumainā roņa (Pusa vitulina) apsaimniekošanas (aizsardzības) plānā" (turpmāk – roņu SAP) un ES kopējās zivsaimniecības politikas ietvaros īstenotajiem tehniskajiem pasākumiem roņu piezvejas samazināšanai. Attiecībā uz netieši ietekmējošām slodzēm varētu būt sagaidāms samazinājums zivju pārzvejas radītajā slodzē. Piesārņojuma ieneses slodzes samazinājums ir sagaidāms attiecībā uz biogēniem un bīstamām piesārņojošām vielām. Taču to ietekmju uz jūras vidi samazināšanās notiks ilgākā laikā periodā (tam vajadzīgas vairākas desmitgades). Citām slodzēm, visticamāk, nav sagaidāmas būtiskas izmaiņas.

Pieejamā informācija neļauj izdarīt skaidrus secinājumus – vai esošo politiku pasākumi varētu būt pietiekami, jeb pastāv risks 2027.gadā nesasniegt LJVS. Ir sagaidāms samazinājums slodzēs, kas tieši ietekmē roņu populāciju stāvokli. Nenoteiktību rada informācijas trūkums par netieši ietekmējošo slodžu ietekmēm, kā arī citu ārējo vides faktoru (īpaši, klimata pārmaiņu) ietekmēm.

Roņu SAP 2021.-2031.gadam ietver pasākumu kopumu roņu populāciju aizsardzībai Latvijas jūras ūdeņos no tieši ietekmējošām slodzēm, tajā skaitā, zvejas rīku pilnveidošanu atbilstoši vietējiem apstākļiem un roņu drošu zvejasrīku un roņu atbaidīšanas metožu ieviešanu, roņu mazuļu aizsardzības pasākumus, sabiedrības (zvejnieku) informēšanas un izglītošanas pasākumus, izpētes un datu apkopošanas pasākumus. Šo pasākumu ieviešana varētu nodrošināt efektīvu roņu populāciju aizsardzību Latvijas jūras ūdeņos.

Atjaunotais HELCOM "Baltijas jūras rīcības plāns" (2021) (turpmāk - HELCOM BJRP 2021) ietver rīcības par nacionālu vai lokālu roņu aizsardzības vai apsaimniekošanas plānu izstrādi un īstenošanu, līdz ar to, šādu plānu izstrāde un īstenošana ir sagaidāma visa jūras reģiona mērogā.

Attiecībā uz netieši ietekmējošām slodzēm būtu svarīgi īstenot regulāru roņu populāciju monitoringu un izpētes pasākumus par roņu populāciju ietekmējošiem vides faktoriem un slodzēm. Šādus pasākumus ietver nacionālais roņu SAP.

D2 "svešās sugas"

Novērtētais, līdz 2030. gadam sagaidāmais samazinājums slodzei "jaunu svešo sugu ienākšana cilvēku darbības rezultātā" Baltijas jūras reģionam kopumā, ņemot vērā esošo politiku pasākumu efektu un aktivitāšu attīstību nākotnē, ir 20% (9-31%, ņemot vērā novērtējuma standartnovirzi). Tā kā HELCOM pamata indikatora "Jaunu svešzemju sugu ienākšanas trends" sliekšņa vērtība ir nulle, un saskaņā ar mērķi novērtējuma periodā nav pieļaujamas jaunas primārās svešo sugu introdukcijas, kas radušās cilvēka darbības rezultātā, tad šādām jaunu svešo sugu primārajām introdukcijām jābūt pilnīgi izslēgtām (samazinātām par 100 %). Līdz ar to, ir secināts, ka esošo politiku pasākumi nebūs pietiekami, lai sasniegtu vides mērķi, un sagaidāmais samazinājums ir tālu no mērķa.

Daļu no slodzes nav iespējams ietekmēt ne nacionālā, ne Baltijas jūras reģiona līmenī – ievērojamu daļu no kopējās slodzes rada slodzes avots "Aktivitātes un avoti ārpus Baltijas jūras reģiona" un tādas aktivitātes/slodzes avoti kā "Akvakultūra, t.sk. infrastruktūra" un "Transports – kuģošanas infrastruktūra (kanāli)", kas Latvijas jūras ūdeņiem nav raksturīgi. Taču lielāko daļu slodzes rada slodzes avoti "Transports – kuģu balasta ūdeņi" un "Transports – kuģu korpusu bioloģiskais apaugums".

Esošo politiku pasākumi, kas samazinās slodzi "bāzes scenārija" periodā, ir saistīti ar kuģu balasta ūdeņu un jūras akvakultūras radītās slodzes samazināšanu. Attiecībā uz kuģu balasta ūdeņiem pasākumi izriet no 2004. gada Starptautiskās konvencijas par kuģu balasta ūdens un nosēdumu kontroli un pārvaldību. Šo pasākumu efekts veido lielāko daļu no novērtētā sagaidāmā kopējās slodzes samazinājuma (apmēram 18% no 20%). Pilnīga konvencijas pasākumu ieviešana ir svarīga vides mērķa panākšanai. Atbilstoši "Vides politikas pamatnostādnēm
2021.-2027.gadam" nacionālā līmenī "bāzes scenārija" periodā sagaidāma turpmāka pasākumu īstenošana saistībā ar kuģu balasta ūdens un nosēdumu pārvaldības monitoringu un svešo sugu monitoringu ostās un jūras ūdeņos, un atbilstošu balasta ūdens nosēdumu pieņemšanas iekārtu ostās (kur notiek kuģu remonts, tilpņu labošana, tīrīšana) nodrošināšanu.

Pasākumiem attiecībā uz jūras akvakultūru to efekts ir rēķināts tikai tiem jūras baseiniem, kur šī aktivitāte notiek un ir sagaidāma nākotnē. Latvijas jūras ūdeņos zivju audzēšanas fermas jūrā "bāzes scenārija" periodā nav sagaidāmas. Turklāt ir virkne esošo politiku pasākumu, kas aptver slodzi no šī (potenciālā) avota. Tādēļ secināts, ka papildus pasākumi šim slodzes avotam nav nepieciešami.

Nozīmīgs slodzes avots ir "Transports – kuģu korpusu bioloģiskais apaugums". Esošo politiku pasākumu analīze nedod pamatu pieņemt, ka "bāzes scenārija" laika periodā varētu tikt ieviest kādi pasākumi, kas dotu slodzes samazinājumu no šī avota. Lai nodrošinātu vides mērķa sasniegšanu, šim slodzes avotam noteikti ir nepieciešams īstenot papildu pasākumus. Aktuālie pētījumi norāda uz pieaugošu nozīmību svešo sugu ienākšanai ar apaugumu uz atpūtas laivu korpusiem, kas varētu būt īpaši nozīmīgs sekundārajām introdukcijām, un šai aktivitātei nākotnē sagaidāms pieaugums. Tādēļ papildus pasākumus būtu nepieciešams paredzēt gan attiecībā uz komerciālo, gan atpūtas laivu bioloģiskā apauguma pārvaldību.

