Šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot šo vietni, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk.
Teksta versija
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
uz sākumu
Izvērstā meklēšana
Autorizēties savā kontā

Kādēļ autorizēties vai reģistrēties?
 

Ministru kabineta rīkojums Nr. 197

Rīgā 2020. gada 16. aprīlī (prot. Nr. 24 43. §)

Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam

1. Apstiprināt Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.-2030. gadam (turpmāk - plāns).

2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministriju, Finanšu ministriju, Ekonomikas ministriju, Zemkopības ministriju, Satiksmes ministriju, Valsts vides dienestu, valsts sabiedrību ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", pašvaldības, Rīgas plānošanas reģionu, Rīgas domi, Liepājas domi, Rēzeknes domi, valsts akciju sabiedrību "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Valsts policiju un Valsts augu aizsardzības dienestu (atbilstoši kompetencei) par atbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā. Par līdzatbildīgajām institūcijām plāna īstenošanā noteikt Rīgas Brīvostas pārvaldi, valsts akciju sabiedrību "Latvijas dzelzceļš" un valsts akciju sabiedrību "Pasažieru vilciens".

3. Plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzēto pasākumu norisi 2020. gadā nodrošināt no piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu plāna pasākumu īstenošanai 2021. gadā un turpmākajos gados izskatīt Ministru kabinetā kārtējā gada valsts budžeta likumprojekta un vidēja termiņa budžeta ietvara likumprojekta sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu iesniegtajiem prioritāro pasākumu pieteikumiem atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai sadarbībā ar pārējām iesaistītajām institūcijām sagatavot un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram līdz 2023. gada 1. decembrim iesniegt noteiktā kārtībā Ministru kabinetā informatīvu ziņojumu par plāna izpildi 2020., 2021. un 2022. gadā. Turpmākajā periodā plānā iekļauto pasākumu izpildi izvērtēt saistībā ar apstiprinātā plāna aktualizēšanu atbilstoši normatīvajiem aktiem par kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un uzskaiti, izvērtējuma rezultātus iekļaujot aktualizētajā plānā.

Ministru prezidents A. K. Kariņš

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 

(Ministru kabineta
2020. gada 16. aprīļa
rīkojums Nr. 197)

gaisa Piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020.-2030. gadam

Satura rādītājs

Saīsinājumi

1. Plāna kopsavilkums

2. Normatīvais regulējums un plāna izstrādes pamatojums

2.1. ES tiesību akti

2.2. Latvijas normatīvie akti

2.3. Sliktas gaisa kvalitātes radītās ietekmes

3. Esošā gaisa kvalitāte Latvijas pilsētās

3.1. Emisiju mērījumu rezultāti

3.2. Galvenie piesārņojuma avoti.

3.3. Pārrobežu piesārņojums.

3.4. Prognozējamā plānā iekļauto pasākumu ietekme uz gaisa kvalitāti

4. Kopējās emisijas Latvijā un bāzes scenārija emisiju prognozes

4.1. Slāpekļa oksīdu emisijas

4.2. Sēra dioksīda emisijas

4.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

4.4. Amonjaka emisijas

4.5. Daļiņu PM2,5 emisijas

4.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņas (BC)

4.7. Secinājumi

5. Emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem

5.1. Slāpekļa oksīda emisijas

5.2. Daļiņu PM2,5 emisijas

5.3. Sēra dioksīda emisijas

5.4. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

5.5. Amonjaka emisijas

5.6. Secinājumi

6. Saskaņotība un sasaiste ar citu jomu politikām

6.1. Nacionālā klimata politika

6.2. Enerģētikas sektors

6.3. Transporta sektors

6.4. Nodokļu politika transporta sektorā

6.5. Rūpniecības sektors

6.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma

6.7. Lauksaimniecība

7. Gaisa aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes

8. Plāna mērķis, rīcības virzieni un plānotie pasākumi

8.1. Plāna mērķis un sasniedzamie rādītāji:

8.2. Plānotie pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai

9. Izmaksu efektivitātes novērtējums

1. pielikums. Tiesiskais regulējums gaisa aizsardzības jomā

2. pielikums. Informācija par esošo gaisa kvalitāti un noteiktajiem normatīviem

3. pielikums. Aprēķināto emisiju ģeogrāfiskā izplatība Latvijā

4. pielikums. Emisiju prognozēs izmantotie pieņēmumi

5. pielikums. Plāna sasaiste ar spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem

Saīsinājumi

AER atjaunojamie energoresursi
ANO Apvienotā Nāciju Organizācija
Direktīva 2016/2284 Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2016/2284/EK par dažu gaisu piesārņojošo vielu valstu emisiju samazināšanu un ar ko groza Direktīvu 2003/35/EK un atceļ Direktīvu 2001/81/EK
DP darbības programma
DRN dabas resursu nodoklis
EM Ekonomikas ministrija
EMEP kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā
ERAF Eiropas Reģionālās attīstības fonds
ETS Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma
ES Eiropas Savienība
ES-28 Eiropas Savienības 28 valstis
ES fondi Finansējums no Eiropas Reģionālās attīstības fonda un Kohēzijas fonda
ETL elektrotransporta līdzeklis
FM Finanšu ministrija
GIS ģeogrāfiskā informācijas sistēma
GJ gigadžouls
GPS globālā pozicionēšanas sistēma
h stunda
ha hektāri
IKP iekšzemes kopprodukts
kg kilograms
kt kilotonna
kW kilovats
kWh kilovatstunda
LFS lauku fona novērtējuma stacija
LIZ lauksaimniecībā izmantojamās zemes
LPTP labākie pieejamie tehniskie paņēmieni
LVĢMC valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs"
LVAF Latvijas Vides aizsardzības fonds
MK Ministru kabinets
MK noteikumi Nr. 614 MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi"
MK noteikumi par gaisa kvalitāti MK 2009. gada 3. novembra noteikumu Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"
MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām MK 2017. gada 12. decembra noteikumi Nr. 736 "Kārtība, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no sadedzināšanas iekārtām"
MW megavats
MWh megavatstunda
NH3 amonjaks
ng nanograms
NMGOS nemetāna gaistošie savienojumi
N20 dislāpekļa oksīds
NOx slāpekļa oksīdi
Plāns Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāns 2020. - 2030. gadam
PFS pilsētas fona novērtējuma stacija
PHEV plug-in hibrīdautomobilis ar iekšdedzes dzinēju
PJ petadžouls
PM daļiņas
PVO Pasaules Veselības organizācija
RD Rīgas Dome
SAM specifiskais atbalsta mērķis
SEG siltumnīcefekta gāzes
SM Satiksmes ministrija
SO2 sēra dioksīds
t tonna
TEN-T Eiropas Transporta tīkls
TPAIS transporta piesārņojuma ietekmes novērtējuma stacija
VARAM Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija
VUGD Valsts Ugunsdzēsības un glābšanas dienests
VVD Valsts vides dienests
ZM Zemkopības ministrija
µg mikrograms

1. Plāna kopsavilkums

Plāns ir vidēja termiņa politikas plānošanas dokuments, kas izstrādāts atbilstoši likuma "Par piesārņojumu" 16.2 panta otrajai daļai, kā arī MK 2018. gada 2. oktobra noteikumu Nr. 614 "Kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas un uzskaites noteikumi" prasībām.

Plāns izstrādāts, lai samazinātu gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums.

Plānā noteikto pasākumu īstenošana palīdzēs nodrošināt ES līmenī noteikto gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu 2020., 2025. un 2030. gadam izpildi un veicinās cilvēku veselības un ekosistēmu aizsardzībai atbilstošas gaisa kvalitātes sasniegšanu Latvijas pilsētās. Plānā iekļauto pasākumu īstenošana sekmēs arī siltumnīcefektu izraisošo gāzu samazināšanos un var veicināt inovāciju ieviešanu un uzlabot konkurētspēju ekotehnoloģiju jomā.

Plānā tiek analizētas esošās emisiju tendences, analizētas emisiju prognozes, kā arī sniegta informācija par galvenajiem piesārņojuma avotiem.

Izstrādātās emisiju prognozes bāzes jeb esošajā scenārijā parāda, ka ir nepieciešams īstenot papildus politikas un pasākumus, lai nākotnē Latvijā kopumā samazinātu slāpekļa oksīdu, daļiņu PM2,5 un amonjaka emisijas un nodrošinātu noteikto mērķu izpildi. Savukārt gaisa kvalitātes mērījumu stacijās veiktie mērījumi parāda, ka lielākās gaisa kvalitātes problēmas un Pasaules Veselības organizācijas standartiem neatbilstoša gaisa kvalitāte konstatēta Rīgā, Liepājā un Rēzeknē. Turklāt Rīgā tiek pārsniegti arī robežlielumi, kas noteikti Eiropas Savienības tiesību aktos par gaisa kvalitāti.

Plāna 8. nodaļā piedāvātas turpmākās rīcības un papildu pasākumi, kas jāveic, lai samazinātu gaisa piesārņojumu un izvirzīti deviņi rīcības virzieni gaisa piesārņojuma mērķu sasniegšanai:

1) emisiju samazināšana no rūpniecības sektora un sadedzināšanas iekārtām un efektīvāka noteikto prasību izpildes kontrole;

2) energoefektivitātes paaugstināšana ēkās;

3) emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā;

4) emisiju samazināšana transportā ar alternatīvo degvielu plašāku izmantošanu;

5) nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanu;

6) emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā;

7) nacionālās emisiju inventarizācijas sistēmas pilnveidošana;

8) gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde pašvaldībās;

9) Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai.

Efektīvai gaisa kvalitātes nodrošināšanas rīcībpolitikai ir nepieciešama efektīva sadarbība visos valsts pārvaldes līmeņos un sadarbība starp dažādiem tautsaimniecības sektoriem, tādēļ kā atbildīgās institūcijas par plānā iekļauto pasākumu īstenošanu ir noteiktas šādas institūcijas: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts vides dienests, VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Ekonomikas ministrija, Satiksmes ministrija, VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija", Valsts policija, Finanšu ministrija, Zemkopības ministrija, Valsts augu aizsardzības dienests un vairākas pašvaldības. Līdzatbildīgas par pasākumu īstenošanu ir AS "Pasažieru Vilciens", VAS "Latvijas dzelzceļš", Rīgas Brīvostas pārvalde.

Plāna izstrādei 2018. gada 7. decembrī ar VARAM rīkojumu Nr. 1-2/186 "Darba grupa gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plāna 2019.-2030. gadam izstrādei" tika izveidota darba grupa, kurā tika iekļauti Finanšu ministrijas, Ekonomikas ministrijas, Satiksmes ministrijas, Zemkopības ministrijas, Veselības ministrijas, Latvijas Pašvaldību savienības, valsts sabiedrības ar ierobežotu atbildību "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs", Valsts vides dienesta un Veselības inspekcijas pārstāvji.

Plāns 2019. gada 2. aprīlī tika ievietots VARAM tīmekļvietnē sabiedrības viedokļu sniegšanai. Informācija par saņemtajiem ierosinājumiem pieejama VARAM tīmekļvietnē.

Plāns ir jāaktualizē vismaz reizi četros gados vai biežāk, ja atbilstoši ikgadējam emisiju ziņojumam nav izpildīti gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķi vai pastāv risks, ka tie netiks izpildīti.

2. Normatīvais regulējums un plāna izstrādes pamatojums

2.1. ES tiesību akti

2005. gada septembrī Eiropas Komisija pieņēma Tematisko stratēģiju par gaisa piesārņojumu, lai visā ES sasniegtu tādu gaisa kvalitāti, kas nerada negatīvas sekas un riskus cilvēku veselībai un videi. Tika noteikti stratēģiskie mērķi līdz 2020. gadam, rīcības un līdzekļi to sasniegšanai, kā arī 2008. gada 21. maijā pieņemta Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2008/50/EK par gaisa kvalitāti un tīrāku gaisu Eiropai1, kas nosaka prasības gaisa kvalitātes mērījumu veikšanai, gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamajai koncentrācijai gaisā, kā arī pienākumu rīkoties, ja gaisa kvalitāte kādā no gaisa kvalitātes monitoringa stacijām nav atbilstoša.

2013. gada 18. decembrī Eiropas Komisija publicēja paziņojumu "Programma "Tīru gaisu Eiropā". Šī programma ir Eiropas Komisijas stratēģija, kurā norādīti pasākumi, ar ko nodrošināt esošo mērķu sasniegšanu, un izklāstīti jauni gaisa kvalitātes mērķi laikposmam līdz 2030. gadam. Paziņojumā uzsvērts, ka, lai gan pēdējās desmitgadēs gaisa kvalitāte Eiropā ir ievērojami uzlabojusies, tomēr gaisa piesārņojums joprojām ir galvenais vides faktors, kas saistāms ar nenovēršamu saslimstību un priekšlaicīgu mirstību ES, un joprojām daudzviet ievērojami kaitē Eiropas videi. Rezultātā 2016. gada 14. decembrī tika pieņemta jauna Direktīva 2016/2284. Tā nosaka stingrus maksimāli pieļaujamos antropogēno emisiju apjomus dalībvalstīm galvenajām piesārņojošām vielām - sēra dioksīdam, slāpekļa oksīdam, nemetāna gaistošajiem organiskajiem savienojumiem, amonjakam un daļiņām PM2,5 laika periodam no 2020. līdz 2029. gadam, kā arī pēc 2030. gada.

Direktīvas 2016/2284 6. pants noteic, ka dalībvalstīm līdz 2019. gada 1. aprīlim ir jāizstrādā un jāiesniedz Eiropas Komisijai valstu gaisa piesārņojuma ierobežošanas rīcības plāni. Rīcības plāns ir jāaktualizē vismaz reizi četros gados vai biežāk, ja atbilstoši ikgadējam emisiju ziņojumam nav izpildīti gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķi vai pastāv risks, ka tie netiks izpildīti.

2.2. Latvijas normatīvie akti

Lai nodrošinātu plāna normatīvo ietvaru, 2018. gada 12. aprīlī tika pieņemti grozījumi likumā "Par piesārņojumu". Šajos grozījumos iekļautā 16.2 panta pirmā daļa nosaka, ka Latvijai laikposmā no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada jāsamazina dažādu tautsaimniecības nozaru radītās sēra dioksīda, slāpekļa oksīda, NMGOS un daļiņu PM2,5 emisijas. Minēto vielu emisiju samazināšanas mērķi laikposmam no 2020. līdz 2029. gadam un pēc 2030. gada tika noteikti MK noteikumu Nr. 614 1. pielikumā un atspoguļoti plāna 8.1. sadaļā (turpmāk - noteiktie emisiju mērķi).

Lai nodrošinātu iepriekšminēto mērķu izpildi, likuma "Par piesārņojumu" 16.2 panta otrā daļa noteic, ka VARAM organizē gaisa piesārņojuma samazināšanas plāna izstrādi un koordinē tā īstenošanu. Plānu izstrādā sadarbībā ar ZM, EM, SM, FM, Veselības ministriju, kā arī citām institūcijām, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisiju.

Plāna īstenošanas rezultātā tiks samazināts emisiju gaisā kopapjoms, kas savukārt sekmēs gaisa kvalitātes uzlabošanu Latvijā, īpaši pilsētās. Lai aizsargātu cilvēku veselību un vidi, MK noteikumu par gaisa kvalitāti 3. un 4. punkts nosaka vairāku gaisu piesārņojošo vielu pieļaujamo līmeni vidē. Noteikumi nosaka arī gaisu piesārņojošo vielu mērījuma metodes, gaisa kvalitātes novērtējumu un tā veikšanas nosacījumus, tai skaitā gaisa monitoringa staciju skaita noteikšanas kritērijus un izvietojuma nosacījumus stacionāro mērījumu veikšanai un paraugu ņemšanai, prasības piesārņojuma līmeņa novērtēšanai, veicamos pasākumus gaisa kvalitātes uzlabošanai un to īstenošanas nosacījumus. Detalizēta informācija par pārējiem normatīvajiem aktiem, kuros noteikto prasību ieviešana sekmē gaisa piesārņojuma samazināšanos pieejama plāna 1. pielikumā.

2.3. Sliktas gaisa kvalitātes radītās ietekmes

Gaisa kvalitāte un sabiedrības veselība

Slikta gaisa kvalitāte negatīvi ietekmē dzīves kvalitāti, īpaši pilsētu iedzīvotājiem. Tā var izraisīt tādas veselības problēmas kā astma un sirds un asinsvadu slimības, saīsinot dzīves ilgumu. Tas savukārt izraisa darba dienu kavēšanu slimību dēļ un palielina veselības aprūpes pakalpojumu izmaksas, jo īpaši bērniem un veciem cilvēkiem. Slikta gaisa kvalitāte ir arī galvenais priekšlaicīgas nāves cēlonis ES un izraisa lielāku ietekmi nekā ceļu satiksmes negadījumi2.

Eiropas Vides aģentūra3 ir novērtējusi, ka Latvijā 2015. gadā daļiņu PM2,5 piesārņojums ir radījis 1600 priekšlaicīgas nāves gadījumus, slāpekļa dioksīda piesārņojums - 130, bet ozona piesārņojums - 50 priekšlaicīgas nāves gadījumus. Daļiņu PM2,5 piesārņojums 2015. gadā Latvijā ir izraisījis arī 17600, slāpekļa dioksīda piesārņojums - 1400 un ozona piesārņojums - 600 zaudētos dzīves gadus.

Lai salīdzinātu situāciju dažādās valstīs, tiek veikts zaudēto dzīves gadu pārrēķins uz 100 000 iedzīvotājiem. Latvijā situācija ir sliktāka kā vidēji ES-28 tieši attiecībā uz daļiņu PM2,5 ietekmi, kur Latvijai ir septiņpadsmitā sliktākā pozīcija starp novērtētajām 41 Eiropas valstīm4. Savukārt atbilstoši plāna 1. tabulā sniegtajai informācijai, redzams, ka slāpekļa dioksīda un ozona piesārņojums Latvijā ir zemāks, nekā vidēji ES-28 un Eiropa-41.

1. tabula. Aprēķinātie zaudētie dzīves gadi uz simts tūkstošiem iedzīvotāju (2015)

Valsts Daļiņas PM2,5 Slāpekļa dioksīds Ozons
Latvija 886 70 30
ES-28 vidēji 820 157 36
Eiropa-41 valsts, vidēji 830 153 36

PVO apkopoto pētījumu dati liecina5, ka gaisa piesārņojumam ir būtiska ietekme uz cilvēka veselību, tai skaitā, tas:

• palielina elpošanas orgānu saslimstības risku, var izraisīt kā īstermiņa, tā ilgtermiņa ietekmes - klepu, elpas trūkumu, var tikt novērotas biežākas astmas lēkmes, kā arī pieaugt hroniski obstruktīvo plaušu slimību risks un palielināties jutīgums pret elpošanas ceļu infekcijām;

• palielina plaušu vēža rašanās risku. Starptautiskā Vēža pētniecības aģentūra klasificē gaisa piesārņojumu kopumā un daļiņas konkrēti kā kancerogēnu;

• palielina sirds-asinsvadu sistēmas slimību risku, pieaug sirds išēmiskās slimības risks;

• var izraisīt nervu sistēmas attīstības un darbības traucējumus - atmiņas pavājināšanos, koncentrēšanās spēju pavājināšanos u.c.;

• var ietekmēt reproduktīvo sistēmu, auglību, grūtniecību un zīdaiņus un bērnus, ietekmējot bērnu tālāko attīstību un spējas;

• var tikt asociēts arī ar 2. tipa cukura diabēta izveidošanos pieaugušajiem, kā arī veicināt tuklumu, iekaisumus, novecošanos, Alcheimera slimību un vecuma demenci.

Gaisa kvalitāte un gaisa piesārņojuma ietekme uz ekosistēmām

Gaisa piesārņojums var tiešā veidā ietekmēt veģetāciju un faunu, kā arī ūdens, augsnes kvalitāti un ar to saistīto ekosistēmu pakalpojumu kvalitāti. Visbīstamākie gaisa piesārņojuma veidi ekosistēmām ir ozons, amonjaks un slāpekļa oksīdi.

Augstas zemes līmeņa ozona koncentrācijas negatīvi ietekmē veģetāciju, tajā skaitā mežus un lauksaimniecības kultūras, samazinot to produktivitāti. Slāpekļa oksīdi un amonjaks, kā arī sēra dioksīds emisijas paskābina augsni, upju un ezeru ūdeņus, tā radot dzīvnieku un augu dzīves un biodaudzveidības samazinājumu. Šie piesārņotāji ienes augsnē un ūdeņos arī papildus barojošo slāpekļa daudzumu, tā veicinot eitrofikāciju, kā arī barojošo vielu pārmērība var izraisīt izmaiņas sugu daudzveidībā un veicināt jaunu invazīvo sugu ienākšanu.

Vienlaikus jānorāda arī, ka Eiropas Vides aģentūras veiktais novērtējums ievieto Latviju to Eiropas valstu skaitā, kurās gaisa piesārņojumam ir zema ietekme uz veģetāciju. Latvija nav to Eiropas valstu vidū, kurās tiktu pārsniegti ekosistēmu aizsardzībai noteiktie kritiskie piesārņojuma līmeņi.

Gaisa kvalitāte un klimata pārmaiņas

Vairākas gaisu piesārņojošās vielas ir arī klimatu ietekmējošas, kuru potenciālā ietekme var ilgt sākot no īsa perioda (mazāk par gadu) līdz pat vairākām gadu dekādēm. Troposfēras ozons, kura veidošanā ieguldījumu sniedz slāpekļa oksīdu, nemetāna gaistošo organisko savienojumu un metāna emisijas, un kvēpi jeb melnais ogleklis (kā daļiņu PM sastāvdaļa) ir vieni no šādiem īsa dzīves laika piemēriem, kuri sniedz tiešu ieguldījumu globālās sasilšanas veicināšanā. Vienlaikus citām gaisu piesārņojošām vielām - organiskais ogleklis (kā PM sastāvdaļa), amonija jons NH4+, sulfāti (SO42-) un nitrāti (NO3-) - ir atdzesējošais efekts. Savukārt klimata pārmaiņu izraisītas izmaiņas laikapstākļos var izmainīt gaisa piesārņojuma veidošanos atmosfērā, to pārnesi, izkliedi un nosēšanos.

Gaisa kvalitāte un materiālā vide

Gaisa piesārņojums atstāj negatīvu ietekmi arī uz materiālo vidi. Skābo nokrišņu ietekmē novērojama paātrināta korozija, novērojama arī daļiņu nosēšanās, dēdēšana un krāsu izdzišana uz ēkām, pilsētvides materiālajām struktūrām, kultūras pieminekļiem. Risks zaudēt mūsu kultūrvēsturiskās liecības ir īpaši nozīmīgs.

3. Esošā gaisa kvalitāte Latvijas pilsētās

3.1. Emisiju mērījumu rezultāti

Pašreiz Latvijā tiek izdalītas divas zonas gaisa kvalitātes novērtēšanai un pārvaldībai - Rīgas aglomerācija un pārējā Latvijas teritorija6. Gaisa kvalitātes monitorings tiek veikts Rīgā, Ventspilī, Liepājā, Rēzeknē un divās lauku fona stacijās, kas izvietotas Liepājas un Cēsu novados. Plāna 2. tabulā sniegts apkopojums par Latvijā esošajām gaisa kvalitātes mērījumu stacijām.

2. tabula. Gaisa kvalitātes novērojumu tīkls Latvijā 2017. gadā7

Rīgā
Stacija "Ķengarags" (Maskavas ielā 165) Pilsētas fona stacija
Stacija "Parks" (Raiņa blv.19) Pilsētas fona stacija
Stacija "Kronvalda bulvāris" (Kronvalda blv.4) Pilsētas fona stacija
Stacija "Brīvības iela" (Brīvības ielā 73) Transporta ietekmes stacija
Stacija "Mīlgrāvis" (Mīlgrāvju ielā 10) Rūpniecības ietekmes stacija
Ventspils
Stacija "Pārventa" (Talsu ielā 31) Pilsētas fona stacija
Liepāja
Stacija "Liepāja" (1 stars, O. Kalpaka 34) Transporta ietekmes stacija
Stacija "Liepāja" (2 stars, O. Kalpaka 34) Transporta ietekmes stacija
Rēzekne
Stacija "Rēzekne" (1 stars, Atbrīvošanas aleja 108) Transporta ietekmes stacija
Stacija "Rēzekne" (2 stars, Atbrīvošanas aleja 108) Transporta ietekmes stacija
Lauku fona stacijas
Stacija "Rucava" (Rucavas novads) Lauku fona stacija
Stacija "Zosēni" (Cēsu novads) Lauku fona stacija

Nodaļas sagatavošanā ir izmantota skaitliskā informācija par piesārņojošo vielu koncentrāciju mērījumiem gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, kas sniegta LVĢMC ikgadējos "Pārskatos un novērtējumos par gaisa kvalitāti Latvijā"8.

Vērtējot gaisa kvalitātes atbilstību, ir vērtēta atbilstība ne tikai MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktajiem gaisa kvalitātes normatīviem, bet arī PVO rekomendētajām vērtībām, kas ir stingrākas un noteiktas ņemot vērā dažādu piesārņojošo vielu emisiju radīto ietekmi uz cilvēku veselību. Detalizēta informācija par esošo gaisa kvalitāti un MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktajiem normatīviem, kā arī PVO rekomendētajām vērtībām atspoguļota plāna 2. pielikumā.

3. tabula. Gaisa kvalitātes normatīvu pārsniegumi laikā no 2013.-2017. gadam

Stacijas nosaukums PM10 gada robežlielums (ES) PM10 diennakts robežlielums (ES) PM10 diennakts robežlielums
(augšējais slieksnis)
PM10 gada robežlielums (PVO) Daļiņas PM2,5 robežlielums (ES) Daļiņas PM2,5
(augšējais slieksnis)
Daļiņas PM2,5 (PVO)
Rīga
"Kronvalda bulvāris" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Pārsniegts
(2014.)
Pārsniegts
(2013.-2017.)
"Valdemāra iela" Pārsniegts*
(2013.)
Pārsniegts*
(2013., 2014.)
Pārsniegts*
(2013.-2015.)
Pārsniegts*
(2013.-2015.)
- - -
"Brīvības iela" Nav pārsniegts Pārsniegts
(2013.-2016.)
Pārsniegts
(2013.-2017.)
Pārsniegts
(2013.-2017.)
- - -
"Mīlgrāvis"** Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts - - -
Ventspils
"Pārventa" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Pārsniegts
(2013.-2016.)
Liepāja
"Liepāja" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Pārsniegts
(2013.-2016.)
Pārsniegts
(2013.-2017.)
Nav pārsniegts Pārsniegts
(2013.-2015., 2017.)
Pārsniegts
(2013.-2017.)
Rēzekne
"Rēzekne" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Pārsniegts
(2013.-2016.)
Pārsniegts
(2013.-2016.)
Nav pārsniegts Pārsniegts
(2013.-2016.)
Pārsniegts
(2014.-2017.)
Reģionālās stacijas
"Rucava" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts
           
Stacijas nosaukums NO2 gada robežlielums Benzols (ES) Benzols (Augšējais slieksnis) Benz(a)pirēns
(ES)
Benz(a)pirēns
(Augšējais slieksnis)
Rīga
"Ķengarags" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts - -
"Parks" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Pārsniegts
(2016., 2017.)
- -
"Kronvalda bulvāris" - - - Nav pārsniegts Nav pārsniegts
"Valdemāra" Pārsniegts*
(2013.-2015.)
Nav pārsniegts Nav pārsniegts - -
"Brīvības iela" Pārsniegts*
(2013.-2015.)
Nav pārsniegts Pārsniegts
(2013.)
Nav pārsniegts Pārsniegts
"Mīlgrāvis"** Nav pārsniegts Nav pārsniegts Pārsniegts
(2016., 2017.)
- -
Ventspils
"Pārventa" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts
Liepāja
"Liepāja" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Pārsniegts
(2015.)
Pārsniegts
(2013.-2017.)
Rēzekne
"Rēzekne" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts - -
Reģionālās stacijas
"Rucava" Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts Nav pārsniegts

* 2016. un 2017. gadā mērījumi transporta stacijās nav veikti, tomēr ar augstu varbūtību var pieņemt, ka gada robežlielums joprojām var tikt pārsniegts.

** Mērījumi uzsākti 2016. gadā.

Secinājumi:

Daļiņas PM10

2013.-2017. gada perioda mērījumi parāda daļiņu PM10 gada vidējo koncentrāciju vērtību samazināšanos. Vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa rezultāti, lai novērtētu šīs tendences turpināšanos. Neraugoties uz šo uzlabošanos, daļiņu PM10 emisijas joprojām ir viena no visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās.

• Nevienā stacijā netiek pārsniegts daļiņu PM10 noteiktais gada vidējais robežlielums.

• Mērījumi transporta ietekmes stacijās parāda augstāku daļiņu PM10 koncentrāciju, salīdzinot ar pilsētas fona stacijām;

• Daļiņām PM10 noteiktā diennakts robežlielums Rīgas pilsētas stacijā Brīvības ielā pārsniegts laikā no 2013.-2016. gadam, bet 2017. gadā tas atbilda prasībām. Savukārt 2018. gadā iegūtie mērījumi laikā līdz novembrim transporta ietekmes stacijā Brīvības ielā atkal uzrāda neatbilstību.

• Daļiņām PM10 noteiktā diennakts robežlielums Rīgas pilsētas stacijā Valdemāra ielā pārsniegts laikā no 2013.-2015. gadam. Sākot ar 2016. gadu daļiņu PM10 mērījumu veikšana tika pārtraukta.

• PVO rekomendētais gada robežlielums un MK noteikumos par gaisa kvalitāti noteiktais augšējais novērtēšanas slieksnis (piesārņojuma līmenis, kas norāda uz risku pārsniegt noteiktos robežlielumus) tiek pārsniegts Rīgas, Liepājas un Rēzeknes transporta novērtējuma stacijās.

Daļiņas PM2,5

2013.-2017. gada perioda mērījumi parāda daļiņu PM2,5 gada vidējo koncentrāciju vērtību samazināšanās tendenci. Vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa dati šīs tendences apstiprinājumam. Neraugoties uz šo uzlabošanos, daļiņu PM2,5 emisijas joprojām ir viena no visaktuālākajām Latvijas gaisa kvalitātes problēmām pilsētās.

• Nevienā mērījumu stacijā netiek pārsniegta MK noteikumos par gaisa kvalitāti atļautā daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija.

• Daļiņām PM2,5 noteiktais augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis, kas norāda uz iespējamām gaisa kvalitātes problēmām nākotnē tiek pārsniegts Rīgā - Kronvalda bulvāra stacijā, kā arī Liepājas un Rēzeknes transporta ietekmes stacijās. Neīstenojot atbilstošus pasākumus, var pieaugt daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija.

• PVO rekomendētais daļiņu PM2,5 līmenis tiek pārsniegts visās Latvijas pilsētās. Arī lauka fona stacijā "Rucava" 2013.-2016. gados daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija bija tuvu PVO rekomendētajai vērtībai, tikai 2017. gadā nedaudz samazinoties.

• Latvijai līdz 2020. gadam nepieciešams panākt daļiņu PM2,5 vidējo koncentrācijas vērtību 14,4 mg/m3 (tiek izmantoti mērījumu dati no fona stacijām visā Latvijā). Vidējā ekspozīcijas samazināšanas mērķa pārbaude parāda, ka aprēķinātā daļiņu PM2,5 gada vidējā koncentrācija par triju kalendāra gadu (2015.-2017. gadam) mērījumu diennakts vērtībām ir 12,98 µg/m3, kas nozīmē, ka uz šo brīdi noteiktais daļiņu PM2,5 valsts ekspozīcijas samazināšanas mērķis tiek izpildīts.

Slāpekļa dioksīds

• No 2013. līdz 2015. gadam Rīgas transporta ietekmes stacijās Brīvības un Valdemāra ielā tika pārsniegts gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai. Lai gan šie mērījumi 2016. un 2017. gadā netika veikti, esošā satiksmes plūsmas intensitāte Rīgā dod pamatu argumentētam pieņēmumam, ka gada robežlielums Rīgas centrā vēl aizvien tiek pārsniegts.

Benzols

• Lai gan gaisa kvalitātes gada mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai nav pārsniegts, tomēr novērotās vērtības, kuras 2016. un 2017. gadā tika reģistrētas Rīgas rūpniecības ietekmes stacijā - Mīlgrāvis, bija ļoti tuvu robežlielumam.

• Augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis 2016. un 2017. gadā tika pārsniegts arī fona stacijā "Parks" un stacijā Brīvības ielā.

Benz(a)pirēns

• Novērotās koncentrācijas 2013.-2017. gados Rīgas pilsētā transporta ietekmes stacijā Brīvības ielā bija salīdzinoši augstas un pārsniedza augšējo piesārņojuma novērtēšanas slieksni.

• Pārējā Latvijā augšējā piesārņojuma novērtēšanas sliekšņa pārsniegumi konstatēti Liepājas mērījumu stacijā.

3.2. Galvenie piesārņojuma avoti.

Informācija par kopējo aprēķināto emisiju izplatību Latvijā sniegta plāna 3. pielikumā. Atbilstoši veiktajiem aprēķiniem redzams, ka lielākā daļa no visas Latvijas emisijām koncentrējas Rīgas apkārtnē, kā arī citās lielākajās Latvijas pilsētās.

Patlaban gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma ir izstrādāta un esošo piesārņojuma avotu noteikšana ir veikta tikai Rīgas pilsētai9, tādēļ šajā plānā ir iespējams sniegt tikai informāciju par Rīgā esošajiem gaisa piesārņojuma avotiem.

Emisiju avoti gaisa piesārņojuma novērtēšanai Rīgas pilsētā tika iedalīti trīs grupās:

• stacionārie piesārņojuma avoti - ražošanas uzņēmumi un kuģu piestātnes10 ar konkrētu atrašanās vietu. Programmā veiktais aprēķins parādīja, ka šo avotu procentuālais ieguldījums 2014. gadā ir aptuveni 23 % no kopējām PM10 emisijām, 18,5 % no kopējām NO2 emisijām, 12 % no kopējām benzola emisijām un 1 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām;

• mobilie avoti - līnijveida avoti, kas raksturo transportēšanas ceļus. Tika izdalītas šādas apakšgrupas: autotransporta kustība Rīgas pilsētas lielākajās ielās, RP SIA "Rīgas satiksme" autobusu kustība, dīzeļvilcienu kustība Rīgas pilsētas robežās un kuģošanas ceļi Daugavā. Aprēķins parādīja, ka šo avotu ieguldījums 2014. gadā ir aptuveni 97,5 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām, 68,5 % no kopējām NO2 emisijām, 15 % no kopējām PM10 emisijām un 12 % no kopējām benzola emisijām.

• laukuma vai neorganizētie emisijas avoti (tīkla avoti) - emisijas no dzīvojamo māju apkures iekārtām, maza apjoma rūpniecības avotu emisijas, pilsētas mazās ielas ar zemu satiksmes intensitāti. Aprēķins parādīja, ka šo avotu ieguldījums 2014. gadā ir aptuveni 76 % no kopējām benzola emisijām, 62 % no kopējām PM10 emisijām, 13 % no kopējām NO2 emisijām un nedaudz virs 1 % no kopējām benz(a)pirēna emisijām.

