Ministru kabineta
rīkojums Nr. 692
Rīgā 2016. gada 17. novembrī (prot. Nr. 63 21.
§)
Par Valsts ilgtermiņa tematisko
plānojumu Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstībai
1. Apstiprināt Valsts ilgtermiņa tematisko plānojumu Baltijas
jūras piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk -
plānojums) līdz 2030. gadam.
2. Noteikt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības
ministriju par atbildīgo institūciju, kas sadarbībā ar Satiksmes
ministriju, Zemkopības ministriju, Iekšlietu ministriju,
Veselības ministriju, Ekonomikas ministriju, Aizsardzības
ministriju, Kultūras ministriju un to padotībā esošajām
iestādēm nodrošina tām plānojumā noteikto uzdevumu
īstenošanu.
3. Plānojumā minētajām atbildīgajām un iesaistītajām valsts
institūcijām īstenot plānojumā noteiktos uzdevumus atbilstoši tām
piešķirtajiem valsts budžeta līdzekļiem vai piesaistot ārvalstu
finanšu palīdzību.
4. Jautājumu par papildu valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
plānojuma īstenošanai 2018. gadā un turpmākajos gados izskatīt
Ministru kabinetā likumprojekta par vidēja termiņa budžeta
ietvaru 2018., 2019. un 2020. gadam un likumprojekta par valsts
budžetu 2018. gadam sagatavošanas procesā kopā ar visu
ministriju un centrālo valsts iestāžu priekšlikumiem jauno
politikas iniciatīvu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta
finansiālās iespējas.
5. Par plānojumā ietverto uzdevumu izpildi atbildīgajām un
iesaistītajām valsts institūcijām līdz 2019. gada 1. maijam
iesniegt Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijā
informāciju par plānojumā ietverto pasākumu īstenošanas
gaitu.
6. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai
līdz 2019. gada 31. decembrim un līdz 2024. gada 31. decembrim
iesniegt Ministru kabinetā starpposma novērtējumus par plānojuma
īstenošanu un priekšlikumus plānojuma aktualizēšanai.
Ministru prezidents Māris
Kučinskis
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
(Ministru kabineta
2016. gada 17. novembra
rīkojums Nr. 692)
Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras piekrastes
publiskās infrastruktūras attīstībai

Rīga, 2016
Saturs
Lietoto jēdzienu skaidrojums
Lietotie saīsinājumi
Ievads
1. Esošās situācijas
raksturojums
1.1. Piekrastes vispārīgs raksturojums
1.2. Attīstības plānošanas dokumentu ietvars
2. Plānojuma stratēģiskais
ietvars
2.1. Piekrastes attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes
attīstībai
2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni
3. Plānojuma risinājumi
3.1. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstība
3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un prioritizēšana
3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un priekšlikumi īstenojamām
aktivitātēm
3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas nodrošināšana
attīstāmajās vietās
3.1.4. Savienojumi - publiskās infrastruktūras tīkla
līnijveida elementi
3.2. Labas pārvaldības attīstība piekrastē
4. Plānojuma īstenošana un tā
ietekmes izvērtēšana
4.1. Plānojuma īstenošana
4.2. Turpmākie pētījumi un projekti
4.3. Plānojuma ietekmes izvērtēšana un aktualizācijas process,
iesaistīto institūciju kompetences
4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas indikatori
4.5. Piekrastes publiskās infrastruktūras, apmeklētāju un to
radītās ietekmes monitorings
4.6.
Mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings
Pielikumi
1. pielikums. Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu
priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai
2. pielikums. Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla
attīstības priekšnosacījumi
3. pielikums. Piekrastes attīstāmo vietu sasniedzamības un
piekļuves novērtējums no operatīvo dienestu perspektīvas
4. pielikums. Piekrastes attīstību ietekmējošo faktoru
analīze
Lietoto jēdzienu skaidrojums
Attīstāmā vieta - kompleksi attīstāma teritorija
piekrastē, kur, pamatojoties uz vietas attīstības potenciālu,
sabiedrības pieprasījumu un dažādu sektoru interešu kopumu
(pašvaldību intereses, privātās intereses, īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju un kultūras mantojuma aizsardzības intereses),
tiek realizēta integrēta pieeja investīcijām infrastruktūrā,
veidojot ieguldījumu Latvijas piekrastes kopējās konkurētspējas
stiprināšanā
Brīvprātīgā iniciatīva - pašvaldību autonomās
funkcijas, kas tiek īstenotas brīvprātīgi1 vai valsts
institūciju un privātpersonu (fizisko personu un privāto tiesību
juridisko personu) brīvprātīga apņemšanās pildīt konkrētus
uzdevumus, lai veicinātu piekrastes publiskās infrastruktūras
tīkla attīstību
Ilgtspējīga attīstība - sabiedrības labklājības, vides
un ekonomikas integrēta un līdzsvarota attīstība, kas apmierina
iedzīvotāju pašreizējās sociālās un ekonomiskās vajadzības un
nodrošina vides aizsardzības prasību ievērošanu, neapdraudot
nākamo paaudžu vajadzību apmierināšanas iespējas, kā arī
nodrošina bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu2
Īpaši aizsargājamā dabas teritorija - ģeogrāfiski
noteiktas platība, kas atrodas īpašā valsts aizsardzībā saskaņā
ar kompetentu valsts varas un pārvaldes institūciju lēmumu un
tiek izveidota, aizsargāta un apsaimniekota, lai:
- aizsargātu un saglabātu dabas daudzveidību (retas un
tipiskas dabas ekosistēmas, aizsargājamo sugu dzīves vidi,
savdabīgas, skaistas un Latvijai raksturīgas ainavas, ģeoloģiskos
un ģeomorfoloģiskos veidojumus utt.);
- nodrošinātu zinātniskos pētījumus un vides pārraudzību;
- saglabātu sabiedrības atpūtai, izglītošanai un audzināšanai
nozīmīgu teritoriju3
Jūras telpiskais plānojums - nacionālā līmeņa
ilgtermiņa teritorijas attīstības plānošanas dokuments, kurā
noteikta jūras izmantošana, ņemot vērā funkcionāli ar jūru
saistīto sauszemes daļu4
Kultūras piemineklis - kultūrvēsturiskā mantojuma daļa
- kultūrvēsturiskas ainavas un atsevišķas teritorijas (senkapi,
kapsētas, parki, vēsturisko notikumu norises un ievērojamu
personu darbības vietas), kā arī atsevišķi kapi, ēku grupas un
atsevišķas ēkas, mākslas darbi, iekārtas un priekšmeti, kuriem ir
vēsturiska, zinātniska, mākslinieciska vai citāda kultūras
vērtība un kuru saglabāšana nākamajām paaudzēm atbilst Latvijas
valsts un tautas, kā arī starptautiskajām interesēm. Valsts
pārvaldi kultūras pieminekļu aizsardzībā un izmantošanā nodrošina
Ministru kabinets, un to realizē Valsts kultūras pieminekļu
aizsardzības inspekcija5
Laba pārvaldība - tā balstās uz sadarbību starp
pašvaldībām, nozaru ministrijām un to pakļautības institūcijām,
kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem, vietējām rīcības grupām un
nevalstiskajām organizācijām, un kuras īstenošanas pamatprincipi
ir līdzdalība, orientēšanās uz konsensu, efektivitāte,
taisnīgums, atbildība, atsaucība un caurskatāmībā. "Laba
pārvaldība ir uz vienprātību orientēta pārvaldība, kur lēmumu
pieņemšanas process nav autoritārs, bet gan atvērts un draudzīgs
plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība sevī ietver tiesiskuma
principu ievērošanu, cieņu pret likumu un cilvēktiesībām, tāpat
tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu kvalitāti uzlabot, ir
atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk paveikt. Varas
nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem atskaitīties un lēmumu
pieņemšanas process ir caurskatāms un labi
saprotams."6
Nacionālo interešu telpas - teritorijas un areāli ar
izcilu vērtību un nozīmi Latvijas ilgtspējīgai attīstībai,
identitātes saglabāšanai, kas ietver valsts attīstībai nozīmīgus
stratēģiskus resursus. Vienlaikus šajās teritorijās veidojas
dažādu interešu konflikti un problēmas, kas pārsniedz atsevišķu
pašvaldību un nozaru kompetenci, tādēļ ir nepieciešami kompleksi
risinājumi un mērķtiecīga valsts politika7
Piekrastes pārvaldība - uz zināšanām balstīts darbību
kopums konkrēta mērķa sasniegšanai, efektīvi izmantojot resursus
un iesaistot visplašāko dalībnieku loku - valsts pārvaldes un
zinātniski pētnieciskās institūcijas, pašvaldības un
sabiedrību8
Piekraste - Piekrastes plānojuma teritorija, kas
ietver:
- Pāvilostas, Rojas, Mērsraga, Carnikavas, Saulkrastu,
Salacgrīvas novadu administratīvās teritorijas, Rucavas novada
Rucavas pagasta, Nīcas novada Nīcas pagasta, Grobiņas novada
Medzes pagasta, Ventspils novada Jūrkalnes, Užavas, Vārves,
Tārgales pagastu, Dundagas novada Kolkas pagasta, Engures novada