Baltijas jūras reģiona novērtējumā nav vērtēta svešo sugu izplatīšanās starp jūras reģioniem (sekundārā introdukcija). Raugoties no nacionālo jūras ūdeņu perspektīvas, tā ir nozīmīgs svešo sugu izplatības ceļš. Novērtējuma periodā visas Latvijas jūras ūdeņos konstatētās jaunās svešās sugas ir ienākušas sekundārās introdukcijas rezultātā. Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) Nr. 1143/2014 (2014.gada 22.oktobris) par invazīvu svešzemju sugu introdukcijas un izplatīšanās profilaksi un pārvaldību varētu būt esošs politikas instruments šādas izplatības ierobežošanai. Taču tās prasības ir attiecināmas tikai uz ES apstiprinātā sarakstā iekļautajām sugām, un tas šobrīd pienācīgi neaptver jūras ūdeņiem nozīmīgas svešās sugas (no jūras sugām tajā iekļauts tikai Ķīnas cimdiņkrabis). Esošo invazīvo svešo sugu (ISS) ietekmes mazināšanai nacionālā līmenī ir tikuši īstenoti pasākumi apaļā jūrasgrunduļa populācijas samazināšanai. "Prioritāro rīcību programmā Natura 2000 tīklam Latvijā (2021–2027)" ir paredzēta izpēte par ISS ietekmēm un ierobežošanas metodēm. Tiek izstrādāts rīcības plāns jūras ISS pārvaldībai attiecībā uz apaļo jūrasgrunduli Neogobius melanostomus un Ķīnas cimdiņkrabi Eriocheir sinensis. Apaļais jūrasgrundulis tiek vērtēts kā nozīmīgākā esošā jūras svešā suga, kam ir būtiska negatīva ietekme uz bioloģisko daudzveidību, īpaši uz bentiskajiem biotopiem, arī uz putnu un zivju sugām. Tādēļ ir nepieciešams nodrošināt, ka pastāvīgi tiek turpināti nepieciešamie pasākumi šīs ISS ierobežošanai.

D5 "Eitrofikācija" slodze "biogēnu ienese jūras vidē"

Eitrofikācijas stāvoklis neatbilst LJVS abos Latvijas jūras ūdeņu baseinos. Lai Latvija izpildītu tai noteiktos pieļaujamās biogēnu slodzes mērķus (NIC), ir nepieciešams samazināt Latvijas radīto antropogēno slodzi par 15% attiecībā uz slāpekli un 25% attiecībā uz fosforu no 2017.gada slodzes līmeņa (summējot Latvijas NIC un slodzi abiem jūras baseiniem, kā to pieļauj HELCOM BJRP 2021. Pasākumi īpaši būtu nepieciešami slāpekļa un fosfora slodzes samazināšanai uz Centrālās Baltijas baseinu.

Tā kā gandrīz visa Latvijā radītā biogēnu slodze uz jūras baseiniem nāk no upju ieneses un iekšzemes avotiem, tad "pasākumu pietiekamības novērtējumam" ir svarīgi pienācīgi novērtēt efektu no "Upju baseinu apsaimniekošanas plānu" (UBAP) pasākumu īstenošanas un ŪSD⁶ vides mērķu sasniegšanas upēs. Šī efekta novērtējums Latvijai nav veikts. Ir pieejami dažādi novērtējumi un aprēķini, taču tajos izmantotas atšķirīgas pieejas un dati, un tie sniedz atšķirīgus rezultātus par sagaidāmo slodzes samazinājumu un tā atbilstību Latvijai noteiktajiem NIC. Nevienā no šiem novērtējumiem nav rēķināts efekts (slodzes samazinājums uz jūru) no atjaunoto UBAP (2022-2027) papildu pasākumu ieviešanas.

Apkopotā informācija liecina, ka, pieņemot UBAP (2022-2027) pasākumu īstenošanu, sagaidāmais Latvijas radītās antropogēnās slodzes samazinājums varētu būt tuvu pietiekamam, lai slodzes līmenis atbilstu Latvijai noteiktajiem NIC attiecībā uz fosforu abos jūras baseinos un attiecībā uz slāpekli Rīgas jūras līcī. Samazinājums varētu būt nepietiekams slāpekļa slodzei uz Centrālbaltijas baseinu. Tā kā kvantitatīvi novērtējumi nav veikti, tad nav iespējams novērtēt, vai slodzes samazinājums varētu būt pietiekams arī Centrālbaltijas baseinam, ja tiek summēti Latvijas NIC un slodze abiem jūras baseiniem.

Priekšnosacījums Latvijai noteikto biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanai ir pilnīga UBAP (2022-2027) noteikto papildu pasākumu īstenošana un biogēnu vides mērķu sasniegšana upēs. Iepriekšējā UBAP ciklā pasākumu ieviešana bija nepilnīga. Būtu nepieciešams nodrošināt, ka nākamajā ciklā papildus pasākumi praksē tiek īstenoti.

Ir nepieciešams veikt nacionālo aprēķinu biogēnu slodzes samazinājumam uz piekrastes ūdeņiem, kas tiktu panākts ar atjaunoto UBAP (2022-2027) pasākumiem un biogēnu slodzes mērķu sasniegšanu upēs. Šis aprēķins ļautu precīzāk novērtēt, vai UBAP noteiktie pasākumi ir pietiekami, lai sasniegtu Latvijai noteiktos biogēnu slodzes mērķus jūras baseiniem.

UBAP (2022-2027) ir paredzēti papildu slodzes samazināšanas pasākumi visiem nozīmīgajiem slodzes avotiem, tajā skaitā lauksaimniecībai, mežsaimniecībai, centralizētajām un individuālajām kanalizācijas sistēmām. Slodzi varētu radīt arī lietusūdens / pārplūdes, taču šai slodzei nav nacionālo datu. Būtu nepieciešams novērtēt slodzi, ko rada šis avots, un izstrādāt izmaksu-efektīvus pasākumus šīs slodzes samazināšanai.