Piesārņojošo vielu izkliedes aprēķins un atbilstības novērtējums programmā ir veikts, izmantojot piesārņojuma izkliedes modelēšanu. Modelējot piesārņojuma izkliedi, tika ņemtas vērā ārpus Rīgas pilsētas izvietoto ražošanas uzņēmumu emisijas.

Modelēšanas rezultāti parādīja, ka Rīgas pilsētā iezīmējas vairākas teritorijas, kurās vērojamas augstākas piesārņojošo vielu koncentrācijas. Galvenokārt tas ir pilsētas centrs un, atkarībā no piesārņojošās vielas, arī citas apkaimes, kurās tiek novēroti piesārņojuma robežlielumu pārsniegumi vai augšējo piesārņojuma novērtēšanas sliekšņu pārsniegumi (Rīgas pilsētas gaisa piesārņojuma izkliedes kartes skatīt "Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmas 2016.-2020. gadam" 5. pielikumā, pieejams: https://mvd.riga.lv/nozares/vides-parvalde/gaisa-kvalitate/).

3.3. Pārrobežu piesārņojums.

Pārrobežu gaisa piesārņojums attiecībā uz galvenajām piesārņojošām vielām - sēra oksīdiem, slāpekļa oksīdiem, ozonu un daļiņām - ir analizēts ziņojumā EMEP Status Report 1/2016 ziņojumā11 un šajā plānā ir sniegti galvenie secinājumi pamatojoties uz tiem.

Sēra oksīdi (SOx)

Dominējošo daļu (apmēram 90 %) no šīs depozīcijas veidoja Latvijā ienākošais pārrobežu piesārņojums. No Latvijā radītajām emisijām apmēram 35 % depozīcija notiek Latvijas teritorijā, bet 65 % ir pārrobežu pārnese uz citām teritorijām.

Slāpekļa oksīdi (NOx)

Dominējošo daļu (70 %-90 %) no šīs depozīcijas veidojas no Latvijā ienākošā pārrobežu piesārņojuma. Latvijas teritorijā notiek tikai 6 % no Latvijā radīto emisiju depozīcija, bet attiecībā uz 94 % Latvijā radīto emisiju notiek to pārrobežu pārnese. Augstāka depozīcija bija Latvijas rietumu un centrālajā teritorijā.

Amonjaks (NH3)

Latvijas teritorijā notiek 39 % no Latvijā radīto emisiju depozīcija, bet attiecībā uz 61 % Latvijā radīto emisiju notiek pārrobežu pārnese. Augstāka depozīcija bija raksturīga Latvijas dienvidu daļas teritorijai. Rīgas un Pierīgas teritorijā pārrobežu piesārņojuma ieguldījums depozīcijā bija 50-60 %, bet pārējā Latvijas teritorijā ienākošais pārrobežu piesārņojums bija dominējošs - robežās 70-90 %

Daļiņas

Ņemot vērā atmosfēras ķīmijas nelineāros procesus, pārrobežu ietekmes novērtēšanai daļiņu gadījumā ziņojumā ir izmantota atšķirīga pieeja. Ziņojumā ir novērtēts, kādu ietekmi uz daļiņu koncentrācijām Latvijā un ārpus tās sniedz 15 % emisiju samazinājums Latvijā. Novērtējums parādīja, ka šāda samazinājuma ietekme dominējoši izpaudīsies Latvijas teritorijā, un nelielā pieguļošajā Baltijas jūras teritorijā un Lietuvas un Igaunijas robežas teritorijās ar Latviju.

4. tabula. Valstis un teritorijas, kurās notiek Latvijā veidoto emisiju depozīcija

Valsts SOx NOx NH3 daļiņas PM
Latvija 35 % 6 % 31 % Latvija, pieguļošā Baltijas jūras teritorija, Lietuvas un Igaunijas robežteritorijas ar Latviju
Krievijas Federācija 19 % 34 % 23 %
Igaunija 5 % - 5 %
Somija 5 % 8 % 4 %
Zviedrija 5 % 7 % -
Lietuva - - 4 %
Baltijas jūra 16 % 14 % 13 %
Atlantijas okeāna ZA daļa - 7 % -
citur 16 % 23 % 19 %

3.4. Prognozējamā plānā iekļauto pasākumu ietekme uz gaisa kvalitāti

Plāna 8. sadaļā iekļautais pasākums 9.3. paredz Rīgas domes saistošajos noteikumos noteikt prasību par esošo individuālo sadedzināšanas iekārtu nomaiņu, ja tās tiek izmantotas kā galvenais siltumapgādes veids, uz tādām sadedzināšanas iekārtām, kuras atbilst Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem12 un tās īstenošanas regulā (ES) 2015/1185, ar ko Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka vai vienāda par 50 kW noteiktajām emisiju un energoefektivitātes prasībām. Minētā pasākuma ietekme ir modelēta, izstrādājot Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2016.-2020. gadam, un ir parādīta rīcības pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti13.

Plāna 8. sadaļā iekļautie pasākumi 3.1.-3.3. paredz veicināt centralizētās siltumapgādes sistēmas attīstību Latvijas pilsētās. Šāda attīstība tiek paredzēta kā prioritāte (ja tehniski iespējams) konkrētās Rīgas pilsētas zonās un jaunajās apbūves teritorijās (rīcība 9.3.). Centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgšanas ietekme ēkām, kas kādreiz ir bijušas pieslēgtas centralizētās siltumapgādes sistēmai un kurās jau pastāv vienota siltumtīklu sistēma, ir tikusi modelēta. Modelēšanas rezultāti parādīja šī pasākuma pozitīvās izmaiņas PM10 piesārņojuma izkliedē14. Tāpat ir tikusi veikta centralizētās siltumapgādes sistēmas izveides ietekmes modelēšana (salīdzinot ar individuālo gāzes apkuri) plānotās apbūves teritorijās Skanstes apkaimē, Mežaparkā un Jaunbiķeros. Modelēšanas rezultāti parāda pozitīvu ietekmi uz NO2 piesārņojuma izkliedi15.

Plāna 8. sadaļā iekļautais pasākums 9.8. paredz zemās emisiju zonas izveidošanu Rīgas pilsētā. Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmā 2016.-2020. gadam ietvaros veiktais novērtējums parāda, ka šādas zonas izveides Rīgas centrā pozitīvo ietekmi uz gaisa kvalitāti16.

4. Kopējās emisijas Latvijā un bāzes scenārija emisiju prognozes

Kopumā Latvijā visu gaisu piesārņojošo vielu emisijas (sēra dioksīda, nemetāna gaistošo organisko savienojumu, daļiņu PM2,5 un kvēpu jeb melnās ogles) pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājušās, izņemot amonjaka emisijas, kuru daudzums ir palicis gandrīz nemainīgs (skatīt 1. attēlu). Emisiju ģeogrāfiskā izplatība sniegta plāna 3. pielikumā.

1. attēls. Gaisa kvalitāti ietekmējošo piesārņojošo vielu emisiju izmaiņu tendences 2005.-2016. gadā

Pamatojoties uz prognozētajiem aktivitāšu datiem un ņemot vērā spēkā esošās politikas, ir aprēķinātas emisijas bāzes scenārijam. Par bāzes gadu emisiju aprēķināšanai tika izmantots 2016. gads. Emisiju aprēķināšanā izmantoti emisiju faktori, kas iekļauti ziņojumā par Latvijas kopējām emisijām, kas iesniegti EK 2018. gadā17. Emisiju prognozes bāzes scenārijā ietver un paredz to politiku un pasākumu īstenošanu, kas noteikti Latvijas valdības izstrādātajos politikas dokumentos līdz 2018. gadam. Izveidotais bāzes scenārijs ietver arī tās politikas un pasākumus, kas ir iestrādāti emisiju aprēķinu scenārijā, kas 2018. gadā izstrādāts klimata un enerģētikas pakotnes ietverto mērķu sasniegšanai18. Detalizēta informācija par bāzes scenārijā izmantotajiem pieņēmumiem un ietverto politiku un pasākumu apraksts ir sniegts plāna 4. pielikumā. Sekojošā aprakstā sniegts īss ieskats par izmaiņām katrai no gaisu piesārņojošo vielu emisijām.

4.1. Slāpekļa oksīdu emisijas

Esošā situācija

Laika periodā no 2005. līdz 2016. gadam NOx emisiju daudzums ir samazinājies par apmēram 17 %.

2016. gadā NOx emisiju galvenais avots Latvijā bija transports (42 %), it īpaši autotransports, kas radīja 32 % no kopējām emisijām. Jāatzīmē, ka transporta radītās emisijas šajā laika periodā ir samazinājušās par 36 %. Galvenie autotransporta veidi, kas rada emisijas ir smagais kravas autotransports (50 %), vieglais autotransports (36 %) un vieglais kravas autotransports (13 %). Savukārt galvenais izmantotā kurināmā veids, kas rada lielākās emisijas ir dīzeļdegviela. Būtisks aspekts, kas rada NOx emisijas ir vecu transportlīdzekļu īpatsvars kopējā autoparkā. Tā, piemēram, Latvijā transportlīdzekļu, kas vecāki par 10 gadiem, īpatsvars kopējā autoparkā veido aptuveni 72 %, kas ir trešais augstākais rādītājs ES.

Otrs lielākais emisiju avots ir kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (21 %), kurā emisiju apjoms ir samazinājies 2016. gadā pret 2005. gadu par apmēram 19 %.

Lauksaimniecības sektors rada 13 % no kopējām emisijām, un šajā sektorā emisijas ir pieaugušas 2016. gadā par 57 % salīdzinot ar 2005. gadu.

Enerģijas pārveidošanas sektora19 emisijas sastāda 13 % no kopējām emisijām un to apjoms ir pieaudzis par 20 %. Iemesls tam ir saražotās enerģijas un līdz ar to sadedzinātā kurināmā pieaugums.

Kurināmā sadedzināšanas rūpniecībā un rūpniecisko procesu radītās emisijas apskatāmajā laika posmā ir samazinājušās, un tās 2016. gadā sastāda attiecīgi 7 % un 4 % no kopējām NOx emisijām Latvijā.

Īstenoto politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm

Emisiju samazinājumu autotransportā galvenokārt noteica autotransporta ar augstākiem vides kvalitātes normatīviem (EURO4, EURO5 un EURO6 automašīnu klases) plašāka izmantošana. Ietekmi radīja arī īstenotie fiskālie pasākumi - Akcīzes nodoklis un Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodoklis, kas vērsts uz efektīvāku un no emisiju viedokļa tīrāku automašīnu izmantošanu.

Negatīvu iespaidu atstāja dīzeļdegvielu patērējošo automašīnu daļas straujais pieaugums pasažieru automašīnu kopējā skaitā pēdējos piecos gados.

ES fondu un citu finanšu instrumentu atbalstīto programmu pārejai no fosilā kurināmā izmantošanas uz AER īstenošana, kā arī valsts izveidotais atbalsta mehānisms - elektroenerģijas obligātais iepirkums un garantētā maksa par elektrostacijā uzstādīto elektrisko jaudu (turpmāk - AER atbalstošā politika) veicināja importētās elektroenerģijas aizstāšanu ar Latvijā saražoto elektroenerģiju koģenerācijas stacijās, izmantojot dabas gāzi, cieto un gāzveida biomasu. Rezultātā palielinājās saražotās enerģijas daudzums, līdz ar to palielinot izmantoto kurināmā daudzumu par apmēram 25 % 2016. gadā, salīdzinot ar 2005. gadu, un emisijas par 20 %. Turpretim AER politikas īstenošana rūpniecībā, aizstājot dabas gāzi ar biomasas kurināmo, samazināja emisijas rūpniecības sektorā.

Energoefektivitātes pasākumu īstenošana mājsaimniecībās un pakalpojumu sektorā, samazinot kurināmā patēriņa nepieciešamību ēku apsildei, samazināja emisijas šajos sektoros. Otrs iemesls ir cietā kurināmā (ogļu) izmantošanas būtiska samazināšanās šajos sektoros.

Emisiju prognozes

Aprēķinātās kopējās NOx emisiju prognozes 2030. gadam parāda samazinājumu pret 2016. gadu, un 2030. gadā aprēķinātās emisijas ir par 5,2 % mazākas nekā 2016. gadā. Galvenie emisiju avoti 2030. gadā ir transporta sektors (36,5 %), pakalpojumu sektors un mājsaimniecības (18,9 %), enerģijas pārveidošanas sektors (13,9 %), lauksaimniecība (13,8 %) un kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (10,6 %).

Analizējot prognozēto emisiju izmaiņu tendences dažādos sektoros laika periodā no 2016. līdz 2030. gadam, var atzīmēt, ka pieaugums tiek prognozēts emisijām no kurināmā sadedzināšanas rūpniecības sektorā (35,9 %) un rūpnieciskiem procesiem. Galvenais iemesls šādam pieaugumiem ir pieņēmumi par apstrādājošās rūpniecības izaugsmes tempiem nākotnē. Galvenajā NOx emisiju avotā transporta sektorā prognozētās emisijas 2030. gadā samazinās par 17,4 % pret 2016. gadu. Lielākais emisiju samazinājums tiek paredzēts autotransportā. Scenārijs paredz esošo automašīnu pakāpenisku nomaiņu gan ar efektīvākām fosilo degvielu izmantojošām automašīnām, gan arī plašāku alternatīvo degvielu izmantojošo automašīnu ienākšanu apritē.

Jāatzīmē, ka aprēķinot emisiju prognozes autotransporta sektorā tiek izmantota informācija tikai par patreiz pieejamām tehnoloģijām un tām definētām vides kvalitātes prasībām (piemēram, transportlīdzekļi, kas atbilst emisiju klasei EURO6 un EURO6+, transportlīdzekļi, kas izmanto saspiesto dabasgāzi jeb CNG vai sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG, hibrīdtransportlīdzekļi, kas tiek uzlādēti no elektrotīkla un transportlīdzekļi ar elektrodzinēju un bateriju, kuru var uzlādēt no elektrotīkla).

Otrs lielākais emisiju samazinājums tiek prognozēts pakalpojumu un mājsaimniecību sektorā, kur plānotie energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi dzīvojamās un publiskās ēkās ļaus samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkās.

2. attēls. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes Bāzes scenārijā un mērķa trajektorija 2020.-2030. gads

Piezīme. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam emisiju aprēķinā nav ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes.

Kā redzams 2. attēlā, tad aprēķinātās NOx emisiju prognozes pārsniedz noteikto emisiju mērķi 2020. gadā par apmēram 20 %, bet 2030. gadā tās ir apmēram par 10 % lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis.

4.2. Sēra dioksīda emisijas

Esošā situācija

Laika periodā no 2005. līdz 2016. gadam kopējās SO2emisijas ir samazinājušās par 59 %.

Latvijā nav nozīmīgu SO2 emisijas izraisošu tautsaimniecības nozaru, piemēram, celulozes, sērskābes un sērorganisko savienojumu ražošana vai arī naftas pārstrādes rūpnīcu. Lielākie SO2 emisiju avoti 2016. gadā ir kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās, kur lielāko daļu no emisijām rada biomasas izmantošana (49 %), enerģijas pārveidošanas sektors (23 %) un kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (23 %).

Lielākais emisiju samazinājums ir bijis transporta sektorā (65 %), enerģijas pārveidošanas sektorā (51 %), kurināmā sadedzināšana rūpniecībā (49 %).

Īstenoto politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm

Jaunu stingrāku prasību ieviešana attiecībā uz pieļaujamo sēra saturu autotransportā (2005. gads un 2010. gads), kā arī dzelzceļā (2015. gads) izmantojamām degvielām noteica SO2 emisiju samazinājumu transporta sektorā.

Īstenotā AER izmantošanas paplašināšanas politika ir noteikusi izmaiņas izmantojamo primāro energoresursu struktūrā rūpniecībā, pakalpojumu sektorā un enerģijas pārveidošanas sektorā, kas ir rezultējies SO2 emisiju samazinājumā. Šajos sektoros ir notikusi ogļu, kūdras un naftas produktu (mazuta) aizstāšana ar dabas gāzi vai biomasu. Enerģijas pārveidošanas sektorā ir notikusi ogļu un naftas produktu izmantošanas nomaiņa uz biomasu.

Mājsaimniecībās emisiju samazinājumu galvenokārt ir noteikusi energoefektivitātes politikas īstenošana.

Emisiju prognozes

Ja SO2 emisijas uzrādīja būtisku samazināšanos tendenci laika posmā no 2005. līdz 2016. gadam, tad "Bāzes scenārijā" tiek prognozēts, ka prognozējamais enerģijas patēriņa pieaugums rūpniecībā un enerģijas ražošanas sektorā palielina kopējās emisijas līdz 2030. gadam. Emisiju pieaugums enerģijas pārveidošanas sektorā 2020. gadā ir saistīts ar importētās elektroenerģijas aizvietošanu ar uz vietas ražoto elektroenerģiju, ko nosaka pieņēmumi par elektroenerģijas importa cenu attīstību līdz 2030. gadam. Galvenie emisiju avoti 2030. gadā ir enerģijas pārveidošanas sektors (28,3 %), kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (36,8 %) un pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (31,7 %). Ja enerģijas pārveidošanas sektorā emisiju pieaugumu nosaka dabas gāzes aizvietošana ar biomasu katlu mājās un koģenerācijas stacijās, tad rūpniecības sektorā emisiju pieaugumu nosaka kurināmā patēriņa pieaugums, ko nosaka pieņēmumi par ražošanas apjoma pieaugumiem. Kā redzams 3. attēlā, bāzes scenārijā kopējās SO2 emisijas 2020. gadā ir par 47,8 % un 2030. gadā par 48,2 % mazākas nekā 2005. gadā.

3. attēls. Aprēķinātās SO2 emisiju prognozes pa sektoriem Bāzes scenārijā un mērķa trajektorija 2020.-2030. gads

Pie šādas emisiju attīstības tendences tiek izpildīts 2020. gadam un 2030. gadam noteiktais emisiju mērķis. Emisiju prognozes 2030. gadam ir par apmēram 4 % mazākas, nekā 2030. gadam noteiktais emisiju mērķis.

4.3. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

Esošā situācija

Kopējās NMGOS emisijas laika periodā no 2005. līdz 2016. gadam ir samazinājušās par apmēram 23,5 %. NMGOS emisiju galvenie avoti Latvijā 2016. gadā bija šķīdinātāju un specifisku ķīmisko produktu, kur dominē laku un krāsu izmantošana (31 %), mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (24 %), lauksaimniecība (19 %), kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (11 %) un transports (7 %). Galvenā NMGOS emisiju avota - šķīdinātāju un specifisko ķīmisko produktu izmantošanas - radīto emisiju apjoms ir samazinājies par 9 % un pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās emisijas ir samazinājušās par apmēram 42 %.

Transporta sektora radītās emisijas ir samazinājušās par 71 %, ko radīja pāreja no benzīna izmantošanas uz dīzeļdegvielas izmantošanu autotransportā. Turpretim šajā laika posmā ir palielinājušās emisijas no kurināmā sadedzināšanas rūpniecības sektorā. Kā viens no galvenajiem iemesliem šai tendencei ir pāreja no dabas gāzes izmantošanas uz biomasas izmantošanu enerģijas ražošanā.

Īstenoto politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm

Energoefektivitātes politikas īstenošana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās, atjaunojot publiskās un dzīvojamās ēkas, ir ļāvušas ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkās līdz ar to ierobežot vai samazināt arī emisijas.

AER atbalstošā politika, kas sekmēja importētās dabas gāzes izmantošanas centralizētās siltumenerģijas piegādei aizstāšanu ar biomasu, kā arī rūpniecības sektorā enerģijas ražošanā aizvietojot dabas gāzi ar biomasu palielināja emisijas šajos sektoros.

Emisiju prognozes

NMGOS aprēķinātās emisiju prognožu rezultāti parāda, ka laika periodā līdz 2030. gadam emisijas varētu samazināties par 10,8 %, salīdzinot ar 2016. gadu. Galvenie emisiju avoti 2030. gadā ir šķīdinātāju un citu produktu izmantošana, kur dominē laku un krāsu izmantošana (26,5 %), kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (18,8 %), lauksaimniecība (24,0 %) un kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (15,2 %) un transports (5,9 %).

Salīdzinot ar 2016. gadu, prognozētās NMGOS emisijas 2030. gadā ir mazākas transporta sektorā par 22,1 %, jo samazinās degvielas patēriņš autotransportā un tajā skaitā benzīna patēriņš, pakalpojumu sektorā un mājsaimniecības emisijas samazinās par 30,1 %, jo dēļ energoefektivitātes pasākumu īstenošanas publiskās un dzīvojamās ēkās samazinās enerģijas patēriņš ēku apsildei un emisijas no šķīdinātāju un citu produktu izmantošanas par 24,7 %, jo tiek prognozēts šo vielu mazāks patēriņš. Emisiju palielināšanās tiek prognozēta enerģijas pārveidošanas sektorā un rūpniecībā, jo prognozētais rūpniecības ražošanas pieaugums rada enerģijas patēriņa pieaugumu sektorā, kur galvenokārt tiek patērēta koksnes biomasa un dabas gāze.

Sekojošā attēlā ir parādītas NMGOS emisiju prognozes līdz 2030. gadam. Kā redzams 4. attēlā, tad prognozētā emisiju trajektorija nodrošina emisiju mērķa sasniegšanu 2020. un 2030. gadā.

4. attēls. Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads

Piezīme. Atbilstoši MK noteikumu Nr. 614 5.3. apakšpunktā noteiktajam emisiju aprēķinā nav ietvertas emisijas, ko rada kūtsmēslu apsaimniekošana un lauksaimniecības zemes.

Aprēķinātās NMGOS emisijas ir apmēram par 4,4 % mazākas nekā 2030. gadam noteiktais emisiju mērķis.

4.4. Amonjaka emisijas

Esošā situācija

Kopējās NH3 emisijas laika periodā 2005.-2016. gads ir palielinājušās par 9 %. Kopējās lauksaimnieciskās ražošanas sektora amonjaka emisijas 2016. gadā ir par 17 % lielākas, salīdzinot ar 2005. gadu. Emisiju pieauguma iemesls ir lauksaimnieciskās ražošanas pieaugums, kas ietver gan dzīvnieku skaita pieaugumu, gan to produktivitātes pieaugumu, gan arī to, ka lielāks minerālmēslu daudzums tiek izmantots augkopībā, palielinoties platībai un ražībai.

NH3 emisijas galvenokārt veidojas ar lauksaimniecisko ražošanu saistīto procesu rezultātā, un šīs aktivitātes radīja 86 % no kopējām NH3 emisijām Latvijā 2016. gadā. Nākamie lielākie emisiju avoti bija kurināmā sadedzināšana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (8 %) un kurināmā izmantošana enerģijas ražošanai rūpniecības sektorā (3 %).

Divi svarīgākie emisiju avoti 2016. gadā lauksaimnieciskajā ražošanā ir kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas (49,3 %) un minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošana (50,7 %). Ja NH3 emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmām samazinājās par apmēram 5 % laika posmā 2005.-2016. gads, tad emisijas no minerālmēslu un kūtsmēslu izmantošanas palielinājās apmēram 1,5 reizes.

Īstenoto politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm

Emisiju samazinošo pasākumu īstenošana kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmās, kas ietvēra šķidrmēslu krātuvju nosegšanu ar dabīgo pārklājumu, kā arī kūtsmēslu lielāka daudzuma izmantošanu biogāzes ražošanai un iestrādes laika ierobežošana ļāva samazināt amonjaka emisijas no kūtsmēslu apsaimniekošana sistēmām.

Emisiju prognozes

NH3 emisiju galvenais avots ir lauksaimniecības sektors, un tas 2030. gada prognozētajās emisijās sastāda apmēram 89 % no kopējām emisijām. Prognozētās kopējās amonjaka emisijas 2030. gadā ir par 8,5 % lielākas nekā 2016. gadā un par 18,4 % lielākas nekā 2005. gadā. Prognozētās lauksaimniecības sektora emisijas 2030. gadā ir par 13 % lielākas nekā 2016. gadā un par 32,4 % lielākas nekā 2005. gadā.

Pieaugums ir vērojams gandrīz visās kategorijās. Negatīvās NH3 emisiju tendences ir vērojamas tikai: kūtsmēslu apsaimniekošanas sadaļā cūku, zirgu un kazu audzēšanā, kā arī augšņu apsaimniekošanas kategorijā no notekūdeņu dūņām. Lielākais NH3 emisiju pieaugums līdz 2030. gadam, salīdzinot ar 2016. gadu, varētu būt no kūtsmēslu un minerālmēslu iestrādes. Līdz ar to galvenie NH3 emisiju avoti 2030. gadā lauksaimniecības sektorā būs kūtsmēslu apsaimniekošana un minerālmēslu lietošana. Aprēķinātās emisiju prognozes paredz, ka NH3 emisijas no slāpekļa minerālmēslu un kūtsmēslu pielietošanas īpatsvars 2030. gadā pieaugs par apmēram 18 %, salīdzinot ar 2016. gadu, veidojot 2020. gadā - 45 % un 2030. gadā - 47 % no NH3 kopējām emisijām lauksaimniecībā.

5. attēls. Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads

Pie šādas emisiju prognozes tās pārsniedz noteiktos valsts mērķus 2020. gadam un 2030. gadam attiecīgi par 13,4 % un 19,6 %.

4.5. Daļiņu PM2,5 emisijas

Esošā situācija

Kopējās daļiņu PM2,5 emisijas laika periodā 2005. - 2016. gads ir samazinājušās par apmēram 28 %. Emisijas samazinājās transporta sektorā (37 %), pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās (46 %), bet emisijas palielinājās enerģijas pārveidošanas sektorā (vairāk kā divas reizes) un no kurināmā izmantošanas enerģijas ražošanai rūpniecībā (apmēram divas reizes). Emisiju palielināšanās minētajos sektoros ir saistīta, galvenokārt, ar biomasas plašāku izmantošanu šajos abos sektoros.

Galvenie daļiņu PM2,5 avoti Latvijā 2016. gadā bija pakalpojumu un mājsaimniecību sektors, (59 %), kur emisijas rodas no biomasas sadedzināšanas apkurei. Nākamie nozīmīgākie emisiju veidojošie sektori bija biomasas sadedzināšana rūpniecības sektorā (13 %), enerģijas pārveidošanas sektors (13 %) un transports (5 %) un rūpniecības procesi (5 %).

Īstenoto politiku ietekme uz emisiju izmaiņu tendencēm

Energoefektivitātes politikas īstenošana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās, atjaunojot publiskās un dzīvojamās ēkas, ir ļāvušas ievērojami samazināt siltuma un elektroenerģijas patēriņu ēkās un līdz ar to samazināt emisijas.

No vienas puses AER atbalstošā politika, kas sekmēja importētās dabas gāzes izmantošanas centralizētās siltumenerģijas piegādei aizstāšanu ar biomasu, kā arī rūpniecības sektorā enerģijas ražošanā aizvietojot dabas gāzi ar biomasu, palielināja emisijas šajos sektoros.

No otras puses, jaunu, modernu un efektīvu iekārtu uzstādīšana, kas atbilsts augstākām emisiju robežvērtību prasībām daļēji kompensēja minēto negatīvo iespaidu.

Emisiju prognozes

2020. gadu un 2030. gada daļiņu PM2,5 emisiju prognožu rezultāti parāda, ka to apjoms varētu samazināties par attiecīgi 5,1 % un 13,7 %, salīdzinot ar 2016. gada līmeni. Galvenie PM2,5 emisiju avoti 2030. gadā ir mājsaimniecības un pakalpojumu sektors (48,8 %), kuros plaši tiek izmantota biomasa sadedzināšanas iekārtās, enerģijas pārveidošanas sektors (19,8 %) ar plašu biomasas izmantošanu centralizētās siltumapgādes katlu mājās un koģenerācijas stacijās un kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (17,0 %), bet transporta sektorā 4,1 %.

Tiek prognozēta emisiju samazināšanās transporta sektorā un pakalpojumu un mājsaimniecību sektorā. Transporta sektorā alternatīvo degvielu izmantojošo automašīnu skaita pieauguma un fosilo degvielu izmantojošo automašīnu ar augstākām vides prasībām atbilstošu automašīnu skaita pieauguma dēļ emisijas samazinās līdz 2030. gadam par 24,2 %, salīdzinot ar 2016. gadu. Pakalpojumu un mājsaimniecību sektorā energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi dzīvojamās un publiskās ēkās ļauj samazināt kurināmā patēriņu un līdz ar to emisijas 2030. gadā ir par 28,3 % mazākas nekā 2016. gadā. Tajā pašā laikā pieaug emisijas rūpniecības sektorā kurināmā patēriņa pieauguma dēļ.

6. attēls. Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads

Pie šādas emisiju attīstības tendences netiek izpildīts noteiktais 2030. gada emisiju mērķis. Prognozētās emisijas 2030. gadā ir par apmēram 8,1 % lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis.

4.6. Kvēpu - melnās ogles daļiņas (BC)

Kvēpu daļiņas ir tiešā veidā atkarīgas no PM2,5 emisiju daudzuma. Līdz ar to aprēķinātās prognozes satur tādas pašas galvenās attīstības tendences. Prognozētās emisijas 2030. gadā ir mazākas par 19,2 %, salīdzinot ar 2016. gadu un par 41 % mazākas nekā 2005. gadā. Galvenie emisiju avoti ir pakalpojumu un mājsaimniecību sektors (52,9 %), kurināmā sadedzināšana rūpniecības sektorā (31,5 %) un transports (9,5 %).

7. attēls. Aprēķinātās kvēpu daļiņu emisiju prognozes pa sektoriem bāzes scenārijā

4.7. Secinājumi

Emisiju prognozes bāzes scenārijā parāda, ka ir jāīsteno papildus politikas un pasākumi, lai prognozētās emisijas būtu vienādas vai mazākas nekā noteiktie emisiju mērķi 2020. un 2025. gadā NOx un NH3 emisijām, bet uz 2030. gadu NOx emisijām, NH3 un daļiņu PM2,5 emisijām.

• NOx un NH3 emisiju prognozes pārsniedz noteiktos emisiju mērķus 2020. un 2025. gadam;

• aprēķinātās NOx emisiju prognozes pārsniedz noteiktos emisiju mērķus 2030. gadam par apmēram 10 %;

• aprēķinātās SO2 emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par apmēram 4 % mazākas, nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu;

• aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par apmēram 4,3 % mazākas, nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu;

• aprēķinātās NH3 emisiju prognozes pārsniedz noteikto emisiju mērķi uz 2030. gadu par 19,6 %;

• aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes pārsniedz noteikto emisiju mērķi 2030. gadam par apmēram 8,1 %.

5. Emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem

Tā kā bāzes scenārijā NOx, NH3 un PM2,5 netiek izpildīti 2030. gadam noteiktie emisiju mērķi, tad nepieciešams paredzēt papildu politiku un pasākumus un izvērtēt to ietekmi uz emisiju prognozēm un to devumu noteikto emisiju mērķu sasniegšanā.

Informācija par plānā iekļautajiem papildus pasākumiem pieejama plāna 8.sadaļā. Tā kā joprojām turpinās diskusijas par ES fondu un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros pieejamo finansējuma apjomu 2021.-2027. gada plānošanas periodā un iespējamo atbalsta tvērumu, tad 8.sadaļā noteiktie pasākumi, kuru īstenošanai paredzēts piesaistīt ES fondu un kopējās lauksaimniecības politikas ietvaros pieejamo finansējumu, ir indikatīvi, un to īstenošanai pašlaik nav iespējams konkrēti noteikt plānoto finansējuma avotu.

Kurināmā sadedzināšanas radīto emisiju samazināšanai galvenie iespējamie politikas virzieni Latvijā ir enerģijas patēriņa samazināšana, īstenojot papildus energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus, un izmantoto sadedzināšanas iekārtu nomaiņa uz augstākām emisiju robežvērtību prasībām atbilstošām.

Veikts novērtējums par papildus energoefektivitātes pasākumu (papildus pasākumi iekļauti 8. sadaļas otrajā rīcības virzienā) īstenošanas radīto ietekmi uz NOx, PM2,5, NMGOS un SO2 emisijām (Energoefektivitātes politikas scenārijs).

Otra pasākumu grupa, kam ir veikts emisiju samazināšanas novērtējums, ir MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām noteikto emisiju robežvērtību ievērošanas nodrošināšana (papildus pasākumi iekļauti 8. sadaļas pirmajā rīcības virzienā). Šo pasākumu grupai ir novērtēta ietekme uz NOx un PM2,5 emisijām (Emisiju robežvērtību ieviešanas scenārijs).

Visbeidzot ir izveidots scenārijs, kurā abas minētās pasākumu grupas ir integrētas (Integrētais politikas scenārijs vai scenārijs ar papildu pasākumiem) un novērtēta šī scenārija ietekme uz noteikto emisiju mērķu izpildīšanu.

Tā kā MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām noteikto emisiju robežvērtību nodrošināšana, galvenokārt, iedarbojas uz NOx un PM2,5 emisijām, tad šīm emisijām ir veikts šo trīs scenāriju novērtējums. NOx emisiju samazināšanai papildus ir novērtēta transporta sektora pasākumu kopas ietekme.

Savukārt amonjaka emisiju samazināšanai un noteikto emisiju mērķu sasniegšanai izvēlētas četras papildus pasākumu grupas, kas saistītas ar slāpekļa mēslojuma lietošanu, kūtsmēslu apsaimniekošanu ārpus novietnes, lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem un bioloģiskās lauksaimniecības attīstības veicināšanu.

5.1. Slāpekļa oksīda emisijas

Tā kā papildu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus plānots īstenot pārsvarā pakalpojuma sektorā un mājsaimniecībās, tad šajos sektoros un enerģijas pārveidošanas sektorā emisiju samazinājums ir lielāks no šīs politikas pasākumu grupas. Pasākumu grupa par noteikumu par emisiju robežvērtībām jaunām un esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām ieviešanu vislielāko ietekmi uz emisiju izmaiņām dod enerģijas pārveidošanas sektorā.

Novērtētais divu minēto politiku grupu īstenošanas kopējais NOx emisiju samazinājums 2030. gadā ir apmēram 2,44 kt, jeb 7,4 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Tas kopsummā scenārijā ar papildu pasākumiem 2030. gadā dod NOx emisijas par 0,5 % lielākas nekā noteiktais emisiju mērķis.

8. attēls. Politiku un pasākumu ietekme uz NOx emisiju samazināšanu

9. attēls. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes scenārijā ar enerģijas efektivitātes pasākumu un emisiju robežvērtību ieviešanu un kontroli un mērķa trajektorija, 2020. - 2030. gads

Tā kā iepriekš divas minētās emisiju samazināšanas pasākumu grupas vēl nenodrošina 2030. gadam noteiktā mērķa izpildi, tad ir nepieciešams ieviest papildu pasākumus transporta sektorā, kas ir viens no lielākajiem NOx emisiju avotiem. Pasākumi transporta sektorā iekļauj dzelzceļa elektrifikāciju, palielinot elektrificēto rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējo garumu, kā arī fiskālo pasākumu grupu, kas vērsti uz transporta līdzekļu ar augstākām vides prasībām izmantošanu (skatīt 8. sadaļā iekļauto pasākumu 4.5., 5.2 un 5.4).