Engures un Lapmežciema pagastu, Limbažu novada Skultes pagasta
administratīvās teritorijas;
- Liepājas, Ventspils, Jūrmalas un Rīgas pilsētu administratīvo
teritoriju daļas, kuras ir tieši saistītas ar piekrastes
telpiskās attīstības pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam raksturotā
piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma attīstību;
- Latvijas pašvaldību valdījumā esošās Baltijas jūras akvatorijas
daļu atbilstoši Zemes pārvaldības likumā noteiktajam
Piekrastes publiskās infrastruktūra tīkls - piekrastes
vienotā dabas un kultūras mantojuma saglabāšanai un ilgtspējīgai
attīstībai nepieciešamais materiālo objektu kopums, kas ietver
glābšanas dienestiem, zivsaimniecībai, ostu darbībai, tūrismam un
citām nozarēm, kā arī klimata pārmaiņu ietekmes, tostarp krastu
erozijas mazināšanai nepieciešamo infrastruktūru7
Piekrastes pašvaldības - vietējās pašvaldības, kuru
administratīvās teritorijas robežojas ar Baltijas jūru un Rīgas
līci7
Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupa -
2011.gadā izveidota sadarbības grupa, kas ietver visas piekrastes
pašvaldības un ar piekrastes pārvaldību saistītās institūcijas,
lai uzlabotu sadarbību un viedokļu saskaņošanu
Telpiskās attīstības plānošana - ilgtspējīgas
attīstības politikas realizācijas instruments, lai mērķtiecīgi
ietekmētu cilvēku un viņu aktivitāšu, kā arī dabas teritoriju un
dažāda veida infrastruktūras izvietojumu telpā, saskaņojot vides,
sociālos un ekonomikas aspektus7
Tematiskais plānojums - teritorijas attīstības
plānošanas dokuments, kurā atbilstoši plānošanas līmenim risināti
specifiski jautājumi, kas saistīti ar atsevišķu nozaru attīstību
(transporta infrastruktūras, veselības aprūpes iestāžu,
izglītības iestāžu izvietojums u.c.) vai noteiktu tēmu
(inženiertīklu izvietojums, ainaviski vērtīgas teritorijas, riska
teritorijas u.c.) 9
Universālais dizains - vides, pakalpojumu, produktu un
informācijas pieejamība visiem cilvēkiem, arī cilvēkiem ar
funkcionāliem traucējumiem (pieejamība cilvēkiem ratiņkrēslos,
neredzīgajiem u.tml.) vai vecākiem ar bērnu ratiņiem
Vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums -
piekrastei raksturīgo dabas un kultūras (materiālo un
nemateriālo) vērtību kopums7
Lietotie saīsinājumi
AiM |
Aizsardzības ministrija |
AP |
attīstības programma |
CSP |
Centrālā statistikas pārvalde |
DAP |
Dabas aizsardzības pārvalde |
DL |
dabas liegums, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kura
aizsargā retas vai izzūdošas sugas vai biotopus |
DP |
dabas parks, īpaši aizsargājamā dabas teritorija, kas sevī
ietver noteiktu apvidu dabas un kultūrvēsturiskās
vērtības |
Eirovelo 13 |
starptautisks velomaršruts "Dzelzs priekškara maršruts" |
EJZF |
Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonds |
ELFLA |
Eiropas Lauksaimniecības Fonds lauku attīstībai |
EM |
Ekonomikas ministrija |
ESI fondi |
Eiropas strukturālie un investīciju fondi |
ETS programmas |
Eiropas teritoriālās sadarbības programmas |
FM |
Finanšu ministrija |
IeM |
Iekšlietu ministrija |
IAS |
ilgtspējīgas attīstības stratēģija |
ĪADT |
īpaši aizsargājamās dabas teritorijas |
JPI |
jauna politikas iniciatīva (valsts budžeta finansējumam) |
JSF KAD |
Jūras spēku flotiles Krasta apsardzes dienests |
KM |
Kultūras ministrija |
KPR |
Kurzemes plānošanas reģions |
Latvija 2030 |
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija līdz
2030.gadam |
LIAA |
Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra |
LPS |
Latvijas Pašvaldību savienība |
LVC |
AS "Latvijas valsts ceļi" |
LVM |
AS "Latvijas valsts meži" |
MK |
Ministru kabinets |
Natura 2000 |
Eiropas nozīmes aizsargājamās dabas teritorijas |
NACE |
saimniecisko darbību statistiskā klasifikācija Eiropas
Kopienā |
NBS |
Nacionālie bruņotie spēki |
NMPD |
Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests |
NVO |
nevalstiskās organizācijas |
OECD |
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija
(Organisation for Economic Co-operation and
Development , abreviatūra - OECD) |
Piekrastes plānojums |
Valsts ilgtermiņa tematiskais plānojums Baltijas jūras
piekrastes publiskai infrastruktūrai, kas fokusējas uz
ilgtspējīgu piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstību |
PMLP |
Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde |
RPR |
Rīgas plānošanas reģions |
SM |
Satiksmes ministrija |
SIVN |
stratēģiskais ietekmes uz vidi novērtējums |
TM |
Tieslietu ministrija |
TP |
teritorijas plānojums |
VARAM |
Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija |
VI |
Veselības inspekcija |
VIF |
nodibinājums "Vides izglītības fonds", kas īsteno
Foundation for Environmental Education (t.sk. "Zilo
karogu") programmu Latvijā |
Vides pārskats |
Vides pārskata projekts, kas sagatavots SIVN ietvaros |
VKPAI |
Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija |
VMD |
Valsts meža dienests |
VUGD |
Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienests |
VVD |
Valsts vides dienests |
ZM |
Zemkopības ministrija |
Ievads
(1) Valsts ilgtermiņa tematiskā plānojuma Baltijas jūras
piekrastes publiskās infrastruktūras attīstībai (turpmāk -
Piekrastes plānojums) izstrāde ir Piekrastes telpiskās attīstības
pamatnostādnēs 2011.-2017.gadam noteikts uzdevums un viens no
Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas "Latvija
2030" ieviešanas soļiem, kurā piekraste ir definēta kā
viena no nacionālo interešu telpām - "…viena no Latvijas
lielākajām vērtībām, kur dabas un kultūras mantojuma saglabāšana
jālīdzsvaro ar ekonomiskās attīstības
veicināšanu"10.
(2) Piekrastes plānojuma izstrādes mērķis ir veicināt
Baltijas jūras Latvijas piekrastes, kā saimnieciski aktīvas un
kvalitatīvas dzīves, kultūrvides un rekreācijas telpas attīstību,
attīstības intereses līdzsvarojot ar dabas un vides aizsardzības
prasībām.
(3) Piekrastes plānojums ir vadlīniju rakstura teritorijas
attīstības plānošanas dokuments visas piekrastes publiskās
infrastruktūras tīkla11 attīstībai ilgtermiņā,
fokusējoties uz vienu no piekrastē būtiskākajām ekonomiskās
attīstības jomām - tūrisma un rekreācijas attīstību. ES Zilās
izaugsmes stratēģijā piekrastes un jūras tūrisms ir atzīts par
jomu ar sevišķu potenciālu12. Taču neregulēta tūrisma
plūsma vietām apdraud piekrastes vienoto dabas un kultūras
mantojumu saglabāšanu, tāpēc nepieciešami risinājumi, kas
vienlaikus nodrošina gan sabiedrības vēlmi apmeklēt piekrasti,
gan vides aizsardzības un dabas aizsardzības prasības.
(4) Piekrastes plānojuma risinājumi ir vienošanās piekrastes
pašvaldību, valsts institūciju un nevalstisko organizāciju
starpā, lai investīcijas piesaistītu vietās, kur tās sekmēs dabas
un kultūras mantojuma saglabāšanu un attīstību, kā arī dos
pienesumu tūrisma attīstībai. Piekrastes plānojums ir platforma
tematiski saistītu, bet daudzveidīgu tūrisma piedāvājumu
veidošanai, atbilstošas uzņēmējdarbības attīstībai, kā arī
koordinētai investīciju piesaistei pāri pašvaldību robežām.
Piekrastes plānojums ir jāņem vērā, izstrādājot un īstenojot
nozaru politikas, tai skaitā, plānojot finansiālo atbalstu,
pilnveidojot un izstrādājot jaunu normatīvo regulējumu, kā arī
plānošanas reģionu un pašvaldību teritorijas attīstības
plānošanas dokumentus.
(5) Piekrastes plānojuma teritoriālais fokuss ir pagastu un
pilsētu teritorijas, kas robežojas ar Baltijas jūru. Taču
daudzveidīga tūrisma piedāvājuma veidošanā svarīga ir arī no
jūras attālinātu tūristu piesaistes objektu attīstīšana, kas
dažādo tūrisma piedāvājumu un mazina sezonalitātes ietekmi.
Ekonomisko aktivitāšu sezonalitātes mazināšana tiks sekmēta ar
jaunu daudzfunkcionālu objektu un pakalpojumu izveidi, kas
papildinās piekrastes tematisko piedāvājumu ar radošā, kultūras
un dabas tūrisma, kā arī sporta aktivitāšu iespējām visos
gadalaikos.
(6) Piekrastes plānojuma galvenais rezultāts ir piekrastes
publiskās infrastruktūras tīkla attīstības koncepcija (skat.
3. un 4.nodaļu), kas ietver:
● kompleksi attīstāmo vietu (turpmāk - attīstāmās vietas)
sarakstu ar priekšlikumiem to attīstīšanai (1. pielikums);
● nozīmīgāko savienojumu (autoceļi, dzelzceļš, velo un
kājāmgājēju ceļi un maršruti) raksturojumu un nosacījumus to
attīstībai (3.tabula, 12., 13.attēls);
● uzdevumu tabulu un brīvprātīgo iniciatīvu tabulu ar
kompetenču sadalījumu piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla
attīstībai (4. tabula un 5.tabula).