Biogēnu slodzes avoti/aktivitātes jūrā veido ļoti nelielu daļu no kopējās Latvijas radītās slodzes uz jūras baseiniem. Tas ierobežo iespēju panākt būtisku Latvijas slodzes samazinājumu ar pasākumiem šiem avotiem. Tādēļ pirms papildus pasākumu noteikšanas šiem avotiem būtu detalizēti jāizvērtē pasākumu efektivitāte slodzes samazināšanā un pamatotība, tajā skaitā, ņemot vērā JSD noteiktos papildu pasākumu izmaksu-efektivitātes un izmaksu-ieguvumu principus.

Ņemot vērā ievērojamo pārrobežu slodzes īpatsvaru, LJVS sasniegšana attiecībā uz eitrofikāciju Latvijas jūras ūdeņos būs atkarīga arī no kaimiņvalstu īstenotajiem slodzes samazināšanas pasākumiem. Tādēļ ir nepieciešams turpināt sadarbību ar kaimiņvalstīm pārrobežu piesārņojuma samazināšanai. UBAP (2022-2027) ietver pasākumus pārrobežu piesārņojuma samazināšanai un ūdens kvalitātes uzlabošanai, tajā skaitā kopīgu novērtējumu un apsaimniekošanas plānu izstrādi pārrobežu upju baseiniem.

D8 "Bstamās vielas jūras vidē"

Kvalitatīvajam raksturlielumam D8 ir novērtēta neatbilstības LJVS, jo ir konstatēta neatbilstība LJVS robežvērtībām diviem piesārņotājiem – dzīvsudrabam un polibrominētem difenilēteriem (PBDE). Balstoties uz koncentrācijām jūras sedimentos, vēl divi piesārņotāji ir novērtēti ar iespējamu neatbilstības LJVS risku – perfluoroktānsulfoskābes (PFOS) un alvas organiskie savienojumi (īpaši tributilalva (TBT)).

Attiecībā uz dzīvsudrabu novērtējums Baltijas jūras reģionam kopumā norāda, ka esošo politiku pasākumu ieviešanas rezultātā līdz 2030.gadam varētu būt sagaidāms dzīvsudraba ieneses slodzes samazinājums par nepilniem 40%, kā rezultātā dzīvsudraba piesārņojuma apjoms jūras vidē varētu samazināties par 20% (10-29%). Balstoties uz ekspertu vērtējumu, šāds samazinājums netiek vērtēts kā pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību LJVS. Sagaidāmais samazinājums attiecībā uz Latvijas jūras ūdeņiem novērtēts līdzīgā apmērā. Samazinājums dzīvsudraba ieneses slodzē "bāzes scenārijā" ir sagaidāms no UBAP (2022-2027) papildu pasākumiem, kuru īstenošana būtu nozīmīga, lai samazinātu piesārņojumu no notekūdeņiem un šobrīd neskaidriem piesārņojuma avotiem. "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2021.-2028.gadam" ietver pasākumus sadzīves un ražošanas bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai, kuru īstenošana ir nozīmīga, lai samazinātu piesārņojumu no šādu atkritumu plūsmām un apglabāšanas. Ir slodzes avoti, kas kopumā varētu veidot nozīmīgu slodzes daļu, bet šobrīd ir nepilnīga informācija par to ieguldījumu slodzē. Tas attiecas uz vēsturisko piesārņojumu, atkritumu izgāztuvēm, ostu akvatoriju tīrīšanu un darbībām ar piesārņoto grunti.

Attiecībā uz PBDE slodzes samazinājums "bāzes scenārija" periodā (līdz 2030.gadam) ir sagaidāms no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) apsaimniekošanas uzlabošanas (dalītas vākšanas, atkritumu daudzuma samazināšanas, patērētāju izglītošanas u.c. pasākumiem). Ņemot vērā, ka visi nozīmīgākie politikas ietvari nosaka vienotas prasības ES un globālā līmenī, līdzīgs piesārņojuma emisiju samazinājums būtu sagaidāms arī no piesārņojuma pārrobežu pārneses no citām valstīm. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm "bāzes scenārija" pasākumi varētu ļaut samazināt PBDE ieneses jūrā slodzi par 15-30%. Izmantojot slodžu nozīmības novērtējuma rezultātus, šāds ieneses samazinājums varētu samazināt PBDE līmeni jūras vidē par 12-24%. Informācija nav pietiekama, lai novērtētu, vai sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt pietiekams LJVS panākšanai. Ņemot vērā PBDE augsto noturību vidē un bioakumulācijas potenciālu, būtu svarīgi maksimāli novērst šo vielu papildus ieneses jūras vidē. Jāatzīmē, ka esošo politiku ietvaros nav pasākumu turpmākai PBDE slodzes samazināšanai no slodzes avotiem/aktivitātēm, kas kopumā veido nozīmīgu slodzes daļu (rūpniecība, infrastruktūra). Kopumā secināts arī, ka trūkst informācijas par BPDE piesārņojuma rašanās veidiem un avotiem, lai noteiktu konkrētus papildu pasākumus turpmākai slodzes samazināšanai.

Attiecībā uz PFOS novērtējums Baltijas jūras reģionam kopumā norāda, ka esošo politiku pasākumu ieviešanas rezultātā līdz 2030.gadam varētu būt sagaidāms ieneses slodzes samazinājums par nepilniem 25%, kā rezultātā piesārņojuma apjoms jūras vidē varētu samazināties par 16% (7-27%). Balstoties uz ekspertu vērtējumu, šāds samazinājums netiek vērtēts kā pietiekams, lai nodrošinātu atbilstību LJVS. Sagaidāmais samazinājums "bāzes scenārijā" attiecībā uz Latvijas jūras ūdeņiem ir novērtēts pat nedaudz lielāks. Turpmāks PFOS ieneses slodzes samazinājums "bāzes scenārija" periodā ir sagaidāms no atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanas (dalītas vākšanas, atkritumu daudzuma samazināšanas, patērētāju izglītošanas u.c. pasākumiem). Iespējams slodzes samazinājums varētu rasties no UBAP (2022-2027) un "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" paredzētajiem pasākumiem piesārņoto vietu sanācijai un atkritumu izgāztuvju rekultivācijai. Šādi pasākumi tiek vērtēti kā ļoti efektīvi, lai samazinātu slodzi no šiem avotiem. Taču trūkst informācijas, vai un kādā mērā šie objekti rada PFOS piesārņojumu. Tāpat arī secināts, ka trūkst informācijas par PFOS piesārņojuma rašanās veidiem un avotiem, lai noteiktu konkrētus papildu pasākumus turpmākai slodzes samazināšanai. Pēc ļoti aptuvenām aplēsēm "bāzes scenārija" pasākumi varētu ļaut samazināt PFOS ieneses jūrā slodzi par 30-40%. Ņemot vērā kvantitatīvo novērtējumu nenoteiktību un kvantitatīvu robežvērtību trūkumu, nav iespējams novērtēt, vai sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt pietiekams LJVS panākšanai vai saglabāšanai. Ņemot vērā PFOS augsto noturību vidē, būtu svarīgi maksimāli novērst šo vielu turpmākas ieneses jūras vidē.