Pēdējos septiņos gados dīzeļdzinēju automašīnu daļa kopējā pasažieru automašīnu skaitā ir pieaugusi par 22,7 % (skatīt 10. attēlu), turklāt lielākā daļa no šīm reģistrētajām dīzeļdzinēju automašīnām ir zemākas klases nekā EURO4. Lai gan automašīnu skaita daļa, kas atbilst EURO4 vai augstākām prasībām, benzīnu un dīzeļdegvielu izmantojošām automašīnām ir apmēram vienāda - ap 34 % -, tomēr no automašīnām, kas izmanto dīzeļdegvielu, šajā laika periodā visstraujāk ir pieaugusi EURO3 grupas automašīnu daļa, kurām NOx emisiju faktors (g/km) ir aptuveni 35 % lielāks nekā EURO4 grupai.

10. attēls. Dīzeļdzinēju daļa kopējā pasažieru automašīnu skaitā, 2010. - 2017. gads

Ja 2010. gadā dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu vidējais NOx emisiju faktors (kg/TJ) ir apmēram 3,6 reizes lielāks nekā benzīnu izmantojošām automašīnām, tad 2017. gadā tas jau ir 6,7 reizes lielāks. Šo negatīvo tendenci nosaka gan iepriekš aprakstītās negatīvās tendences dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu struktūrā, gan tas, ka benzīna izmantojošām automašīnām, kuras atbilst EURO4 vai augstākai grupai NOx emisiju faktors (g/km) ir apmēram par 45 % mazāks nekā EURO3 grupai.

11. attēls. Vidējo NOx emisiju faktoru izmaiņas pasažieru automašīnām Latvijā

Iepriekš aprakstīto pasažieru automašīnu parka struktūras un tehnoloģiju izmaiņu tendences nosaka to, ka vidējais pasažieru automašīnu NOx emisiju faktors laika periodā 2010. - 2017. gads ir pieaudzis par apmēram 11,9 % (skatīt attēlu augstāk). Ja benzīnu izmantojošo automašīnu vidējais emisiju faktors ir samazinājies par 46 %, tad dīzeļdegvielu izmantojošo automašīnu vidējais emisiju faktors ir samazinājies tikai par 2 %.

Līdz ar to ir nepieciešams īstenot politikas, kas pasažieru automašīnu iegādē ņem vērā arī gaisa piesārņojošo emisiju faktoru un plašāk jāizmanto alternatīvās degvielas, kas rada mazāk emisiju, kā arī jāveicina elektrotransportlīdzekļu plašāku izmantošanu. Minēto politiku īstenošanas ietekme uz NOx emisijām ir novērtēta un parādīta plāna 5. tabulā.

5. tabula. NOx emisiju samazināšanai izvēlēto pasākumu grupas un to radītais emisiju samazinājums pret bāzes scenāriju, kt

Pasākumu grupa 2020 2025 2030
Pasākumi autotransporta sektorā par dīzeļdegvielu izmantojošo pasažieru automašīnu daļas samazināšanu (pasākumi 4.1. un 5.4.) 0,15 0,58 0,32
Pasākumi dzelzceļa elektrifikācijai un modernizācijai (pasākums 4.5.) 0 0,72 0,66
Pasākumi emisiju robežvērtību sadedzināšanas iekārtām ieviešanai un kontrolei (pasākumi 1.1., 1.4. un 1.7.) 1,62 2,12 2,08
Pasākumi enerģijas efektivitātes paaugstināšanai dzīvojamās un publiskās ēkās (pasākums 2.1.) 0,51 0,58 0,35

Visu minēto pasākumu īstenošanas gadījumā aprēķinātās NOx emisiju prognozes 2030. gadā ir par apmēram 2,6 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis.

 

12. attēls. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem un mērķa trajektorija 2020. - 2030. gads

Ņemot vērā, ka NOx emisiju samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām investīcijām transporta sektorā (dzelzceļa elektrifikācija, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība) un arī patērētāju uzvedības maiņu, to īstenošana ir plānota pēc 2020. gada. Līdz ar 2020. gada iezīmētā mērķa sasniegšanu trajektorija tiks izpildīta tikai pirms 2025. gada.

5.2. Daļiņu PM2,5 emisijas

13. attēls. Politiku un pasākumu ietekme uz daļiņas PM2,5 emisiju samazinājumu

Kā redzams no iepriekšējā attēla, daļiņu PM2,5 emisiju samazināšanā vislielāko ietekmi dod pasākumu grupas ieviešana par emisiju robežvērtību jaunām un esošām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām un to izpildīšanas kontrole. Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana dod mazāku emisiju samazinājumu.

Divu politiku pasākumu grupu īstenošanas kopējais daļiņu PM2,5 emisiju samazinājums 2030. gadā tiek prognozēts apmēram 3,94 kt jeb 28 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Papildus emisiju samazinājumu dod arī īstenotie pasākumi transporta sektorā. Emisiju samazinājums 2030. gadā ir apmēram 0,02 kt, kas ir 0,1 % samazinājums pret bāzes scenāriju. Tas kopsummā scenārijā ar papildu pasākumiem 2030. gadā rada PM2,5 emisijas, kas ir par 22 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis.

 

14. attēls. Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam

5.3. Sēra dioksīda emisijas

Enerģijas efektivitātes papildus pasākumu īstenošana dod ieguldījumu arī SO2 un NMGOS emisiju samazināšanā enerģijas pārveidošanas sektorā, pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās un kurināmā izmantošanai rūpniecības sektorā. Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana samazina prognozētās SO2 emisijas 2030. gadā par 0,18 kt, salīdzinot ar bāzes scenāriju. Līdz ar to prognozētās emisijas ir par 7,8 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis.

15. attēls. Aprēķinātās SO2 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam

5.4. Nemetāna gaistošo organisko savienojumu emisijas

Enerģijas efektivitātes pasākumu īstenošana būtiskāku iespaidu atstāj uz NMGOS emisiju prognozēm. Scenārijā ar papildus politikām tās 2030. gadā ir par 0,7 kt mazākas nekā bāzes scenārijā un prognozētās emisijas ir par 6,9 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis.

16. attēls. Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam

5.5. Amonjaka emisijas

Plāna 6. tabulā sniegti pasākumi, kurus Latvijas Lauksaimniecības universitātes pētnieki kopā ar Zemkopības ministriju ir identificējuši, lai samazinātu kopējās amonjaka emisijas un sasniegtu Latvijai noteiktos amonjaka emisiju mērķus.

6. tabula. Amonjaka emisijas samazinošu pasākumu saraksts un to radītais emisiju samazinājums pret bāzes scenāriju, kt

Pasākuma ietekmes joma Pasākums 2020 2025 2030
1) Slāpekļa mēslojuma lietošana Precīzā minerālmēslojuma lietošana 0.215 0.508 0.913
Mēslošanas plānošana
Slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā)
2) Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar:

- peldoša keramzīta granulu kārtu

- peldošs plastmasas plēves pārsegumu

- betona pārsegumu

- teltsveida pārklājumu

0.177 1.056 1.069
Lagūnu aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēm
Biogāzes ražošanas veicināšana
Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar:

- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu

- tiešas iestrādes izkliedētāju

- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm

- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem

Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h)
Pakaišu vai bezpakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h)
Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (12 h)
3) Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem Nodrošināt slāpekļa satura ziņā sabalansētu izbarojamo barību mājputnu un cūku ēdināšanā 0.223 0.425 0.434
4) Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana 0.307 0.624 0.686
Pasākumu grupu summārā ietekme 0.92 2.61 3.10

Detalizētāka informācija par pasākuma ietekmes novērtēšanai izmantotajiem pieņēmumiem un saimniecībām, kurām plānots noteiktos pasākumus piemērot sniegta plāna 4. pielikumā. Plāna 6. tabulā minētie pasākumi tiek plānoti specifiskām saimniecību grupām (klasteriem), kuri uzskaitīti 4. pielikuma 23. un 24. tabulā.

Izvērtējot minēto papildus pasākumu grupu ietekmi uz emisiju samazināšanu, jāsecina, ka vislielākais ietekmes potenciāls ir aprēķināts papildus pasākumiem slāpekļa patēriņa samazināšanai no minerālmēslu izmantošanas, paredzot, ka izmantotā slāpekļa patēriņš ar minerālmēsliem 2030. gadā ir jāsamazina par 20,2 % attiecībā pret bāzes scenāriju.

Būtisku emisiju samazinājumu dod arī bioloģiskās piena lopkopības attīstība un veicināšana. Pasākuma grupa par bioloģiskās piena lopkopības attīstīšanu ietver pieņēmumus, ka bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020. gadā. 2016. gadā bioloģiskās piena lauksaimniecības grupā iekļāvās 13 % no kopējā slaucamo govju skaita. Prognozēts, ka atbalsta saņemšanas gadījumā, slaucamo govju skaits bioloģiskās lauksaimniecības sektorā varētu palielināsies līdz 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā.

Aprēķini, kuros izmantota arī pieejamā informācija par emisijas apjomu no vienas slaucamas govs gada laikā bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības sistēmās, norāda, ka šāds bioloģiskās piena lopkopības attīstības modelis nodrošinātu papildus amonjaka emisiju samazinājumu par 4 %.

Efektīvs pasākums ir arī ēdināšanas pārvaldība intensīvās mājputnu vai cūku audzēšanas kompleksos. Samazināts kopproteīna saturs barībā un slāpekļa satura ziņā sabalansēta izbarojamā barība samazina lauksaimniecības dzīvnieku izdalīto slāpekli, kas savukārt veido mazāku emisijas apjomu no kūtsmēslu apsaimniekošanas. Samazinot lauksaimniecības dzīvnieku izdalītā slāpekļa daudzumu un nodrošinot pasākumus amonjaka emisiju samazināša vai kūtsmēslu uzglabāšanas laikā ir iespējams panākt lielāku emisijas samazinājuma efektu.

Integrēta minēto četru pasākumu kopa ļaus lauksaimniecības sektorā sasniegt 2025. un 2030. gadam noteikto amonjaka emisiju mērķi.

Ņemot vērā, ka amonjaka emisijas samazināšanai paredzēto pasākumu īstenošanā ir nepieciešami ievērojami finansiāli ieguldījumi, kuri pašlaik nav paredzēti Latvijas Lauku attīstības programmā 2014. - 2020. gadam, tad šos pasākumus pakāpeniski ir plānots īstenot pēc 2020. gada, paredzot tiem finansiālu atbalstu Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna (2021.-2027. gads) ietvaros. Līdz ar to, atbilstoši aprēķinātajām prognozēm, 2020. gadā noteiktais emisiju mērķis tiks sasniegts tikai pirms 2025. gada. Īstenojot visu četru grupu pasākumus, aprēķinātās emisiju prognozes ir par 2,1 % mazākas nekā 2030. gadam noteiktais emisiju mērķis. Emisiju samazinājums 2030. gadā ir 3,1 kt, salīdzinot ar bāzes scenāriju.

17. attēls. Aprēķinātās NH3 emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem no 2020. līdz 2030. gadam

5.6. Secinājumi

Emisiju prognozes scenārijā ar papildu pasākumiem parāda, ka īstenojot plāna 8. sadaļā iekļautos pasākumus kopumā tiek sekmēta noteikto emisiju mērķu izpilde 2025. un 2030. gadā. Tai pat laikā netiek sasniegti 2020. gadam noteiktie NOx un NH3 emisiju samazināšanas mērķi, jo emisiju samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām investīcijām, kā arī to īstenošana ir laikietilpīga, tādēļ rezultāti būs redzami tikai laikā pēc 2020. gada.

• aprēķinātās NOx emisiju prognozes 2030. gadā ir par apmēram 2 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu, bet tās par apmēram 11 % pārsniedz noteikto mērķa trajektoriju 2020. gadā. Ņemot vērā, ka NOx emisiju samazināšanai ieplānotie pasākumi ir saistīti ar lielām investīcijām transporta sektorā (dzelzceļa elektrifikācija, alternatīvo degvielu infrastruktūras attīstība) un arī patērētāju uzvedības maiņu, to ietekme ir sagaidāma pēc 2020. gada;

• aprēķinātās SO2 emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par apmēram 7,8 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu;

• aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes uz 2030. gadu ir par apmēram 6,9 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu;

• aprēķinātās NH3 emisiju prognozes ir par apmēram 2,1 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu, bet par apmēram 6,4 % pārsniedz noteikto emisiju mērķa trajektoriju 2020. gadā;

• aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes 2030. gadā ir par apmēram 22 % mazākas nekā noteiktais emisiju mērķis uz 2030. gadu.

6. Saskaņotība un sasaiste ar citu jomu politikām

Detalizēts esošo plānošanas dokumentu satura apraksts sniegts 6. pielikumā.

6.1. Nacionālā klimata politika

Vides Politikas Pamatnostādņu 2014.-2020. gadam klimata pārmaiņu sadaļa kā vienu no klimata politikas vispārīgajiem mērķiem nosaka: nodrošināt Latvijas ieguldījumu globālo klimata pārmaiņu samazināšanā, ņemot vērā Latvijas vides, sociālās un ekonomiskās intereses. SEG emisiju samazināšanas mērķi 2020. gadam ir noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 23. aprīļa lēmumam Nr. 406/2009/EK par dalībvalstu pasākumiem SEG emisiju samazināšanai, lai izpildītu Kopienas saistības SEG emisiju samazināšanas jomā līdz 2020. gadam. SEG emisiju ierobežošana tiek veikta, īstenojot SEG emisijas samazinošus pasākumus enerģētikas, transporta, rūpniecības, atkritumu apsaimniekošanas un lauksaimniecības sektoros. SEG emisiju un gaisa emisiju savstarpējās saiknes vērtējums ir sniegts zemāk šajā nodaļā, sektoru politiku raksturojumā. SEG emisiju samazināšanas mērķi 2030. gadam ir noteikti atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 30. maija regulai 2018/842/ES par saistošiem ikgadējiem siltumnīcefekta gāzu emisiju samazinājumiem, kas dalībvalstīm jāpanāk no 2021. līdz 2030. gadam un kas dod ieguldījumu rīcībā klimata politikas jomā, lai izpildītu Parīzes nolīgumā paredzētās saistības, un ar ko groza Regulu (ES) Nr. 525/2013. Pasākumi minēto saistību izpildei tiks noteikti Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam.

2019. gada 17. jūlijā Ministru kabinets apstiprināja Latvijas Pielāgošanās klimata pārmaiņām plānu laika posmam līdz 2030.gadam. Savukārt izstādē ir Stratēģija Latvijas oglekļa mazietilpīgai attīstībai līdz 2050. gadam, kuras stratēģiskais mērķis ir klimatneitralitāte uz 2050.gadu.

6.2. Enerģētikas sektors

Politikas virziens:

1) Energoefektivitātes paaugstināšana visos posmos - enerģijas ražošana, pārvade un sadale, enerģijas gala patēriņš publiskā un dzīvojamā sektora ēkās;

2) AER izmantošanas palielināšana centralizētajā siltumapgādes sistēmā;

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti
Ar finansiālu atbalstu20 veicināt:

- energoefektivitātes paaugstināšanu centralizētajā siltumapgādes sistēmā;

- energoefektivitātes paaugstināšanu ēkās;

AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē, aizstājot vecākas un neefektīvākas biomasu izmantojošu tehnoloģiju izmantošanu ar jaunākām.

- Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER jeb biomasu.

Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses.

Energoefektivitātes likumā noteikto pienākumu ieviešana:

- energopārvaldības sistēmas ieviešana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana valsts pārvaldes iestādēs;

- energopārvaldības sistēmas ieviešana un energoefektivitātes pasākumu īstenošana pašvaldībās

- ēku energosertifikācijas veikšana;

- ļoti zema enerģijas patēriņa jeb gandrīz nulles enerģijas ēku būvniecība.

Nav

6.3. Transporta sektors

Politika:

1) Videi draudzīgs sabiedriskais transports (infrastruktūra un transportlīdzekļi), pasažieru pārvirze no privātā uz sabiedrisko transportu;

2) Ne-motorizētās (ar velosipēdiem, pārvietošanās ar kājām) pārvietošanās veicināšana;

3) Ilgtermiņā pārejas veicināšana uz videi draudzīgāku transporta līdzekļu izmantošanu (piemēram, transportlīdzekļi, kas atbilst emisiju klasei EURO6 un EURO6+, transportlīdzekļi, kas izmanto saspiesto dabasgāzi jeb CNG vai sašķidrināto dabasgāzi jeb LNG, hibrīdtransportlīdzekļi, kas tiek uzlādēti no elektrotīkla un transportlīdzekļi ar elektrodzinēju un bateriju, kuru var uzlādēt no elektrotīkla, kā arī ūdeņraža degvielas automobiļi);

4) Dzelzceļa elektrifikācija;

5) Autoceļu sasaistes sistēmas uzlabošana, autoceļu kvalitātes uzturēšana un paaugstināšana.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti
Ar finansiālu atbalstu21:

- attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru - tramvaju tīkla paplašināšana un esošo sabiedrisko autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai;

- ETL uzlādes infrastruktūras attīstība Latvijā.

Nav
Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020. gadam:

- Latvijas standarta "Ceļu projektēšanas noteikumi. 9.daļa: Velosatiksme LVS 190-9;2015" aktualizācija, iekļaujot papildus nosacījumus velosatiksmes integrēšanai kopējā transporta sistēmā;

- pašvaldību attīstības programmās iekļautie velosatiksmes infrastruktūras attīstības projekti

Nav
Ar finansiālu atbalstu22:

- nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti (elektrifikācija kā pasākums sastāvdaļa);

- nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšana uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem, maģistrālo ielu fragmentārā rakstura novēršana

- pilsētu infrastruktūras (maģistrālo ielu) sasaiste ar TEN-T tīklu;

- valsts galveno autoceļu seguma pārbūve, nestspējas palielināšana;

- valsts reģionālo autoceļu kvalitātes uzlabošana

Nav
Autoceļu transportlīdzekļu motoru emisijas tehniskā kontrole. Nav

6.4. Nodokļu politika transporta sektorā

"Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017-2020. gadam"23 nosaka veikt šādas darbības:

• izvērtēt akcīzes nodokļa samazināšanu dabasgāzei kā degvielas veidam;

• mainītu akcīzes nodokļa likmi dīzeļdegvielai, tuvinot to benzīna likmei;

• ar nodokļu politiku veicināt alternatīvām degvielām piemērotu jeb ekoloģisko transportlīdzekļu iegādi un to izmantošanu.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti
- Spēkā esošās akcīzes nodokļa likmes pārskatīšana, lai veicinātu tādu degvielu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Dabasgāzei, kuras izmantošanas rezultātā rodas mazākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas nodokļa likme ir būtiski zemāka, salīdzinot ar akcīzes nodokļa likmēm (tās pārrēķinot uz 1 MWh) naftas produktiem.

- ETL atbrīvošana no transporta ekspluatācijas nodokļa maksāšanas;

- zemāka uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa noteikšana ETL.

- transporta ekspluatācijas nodokļa papildlikmes noteikšana 300 euro apmērā vieglajiem automobiļiem, kuriem motora tilpums ir lielāks par 3500 cm3.

- Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa likmes noteikšana, balstoties uz CO2 izmešu daudzumu uz 1 km.

Esošās transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa likmes vieglajiem automobiļiem, kuras ir noteiktas tikai atkarībā no CO2 izmešu daudzuma uz 1 km, lai gan veicina izmantot vieglo transportlīdzekli ar mazāku specifisko degvielas patēriņu, nepietiekami motivē izvēlēties tādus degvielu veidus, kas rada zemākas emisijām gaisā (pie citiem vienādiem automašīnas parametriem). Rezultātā var notikt izvēle par labu dīzeļdegvielu izmantojošai automašīnai, kas rada lielākas emisijas salīdzinājumā ar citiem degvielas veidiem.

6.5. Rūpniecības sektors

Politika: Energointensitātes samazinājums (energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi) un atjaunojamo enerģijas resursu izmantošanas palielināšana ražošanas sektorā.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti
Ar finansiālu atbalstu veicināt apstrādes rūpniecības nozarē un pārtikas pārstrādes sektorā24:

- efektīvu energoresursu izmantošanu un enerģijas patēriņa samazināšanos;

- pāreju uz bez-emisiju (nededzināmo) AER izmantošanu

- Dabas gāzes, kas nerada putekļu emisijas, aizstāšana centralizētajā un lokālajā siltumapgādē ar vietējiem AER jeb biomasu.

Rezultātā tiek radītas papildus putekļu emisijas. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses.

Energoefektivitātes likumā noteiktie pienākumi:

- Energoaudita un energopārvaldības sistēmas ieviešana ar sekojošu energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu īstenošanu lielajos uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas patērētājos.

 

6.6. Atkritumu apsaimniekošanas joma

Politika: Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti

Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti

Ar finansiālo atbalstu25 veicināt bioloģiski noārdāmo atkritumu pārstrādi, izmantojot anaerobu tehnoloģiju biogāzes iegūšanai, tādējādi nodrošinot arī metāna atgūšanu un lietderīgu izmantošanu. Tādu iekārtu izveides veicināšana, kurās var reģenerēt atkritumus. Negatīvo ietekmi var samazināt, nodrošinot augstas efektivitātes daļiņu uztveršanas tehnoloģijas un to ekspluatācijas režīmus, un kontroli no Valsts vides dienesta puses.

6.7. Lauksaimniecība

Politika: Ražošanas efektivitātes paaugstināšana un vidi saudzējošas saimniekošanas metodes lauksaimniecības sektorā.

Pasākumi ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti Pasākumi ar negatīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti
Pasākumi, kas veicina:

- ražošanas efektivitātes paaugstināšanu (jaunu un energoefektīvāku iekārtu ieviešanu);

- vidi saudzējošas lauksaimniecības metodes (optimizējot minerālmēslu lietošanu, attīstot bioloģisko lauksaimniecību);

- plānotu mēslojuma izmantošanu (precīzo tehnoloģiju izmantošana, mēslošanas plānošana, tieša organiskā mēslojuma iestrāde augsnē;

- kūtsmēslu apsaimniekošanas sistēmas uzlabošanu (jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecību)

 

7. Gaisa aizsardzības politikas veidošanā un īstenošanā iesaistītās iestādes

VARAM kā vadošā valsts pārvaldes iestāde vides aizsardzības jomā izstrādā gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas rīcības plānu un koordinē tā īstenošanu, lai nodrošinātu noteikto emisiju samazināšanas mērķu izpildi. Valsts vides dienests un valsts SIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs" piedalās nacionālās gaisa aizsardzības politikas īstenošanā savas kompetences ietvaros.

VVD kontrolē vides aizsardzības normatīvajos aktos noteikto prasību ievērošanu, izdod atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ietver tajā nosacījumus, kas operatoram jāievēro veicot piesārņojošo darbību, kā arī atbilstoši normatīvajiem aktiem par kārtību kādā izdod tehniskos noteikumus paredzētajai darbībai izdod tehniskos noteikumus, kuros izvirza vides aizsardzības prasības konkrētā vietā paredzētajai piesārņojošai darbībai.

LVĢMC ir nacionālās references laboratorija Latvijā gaisa kvalitātes jomā.

Plānu izstrādā sadarbībā ar ZM, EM, SM, FM, Veselības ministriju, kā arī citām institūcijām, ja to pieņemtajiem lēmumiem ir tieša vai pakārtota ietekme uz gaisu piesārņojošo vielu emisiju. Šo ministriju padotībā un pārraudzībā esošās iestādes veic konkrētus pienākumus normatīvo aktu izpildes nodrošināšanā, kas saistīti ar emisiju samazināšanu. Īpaši nozīmīga ir mobilo emisiju avotu dzinēju atbilstības un emisijas kontrole.

Vietējās pašvaldības, ja ir konstatēta gaisa kvalitātes neatbilstība, izstrādā, apstiprina un īsteno ilgtermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai atbilstoši prasībām, kuras ir noteiktas MK noteikumu par gaisa kvalitāti IV nodaļā.

7. tabula. Pārskats par valsts, reģionālajām un vietējām iestādēm un tām uzticētiem pienākumiem

Attiecīgo iestāžu saraksts

Iestādes nosaukums

Uzticēto pienākumu apraksts gaisa kvalitātes un gaisa piesārņojuma jomā
Valsts (nacionālās) iestādes VARAM Politikas veidošana;

Politikas īstenošana;

Koordinēšana;

Saskaņo pašvaldības rīcības programmas gaisa kvalitātes uzlabošanai.

LVĢMC Ziņošana un monitorings;

Nacionālās references laboratorija Latvijā gaisa kvalitātes jomā.

Vides pārraudzības valsts birojs Koordinē un pārrauga paredzēto darbību ietekmes uz vidi novērtējumu.
Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija" Autoceļiem paredzēto transportlīdzekļu motoru emisijas tehniskā kontrole
Valsts tehniskās uzraudzības aģentūra

Valsts dzelzceļa administrācija

Valsts akciju sabiedrība "Latvijas jūras administrācija"

Valsts akciju sabiedrība "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

Patērētāju tiesību aizsardzības centrs

MK 2005. gada 27. decembra noteikumu Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" izpildes kontrole, lai nepieļautu neatbilstošu motoru piedāvāšanu tirgū vai nodošanu ekspluatācijā, atbilstoši katras minētās institūcijas kompetencei
VVD

Veselības inspekcija

Nacionālās kultūras mantojuma pārvalde

biedrība "Latvijas Antīko automobiļu klubs"

MK 2007. gada 3. aprīļa noteikumu Nr. 231 Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" V nodaļā noteikto prasību izpilde
Valsts ieņēmumu dienests Dīzeļdegvielas (gāzeļļas) tirgus uzraudzība, dīzeļdegvielas (gāzeļļas) paraugu ņemšanu komersantiem, kuri to realizē, nodrošināšana, ziņošana LVĢMC par dīzeļdegvielas (gāzeļļas) kvalitātes pārbaužu rezultātiem.
Veselības inspekcija Sniedz priekšlikumus par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu un esošo atļauju pārskatīšanu;

Gatavo informāciju par gaisa kvalitātes ietekmi uz cilvēku veselību atbilstoši MK noteikumu par gaisa kvalitāti 44. punktam.

Reģionālās iestādes VVD Kontrolē normatīvajos aktos par piesārņojošo vielu emisiju gaisā noteikto prasību ievērošanu, izdod atļaujas piesārņojošo darbību veikšanai un ietver tajā nosacījumus, kas operatoram jāievēro, veicot piesārņojošo darbību, kā arī izdod tehniskos noteikumus, kuros izvirza vides aizsardzības prasības konkrētā vietā paredzētajai piesārņojošai darbībai.
Valsts augu aizsardzības dienests Veic kontroli attiecībā uz mēslošanas līdzekļu lietošanu noteiktā laikā pēc to izkliedes.
Pašvaldības Pašvaldības Izstrādā, apstiprina un īsteno ilgtermiņa rīcības programmu gaisa piesārņojuma samazināšanai, ja ir konstatēta gaisa kvalitātes neatbilstība, atbilstoši prasībām, kuras ir noteiktas MK noteikumu par gaisa kvalitāti IV un V nodaļā;

Atbilstoši Pašvaldību likuma 15. pantam saskaņā ar attiecīgās pašvaldības teritorijas plānojumu nosaka zemes izmantošanas un apbūves kārtību, kā arī organizē sabiedriskā transporta pakalpojumus;

Sniedz priekšlikumus par jaunas piesārņojošās darbības atļaujas izsniegšanu un esošo atļauju pārskatīšanu.

8. Plāna mērķis, rīcības virzieni un plānotie pasākumi

8.1. Plāna mērķis un sasniedzamie rādītāji:

Plāna mērķis: samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, kā arī samazinātu izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums.

Mērķis 1: Nodrošināt Latvijai noteikto kopējo gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildi laika periodā no 2020.-2030. gadam.

Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:

Nr. Progresa rādītājs Mērķa vērtība 2020 Mērķa vērtība 2025 Mērķa vērtība 2030 Situācija 2016. gadā salīdzinot ar 2005. gadu Datu avots
1. NH3 samazinājums % pret 2005. gadu 1 % 1 % 1 % Palielinās par 9 % LVĢMC veikto emisiju aprēķinu dati
2. NOx samazinājums % pret 2005. gadu 32 % 33 % 34 % Samazinās par 17 %
3. Daļiņu PM2,5 samazinājums % pret 2005. gadu 16 % 30 % 43 % Samazinās par 28 %
4. NMGOS samazinājums % pret 2005. gadu 27 % 33 % 38 % Samazinās par 29 %
5. SO2 samazinājums % pret 2005. gadu 8 % 27 % 46 % Samazinās par 59 %

Mērķis 2: Panākt cilvēku veselības aizsardzībai atbilstošu gaisa kvalitāti pilsētās, kur tiek veikti gaisa kvalitātes mērījumi.

Lai sekotu līdzi mērķa izpildei izvirzīti šādi progresa rādītāji:

Nr. Progresa rādītājs Situācija laikā no 2013.-2017. gadam Mērķa vērtība 2020. -2030. gadam Datu avots
6. Rīgā netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai26 Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām vielām:

- slāpekļa dioksīds

- daļiņas PM10 un PM2,5

- benzola

Netiek pārsniegts augšējais slieksnis LVĢMC un pašvaldību monitoringa stacijās veikto mērījumu rezultāti.
7. Rēzeknē netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām vielām:

- daļiņas PM10 un PM2,5

Netiek pārsniegts augšējais slieksnis
8. Liepāja netiek pārsniegts gaisa kvalitātes augšējais piesārņojuma novērtēšanas slieksnis nevienai gaisu piesārņojošajai vielai Tiek pārsniegts noteiktais augšējais slieksnis šādām vielām:

- daļiņas PM10 un PM2,5

- benz(a)pirēns

Netiek pārsniegts augšējais slieksnis

8.2. Plānotie pasākumi izvirzīto mērķu sasniegšanai

Nr.
p.k.
Pasākums Darbības rezultāts Galvenās ietekmētās vielas Rezultatīvais rādītājs (Veicamie uzdevumi) Atbildīgā institūcija Līdzatbildīgās institūcijas Izpildes termiņš Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums un iespējamais finansējuma avots
1. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no dažādām piesārņojošajām darbībām un sadedzināšanas iekārtām (izņemot, mājsaimniecībās izmantotās)
1.1. Nodrošināt jaunajos secinājumos par labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto prasību ieviešanu27. Samazinās gaisa piesārņojums, ko rada A kategorijas piesārņojošās darbības NOx

NMGOS

PM2,5

SO2

Vismaz 37 esošo A kategorijas piesārņojošajām darbībām noteiktās emisiju robežvērtības nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kā arī tiek veikta šo prasību izpildes kontrole VVD   1) 2020. gads: koksnes plātņu ražošana (1 iekārta);

2) 2020. gads: notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas sistēmas ķīmiskās rūpniecības nozarē (5 iekārtas);

3) 2021. gada II pusgads: lielās sadedzināšanas iekārtas (15 iekārtas), lielapjoma organisko ķimikāliju ražošana (1 iekārtas);

4) 2022. gada II pusgads: atkritumu pārstrāde (15 iekārtas).

Nav nepieciešams
1.2. Administratīvo sodu pārskatīšana, paaugstinot sodu likmes par neatļautu darbību veikšanu un normatīvo aktu prasību pārkāpumiem, tai skaitā, prasības attiecībā uz atļauto gaisu piesārņojošo vielu emisiju. Noteiktas efektīvas un mūsdienu prasībām atbilstošas sodu likmes par gaisa aizsardzības normatīvo aktu pārkāpumiem NOx

NMGOS

PM2,5

SO2

Veikti grozījumi likumā "Par piesārņojumu" un iekļautas aktualizētas sodu likmes. VARAM VVD 2020. gada II pusgads Nav nepieciešams
1.3. Aktualizēt emisiju robežvērtības un citas vides prasības, kas izvirzītas mazas jaudas sadedzināšanas iekārtām ar jaudu no 0,2-1 MW. Aktualizētas emisiju robežvērtības un citas vides prasības iekārtām ar jaudu 0,2 - 1 MW, ko neregulē ES tiesību akti par emisiju samazināšanu no sadedzināšanas iekārtām NOx

PM2,5

Aktualizētas MK 2004. gada 14. decembra noteikumos Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlu māju apsaimniekošanai" noteiktās prasības VARAM VVD

LVĢMC

2021. gada I pusgads Nav nepieciešams
1.4. Nodrošināt MK noteikumos par sadedzināšanas iekārtām (0,2-50 MW) noteikto prasību izpildi, tai skaitā:

1) izstrādāt efektīvu kontroles plānu, tai skaitā, integrēt sadedzināšanas iekārtu robežvērtību normēšanu un kontroli piesārņojošo darbību atļaujās un C kategorijas iekārtām izsniegtajos lēmumos, papildinot un pilnveidojot VVD informācijas sistēmu "TULPE";

2) veikt operatoru kontroles un pārbaudīt iesniegto mērījumu rezultātus;

3) ja pastāv aizdomas par normatīvo aktu pārkāpumiem, organizēt neatkarīgu gaisu piesārņojošo vielu emisiju mērījumu veikšanu akreditētā laboratorijā tām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi.

Pārbaudīta un nodrošināta sadedzināšanas iekārtām noteikto prasību ievērošana, kā rezultātā samazināts šo iekārtu radītās emisijas NOx

PM2,5

1) Izstrādāts kontroles plāns, kā arī veiktas izmaiņas VVD informācijas sistēmā "TULPE" un saskaņots ar VARAM;

2) regulāri tiek veiktas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu pārbaudes, īpašu uzmanību pievēršot teritorijām, kurās pārsniegti augšējie gaisu piesārņojošo vielu sliekšņi, kā arī veikta visu operatoru iesniegto mērījumu pārbaude;

3) Nodrošināts finansējums papildus valsts mērījumu veikšanai (laikā no 2021.-2024. gadam katru gadu veikti ap 30 iekārtu radīto emisiju mērījumi, bet laikā no 2025.-2030. gadam - 150 mērījumi).

VVD VARAM

(attiecībā uz finansējuma piešķiršanu)

1) Izstrādāt kontroles plānu un veikt izmaiņas sistēmā "TULPE" - 2021. gada I pusgads

2) regulāri veiktas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtu pārbaudes - 2020.-2030.;

3) Nodrošināts finansējums papildus valsts mērījumu veikšanai - 2021.-2030. gadam.

Mērījumiem papildus nepieciešamais finansējums:

laikā no 2021.-2024. gadam - 8000 euro katru gadu, bet laikā no 2025.-2030. gadam - 37 000 euro katru gadu

(Finansējuma avots: valsts budžets)

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

1.5. Stiprināt Valsts vides dienesta kapacitāti un veikt efektīvāku piesārņojošo darbību radīto emisiju kontroli. Valsts vides dienests efektīvi un profesionāli veic normatīvajos aktos noteikto prasību izpildes kontroli, kā rezultātā iedzīvotājiem tiek nodrošinātas Satversmē garantētās tiesības dzīvot labvēlīgā vidē un tiek samazināts rūpniecības un enerģētikas sektora radītais gaisa piesārņojums. NOx

NMGOS

PM2,5

NH3

SO2

1) ieviesti jauni paņēmieni un risinājumi, tortarp IT rīki, efektīvākai piesārņojošo darbību radīto emisiju kontrolei un VVD kapacitātes stiprināšanai;

2) nodrošināts finansējums papildus valsts mērījumu veikšanai akreditētā laboratorijā dažādu piesārņojošo darbību (izņemot sadedzināšanas iekārtu) kontrolei (katru gadu veikti ap 100 iekārtu radīto emisiju mērījumi tām gaisu piesārņojošajām vielām, kurām noteikti robežlielumi vai emisiju limiti);

3) izveidot operatīvo vadības centru, kas ļautu nodrošināt saņemto sūdzību izskatīšanu arī ārpus VVD darba laika.