(7) Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras tīkls ir
nepieciešams, lai uzlabotu sabiedrības piekļuvi piekrastes dabas
un kultūras mantojumam, mazinot slodzi uz piekrastes ekosistēmām
un veicinot vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma
saglabāšanu un potenciāla izmantošanu. Tas radīs priekšnoteikumus
uzņēmējdarbības un vienota piekrastes tūrisma produkta
attīstīšanai un mārketingam.
(8) Piekrastes plānojuma risinājumi balstīti uz 2015.gadā
veikto pludmales apmeklētāju uzskaiti, esošās tūrisma
infrastruktūras kapacitātes un kvalitātes, antropogēnās slodzes
ietekmes uz kāpu veģetāciju, kā arī pludmales atkritumu daudzuma
novērtējumiem13. Piekrastes plānojums ir izstrādāts
sadarbības un diskusiju procesā ar visām 17 piekrastes
pašvaldībām, kā arī ar piekrastes pārvaldības jautājumiem
saistītām institūcijām un organizācijām.
(9) Katra piekrastes pašvaldība ir līdzdarbojusies plānojuma
izstrādē, lai plānojuma risinājumi veicinātu saudzīgu piekrastes
dabas un kultūras mantojuma izmantošanu, kā arī veidotu
pievilcīgu un komfortablu rekreācijas telpu. No 2015.gada
16.oktobra līdz 25.novembrim notikusi publiskā apspriešana
Piekrastes plānojuma 1. redakcijai un Vides pārskata projektam.
Kopumā publiskās apspriešanas laikā saņemti un izvērtēti 234
rakstiski priekšlikumi un 28 publiskās apspriešanas sanāksmju
laikā izteikti priekšlikumi.
(10) Piekrastes plānojuma izstrādes laikā apkopota informācija
par piekrasti, kas pieejama VARAM tīmekļa vietnē ievietotajos
darba materiālos14. Viens no praktiski
pielietojamajiem tematiskā plānojuma rezultātiem ir telpiskās
analīzes rīks, ar ko iespējams vizualizēt un salīdzināt dažādus
piekrastes izmantošanas aspektus: apmeklētāju intensitāti,
pludmales un tai pieguļošās zonas vides stāvokli15. To
var izmantot ar piekrastes attīstību saistītu projektu izstrādē
un ieviešanā un turpmākai izmaiņu fiksēšanai.
(11) Lai novērtētu Piekrastes plānojuma ietekmi uz vidi,
Piekrastes plānojumam veikts stratēģiskais ietekmes uz vidi
novērtējums un ar vides jautājumiem saistītā situācijas analīzes
daļa ir iekļauta SIVN ietvaros izstrādātajā Vides pārskatā.
(12) Piekrastes plānojuma vadlīniju raksturs ļauj precizēt tā
risinājumus, ņemot vērā konkrēto vietu īpatnības, finansiālā
atbalsta iespējas, kā arī pašvaldību un institūciju sadarbības
mērogu. Aktīva sadarbība un saskaņota lēmumu pieņemšana
pašvaldībās, institūcijās un nevalstiskajās organizācijas ir
Piekrastes plānojuma veiksmīgas īstenošanas atslēga.
1. Esošās situācijas
raksturojums
1.1. Piekrastes vispārīgs
raksturojums
(13) Baltijas jūras piekraste (skat. 1. un 2.attēlu) visā tās
~495 kilometrus garumā ir unikāla Latvijas un visa
Baltijas jūras reģiona vērtība. Piekraste ar savu vienoto dabas
un kultūras mantojumu, 3 lielām un 7 mazām ostām un Baltijas
jūras reģionā garākajām smilšu pludmalēm ir būtiska valsts
tēla komponente un nozīmīgs attīstības resurss, kas
daudzu gadsimtu garumā ir veicinājis Latvijas attīstību un
starptautisko atpazīstamību.
(14) Piekrastes plānojuma teritorijas kopplatība ir
3859 kvadrātkilometri jeb 5,9 % Latvijas teritorijas. 13,7 % no
tās aizņem četras republikas pilsētas.

1.attēls. Piekrastes plānojuma
teritorija Baltijas jūras mērogā

2.attēls. Piekrastes plānojuma
teritorija Latvijas mērogā16

3.attēls. Piekrastes apdzīvojuma
struktūra un īpaši aizsargājamās dabas
teritorijas17
(15) Piekrastes plānojums fokusējas uz Piekrastes plānojuma
teritoriju, ņemot vērā piekrastes apdzīvojuma struktūru un ĪADT.
Piekrastes plānojumā apskatīta arī sasaiste ar piekrastes
attīstību funkcionāli saistītām teritorijām ārpus Piekrastes
plānojuma teritorijas (skat. 3. attēlu), piemēram, ar valsts
autoceļiem vai dzelzceļiem, kas nodrošina iespēju piekļūt
piekrastei, vai tūrisma piesaistes objektiem piekrastes tuvumā,
kam ir potenciāls iekļauties piekrastei specifiska un
daudzveidīga tūrisma piedāvājumā.
Piekrasti ietekmējošie faktori
(16) Piekrastes attīstību ietekmē šādi
faktori18:
● Piekrastes dabas un kultūras mantojuma faktori, kas
ietver bioloģisko daudzveidību veidojošos biotopus un sugas,
jūras krasta ģeoloģisko un ģeomorfoloģisko uzbūvi, klimata
pārmaiņu radīto ietekmi, piekrastes ainavas, kultūras mantojumu -
ostas, bākas, fortifikācijas būves Rīgā un Liepājā, senās
zvejnieku sētas u.c. valsts kultūras pieminekļus un savdabīgo
nemateriālo kultūras mantojumu (skat. 4.attēlu), kā arī citas
vienotā piekrastes dabas un kultūras mantojuma vērtības.
● Sociālie un ekonomiskie faktori, ietverot apdzīvojuma
atšķirīgo telpisko struktūru un blīvumu, iedzīvotāju skaita
samazināšanos vairumā piekrastes pagastu un pilsētu,
demogrāfiskās tendences (piekrastes novados kopumā tās ir
nelabvēlīgākas nekā vidēji Latvijā), dažādos iedzīvotāju ienākuma
nodokļa ieņēmumus pašvaldību budžetos uz vienu iedzīvotāju,
mainīgo piekrastes saimniecisko aktivitāšu spektru, pieaugošu
interesi par piekrastes izmantošanu tūrismam un atpūtai, tūrisma
nozarei nozīmīgos izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumus,
apmeklējumu skaitu tūrisma piesaistes objektos, piekrastes
apmeklējuma (atpūtas, izklaides un izzināšanas) motīvus, kūrorta
tradīcijas un priekšnoteikumus kūrortpakalpojumu attīstībai,
inženiertehniskās infrastruktūras nodrošinājumu un kvalitāti.
● Cilvēka darbības ietekme uz vidi, kas ietver jūru
piesārņojošos atkritumus, apmeklētāju radīto antropogēno slodzi
uz ekosistēmām, kā arī ostu hidrotehnisko inženierbūvju, t.sk.
molu, un dažādu būvju radīto ietekmi uz mūsdienu ģeoloģiskajiem
procesiem (t.sk. izmainītas garkrasta sanešu plūsmas un krasta
atkāpšanās ilgstošas krasta erozijas rezultātā).
● Pārvaldības faktori nacionālajā, reģionālajā un
vietējā līmenī, kas ietver dažādu pārvaldības instrumentu kopumu,
t.sk. normatīvo regulējumu, politikas plānošanas un teritorijas
attīstības plānošanas dokumentus, institūcijas un to kompetences,
kā arī ierobežotās budžeta iespējas kā valsts, tā pašvaldību
sektorā.

4.attēls. Nozīmīgākās dabas un
kultūras mantojuma vērtības piekrastē19
Piekrastes daudzveidība
(17) Piekraste ir izteikti daudzveidīga, tai raksturīga
atšķirīga starptautiska un vietēja mēroga dabas un kultūras
mantojuma vērtību koncentrācija. Aptuveni trešdaļu jūras krasta
kopgaruma veido stāvkrasti un vienu piektdaļu pilsētu un ciemu
teritorijas.
(18) Piekrastē atrodas dažādas pašvaldības, gan lielas, gan
mazākas. Piekrastes pilsētās un piekrastes novadu pagastos ir
atšķirīga sociāli ekonomiskā situācija un potenciāls (skat. 1
tabulu): atšķirīga ir piekrastes novadu pagastu vai pilsētu
platība ( Saulkrastu pilsēta - 6,1 km2; Ventspils
novada Tārgales pagasts 364,2 km2), dažāds ir
iedzīvotāju blīvums (1,7 cilv./km2 Pāvilostas novada
Sakas pagastā, 2298,2 cilv./km2 Rīgas pilsētā).
(19) Piekrastē vēsturiski attīstījusies daudzveidīga
apdzīvojuma struktūra (pilsētas un zvejniekciemi, vasarnīcu un
dārziemu teritorijas) un dažādas ir ekonomiskās aktivitātes
(zvejniecība, zivjapstrāde, mežistrāde, lauksaimniecība,
tranzīts, apstrādes rūpniecība, izmitināšanas un ēdināšanas
pakalpojumi u.c.), kuru telpiskais izvietojums atšķiras pilsētās
un novados, kā arī dažādos piekrastes posmos.