Attiecībā uz TBT novērtējums Baltijas jūras reģionam kopumā norāda, ka "bāzes scenārijā" līdz 2030.gadam varētu būt sagaidāms ieneses slodzes palielinājums par 13%, kā rezultātā piesārņojuma apjoms jūras vidē varētu palielināties par 1% (-12-7%). Šāds stāvoklis tiek vērtēts kā neatbilstošs LJVS. Esošā stāvokļa uzlabojuma trūkums tiek skaidrots ar esošo pasākumu trūkumu, kas varētu turpmāk samazināt TBT ieneses slodzi, un pieaugumu aktivitātēs, kas rada slodzi. Nacionālajā novērtējumā Latvijas jūras ūdeņiem secināts, ka "bāzes scenārijā" kopumā varētu sagaidīt TBT ieneses slodzi esošā līmenī, vai tās nelielu pieaugumu. Ir sagaidāmi pasākumi atkritumu apsaimniekošanas uzlabošanai. Iespējams slodzes samazinājums varētu rasties no paredzētajiem pasākumiem piesārņoto vietu sanācijai un atkritumu izgāztuvju rekultivācijai. Taču atzīmēts, ka trūkst informācijas par TBT slodzi no tādiem slodzes avotiem kā vēsturiskais piesārņojums (piesārņotās vietas, atkritumu izgāztuves), atkritumu apsaimniekošana, kuģu ceļu un ostu akvatoriju tīrīšana un darbības ar piesārņotu grunti, kuģu un atpūtas laivu tīrīšanas un remonta. Atzīmēts, ka nav esošo politiku pasākumu, kas varētu turpmāk samazināt piesārņojuma slodzi no (i) kuģu ceļu un ostu akvatoriju tīrīšanas un darbībām ar piesārņotu grunti, (ii) atpūtas laivu/kuģu korpusu tīrīšanas un remonta. Ņemot vērā kvantitatīvo novērtējumu nenoteiktību un kvantitatīvu robežvērtību trūkumu, nav iespējams novērtēt, vai sagaidāmais slodzes un piesārņojumam apjoma līmenis varētu būt pietiekams LJVS panākšanai vai saglabāšanai. Ņemot vērā iespējamu pieaugumu aktivitātēs, kas rada slodzi, pasākumu trūkumu esošo politiku ietvaros turpmākai slodzes samazināšanai, kā arī TBT piesārņojuma ietekmi uz jūras vidi, būtu nepieciešams paredzēt papildus pasākumus TBT slodzes ierobežošanai, lai nodrošinātu LJVS.

D10 "Cieto atkritumu ienese" attiecībā uz atkritumiem piekrastē

Lai sasniegtu ES noteikto LJVS robežvērtību atkritumu daudzumam piekrastē, Latvijā jāpanāk piekrastes atkritumu daudzuma samazinājums par apmēram 90% (no 2013.-2018.gada vidējā līmeņa).

Ir novērtēts, ka "bāzes scenārijā" sagaidāmais samazinājums kopējā piekrastes atkritumu daudzumā varētu būt vidēji 80%. Taču novērtējumam ir liels ticamības intervāls (no 40% līdz 120%). Tas veidojas no augstās nenoteiktības novērtētajā individuālo pasākumu efektā, kā arī norāda uz nozīmīgu sagaidāmā efekta atkarību no konkrētiem ieviestajiem nacionālajiem pasākumiem ES direktīvu prasību izpildei, kas ir ietverti "bāzes scenārijā". Šajā nacionālajā aprēķinā nav ierēķinātas aktivitāšu izmaiņas nākotnē. Nozīmīgs pieaugums tiek vērtēts tūrismam un rekreācijai (+30%) un kuģniecībai (+20%), tādēļ slodzes bāzes līmenis būs lielāks, un sagaidāmais slodzes samazinājums varētu būt mazāks, nekā aprēķināts.

Taču šajā aprēķinā nav vērtēts efekts no pasākumiem "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam", kurš ietver arī speciālus pasākumus ūdeņu piegružojuma mazināšanai⁷. Šie pasākumi dos slodzes samazinājumu, kas varētu nodrošināt papildus piekrastes atkritumu daudzuma samazinājumu tuvu slodzes samazinājuma mērķim (90% no 2013.-2018.gada vidējā līmeņa). Ņemot vērā "Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam" ietvertos pasākumus, nepieciešamība pēc papildu pasākumiem tika identificēta tikai attiecībā uz atsevišķiem politikas instrumentiem, piemēram, lai paaugstinātu iespējamo efektivitāti pasīvi nozvejoto atkritumu nodošanai un pašvaldību līmenī īstenotiem pasākumiem, vai attiecībā uz specifiskām nozīmīgām atkritumu frakcijām (balonu atlikumu atkritumi).

Novērtējumā pieņemts, ka "bāzes scenārijā" iekļautie pasākumi ir pilnībā ieviesti līdz 2030. gadam un to efektā nav laika nobīdes. Realitātē efektam un stāvokļa uzlabojumam, kas atspoguļosies monitoringa datos, būs zināma laika nobīde dēļ vidē uzkrātajiem atkritumiem, kas turpināsies izskaloties piekrastē zināmu laiku pēc pasākumu pilnīgas ieviešanas. Taču šo laika nobīdi nebija iespējams novērtēt, jo pasākumiem ir atšķirīgi ieviešanas termiņi un tie ietekmēs dažādus slodzes avotus un atkritumu frakcijas ar dažādu uzkrājumu vidē un izskalošanās ātrumu.

Novērtējums aptver tikai vienu D10 komponenti – cietie atkritumi piekrastē. Īstenotie pasākumi samazinās atkritumu slodzi arī attiecībā uz citām D10 komponentēm – atkritumu ienesi jūras vidē (LJVS kritērijs C1), piesārņojumu ar mikroskopiskajām plastikāta daļiņām (LJVS kritērijs C2) un atkritumu ietekmi uz sugām (kritēriji C3 un C4). Taču šīm citām komponentēm pieejamā informācija nav pietiekama, lai veiktu novērtējumu. Tādēļ tika identificēti risināmie jautājumi informācijas bāzes uzlabošanai, lai izstrādātu nepieciešamos novērtējumus nākotnē.