VVD VARAM 1) 2021. gada I pusgads;

2) 2021. - 2030. gads.

Mērījumiem papildus nepieciešamais finansējums:
25 000 euro katru gadu sākot ar 2021. gadu
(Finansējuma avots: valsts budžets).

Saistībā ar operatīvā vadības centra izveidi jaunu štata vietu veidošana netiek plānota. Operatīvā vadības centra darbības nodrošināšanai amata vietas tiks izveidotas, reorganizējot pašreizējo darbības modeli citu funkciju izpildē, tās centralizējot un efektivizējot.

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

1.6. Stiprināt Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta kapacitāti, lai mazinātu ugunsgrēku un citu negadījumu rezultātā radīto gaisa piesārņojumu Tiek samazināts vides (gaisa) piesārņojums, kas rodas ugunsgrēku un dažādu negadījumu rezultātā un mazināta negatīvā ietekme uz sabiedrību, vidi un dzīves kvalitāti iedzīvotājiem. NOx

NMGOS

PM2,5

SO2

1) pilnveidot tehnisko bāzi (speciālo ugunsdzēsības un glābšanas transportlīdzekļu, specialās tehnikas un materiāltehniskā aprīkojuma iegāde un uzturēšana), lai var efektīvāk novērst ugunsgrēku un negadījumu rezultātā radīto piesārņojumu;

2) attīstīt reaģēšanas personāla gatavības taktiskās un tehniskās spējas, kā arī pilnveidot esošās apmācību programmas

VUGD   2021. - 2030. gads Jautājumu par papildu nepieciešamo finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai jāvērtē atsevišķi skatot Ministru kabinetā likumprojektu par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.
Apakšuzdevums: Veicināt rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes
1.7. Veicināt rūpniecības objektu un publisko būvju pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādes sistēmai, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams vai veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas (saistīts ar pasākumu 3.1.). Paredzēt, ka pieslēgšanās lokālajiem siltuma avotiem/ lokālo siltuma avotu izveide ir pieļaujama tikai gadījumos, kad pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama. Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas) pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Saistošajos noteikumos var paredzēt teritorijas, kurās jāpieslēdzas centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei.

Rezultātā samazināsies daļiņu un benz(a)pirēna emisijas, ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana.

PM2,5

NMGOS

SO2

Benz(a)pirēns

Veikts izvērtējums par saistošo noteikumu pārskatīšanas vai izstrādes nepieciešamību izvēli Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā un Jēkabpilī Liepājas pilsētas dome

Rēzeknes pilsētas dome Daugavpils

Jelgava

Jūrmala

Ventspils

Ogre

Valmiera

Jēkabpils

  1) Liepājas un Rēzeknes pilsētas dome - var veikt vienlaikus ar gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna izstrādi, kas minēts 8.3. punktā - 2020.-2021. gads;

2) pārējās pašvaldības - pusotra gada laikā pēc 3.1. veiktā uzdevuma realizēšanas.

Nav zināms, jo tas atkarīgs no situācijas konkrētajā pašvaldībā
1.8. Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. Paredzēt, ka atbalsts lokālajai siltumapgādei tiek sniegts tikai gadījumos, kad pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama. Veicināt publisko būvju pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei tādā veidā samazinot daļiņu un benz(a)pirēna emisijas, ko rada individuālo sadedzināšanas iekārtu izmantošana. PM2,5

NMGOS

SO2

Benz(a)pirēns

Izveidota finansiālā atbalsta programma publisko būvju pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei EM

pašvaldības

FM

VARAM

2021.-2027. gads Nav zināms, jo nav ievākti dati par to cik daudzām publiskajām ēkām būtu iespējama pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei
(iespējamais avots: pašvaldību un valsts budžets, ES fondu finansējums)

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 1.3. - 1.5. 2030. gadā ir: NOx - 2,08 kt un PM2,5 - 3,86 kt.
Apakšuzdevums: Ostu termināļu radītā piesārņojuma samazināšana
1.9. Nodrošināt, ka ostās veikto piesārņojošo darbību operatori, kas noteiktos apjomos pārkrauj naftas produktus un bīstamās ķīmiskās vielas uzstāda kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu Nodrošināta likumā "Par piesārņojumu" 24.2 panta piektās daļas prasību ieviešana un to ievērošanas kontrole attiecībā uz prasībām par kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanu, darbību un monitoringu, kā rezultātā samazinās ostas termināļu radītās smakas un gaisa piesārņojums. NMGOS Rīgas Brīvostas teritorijā uzstādītas emisiju kontroles sistēmas 6 terminālos. VVD Rīgas Brīvostas pārvalde

Rīgas dome

2022. gada I pusgads Nav nepieciešams
1.10. Izstrādāt priekšlikumus par iespējamajām normatīvo aktu izmaiņām, kas būtu nepieciešamas, lai samazinātu ostas terminālu radītās putekļu emisijas. Pasākuma rezultātā tiks izstrādāti priekšlikumi, kas veicinātu ostu terminālu radītā gaisa piesārņojuma samazināšanos. PM2,5

PM10

Izstrādāti priekšlikumi iespējamajām izmaiņām normatīvajos aktos, lai samazinātu ostas terminālu darbības rezultātā radīto putekļu daudzumu. VARAM VVD 2021. - 2022. gads Papildus nepieciešamais finansējums: ~ 30 000 euro (iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros).

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

2. Rīcības virziens: Energoefektivitātes paaugstināšana ēkās un AER izmantošanas veicināšana
2.1. Veicināt energoefektivitātes pasākumu veikšanu daudzdzīvokļu mājās, valsts ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu valsts ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kas rada zemas emisijas. Sniegt finansiālu atbalstu šādu pasākumu veikšanai.

Veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi ēkās un rūpniecības uzņēmumos, kā rezultātā samazinās mājsaimniecību un pakalpojumu sektora radītās emisijas. PM2,5

NMGOS

NOx

1) Enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam iekļauti papildus pasākumi energoefektivitātes uzlabošanai;

2) Izveidota finansiālā atbalsta programma energoefektivitātes pasākumu veikšanai, kā arī tiek sniegts atbalsts esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai pret tādām iekārtām, kas rada zemas gaisu piesārņojošo vielu emisijas

EM FM

2021.-2027. gads Konkrēti veicamie pasākumi un papildus nepieciešamais finansējums tiks noteikts nacionālajā enerģētikas un klimata plānā.

Papildus nepieciešamais finansējums atbilstošu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanai:

50 miljoni euro vienā plānošanas periodā

(iespējamais avots: nav zināms) (kopējais atbalsts aprēķināts iekārtām ar jaudu no
0,2-50 MW, sniedzot kopā atbalstu iekārtām ar kopējo jaudu 355 MW).

2.2. Veicināt energoefektivitātes pasākumu veikšanu pašvaldību ēkās, kā arī nodrošināt tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanu pašvaldību ēkās, kas rada zemas emisijas. Sniegt finansiālu atbalstu šādu pasākumu veikšanai. Veikti energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumi pašvaldību ēkās, kā rezultātā samazinās pakalpojumu sektora radītās emisijas. PM2,5

NMGOS

NOx

Izveidota finansiālā atbalsta programma energoefektivitātes pasākumu veikšanai un tādu sadedzināšanas iekārtu uzstādīšanai, kas rada zemas emisijas. VARAM Pašvaldības 2021.-2027. gads Konkrēti veicamie pasākumi un papildus nepieciešamais finansējums tiks noteikts "Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.-2030.gadam"
2.3. Sniedzot finansiālu atbalstu pārejai uz AER izmantošanu noteikt, ka teritorijās, kur pārsniegti augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi prioritāri tiek finansiāli atbalstīta pieslēgšanās pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes sistēmas, kā arī sniegts finansiāls atbalsts tādu AER tehnoloģiju izmantošanai, kas nerada emisijas.

Pirms finansiāla atbalsta piešķiršanas veikt pasākuma efektivitātes (atbilstības) novērtējumu, ņemot vērā ekonomiskās, tehniskās un juridiskās iespējas.

Teritorijās, kurās konstatētas gaisa kvalitātes problēmas finansiāls atbalsts tiek sniegts tādiem siltumenerģijas ražošanas veidiem, kas nerada papildus emisijas un gaisa kvalitātes problēmas, tādā veidā nepasliktinot gaisa kvalitāti problemātiskajās teritorijās. PM2,5

NMGOS

NOx

1) Izveidota finansiālā atbalsta programma un sniegts atbalsts pārejai uz siltumapgādi, kas nerada papildus emisijas.

2) Izstrādāti attiecīgie tiesību akti, kuros noteikts, ka:

- teritorijās, kurās konstatētas gaisa kvalitātes problēmas finansiāls atbalsts tiek sniegts tādiem siltumenerģijas ražošanas veidiem, kas nerada papildus emisijas un gaisa kvalitātes problēmas;

- papildus pirms finansiālā atbalsta sniegšanas, jāveic pasākuma efektivitātes novērtējums, ņemot vērā ekonomiskās, tehniskās un juridiskās iespējas.

EM

Pašvaldības

FM

VARAM

2021.-2027. gads Konkrēti veicamie pasākumi un papildus nepieciešamais finansējums tiks noteikts "Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.-2030.gadam"
Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums 2.1. un 2.2. pasākumam 2030. gadam ir: NOx - 0,35 kt, PM2,5 - 0,33 kt, NMGOS - 1,02 kt.
3. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana no sadedzināšanas iekārtām mājsaimniecību sektorā
Apakšuzdevums: veicināt mājsaimniecību pieslēgšanos pie centralizētās vai lokālās siltumapgādes
3.1. Veikt izvērtējumu par nepieciešamajām izmaiņām normatīvajos aktos un nepieciešamības gadījumā veikt grozījumus normatīvajos aktos, kas ļautu pašvaldībām īstenot plāna 3.2., 3.5. un 3.6.punktā ietvertos pasākumus (pašvaldību saistošo noteikumu izstrāde par siltumapgādes veida izvēli un informācijas apkopošanu par pašvaldībās esošajām apkures iekārtām). Pašvaldības tiek pilnvarotas savā administratīvajā teritorijā veikt papildus pasākumus un izdot saistošos noteikumus, kas gaisa piesārņojuma samazināšanas nolūkā nosaka stingrākas prasības, nekā citos augstāka juridiskā spēka normatīvajos aktos. - Veikts esošo normatīvo aktu izvērtējums un nepieciešamības gadījumā ierosinātas izmaiņas atbilstošajos normatīvajos aktos VARAM EM 2021. gada II pusgads Nav nepieciešams
3.2 Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas) pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu (saistīts ar pasākumu 3.1.). Veicināt mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētajai vai lokālajai siltumapgādes sistēmai, ja tas ir tehniski un ekonomiski iespējams vai veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Paredzēt, ka pieslēgšanās lokālajiem siltuma avotiem/ lokālo siltuma avotu izveide ir pieļaujama tikai gadījumos, kad pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama (saistīts ar pasākumu 3.1.). Izvērtēt vai nav nepieciešams izstrādāt jaunus vai pārskatīt esošos saistošos noteikumus par siltumapgādes veida izvēli Latvijas lielajās (republikas) pilsētās un pilsētās ar lielu iedzīvotāju skaitu. Saistošajos noteikumos var paredzēt teritorijas, kurās jāpieslēdzas centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. PM2,5

NMGOS

SO2

Benz(a)pirēns

Veikts izvērtējums par saistošo noteikumu pārskatīšanas vai izstrādes nepieciešamību izvēli Daugavpilī, Liepājā, Jelgavā, Jūrmalā, Ventspilī, Rēzeknē, Ogrē, Valmierā un Jēkabpilī. Sniegts finansiālais atbalsts pieslēgšanās veicināšanai un tādu AER izmantošanai, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas. Liepājas pilsētas dome

Rēzeknes pilsētas dome Daugavpils dome

Jelgavas dome

Jūrmalas dome

Ventspils dome

Ogres dome

Valmieras dome

Jēkabpils dome

  1) Liepājas un Rēzeknes pilsētas dome - var veikt vienlaikus ar gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna izstrādi, kas minēts 8.3.punktā -
2020.-2021. gads;

2) pārējās pašvaldības - pusotra gada laikā pēc 3.1. veiktā uzdevuma realizēšanas.

Papildus nepieciešamais finansējums: 130 000 euro (Nav ietverts izvērtējums par Rīgu, Liepāju un Rēzekni, jo to var veikt vienlaikus ar gaisa kvalitātes rīcības plānu izstrādi)

(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros vai no valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem).

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

3.3. Veicināt un finansiāli atbalstīt mājsaimniecību pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādes sistēmai, tai skaitā, ierosināt piešķirt finansiālo atbalstu:

1) mājsaimniecībām pieslēgšanai pie centralizētās siltumapgādes sistēmas vai lokālās siltumapgādes sistēmas, ja pieslēgšanās centralizētajai siltumapgādei nav tehniski iespējama;

2) centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu paplašināšanai individuālās (mazdzīvokļu) apbūves pieslēgšanai

Tiek sniegts finansiāls atbalsts centralizētās vai lokālās siltumapgādes izmantošanas veicināšanai kā rezultātā samazinās piesārņojums no mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām un tiek efektīvāk izmantota biomasa. PM2,5

NOx

Izveidota finansiālā atbalsta programma. EM (priekšlikuma iesniedzējs) Pašvaldības FM

2021.-2027. gads 1) Nav iespējams noteikt cik liels atbalsts būtu nepieciešams, lai veicinātu pieslēgšanos centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei, jo nav zināms cik mājsaimniecības būtu tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt centralizētajai siltumapgādes sistēmai;

2) Kopējais nepieciešamais finansējums atbilstoši "Nacionālajā klimata un enerģētikas plānā 2021.-2030.gadam" noteiktajam AER izmantošanas veicināšanai un energoefektivitātes uzlabošanai centralizētajā siltumapgādē, kā arī jaunu siltumtīklu izbūvei novērtēts kā 550 milj. euro

3.4. Izvērtēt nodokļu, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa sloga samazināšanas iespējas mājsaimniecībām centralizētās siltumapgādes sistēmas pieslēgumu veicināšanai un veikt atbilstošas izmaiņas pašvaldību saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem. Iedzīvotāji tiek motivēti izvēlēties ilgtspējīgāku un videi draudzīgāko apkures veidu un pieslēgties centralizētajai siltumapgādei. PM2,5

NOx

Veiktas izmaiņas saistošajos noteikumos un paredzētas NĪN atlaides tiem iedzīvotājiem, kas izvēlas pieslēgties centralizētajai siltumapgādei RD

Liepājas pilsētas dome

Rēzeknes pilsētas dome Daugavpils dome

Jelgavas dome

Jūrmalas dome

Ventspils dome

Ogres dome

Valmieras dome

Jēkabpils dome

FM 1) Rīgas, Liepājas un Rēzeknes pilsētas dome - var veikt vienlaikus ar gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības plāna izstrādi, kas minēts 8.3.punktā -
2020.-2021. gads;

2) pārējās pašvaldības - pusotra gada laikā pēc 3.1. veiktā uzdevuma realizēšanas.

Viena gada laikā pēc 3.1. veiktā uzdevuma realizēšanas.

Nav nepieciešams
Apakšuzdevums: veicināt apkures iekārtu uzskaiti, kā arī veco un neefektīvo apkures iekārtu nomaiņu
3.5. Informācijas apkopošana par Rīgas, Liepājas un Rēzeknes mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām (to veidiem, vecumu un izmantoto kurināmo) un risinājumu izstrāde par šādas informācijas ievākšanu nākotnē. Apkopota informācija par Rīgā, Liepājā un Rēzeknē esošajām apkures iekārtām, kas ļautu tālāk plānot pasākumus šī avota radītā piesārņojuma samazināšanai un apkures iekārtu kontrolei. - 1) Veikta citu iestāžu pārziņā esošo datu apkopošana un informācijas ievākšana;

2) Informācijas apmaiņa starp iestādēm, kuru pārziņā ir dažādi dati par apkures iekārtām, kā arī ēku būvniecību;

3) Trūkstošo datu ievākšana, veicot mājsaimniecību aptaujas;

4) Informācijas apkopošana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām;

5) Priekšlikumi par to, kādā veidā iespējams iegūt un uzkrāt minēto informāciju nākotnē.

Rīgas dome

Liepājas pilsētas dome

Rēzeknes pilsētas dome

VARAM

Valsts Zemes dienests, Latvijas skursteņslaucītāju amata brālība, Centrālās statistikas pārvalde

VUGD

1) - 3) 2020.gada II pusgads

4) un 5) 2021.gads

Papildus nepieciešamais finansējums: ~ 100 000 euro (iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros)

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

3.6. Veikt to iedzīvotāju informēšanu, par kuru īpašumā esošas iekārtas darbību tiek saņemtas sūdzības un pašvaldības policijai atbilstoši kompetencei pēc nepieciešamības pārbaudīt mājsaimniecībās izmantotās sadedzināšanas iekārtas un to atbilstību saistošajos noteikumos noteiktajām prasībām Nodrošināta saistošajos noteikumos noteikto prasību izpilde. PM2,5

NMGOS

Veikti informatīvie pasākumi, kā arī nepieciešamības gadījumā atbilstoši pašvaldības policijas kompetencei pārbaudīts, vai mājsaimniecībās izmantotajās iekārtās netiek dedzināti atkritumi. RD

Liepājas pilsētas dome

Rēzeknes pilsētas dome

  2020. gada II pusgads - 2030. gads Nav zināms (iespējamais avots: LVAF vai pašvaldību budžeta pieejamā finansējuma ietvaros)
3.7. Sniegt finansiālu atbalstu mājsaimniecībām veco neefektīvo biomasas sadedzināšanas iekārtu nomaiņai, tai skaitā, izstrādājot atbalsta piešķiršanas kritērijus, noteikt, ka atbalsts tiek sniegts tikai tām mājsaimniecībām, kuras nav tehniski un ekonomiski pamatoti pieslēgt centralizētajai vai lokālajai siltumapgādei. Veikta vecu un neefektīvu iekārtu nomaiņa periodā no 2021.-2027. gadam PM2,5

NMGOS

Tiek sniegts finansiāls atbalsts esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai un attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko rada mājsaimniecības un tiek efektīvāk izmantota biomasa. VARAM

EM

FM

Pašvaldības

2021.-2027. gads Papildus nepieciešamais finansējums:

Indikatīvi sākotnēji varētu būt nepieciešami ap 110 miljoni euro

(Iespējamais avots: valsts un pašvaldības līdzfinansējums, ES fondu finansējums).

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Apakšuzdevums: Sabiedrības informēšana par mājsaimniecībās izmantotajām apkures iekārtām
3.8. Sabiedrības informēšana par individuālo apkures iekārtu pareizu ekspluatāciju, par labu kurināmā sadedzināšanas praksi, par koksnes kurināmā dedzināšanas ietekmi uz veselību un vidi. Panākta iedzīvotāju uzvedības un paradumu maiņa, panākot, ka:

- iedzīvotāji iegādājoties jaunas apkures iekārtas, aizdomātos par to radīto ietekmi uz vidi un veselību un izvēlētos efektīvākās iekārtas;

- esošās iekārtas tiktu atbilstoši uzturētas un tām tiktu veikta apkope;

- iedzīvotāji izvēlētos atbilstošu kurināmo un atbilstoši to uzglabātu;

- iedzīvotāji nekurinātu savās krāsnīs vai kamīnos atkritumus;

- tiktu samazinātas iedzīvotāju sūdzības;

- uzlabojas gaisa kvalitāte Latvijas lielākajās pilsētās.

PM2,5

NMGOS

Organizēta efektīva informācijas komunikācija nacionālajā un pašvaldību līmenī VARAM Pašvaldības

VUGD

2020. gada II pusgads

(turpmāk - ik pēc 2 gadiem)

Papildus nepieciešamais finansējums ~ 50 000 euro (iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros)

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumiem 3.1.; 3.4. - 3.8. 2030. gadā ir: PM2,5 - 1,05 kt un NMGOS - 1,08 kt.

Kopējais aprēķinātais emisiju samazinājums pasākumam 3.2. 2030. gadā ir: PM2,5 - 0.03 kt un NMGOS - 0,035 kt.

4. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana transporta sektorā
4.1. Alternatīvo degvielu infrastruktūras izveidošana. Izveidots ETL uzlādes infrastruktūras tīkls. Izveidota publiski pieejama saspiestās dabasgāzes uzpildīšanas infrastruktūra pilsētu/piepilsētu aglomerācijās. PM2,5

NOx

Uzstādīto ETL uzlādes staciju skaits (līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu vismaz 50 kW) - 139 stacijas. SM EM

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

VARAM

2020.-2022. gads Tiks īstenots "Alternatīvo degvielu attīstības plāna 2017.-2020. gadam" ietvaros
4.2. Veicināt alternatīvo degvielu izmantošanu transporta sektorā Tiek veikti pasākumi alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai, kā rezultātā samazinās transporta radītās emisijas PM2,5

NOx

1) Aktualizēts alternatīvo degvielu attīstības plāns un iekļauti papildus pasākumi transporta sektora radīto emisiju samazināšanai un alternatīvo degvielu izmantošanas veicināšanai;

2) tiek īstenoti papildus pasākumi, kas izriet no aktualizētā alternatīvo degvielu plāna.

SM FM

EM

VARAM

1) 2020. gada II pusgads

2) 2020. - 2030. gads

Konkrēti veicamie pasākumi un papildus nepieciešamais finansējums tiks noteikts alternatīvo degvielu attīstības plānā
4.3. Veicināt tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu izmantošanu Tiek veicināta tādu publisko transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. PM2,5

NOx

Tiek sniegts finansiāls atbalsts tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu iegādei

SM

VARAM

FM

EM

2021. - 2027. gads Nav zināms, kāda ir esošā situācija un kādas izmaiņas esošajā publiskā transporta autoparkā būtu nepieciešamas, lai ieviestu Direktīvā 2009/33/EK par tīro "tīro" un energoefektīvo autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu noteiktās prasības (Iespējamais avots: valsts un pašvaldības līdzfinansējums, ES fondu finansējums).

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

4.4. Finansiāla atbalsta sniegšana jaunu videi draudzīgu autobusu iegādei, esošo autobusu aprīkošanai to videi draudzīgākai darbībai, tai skaitā ar alternatīvās degvielas veidiem. Tie veicināta tādu autobusu iegāde, kas rada mazāku gaisa piesārņojumu. PM2,5

NOx

1) līdz 2023. gadam iepirkti 50 jauni un pārbūvēti videi draudzīgi sabiedriskā transporta autobusi.

2) laikā no 2021.-2027. gadam izveidota jauna finansiālā atbalsta programma jaunu autobusu iegādei vai esošo pārbūvei.

SM Pašvaldības

FM

2020.-2027. gads 1) Nav nepieciešams, jo finansējums no ES fondiem piešķirts 2014.-2020. gada plānošanas periodā28;

2) Nav zināms nepieciešamais finansējums, jo nav apzināts esošais autobusu parks un cik daudz no autobusiem būtu jānomaina ar videi draudzīgākiem.

(Iespējamais avots: ES fondu finansējums)

4.5. Dzelzceļa tīkla elektrifikācija. Tiek samazinātas dzelzceļa radītās emisijas. PM2,5

NOx

Rekonstruēto vai modernizēto dzelzceļa līniju kopējais garums - 300 km. SM VAS "Latvijas dzelzceļš" 2027. - 2030.gads Projekta īstenošana atkarīga no kravu pārvadājuma apjomiem tuvākajos gados un pieejamā finansējuma projekta īstenošanai nākošajā ES fondu plānošanas periodā no 2021.-2027.gadam
4.6. Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta pieturu un velonovietņu izveidei pie dzelzceļa stacijām, sabiedriskā transporta un dzelzceļa pieturu satuvināšanai. Tiek sniegts finansiāls atbalsts multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai, kā rezultātā tie veicināta sabiedriskā un velotransporta izmantošana un samazinās privātā transporta radītais gaisa piesārņojums. PM2,5

NOx

Izveidota finansiālā atbalsta programma. SM

FM

Pašvaldības

AS "Pasažieru Vilciens"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

2020. - 2030. gads Nav zināms
4.7. Pastiprināt transportlīdzekļu tehnisko (tai skaitā, emisiju) kontroli uz ceļiem, kā arī novērst atgāzu pēcapstrādes sistēmu demontēšanu Satiksmē piedalās tikai tādi transportlīdzekļi, kas atbilst normatīvo aktu prasībām un nepārsniedz noteiktās izplūdes gāzu emisiju prasības. PM2,5

NOx

1) Veikta pastiprināta transportlīdzekļu kontrole uz ceļiem;

2) Izvērtēti tehniskie risinājumi un pie pirmreizējās reģistrācijas Latvijā ieviesta papildus kontrole, lai turpmāk novērstu tādu transportlīdzekļu reģistrāciju, kuriem ir demontēta vai defektīva atgāzu pēcapstrādes sistēma;

3) Ieviesta atgāzu pēcapstrādes sistēmas marķēšana un papildus kontrole valsts tehniskajā apskatē

4) Veiktas atbilstošas izmaiņas Ministru kabineta noteikumos par transportlīdzekļu tehnisko apskati, kontroli uz ceļiem un transportlīdzekļu reģistrāciju.

SM

VAS "Ceļu satiksmes drošības direkcija"

Valsts Policija

  1) 2021. - 2030. gads

2) - 4) 2021.gads

Papildus nepieciešamais finansējums
~ 250 000 euro gadā (iespējamais avots: valsts budžets)

Aprēķināts, pieņemot, ka kopumā valstī tiek organizētas apmēram 5 papildus kontroles ekipāžas. Vienas papildus ekipāža kontrole ar 2 cilvēku pilnu darba slodzi
~ 50 000 euro.

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākuma 4.5. 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,019 kt, NOx - 0,69 kt.
5. Rīcības virziens: Nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu
5.1. Izvērtēt iespēju palielināt novirzāmo daļu no visiem ieņēmumiem no DRN maksājumiem vides un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai, tai skaitā:

1) veikta izpēte par šāda pasākumu īstenošanas iespējām;

2) veiktas izmaiņas atbilstošajos normatīvajos aktos, lai lielāku daļu no DRN maksājumiem novirzītu vides (tai skaitā, gaisa kvalitātes problēmu) risināšanai.

Novirzīt lielāku ieņēmumu daļu no DRN maksājumiem vides un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai, kas veicinātu vietējo primāro enerģijas resursu ekonomiski efektīvu izmantošanu un ierobežotu vides piesārņošanu, kā arī finansiāli nodrošināta vides aizsardzības pasākumu īstenošana. PM2,5

NOx

1) veikts pētījums;

2) veiktas izmaiņas normatīvajos aktos un lielāka ieņēmumu daļa no DRN maksājumiem tiek novirzīta vides aizsardzības un klimata pārmaiņu jautājumu risināšanai (tai skaitā, gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai pašvaldībās).

FM VARAM 1) 2020. gada II pusgads

2) 2021. gada II pusgads

Nav nepieciešams
5.2. Izvērtēt, vai Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā noteiktās likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu (daļiņu un slāpekļa oksīdu) emisijas un ierosināt atbilstošas izmaiņas Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likumā. Tiek veicināta Latvijā izmantoto automašīnu vidējā vecuma samazināšanās un veicināta tādu transportlīdzekļu izmantošana, kas rada zemāku gaisa piesārņojumu. PM2,5

NOx

1) veikts pētījums par to vai šobrīd noteiktās nodokļa likmes veicina tādu transportlīdzekļu izmantošanu, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas;

2) ņemt vērā veiktā pētījuma rezultātus, kad nākošreiz tiks rosināta esošo nodokļa likmju pārskatīšanu.

SM FM

VARAM

1) veikts pētījums - 2020. gada II pusgads

2) ierosinātas esošo likmju izmaiņas - 2021. gada I pusgads

Nav nepieciešams
5.3. Veikt pētījumu par gaisu piesārņojošajām vielām noteikto DRN likmju paaugstināšanas nepieciešamību un nepieciešamības gadījumā ierosināt DRN likmju paaugstināšanu. Apzināta esošā situācija un nepieciešamības gadījumā veikti grozījumi dabas resursu nodokļa likumā. PM2,5

NOx

Sagatavots analītisks ziņojums un nepieciešamības gadījumā sagatavots likumprojekts "Grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā" VARAM   1) veikts pētījums - 2020.gads;

2) grozījumi Dabas resursu nodokļa likumā 2020. gada II pusgads

Nav nepieciešams, jo finansējums pasākuma īstenošanai jau piešķirts (avots: LVAF)
5.4. Izvērtēt benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās nodokļu likmes un atbilstoši izvērtējumā secinātajam ierosināt grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", izlīdzinot benzīnam un dīzeļdegvielai noteiktās likmes Tiek veicināta tādu autotransporta līdzekļu izmantošana, kas rada zemākas gaisu piesārņojošo vielu emisijas. PM2,5

NOx

1) Sagatavots analītisks izvērtējums ar rekomendācijām.

Veicot ietekmes izvērtējumu, ņemt vērā ne tikai ietekmi uz sabiedrību un tautsaimniecību, bet arī finansiālos zaudējumus, kas var rasties no neatbilstošas gaisa kvalitātes (zaudētie dzīves gadi, biežāki ārstu apmeklējumi, zaudētās darba stundas u.c.), kā arī Latvijai noteikto klimata mērķu un alternatīvo degvielu veicināšanas mērķu nesasniegšanas.

2) atbilstoši izvērtējumā secinātajam ierosinātas izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli".

FM VARAM 1) veikts pētījums - 2020. gada II pusgads

2) atbilstoši izvērtējuma rezultātiem ierosinātas izmaiņas likumā "Par akcīzes nodokli", lai samazinātu transporta radīto gaisa piesārņojumu - 2022. gads

Nav nepieciešams
5.5. Izvērtēt iespēju no 2022.gada uz noteiktu laiku samazināt akcīzes nodokli dabasgāzei transportā (ieviest terminēto atcelšanu) Saspiestās dabas gāzes patēriņa pieaugums autotransporta sektorā. PM2,5

NOx

Veikts izvērtējums un izstrādāti atbilstoši grozījumi likumā "Par akcīzes nodokli" SM

EM

FM 2022. gads Nav nepieciešams
Kopējais aprēķinātas emisiju samazinājums no pasākumiem 4.1, 4.2. un 5.4 2030. gadam ir: PM2,5 - 0,012 kt un NOx 0,55 kt.
6. Rīcības virziens: Emisiju samazināšana lauksaimniecības sektorā
Apakšuzdevums: Slāpekļa mēslojuma izmantošanas radītā piesārņojuma samazināšana
6.1. Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu. Tiek veicināta efektīva slāpekļa minerālmēslojuma lietošana. NH3 Pasākumu plānots ieviest graudkopības saimniecībās ar LIZ platību, kas lielāka par 200 ha un attiecināt uz 11 % no kopējās kviešu platības valstī un 4 % no kopējās rapšu platības valstī. ZM   2021.-2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
6.2. Izstrādāt kultūraugu mēslošanas plānus kas nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktas Tiek veicināta efektīva slāpekļa minerālmēslojuma lietošana. NH3 Pasākums attiecināms uz visām saimniecībām, bet īpaši uz jauktas specializācijas saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha ZM   2021.-2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
6.3. Veicināt slāpekli piesaistošu kultūraugu audzēšanu Tiek veicināta slāpekļa minerālmēslojuma samazinātu apjomu izmantošana. NH3 Tauriņzieži kultūraugu rotācijā tiek iekļauti 9 % no kopējās LIZ platības valstī. ZM   2021.-2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
Apakšuzdevums: Videi draudzīga kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes
6.5. Veicināt šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšanu ar:

- peldošu keramzīta granulu kārtu,

- peldošu plastmasas plēves pārsegumu, betona pārsegumu,

- teltsveida pārklājumu.

Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana veicina slāpekļa savienojumu zudumu ierobežošanu. NH3 Attiecas uz saimniecībām, kurās tiek audzētas vismaz 1000 cūkas, 300 slaucamās govis vai 200 liellopi. ZM   2021.-2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
6.6. Veicināt lagūnas tipa krātuvju aizstāšanu ar cilindriskajām krātuvēm Pakāpeniski tiek aizstātas lagūnas tipa krātuves ar cilindriskajām tādā veidā samazinot amonjaka emisijas NH3 Paredzēts, ka 2025. gadā 19 % un 2030. gadā 29 % slaucamo govju šķidrmēslu apsaimniekošanai tiktu izmantotas cilindriskās krātuves. Cūkkopības saimniecībās pasākumam jābūt ieviestam 2025. gadā 31 % cūku šķidrmēslu apsaimniekošanai un 2030. gadā - 42 % cūku šķidrmēslu apsaimniekošanai. ZM   2021.-2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
6.7. Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē ar:

- cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu,

- tiešas iestrādes izkliedētāju,

- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm,

- lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem)

Tiešās šķidrmēslu iestrādes rezultātā tiek samazināti slāpekļa savienojumu zudumi. NH3 Pasākums attiecināms uz šādām saimniecībām:

1) ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu

(attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm vai vairāk nekā 1000 cūkām);

2) ar tiešas iestrādes izkliedētāju

(attiecas uz saimniecībām ar vairāk nekā 200 liellopiem, vairāk nekā 300 slaucamām govīm un vairāk nekā 1000 cūkām);

3) ar lentveida izkliedētāju (attiecas uz saimniecībām, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha, liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, vai cūku skaits līdz 1000);

4) ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem, iestrādi veic

saimniecībās, kas apsaimnieko LIZ platību līdz 400 ha (liellopu skaits līdz 200, slaucamo govju skaits līdz 300, cūku skaits līdz 1000).

ZM   2021.-2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
6.8. Samazināt šķidrmēslu iestrādes laiku līdz 4 h un pakaišu mēslu iestrādes laiku līdz 12 h un 4 h Pasākums ļauj samazināt gan smakas, gan amonjaka emisijas NH3 Šķidrie kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas cūku un mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos un saimniecībās, kurās liellopu skaits pārsniedz 300 dzīvniekus. Pakaišu/bezpakaišu kūtsmēsli augsnē tiek iestrādāti 4 h laikā A kategorijas mājputnu intensīvās audzēšanas uzņēmumos.

Pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiks tiek samazināts līdz 12 h. visās saimniecībās

ZM   2021.-2027. gads Nav nepieciešams
6.9. Biogāzes ražošanas veicināšana Tiek samazinātas smakas un amonjaka emisijas, ko rada kūtsmēslu uzglabāšana NH3 Pasākums orientēts uz kūtsmēslu apsaimniekošanu, nosakot maksimāli iespējamo potenciālu, kāds iespējams kūtsmēslu pārstrādei saimniecībās. ZM   2021.-2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
Apakšuzdevums: Citi pasākumi lauksaimniecības radīto emisiju samazināšanai
6.10. Lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldība atbilstoši LPTP nosacījumiem Nodrošināt, ka A kategorijas mājputnu un cūku intensīvās audzēšanas uzņēmumi izstrādā mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānus un ievēro pārējo secinājumos par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem noteikto prasību izpildi29. NH3 Vismaz 35 esošo A kategorijas iekārtu atļaujās noteiktās emisiju robežvērtības nepārsniedz ar labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem saistītos emisiju līmeņus, kā arī tiek veikta šo prasību ieviešanas kontrole VVD   2021. gada II pusgads Nav nepieciešams
6.11. Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Bioloģiskās piena lopkopības radītās NH3 emisijas uz vienu govi ir mazākas nekā konvencionālās lauksaimniecības sistēmā. NH3 Bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020. gadā, 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā. ZM   2021. - 2027. gads Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
6.12. Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" noteikto prasību izpildes kontroli. Tiek izbūvētas normatīvo aktu prasībām atbilstošu mēslu krātuvju izbūve, kā rezultātā samazinās amonjaka emisijas NH3 Veikta regulāra dzīvnieku novietņu pārbaude VVD   nepārtraukti Nav nepieciešams
6.13. Nodrošināt MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" noteikto prasību izpildes kontroli. Tiek izstrādāti mēslošanas plāni, veikta atbilstoša mēslošanas līdzekļu izkliedēšana un ievērotas citas noteikumos noteiktās prasības NH3 Veikta regulāra normatīvo aktu izpildes kontrole Valsts Augu aizsardzības dienests

VVD

  nepārtraukti Nav nepieciešams
6.14. Labas lauksaimniecības prakses amonjaka emisijas samazināšanai izstrāde Apkopoti pasākumi, kurus lauksaimnieki var veikt, lai samazinātu savas darbības rezultātā radītās emisijas NH3 Izstrādāti labas lauksaimniecības prakses nosacījumi un publicēti ZM mājaslapā internetā. ZM   2020. gada II pusgads Nav nepieciešams
6.15. Apmācību un konsultāciju pakalpojumu sniegšana lauksaimniekiem par amonjaka emisijas samazināšanas iespējām lauksaimnieciskajā darbībā Panākta lauksaimnieku uzvedības un paradumu maiņa, kā rezultātā samazinās gaisa piesārņojums, ko rada lauksaimniecība NH3 Regulāri tiek veikta lauksaimnieku izglītošana un informēšana par pasākumiem, ko var veikt amonjaka emisiju samazināšanai ZM   2021. - 2027. gadam Iespējamais avots: atbalsts Kopējās lauksaimniecības politikas stratēģiskā plāna ietvaros (2021.-2027. gads).
Kopējais aprēķinātais NH3 emisiju samazinājums no pasākumiem 2030. gadā ir 3,1 kt

7. Rīcības virziens : Nacionālās emisiju inventarizācijas sistēmas pilnveidošana un citu pētījumu veikšana
7.1. Pilnveidot emisiju aprēķināšanas metodes visos ziņošanas sektoros. Pilnveidotas emisiju aprēķināšanas metodes, pārejot uz augstākas detalizācijas pakāpi enerģētikas, transporta, lauksaimniecības un šķīdinātāju izmantošanas sektoros. Nav attiecināms Pilnveidotas vismaz četras metodikas VARAM LVĢMC Regulāri laika periodā no 2021. - 2030.gadam Papildus nepieciešamais finansējums: 60 000 euro

(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros)

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

7.2. Veikt pētījumus inventarizācijas augstākas detalizācijas pakāpes aprēķināšanas metožu pielietošanai nepieciešamo aktivitāšu datu nodrošināšanai. Pilnveidotu emisiju aprēķināšanas metožu pielietošanai sagatavoti vēsturiskie aktivitātes dati augstākas detalizācijas aprēķiniem Nav attiecināms Precizēta informācija vēsturiskajiem aktivitātes datiem. VARAM LVĢMC Regulāri laika periodā no 2021. - 2030.gadam Papildus nepieciešamais finansējums: 60 000 euro
(Iespējamais avots: valsts budžets).

Jautājums par papildu finansējumu no valsts budžeta aktivitāšu ieviešanai skatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un likumprojekta par vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām.

7.3. Pilnveidot esošās datu bāzes informācija (datu bāze Gaiss-2) apkopošanai par stacionārās sadedzināšanas iekārtās izmantotajām tehnoloģijām, lai nodrošinātu detalizētāku emisiju aprēķināšanas metožu izmantošanu. Paaugstināt datu kvalitāti datu bāzē. Pilnveidotas emisiju aprēķināšanas metodes, pārejot uz augstākas detalizācijas aprēķiniem. Nav attiecināms Precizēta, papildināta informācija datu bāzē VARAM

LVĢMC

VVD

(iesniegto datu kontrole)

2020.gads Nav nepieciešams, jo finansējums pasākuma īstenošanai jau piešķirts.
8. Rīcības virziens: Gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu izstrāde pašvaldībās
8.1. Izvērtēt vai esošais valsts monitoringa tīkla plānojums un monitoringa staciju atrašanās vietas ir atbilstošas un vai nav nepieciešams veikt mērījumus un novērtēt gaisa kvalitāti arī citās pilsētas teritorijās. Veikts esošā gaisa kvalitātes monitoringa tīkla izvērtējums un sagatavoti priekšlikumi par to vai nepieciešama jaunu staciju uzstādīšana   Sagatavots pārskats par esošo monitoringa tīklu un sagatavoti priekšlikumi esošā tīkla pilnveidošanai LVĢMC   2020. gada II pusgads Nav nepieciešams, jo finansējums pasākuma īstenošanai jau piešķirts.
8.2. Pamatojoties uz LVĢMC veikto monitoringa staciju izvērtējumu, identificēt vai papildus gaisa kvalitātes mērījumi nav jāveic arī citās Latvijas pilsētās, kurās pašreiz gaisa kvalitātes mērījumi netiek veikti. Nepieciešamības gadījumā paplašināts esošais monitoringa tīkls un tiek veikti mērījumi arī citās lielākajās Latvijas pilsētās   Sagatavoti priekšlikumi esošā tīkla pilnveidošanai un atrasts nepieciešamais finansējums VARAM

LVĢMC

Attiecīgās pašvaldības

  2022. gada II pusgads Nav zināms, jo tas ir atkarīgs no 8.1.minētā pasākuma izvērtējuma rezultātiem
8.3. Veikt izvērtējumu par galvenajiem gaisa piesārņojuma avotiem un gaisa kvalitātes pārsniegumiem Liepājā un Rēzeknē un izstrādāt rīcības programmu gaisa kvalitātes uzlabošanai. Izstrādāti pasākumi, kuri sekmē gaisa kvalitātes uzlabošanos Liepājā un Rēzeknē   Veikts izvērtējums un izstrādātas pašvaldību rīcības programmas Liepājai un Rēzeknei Liepājas pilsētas dome (benz(a)pirēns)

Rēzeknes pilsētas dome (daļiņas PM)

VARAM 2020. gada II pusgads Papildus nepieciešamais finansējums: ap 100 000 euro

(iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros, kā arī no pašvaldību budžeta līdzekļiem)

8.4. Veicināt zaļās infrastruktūras risinājumus pilsētvidē un videi draudzīgu pašvaldību plānojumu izstrādi, kas palīdz risināt gaisa kvalitātes problēmas. Izstrādājot pašvaldību teritoriālos plānojumus un teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumus tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā tā palielināta NOx

NMGOS

PM2,5

SO2

1) Izstrādājot pašvaldību teritorijas plānojumos tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā tā palielināta

2) pašvaldības saistošajos noteikumos par apstādījumu uzturēšanu paredz mehānismus koku stādījumu atjaunošanai attīstības teritorijās

Pašvaldības VARAM

Dabas aizsardzības pārvalde

2020.-2030. gads Nepieciešamais finansējums: nav zināms, jo atkarīgs no konkrētās situācijas pašvaldībā.

(Iespējamais avots: pašvaldības budžets, ES fondu finansējums)

8.5. Pilnveidot koku ciršanas kārtību pilsētās un precizēt esošo regulējumu Pilsētās tiek izvērtēta esošās zaļās zonas platība un nepieciešamības gadījumā tā palielināta NOx

NMGOS

PM2,5

SO2

Veikt izmaiņas normatīvajos aktos, kas regulē apstādījumu ierīkošanu pilsētās un koku ciršanu ārpus meža, paredzot pašvaldībai tiesības aizstāt zaudējumu atlīdzību par nocirsto koku ar dižstāda stādīšanu, kā arī paredzot pašvaldībai tiesības izdot saistošus noteikumus par iestādīto koku uzturēšanas (saglabāšanas) pienākuma uzraudzību. ZM VARAM

Pašvaldības

2020. gada II pusgads Nav nepieciešams
9. Rīcības virziens: Rīgā veicamie pasākumi gaisa kvalitātes uzlabošanai
Apakšuzdevums: Rīgā esošo sadedzināšanas iekārtu un mājsaimniecībā izmantoto apkures iekārtu radīto emisiju samazināšana
9.1. Izstrādāt Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programmu 2021. -2025. gadam. Izstrādāta jaunā rīcības programma, iesniegta saskaņošanai VARAM un apstiprināta RD PM10

PM2,5

NOx

C6H6

Benz(a)pirēns

Rīcības programma saskaņota ar VARAM un apstiprināta RD RD VARAM 2020. gada II pusgads Papildus nepieciešamais finansējums:
~ 80 000 euro (iespējamais avots: LVAF pieejamā finansējuma ietvaros vai no pašvaldību budžeta līdzekļiem).
9.2. Pārskatīt RD 2015. gada 22. septembra saistošos noteikumus Nr. 167 "Par gaisa piesārņojuma teritoriālo zonējumu un siltumapgādes veida izvēli" noteikto zonu

iedalījumu un noteikt zonas, ne tikai pēc gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātiem, bet arī iedzīvotāju blīvuma, teritorijas izmantošanas veida un centralizētās siltumapgādes pieejamības

Lai ievērotu piesardzības principu, noteiktas nemainīgas zonas, kurās nedrīkst uzstādīt jaunas sadedzināšanas iekārtas, kas palielina kopējo putekļu daudzumu vai kurās vecās iekārtas jāaizstāj ar efektīvākām. Mainīta esošā pieeja, kas paredzēja, ka zonas tiek noteiktas tikai balstoties uz gaisa kvalitātes modelēšanas rezultātiem. PM10

PM2,5

Benz(a)pirēns

1) veikts izvērtējums par iespējamo zonu iedalījumu, kā arī tehniski ekonomiskais izvērtējums;

2) balstoties uz izvērtējuma rezultātiem pārskatīt izstrādātos saistošos noteikumus.

RD VARAM 1) 2020. gada II pusgads (var īstenot, izstrādājot Rīgas rīcības programmu atbilstoši plāna 9.1.pasākumam)

2) 2022. gada II pusgads

Nav nepieciešams
9.3. Saistošajos noteikumos paredzēt konkrētas zonas Rīgā, kur būtu nepieciešams veikt papildus pasākumus apkures iekārtu radītā piesārņojuma samazināšanai. Šajās zonās:

- aizliegt jaunu individuālo emisijas avotu būvniecību vai ierīkošanu un veicināt jauno un perspektīvo apbūves teritoriju pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases;

- izvērtēt esošo situāciju un laikā līdz 2030.gadam veicināt esošo iekārtu pieslēgšanu centralizētajai siltumapgādei tur, kur to ļauj jau šobrīd izbūvētās siltumtrases un kur tas ir ekonomiski pamatoti;

- izvērtēt esošo situāciju un laikā līdz 2030.gadam veicināt esošo neefektīvo iekārtas nomainīšanu ar efektīvākām iekārtām, kuras atbilst apkures iekārtām noteiktajām ekodizaina prasībām un veicināt tādu AER izmantošanu, kas nerada gaisu piesārņojošo vielu emisijas.

- izvērtēt nepieciešamo finansējumu un sniegt finansiālo atbalstu, lai veicinātu esošo iekārtu pieslēgšanos centralizētajai siltumapgādei vai arī esošo neefektīvo iekārtu nomaiņu.

Samazināts gaisa piesārņojums un noteiktas stingrākas prasības teritorijās, lai samazinātu kopējo putekļu un benz(a)pirēna emisiju piesārņojumu Rīgā, ko rada apkures iekārtas PM10

PM2,5

Benz(a)pirēns

1) veikts izvērtējums un nodefinēts iespējamais zonu iedalījums, kā arī katrā no zonām veicamie pasākumi. Veikts tehniski ekonomiskais izvērtējums par jauno prasību īstenošanas iespējām;

2) Balstoties uz izvērtējuma rezultātiem, veikt izmaiņas RD saistošajos noteikumos, nosakot atbilstošu pārejas periodu esošo iekārtu nomaiņai vai sniegt datos balstītu pamatojumu, kādēļ izmaiņas nav iespējamas vai nepieciešamas.

RD VARAM

EM

1) 2020. gada II pusgads (var īstenot, izstrādājot Rīgas rīcības programmu atbilstoši plāna 9.1. pasākumam)

2) 2022. gada II pusgads

Pasākumu iespējams īstenot, ja tiek piešķirts papildus finansējums šī plāna 3.3., 3.4., 3.7. un 3.8. punktā minēto pasākumu īstenošanai
9.4. Veikt regulāras uzstādīto apkures iekārtu inspekcijas, novērtējot vai uzstādītas atbilstošas iekārtas un izmantots atbilstošs kurināmais. Veikta regulāra iekārtu kontrole un nodrošināta atbilstība noteiktajām prasībām, tādā veidā uzlabojot gaisa kvalitāti un samazinot sūdzības par neatbilstošu apkures iekārtu vai kurināmā izmantošanu PM10

PM2,5

Benz(a)pirēns

1) veikts izvērtējums par nepieciešamajiem papildus resursiem šādas funkcijas veikšanai un pašvaldību budžetā ieplānoti nepieciešamie līdzekļi;

2) Izstrādāts atbilstošs kontroles plāns un veikta regulāra uzstādīto iekārtu inspekcija

RD   1) veikts izvērtējums par nepieciešamajiem papildus resursiem - 2020. gada II pusgads

2) izstrādāts kontroles plāns un veikta regulāra uzstādīto iekārtu kontrole - 2022. gada II pusgads

Nav zināms, jo pašvaldībai jāveic atsevišķs izvērtējums par to vai tiešām nepieciešamas jaunas štata vietas vai arī to varētu realizēt esošo resursu ietvaros.
9.5. Ogļu izmantošanas aizliegums. Saistošajos noteikumos tieši iekļauts ogļu izmantošanas aizliegumu Rīgas pilsētas administratīvajā teritorijā gan mājsaimniecībās izmantotajās apkures iekārtās, gan visās pārējās sadedzināšanas iekārtās, kas tiek izmantotas siltumenerģijas ražošanai.

Noteikta atbildība par kontroles veikšanu.

PM10

PM2,5

Benz(a)pirēns

Prasība iekļauta RD saistošajos noteikumos un tiek veikta noteikumu izpildes kontrole RD   1) Saistošo noteikumu izstrāde 2020. gada II pusgads (esošajām iekārtām paredzot atbilstošu pārejas periodu prasības ieviešanai)

2) Noteikto prasību izpildes kontrole sākot ar 2022.gada II pusgadu.

Nav nepieciešams
Apakšuzdevums: transporta piesārņojuma samazināšana Rīgā
9.6.1 Izstrādāt koncepciju stāvparku koordinētai attīstībai Rīgā un Pierīgā Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās darbojas stāvparki - Izstrādāta vienota koncepcija par Rīgā un Pierīgā nepieciešamajiem stāvparkiem Rīgas plānošanas reģions RD

Pierīgas pašvaldības

SM

AS "Pasažieru Vilciens"

VAS "Latvijas dzelzceļš"

2021.gada I pusgads Nav zināms
9.6. Stāvparku (Park & Ride) attīstība Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās Rīgas pilsētā un Rīgas aglomerācijas pašvaldībās darbojas stāvparki PM10

PM2,5

NOx

Benz(a)pirēns

1) Izstrādāta efektīva transporta modelēšanas sistēma un izpētīti iespējamie risinājuma varianti stāvparku ieviešanai (Rīgas pilsētā ir veikta stāvparku ieviešanas izpēte un izstrādāta "Rīgas domes autonovietņu politikas un attīstības koncepcija, kas ietver sadaļu par stāvparku izveidi.")

2) balstoties uz RD veikto izpēti, kā arī Rīgas plānošanas reģiona veikto izpēti uzsākta stāvparku izveide.

RD

Pierīgas pašvaldības

SM 1) 2020. gada II pusgads

2) stāvparki izveidoti sākot ar 2024. gada II pusgadu un turpināta to izveide līdz 2027.gada II pusgadam

1) finansējums jau piešķirts

2) nav zināms, jo tas atkarīgs no minētā pētījuma rezultātiem un paredzētā risinājuma

9.7. Veloinfrastruktūras būvniecība Rīgas pilsētā un Pierīgā papildināta veloinfrastruktūra PM10

PM2,5

NOx

Benz(a)pirēns

Izveidoti papildus esošajiem 50 km veloceļu RD SM

Pierīgas pašvaldības

2021.-2027.gads Nav zināms
9.8. Zemās emisiju zonas izveide Rīgas pilsētā Zemās emisiju zonas izveide, ņemot vērā emisiju no dīzeļdzinējiem ierobežošanas nepieciešamību PM10

PM2,5

NOx

Benz(a)pirēns

1) aktualizēt pašvaldības rīcībā esošo transporta simulācijas modeli un gaisa piesārņojuma izkliedes modeli;

2) modelēšanas rezultātā pamatot izvēlēto scenāriju zemo emisijas zonu ieviešanai;

3) balstoties uz izvēlēto scenāriju izstrādāt Rīcības programmu zemo emisiju zonas izveidei Rīgas pilsētā;

4) rīcības programmas ieviešana.

RD   1) 2020. gada II pusgads, bet gaisa piesārņojuma izkliedes modelim - 2021. gada II pusgads;

2) 2021.gada II pusgads

3) 2022. gada II pusgads

4) 2023. - 2027. gada II pusgads

1) un 2) finansējums jau piešķirts

3) un 4) nav zināms, jo tas atkarīgs no minētā pētījuma rezultātiem un paredzētā risinājuma

9.9. Nocirsto koku stādījumu atjaunošana Rīgā Tiek atjaunoti pēdējo gadu laikā nocirsto koku stādījumi un tam paredzēts atbilstošs finansējums, kā rezultātā tiek attīrīts gaiss un samazināta gaisa piesārņojuma ietekme uz cilvēku veselību NOx

NMGOS

PM2,5

SO2

1) veikt izmaiņas RD 2013. gada 15. janvāra saistošajos noteikumos Nr. 204 "Rīgas pilsētas apstādījumu uzturēšanas un aizsardzības saistošie noteikumi", paredzot nosacījumu, ka jaunas apbūves teritorijas attīstītājam viena nocirstā koka vietā jāiestāda 3 jauni dižstādi;

2) paredzēt finansējumu nocirsto koku atjaunošanai Rīgā.

RD   1) 2020. gada II pusgads

2) 2020.-2030. gads

1) nav nepieciešams, jo var noteikt, ka izmaksas par koku atjaunošanu būtu jāsedz projekta attīstītājam;

2) nav zināms, jo pašvaldībai būtu jāizvērtē kāds ir pēdējo gadu laikā Rīgā nocirsto koku skaits un cik liels finansējums būtu nepieciešams to atjaunošanai.

(Iespējamais avots: pašvaldības budžets)

9. Izmaksu efektivitātes novērtējums

Rīcības plāna īstenošanas ietekmes novērtējums

Plāna 8. sadaļā iekļauto pasākumu īstenošanas izmaksas ir lielā mērā atkarīgas no esošās tiesiskā regulējuma piemērošanas efektivitātes, izvēlētiem politikas īstenošanas instrumentiem un plānoto papildus pasākumu īstenošanas efektivitātes. Kopējās emisiju samazināšanas izmaksas sadalīsies starp privātpersonām, komersantiem, valsti un pašvaldībām. Jāatzīmē, ka daudzi no šajā Rīcības plānā paredzētajiem pasākumiem ir sinerģijā ar "Latvijas Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021.-2030. gadam" plānotajām aktivitātēm, līdz ar to īpatnējās izmaksas uz katru plānu atsevišķi samazinās. Starptautisko pētījumi30 parāda, ka kopējās gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas izmaksas ir apmēram 197 miljoni euro/gadā.

Viens no plāna galvenajiem mērķiem ir samazināt gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselību, kā arī samazināt izmaksas un zaudēto darba laiku, ko veselības problēmu un ārstu apmeklējumu dēļ rada gaisa piesārņojums. Pamatojoties uz 2.3. nodaļā sniegto informāciju par esošo gaisa piesārņojuma radīto negatīvo ietekmi uz cilvēku veselibu Latvijā (skatīt 1.tabulu) un Eiropas Vides aģentūras pētījumos31 un citos veiktos pētījumos32 pieejamo informāciju, 8. tabulā ir novērtēts Plānā paredzēto pasākumu īstenošanas ekonomiskie ieguvumi no samazinātās ietekmes uz cilvēku veselību.

8. tabula. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas mērķu izpildīšanas ekonomiskie ieguvumi

PM NOx NMGOS SO2 NH3 Kopā
Novērsto zaudēto dzīves gadu ekonomiskā vērtība

Vidēji miljoni euro/gadā

128,37 26,42 6,63 0 15,94 166,29
Novērstie zaudētie dzīves gadi dzīves gadi/gadā 5669 1167 293 0 704 7343

Novērtējums parāda, ka gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana ļaus novērsts vidēji gadā 7343 potenciāli zaudētos dzīves gadus. Tas nozīmē, ka zaudētie dzīves gadi 2030. gadā tiks samazināti par 37,6 %, salīdzinot ar 2015. gadu.

Lai novērtētu novērsto zaudēto dzīves gadu monetārās vienībās, tika izmantots rādītājs dzīves statistiskā vērtība (angliski: value of a statistical life). Gaisa piesārņojošo vielu emisiju samazināšana ļaus ietaupīt gadā vidēji apmēram 166,3 miljonus euro. Tas ir apmēram papildus 0,7 % ienākumi no IKP.

Emisiju samazināšanas īpatnējās izmaksas

Daļai no plašāk zināmiem gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas tehniskajiem pasākumiem, kas paredzēti Plānā, ir novērtētas emisiju samazināšanas īpatnējās izmaksas (samazināšanas izmaksas uz vienu samazināto emisiju vienību, piemēram, euro/t). Šīs izmaksas nav atkarīgas no finansēšanas avota (privātais, valsts, pašvaldības u.c.) un ietver izmaksas par iekārtu, ekspluatācijas izmaksas, izmaksas par kurināmo, tajā skaitā, samazinātās izmaksas par kurināmo, ņemot vērā iekārtas efektivitātes paaugstināšanos. Jāatzīmē, ka daudzi no emisiju samazināšanas pasākumiem iedarbojas uz vairākām gaisu piesārņojošo vielu emisijām, tāpēc atsevišķos gadījumos ir aprēķinātas izmaksas uz piesārņojošo vielu emisiju ekvivalento vienību. Piesārņojošo vielu ekvivalenta aprēķināšanai tika izmantots emisiju kompensēšanas mehānisms33, kas ļauj savstarpēji salīdzināt dažādu piesārņojošo vielu emisijas.

9. tabula. Gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanas pasākumu īpatnējās izmaksas

Sektors Pasākums Piesārņojošās vielas emisiju samazināšanas izmaksas, euro/t Piesārņojošās vielas emisiju ekvivalenta samazināšanas izmaksas, euro/tek. Piezīmes
Mājsaimniecības Neefektīvu koksnes katlu nomaiņa uz efektīvākiem un jaunajām ekodizaina prasībām atbilstošiem 2600 - 6100 euro/t PM2,5   Atkarībā no izmantojamā katla tehnoloģijas un kurināmā veida
Enerģijas pārveidošanas sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecība Mazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa atbilstoši noteiktām prasībām 18 353 euro/t NOx   Dabas gāzes kurināmais
Enerģijas pārveidošanas sektors, pakalpojumu sektors, rūpniecība Mazu un vidēju sadedzināšanas iekārtu (0,2-50 MW) nomaiņa atbilstoši noteiktām prasībām 13 785 euro/t PM2,5

45 624 euro/t NOx

13 511 euro/ t PMek

Cietā biomasa
Autotransports Alternatīvo degvielu veidu plašāka izmantošana   89 214 euro/t PMek

Novērtējumā ņemtas vērā sistēmas kopējās izmaksas, tajā skaitā elektroenerģijas ražošanas izmaksas

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

1. pielikums. Tiesiskais regulējums gaisa aizsardzības jomā

Vides aizsardzības likums ir vides sektora darbību visaptverošs ("jumta") likums. Likuma mērķis ir nodrošināt vides kvalitātes saglabāšanu un atjaunošanu un dabas resursu ilgtspējīgu izmantošanu. Tajā skaitā likumā ir noteiktas sabiedrības vispārējās tiesības vides jomā. Likums nosaka vides aizsardzības principus: vides politiku valstī veido un lēmumus, kas var ietekmēt vidi vai cilvēku veselību, pieņem, ievērojot "piesārņotājs maksā" principu, piesardzības principu, novēršanas principu, izvērtēšanas principu.

Likuma "Par piesārņojumu" mērķis ir novērst, vai, ja tas nav iespējams, samazināt piesārņojošu darbību izraisīta piesārņojuma rašanos, tajā skaitā emisijas gaisā, un novērst vai mazināt piesārņojuma dēļ cilvēku veselībai, īpašumam un videi nodarīto kaitējumu un tā radītās sekas. Likums nosaka piesārņojošo darbību iedalījumu kategorijās. Likums nosaka prasības, kas jāņem vērā, izsniedzot atļaujas A un B kategorijas darbību veikšanai, un kārtību C kategorijas darbības uzsākšanai. Tādējādi likuma "Par piesārņojumu" normas ir pamats, saskaņā ar kurām ir izstrādāti un izdoti zemāk raksturotie MK noteikumi, lai samazinātu emisiju gaisā no stacionārajiem avotiem. 2018. gada 12. aprīlī pieņemtie likuma grozījumi iekļāva divus jaunus pantus: 161. pants "Gaisu piesārņojošo vielu emisiju uzskaite valsts līmenī" un 162. pants "Gaisa piesārņojuma samazināšana valsts līmenī".

MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām nosaka emisiju robežvērtības lielas (virs 50 MW) un vidējas (no 1 līdz 50 MW) jaudas sadedzināšanas iekārtām, kārtību, kādā novērš, ierobežo un kontrolē gaisu piesārņojošo vielu emisiju no šādām iekārtām, tajā skaitā operatora veikto kontroli un monitoringu. Vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām jauno normatīvu ieviešana ir paredzēta divos posmos. Sākot ar 2018. gada 20. decembri prasības attiecināmas uz jaunām iekārtām (jaunas iekārtas ir visas vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtas, kuru darbība tiek uzsākta pēc 2018. gada 20. decembra), bet no 2025. gada - uz esošām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu 5-50 MW, un no 2030. gada - uz esošām sadedzināšanas iekārtām ar jaudu 1-5 MW. Īpašas prasības attiecas uz iekārtām, kuru uzstādīšana tiek līdzfinansēta no ES fondu līdzekļiem.

ES vispārīgo ietvaru mazo sadedzināšanas iekārtu (zem 500 kW) emisiju robežvērtību ieviešanai nosaka Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 21. oktobra Direktīva 2009/125/EK, ar ko izveido sistēmu, lai noteiktu ekodizaina prasības ar enerģiju saistītiem ražojumiem (pārstrādāta versija). Tiesību normas, kuras izriet no šīs direktīvas, ir iekļautas attiecīgajos MK 2011. gada 6. decembra noteikumos Nr. 941 "Noteikumi par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem)". Attiecībā uz noteiktas jaudas cietā kurināmā telpu sildītājiem un kurināmā katliem ir pieņemtas iepriekš minētās direktīvas īstenošanas regulas, kuras ietekmē tuvākajā nākotnē prognozējamās emisijas no mājsaimniecībās izmantotajām sadedzināšanas iekārtām:

• Komisijas Regula (ES) 2015/1185 (2015. gada 24. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā lokālajiem telpu sildītājiem, kuru nominālā siltuma jauda ir mazāka vai vienāda par 50 kW (regulas prasības stāsies spēkā no 2022. gada 1. janvāra);

• Komisijas Regula (ES) 2015/1189 (2015. gada 28. aprīlis), ar ko Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2009/125/EK īsteno attiecībā uz ekodizaina prasībām cietā kurināmā katliem, kuru nominālā siltuma jauda ir 500 kW vai mazāka vai vienāda par 500 kW (regulas prasības stāsies spēkā no 2020. gada 1. janvāra).".

Latvijā ir pieņemti MK 2004. gada 14. decembra noteikumi Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai", kas attiecas uz mazajām katlumājām, kuru jauda atbilst C kategorijas piesārņojošai darbībai. Tie nosaka īpašās vides prasības tādu sadedzināšanas iekārtu apsaimniekošanai, kuru nominālā ievadītā siltuma jauda ir vienāda ar vai lielāka par 0,2 MW, bet mazāka par 1 MW, neatkarīgi no tajās izmantotā kurināmā veida.

MK 2010. gada 30. novembra noteikumi Nr. 1082 "Kārtība, kādā piesakāmas A, B un C kategorijas piesārņojošas darbības un izsniedzamas atļaujas A un B kategorijas piesārņojošo darbību veikšanai" nosaka B un C kategorijas piesārņojošo darbību sarakstu, konkretizē noteikumu nosaukumā norādīto kārtību, konkretizē labāko pieejamo tehnisko paņēmienu lietošanas nosacījumu ievērošanu A kategorijas atļaujās, kā arī C kategorijas piesārņojošas darbības iesnieguma un apliecinājuma izsniegšanas kārtību.

Eiropas Komisija ir pieņēmusi vairākus īstenošanas lēmumus, pamatojoties uz Labākajiem pieejamiem tehniskajiem paņēmieniem, kas ir saistoši dažādām tautsaimniecības nozarēm un kuri ir jāievieš četru gadu laikā no publicēšanas datuma.

MK 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 182 "Noteikumi par stacionāru piesārņojuma avotu emisijas limita projektu izstrādi" nosaka kārtību, kādā šo projektu izstrādā un projekta saturu, lai iekārtai, kura paredz emisiju gaisā, saņemtu atļauju A vai B kategorijas piesārņojošas darbības veikšanai.

MK 2011. gada 24. maija noteikumi Nr. 401 "Prasības atkritumu sadedzināšanai un atkritumu sadedzināšanas iekārtu darbībai" nosaka noteikumu nosaukumā minētās, tajā skaitā bīstamiem atkritumiem, prasības un robežvērtības emisijai gaisā.

MK 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" nosaka prasības benzīna tvaiku pirmās un otrās pakāpes uztveršanas sistēmām degvielas uzpildes stacijās (DUS); benzīna tvaiku uztveršanai, pārstrādāšanai un uzglabāšanai naftas bāzēs un transportējot degvielu no DUS uz naftas bāzi; vides prasības DUS, kas paredzētas mazizmēra kuģošanas līdzekļu un jahtu uzpildei ar degvielu; DUS un naftas bāzes rezervuāru un cauruļvadu darbināšanas nosacījumus un darbināšanas vispārīgās vides aizsardzības prasības.

MK 2013. gada 2. aprīļa noteikumi Nr. 186 "Kārtība, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no iekārtām, kurās izmanto organiskos šķīdinātājus" nosaka kārtību, nosacījumus un prasības iesniegumam atļaujas saņemšanai un atļaujas nosacījumiem, lai darbinātu šādu iekārtu.

MK 2007. gada 3. aprīļa noteikumi Nr. 231 "Noteikumi par gaistošo organisko savienojumu emisijas ierobežošanu no noteiktiem produktiem" attiecas uz produktiem, kas tiek ražoti laišanai tirgū. Noteikumi nosaka:

• kārtību, kādā ierobežojama gaistošo organisko savienojumu emisija no krāsām, lakām un transportlīdzekļu galīgās apdares materiāliem (turpmāk - produkts);

• prasības produktu marķējumam;

• īpašas vides prasības darbībām ar produktiem, kuru sastāvā ir paaugstināts gaistošo organisko savienojumu saturs.

Pieņemti arī vairāki MK noteikumi atsevišķu C kategorijas darbību veikšanai:

• MK 2004. gada 3. augusta noteikumi Nr. 691 "Vides prasības kokzāģētavām un kokapstrādes iekārtām";

• MK 2004. gada 17. augusta noteikumi Nr. 726 "Vides prasības koksnes ķīmiskai aizsardzībai (impregnēšanai)";

• MK 2004. gada 22. aprīļa noteikumi Nr. 380 "Vides prasības mehānisko transportlīdzekļu remontdarbnīcu izveidei un darbībai".

Prasības kurināmā un degvielas atbilstībai

• MK 2006. gada 26. septembra noteikumi Nr. 801 "Noteikumi par sēra satura ierobežošanu atsevišķiem šķidrās degvielas veidiem" nosaka atļauto sēra saturu šķidrajā degvielā, kuru izlaiž brīvam apgrozījumam vai realizē, kā arī vides kvalitātes normatīvus iekārtām un noteikta veida kuģošanas līdzekļiem, kuri izmanto šo degvielu.

• MK 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību". MK 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu". Noteikumos ir iekļautas normas par sēra, svina, kā arī ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un metālu piedevas MMT maksimālo saturu benzīnā un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un sēra maksimālo robežvērtību dīzeļdegvielā. Tāpat minētie noteikumi nosaka obligāto biodegvielas piejaukumu.

Emisiju no mobilās tehnikas kontrole

• MK 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" nodrošina ekspluatēto ceļa transportlīdzekļu dzinēju emisijas atbilstības normatīviem kontroli.

• MK 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 30 "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" nodrošina ekspluatētās traktortehnikas dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli.

• prasības autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru, kā arī atsevišķu dzelzceļa un upju satiksmē izmantojamo iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā, šo motoru tipa apstiprināšanas kārtību un tirgus uzraudzību nosaka MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā".

Emisiju ierobežošana no lauksaimniecības darbībām

Attiecībā uz lauksaimniecisko darbību, normas, kas veicina amonjaka emisiju samazināšanu, ir iekļautas MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma" un MK 2014. gada 23. decembra noteikumos Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs".

Fiskālais normatīvais regulējums, ar ietekmi uz emisiju gaisā veidošanu

Šajā pielikumā ir raksturots fiskālais regulējums, saskaņā ar:

Dabas resursu nodokļa likumu

• Likumu "Par akcīzes nodokli"

Pievienotās vērtības nodokļa likums

Dabas resursu nodokļa likums nosaka nodokļa par piesārņojošo vielu emisiju gaisā piemērošanu un nodokļa konkrētas likmes. Nodokļa maksātājs ir persona, kura ir saņēmusi vai tai saskaņā ar vides aizsardzības normatīvajiem aktiem bija pienākums tajos noteikto atļauju, vai C kategorijas piesārņojošas darbības apliecinājumu. Ar nodokli tiek apliktas daļiņas PM10, oglekļa monoksīds (CO), SO2, NOx, NH3, sērūdeņradis (H2S) un pārējie neorganiskie savienojumi, gaistošie organiskie savienojumi un citi ogļūdeņraži (CnHm), smagie metāli (Cd, Ni, Sn, Hg, Pb, Zn, Cr, As, Se, Cu) un to savienojumi, vanādija pentoksīds.

Likums "Par akcīzes nodokli" nosaka procedūru un nodokļu likmes naftas produktiem un dabasgāzei, kas tiek izmantoti kā kurināmais.