(20) Būtiski atšķirīgs piekrastes pagastos un pilsētās ir
jūras krasta līnijas garums, piemēram, Ventspils novadā - 91,9
km, Salacgrīvas novadā - 54, 5 km, Engures novadā -50, 2 km,
savukārt Grobiņas novadā - 2,8 km un Limbažu novadā aptuveni 5,9
km. Daudzveidīgi ir dabas un kultūras mantojuma resursi un
potenciāls, atšķirīgs ir ĪADT īpatsvars, kurš dažās pašvaldībās
sasniedz pat 100% no krasta garuma pašvaldībā (skat.
1.tabulu).
1. tabula. Piekrastes mazāko
teritoriālā iedalījuma vienību (pilsētu un pagastu)
raksturojums
Nr.
|
Novads vai republikas pilsēta/novada pagasts vai pilsēta |
Pašvaldību kopējā platība (km²)12 |
Piekrastes novadu pagastu vai pilsētu platība
(km²)20 |
Krasta garums pašvaldībā (km)21 |
ĪADT Natura 2000 teritoriju īpatsvars no krasta garuma
pašvaldībā (%) |
Iedzīvotāju skaits 2015.g. sākumā22 |
Iedzīvotāju blīvums novadā 2015.g. sākumā, cilv./km² |
Iedzīvotāju skaita izmaiņas 2015 -2011. g., (%) |
1
|
Rucavas novads |
448,2
|
-
|
21,5
|
100
|
1859
|
4,2
|
-7,4
|
t.sk. Rucavas pagasts |
-
|
237,8
|
21,5
|
100
|
1164
|
4,9
|
-7,5
|
2
|
Nīcas novads |
350,8
|
-
|
23,7
|
47,7
|
3607
|
10,3
|
-6,1
|
t.sk. Nīcas pagasts |
-
|
230,6
|
23,7
|
47,7
|
2715
|
11,8
|
-5,8
|
3
|
Liepāja |
68,023
|
68,0
|
16,8
|
0
|
78787
|
1158,6
|
-5,5
|
4
|
Grobiņas novads |
489,9
|
-
|
2,8
|
0
|
9716
|
19,8
|
-5,1
|
t.sk. Medzes pagasts |
-
|
109,0
|
2,8
|
0
|
1499
|
13,7
|
-5,7
|
5
|
Pāvilostas novads |
515,0
|
-
|
46,2
|
36,8
|
2975
|
5,8
|
-7,4
|
t.sk.Vērgales pagasts |
-
|
190,5
|
20,1
|
36,3
|
1389
|
7,3
|
-4,1
|
t.sk.Sakas pagasts |
-
|
318,1
|
24,1
|
39,8
|
547
|
1,7
|
-11,8
|
t.sk.Pāvilosta |
-
|
6,3
|
2
|
5
|
1039
|
163,9
|
-9,1
|
6
|
Ventspils novads |
2457,6
|
-
|
91,9
|
47,8
|
12612
|
5,1
|
-6,2
|
t.sk.Jūrkalnes pagasts |
-
|
99,7
|
11,5
|
0
|
354
|
3,6
|
-2,7
|
t.sk.Užavas pagasts |
-
|
125,5
|
25,2
|
45,2
|
567
|
4,5
|
-8,0
|
t.sk.Vārves pagasts |
-
|
125,2
|
11,5
|
0
|
1795
|
14,3
|
-5,5
|
t.sk.Tārgales pagasts |
-
|
364,2
|
43,7
|
74,4
|
1879
|
5,2
|
-3,5
|
7
|
Ventspils |
57,922
|
57,9
|
12,4
|
7,3
|
40273
|
696,0
|
-5,3
|
8
|
Dundagas novads |
676,1
|
-
|
36,5
|
100
|
4432
|
6,6
|
-6,0
|
t.sk.Kolkas pagasts |
-
|
117,7
|
36,5
|
100
|
993
|
8,4
|
-10,9
|
9
|
Rojas novads |
200,8
|
200,8
|
42,1
|
13,8
|
4186
|
20,8
|
-5,6
|
10
|
Mērsraga novads |
109,5
|
109,5
|
14,8
|
21,6
|
1738
|
15,9
|
-5,0
|
11
|
Engures novads |
396,2
|
-
|
50,2
|
69,9
|
7642
|
19,3
|
-4,2
|
t.sk.Engures pagasts |
-
|
132,6
|
35,8
|
57,8
|
2593
|
19,6
|
-4,8
|
t.sk.Lapmežciema pagasts |
-
|
49,1
|
14,4
|
100
|
2354
|
48,0
|
-4,9
|
12
|
Jūrmala |
101,3
|
101,3
|
24,6
|
21,1
|
57671
|
569,5
|
2,9
|
13
|
Rīga |
303,815
|
303,8
|
14,5
|
84,1
|
698086
|
2298,2
|
-0,8
|
14
|
Carnikavas novads |
80,6
|
80,6
|
18,3
|
100
|
6909
|
85,7
|
4,4
|
15
|
Saulkrastu novads |
47,7
|
-
|
18,5
|
28,6
|
6194
|
129,9
|
0,9
|
t.sk.Saulkrastu pagasts |
-
|
41,6
|
12
|
42,5
|
2896
|
69,6
|
1,3
|
t.sk.Saulkrasti |
-
|
6,1
|
6,5
|
3,1
|
3298
|
539,8
|
0,5
|
16
|
Limbažu novads |
1171,1
|
-
|
5,9
|
1,7
|
18315
|
15,6
|
-5,5
|
t.sk.Skultes pagasts |
-
|
146,7
|
5,9
|
1,7
|
2058
|
|
-2,3
|
17
|
Salacgrīvas novads |
637,6
|
-
|
54,5
|
40,4
|
8658
|
13,6
|
-7,5
|
t.sk.Liepupes pagasts |
-
|
157,5
|
17,3
|
38,7
|
1977
|
12,6
|
-10,6
|
t.sk.Salacgrīvas pagasts |
-
|
312,8
|
24,7
|
40,9
|
2249
|
7,2
|
-4,9
|
t.sk.Salacgrīva |
-
|
13,2
|
7,9
|
19
|
3060
|
232,7
|
-6,4
|
t.sk.Ainaži |
-
|
5,0
|
4,6
|
80,4
|
855
|
172,4
|
-14,0
|
t.sk.Ainažu pagasts |
-
|
149,2
|
0
|
0,0
|
517
|
3,5
|
0,4
|
|
Kopā pašvaldībās: |
8112,1
|
-
|
495,2
|
-
|
963 660
|
-
|
-
|
|
Kopā piekrastē: |
-
|
386,0
|
495,2
|
-
|
929 642
|
-
|
-
|
Sociālekonomiskās attīstības
tendences
(21) Piekrastes pašvaldībās 2015.gada sākumā kopumā dzīvoja
gandrīz puse Latvijas iedzīvotāju jeb 929 642 iedzīvotāji,
vienlaikus to izvietojums piekrastē ir nevienmērīgs. Lielākā daļa
iedzīvotāju deklarējušies republikas pilsētās - Rīgā (75,60 %),
Liepājā (8,53 %), Ventspilī (4,36 %) vai Jūrmalā (6,25 %),
minētajās pilsētās veidojot arī relatīvi augstu iedzīvotāju
blīvumu, piemēram, Liepājā tas ir 1311,4 cilvēki/km2.
Savukārt novadu teritorijās ir deklarējušies - 5,2 % (85 236
iedzīvotāji )24. Iedzīvotāju blīvums piekrastes
novados vidēji ir zemāks nekā republikas pilsētās, bet ļoti
dažāds, sākot no 4,2 cilvēkiem uz kvadrātkilometru Rucavas
novadā, līdz pat 129,4 cilvēkiem Saulkrastu novadā. No 2005.gada
līdz 2014.gadam līdzīgi kā visā Latvijā, pastāvīgo iedzīvotāju
skaits ir samazinājies arī gandrīz visās piekrastes pašvaldībās.
Lielākajā daļā piekrastes novadu, jo īpaši no Rīgas
visattālākajos novados, iedzīvotāju skaits no 2005.gada līdz
2014.gadam ir samazinājies vairāk kā Latvijas novados vidēji.
Vasaras sezonā iedzīvotāju skaits un to radītā ietekme uz vidi
piekrastes novados būtiski palielinās, jo īpaši Pierīgā, kur
vasaras atpūtnieku dzīvesvietas sezonālās maiņas rezultātā
iedzīvotāju skaits pieaug vairākkārtīgi.
(22) Iedzīvotāju ienākumu nodoklis (turpmāk - IIN) ļauj
spriest par iedzīvotāju ieņēmumiem un veido nozīmīgu piekrastes
pašvaldību budžeta daļu, ko daļēji var izmantot arī publiskās
infrastruktūras attīstīšanai. Lielākais IIN īpatsvars uz vienu
iedzīvotāju ir Rīgai tuvāk esošajās pašvaldībās (Carnikavas
novads, Saulkrastu novads), un to rādītāji ievērojami pārsniedz
gan pārējo piekrastes pašvaldību attiecīgo rādītāju, gan vidējo
Latvijas novadu rādītāju. Piemēram, Carnikavas novadā IIN
ieņēmumi uz vienu iedzīvotāju 2013.gadā bija 697,9 euro, bet
Rucavas novadā - 269,8 euro.25 Laika periodā no 2011.
gada līdz 2013.gadam IIN ieņēmumi pieauguši visās piekrastes
pašvaldībās, straujāk tajās, kas atrodas tuvāk Rīgai.