1. Direktīvas 14.panta 1.punkta "e" apakšpunkts pieļauj gadījumu, kad dalībvalsts savos jūras ūdeņos nevar sasniegt labu jūras vides stāvokli, ja to kavē dabiskie apstākļi, kas neļauj savlaicīgi uzlabot attiecīgo jūras ūdeņu stāvokli. Arī aktualizētajā Programmā 2022.-2027.gadam Latvijas jūras ūdeņiem tiek piemērots izņēmums attiecībā uz D5 "Eitrofikācija" atbilstoši Direktīvas 14.panta 1.punkta "e" apakšpunktam. Izņēmuma piemērošanas izvērstu pamatojumu skatīt Programmas 2016.-2020. gadam 4.pielikumā¹.

2. Atbilstoši direktīvas 14.panta 4.daļai² tika izvērtēta nepieciešamība un pamatojums iespējai piemērot izņēmumus papildu pasākumu neieviešanai "nesamērīgu izmaksu" dēļ. Direktīva pieļauj šādus izņēmumus, ja nav apdraudējuma jūras videi, vai ja izmaksas no papildu pasākumu ieviešanas būtu nesamērīgas salīdzinājumā ar apdraudējumu jūras videi, vienlaikus nodrošinot, ka šāds izņēmums nerada apdraudējumu LJVS sasniegšanai. Nacionālā pieeja šādu iespējamo izņēmumu izvērtēšanai tika izstrādāta, ņemot vērā ES vadlīnijas un praksi citās dalībvalstīs. Izvērtējumā secināts, ka nav pamata šādu izņēmumu piemērošanai.

Apdraudējums jūras videi ir vērtēts, balstoties uz novērtējumu esošā stāvokļa atbilstībai LJVS. Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem novērtēta atbilstība LJVS, papildu pasākumi slodžu samazināšanai nav nepieciešami. Raksturlielumiem, kuriem stāvokļa atbilstību LJVS šobrīd nav iespējams novērtēt, nepieciešamas rīcības informācijas bāzes uzlabošanai (izstrādāt indikatorus un robežvērtības, veikt stāvokļa atbilstības novērtēšanu). Arī šādiem raksturlielumiem izņēmums nav piemērots. Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS, tika novērtētas papildu pasākumu izmaksas un ieguvumi. Izmaksu "samērīgums" ir vērtēts, balstoties uz pasākumu izmaksu un ieguvumu salīdzinājumu. Tajā secināts, ka ieguvumi pārsniedz izmaksas, tādēļ tās būtu vērtējamas kā samērīgas izmaksas. Jāņem vērā, ka kvantitatīvajos novērtējumos nav ietvertas visas izmaksas un ieguvumi. Nenoteiktību rada arī izmaksu-ieguvumu analīzei izmantotie pieņēmumi. Novērtējumam kopumā izmantota piesardzīga pieeja. Uzlabojot informācijas bāzi par izmaksām un ieguvumiem, novērtējumu būtu nepieciešams pārskatīt.

Jāatzīmē, ka visiem papildu pasākumiem to izstrādes ietvaros tika veikts sociālekonomisko ietekmju novērtējums. Balstoties uz šo novērtējumu, daži pasākumi netika iekļauti papildu pasākumu priekšlikumos. Savukārt iekļautie papildu pasākumi, kas ietver izvērtējumus un iespējamu jaunu pasākumu noteikšanu ekonomikas nozarēm, paredz sociālekonomisko ietekmju novērtēšanu pirms šādu jaunu pasākumu noteikšanas.

Izvērtējumā ietvertie papildu pasākumi un to izmaksu novērtējums

Analīzē ietvertie papildu pasākumi ir sniegti P4.1.tabulā. Balstoties uz informāciju no literatūras un piemēriem no prakses, ekspert-vērtējumu un pieņēmumiem, tika izstrādāti kvantitatīvi novērtējumi pasākumu tiešajām finansiālajām izmaksām. Daļai pasākumu šie novērtējumi ietver intervālu, ņemot vērā nenoteiktību. Izmaksas ir aprēķinātas kā kopējās izmaksas plānošanas periodam (6 gadiem) un kā vidējās izmaksas gadā. Daļa pasākumu varētu radīt tiešās un netiešās izmaksas nozarēm (zaudētos ienākumus, pieaugumu regulārās darbības izmaksās), ko nevarēja kvantificēt, jo šobrīd nav zināmi iespējamie pasākumi, kas varētu tikt noteikti.

P4.1.tabula. Novērtējums papildu pasākumu izmaksām plānošanas periodam

Balstoties uz "riska novērtējuma" rezultātiem, tika izstrādāti iespējamiem papildu pasākumi, ņemot vērā identificētos politikas trūkumus, ko nepieciešams risināt ar papildu pasākumiem. Šiem pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS. Turpmāk sniegts apkopojums par šo novērtējumu rezultātiem. Detalizēti novērtējumu rezultāti ir pieejami Direktīvā noteikto kvalitatīvo raksturlielumu (turpmāk arī – "deskriptori") tematiskajās atskaitēs¹.

Balstoties uz novērtējumu rezultātiem, daži pasākumi netika iekļauti papildu pasākumu priekšlikumos. Tie ir saistīti ar pasākumiem jūrā sedimentos uzkrātā biogēnu piesārņojuma samazināšanai un biogēnu piesārņojuma samazināšanu jūrā ar aļģu un gliemeņu audzēšanu. Novērtējumā tika secināts, ka pasākumiem jūrā, lai samazinātu sedimentos uzkrājušos biogēnu piesārņojumu, ir ievērojama nenoteiktība šādu pasākumu efektivitātē un augsts risks negatīvai ietekmei uz ekosistēmu. Attiecībā uz gliemeņu audzēšanu (arī aļģu audzēšanu) secināts, ka tā rada virkni vides un sociālekonomisko ieguvumu, taču šāds pasākums nav vērtējams kā tehniski iespējams un izmaksu-efektīvs risinājums biogēnu slodzes uz jūru mērķu sasniegšanas kontekstā².

5.1. Novērtējumā iekļautie papildu pasākumi

5.1.tabulā apkopoti papildu pasākumi, kas tika ietverti sociālekonomiskajā novērtējumā, un to saikne ar jūras vides mērķiem un kvalitatīvajiem raksturlielumiem ("deskriptoriem"). Tabulā norādīti atbilstošie "deskriptori", kuriem šie pasākumi ir nepieciešami (kā mērķa "deskriptors"), kā arī citi "deskriptori" uz kuriem pasākumiem būs pozitīva ietekme. Pasākumu izmaksu efektivitātē ir vērtēts tikai efekts uz mērķa "deskriptoru". Novērtējumā kopumā tika ietverts 31 papildu pasākums, aptverot visus kvalitatīvos raksturlielumus, kur novērtēta neatbilstība LJVS un nepieciešamība pēc papildu pasākumiem. Visi šie pasākumi ir tehniski iespējami.