Pievienotās vērtības nodokļa likuma nosacījumi, kuri var ietekmēt galapatērētāja izvēli attiecībā uz energoefektivitātes pasākumu veikšanu un kurināmo:

• nodokļa samazināto likmi (12 %) apmērā piemēro koksnes kurināmā piegādēm, ja tā faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē koksnes kurināmo mājsaimniecības vajadzībām;

• nodokļa samazināto likmi (12 %) apmērā piemēro siltumenerģijas piegādei, ja tās faktiskais patērētājs ir iedzīvotājs, kas pērk un patērē siltumenerģiju mājsaimniecības vajadzībām.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

2. pielikums. Informācija par esošo gaisa kvalitāti un noteiktajiem normatīviem

2.1. Daļiņas PM10

10. tabula. Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām PM10

Veids Noteikšanas periods Skaitliskā vērtība
MK noteikumi par gaisa kvalitāti
Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) Kalendāra gads 40 µg/m3
Dienas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) 24 stundas 50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 35 reizes kalendārajā gadā
PVO Vadlīnijas
Gada robežlielums Kalendāra gads 20 µg/m3
Dienas robežlielums 24 stundas 50 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3 reizes kalendārajā gadā

18. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3, Rīgā, 2013.-2017. gados (s -atskaitot sāls/smilts kaisīšanas ietekmi)

19. attēls. Daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības, µg/m3, Latvijā (ārpus Rīgas aglomerācijas), 2013.-2017. gados

20. attēls. Daļiņu PM10 diennakts koncentrācijas robežlielum pārsniegšanas gadījumu skaits stacijās Rīgā, 2013.-2017. gados (s- atskaitot sāls/smilts kaisīšanas ietekmi)

2.2. Daļiņas PM2,5

11. tabula. Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām PM2,5

Veids Noteikšanas periods Skaitliskā vērtība
MK noteikumi par gaisa kvalitāti
Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) Kalendāra gads 25 µg/m3, jānodrošina līdz 2020. gada 1. janvārim
20 µg/m3, jānodrošina sākot ar 2020. gada 1. janvāris
PVO Vadlīnijas
Gada robežlielums Kalendāra gads 10 µg/m3
Dienas robežlielums 24 stundas 25 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 3 reizes kalendārajā gadā

21. attēls. Daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas µg/m3 gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, 2013.-2017. gados

2.3. Slāpekļa dioksīds

12. tabula. Gaisa kvalitātes robežlielumi daļiņām slāpekļa dioksīdam

Veids Noteikšanas periods Skaitliskā vērtība
MK noteikumi par gaisa kvalitāti
Gada robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rg) Kalendāra gads 40 µg/m3
Stundas robežlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Rh) 1 stunda 200 µg/m3, nav pieļaujams pārsniegt vairāk kā 18 reizes kalendārajā gadā
PVO Vadlīnijas
Gada robežlielums Kalendāra gads 40 µg/m3
Stundas robežlielums 1 stunda 200 µg/m3

13. tabula. Novērojamu stacijās Rīgā reģistrētās slāpekļa dioksīda gada vidējās koncentrācijas 2013.-2017. gads

Gads "Ķengarags" "Parks" "Kr.Valdemāra iela" "Brīvības iela"
2013 Nav pārsniegts 26 µg/m3 34 31,8 µg/m3 50,6 µg/m3 43,4 µg/m3
2014 Nav pārsniegts 26 µg/m3 28,4 µg/m3 44,8 µg/m3 47,9 µg/m3
2015 Nav pārsniegts 26 µg/m3 27,1 µg/m3 51,1 µg/m3 49,7 µg/m3
2016 26,08 µg/m3 Nav pārsniegts 26 µg/m3 Mērījumi netika veikti Mērījumi netika veikti
2017 Nav pārsniegts 26 µg/m3 Nav pārsniegts 26 µg/m3 Mērījumi netika veikti Mērījumi netika veikti

2.4. Benz(a)pirēns

14. tabula. Gaisa kvalitātes mērķlielums benz(a)pirēnam

Veids Noteikšanas periods Skaitliskā vērtība
MK 2009. gada 3. novembra noteikumi Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"
Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) Kalendāra gads 1 ng/m3

22. attēls. Benz(a)pirēna gada vidējās koncentrācijas, ng/m3, gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, 2013.-2017. gados

2.5. Benzols (C6H6)

15. tabula. Gaisa kvalitātes mērķlielums benzolam

Veids Noteikšanas periods Skaitliskā vērtība
MK noteikumi par gaisa kvalitāti
Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) Kalendāra gads 5 µg/m3

16. tabula. Benzola gada vidējās koncentrācijas µg/m3, gaisa kvalitātes novērojumu tīkla monitoringa stacijās Latvijā, 2013.-2017. gados

  2013 2014 2015 2016 2017
Novērojumu stacijas Rīgas pilsētā
"Brīvības iela" 4,1 3,5     1,2 (dif.)
"Ķengarags" 4.2 3,3 2,7 2,7 2,9
"Parks"     3,5 4,0 3,7
Rūpniecības stacija "Mīlgrāvis"       4,7 4,9
Novērojumu stacijas pārējā Latvijā
"Liepāja, Liepāja: 2.stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām) 3,8 3,3 2,4 2,9 3,4
"Rēzekne, Rēzekne: 2 stars" (maksimālā vērtība no abām stacijām) 4,3 4,0 2,6 3,0 3,3
Lauku fona stacija "Rucava" 0.6 (dif.) 0,5 (dif.) 0,5 (dif.) 0,3 (dif.) 0,5 (dif.)
Gaisa kvalitātes mērķlielums cilvēka veselības aizsardzībai (Mg) = 5
EVA atsauces vērtība vēža saslimstības riska minimizēšanai = 1,7

2.6. Gaisa kvalitātes rādītāji lauku fona jeb EMEP35 stacijās

17. tabula. Gaisa kvalitātes rādītāji atmosfēras gaisā EMEP stacijā "Rucava" 2013.-2017.g., µg/m3, gada vidējās koncentrācijas

  2013 2014 2015 2016 2017
Sēra dioksīds 0.62 0.54 0.44 0.40 0.34
Slāpekļa dioksīds 2.59 2.66 2.38 2.46 2.14
PM10 14.3 18.1 15.5 13.18 11.08
PM2,5 9.2 12.2 10.5 9.1 7.82
Benzols (mēneša ekspozīcija) 0.63 0.49 0.49 0.29 0.49
Pb 2.32 1.62 1.11 1.58 1.02
Cd 0.11 0.18 0.11 0.08 0.05
As 0.45 0.58 0.32 0.40 0.19
Ni 1.04 1.77 1.71 0.78 0.50
Benz(a)pirēns 0.23 0.32 0.25 0.23 0.23

Gaisa kvalitātes rādītāji lauku fona stacijā "Rucava" pēdējo 5 gadu periodā parāda salīdzinoši augstas daļiņu PM10 gada vidējās koncentrācijas vērtības (robežās 55-90 % no PVO rekomendētās robežvērtības) un daļiņu PM2,5 gada vidējās koncentrācijas vērtības (robežās 78-122 % no PVO rekomendētās vērtības). Daļiņas ir galvenais problēmaspekts, kuru parāda mērījumi stacijā "Rucava". Monitoringa dati parāda daļiņu PM10 un PM2,5 gada vidējo koncentrāciju samazināšanos pēc 2014. gada, vienlaikus ir nepieciešami 2018. gada monitoringa dati, lai apstiprinātu šīs tendences turpināšanos.

Attiecībā uz ozonu, maksimālā astoņu stundu vidējā vērtība novērojumu stacijās "Rucava" un "Zosēni" ir tuvu ilgtermiņa mērķim cilvēka veselības aizsardzībai. Maksimālais šī ilgtermiņa mērķa pārsniegums, par 28 %, ir bijis 2015. gadā. Savukārt šajās stacijās ir fiksēts ļoti mazs maksimālās astoņu stundu vidējās koncentrācijas pārsnieguma gadījumu skaits (zem 10 % no pieļautā skaita "sliktākajos" gados)

Jāatzīmē, arī Rīgā ir fiksēts ļoti mazs šo pieļaujamo pārsniegumu skaits (tikai 3 pārsniegumu reizes kopumā 2013.-2017. gadu periodā), bet pārējās novērojumu stacijās Latvijas pilsētās šie pārsniegumi nav reģistrēti.

Mērķlielums veģetācijas aizsardzībai ir izpildīts abās stacijās "Rucava" un "Zosēni". Tomēr stacijā "Rucava" šī mērķlieluma veģetācijas aizsardzībai piecu gadu vidējā vērtība nedaudz, par 28 %, pārsniedz ilgtermiņa mērķi veģetācijas aizsardzībai. Stacijā "Zosēni" reģistrētā mērķlieluma veģetācijas aizsardzībai piecu gadu vidējā vērtība ir nozīmīgi, vairāk par 50 %, zemāka kā minētais ilgtermiņa mērķis.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

3. pielikums. Aprēķināto emisiju ģeogrāfiskā izplatība Latvijā

Zemāk sniegto karšu sagatavošanai izmantoti dati par emisijām 2015. gadā.

NOx emisijas

NMGOS emisijas

SO2 emisijas

PM2,5 emisijas

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

4. pielikums. Emisiju prognozēs izmantotie pieņēmumi

Emisiju prognozes ir aprēķinātas 2020., 2025. un 2030. gadam. Emisiju prognozes bāzes scenārijā ietver un paredz to politiku un pasākumu īstenošanu, kas noteikti Latvijas izstrādātajos tiesību aktos un politikas plānošanas dokumentos līdz 2018. gadam. Sekojošā tabulā sniegts gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanas esošo rīcību uzskaitījums un īss raksturojums. Rīcības ir grupētas pa pasākumu grupām un sektoriem. Minētie pasākumi ir ietverti emisiju prognožu aprēķināšanai bāzes scenārijā.

18. tabula. Gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanas esošās un plānotās rīcības

Rīcības virziens Rīcība Rīcības īss apraksts
EMISIJU IEROBEŽOŠANAS PASĀKUMI
Emisiju robežvērtības lielas jaudas sadedzināšanas iekārtām (virs 50 MW) MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām Normatīvais regulējums.

Minētie MK noteikumi nosaka minimālās prasības, kuras piemēro tikai atkāpju gadījumā, jo pamats emisiju robežvērtību noteikšanai lielajām sadedzināšanas iekārtām ir Labāko pieejamo tehnisko paņēmienu Atsauces dokumentā iekļautās robežvērtības.

Īpašās vides prasības A kategorijas piesārņojošām darbībām Secinājumi par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem Normatīvais regulējums.

Emisiju līmeņi, kas jāievēro un noteiktie labākie pieejamie tehniskie paņēmieni dažādām A kategorijas darbībām noteikti šādos Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumos:

- Komisijas 2016. gada 30. maija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/902, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz vispārizmantojamām notekūdeņu/atlikumgāzu attīrīšanas/apsaimniekošanas sistēmām ķīmiskās rūpniecības nozarē

- Komisijas 2016. gada 13. jūnija Īstenošanas lēmums (ES) 2016/1032, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz krāsaino metālu ražošanu;

- Komisijas 2017. gada 21. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/2117, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz lielapjoma organisko ķimikāliju ražošanu;

- Komisijas 2015. gada 20. novembra Īstenošanas lēmums (ES) 2015/2119, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par koksnes materiālu plātņu ražošanu;

- Komisijas 2014. gada 9. oktobra Īstenošanas lēmums , ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par minerāleļļas un gāzes pārstrādi saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;

- Komisijas 2013. gada 9. decembra Īstenošanas lēmums, ar ko pieņem labāko pieejamo tehnisko paņēmienu (LPTP) secinājumus par hlora un sārmu rūpniecību saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES par rūpnieciskajām emisijām;

- Komisijas 2017. gada 15. februāra Īstenošanas lēmums (ES) 2017/302, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu;

- Komisijas 2018. gada 10. augusta Īstenošanas lēmums (ES) 2018/1147, ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES pieņem secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz atkritumu apstrādi

Emisiju robežvērtības JAUNĀM vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW) MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām Normatīvais regulējums.

Emisiju robežvērtības jaunajām iekārtām stājas spēkā 2018. gada 20. decembrī.

Emisiju robežvērtības ESOŠĀM vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām (1-50 MW) MK noteikumi par sadedzināšanas iekārtām Normatīvais regulējums.

Vispārīgā gadījumā attiecībā uz jaunām iekārtām stājas spēkā 2018. gada 20. decembrī, bet esošajām - 2025. un 2030. gadam atkarībā no iekārtas jaudas.

Emisiju robežvērtības mazas jaudas (C kategorijas) sadedzināšanas iekārtām MK 2004. gada 14. decembra Noteikumi Nr. 1015 "Vides prasības mazo katlumāju apsaimniekošanai" Normatīvais regulējums.

Esošais regulējums: emisija no mazajām katlumājām nedrīkst pārsniegt emisijas robežvērtības, kas noteiktas esošajām vidējas jaudas sadedzināšanas iekārtām

Gaistošo organisko savienojumu emisiju izplatīšanās no darbībām ostu teritorijās Likums "Par piesārņojumu" 24. pants. Normatīvais regulējums.

Tiek noteiktas prasības kravas izgarojumu emisijas kontroles sistēmu uzstādīšanai, darbībai un monitoringam36

Vides aizsardzības prasības degvielas uzpildīšanas stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām MK 2012. gada 12. jūnija noteikumi Nr. 409 "Noteikumi par vides aizsardzības prasībām degvielas uzpildes stacijām, naftas bāzēm un pārvietojamām cisternām" Normatīvais regulējums.

Noteikumi nosaka degvielas uzpildes staciju, naftas bāzu un pārvietojamo cisternu ekspluatācijai noteiktās vides aizsardzības prasības.

ENERGOEFEKTIVITĀTES UN AER PASĀKUMI
Kurināmā izmantošanas efektivitātes nodrošināšana centralizētajās siltumpiegādes sistēmās MK 2016. gada 19. aprīļa noteikumi Nr. 243 "Noteikumi par energoefektivitātes prasībām licencēta vai reģistrēta energoapgādes komersanta valdījumā esošām centralizētām siltumapgādes sistēmām un to atbilstības pārbaudes kārtību" Normatīvais regulējums

Noteikumi nosaka normatīvās prasības centralizētās siltumapgādes sistēmu enerģijas ražošanas tehnoloģiju un tīklu efektivitātei

Atbalsts investīcijām:

ES Kohēzijas fonda līdzfinansējums

Ekonomiskais instruments.

ES fondu 2014 - 2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība",

4.3.1. SAM "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē"

Nodokļu piemērošana par gaisa piesārņošanu Dabas resursu nodoklis par gaisa piesārņošanu
Dzīvojamo ēku energoefektivitātes paaugstināšana MK 2013. gada 9. jūlija noteikumi Nr. 383 "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" Normatīvais regulējums.

Nosaka energoefektivitātes klases dzīvojamām ēkām,

Nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos gadījumus

F klases ēkām (energoefektivitātes rādītājs apkurei pārsniedz 150 kWh/m2 gadā) ir nepieciešama energoefektivitātes uzlabošana

Nosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām dzīvojamām ēkām un jaunbūvēm

No 01.01.2021 ir noteikta jauno dzīvojamo ēku atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem37

Atbalsts investīcijām daudzdzīvokļu māju energoefektivitātei:

ES ERAF līdzfinansējums

Ekonomiskais instruments.

ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība",

4.2.1.1. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu dzīvojamās ēkās".

Informatīvā kampaņa Informatīvais instruments.

Informatīvā kampaņa "Dzīvo siltāk"

Īpašniekam individualizēta siltumenerģijas patēriņa uzskaite, pamatojoties uz galalietotāju telpās uzstādīto mērierīču (mēriekārtu) rādījumiem.

MK 2008. gada 21. oktobra noteikumi Nr. 876 "Siltumenerģijas piegādes un lietošanas noteikumi"

Informatīvais instruments.

Veicina siltumenerģijas taupību un efektīvu izmantošanu. Prasības attiecas uz ēkām, kurām būvatļauja izdota pēc 2016. gada 1. janvāra un kurām siltumapgāde ir nodrošināta no kopīga siltuma avota vai no centralizētās siltumapgādes sistēmas, un kuras: (i) ir jaunbūves vai tiek pārbūvētas, (ii) tiek atjaunotas par ES fondu, valsts vai pašvaldību budžeta līdzekļiem. Prasība tiek piemērota ar 2016. gada 31. decembri.

Nodokļu atlaižu politika Fiskālais instruments.

Vairākas Latvijas pašvaldības ir noteikušas nekustamā īpašuma nodokļa atlaidi par veiktu daudzdzīvokļu dzīvojamās ēkas energoefektīvu renovāciju

Nedzīvojamo ēku, tai skaitā publisko ēku, energoefektivitātes paaugstināšana Energopārvaldības sistēmas valsts tiešās pārvaldes iestādēs (Energoefektivitātes likums: 5. panta trešā daļa) Normatīvais regulējums.

valsts tiešās pārvaldes iestādes, kuru īpašumā vai valdījumā ir ēkas ar 10 000 m2 vai lielāku kopējo apkurināmo platību, ievieš energopārvaldības sistēmu.

Energopārvaldības sistēmas pašvaldībās (Energoefektivitātes likums: 5. panta otrā un trešā daļa) Normatīvais regulējums.

Energopārvaldības sistēmu ievieš:

republikas pilsētu pašvaldības;

novadu pašvaldības, kuru teritorijas attīstības līmeņa indekss ir 0,5 vai lielāks un iedzīvotāju skaits ir 10 000 vai lielāks;

pārējās novadu pašvaldības var ieviest energopārvaldības sistēmu brīvprātīgi

MK Noteikumi Nr. 383 (2013) "Noteikumi par ēku energosertifikāciju" Normatīvais regulējums.

Nosaka energoefektivitātes klases nedzīvojamām ēkām,

nosaka ēku energosertifikācijas veikšanas obligātos gadījumus.

Nosaka ēku energoefektivitātes minimālo pieļaujamo līmeni pārbūvējamām vai atjaunojamām nedzīvojamām ēkām un jaunbūvēm.

No 01.01.2021 ir noteikta jauno nedzīvojamo ēku atbilstība gandrīz nulles enerģijas ēkas kritērijiem, savukārt ēkām, kuras ir valsts īpašumā un valsts institūciju valdījumā šī atbilstība ir noteikta no 2019. gada 1. janvāra.

Atbalsts investīcijām valsts ēku energoefektivitātei:

ES ERAF līdzfinansējums

Ekonomiskais instruments.

ES fondu 2014-2020. gada plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība",

4.2.1.2. pasākums "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts ēkās".

Atbalsts investīcijām pašvaldības ēku energoefektivitātei:

ES ERAF līdzfinansējums

Ekonomiskais instruments.

ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība",

4.2.2. SAM "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un AER izmantošanu pašvaldību ēkās".

Atbalsts investīcijām augstas energoefektivitātes ēku būvniecībai: nacionālais ar emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta instruments Ekonomiskais instruments.

Ar Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta atbalstu jaunceltajām vai pārbūvētajām zema (gandrīz nulles) enerģijas patēriņa ēkām ir nozīmīga demonstrācijas vērtība un tiek veikti sabiedrības informēšanas pasākumi

Energoefektivitātes paaugstināšana ražošanas sektorā Uzņēmumu, kuri atbilst dalības kritērijiem, dalība ES ETS ES ETS sistēmas attīstība ir vērsta uz bezmaksas SEG emisiju kvotu piešķiršanas samazināšanu. SEG emisiju samazināšanas pasākumi, ko veic uzņēmumi, ir saistāmi ar energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumiem vai AER izmantošanu.
Energoaudita vai energopārvaldības sistēmas ieviešanas pienākums lielajiem uzņēmumiem un lielajiem elektrības patērētājiem

(Energoefektivitātes likums, IV nodaļa)

Energoefektivitātes likums nosaka pienākumu ieviest vismaz trīs energoauditā vai sertificētas energopārvaldības sistēmas ierosinātos energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus: lielajam uzņēmumam ieviest līdz 2020. gada 1. aprīlim, lielajam elektrības patērētājam - līdz 2022. gada 1. aprīlim. Minētie uzņēmumi katru gadu ziņo par ieviestajiem energoefektivitātes uzlabošanas pasākumiem un to rezultātā sasniegto enerģijas ietaupījumu
Atbalsts investīcijām apstrādes rūpniecības sektora energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas) paaugstināšanai

ES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums

2014-2020. plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība",

4.1.1. SAM "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē"

Atbalsts investīcijām pārtikas pārstrādes sektora energoefektivitātes (ražošanas ēkas un tehnoloģijas) paaugstināšanai

Lauku attīstības programmas līdzfinansējums

Lauku Attīstības programma 2014.-2020. gadam, 4.pasākuma "Ieguldījumi materiālajos aktīvos" 4.2 apakšpasākuma "Atbalsts ieguldījumiem pārstrādē" ietvarā.
TRANSPORTA SEKTORS
Emisiju ierobežošana no esošajiem transportlīdzekļiem MK 2017. gada 30. maija noteikumi Nr. 295 "Noteikumi par transportlīdzekļu valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļa" Normatīvais regulējums

Sistemātiska automašīnu tehniskā stāvokļa pārbaude, nodrošina ekspluatēto transportlīdzekļu dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli.

MK 2009. gada 13. janvāra noteikumi Nr. 30 "Noteikumi par traktortehnikas un tās piekabju valsts tehnisko apskati un tehnisko kontroli uz ceļiem" Normatīvais regulējums

nodrošina ekspluatēto traktortehnikas dzinēju emisiju atbilstības normatīviem kontroli.

MK 2017. gada 28. marta noteikumi Nr. 180 "Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības" Normatīvais regulējums.

Publiskais iepirkums riepām: energoefektīvu riepu iegāde

Emisiju ierobežošana no autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas motoriem MK 2005. gada 27. decembra noteikumi Nr. 1047 "Noteikumi par autoceļiem neparedzētās mobilās tehnikas iekšdedzes motoru radīto piesārņojošo vielu emisiju gaisā" Normatīvais regulējums.
Prasības transportlīdzekļos izmantojamām degvielām Degvielas kvalitātes nodrošināšana

MK 2000. gada 26. septembra noteikumi Nr. 332 "Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu"

MK 2005. gada 18. oktobra noteikumi Nr. 772 "Noteikumi par biodegvielas kvalitātes prasībām, atbilstības novērtēšanu, tirgus uzraudzību un patērētāju informēšanas kārtību "

Normatīvais regulējums.

Iekļautas normas par sēra maksimālo robežvērtību, svina maksimālo robežvērtību, kā arī ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un metālu piedevas MMT (metilciklopentadiēnilmangāna trikarbonils) maksimālo saturu benzīnā un policiklisko aromātisko ogļūdeņražu maksimālo procentuālo īpatsvaru un sēra maksimālo robežvērtību dīzeļdegvielā

Tīro transportlīdzekļu izmantošanas veicināšana Nodokļu politika Fiskālie instrumenti.

Fiskālo instrumentu mērķis ir veicināt strukturālas izmaiņas transportlīdzekļu parkā, to rezultātā sekmējot degvielas patēriņa ekonomiju un emisiju samazināšanu:

Akcīzes nodoklis naftas produktiem un dabasgāzei (Likums "Par akcīzes nodokli")

Transportlīdzekļa ikgadējais ekspluatācijas nodoklis (Transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa un uzņēmumu vieglo transportlīdzekļu nodokļa likums)

Informatīvais instruments MK 2004. gada 20. jūlija noteikumi Nr. 608 "Noteikumi par marķējumā un reklāmas publikācijās patērētājiem sniedzamo informāciju par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un CO2 izplūdi" Informatīvais instruments.

Informācija par jaunu vieglo automobiļu degvielas patēriņu un specifiskajām oglekļa dioksīda emisijām

Atbalsts investīcijām ETL uzlādes infrastruktūrā:

ES ERAF līdzfinansējums

Ekonomiskais instruments.

2014-2020. gadu plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība" 4.4.1. SAM "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā", nosakot 150 līdzstrāvas ātrās uzlādes stacijas ar jaudu vismaz 50 kW ieviešanu un nodrošinot vienota nacionāla līmeņa uzlādes infrastruktūras pārklājumu un ETL lietošanas iespēju visā Latvijas teritorijā.

Videi draudzīga sabiedriskā transporta veicināšana Tīro (zaļo) publisko transportlīdzekļu iepirkums

(Publisko iepirkumu likums, Sabiedriskā transporta likums)

Normatīvais regulējums un

Informatīvais instruments.

Veicot iepirkumu, izvērtē emisiju gaisā apjomu.

Atbalsts investīcijām sabiedriskajam transportam:

ES Kohēzijas Fonda līdzfinansējums

Ekonomiskais instruments.

ES fondu 2014-2020. gadu plānošanas periods, DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" paredz: (i) tramvaju maršrutu tīklu attīstību Daugavpilī un Liepājā, (ii) nacionālās nozīmes attīstības centros, kuros nav tramvaju maršrutu tīkla - jaunu videi draudzīgu autobusu iegāde, esošo autobusu aprīkošana to videi draudzīgākai darbībai, saistītās uzlādes/uzpildes infrastruktūras izveidi.

Nodokļu politika Fiskālais instruments.

Elektroenerģijas nodokļa likums nosaka: no nodokļa ir atbrīvota elektroenerģija, kuru izmanto preču pārvadājumiem un sabiedriskajiem pasažieru pārvadājumiem, tajā skaitā dzelzceļa transportā un pilsētu sabiedriskajos pasažieru pārvadājumos

LAUKSAIMNIECĪBA
Kūtsmēslu apsaimniekošana un iestrāde augsnē MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs" Normatīvais regulējums.

Noteikumi nosaka, ka šķidro un pusšķidro kūtsmēslu un vircas krātuves ir slēgta tipa vai ar pastāvīgu dabisku vai mākslīgu peldošu segslāni, kas samazina iztvaikošanu. Peldošais segslānis nepārtraukti nosedz krātuves virsmu.

MK 2014. gada 23. decembra noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta" Normatīvais regulējums.

Noteikumi nosaka, ka pakaišu kūtsmēslus un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju) pēc izkliedēšanas iestrādā augsnē 24 stundu laikā, bet šķidros kūtsmēslus, vircu un separētu fermentācijas atlieku šķidro frakciju - 12 stundu laikā. Šķidros kūtsmēslus, vircu un fermentācijas atliekas (izņemot separētu fermentācijas atlieku cieto frakciju) neiestrādā augsnē, ja tos lieto kā papildmēslojumu.

Izveidotais bāzes scenārijs ietver arī politikas un pasākumus, kas ir ņemti vērā, izstrādājot informatīvo ziņojumu "Par Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam projektu un tā iesniegšanu Eiropas Komisijā izvērtēšanai", kas tika apstiprināts MK 2018. gada decembrī38.

Makroekonomiskais ietvars

Emisiju prognozes aprēķinātas par pamatu izmantojot Ekonomikas ministrijas 2018. gadā izstrādātās makroekonomikas ilgtermiņa prognozes 2030. gadam. Makroekonomisko rādītāju prognozes ir izstrādātas, balstoties uz konservatīviem pieņēmumiem un izvērtējot ārējās un iekšējās vides riskus. Galvenais izaugsmes dzinējs ir ienākumi no eksporta un eksporta iespēju paplašināšanās, spēja iekļauties starptautiskās produktu ķēdēs ar augstākas pievienotās vērtības produkciju un vairāk radīt kvalitatīvu gala produkciju. Vidējā un ilgtermiņā straujāka attīstība ir sagaidāma nozarēs, kas spēs palielināt produktivitāti, ko ietekmē tehnoloģiskās atpalicības pārvarēšana, ražošanas modernizēšana un investīcijas, ieguldījumi cilvēkkapitālā, pētniecībā un inovācijā u.c. piedāvājuma puses faktori. Ekonomikas attīstības tempus bāzes scenārijā ietekmēs arī negatīvās demogrāfijas tendences.

Tuvākajos gados sagaidāma salīdzinoši spēcīga ekonomikas izaugsme. 2018. un 2019. gadā investīciju pieaugumu veicinās ES fondu līdzekļu straujāka ieguldīšana. Saglabāsies spēcīgs privātā patēriņa pieaugums, ko veicinās darba algu kāpums un pieaugošā iedzīvotāju pirktspēja. Savukārt eksportu un uz ārējiem tirgiem orientēto nozaru attīstību pozitīvi ietekmēs labvēlīgā konjunktūra ārējā vidē un pieprasījuma pieaugums galvenajos eksporta tirgos.

Vidējā termiņā (2023.g) un ilgtermiņā (2030.g) ekonomikas izaugsmes tempi kļūs lēnāki. Pāreja uz augstākas pievienotās vērtības ekonomiku noritēs pakāpeniski. Iedzīvotāju skaita samazināšanās un lēnāki ienākuma pieauguma tempi ilgtermiņā ietekmēs privātā patēriņa pieaugumu.

Saskaņā ar demogrāfijas prognozēm iedzīvotāju skaits Latvijā vidējā un ilgtermiņā turpinās samazināties, pie tam darbaspējas vecumā iedzīvotāju skaits samazināsies straujāk nekā kopējais iedzīvotāju skaits. Galvenais iedzīvotāju skaita samazināšanās iemesls gan vidējā, gan ilgtermiņā būs iedzīvotāju novecošanās, kā rezultātā turpināsies palielināties starpība starp dzimstības un mirstības rādītājiem.

Nozaru attīstības tendences

Bāzes scenārijā vidējā un ilgtermiņā apstrādes rūpniecībai saglabājas straujāki pieauguma tempi, nekā vidēji tautsaimniecībā. Salīdzinoši strauji izaugsmes tempi tiek prognozēt arī lielākajā apstrādes rūpniecības nozarē - kokapstrādē. Vairāk uz iekšējo tirgu orientēto nozaru (piemēram, pārtikas rūpniecība, poligrāfija) attīstību galvenokārt ietekmēs iekšzemes pieprasījuma dinamika. Nemetālisko minerālu ražošanas nozare būs cieši saistīta ar būvniecības tendencēm.

Bāzes scenārijs līdz 2030. gadam neparedz ļoti būtisku tautsaimniecības nozaru struktūras maiņu, salīdzinājumā ar pašreizējo situāciju. Tā saglabāsies tuva esošajai. Komercpakalpojumu nozaru īpatsvars līdz 2030. gadam varētu palielināties par vienu procentpunktu. Pieaugums sagaidāms arī IT, būvniecības un rūpniecības nozaru īpatsvaram tautsaimniecībā. Savukārt lauksaimniecības, transporta, finanšu pakalpojumu un sabiedrisko pakalpojumu nozaru īpatsvars varētu nedaudz samazināties.

19. tabula. Emisiju prognožu aprēķināšanā izmantotie makroekonomisko rādītāju prognozes

  2017 2020 2025 2030
Iedzīvotāju skaits, miljons 1,986 1,884 1,759 1,638
Privātais patēriņš, salīdzināmās cenās (2010), miljardi euro 13,266 16,158 18,386 20,339
IKP, salīdzināmās cenās (2010), miljardi euro 21,328 25,230 28,564 31,599

Emisiju prognožu aprēķināšanai enerģijas, transporta, kurināmā izmantošana rūpniecībā, kurināmā izmantošana pakalpojumu sektorā un mājsaimniecībās tiek izmantots izveidotais enerģētikas - ekonomikas - klimata modelis MARKAL-Latvija (Fizikālās enerģētikas institūts), kas dod iespēju sasaistīt tautsaimniecības attīstību ar enerģijas patēriņu, enerģijas ražošanu un emisiju aprēķināšanu. Modelis atrod optimālu risinājumu katrā no definētiem scenārijiem, ievērojot mērķa funkciju, kas nosaka, ka optimāls risinājums ir tāds, kas nodrošina mazākās kopējās sistēmas izmaksu (enerģijas piegādes izmaksas) pie noteiktās ierobežojuma kopas.

23. attēls. Makroekonomisko rādītāju prognoze bāzes scenārijā

Emisiju aprēķināšanai lauksaimniecībā tiek izmantoti aktivitātes dati, kas aprēķināti ar ekonometrisku modeļu kopu (LASAM (Latvian Agricultural Sector Analysis Model - Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modelis)).

Īss apraksts par emisiju prognožu aprēķināšanas nosacījumiem sektoros

Informācija par ikgadējiem emisiju aprēķiniem izmantotajām aprēķinu metodēm dažādos sektoros pieejams LVĢMC gatavotajā informatīvajā pārskata ziņojumā.39 Emisiju prognozes dažādām kategorijām tiek aprēķinātas pamatojoties uz ikgadējā nacionālā gaisa emisiju inventarizācijas ziņojumā izmatotām metodēm un piemērotiem vidējiem emisiju faktoriem. Starptautiskās emisiju aprēķināšanas vadlīnijas (EMEP/EEA 2016) noteic, ka var izmantot trīs dažādu pakāpju detalizācijas emisiju aprēķināšanas metodes. Agregētākā jeb vienkāršākā aprēķinu metodes pakāpe ir Tier1, bet augstākā detalizācijas metodes pakāpe ir Tier3.

Enerģētikas sektorā izvēlētās emisiju aprēķināšanas metodes pakāpe ir atkarīgas no sadedzinātā kurināmā daudzuma un piemērojamā emisiju faktora, kas savukārt ir atkarīgs no izmantotā kurināmā veida un izmantotās sadedzināšanas tehnoloģijas. Tādā veidā tiek ņemts vērā atšķirības izmantotajās tehnoloģijās un to ietekme uz gaisu piesārņojošo emisiju daudzumu (iekārtas nodrošinājums ar gaisu piesārņojošo emisiju attīrīšanas tehnoloģijām). Diemžēl visbiežāk informācija par izmantotajām tehnoloģijām nav pieejama no statistikas pārskatiem (energobilances), tāpēc emisiju aprēķināšanai pārsvarā tiek izmantota Tier1 metode. Zemākajām emisiju aprēķināšanas metožu pakāpēm EMEP/EEA 2016 vadlīniju emisiju faktors, pirmkārt, ņem vērā izmantotā kurināmā veidu, bet izmantoto tehnoloģiju ietekme tiek aprēķināta, pamatojoties uz informāciju par attiecīgā kategorijā tirgū plašāk pārstāvētajām tehnoloģijām.

Enerģētikas nozares kategorijai, pakalpojumu sektora kategorijai, rūpniecības kategorijai, dzelzceļa transporta kategorijai tika izmantota Tier1 metode, bet mājsaimniecību un autotransporta kategorijai Tier2 emisiju aprēķināšanas metode. Emisiju aprēķins lauksaimniecības sektorā veikts atbilstoši Tier 1 un Tier 2 metodoloģijas līmenim. Pārējos sektoros emisiju prognožu aprēķināšanā tiek izmantoti izklājtabulu aprēķināšanas modeļi, kas atbilst EMEP/EEA 2016 vadlīniju Tier 1 līmenim.

Tas nozīmē, ka kategorijām, kam emisiju prognožu aprēķināšanai tika izmantota Tier2 metode, emisiju daudzums ir atkarīgs no pieņēmumiem par tehnoloģiju izmaiņām nākotnē. Lai ņemtu vērā tehnoloģiju izmaiņu ietekmi uz emisiju daudzumu arī kategorijām, kurām pielietoja Tier1 metodi, emisiju prognozēšanā izmantotais vidējais emisiju faktors pa gadiem tika aprēķināts, pamatojoties uz pieņēmumiem par tehnoloģiju nomaiņu, kuru nosaka, piemēram, pieņemtais tiesiskais regulējums.