Tūrisma un rekreācijas attīstības
potenciāls
(23) Baltijas jūras piekraste Latvijas teritorijā ir viens no
nozīmīgākajiem tūrisma un atpūtas galamērķiem. Piekrastē ir
salīdzinoši augsta tūristu mītņu un tajās esošu gultasvietu
koncentrācija - 2013.gadā Latvijā šis rādītājs pārsniedza ES
vidējo rādītāju26, jo 67% jeb 25,7 tūkst. gultasvietu
atradās novados, kas ir pie jūras vai kuriem vismaz puse no
teritorijas atrodas 10 km attālumā no jūras. Kopumā apmeklējumu
skaits pludmalē pēc 2015.gada vasarā veiktā apsekojuma vērtējams
~4,7 miljoni gadā27. Salīdzinot to ar citu
tūrisma piesaistes objektu apmeklējumiem - populārākajiem tūrisma
objektiem vai pasākumiem, jāsecina, ka piekraste ar tās pludmalēm
ir piekrastes pašvaldību (izņemot Rīgu) nozīmīgākais
apmeklētāju piesaistes resurss.
(24) Kopējā apmeklētība pludmalēs ir izteikti sezonāla.
Iedalot Latvijas 495,2 km garo jūras krastu posmos pēc
apmeklētības intensitātes, proporcionāli ar intensīvu apmeklētību
ir 1% pludmaļu, ļoti apmeklēti ir 3,4% pludmaļu, vidēji apmeklēti
- 7,5% pludmaļu un mazapmeklētas vai nenozīmīgi apmeklētas ir
lielākā daļa jeb 78,1% pludmaļu. Kā intensīvi un ļoti apmeklētas
uzskatāmas visas republikas pilsētu un Saulkrastu pludmales,
savukārt mazākais apmeklējums ir Ventspils novada Užavas, Vārves
un Tārgales pagastos, Pāvilostas novada Vērgales un Sakas
pagastos (skat. 5. un 6.attēlā). Kopumā vismazāk apmeklētas ir
pludmales Kurzemes piekrastes novados.

5.attēls. Piekrastes pašvaldību
pludmaļu apmeklētības intensitāte (vidēji dienā, vasaras
sezonā)26

6.attēls. Pludmaļu apmeklētība un
galvenie apmeklētāju plūsmu virzieni uz
piekrasti28
Piekrastes attīstības
ierobežojumi
(25) Viens no vēsturiskajiem attīstību bremzējošiem faktoriem
ir Baltijas jūras piekrastes (no Rucavas novada līdz Rojai)
atrašanās Padomju Savienības pierobežas zonā, kur saimnieciskā
darbība, civiliedzīvotāju mobilitāte un publiskās infrastruktūras
attīstība tika ierobežota gandrīz 50 gadu garumā.
(26) Pašlaik piekrastē kopumā ir vairāk ierobežojumu
saimnieciskai darbībai kā vidēji Latvijas pašvaldībās. Būtiskākie
saimnieciskās darbības ierobežojumi ir saistīti ar aizsargjoslām
(Baltijas jūras un Rīgas jūras līča piekrastes aizsargjosla,
t.sk. krasta kāpu aizsargjosla, jūras aizsargjosla un ierobežotas
saimnieciskās darbības josla, mežu aizsargjoslas ap pilsētām,
aizsargjoslas ap militārajiem jūras novērošanas tehniskajiem
līdzekļiem (novērošanas torņiem) u.tml.) un piekrastē esošajām
ĪADT, tomēr ierobežojoši ir arī dabiskie apstākļi.
(27) Viens no dabisko apstākļu radītajiem ierobežojumiem
piekrastē ir vidēji zemākā lauksaimniecībā izmantojamo zemju
auglība, salīdzinot ar teritorijām citviet Latvijā.
(28) Klimata pārmaiņu ietekmē pakāpeniski paaugstinās jūras
līmenis un novērojamas biežākas un intensīvākas vētras,
pastiprinās krastu erozija.
(29) Publiskās infrastruktūras trūkums vai tā neatbilstošā
kvalitāte būtiski ierobežo tūrisma un rekreācijas,
uzņēmējdarbības attīstības iespējas un iedzīvotāju mobilitātes
iespējas. Viens no iemesliem publiskās infrastruktūras
nepietiekamai attīstībai pašreiz ir ierobežotais valsts un
pašvaldību budžeta līdzekļu apjoms. Publiskās infrastruktūras
attīstību (skat. 4.pielikumu) kavē arī vienotas izpratnes
trūkums un nepietiekama sadarbība starp pašvaldībām un
pašvaldībām ar valsts institūcijām.
(30) Aptuveni 80 % piekrastes garuma publiskās
infrastruktūras (gājēju un veloinfrastruktūra, pievedceļi pie
jūras un citi autoceļi, autonovietnes, peldvietu labiekārtojums
u.tml.) nodrošinājums un kvalitāte piekļuvei pie jūras
tiek vērtēts kā nepietiekošs.29 Pludmales apmeklētāju
plūsmai vasaras peldsezonā neatbilstošs publiskās
infrastruktūras nodrošinājums ir gan intensīvi izmantotajās
Jūrmalas, Ventspils, Liepājas, Rīgas pilsētas un Pierīgas novadu
pludmalēs, gan lielākajā daļā perifēro
novadupludmalēs30.
(31) Kā pozitīva tendence jāatzīmē, ka pašvaldības, DAP un
citas iestādes iespēju robežās plāno un veic ieguldījumus
publiskās infrastruktūras attīstībā, gan piesaistot ES
finansējumu, gan izmantojot savu budžetu līdzekļus, tādējādi no
2006. līdz 2015.gadam īstenoti vismaz 132 dažādi
projekti31, kas saistīti ar piekrastes publiskās
infrastruktūras attīstību.
1.2. Attīstības plānošanas dokumentu
ietvars
(32) Piekrastes plānojums, veicinot resursu ziņā efektīvākas,
videi nekaitīgākas un konkurētspējīgākas ekonomikas attīstību
piekrastes teritorijās, sekmēs ilgtspējīgu un integrējošu
izaugsmi, kas ir definēta kā viena no Eiropas Savienības
stratēģijas "Eiropa 2020"32 prioritātēm, kā arī
sniegs ieguldījumu Eiropas Savienības Stratēģijas Baltijas
jūras reģionam (ESSBJR) un tās Rīcības plānā definēto mērķu
sasniegšanu un prioritāšu īstenošanu.
(33) Piekrastes plānojuma risinājumos ir ņemtas vērā vairākas
starptautiskas rekomendācijas: Eiropas Parlamenta un Padomes
Rekomendācija 2002/413/EK (2002.gada 30.maijs) par integrēto
piekrastes zonas pārvaldību Eiropā, Ekonomiskās sadarbības un
attīstības organizācijas (OECD) rekomendācija C(76)161/FINAL
"Padomes rekomendācija par Piekrastes pārvaldības
principiem"33, pievēršot uzmanību tajās noteiktiem
aspektiem, kas jāņem vērā, plānojot piekrastes teritorijas
izmantošanu un attīstību. Pozitīvs ieguldījums tiks sniegts arī
OECD rekomendācijas C(92)114/FINAL "Padomes rekomendācija
par Integrēto piekrastes zonas pārvaldību"34
ieviešanā, nosakot specifiskus attīstības mērķus, nodrošinot
informācijas par piekrasti apkopošanu, kā arī Piekrastes
plānojumā nosakot risinājumus, kas līdzsvaro tūrisma attīstību,
mazinot ietekmi uz dabu.
(34) Piekrastes plānojums veicinās Baltijas jūras piekrastes
attīstību saskaņā ar Latvijas ilgtspējīgas attīstības
stratēģiju "Latvija 2030". Latvija 2030 Baltijas jūras
piekraste ir definēta kā nacionālo interešu telpa, kurā
nepieciešams nodrošināt piekrastes kā daudzveidīgas un
daudzfunkcionālas telpas attīstību, kas vienlaikus ir gan
kvalitatīva dzīves vide, gan sabiedrisko labumu banka ar tīru
ūdeni un gaisu, pludmali, veselīgām ekosistēmām, īpašām ainavām,
gan ekonomiski aktīva telpa ar daudzveidīgām nodarbinātības
iespējām visa gada garumā.
(35) Piekrastes plānojuma risinājumos ņemts vērā Latvijas
Nacionālo attīstības plāns 2014.-2020.gadam, kurā viena no
prioritātēm ir "Izaugsmi atbalstošas teritorijas", efektīvi
izmantojot un mērķtiecīgi attīstot resursus, un rīcības virzienā
"Ekonomiskās aktivitātes veicināšana reģionos - teritoriju
potenciāla izmantošana" iekļauts uzdevums piekrastes publiskās
infrastruktūras attīstībai: "Mazo ostu un uzņēmējdarbību
veicinošas infrastruktūras attīstība piekrastē".
(36) Piekrastes plānojuma ieviešana sekmēs arī nacionāla
līmeņa politikas plānošanas dokumentu, piemēram, Reģionālās
politikas pamatnostādņu 2013.-2019.gadam, Vides politikas
pamatnostādņu 2014.-2020.gadam, Ainavu politikas pamatnostādņu
2013.-2019.gadam, Latvijas tūrisma attīstības pamatnostādņu
2014.-2020.gadam u.c. politikas plānošanas dokumentu, kā arī
Kurzemes35 un Rīgas36 plānošanas reģionu
teritorijas attīstības plānošanas dokumentu mērķu
sasniegšanu.
(37) Piekrastes plānojuma risinājumu izstrādē ņemti vērā
aktuālie pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumenti,
tajos noteiktie uzdevumi un ĪADT dabas aizsardzības plānos
ieteiktie infrastruktūras risinājumi.