5.1.tabula. Sociālekonomiskajā novērtēšanā iekļautie papildu pasākumi un to ietekme (efekts) uz kvalitatīvajiem raksturlielumiem

5.2. Papildu pasākumu izmaksu novērtējums

Balstoties uz informāciju no literatūras un piemēriem no prakses, ekspert-vērtējumu un pieņēmumiem, ir izstrādāti kvantitatīvi novērtējumi pasākumu tiešajām finansiālajām izmaksām. Daļai pasākumu šie novērtējumi ietver intervālu, ņemot vērā nenoteiktību. Izmaksas ir aprēķinātas kā kopējās izmaksas plānošanas periodam (6 gadiem) un kā vidējās izmaksas gadā. Daļa pasākumu varētu radīt netiešās izmaksas nozarēm (zaudētos ienākumus, pieaugumu regulārās darbības izmaksās). Šādas izmaksas ir norādītas aprakstošā veidā, bet nav kvantificētas, jo iespējamie pasākumi nozarēm šobrīd nav zināmi.

Pasākumu izmaksu novērtējuma kopsavilkums sniegts 5.2.tabulā. Novērtētās pasākumu kopējās tiešās finansiālās izmaksas ir 2,473-2,533 miljoni eiro plānošanas periodam, jeb 0,412-0,422 miljoni eiro vidēji gadā. Daļa pasākumu, iespējams, varētu radīt papildu izmaksas nozarēm, ko šobrīd nav iespējams novērtēt, jo iespējamie pasākumi, kas varētu tikt noteikti, nav zināmi.

Lielākā daļa novērtēto izmaksu attiecas uz papildu pasākumiem saistībā ar bīstamām vielām (39% no kopējām izmaksām) un jūras bioloģisko daudzveidību (31% no kopējām izmaksām). Saistībā ar svešajām sugām novērtēto izmaksu apjoms veido 15%, atkritumiem 10% un biogēnu piesārņojumu 5% no kopējām novērtētajām izmaksām. Nepilnus 60% no novērtētajām izmaksām veido izmaksas pasākumiem, kam nav tieša efekta uz slodžu samazinājumu (izpētes pasākumi/ pētījumi un daļa administratīvo pasākumu).

5.2.tabula. Novērtējums papildu pasākumu izmaksām plānošanas ciklam

5.3. Papildu pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtējums

Izmaksu efektivitātes analīzes uzdevums ir identificēt pasākumus, kas ļauj sasniegt vajadzīgo slodzes samazinājuma efektu ar iespējami zemākām izmaksām. Jo pasākumam ir zemākas izmaksas, rēķinot pret panākto efektu, jo tam ir augstāka izmaksu efektivitāte.

Lai izmantotu vienotu pieeju pasākumiem dažādiem kvalitatīvajiem raksturlielumiem un, ņemot vērā pieejamās informācijas ierobežojumus (gan attiecībā uz vides, gan sociālekonomisko informāciju), pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtēšanai ir izmantota daļēji kvantitatīva novērtēšanas pieeja, balstoties uz ekspertu vērtējumu. Šāda pieeja ir tikusi izmantota Direktīvas iepriekšējā cikla pasākumu programmām Latvijā⁴ un citās valstīs⁵, kā arī papildus pasākumu analīzei Upju baseinu apsaimniekošanas plāniem (UBAP) 2022.–2027.gadam. Vērtējums ir balstīts uz kategorijām, kur katru kategoriju raksturo kvantitatīvs intervāls.

Pasākumu efektivitātes novērtējums veidojas no (i) pasākuma nodrošinātā slodzes samazinājuma no slodzes avota, (ii) slodzes avota relatīvā ieguldījuma kopējā slodzē un (iii) slodzes telpiskās nozīmības (t.i., cik lielu Latvijas jūras ūdeņu daļu ietekmē dotā slodze). Katram šim elementam ir izmantotas četras kategorijas ar kvantitatīviem procentu intervāliem. Kopējam efektivitātes vērtējumam, kas aprēķināts no šiem elementiem, izmantotas 5 kategorijas, kur kopējā efektivitāte var būt no "ļoti zemas" (1 balle) līdz "ļoti augstai" (5 balles).

Izstrādātie kvantitatīvie izmaksu novērtējumi tika pielīdzināti sekojošām izmaksu kategorijām:

1 – "ļoti augstas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir virs 1 000 000 eiro;

2 – "augstas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 500 000–1 000 000 eiro;

3 – "vidējas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 200 000–500 000 eiro;

4 – "zemas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir 50 000–200 000 eiro;

5 – "ļoti zemas" izmaksas, ja pasākuma kopējās izmaksas ir līdz 50 000 eiro;

Izmaksu kategoriju intervāli tika noteikti, balstoties uz ekspertu vērtējumu, ņemot vērā arī iepriekšējus novērtējumus Latvijā (pasākumu sociālekonomisko analīzi iepriekšējā cikla pasākumu programmai un UBAP 2022.-2027.gadam. Nosakot katra pasākuma izmaksām atbilstošo kategoriju tika ņemta vērā kvantitatīvo izmaksu novērtējuma nenoteiktība (t.sk. intervāls) un, kur iespējams, netiešo izmaksu iespējamais apmērs.

Izmantojot iegūtos efektivitātes un izmaksu novērtējumus, katram pasākumam ir noteikta izmaksu-efektivitātes kategorija atbilstoši pieejai 5.3.tabulā.

5.3.tabula. Pasākumu izmaksu-efektivitātes novērtējums, balstoties uz efektivitātes un izmaksu novērtējumiem ar kategorijām

1 – ļoti zema, 2 – zema, 3 – vidēja, 4 – augsta, 5 – ļoti augsta izmaksu-efektivitāte.

Papildu pasākumu izmaksu efektivitātes novērtējuma kopsavilkums sniegts 5.4.tabulā. Pasākumiem, kuriem uz slodzes samazinājumu nav tieša efekta, izmaksu efektivitāte nav vērtēta (tikai izmaksas).