Enerģētikas sektors

Enerģētikas sektora, ieskaitot transporta sektoru, emisiju aprēķināšanas pamatā ir enerģētikas attīstības scenārija izveidošana un modelēšana. Enerģētikas sektora bāzes scenārijs paredz politikas un pasākumus, kas apkopoti šī pielikuma 18. tabulā.

Izmantojot makroekonomisko prognozi un iepriekš aprakstīto enerģētikas sektora modelēšanas metodi ir prognozēts enerģijas gala patēriņš līdz 2040. gadam (sk. attēlu zemāk). Galvenās enerģētikas scenāriju ietekmējošās politikas ir AER politika un enerģijas efektivitātes politikas. Bāzes scenārijs paredz, ka tiek īstenoti kompleksi pasākumi obligātā iepirkuma komponente atcelšanai un elektroenerģijas tirgus attīstībai, tiek veicināta energoefektivitātes paaugstināšana un vietējo AER izmantošana centralizētajā siltumapgādē un tiek īstenoti dažādi instrumenti enerģijas efektivitātes paaugstināšanas pasākumu realizēšanai.

24. attēls. Prognozētais enerģijas gala patēriņš pa sektoriem bāzes scenārijā

Aprēķinātā enerģijas gala patēriņa prognozes paredz, ka 2030. gadā galvenie enerģijas patēriņa sektori būs transports un rūpniecība, kas attiecīgi patērēs 25 % un 25,3 % no kopējā enerģijas gala patēriņa. Mājsaimniecības patērēs 24,7 % un pakalpojumu sektors 15,4 %, bet atlikušo patērēs lauksaimniecības sektors un ne-enerģētiskām vajadzībām.

Būtiskāko enerģijas patēriņa pieaugumu 2030. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, enerģijas gala patēriņa prognoze paredz rūpniecības sektorā (3,8 PJ), ko nosaka pieņēmumi par ikgadējo pievienotās vērtības pieauguma tempu visā periodā. Tajā pašā laikā pārējos sektors, izņemot lauksaimniecību, tiek prognozēts enerģijas galapatēriņa samazinājums. Šo tendenci nosaka pieņēmumi par enerģijas efektivitātes politikas īstenošanu un prognozes par iedzīvotāju skaitu 2030. un 2050. gadā. Kopējais enerģijas galapatēriņš 2030. gadā ir par 7,9 % mazāks nekā 2016. gadā.

Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam bāzes scenārijā elektroenerģijas daļa kopējā enerģijas gala patēriņā pieaug par apmēram 3 %. Tajā pašā laikā, ņemot vērā automašīnu efektivitātes paaugstināšanos, transportā patērētās enerģijas daļa samazinās.

25. attēls. Prognozētais primārās enerģijas patēriņš bāzes scenārijā, PJ

Pamatojoties uz modelī aprēķināto enerģijas galapatēriņa prognozi, optimizācijas modelis atrod bāzes scenārijam optimālāko risinājumu (minimālas sistēmas kopējās izmaksas) pie spēkā esošiem pasākumiem un politikām primāro resursu bilancei līdz 2050. gadam.

• Aprēķinātais primārās enerģijas patēriņš 2030. gadā ir par apmēram 1,3 % lielāks nekā 2016. gadā. Galvenais iemesls šim palielinājumam ir elektroenerģijas importa samazināšanās 2030. gadā un tā aizvietošana ar uz vieta saražoto elektroenerģiju;

• Bāzes scenārijā netiek paredzētas būtiskas izmaiņas primārās enerģijas veidu struktūrā 2030. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu. Cietā fosilā kurināmā, dabas gāzes un naftas produktu daļa samazinās kopējā primārās enerģijas patēriņā, bet pieaug cietās biomasas daļa un pārējo (saules, vējš, hidro) AER veidu daļa kopējā primāro energoresursu patēriņā.

Atjaunojamo energoresursu izmantošana

Bāzes scenārijs paredz, ka ņemot vērā patreizējo politiku pamazām tiek samazināts esošā atbalsta lielums elektroenerģijas ražošanai no AER. Pie šāda nosacījuma un pieņēmumiem par fosilo energoresursu cenām un tehnoloģiju izmaksām līdz 2030. gadam, bāzes scenārijā aprēķinātā AER daļa līdz 2030. gadam svārstās ap 40 %, bet pēc tam 2050. gadā pieaug sasniedzot 55 %. Pieņēmumi par fosilā kurināmā cenu prognozi un pieņēmumi par AER tehnoloģiju izmaksu tendencēm nosaka to, ka pēc 2030. gada AER izmantošana no enerģētikas sistēmas kopējo izmaksu viedokļa kļūst arvien izdevīgāka.

26. attēls. AER daļa no kopējā enerģijas galapatēriņa bāzes scenārijā

Aprēķinātā enerģijas gala patēriņa prognozes paredz, ka 2030. gadā galvenie enerģijas patēriņa sektori būs transports un rūpniecība, kas attiecīgi patērēs 25,0 % un 25,3 % no kopējā enerģijas gala patēriņa. Mājsaimniecības patērēs 24,7 % un pakalpojumu sektors 15,4 %, bet atlikušo patērēs lauksaimniecības sektors un ne-enerģētiskām vajadzībām.

Būtiskāko enerģijas patēriņa pieaugumu 2030. gadā, salīdzinot ar 2016. gadu, enerģijas gala patēriņa prognoze paredz rūpniecības sektorā (3,8 PJ), ko nosaka pieņēmumi par ikgadējo pievienotās vērtības pieauguma tempu visā periodā. Tajā pašā laikā pārējos sektors, izņemot lauksaimniecību, tiek prognozēts enerģijas galapatēriņa samazinājums. Šo tendenci nosaka pieņēmumi par enerģijas efektivitātes politikas īstenošanu un prognozes par iedzīvotāju skaitu 2030. un 2050. gadā. Kopējais enerģijas galapatēriņš 2030. gadā ir par 7,9 % mazāks nekā 2016. gadā.

Jāatzīmē, ka līdz 2030. gadam bāzes scenārijā elektroenerģijas daļa kopējā enerģijas gala patēriņā pieaug par apmēram 3 %. Tajā pašā laikā, ņemot vērā automašīnu efektivitātes paaugstināšanos, transportā patērētās enerģijas daļa samazinās.

Lauksaimniecības sektors

Ievērtētie emisiju samazinošie pasākumi lauksaimniecības sektorā atbilst 2016. gada ziņojumā ievērtētajiem: šķidrmēslu krātuves ir nosegtas ar dabīgu pārklājumu (salmi) vai, ja nav bieža krātuves iztukšošana, veidojos dabiska garoza (MK noteikumi Nr. 829 "Īpašās prasības piesārņojošo darbību veikšanai dzīvnieku novietnēs"), kā arī liellopu un cūku šķidrmēsli ir iestrādāti 12 stundu, bet pakaišu kūtsmēsli 24 stundu laika periodā (MK noteikumi Nr. 834 "Prasības ūdens, augsnes un gaisa aizsardzībai no lauksaimnieciskās darbības izraisīta piesārņojuma").

Prognožu sagatavošanā izmantotas EMEP/EEA 2016 vadlīnijas, kas atbilst pēdējā inventarizācijas ziņojuma sagatavošanai izmantotajai metodikai. Detalizēts apraksts ir pieejam 2018. gada informatīvajā ziņojumā. NH3 un NOx emisiju aprēķins kūtsmēslu apsaimniekošanas kategorijā veikts atbilstoši Tier 2 metodoloģijas līmenim, augkopības kategorijā - Tier 1 un Tier 2.

Lauksaimnieciskās ražošanas rādītāju prognozes aprēķinātas ar ekonometrisku modeļu kopu (LASAM (Latvian Agricultural Sector Analysis Model - Latvijas lauksaimniecības sektoranalīzes modelis)), kas izveidots sadarbībā ar Zemkopības ministriju un sniegtas 20. tabulā. Darbību datu aprēķiniem izmantoti dati no Lauku saimniecību datu uzskaites tīkla, DG-AGRI un Centrālās Statistikas pārvalde.

20. tabula. Lauksaimniecības sektora darbības datu prognoze emisiju prognožu aprēķināšanai

  2020 2030 2040 2050
Aramzeme, tūkst. ha 1312 1327 1320 1316
Slāpekļa min.mēsli, tūkst.t 83.3 90.5 93.7 96.2
Slaucamās govis, tūkst. skaits 147.3 151.6 141.7 144.2
Liellopi, tūkst. skaits 443.9 480.2 460 465.1
Aitas, tūkst. skaits 124 154.9 178 196.5
Cūkas, tūkst. skaits 307.9 291.6 287.3 283.2
Kazas, tūkst. skaits 12.5 12.1 11.9 11.7
Zirgi, tūkst. skaits 7.8 5.9 5.3 5.6
Mājputni, tūkst. skaits 5011 5241 5406 5535
Izslaukums, kg 6898 8328 9272 10000

Plānojot pasākumus slāpekļa mēslojuma izmantošanas samazināšanai, tika noteikti pasākumi un to potenciāls attiecībā uz emisiju samazināšanu. Pieņēmumi par izmantotā slāpekļa samazinājuma relatīvo daudzumu attiecībā pret bāzes scenāriju ir apkopoti plāna 21. tabulā. Precīzā minerālmēslojuma lietošana samazina amonjaka emisiju attiecībā pret bāzes scenāriju 2030. gadā par 1,05 %, mēslošanas plānošana par 7,3 % un tauriņziežu iekļaušana augu rotācijā augsekā par 11,9 %.

21. tabula. Pieņēmumi, kas izmantoti veicot emisiju aprēķinus (avots: LLU aprēķini)

Indikators 2020 2025 2030
Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem, kopā, tūkst.t. (bāzes prognoze) 83.3 87.8 90.5
Izmantotais slāpeklis ar minerālmēsliem ar papildu pasākumiem, tūkst.t. 78.9 77.6 72.2
Relatīvais slāpekļa patēriņa samazinājums: (% samazinājums pret bāzes scenāriju)
Precīzā minerālmēslojuma lietošana 0.1 % 0.4 % 1.05 %
Mēslošanas plānošana 0.8 % 3.3 % 7.3 %
Tauriņzieži augu rotācijā 4.4 % 7.9 % 11.9 %
Kopējais izmantotā slāpekļa samazinājums pasākumu ietekmē 5.3 % 11.7 % 20.2 %

Emisijas prognožu aprēķinos, kas skaitāmi ar lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldību, izmantoti ar LPTP saistītie pieņēmumi par kopējo izdalīto slāpekli saimniecībās, kuru A kategorijas piesārņojošo darbību atļaujās ir minēts konkrētais pasākums. Ar LPTP saistītā kopējā slāpekļa izdalītās vērtības, kas izmantotas emisijas aprēķiniem ir apkopotas 22. tabulā. Pasākuma uzturēšana 2030. gadā nodrošina kopējās emisijas no lauksaimniecības sektora samazinājumu par 2,8 %.

22. tabula. Ar LPTP saistītais kopējais izdalītais slāpeklis (avots: LPTP)

Parametrs Dzīvnieku kategorija Ar LPTP saistītais kopējais izdalītais slāpeklis
(kg izdalītā N uz dzīvnieka vietu gadā)
Kopējais izdalītais slāpeklis, izteikts kā slāpekļa Atšķirtie sivēni 1.5-4.0
Audzējamās cūkas 7.0-13.0
Sivēnmātes (ar sivēniem) 17.0-30.0
Dējējvistas 0.4-0.8
Broileri 0.2-0.6
Pīles 0.4-0.8
Tītari 1.0-2.3

Pasākuma bioloģiskā piena lopkopība novērtēšanai izmantoti pētījuma "Lauksaimniecības sektora SEG emisiju aprēķina metodoloģijas un datu analīzes ar modelēšanas rīku izstrāde, integrējot klimata pārmaiņas" 2. apakšprojekta "Liellopu un cūku zarnu fermentācijas procesā izdalītā metāna un slāpekļa aprēķinu korekcijas un pilnveidošana" rezultāti. Plāna 23. tabulā ir apkopota informācija par emisijas apjomu no vienas slaucamas govs gada laikā bioloģiskās un konvencionālās lauksaimniecības sistēmās. Pasākuma īstenošana 2030. gadā nodrošina kopējās emisijas no lauksaimniecības sektora samazinājumu par 4,4 %.

23. tabula. Emisiju no vienas slaucamas govs salīdzinājums dažādu lauksaimniecības sistēmu ietvaros (avots: LLU projekta rezultāts)

Indikators Bioloģiskā lauksaimniecība Konvencionālā lauksaimniecība Emisijas samazinājums bioloģiskajā lauksaimniecībā
Kopējā SEG emisija. kg CO2 ek. 3636 4517 - 19,5 %
NH3 emisija. kg NH3 16,2 53,3 - 69,7 %
Izdalītais slāpeklis. kg slāpekļa 74,3 119,24 - 37,6 %

Lai varētu novērtēt papildus atlasīto pasākumu ietekmi uz amonjaka emisiju samazināšanu, tika veikts pasākumu vispārējs raksturojums, norādot pasākumu ieviešanas būtību, ierobežojumus un indikatīvās izmaksas, kā arī to ietekmi uz amonjaka emisiju samazināšanu, kas pamatā balstās uz Labas lauksaimniecības prakses pamatkodeksu amonjaka emisiju samazināšanai, kuru 2014. gadā izstrādāja ANO.

Lai novērtētu atlasīto amonjaka samazinošo pasākumu potenciālu plāna 24. tabulā tika identificētas saimniecības, kurās būtu ieviešami konkrētie pasākumi. Saimniecības ir iedalītas klasteros un plāna 25. tabulā ir sniegts to vispārējs raksturojums.

24. tabula. Pieņēmumi par amonjaka emisijas samazinošu pasākumu ieviešanu saimniecībās

  Pasākums 1. klasteris 2. klasteris 3. klasteris 4. klasteris 5. klasteris
Slāpekļa mēslojuma izmantošana Precīzā minerālmēslojuma lietošana   X      
Mēslošanas plānošana     X    
Slāpekļa piesaiste (tauriņziežu iekļaušana kultūraugu rotācijā) X X X    
Kūtsmēslu apsaimniekošana ārpus novietnes Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldoša keramzīta granulu kārtu X        
Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar peldošu plastmasas plēves pārsegumu X        
Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar betona pārsegumu X        
Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana ar teltsveida pārklājumu X        
Lagūnas tipa krātuvju aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēm X   X    
Biogāzes ražošanas veicināšana X        
Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu X        
Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar tiešas iestrādes izkliedētāju X        
Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm     X    
Tieša šķidro kūtsmēslu iestrāde augsnē ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem     X    
Šķidro kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) X        
Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (4 h) X        
Pakaišu kūtsmēslu samazināts iestrādes laiks (12 h)     X X  
Mājputnu un cūku ēdināšanas pārvaldības plānu izstrāde X        
Bioloģiskās piena lopkopības veicināšana       X  

Saimniecību klasteru skaidrojums:

1. klasteris - intensīvas jauktas specializācijas saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus pamatā tur iekštelpu novietnēs.

2. klasteris - intensīvas graudkopības saimniecības.

3. klasteris - vidēji lielas jauktas specializācijas saimniecības, kas lauksaimniecības dzīvniekus laiž ganībās.

4. klasteris - bioloģiskās saimniecības.

5. klasteris - piemājas saimniecības.

25. tabula. Saimniecību klasteru raksturojums

Rādītājs 1.klasteris 2.klasteris 3.klasteris 4.klasteris 5.klasteris
Saimniecības, % no kopējā skaita 0,4 % 0,1 % 25,4 % 4,3 % 69,8 %
Izmantotā LIZ, % no kopējās platības 15 % 9 % 46 % 10 % 20 %
LIZ platība saimniecībā, ha >400 vai 040 >200 <400 x <10 ha
Lauksaimniecības dzīvnieki
Liellopi (bez sl.govīm), % no kopējā skaita 24 % x 37 % 28 % 11 %
Liellopu skaits (bez sl.govīm) saimniecībā >200 x <200 N.S. <5
Slaucamās govis, % no kopējā skaita 66 % x 21 % 8 % 5 %
Slaucamo govju skaits saimniecībā >300 x <300 N.S. <5
Aitas, % no kopējā skaita x x 65 % 26 % 9 %
Aitu skaits saimniecībā x x >10 N.S. <10
Cūkas, % no kopējā skaita 91 % x 5 % 1 % 3 %
Cūku skaits saimniecībā >1000   <1000 N.S. <10
Mājputni, % no kopējā skaita 88 % x 11 % 0,6 % 0,4 %
Mājputnu skaits saimniecībā >10 000 x <10 000 N.S. <50
Kazas, % no kopējā skaita x x 42 % 18 % 39 %
Zirgi, % no kopējā skaita x x 41 % 9 % 50 %
Vidējais piena izslaukums, t gadā-1 dzīvn. 8,5 x 7,0 5,0 4,5
Izslaukums, kg dienā 41,3 x 27,8 21,6 18,3
Ganību sezonas garums liellopiem, dienas x x 160 180 160
LIZ izmantošana
Pļavas un ganības, % no kopējās platības 3 % x 64 % 14 % 19 %
Ilggadīgie stādījumi, % no kopējās platības x x 51 % 11 % 38 %
Aramzeme, % no kopējās platības 21 % 13 % 57 % 3 % 6 %
t.sk. graudaugu sējumu platība, % no kopējās platības 19 % 21 % 54 % 4 % 2 %
Izmantotie slāpekļa minerālmēsli (pārrēķinot 100 % augu barības elementos), % no kopējā daudzuma valstī 13 % 25 % 60 % 0 2 %
Iestrādātais organiskais mēslojums, t ha-1 9 0 2 5 2,6

Amonjaka emisiju samazināšanas potenciāla aprēķināšanai ir svarīgi zināt uz pasākuma ieviešanu attiecināmās platības un dzīvnieku skaitu (mērķplatības un mērķdzīvnieku skaits noteikts 2030. gadam, pieņemot, ka šī mērķa sasniegšana notiek pakāpeniski, sākot no 2021. gada, kad sākas ES jaunais plānošanas periods). Aprēķinos izmantotie pieņēmumi pamatojas uz Valsts pētījuma programmas "Latvijas ekosistēmu vērtība un tās dinamika klimata ietekmē (EVIDEnT) 3.2. apakšprojekta "Lauksaimniecības nozares SEG emisiju analīze un emisiju samazināšanas pasākumu ekonomiskais novērtējums" rezultātiem un uzkrāto pieredzi. Lai noskaidrotu amonjaka emisijas samazinošo pasākumu ieviešanas iespējas saimniecībā, tika sagatavota aptauja, kuras mērķis bija noskaidrot lauksaimnieku viedokli par atlasīto pasākumu ieviešanas grūtības pakāpi saimniecībā. Aptaujā piedalījās 8 lauksaimniecības eksperti un iegūtie rezultāti apkopoti 26. tabulā. Ņemot vērā, ka pētījumā tika analizētas pasākumu grupas, kas saistāmas ar slāpekļa mēslojuma lietošanu un kūtsmēslu apsaimniekošanu ārpus krātuves 5 saimniecību grupu (klasteru) ietvaros, dotajā vērtējumā neietilpst lauksaimniecības dzīvnieku ēdināšanas pārvaldības pasākumi atbilstoši LPTP un bioloģiskās lauksaimniecības attīstības novērtējums.

Pasākumu ieviešanas novērtēšanai izmantoti trīs raksturojumi:

Viegli ieviešams - pasākums ir viegli ieviešams, jo nav nepieciešamas specifiskas zināšanas, un pasākuma ieviešana neprasa lielas investīcijas.
Vidēji grūti ieviešams - pasākums ir vidēji grūti ieviešams, jo zināšanas ir nepieciešamas, bet tās ir viegli apgūstamas, un investīcijas ir samērīgas.
Grūti ieviešams - pasākums ir grūti ieviešams, jo nepieciešamas specifiskas zināšanas un ļoti lielas investīcijas.

26. tabula. Pasākumi, kas definēti saimniecību grupām

Pasākums Attiecināmais pasākuma īstenošanas potenciāls Pasākuma ieviešanas novērtējums Amonjaka emisiju samazinājums, % NH3 2030
Veicināt jauno tehnoloģiju izmantošanu, lai nodrošinātu precīzu minerālmēslu lietošanu Mērķsaimniecības: 2. klasteris, kas veido 0,1 % no visām saimniecībām, apsaimnieko 9 % no LIZ, apsaimnieko 23 % no visām kviešu un 16 % no visām rapša platībām valstī, patērē 25 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.

Mērķkultūras: kvieši, rapsis.

Platības mērķis 2025. gadam: ~27 000 ha kviešu platības jeb ~5 % no kopējās kviešu platības valstī, ~1000 ha rapšu platības jeb ~1 % no kopējās rapšu platības valstī.

2030. gadam: ~61 000 ha kviešu platības jeb ~11 % no kopējās kviešu platības valstī, ~4000 ha rapšu platības jeb ~4 % no kopējās rapšu platības valstī.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu

0.232 %

Izstrādāt un praktiski ieviest kultūraugu mēslošanas plānošanu, kas balstās uz augšņu agronomiskās izpētes rezultātiem un nodrošina optimālu kultūraugu mēslošanu tajās teritorijās, kur šobrīd šādas prasības nav noteiktas Mērķsaimniecības: SEG emisiju samazinājuma potenciāla aprēķinam tika izmantoti tikai 3. klastera dati, jo pārējos klasteros slāpekļa patēriņš nav tik liels, lai mēslošanas plānošanas rezultātā veidotos slāpekļa ietaupījums. 3. klasteris veido 25 % no kopējā saimniecību skaita valstī, apsaimnieko 46 % no LIZ, izlieto 60 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Platības mērķis 2025. gadam: ~109 000 ha LIZ jeb ~6 % no kopējās LIZ platības valstī.

2030. gadam: ~246 000 ha LIZ jeb ~12 % no kopējās LIZ platības valstī.

Viegli ieviešams, jo pasākums neprasa lielas investīcijas

2.317 %

Veicināt tauriņziežu iekļaušanu kultūraugu rotācijā, lai nodrošinātu atmosfēras slāpekļa piesaisti un samazinātu slāpekļa minerālmēslojuma lietošanu Mērķsaimniecības: 1., 2. un 3. klastera saimniecības, kas kopā patērē 98 % no visiem slāpekļa minerālmēsliem.

Platības mērķis 2025. gadam: ~111 000 ha LIZ jeb ~6 % no kopējās LIZ platības valstī.

2030. gadam: ~172 000 ha LIZ jeb ~9 % no kopējās LIZ platības valstī.

Viegli ieviešams, jo pasākums neprasa lielas investīcijas

3.244 %

Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (1. variants - ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar cauruļvadu izkliedēšanas sistēmu (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~1000 sl.govis jeb 1 % no visām sl.govīm valstī; cūkas ~3 000 cūkas jeb 1 % no visām cūkām valstī.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu

0.072 %

Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (2. variants - ar tiešas iestrādes izkliedētāju) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 66,4 % no visām slaucamām govīm un 90,4 % no visām cūkām valstīm.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar tiešas iestrādes izkliedētāju (inžektoru) (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~9 000 jeb 6 % no visām sl.govīm; cūkas ~24 000 jeb 8 % no visām cūkām.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu

0.418 %

Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (3. variants - ar lentveida izkliedētāju) Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~13 000 jeb 8 % no visām slaucamām govīm valstī.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu

0.147 %

Veicināt tiešo šķidro kūtsmēslu iestrādi augsnē (4. variants - ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem) Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek izmantoti tiešajai iestrādei ar lentveida izkliedētāju ar nokarenām caurulēm, kas aprīkotas ar izkliedes uzgaļiem (mērķis 2025. un 2030. gadam): slaucamās govis ~3 000 jeb 2 % no visām slaucamām govīm valstī.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu

0.131 %

Samazināt šķidro kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 4 h) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~52 000 jeb ~33 % no visām slaucamajām govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~30 % no visām cūkām valstī;

2030. gadam: slaucamās govis ~50 000 jeb ~33 % no visām slaucamajām govīm valstī, cūkas ~90 000 jeb ~31 % no visām cūkām valstī.

Grūti ieviešams, jo pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas parkam

1.855 %

Samazināt pakaišu / bezpakaišu kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 4 h) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no visiem mājputniem.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (4h). Mērķis 2025. gadam: mājputni ~2 260 000. jeb ~44 % no kopējā mājputnu skaita valstī;

2030. gadam: mājputni ~2 304 000 jeb ~44 % no visiem mājputniem valstī.

Grūti ieviešams, jo pilnīga šķidrmēslu iearšana augsnē prasa ilgu laiku, tāpēc saimniecību rīcībā ir jābūt pietiekami lielam tehnikas parkam

0.096 %

Samazināt pakaišu kūtsmēslu iestrādes laiku (līdz 12 h) Mērķsaimniecības: 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 23,4 % no visiem liellopiem, 20,7 % no visām slaucamām govīm, 10,7 % no visiem mājputniem, 6,5 % no visām aitām, 5,3 % no visām cūkām, 42 % no visām kazām, 41 % no visiem zirgiem valstī.

4. klastera saimniecības, kas veido ap 4,2 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 9,9 % no LIZ, audzē 27,9 % no visiem liellopiem 7,5 % no visām slaucamām govīm, 6,1 % no visiem mājputniem, 26,4 % no visām aitām, 1,4 % no visām cūkām, 18,2 % no visām kazām, 8,8 % no visiem zirgiem valstī.

Mērķkultūras: visas kultūras.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru pakaišu kūtsmēsli tiek izmantoti ātrajai iestrādei (12h). Mērķis 2025. gadam: liellopi ~171 000 jeb ~51 % no visiem liellopiem valstī, mājputni ~863 jeb ~17 % no visiem mājputniem, aitas ~46 000 jeb ~33 % no visām aitām, kazas ~7000 jeb ~57 % no visām kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no visiem zirgiem.

2030. gadam: liellopi ~169 000 jeb ~51 % no visiem liellopiem valstī, mājputni ~880 jeb ~17 % no visiem mājputniem, aitas ~51 000 jeb ~36 % no visām aitām, kazas ~7000 jeb ~57 % no visām kazām, zirgi ~3000 jeb 50 % no visiem zirgiem.

Vidēji grūti ieviešams

0.868 %

Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (1. variants - peldoša keramzīta granulu kārta vai Hexa-Cover materiāls) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.

Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar peldošu keramzīta granulu kārtu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām cūkām valstī;

2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no visām cūkām valstī.

Vidēji grūti ieviešams

0.517 %

Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (2. variants - peldošs plastmasas plēves pārsegums) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.

Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar peldošu plastmasas plēves pārsegumu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~12 000 jeb ~8 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~32 000 jeb ~11 % no visām cūkām valstī;

2030. gadam: slaucamās govis ~20 000 jeb ~13 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~53 000 jeb ~18 % no visām cūkām valstī.

Vidēji grūti ieviešams

0.517 %

Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (3. variants - betona pārsegums) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.

Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar betonu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~3000 jeb ~2 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~8000 jeb ~3 % no visām cūkām valstī;

2030. gadam: slaucamās govis ~5000 jeb ~3 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~13 000 jeb ~4 % no visām cūkām valstī.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām

0.637 %

Šķidro kūtsmēslu krātuvju nosegšana (4. variants - teltsveida pārklājums) Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 23,5 % no visiem liellopiem, 66,4 % no visām slaucamām govīm, 88,3 % no visiem mājputniem un 90,4 % no visām cūkām valstīm.

Mērķdzīvnieki, kuru kūtsmēsli tiek nosegti: slaucamās govis un cūkas.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru šķidrie kūtsmēsli tiek nosegti ar teltsveida pārklājumu. Mērķis 2025. gadam: slaucamās govis ~9000 jeb ~6 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~24 000 jeb ~8 % no visām cūkām valstī;

2030. gadam: slaucamās govis ~15 000. jeb ~10 % no visām slaucamām govīm valstī; cūkas ~34 000 jeb ~12 % no visām cūkām valstī.

Vidēji grūti ieviešams

0.557 %

Lagūnas tipa krātuvju aizstāšana ar cilindriskajām krātuvēm Mērķsaimniecības: 1. klastera saimniecības, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 90,4 % no visām cūkām valstīm. 3. klastera saimniecības, kas veido ap 69,8 % no visu saimniecību skaita, apsaimnieko 46,2 % no LIZ, audzē 20,7 % no visām slaucamām govīm valstī.

Mērķdzīvnieki: cūkas, slaucamas govis.

Mērķdzīvnieku skaits: 1. klastera un 3. klastera saimniecības, kas nav ieviesušas iepriekš minētos pasākumus un apsaimnieko lagūnas tipa krātuves.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu

0.724 %

Biogāzes ražošanas veicināšana Mērķsaimniecības: 1. klasteris, kas veido ap 0,3 % no visu saimniecību skaita, audzē 88,3 % no visiem mājputniem.

Mērķdzīvnieki: mājputni.

Mērķdzīvnieku skaits, kuru kūtsmēsli tiek nodoti biogāzei. Mērķis: 2025. gadam: mājputni ~408 000 jeb ~8 % no visiem mājputniem valstī;

Mērķis 2030. gadam: mājputni ~922 000 jeb 18 % no visiem mājputniem valstī.

Grūti ieviešams, jo pasākuma ieviešana saistās ar lielām investīcijām un jaunu zināšanu apgūšanu

0.231 %.

Bioloģiskās lauksaimniecības attīstība Mērķsaimniecības: 4. klasteris, kurā 2016. gadā iekļāvās 13 % no kopējā slaucamo govju skaita.

Mērķdzīvnieki: slaucamās govis.

Mērķdzīvnieku skaits: bioloģiskās piena lopkopības grupā jāiekļaujas 17 % slaucamo govju no kopējā govju skaita 2020. gadā, 21 % - 2025. gadā un 22 % - 2030. gadā.

Vidēji grūti ieviešams

4.353 %

Šķīdinātāju izmantošanas sektors

NMGOS emisijas no Šķīdinātāju sektora tiek aprēķinātas, izmantojot lejupejošo metodi "no augšas uz leju", galvenokārt pamatojoties uz iedzīvotāju skaitu izmaiņām un piemērojot vienotu metodoloģiju visai laikrindai. Aprēķini veikti saskaņā ar EMEP/EEA 2016 vadlīnijām un atbilsts metodoloģijas pirmajam līmenim (Tier1). Pamatojoties uz iedzīvotāju skaita prognozi līdz 2030. gadam, tiek prognozēts, ka NMGOS emisijas no Šķīdinātāju sektora samazināsies laikposmā no 2016. līdz 2030. gadam, attiecīgi 2020. gadā par 3,4 %, 2030., gadā par 15,8 %. Prognozētās emisijas 2030. gadā ir par 18,6 % mazākas nekā 2005. gadā.

Jutīguma analīze

Kā jau iepriekš minēts, pieņēmumi par makroekonomisko rādītāju izmaiņām nākotnē ir viens no svarīgākajiem parametriem emisiju projekciju aprēķināšanā. Lai novērtētu makroekonomisko parametru ietekmi uz emisijām Enerģētikas sektorā, tika aprēķinātas emisijas alternatīvam scenārijam (Bāzes scen._AP), kurā tika izmantotas Ekonomikas ministrijas "optimistiskā scenārija" makroekonomiskie rādītāji (IKP, iedzīvotāju skaits, pievienotā vērtība, privātais patēriņš). Jutīguma analīze tika veikta NOx, SO2, NMGOS un PM2,5 emisijām 1A1; 1A2; 1A3 un 1A4 NFR formāta ziņošanas sektoriem (enerģijas pārveidošanas sektors, rūpniecība, transports, mājsaimniecības un pakalpojuma sektors).

27. attēls. Izmantoto makroekonomisko rādītāju salīdzinājums modelētajos scenārijos

Alternatīvajā scenārijā tiek pieņemts, ka IKP 2030. gadā ir par apmēram 20 % lielāks nekā bāzes scenārijā un iedzīvotāju skaits ir par apmēram 12 % lielāks.

Kā redzams attēlā zemāk, tad pieņēmumi par straujākiem IKP pieauguma tempiem un iedzīvotāju skaita samazināšanās stabilizēšanās jeb apturēšana palielina aprēķinātās enerģijas galapatēriņa prognozes 2030. gadam par 10 % pret bāzes scenāriju, bet enerģijas galapatēriņš alternatīvajā scenārijā pa sektoriem pret bāzes scenāriju 2030. gadā pieaug amplitūdā no 5-17 %. Lielākā ietekme ir mājsaimniecību sektorā, kur iedzīvotāju skaita palielināšanās pret bāzes scenāriju rada 16,9 % enerģijas galapatēriņa pieaugumu alternatīvajā scenārija uz 2030. gadu pret bāzes scenāriju. Transporta sektorā enerģijas galapatēriņš pieaug par 14,2 % pret bāzes scenāriju.

28. attēls. Aprēķinātās enerģijas gala patēriņa prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā

Lielāks enerģijas galapatēriņš rada arī lielākas emisijas pie nosacījuma, ja netiek piemērotas papildus politikas, kas vērstas uz emisiju samazināšanu.

29. attēls. Aprēķinātās NOx emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā

Enerģijas galapatēriņa un līdz ar to arī kopējais primārās enerģijas patēriņa pieaugums rada lielākas NOx emisijas. Alternatīvajā scenārijā aprēķinātās NOx emisijas 2030. gadā ir par 9,8 % lielākas nekā bāzes scenārijā. Lielākais emisiju pieaugums pret bāzes scenāriju ir enerģijas pārveidošanas sektorā un transportā (13 %), kā arī rūpniecībā (10 %).

30. attēls. Aprēķinātās NMGOS emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā

Tā kā kurināmā un degvielas sadedzināšana rada apmēram 45 % no kopējām NMGOS emisijām, tad alternatīvajā scenārijā kopējās aprēķinātās NMGOS emisijas, salīdzinot ar bāzes scenāriju, tiek ietekmētas mazāk nekā citām piesārņojošām vielām. Emisijas alternatīvajā scenārijā 2030. gadā ir par 5,9 % lielākas nekā bāzes scenārijā. Lielākais emisiju pieaugums pret bāzes scenāriju ir enerģijas pārveidošanas sektorā un rūpniecībā (12 %), bet pakalpojumu un transporta sektorā kā arī rūpniecībā (10 %).

31. attēls. Aprēķinātās PM2,5 emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā

Tā kā kurināmā un degvielas sadedzināšana rada gandrīz 95 % no kopējām PM2,5 emisijām un biomasa ieņem nozīmīgu daļu no patērētā kurināmā, tad alternatīvajā scenārijā, kas raksturojas ar lielāku enerģijas galapatēriņu un kopējo primārās enerģijas patēriņu, emisiju pieaugums 2030. gadā pret bāzes scenāriju ir par 12,2 %. Lielākais pieaugums pret bāzes scenāriju ir rūpniecībā (21 %), transportā un enerģijas pārveidošanas sektoros (13 %).

32. attēls. Aprēķinātās SOx emisiju prognozes bāzes un alternatīvajā scenārijā

Alternatīvajā scenārijā aprēķinātās SOx emisijas 2030. gadā ir par gandrīz 7 % lielākas nekā bāzes scenārijā. Emisiju pieaugumu nosaka galvenokārt enerģijas pārveidošanas sektors un rūpniecība, kur pieaug galvenokārt cietā kurināmā izmantošana. Kā redzam attēlā tad lielākais pieaugums pret bāzes scenāriju ir 2020. gadā, jo alternatīvajā scenārijā izmantotā kurināmā daudzuma pieaugums enerģijas pārveidošanas sektorā pret bāzes scenāriju ir vislielākais. Iemesls ir elektroenerģijas importa samazināšanās un saražotās elektroenerģijas pieaugums, tajā skaitā izmantojot cieto biomasu.