(38) Piekrastes plānojums ir izstrādāts paralēli Jūras
telpiskā plānojuma projekta izstrādei37. Piekrastes
plānojums ir vērsts uz piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstību un ilgtspējīga tūrisma veicināšanu sauszemē, savukārt
Jūras telpiskais plānojums būs ietvars ilgtspējīgai un racionālai
jūras telpas un resursu izmantošanai. Būtiskākie abu plānojumu
saskares jautājumi: ostas, piekrastes zveja, kruīzu tūrisms,
aktīvās atpūtas iespējas uz ūdens, peldvietas u.c.
2. Plānojuma stratēģiskais
ietvars
2.1. Piekrastes
attīstības vīzija un nosacījumi piekrastes attīstībai
(39) Latvijas piekraste ir unikāla, daudzveidīga, ilgtspējīga
un ekonomiski aktīva telpa ar tīru ūdeni, gaisu, pludmali,
mazpārveidotām ainavām un kvalitatīvu dzīves vidi. Piekrastes
nozīmīgākā vērtība un attīstības resurss ir piekrastes ainava -
vienotais piekrastes dabas un kultūras mantojums.
(40) Starptautiskajā nozīmē (skat. 7.attēlu) piekraste
ir Latvijas vizītkarte un sadarbības platforma ar pārējām
Baltijas jūras reģiona valstīm, jūras un sauszemes saskares vieta
ar lielu bioloģisko daudzveidību un augstvērtīgu ainavu,
perspektīvs ārvalstu tūristu galamērķis. Piekraste iekļauj
Latviju starptautiskajā telpā un veicina Latvijas atpazīstamību
visā pasaulē.

7.attēls. Latvijas piekrastes
starptautiskā dimensija
(41) Piekraste ir nozīmīga dabas un kultūras mantojuma telpa
ar esošajiem un potenciālajiem jūras un sauszemes dabas
resursiem, lielām un mazām ostām, savdabīgu apdzīvoto vietu un
infrastruktūras tīklu, kā arī visiem Latvijas iedzīvotājiem
nozīmīgs atpūtas un tūrisma resurss. Piekrastes teritorija ir arī
augstvērtīga dzīves telpa jūras tuvumā vietējiem iedzīvotājiem un
viesiem.
Piekrastes nozaru prioritātes
(42) Svarīgākie saimnieciskās darbības virzieni piekrastē
ir:
- tūrisms un atpūtas organizēšana, ietverot
kūrortsaimniecību;
- ostu darbība, iekļaujot jahtu uzņemšanu un apkalpošanu;
- zvejniecība, zivju apstrāde, īpaši tās tradicionālie
veidi;
- atjaunojamo enerģijas resursu (vēja, ūdens, viļņu, biomasas
u.c.) izmantošana.
Nosacījumi piekrastes attīstībai
(43) Piekrastes attīstību un teritorijas pārvaldību īsteno
integrēti, balstoties uz:
- pastāvīgu, savstarpēji koordinētu sadarbību starp nozaru
ministrijām, valsts institūcijām, pašvaldībām, uzņēmumiem, zemes
īpašniekiem un nevalstiskajām organizācijām, t.sk. Piekrastes
sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros;
- brīvprātīgiem sadarbības modeļiem;
- kopīgiem ieguldījumiem, visu līmeņu sadarbības un pārrobežu
projektu realizāciju;
- pastāvīgu informācijas apmaiņu un lēmumu pieņemšanu
diskusiju ceļā;
- esošo pārvaldības instrumentu pilnveidošanu, jaunu
instrumentu un iespēju izmantošanu.
(44) Piekraste kā mērķa teritorija tiek ņemta vērā,
izstrādājot jaunus vai veicot grozījumus spēkā esošajos valsts
nozaru politiku un reģionāla līmeņa teritorijas attīstības
plānošanas dokumentos.
(45) Piekrastē tiek sekmēta pastāvīgo iedzīvotāju skaita
stabilizēšana un nodarbinātības iespēju paplašināšana, tiek
veicināta videi draudzīga uzņēmējdarbība, īpaši atbalstot
aktivitātes, kas darbojas visa gada garumā, kā arī piekrastei
tipisku biznesa puduru attīstīšanu. Lai nodrošinātu dabas vērtību
saglabāšanu, ekonomiskās aktivitātes tiek koncentrētas pilsētās,
ciemos un attīstāmajās vietās, kas noteiktas saskaņā ar normatīvo
regulējumu38 un visu līmeņu teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem.
(46) Piekraste ir publiski pieejama. Atsevišķām vietām,
piemēram, ĪADT stingrā režīma zonā un sezonas liegumos (sezonāli
ierobežojumi), ražošanas teritorijām, ostu teritoriju daļām u.c.,
pamatojoties uz normatīvo regulējumu vai pašvaldību teritorijas
plānojumiem, var tikt noteikta ierobežota piekļuve.
(47) Apbūve piekrastē tiek plānota un veidota, ievērojot
ilgtermiņa prognozes par klimata pārmaiņu ietekmi, krasta
erozijas procesus un ainaviskās vērtības.
2.2. Piekrastes stratēģiskie mērķi
un rīcību virzieni
(48) Piekrastes stratēģiskie mērķi un rīcību virzieni (skat.
8.attēlu) turpina iepriekšējos plānošanas dokumentos noteiktos
virzienus, ņemot vērā nozaru politikas, to attīstības mērķus un
prioritātes, ievērojot starptautiskos (Eiropas Savienības,
Baltijas jūras reģiona, OECD), Latvijas, reģionāla un vietēja
līmeņa plānošanas dokumentus un kopīgās iniciatīvas.

8.attēls. Piekrastes stratēģiskie
mērķi un rīcību virzieni
Stratēģiskais virsmērķis
(49) Latvijas piekraste ir ekonomiski aktīva,
daudzfunkcionāla telpa, kurā dabas un kultūras mantojuma
saglabāšana un pielāgošanās klimata pārmaiņām tiek nodrošināta ar
kvalitatīvu infrastruktūru un tiek īstenota laba pārvaldība.
Lai sasniegtu virsmēŗki, jāattīsta vienots publiskās
infrastruktūras tīkls, plānotās darbības savstarpēji koordinēti
saskaņā ar institūciju, pašvaldību un nevalstisko organizāciju
funkcijām īstenojot gan nacionālajā, gan reģionālajā, gan vietējā
līmenī, kā arī jāievieš laba pārvaldība visos pārvaldības
līmeņos, uzsverot starpinstitucionālās sadarbības nozīmību.
Stratēģiskie mērķi un rīcību
virzieni to sasniegšanai
(50) 1. Vienots piekrastes publiskās infrastruktūras
tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un
ekonomikas intereses, veicinot ekonomisko aktivitāti, mazina
sezonalitātes ietekmi, nodrošina piekrastes vērtību saglabāšanu
un pielāgošanos klimata pārmaiņām. Infrastruktūras tīkls ir
platforma vienota tūrisma produkta attīstīšanai.
(51) Rīcību virzieni publiskās infrastruktūras tīkla
attīstībai:
R1.1. Attīstīt vienotu publiskās infrastruktūras tīklu,
uzlabojot pakalpojumu klāstu gan vietējiem iedzīvotājiem, gan
viesiem;
R1.2. Veicināt ieguldījumus attīstāmajās vietās,
tādējādi stiprinot piekrastes apdzīvojumu un ekonomiskās
aktivitātes;
R1.3. Veicināt piekrastes dabas un kultūras mantojuma
pieejamību visām sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina
principus.
(52) 2. Laba pārvaldība piekrastē, kas balstās
uz sadarbību starp pašvaldībām, nozaru ministrijām un to
pakļautības institūcijām, kā arī uzņēmējiem, zemes īpašniekiem,
vietējām rīcības grupām un nevalstiskajām organizācijām, un kuras
īstenošanas pamatprincipi ir līdzdalība, orientēšanās uz
konsensu, efektivitāte, taisnīgums, atbildība, atsaucība un
caurskatāmībā. "Laba pārvaldība ir uz vienprātību orientēta
pārvaldība, kur lēmumu pieņemšanas process nav autoritārs, bet
gan atvērts un draudzīgs plašākai līdzdalībai. Laba pārvaldība
sevī ietver tiesiskuma principu ievērošanu, cieņu pret likumu un
cilvēktiesībām, tāpat tā ir efektīva un tiecas pakalpojumu
kvalitāti uzlabot, ir atsaucīga ierosinājumiem, kā to labāk
paveikt. Varas nesēji ir gatavi par saviem lēmumiem
atskaitīties un lēmumu pieņemšanas process ir caurskatāms un labi
saprotams."39
(53) Rīcību virzieni labas pārvaldības
nodrošināšanai:
R2.1. Iesaistīt uzņēmējus, vietējās rīcības grupas un
nevalstiskās organizācijas vietējās ekonomikas aktivizēšanā;
R2.2. Attīstīt sadarbību vienotā dabas un
kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību aizsardzībā un
kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību potenciāla
izmantošana, radot pievienotu vērtību;
R2.3. Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas
nozaru politikas un normatīvo regulējumu.
3. Plānojuma risinājumi
3.1. Piekrastes publiskās
infrastruktūras tīkla attīstība
(54) Lai piekrastē nodrošinātu dabas un vides
aizsardzības prasību ievērošanu un piekrastes dabas un kultūras
mantojuma ilgtspējīgu attīstību, investīcijas nepieciešams
koncentrēt konkrētās attīstāmas vietās. Savukārt, lai
attīstāmajās vietās ieguldītās investīcijas veidotu iespējami
lielāku sinerģiju un kopīgo pievienoto vērtību, attīstāmo vietu
starpā nepieciešams nodrošināt savienojumus, izveidojot visu
piekrasti aptverošu publiskās infrastruktūras tīklu, kas,
izmantojot dažādus satiksmes veidus, iekļaujas vienotā Eiropas
telpā.