Pasākumi ar augstāko izmaksu-efektivitāti ir saistīti ar piekrastē ligzdojošo putnu aizsardzību, jūras bentisko biotopu atjaunošanas plāna izstrādi, apaļā jūras grunduļa populācijas ierobežošanu un vadlīniju izstrādi pašvaldībām jūru piesārņojošo atkritumu samazināšanas pasākumu noteikšanai pašvaldību plānošanas/normatīvajos dokumentos, jo šiem pasākumi ir salīdzinoši augsta efektivitāte un zemas izmaksas. Pasākumi ar zemāko izmaksu-efektivitāti ir saistīti ar bīstamo vielu piesārņojuma ieneses samazināšanu (vidēja līdz zema izmaksu-efektivitāte), jo tiem ir salīdzinoši zema efektivitāte. Šāda situācija kopumā ir raksturīga individuāliem pasākumiem, kas vērsti uz dažāda veida piesārņojošo vielu samazināšanu, jo izmaksu-efektīvākie pasākumi jau ir vai tiek ieviesti esošo politiku ietvaros un ir arvien grūtāk panākt turpmāku slodzes samazinājumu.

Arī citām jūras vides problēmām dažiem pasākumiem ir novērtēta salīdzinoši zema efektivitāte, īpaši pasākumiem saistībā ar kvantitatīvu mērķu un pasākumu izstrādi AJT apsaimniekošanai un informācijas sagatavošanu izmaiņām atjaunotajam jūras telpiskajam plānojumam. Šiem pasākumiem tiek vērtēts tikai papildus efekts no šo papildu pasākumu ieviešanas (atbilstoši to saturam). Netiek vērtēts jūras telpiskā plānojuma vai jaunu AJT izveidošanas efekts kopumā, bet tikai papildus efekts, kas veidojas no papildus informācijas izstrādes un iekļaušanas atjaunotajā telpiskajā plānojumā un AJT apsaimniekošanas plānā, nodrošinot efektīvāku jūras bentisko biotopu aizsardzību. Līdzīgs iemesls zemajam efektivitātes vērtējumam (tiek vērtēts tikai papildus efekts atbilstoši pasākuma saturam) ir arī pasākumiem saistībā ar D10 (PP27 un PP29). Savukārt zemais efekts pasākumam saistībā ar nacionālo regulējumu aizliegumam apzinātai balonu masveida izlaišanai gaisā zemā efektivitāte skaidrojama ar pasākuma ietekmētā atkritumu veida (balonu atlikumu atkritumi) mazo īpatsvaru kopējā piekrastes atkritumu apjomā. Taču šis efektivitātes vērtējums neatspoguļo šī atkritumu veida augsto negatīvo ietekmi uz vidi. Vienlaikus, visiem šiem pasākumiem ir arī ļoti zemas izmaksas, tādēļ novērtētā izmaksu-efektivitāte ir vidēja.

5.4.tabula. Papildu pasākumu izmaksu-efektivitātes līmenis

5.4. Novērtējums ieguvumiem no papildu pasākumu ieviešanas un LJVS panākšanas

Nozīmīgākie ieguvumi no pasākumu ieviešanas ir saistīti ar uzlabojumu jūras vides stāvoklī un jūras ekosistēmas nodrošinātajos "ekosistēmas pakalpojumos". Tā kā šādi ieguvumi cilvēku labklājībai nav tirgus preces, tad to monetārai novērtēšanai ir nepieciešami speciāli vides ekonomiskās novērtēšanas pētījumi. Lai novērtētu ieguvumus no pasākumu ieviešanas un LJVS panākšana, ir izmantots novērtējums no pētījuma, kas īstenots projektā "Zināšanu uzlabošana jūras vides stāvokļa jomā" (Nr.17-00-F06803-000001). Līdzīgi pētījumi ir tikuši īstenoti arī citās Baltijas jūras valstīs (Somijā, Zviedrijā un Vācijā), novērtējot monetārā izteiksmē ieguvumus no LJVS sasniegšanas. 2021.gadā īstenotā nacionālajā pētījumā tika novērtēti ieguvumi no LJVS sasniegšanas Latvijas jūras ūdeņos, aptverot visas jūras vides tēmas Latvijas jūras ūdeņos, kur atbilstoši "riska novērtējuma" rezultātiem sagaidāma neatbilstība LJVS, tajā skaitā, biogēnu ienese un eitrofikācija, bīstamās piesārņojošās vielas, svešo sugu ienākšana un negatīvā ietekme, jūru piesārņojošie atkritumi un jūras bioloģiskās daudzveidības stāvoklis. Dati ir iegūti nacionālā Latvijas iedzīvotāju aptaujā no izlases, kas pēc lieluma un struktūras ir reprezentatīva Latvijas iedzīvotāju kopumam. Tādēļ rezultāti parāda visas Latvijas sabiedrības piešķirto vērtību LJVS sasniegšanai attiecībā uz aptvertajām tēmām.

Šis novērtējums parāda ieguvumus no papildu pasākumu ieviešanas, bet daļēji aptvert arī ieguvumus no esošo politiku plānoto pasākumu ieviešanas. LJVS panākšana būs atkarīga no plānoto pasākumu īstenošanas esošo politiku ietvaros saistībā ar bioloģiskās daudzveidības aizsardzību (tajā skaitā, jaunu AJT noteikšana un dabas apsaimniekošanas plāna izstrāde), biogēnu ieneses samazināšanu (papildu pasākumi UBAP 2022.-2027.gadam), bīstamo vielu piesārņojuma samazināšanu (īpaši, pasākumi Atkritumu apsaimniekošanas valsts plānā 2021.-2028.gadam) un jūru piesārņojošo atkritumu daudzuma samazināšanu (Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāna 2021.-2028.gadam pasākumi ūdeņu piegružojuma mazināšanai⁶). Salīdzinot ieguvumus ar izmaksām, izmaksās papildus būtu jārēķina arī daļa šo pasākumu izmaksu (uz jūru attiecināmā izmaksu daļa nav novērtēta).

Balstoties uz pētījuma rezultātiem, aprēķinātie kopējie nacionālie labklājības ieguvumi iedzīvotājiem attiecībā uz visām vērtētajām jūras vides problēmām ir 16,2 miljoni eiro gadā (13,4-19,1 miljoni eiro 95% ticamības intervāls). Papildu dati no aptaujas par atsevišķo jūras vides problēmu nozīmību norāda, ka šie ieguvumi ir sadalāmi līdzīgi starp visām vērtētajām problēmām, veidojot apmēram 2-3 miljonus eiro ieguvumus gadā no pasākumiem saistībā ar katru jūras vides problēmu. Labklājības ieguvumi no LJVS sasniegšanas saistībā ar bīstamām piesārņojošām vielām un jūru piesārņojošiem atkritumiem ir nedaudz augstāki par ieguvumiem saistībā ar pārējām vērtētajām jūras vides problēmām. Arī iepriekšējie vides ekonomiskās novērtēšanas pētījumi Latvijā norāda uz ieguvumiem līdzīgā apmērā.