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

5. pielikums. Plāna sasaiste ar spēkā esošajiem politikas plānošanas dokumentiem

Pielikumā ir raksturoti Latvijas politikas plānošanas dokumentu mērķi un tie galvenie virzieni mērķu sasniegšanai, kuriem ir ietekme uz emisiju gaisā veidošanos.

Dokumenta nosaukums Mērķis Galvenie virzieni mērķa sasniegšanai, kuriem ir ietekme uz emisijām gaisā
Enerģētikas jomas (ieskaitot ēku sektoru) plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēm
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam Stratēģijas sadaļa "Atjaunojama un droša enerģija":

Nodrošināt valsts enerģētisko neatkarību, palielinot energoresursu pašnodrošinājumu un integrējoties ES enerģijas tirgos

Plaša vietējo AER izmantošana siltumenerģijas un elektroenerģijas ražošanai:

visa veida biomasas (cietā, biogāze, biodegvielas) resursi

nededzināmie AER - vējš, saule, hidro

Energoefektivitātes pasākumi:

siltumenerģijas ražošanas efektivitātes paaugstināšana, centralizēto siltumapgādes sistēmu efektivitātes paaugstināšana

daudzdzīvokļu māju energoefektivitātes paaugstināšana

elektroenerģijas pārvades un sadales zudumu samazināšana

energoefektīvs ielu apgaismojums pilsētās,

racionāla enerģijas patēriņa veicināšana mājsaimniecībās

energoefektivitātes un produktu dzīves cikla analīzes apsvērumu iekļaušana valsts un pašvaldību iepirkumu konkursu kritērijos

Enerģijas starpsavienojumu izveide

Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai " Konkurētspējīga ekonomika, veidojot sabalansētu, efektīvu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku,

kas nodrošina Latvijas ekonomikas tālāko attīstību, tās konkurētspēju reģionā un pasaulē, kā arī sabiedrības labklājību. Tiek nodrošināti energoapgādes drošības mērķi.

Indikatīvie mērķi 2030:

- 50 % AER īpatsvars bruto enerģijas galapatēriņā;

- Samazināts vidējais siltumenerģijas patēriņš apkurei par 50 %;

- Par 50 % samazināts enerģijas un energoresursu importu no esošajiem trešo valstu piegādātājiem

īstermiņā noteikt ievērojami augstākas, un vienlaikus izmaksu ziņā efektīvas, obligātas būvnormatīvu klases jaunu un renovētu ēku siltumnoturībai,

noteikt brīvprātīgas ēku energoefektivitātes klases, t.sk., nulles-enerģijas patēriņa ēkas;

intensīva atbalsta programma esošā dzīvojamā fonda un sabiedrisko ēku energoefektivitātes paaugstināšanai, īpaši daudzdzīvokļu ēku sektorā,

viedo skaitītāju ieviešanu, galapatērētāju izpratnes veidošana par sava enerģijas patēriņa samazināšanas iespējām,

centralizētās siltumapgādes sistēmas tīklu efektivitātes paaugstināšana, 2030. gadā šo zudumu līmeņatzīmi tuvinot 10 %

jaunu patērētāju pieslēgšanas stimulēšana efektīvām centralizētās siltumapgādes sistēmām,

Zaļā iepirkuma plašāka ieviešana

noteikt prasības un atbalsta mehānismus decentralizēto AER tehnoloģiju izmantošanai jaunās un renovētās ēkās, tā veicinot šo sistēmu integrāciju centralizētajās siltumapgādes sistēmās,

efektīva regulējuma izstrāde sauszemes un jūras vēja enerģijas attīstībai

jauna AER elektroenergijas ražošanas atbalsta instrumenta izstrāde

pasākumi Baltijas enerģijas tirgus starpsavienojumu tālākai attīstībai

Ēku atjaunošanas ilgtermiņa stratēģija Mobilizēt ieguldījumus gan valsts, gan privāto dzīvojamo ēku un komercplatību fonda atjaunošanā Ēku energoefektivitātes pasākumu īstenošana, izmantojot jaunas finansēšanas pieejas (ESKO u.c) - nepieciešama šo jauno pieeju izstrāde

Regulāri pārskatīt minimālās ēku energoefektivitātes prasības -ēkas ārējo norobežojošo konstrukciju būvelementiem un ēku inženiertehniskajām sistēmām, lai panāktu izmaksu ziņā optimālu līdzsvaru starp finanšu ieguldījumiem un ēkas dzīves cikla laikā ietaupītajām enerģijas izmaksām, vēlams papildus pasākums

Veidot atbalsta instrumentu gandrīz nulles enerģijas patēriņa ēku būvniecībai, vēlams papildus pasākums

Latvijas Nacionālā Reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai Energoefektivitātes palielināšanas mērķis

AER īpatsvara palielināšanas mērķis

SEG emisiju samazināšanas mērķis

Energoefektivitātes paaugstināšana dzīvojamās, sabiedriskajās un ražošanas ēkās,

Efektīva apgaismojuma infrastruktūra pašvaldību publiskajās teritorijās

Energoefektivitātes paaugstināšana siltumenerģijas ražošanā

Tiesiskās bāzes sakārtošana un Finanšu resursu pieejamības nodrošināšana atjaunojamās enerģijas ražošanai

SEG emisiju ierobežošana

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam Nodrošināt tautsaimniecībai nepieciešamo energoresursu ilgtspējīgu izmantošanu, veicinot resursu tirgu pieejamību, sektoru energointensitātes un emisiju intensitātes samazināšanos un vietējo AER īpatsvara palielināšanos kopējā patērētajā apjomā, fokusējoties uz konkurētspējīgām enerģijas cenām.

(Rīcības virziena "Energoefektivitāte un enerģijas ražošana" 1.mērķis)

Pašvaldību energoplānu izstrāde, paredzot kompleksus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai un pārejai uz AER;

Energoefektivitātes programmas valsts un pašvaldību sabiedrisko ēku sektorā

Atbalsta programmas dzīvojamo ēku energoefektivitātei un pārejai uz AER;

AER izmantošana enerģijas ražošanā

Energoefektivitātes veicināšana centralizētajā siltumapgādē

Energoinfrastruktūras tīklu attīstība

Energoefektīvu preču un pakalpojumu nodrošināšana publiskajos iepirkumos ("Zaļais publiskais iepirkums")

DP "Izaugsme un Nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periodam Prioritārais virziens "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" Atbalsts tiek sniegts

energoefektivitātes pasākumiem un vietējo AER izmantošanai centralizētajā siltumapgādē,

energoefektivitātes pasākumiem valsts, pašvaldību un (daudzdzīvokļu) dzīvojamās ēkās.

Enerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam Latvijas enerģētikas politikas galvenais ilgtermiņa mērķis ir kopā ar citu nozaru politiku īstenošanu paaugstināt tautsaimniecības konkurētspēju, sekmējot piegāžu drošumu, brīvā tirgus un konkurences noteiktu energoresursu un enerģijas cenu veidošanos, ilgtspējīgu enerģijas ražošanu un patēriņu veicināt biomasas un kūdras izmantošanu energoapgādē, piešķirot tam ES fondu atbalstu, nodrošināt atbilstošu attīrīšanas tehnoloģiju uzstādīšanu šo iekārtu radīto gaisu piesārņojošo vielu emisiju ierobežošanai,

izvērtēt citu alternatīvo avotu efektīvas izmantošanas iespējas un ar to iegūšanu saistītos apstākļus, ņemot vērā tās iegūšanas un izmantošanas ietekmi uz vidi

centralizētās siltumapgādes siltumavotu un pārvades un sadales sistēmu rekonstrukcija un būvniecība

energoefektivitātes paaugstināšana valsts, pašvaldību un daudzdzīvokļu ēkās

viedo skaitītāju ieviešanas veicināšana,

sabiedrības informēšana un izglītošana par dažādām energoefektivitātes palielināšanas iespējām un praksi, tajā skaitā viedo skaitītāju piedāvātajām iespējām,

elektroenerģijas pārvades sistēmas infrastruktūras pilnveidošana,

elektroenerģijas sadales sistēmas drošuma uzlabošana un elektrotīkla modernizācijas veikšana

Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.-2020. gadam sasniegšanai Nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā, kas ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014.-2020. gadam Energoefektivitātes pasākumu īstenošana:

Energopārvaldības sistēmas valsts iestādēs un pašvaldībās, kā arī energoefektivitātes pasākumu veikšana rūpniecības uzņēmumos

Brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitāti

Energoefektivitātes pienākuma shēma Energoefektivitātes pienākuma shēma valsts obligātā galapatēriņa ietaupījuma sasniegšanai tiek uzsākta 2017. gada 29. maijā un īstenota līdz 2030. gada 31. decembrim. Energoefektivitātes pasākumi.

Līdz 2020. gada 31. decembrim pasākumus veic shēmā iekļautie elektroenerģijas mazumtirdzniecības komersanti (līdz 2020. gada 31. decembrim). Var tikt pieņemts lēmums par papildus nozaru iekļaušanu shēmā pēc 2020. gada 31. decembra.

Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta darbības stratēģija Apzināt emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta darbības iespējas un noteikt prioritāros virzienus izsoļu ieņēmumu izmantošanai. Indikatīvās investīciju projektu konkursu tēmas periodam līdz 2020. gadam:

SEG emisiju samazināšana valsts nozīmes aizsargājamos arhitektūras pieminekļos (notiek),

SEG emisiju samazināšana - zema enerģijas patēriņa ēkas (notiek).

SEG emisiju samazināšana, izmantojot viedās pilsētvides tehnoloģijas (notiek),

SEG emisiju samazināšana, attīstot enerģētiski pašpietiekamu ēku būvniecību (notiek)

SEG emisiju samazināšana ražošanas procesos, nodrošinot izmantotās

enerģijas atgūšanu un atkārtotu izmantošanu (indikatīvi paredzēts Stratēģijā)

SEG emisiju samazināšana, izmantojot AER tehnoloģijas mājsaimniecībās (indikatīvi paredzēts Stratēģijā)

Transporta jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēm
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam Attīstības virziens "Atjaunojama un droša enerģija"

Prioritārais ilgtermiņa rīcības virziens "Energoefektīva un videi draudzīga transporta politika".

primāri jāuzlabo sabiedriskā transporta kvalitāte un pieejamība un jāpalielina tā popularitāte sabiedrībā

attīstot sabiedriskā transporta infrastruktūru, tai skaitā uzlabojot reģionālo un starptautisko satiksmi, par prioritāti jānosaka sliežu transports

elektriskā transporta energoefektivitātes uzlabošana un sasaiste ar citiem transporta veidiem

jāorganizē pakāpeniska sabiedrisko transportlīdzekļu apkalpošana ar vietējiem AER veidiem

jāatbalsta degvielu ekonomējošu transportlīdzekļu lietojums mājsaimniecību līmenī

jāveicina sabiedriskā transporta un privātā autotransporta pāreja uz elektrisko piedziņu, ar biogāzi un biodegvielu darbināmiem un hibrīddzinējiem aprīkotiem automobiļiem,

ir jāveicina elektroautomobiļu un ar hibrīdzinējiem aprīkotu automobiļu izmantošana, jo īpaši lielo pilsētu centros un aglomerācijās

ir iespējami personīgā transporta lietošanas ierobežojumi

jāveido gājējiem un velosipēdistiem piemērota vide un infrastruktūra

lielo pilsētu centros jānosaka zemu emisiju zonas gaisa kvalitātes normatīvu sasniegšanai;. jāīsteno pilotprojekti par daļēju vai pilnīgu autotransporta kustības ierobežošanu pilsētas daļās, par gājēju ielu veidošanu un integrētu veloceliņu tīklu.

ar fiskālām metodēm ierobežot neracionālu kravas transporta izmantošanu, un veicināt kravas transporta ar mazāku piesārņojošo vielu emisiju uz pārvadātās kravas vienību un transporta līdzekļa masu izmantošanu

kravu transportēšanai pēc iespējas vairāk jāizmanto dzelzceļš

platjoslas interneta un e-pakalpojumu pieejamība kā instruments izvairīties no piespiedu pārvietošanās

Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un energoapgādes drošības paaugstināšanu. Plašāka AER izmantošana publiskajā transportā, tai skaitā

tālāka dzelzceļa transporta elektrifikācija,

veicināt sabiedriskā transporta pāreju uz biodegvielu izmantošanu

vidējā termiņā saglabāt obligāto biodegvielas piejaukumu fosilajai degvielai

izstrādāt valsts atbalsta mehānismu 2.paaudzes biodegvielas ražošanas veicināšanai

nodrošināt vienota elektriskā autotransporta uzlādes tīkla ieviešanu

Enerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam   Izvērtēt biodegvielas 2.paaudzes un citu ilgtspējīgas biodegvielu ražošanas un izmantošanas iespējas Latvijā, tostarp e-degvielas ražošanu, izmantojot ūdeņraža tehnoloģijas

Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru

Veicināt bezizmešu transporta attīstību Rīgas pilsētā (atbildīgais - RD)

Latvijas Nacionālā Reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai Energoefektivitātes palielināšanas mērķis

AR īpatsvara palielināšanas mērķis

Energoefektivitātes paaugstināšana transporta sektorā

Biodegvielas izmantošanas veicināšana transporta sektorā

Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi"

Mērķis 4: Nepārsniegt ilgtermiņa attīstību nodrošinošu vidē nonākošā piesārņojuma un SEG apjomus (samazinot enerģētikas, rūpniecības, transporta, lauksaimniecības, zivsaimniecības un mājsaimniecību radītās

piesārņojošo vielu emisijas un radīto atkritumu daudzumu)

Rīcības virziens "Pakalpojumu pieejamība līdzvērtīgāku darba iespēju un dzīves apstākļu radīšanai"

Mērķis 1 Nodrošināt attīstības centru ērtu un drošu sasniedzamību

Latvijas produktu un pakalpojumu konkurētspējas un eksporta apjomu palielināšanai nepieciešama tajā skaitā ilgtspējīga transporta infrastruktūra, kas nodrošina mobilitāti iekšzemē un starptautisko sasniedzamību

Plāns uzsver tranzīta koridoru elektrifikācijas un modernizācijas nozīmi.

Ir nepieciešamas atbalsta programmas pārejai uz AER transporta sektorā un nepieciešamās infrastruktūras nodrošināšanai, atbalstot tikai tādus AER, kas ir ekonomiski izdevīgi, kā arī atbalstot inovāciju, kuras rezultātā tiek sekmēta ekonomiski izdevīgu AER izmantošana/

Ir nepieciešams izveidot efektīvu un sabalansētu, vienotu autobusu-vilcienu maršrutu, sabiedriskā transporta sistēmu

DP "Izaugsme un nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periodam Prioritārie virzieni "Ilgtspējīga transporta sistēma" un "Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs" Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru, palielināt videi draudzīgu sabiedriskā transporta līdzekļu un to maršrutu skaitu. Tiek tālāk attīstīts pilsētas sliežu transports, kā arī AER un elektrības izmantošana sabiedriskā transporta autobusos.

elektromobilitātes veicināšana, izveidojot nacionāla mēroga ātrās uzlādes tīklu (150 uzlādes vietas)

dzelzceļa elektrifikācija

Transporta attīstības pamatnostādnes (TAP) 2014.-2020. gadam Konkurētspējīgu, ilgtspējīga, komodāla transporta sistēma, kas garantē augstas kvalitātes mobilitāti, efektīvi izmantojot resursus (tajā skaitā ES fondus). valsts un reģionālo autoceļu infrastruktūras sakārtošana un saglabāšana,

nozīmīgāko transporta koridoru infrastruktūras attīstība,

Rīgas pilsētas tiltu, pārvadu un tuneļu izbūve un rekonstrukcija, tranzītielu sakārtošana pilsētās,

Rīgas attīstība par dinamiski augošu nozīmīgu Ziemeļeiropas gaisa satiksmes centru, kā arī veicināt reģionālo lidostu attīstību

ostu attīstība, paredzot kravu apgrozījuma pieaugumu ostās straujāku nekā konkurējošo valstu ostās,

konkurētspējīga dzelzceļa infrastruktūra, tajā skaitā attīstīt iekšzemes dzelzceļa pārvadājumus,

jauna dzelzceļa elektrovilcienu ritošā sastāva iegāde.

sakārtot un attīstīt pasažieru pārvadājumu infrastruktūru, nodrošinot iespēju visiem iedzīvotājiem nokļūt novada centrā, apmeklēt izglītības iestādes, nokļūt darbavietās, valsts un pašvaldību institūcijās to normālajā darba laikā ar sabiedrisko transportu

elektromobilitātes veicināšana, izveidojot uzlādes tīklu

velotransporta attīstības

Kā būtiski rezultāti ar pozitīvu ietekmi uz gaisa kvalitāti:

samazināts valsts autoceļu ar asfalta segumu sliktā un ļoti sliktā stāvoklī garums par 57 %, salīdzinot ar 2012. gadu

palielinājusies elektromobilitātes loma - 2020. gadā ETL ir 2,3 % no jaunajiem transportlīdzekļiem

Alternatīvo degvielu attīstības plāns 2017-2020. gadam (ADAP) Noteikt nepieciešamos izpētes un analīzes virzienus, kuru rezultātā tiks izstrādāta turpmākā rīcībpolitika attiecībā uz alternatīvo degvielu ieviešanu noteiktos transporta sektoros, lai mazinātu SEG emisijas. Attiecas uz autotransportu, gaisa un jūras transportu Lai gan ADAP nav atsevišķi analizēta transporta sektora ietekme uz gaisa kvalitāti, ir jāuzsver, ņemot vērā autotransporta radīto emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti, netieši secināms, ka, īstenojot Plānā paredzētos pasākumus, iespējama pozitīva ietekme uz gaisa kvalitāti, jo īpaši ņemot vērā tādus Plānā skatītus alternatīvās degvielas veidus kā ūdeņraža degviela un elektroenerģija, kuru uzlādes infrastruktūras attīstība veicinās plašāku šo transportlīdzekļa veidu izmantošanu. Tāpat uzsvērts, ka dabasgāze un biometāns transportlīdzekļos var kļūt par nozīmīgu degvielas veidu.
Velosatiksmes attīstības plāns 2018.-2020. gadam Integrēt velotransportu kopējā transporta sistēmā un veicināt videi draudzīgu transportlīdzekļu izmantošanu Velosatiksmes infrastruktūras attīstība, rezultātā palielinot velosipēdu ceļu kopgarumu valstī un procentuālais velosipēdistu īpatsvars no kopējiem valsts iedzīvotājiem
Rūpniecības jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēm
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz 2030. gadam   Inovāciju un augstas pievienotās vērtības rūpniecības attīstība, efektivitātes pieaugumu ražošanā.

Pāreja uz preču un pakalpojumu radīšanu ar zemu oglekļa emisijas un energoietilpības līmeni, AER izmantošana un tehnoloģiju attīstība.

Energointensitātes samazinājums ekonomikā tiek prognozēts 2030. gadā aptuveni 2x salīdzinot ar bāzes vērtību.

Tiek prognozēts, ka augsto tehnoloģiju nozaru eksporta īpatsvars no visa eksporta gadā 2030. gadā pārsniedz 15 %, inovatīvo uzņēmumu īpatsvars no visiem uzņēmumiem 40 %.

Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai"

Enerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam

Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un energoapgādes drošības paaugstināšanu. Energoefektivitātes veicināšana rūpniecības sektorā

MVU darbības energoefektivitātes paaugstināšana, veicinot energoauditu un energovadības sistēmu ieviešanu un aktivizējot nozares asociāciju lomu energoefektivitātes veicināšanai,

valsts atbalsts energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumu ieviešanai rūpniecības sektorā

Latvijas Nacionālā Reformu programma "ES2020" stratēģijas īstenošanai Ieguldījumu pētniecībā un attīstībā mērķis Inovāciju veicināšana, atbalsts inovatīvu komersantu attīstībai
Nacionālās industriālās politikas pamatnostādnes 2014.-2020. gadam Veicināt ekonomikas strukturālās izmaiņas, palielinot tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuri nodrošina augstāku pievienoto vērtību, tai skaitā palielinot rūpniecības lomu, ļaujot modernizēt rūpniecību un pakalpojumu sniegšanu, kā arī pilnveidot un paplašināt eksportu Nosaka nepieciešamību izstrādāt valsts atbalsta programmu energoefektivitātes paaugstināšanas un emisiju samazināšanas risinājumiem rūpniecības sektorā, izmantojot finanšu instrumentu darbības principu, ar mērķi uzlabot komersantu energoefektivitāti.
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" Attīstība ir jānodrošina, nepārsniedzot ilgtermiņa attīstību nodrošinošu vidē nonākošā piesārņojuma un SEG emisiju apjomus.

Plāns nosaka nepieciešamību atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju rūpniecības un citos sektoros.

DP "Izaugsme un Nodarbinātība", ES fondu 2014-2020. gada plānošanas periodam Prioritārais virziens

"Pāreja uz ekonomiku ar zemu oglekļa emisijas līmeni visās nozarēs"

Prioritārā virziena viens no SAM nosaka veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē.
Energoefektivitātes politikas alternatīvo pasākumu plāns enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķa 2014.-2020. gadam sasniegšanai Nodrošināt valsts un pašvaldību īstenotus energoefektivitātes politikas pasākumus enerģijas galapatēriņā, kas ir kombinējami ar energoefektivitātes pienākuma shēmu, lai sasniegtu valsts obligāto uzkrāto1 enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķi 2014.-2020. gadam Energoauditi un Energopārvaldības sistēmas lielajos uzņēmumos un lielajos elektroenerģijas patērētājos

Brīvprātīgās vienošanās par energoefektivitāti

Atkritumu apsaimniekošanas jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēm
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam Saglabāt dabas kapitālu kā bāzi ilgtspējīgai ekonomiskajai izaugsmei un sekmēt tā ilgtspējīgu izmantošanu, mazinot dabas un cilvēka darbības radītos riskus vides kvalitātei

(Rīcības virziena "Dabas un kultūras kapitāla ilgtspējīga apsaimniekošana" 1.mērķis

Atkritumu šķirošana un daļēji savākto atkritumu pārstrāde
Informatīvais ziņojums "Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai" Konkurētspējīga ekonomika ar ilgtspējīgu enerģētiku un energoapgādes drošības paaugstināšanu. Veicināt atkritumu izmantošanu enerģijas ražošanai
Enerģētikas Attīstības Pamatnostādnes 2016.-2020. gadam   Izvērtēt iespējas atkritumu utilizācijas veicināšanai enerģijas ražošanā un iespējas ieviest pilotprojektu
Atkritumu apsaimniekošanas valsts plāns 2013.- 2020. gadam Samazināt apglabājamo atkritumu plūsmu, palielinot atkritumu pārstrādi 50 % līdz 80 % apmērā atkarībā no atkritumu veida.

Attīstīt un pilnveidot sabiedrības vides apziņu un zaļo domāšanu

 
Lauksaimniecības jomas un mežsaimniecības jomas plānošanas dokumenti un to saistība ar gaisa piesārņojuma samazināšanas politikas prioritātēm
Latvijas Nacionālais attīstības plāns 2014.-2020. gadam Rīcības virziens "Augstražīga un eksportspējīga ražošana un starptautiski konkurētspējīgi pakalpojumi" nosaka nepieciešamību atbalstīt jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu, tādējādi samazinot piesārņojošo vielu emisiju tajā skaitā lauksaimniecības nozarē.
Latvijas lauku attīstības programma 2014.-2020. gadam   Lauksaimniecībā prioritārie pasākumi ir efektivitātes paaugstināšana, t.i. ražošanas un pārstrādes darbību intensifikācija, lai samazinātu emisijas.

Plāns paredz jaunu tehnoloģiju ieviešanu un resursu racionālu izmantošanu.

Investīciju atbalsts tiek piešķirts jaunu un energoefektīvāku tehnoloģisko iekārtu iegādei un ražošanas ēku efektivitātes paaugstināšanai pārtikas pārstrādes uzņēmumos, kā arī enerģijas ražošanai, izmantojot ekonomiski pamatotas AER tehnoloģijas un balstoties uz ilgtspējības principiem atbilstošu AER izmantošana lauksaimnieciskā ražošanā un pārstrādē.

Agrovides maksājumi ir instruments arī piesārņojuma samazināšanai.

Programma uzsver sinerģiju starp SEG emisiju un amonjaka emisiju samazināšanas darbībām. SEG un amonjaka emisijas samazināšanu plānots sasniegt, galvenokārt, atbalstot jaunu kūtsmēslu krātuvju būvniecību, precīzu tehnoloģiju izmantošanu, lai uzlabotu saimniecību konkurētspēju un ekonomiskos rādītājus.

Programmas pasākumi sekmē AER, blakusproduktu, atkritumu, atlieku un citu nepārtikas izejvielu piegādi un izmantošanu bioekonomikas vajadzībām.

Latvijas bioekonomikas stratēģija 2030 Bioekonomikas nozarēs tiek izstrādātas un ieviestas inovatīvas pieejas dabas resursu efektīvai un ilgtspējīgai izmantošanai, lai attīstītu tautsaimniecību, nodrošinot augstu pievienoto vērtību, veicinot eksportu un nodarbinātību, kā arī vienlaikus sabalansējot ekonomiskās intereses ar vides kvalitātes nodrošināšanu, klimata pārmaiņu mazināšanu, pielāgošanos klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu un palielināšanu. Bioekonomikas attīstīšana ļauj izvairīties no fosilo resursu izmantošanas dēļ radītām nevēlamām ietekmēm un panākt bīstamo atkritumu daudzuma samazināšanu un ķīmisko vielu aizstāšanu ar drošām alternatīvām. Lauksaimniecības un mežsaimniecības produkcijas blakusproduktus un atkritumproduktus, ko nevar izmantot pārtikas ražošanā un kokapstrādē vai citu augstas pievienotās vērtības produktu ražošanā, var izmantot enerģijas ieguvei, tādējādi aizstājot fosilos energoresursus. Tajā pašā laikā ir jāizmanto efektīvas tehnoloģijas, kas samazina gaisa piesārņojumu.
Meža un saistīto nozaru attīstības pamatnostādnes
2015.-2020. gadam
Latvijas meža nozares produkcija ir konkurētspējīga ar augstu pievienoto vērtību Jaunu koksnes produktu un uzņēmumu attīstība - samazināt apaļo kokmateriālu un kokapstrādes blakusproduktu eksporta īpatsvaru

Tiek apskatīti risinājumus SEG un gaisu piesārņojošo emisiju samazināšanai mežizstrādes procesā. Viens no pasākumiem ir optimāls meža ceļu blīvums


1 Pārņemts ar MK 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"

2 Vietne https://www.consilium.europa.eu/lv/policies/clean-air/

3 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums No 12/2018 "Air Quality in Europe -2018 Report", ISSN 1977-8449, https://www.eea.europa.eu/ publications/air-quality-in-europe-2018

4 Sniegtā tabula ir sastādīta, izmantojot Eiropas Vides Aģentūras ziņojuma No 12/2018 "Air Quality in Europe -2018 Report" 10.2 tabulas datus.

5 Eiropas Vides aģentūras 2017.un 2018. gada ziņojumos (Air Quality in Europe - 2017 & 2018 Reports) 3.1 nodaļā "Effects of air pollution" sniegtā informācija, atsaucoties uz PVO pētījumiem

6 Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra 2015. gada 7. septembra rīkojums Nr. 277 "Par gaisa kvalitātes novērtēšanas un pārvaldības zonu noteikšanu valstī"

7 LVĢMC (2018). "Pārskats par gaisa kvalitāti Latvijā 2017. gadā"

8 LVĢMC vietne https://www.meteo.lv/lapas/vide/gaiss/gaisa-kvalitate/parskati-un-novertejumi-par-gaisa-kvalitati/parskati-un-novertejumi-par-gaisa-kvalitati?id=1037&nid=509

9 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, apstiprināta 2016. gada 12. decembrī (Rīgas Domes lēmums Nr. 4641).

10 Emisijas, ko rada Rīgas brīvostā ienākošie kuģi (to dzinēji) to stāvēšanas laikā piestātnēs. Savukārt emisijas no kuģu manevrēšanas ir iekļautas mobilo avotu emisijās.

11 Pieejams: http://emep.int/publ/reports/2016/Country_Reports/report_LV.pdf

12 Direktīva pārņemta ar MK 06.12.2011, noteikumiem Nr. 941 "Noteikumi par ekodizaina prasībām ar enerģiju saistītām precēm (produktiem)

13 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, 97. lpp, attēli 8.2.7 un 8.2.8

14 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, 98.l pp, attēli 8.2.9 un 8.2.10

15 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, 77. lpp, attēli 7.2.5 un 7.2.6

16 Rīgas pilsētas gaisa kvalitātes uzlabošanas rīcības programma 2016.-2020. gadam, 96.lpp, attēli 8.2.5 un 8.2.6

17 Pieejams: https://cdr.eionet.europa.eu/lv/eu/nec_revised/inventories/envwqqufw/

18 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530

19 Pārveidošanas sektors ietver patērēto energoresursu apjomu elektroenerģijas un siltumenerģijas ražošanai un pārdošanai.

20 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros noteiktajiem SAM:
- 4.2.2. "Atbilstoši pašvaldības integrētajām attīstības programmām sekmēt energoefektivitātes paaugstināšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu pašvaldību ēkās";
- 4.2.1. "Veicināt energoefektivitātes paaugstināšanu valsts un dzīvojamās ēkās";
- 4.3.1. "Veicināt energoefektivitāti un vietējo AER izmantošanu centralizētajā siltumapgādē".

21 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība" 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru" un 4.4.1. SAM "Attīstīt ETL uzlādes infrastruktūru Latvijā"

22 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas perioda, DP "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārais virziens "Ilgtspējīga transporta sistēma" 6.2.1. SAM "Nodrošināt konkurētspējīgu un videi draudzīgu TEN-T dzelzceļa tīklu, veicinot tā drošību, kvalitāti un kapacitāti", 6.1.3. SAM "Nodrošināt nepieciešamo infrastruktūru uz Rīgas maģistrālajiem pārvadiem un novērst maģistrālo ielu fragmentāro raksturu", 6.1.4. SAM "Pilsētu infrastruktūras sasaiste ar TEN-T tīklu", 6.1.5. SAM "Valsts galveno autoceļu segu pārbūve, nestspējas palielināšana", 6.3.1. SAM "Palielināt reģionālo mobilitāti, uzlabojot valsts reģionālo autoceļu kvalitāti"

23 Apstiprināts ar MK 25.04.2017. rīkojumu Nr. 202 : Par Alternatīvo degvielu attīstības plānu 2017.-2020. gadam"

24 Atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība" ietvaros noteiktajam 4.1.1. SAM "Veicināt efektīvu energoresursu izmantošanu, enerģijas patēriņa samazināšanu un pāreju uz AER apstrādes rūpniecības nozarē";

25 atbilstoši ES fondu 2014.-2020. gadu plānošanas periodā, DP "Izaugsme un nodarbinātība" prioritārais virziens "Vides aizsardzība un resursu efektīva izmantošana" 5.2.1. SAM "Veicināt dažāda veida atkritumu atkārtotu izmantošanu, pārstrādi un reģenerāciju"

26 Augšējie piesārņojuma novērtēšanas sliekšņi noteikti MK 2009. gada 3. novembra noteikumos Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti"

27 Skatīt 4. pielikuma 18. tabulā minētos Eiropas Komisijas īstenošanas lēmumus

28 Tiek īstenots atbilstoši DP "Izaugsme un nodarbinātība", 4.5.1. SAM "Attīstīt videi draudzīgu sabiedriskā transporta infrastruktūru"

29 Komisijas Īstenošanas lēmums (ES) 2017/302 (2017. gada 15. februāris), ar ko saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2010/75/ES nosaka secinājumus par labākajiem pieejamajiem tehniskajiem paņēmieniem (LPTP) attiecībā uz mājputnu vai cūku intensīvo audzēšanu

30 "Progress towards the achievement of the EU's air quality and emissions objectives" International Institute for Applied Systems Analysis (2018).

31 Eiropas Vides Aģentūras ziņojums NO 20/2014 "Costs of air pollution from European industrial facilities 2008-2012 - an updated assessment".

32 "Risku un ievainojamības novērtējums un pielāgošanās pasākumu identificēšana veselības un labklājības jomā", SIA Estonian, Latvian&Lithuanian Environment (2016).

33 "A Flexibility Mechanism for Complying with National Emission Ceilings" TSAP Report #15, International Institute for Applied Systems Analysis (2014).

34 Norādītā vērtība - 26 µg/m3 - atbilst apakšējam piesārņojuma novērtēšanas slieksnim: piesārņojuma līmenim, kuru nepārsniedzot gaisa kvalitātes novērtēšanai pietiek ar modelēšanu vai citu objektīvu novērtējuma metodi (saskaņā ar MK 2009. gada 3. novembra noteikumiem Nr. 1290 "Noteikumi par gaisa kvalitāti")

35 Kopējā programma gaisa piesārņojuma izplatības lielos attālumos novērošanai un novērtēšanai Eiropā (EMEP- The European Monitoring and Evaluation Programme)

36 ja naftas produktu un bīstamu ķīmisko vielu un maisījumu kopējais piesārņojošās darbības atļaujā noteiktais apgrozījums operatora īpašumā vai lietošanā esošajā ostas teritorijā ir 200 000 tonnu gadā un vairāk

37 nepiemēro, ja šo prasību piemērošana nav tehniski vai funkcionāli iespējama vai ja izmaksu un ieguvumu analīze par attiecīgās ēkas kalpošanas laiku norāda uz zaudējumiem

38 Pieejams: http://tap.mk.gov.lv/lv/mk/tap/?pid=40467530

39 Pieejams: https://www.meteo.lv/fs/CKFinderJava/userfiles/files/Vide/Gaiss/Piesarnojums/New/LV_IIR_2019.pdf

40 Cūku un mājputnu audzēšanas gadījumā

Vides aizsardzības un
reģionālās attīstības ministrs J. Pūce

 
Tiesību akta pase
Nosaukums: Par Gaisa piesārņojuma samazināšanas rīcības plānu 2020.–2030. gadam Statuss:
Spēkā esošs
spēkā esošs
Izdevējs: Ministru kabinets Veids: rīkojums Numurs: 197Pieņemts: 16.04.2020.Stājas spēkā: 16.04.2020.Publicēts: Latvijas Vēstnesis, 77, 21.04.2020. OP numurs: 2020/77.5
Saistītie dokumenti
  • Anotācija / tiesību akta projekts
  • Skaidrojumi
  • Citi saistītie dokumenti
314078
16.04.2020
85
0
  • Twitter
  • Facebook
  • Draugiem.lv
 
0
Šajā vietnē oficiālais izdevējs
"Latvijas Vēstnesis" nodrošina tiesību aktu
sistematizācijas funkciju.

Visam Likumi.lv saturam ir informatīvs raksturs.
Par Likumi.lv
Aktualitātes
Noderīgas saites
Atsauksmēm
Kontakti
Mobilā versija
Lietošanas noteikumi
Privātuma politika
Sīkdatnes
Latvijas Vēstnesis "Ikvienam ir tiesības zināt savas tiesības."
Latvijas Republikas Satversmes 90. pants
© Oficiālais izdevējs "Latvijas Vēstnesis"
ISO 9001:2015 (kvalitātes vadība)
ISO 27001:2013 (informācijas drošība)