(55) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla galvenie
uzdevumi - platformas izveide uzņēmējdarbības un kopīgu
piekrastes tūrisma piedāvājumu attīstībai, atbilstoši sabiedrības
pieprasījumam pēc atpūtas iespējām un piekrastes pašvaldību
attīstības interesēm, piekrastes dabas un kultūras mantojuma
saglabāšana, regulējot kopīgo piekrastes apmeklētāju plūsmu
atbilstoši dabas un vides aizsardzības prasībām, un klimata
pārmaiņu seku mazināšana.
(56) Vienots publiskās infrastruktūras tīkls piekrastē (skat.
9.attēlu) ir viens no nozīmīgākajiem priekšnoteikumiem ekonomiski
aktīvas un daudzfunkcionālas piekrastes telpas attīstībai. Tas
uzlabos piekļuvi nozīmīgiem dabas un kultūras mantojuma
objektiem, veicinās pakalpojumu attīstību dabas un kultūras
mantojuma objektos un to tuvumā, kā arī uzlabos dzīvesvidi
vietējiem iedzīvotājiem, saudzējoši un efektīvi izmantojot
vienoto dabas un kultūras mantojumu.
(57) Vienota tūrisma piedāvājuma un daudzveidīga pakalpojumu
klāsta veidošanai piekrastes pašvaldībām nepieciešams uzlabot
sadarbību starp tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes
teritorijās, izmantojot esošos un attīstāmos tūrisma piesaistes
objektus tematiski saskaņota, kā arī specifiska tūrisma
piedāvājuma veidošanai. Potenciālās sadarbības teritorijas
integrētu tūrisma piedāvājuma veidošanai attēlotas 9.attēlā. Šo
sadarbības teritoriju ietvaros piekrastes pašvaldībām ir
nepieciešams sadarboties kopīgu projektu īstenošanā tūrisma
attīstības jomā, veidojot vietu specifikai atbilstošu tematisko
piedāvājumu un jaunus pakalpojumus. Kopīgi tematiski vienoti,
taču daudzveidīgi tūrisma produkti pāri pašvaldību robežām
palielinās tūrisma pakalpojumu kopīgo konkurētspēju, būs pamats
kopīgam mārketingam un veicinās piekrastes starptautisko
atpazīstamību.
(58) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla pamats ir:
● esošās apdzīvotās vietas un citi objekti (punktveida un
laukumveida objekti): pilsētas, ciemi, peldvietas, ostas,
lidostas, ĪADT;
● esošie savienojumi (līnijveida objekti): autoceļi,
dzelzceļš, velo un kājāmgājēju ceļi un maršruti.
(59) Ierobežota finansējuma apstākļos investīcijas
nepieciešams koncentrēt, tāpēc uz esošā publiskās infrastruktūras
pamata piekrastē tiek izdalītas attīstāmās vietas un noteikti
nozīmīgākie savienojumi (gan attīstāmo vietu starpā, gan
sasaistei ar pārējo Eiropas telpu), kam publiskais atbalsts ir
jānodrošina prioritāri.
(60) Piekrastes publiskās infrastruktūras tīkla attīstības
priekšnosacījumi ir ietverti tematiskā plānojuma 2.pielikumā un
uzdevumi publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai iekļauti
4.nodaļas 4.tabulā. Visi infrastruktūras tīkla risinājumi veicina
arī pielāgošanos klimata pārmaiņām. Risinājumu ieviešot jāņem
vērā pieejamo (vai jāiegūst) informāciju par klimata pārmaiņu
ietekmētajiem riskiem: applūstošajām teritorijām, jūras krasta
noskalošanos un prognozēm40, smilšu sanesumiem,
sezonalitātes izmaiņām u.tml.

9.attēls. Piekrastes publiskās
infrastruktūras tīkla attīstības un sadarbības teritoriju
tūrisma attīstībai principiālā shēma
3.1.1. Attīstāmās vietas, to izdalīšana un
prioritizēšana
(61) Attīstāmās vietas ir noteiktas, pamatojoties uz
piekrastes pašvaldību un Piekrastes plānojuma izstrādē iesaistīto
pušu priekšlikumiem, vietu attīstības potenciālu, nozīmi un lomu
piekrastes apdzīvojuma struktūras, ekonomisko aktivitāšu un
piekrastes kopējās konkurētspējas kontekstā.
(62) Būtiskākie kritēriji attīstāmo vietu izdalīšanai:
● apmeklētāju piesaistes objekti/vietas, apmeklētāju plūsmu
intensitāte, antropogēnā slodze;
● atrašanās pilsētā, ciemā vai to tiešā tās tuvumā;
● dabas un kultūras mantojuma vērtību koncentrācija;
● pašvaldību ieceres saskaņā ar teritorijas attīstības
plānošanas dokumentiem (IAS, AP, TP), dažādu nekustamo īpašumu
īpašnieku interešu saskaņošanas iespējas;
● līdz šim veiktie ieguldījumi, īstenotie un uzsāktie
projekti.
(63) Ņemot vērā 2015.gadā veikto pludmales apmeklētāju
uzskaiti, antropogēnās slodzes ietekmes uz kāpu veģetāciju un
esošās infrastruktūras novērtējumu, sadarbībā ar piekrastes
pašvaldībām, kā attīstāmas vietas pavisam tiek
izvirzītas 60 vietas. Papildus izvērtējot apmeklētāju plūsmas
un to ietekmi uz piekrastes veģetāciju, 25 no attīstāmajām
vietām tiek ieteiktas kā prioritāri attīstāmās vietas
(skat.9.attēlu).
(64) Detāls katras attīstāmās vietas izdalīšanas pamatojums,
tās attīstības mērķis, pienesums kopējā piekrastes tīklā,
specifiskais piedāvājums un priekšlikumi publiskās
infrastruktūras attīstībai ietverts 1. pielikumā.
(65) Katrai prioritāri attīstāmajai vietai papildus ir
sagatavotas publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas
pieejamas Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas
tīmekļa vietnes saitē
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
sadaļā "Prioritāro kompleksi attīstāmo vietu attīstības
priekšlikumi (vadlīnijas)", ietverot detalizētāku attīstāmās
vietas raksturojumu un ieteikto aktivitāšu izvietojuma shēmu
(skat.10.attēlu).
(66) Konkrēti publiskās infrastruktūras risinājumi nosakāmi
katras konkrētās pašvaldības ietvaros, detalizētāk plānojot
nepieciešamo investīciju apjomu, avotus un aktivitāšu
īstenošanas laiku un secību. Nepieciešamības gadījumos ieteicams
izstrādāt vai pilnveidot saistošos noteikumus par piekrastes
zonas izmantošanu un apsaimniekošanu, kā arī teritorijas
attīstības plānošanas dokumentus, tai skaitā tematiskos
plānojumus, t.sk. pāri vienas pašvaldības robežām.

10. attēls. Piekrastes publiskās
infrastruktūras attīstības principiālā shēma ar piemēru
aktivitāšu priekšlikumiem prioritārajā attīstāmajā vietā
3.1.2. Attīstāmo vietu saraksts un
priekšlikumi īstenojamām aktivitātēm
(67) Attīstāmo vietu saraksts ietverts 2.tabulā. Uz pelēka
pamata treknrakstā izdalītas prioritārās attīstāmās vietas.
2.tabula. Attīstāmo vietu
saraksts
Nr. |
Attīstāmā vieta |
Pašvaldība, pagasts vai pilsēta |
1.
|
Nidas centrs |
Rucavas novads, Rucavas pagasts |
2.
|
Papes centrs |
Rucavas novads, Rucavas pagasts |
3.
|
Jūrmalciems |
Nīcas novads, Nīcas pagasts |
4.
|
Bernāti (dabas parka "Bernāti" Z dala daļas un tā
piegulošās pludmales attīstība (teritorija starp Bernātu
ciemu un jūru)) |
Nīcas novads, Nīcas pagasts |
5.
|
Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa
piekrastē* |
Liepājas pilsēta |
6.
|
Šķēdes piekraste |
Grobiņas novads, Medzes pagasts |
7.
|
Ziemupes centrs |
Pāvilostas novads, Vērgales pagasts |
8.
|
Akmeņraga bākas apkārtne |
Pāvilostas novads, Sakas pagasts |
9.
|
Pāvilostas centrālā daļa* |
Pāvilostas novads, Pāvilostas pilsēta |
10.
|
Labraga piekraste (Rīvas upes grīvas apkārtne) |
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts |
11.
|
Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale |
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts |
12.
|
Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale) |
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts |
13.
|
Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas
apkārtne) |
Ventspils novads, Užavas pagasts |
14.
|
Cirpstenes piekraste |
Ventspils novads, Vārves pagasts |
15.
|
Ventspils Piejūras parks un tam pieguloša piekrastes
teritorija* |
Ventspils pilsēta |
16.
|
Liepene |
Ventspils novads, Tārgales pagasts |
17.
|
Ovīšu bāka |
Ventspils novads, Tārgales pagasts |
18.
|
Lūžņa |
Ventspils novads, Tārgales pagasts |
19.
|
Miķeļtornis |
Ventspils novads , Tārgales pagasts |
20.
|
Lielirbe |
Ventspils novads, Tārgales pagasts |
21.
|
Sīkrags |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
22.
|
Mazirbe |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
23.