Novērtētās papildu pasākumu izmaksas veido apmēram 0,4 miljoni eiro vidēji gadā. Pat ja izmaksās tiktu iekļautas arī iespējamās papildu pasākumu izmaksas, kas nav kvantificētas, un izmaksas minētajiem esošo politiku plānotajiem pasākumiem (uz jūru attiecināma izmaksu daļa), novērtētie ieguvumi ievērojami pārsniegtu izmaksas. Vienīgi jāatzīmē, ka izmaksas veidosies turpmākos gados, savukārt ieguvumi tālākā nākotnē, kad būs novērojami uzlabojumi jūras vidē pēc pilnīgas pasākumu ieviešanas.

Kvalitatīvajiem raksturlielumiem, kuriem esošais stāvoklis novērtēts kā neatbilstošs LJVS¹, tika izstrādāts novērtējums riskam 2027.gadā nesasniegt jūras vides mērķus un LJVS. Ja pastāv šāds risks, tad ir nepieciešams paredzēt un īstenot papildu pasākumus vides mērķu un LJVS sasniegšanai. "Riska novērtējums" ir balstīts uz "bāzes scenāriju", kas ietver novērtējumu sagaidāmajām izmaiņām slodzēs, ņemot vērā sagaidāmo jūras izmantošanas aktivitāšu attīstību un efektu esošo politiku pasākumiem, kas ietekmē slodzes. "Bāzes scenārijs" atspoguļo situāciju uz 2030.gadu. "Riska novērtējums" ir veikts D1 "bioloģiskā daudzveidība" attiecībā uz bentiskajiem biotopiem, jūras putniem un roņiem, D2 "svešās sugas", D5 "eitrofikācija" slodzei biogēnu ienese, D8 "piesārņojošās vielas jūras vidē" un D10 "jūru piesārņojošie atkritumi" slodzei cieto atkritumu ienese jūras piekrastē. "Riska novērtējums" sniedza informāciju par nozīmīgiem slodzes avotiem, esošo politiku pasākumu efektivitāti slodzes samazināšanai, sagaidāmo slodzes samazinājumu un attālumu līdz vides mērķim, un tas ļāva identificēt politikas trūkumus, kur nepieciešami papildus pasākumi.

Balstoties uz "riska novērtējuma" rezultātiem, identificētajiem politikas trūkumiem tika izstrādāti nepieciešamie papildu pasākumi. Izstrādājot pasākumus, tika ņemts vērā HELCOM 2021.gadā atjaunotais "Baltijas jūras rīcības plāns" (turpmāk – HELCOM BJRP 2021)²

Atbilstoši Direktīvas prasībām papildu pasākumiem tika veikts sociālekonomiskais novērtējums. Tas atbilst rekomendācijām ES vadlīnijās³ šāda novērtējuma veikšanai. Papildu pasākumiem tika novērtēta tehniskā iespējamība, izmaksas, izmaksu-efektivitāte un ieguvumi no panāktajiem jūras vides kvalitātes uzlabojumiem, sasniedzot LJVS.

Programmā kā atsevišķi pasākumi ir iekļauti nozīmīgi plānotie esošo politiku pasākumi (atbilst 1b grupai) un papildu pasākumi, kur tādi ir nepieciešami (2a, 2b, kā arī papildinoši pasākumi).

Turpmāk sniegts kopsavilkums katram kvalitatīvajam raksturlielumam, kas pamato pasākumu nepieciešamību un raksturo Programmā ietvertos pasākumus. Kopsavilkums par papildu pasākumu sociālekonomisko novērtējumu ir sniegts Programmas 5.pielikumā.

Jūras vides D1 "bioloģiskā daudzveidība"

Bentiskie biotopi⁴

stāvokļa vērtējums

Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.

Slodzes, kas rada negatīvu ietekmi

Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi

Pasākumi LJVS panākšanai

Jūras putni⁶

Jūras vides stāvokļa vērtējums

Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.

Slodzes, kas rada negatīvu ietekmi

Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildus pasākumi

Pasākumi LJVS panākšanai un saglabāšanai

Roņi⁸

Jūras vides stāvokļa vērtējums

Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.

Slodzes, kas rada negatīvu ietekmi

Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi

Pasākumi LJVS panākšanai atjaunotajai Programmai

D2 "svešās sugas"⁹

Jūras vides stāvokļa vērtējums

Jūras vides mērķis: JVM1 Antropogēnās aktivitātes nav negatīvi ietekmējušas jūras biotopus un sugas.

Aktivitātes, kas rada slodzi, nozīmīgākās ietekmes

Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi

Pasākumi LJVS panākšanai

D5 "Eitrofikācija" slodze "biogēnu ienese jūras vidē"¹¹

Jūras vides stāvokļa vērtējums

Jūras vides mērķis: JVM3 Eitrofikācija nerada negatīvu ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Slodzes avoti un aktivitātes, kas rada slodzi

Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi

Pasākumi LJVS panākšanai

D8 "piesārņojošās vielas un savienojumi jūras vidē"¹²

Jūras vides stāvokļa vērtējums

Jūras vides mērķis: JVM5 Piesārņojošo vielu koncentrāciju līmenis nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Slodzes avoti un aktivitātes, kas rada slodzi

Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi

Pasākumi LJVS panākšanai

D10 "cieto atkritumu ienese" attiecībā uz atkritumiem piekrastē¹⁴

Jūras vides stāvokļa vērtējums

Jūras vides mērķis: JVM6 Cietie atkritumi nerada nevēlamu ietekmi uz jūras ekosistēmu.

Slodzes avoti un aktivitātes, kas rada slodzi

Politikas trūkumi, kur nepieciešami papildu pasākumi

Pasākumi LJVS panākšanai

* EJZF projekta ietvaros veiktajā pētījumā ierosinātie pasākumi JVM6 PP27 un JVM6 PP28 Programmas izstrādes laikā jau ir izpildīti, apstiprinot un īstenojot Ministru kabineta 2022. gada 13. decembra noteikumus Nr. 781 "Noteikumi par ražotāja paplašinātās atbildības sistēmas izveidi un piemērošanu plastmasu saturošiem izstrādājumiem", tāpēc Programmā tie netiek iekļauti. Pieejams: https://likumi.lv/ta/id/337993-noteikumi-par-razotaja-paplasinatas-atbildibas-sistemas-izveidi-un-piemerosanu-plastmasu-saturosiem-izstradajumiem