|
Košrags |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
24.
|
Pitrags |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
25.
|
Saunags |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
26.
|
Vaide |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
27.
|
Kolkas ciems un Kolkasrags |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
28.
|
Uši |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
29.
|
Aizklāņi |
Rojas novads |
30.
|
Melnsils |
Rojas novads |
31.
|
Ģipka |
Rojas novads |
32.
|
Roja |
Rojas novads |
33.
|
Kaltene |
Rojas novads |
34.
|
Valgalciems |
Rojas novads |
35.
|
Upesgrīva |
Mērsraga novads |
36.
|
Mērsrags |
Mērsraga novads |
37.
|
Bērzciems |
Engures novads, Engures pagasts |
38.
|
Engures ciems |
Engures novads, Engures pagasts |
39.
|
Ķesterciems |
Engures novads, Engures pagasts |
40.
|
Plieņciems |
Engures novads, Engures pagasts |
41.
|
Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu -
Ragaciemu |
Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts |
42.
|
Bigauņciems |
Engures novads, Lapmežciema pagasts |
43.
|
Ķemeri un Jaunķemeri* |
Jūrmalas pilsēta |
44.
|
Jūrmalas (Lielupes) osta* |
Jūrmalas pilsēta |
45.
|
Daugavgrīva* |
Rīgas pilsēta |
46.
|
Mangaļsala* |
Rīgas pilsēta |
47.
|
Kalngale |
Carnikavas novads |
48.
|
Garciems |
Carnikavas novads |
49.
|
Garupe |
Carnikavas novads |
50.
|
Carnikava |
Carnikavas novads |
51.
|
Gauja |
Carnikavas novads |
52.
|
Lilaste |
Carnikavas novads |
53.
|
Saulkrastu centrs* |
Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta |
54.
|
Zvejniekciema centrs, Skultes osta |
Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts |
55.
|
Vārzas |
Limbažu novads
Skultes pagasts
|
56.
|
Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste |
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts |
57.
|
Tūja |
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts |
58.
|
Piekraste no Svētupes, līdz Lielurgai |
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts |
59.
|
Salacgrīvas centrs* |
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pilsēta |
60.
|
Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste* |
Salacgrīvas novads, Ainažu pilsēta |
*Ņemot vērā apmeklētības
intensitāti, visu pilsētu piekrastes uzskatāmas kā vienlīdz
attīstāmas teritorijas, publiskās infrastruktūras attīstības
vajadzības risinot pašvaldības ietvaros noteikto prioritāšu
secībā.
Priekšlikumi aktivitātēm
attīstāmajās vietās
(68) Priekšlikumi aktivitātēm iekļauti 1.pielikuma
tabulā "Attīstāmo vietu raksturojums un aktivitāšu priekšlikumi
publiskās infrastruktūras attīstībai". Piekrastes plānojuma
īstenošanā pašvaldības vai citas institūcijas tās var papildināt
un precizēt, ja nepieciešams, iekļaujot papildus publiskās
infrastruktūras risinājumus atbilstoši konkrētās vietas
potenciālam un vajadzībām, ņemot vērā atbilstošos ĪADT un
aizsargjoslu regulējuma nosacījumus.
(69) Attīstāmo vietu aktivitāšu īstenošanā pašvaldībām vai
citiem attīstītājiem jāievēro šādi nosacījumi:
- gadījumos, kad aktivitātes rada draudus īpaši
aizsargājamiem biotopiem un īpaši aizsargājamo augu un dzīvnieku
sugu dzīvotņu pastāvēšanai, kā arī plašu smilšu platību
atsegšanas risku, kas var veicināt eolo41 procesu
attīstību, jāveic detalizētāku aktivitāšu teritorijas izpēti un
alternatīvu izvērtējumu;
- jaunu attīstības vietu detalizētas plānošanas un
projektēšanas vai esošās publiskās infrastruktūras paplašināšanas
gadījumā, vietas novērtēšanā un risinājumu izvēlē vēlams
piesaistīt sertificētu sugu un biotopu ekspertu, ģeologus un
izmantot visu pieejamo informāciju par vietas ģeoloģiju,
veģetāciju un apmeklētāju plūsmām;
- projektēšanā un būvniecībā jāvadās no labās prakses
piemēriem un pieredzes piekrastē, tostarp pielietojot universālā
dizaina principus;
- pēc būves nodošanas ekspluatācijā jānodrošina
atbilstoša apsaimniekošana un, vēlams, arī situācijas monitorings
(apmeklētāju skaita izmaiņas, veģetācijas izmaiņas,
infrastruktūras stāvoklis);
- ja nepieciešams, projekta ieceres stadijā veicami
papildus plānošanas pasākumi (piemēram, lokālplānojumu vai
detālplānojumu izstrāde), tostarp ņemot vērā krastu erozijas un
plūdu riskus, infrastruktūras risinājumiem ĪADT42 - to
izveides mērķus, iespējamās ietekmes, īpaši aizsargājamo dabas
teritoriju aizsardzības un izmantošanas noteikumos un dabas
aizsardzības plānos noteiktos u.tml. būtiskus aspektus;
- blakus apdzīvotajām vietām (pilsētām un ciemiem)
saglabājamas zaļās teritorijas (buferzonas);
- ārpus apdzīvotajām vietām plānojama piekrastes
"pasīvā" attīstība, kas izpaužas kā auto ceļu izveide līdz jau
šobrīd apmeklētākajām pludmalēm, auto stāvlaukumu izveide pie
tām, velosipēdu ceļu un velomaršrutu izveide, atkritumu
savākšanas konteineru (t.sk. dalītās vākšanas konteineru)
novietošana un pārvietojamo biotualešu izvietošana, organizētu
ugunskuru vietu ierīkošana. "Pasīvās" attīstības pasākumu mērķis
ir piekrastes teritorijas minimāls labiekārtojums tajās vietās,
kuras iedzīvotāji, apmeklētāji un tūristi apmeklē jau šobrīd,
neskatoties uz to, ka tajās nav ierīkota atbilstoša
infrastruktūra, jo šajos piekrastes posmos visticamāk šāda
apmeklēšana notiks arī turpmāk neskartās dabas dēļ;
- pašvaldībām konkrētās attīstāmās vietas ietvaros
nosakot aktivitāšu ieviešanas secību, prioritāri īstenojamas
dabas un kultūras mantojuma attīstībai nozīmīgas aktivitātes un
aktivitātes, kas risina piekļuves nodrošināšanu pludmalei,
autonovietņu risinājumus, atkritumu savākšanu, tualešu
nodrošinājumu u.tml.;
- plānojot infrastruktūras attīstību vietējā līmenī,
neparedzēt darbības, kas varētu ietekmēt jūras kabeļu
izvietošanu, atbilstoši Jūras telpiskajā plānojumā paredzētajām
kabeļu pieslēgumu vietām sauszemē.
3.1.3. Cilvēku drošības un glābšanas
nodrošināšana attīstāmajās vietās
(70) Vērtējot attīstāmo vietu sasniedzamību no glābšanas
dienestu daļām vai posteņiem sauszemē, kā nepietiekami
sasniedzamas izdalītas tās attīstāms vietas, kas atrodas vairāk
kā 23 minūšu brauciena attālumā no VUGD daļas vai posteņiem:
Nida, Pape Rucavas novada Rucavas pagastā, Lūžņa Ventspils
novadā, Vaide un Kolka Dundagas novada Kolkas pagastā, Mērsrags
Mērsraga novadā un Bērzciems Engures novadā. 5 vietas
(Jūrmalciems, Miķeļtornis, Uši, Salacgrīvas novada dienvidu daļas
piekraste, Tūja) atrodas aptuveni 25 km attālumā no VUGD
posteņiem (skat. 11.attēlu) un šo vietu sasniedzamība slikta ceļa
apstākļos 23 minūtēs ir problemātiska.
(71) Balstoties uz 2015.gadā veiktā VUGD apsekojuma datiem
(skat. 11.attēlu un 3.pielikumu), attīstāmajās vietās papildus ir
veikts operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju
(piebrauktuvju) pie jūras vērtējums43, izdalot vietas
ar pietiekamu, nedaudz apgrūtinātu vai apgrūtinātu piekļuvi:
● Apgrūtināta lokālā piekļuve ir 25 vietās, kur pārvietošanās
iespējas pat ar pilnpiedziņas transportlīdzekļiem ir ierobežotas
un daļā piekļuves vietu laiva jānes vairāk kā 40 m vai lejā no
stāvkrasta.
● Nedaudz apgrūtināta lokālā piekļuve, kam pārsvarā cēlonis ir
operatīvo dienestu vajadzībām neatbilstoši ceļu kvalitāte
(pārsvarā kāpu zonā - ceļa segums, sapūstās smiltis uz ceļa un
traucējoši koku un krūmu zari), ir konstatēta 13 vietām.
● Pietiekamas lokālās piekļuves iespējas ir tikai 26
vietām.
(72) Izvērtējot atpūtnieku plūsmu, prioritāri nepieciešams
uzlabot operatīvo dienestu lokālo piekļuvi (piebrauktuves)
jūrai 15 attīstāmajās vietās: Papē, Šķēdē,
Akmeņragā, Jūrkalnē, Užavā, Miķeļtornī, Kolkā, Bigauņciemā,
Mangaļsalā, Garciemā, Carnikavā, Lilastē, Tūjā, Salacgrīvā un
Ainažos. Uzlabojumi ir vēlami (ieteicami) 23 attīstāmo vietu
punktos: Nida, Jūrmalciems, Bernāti, Labrags, Ošvalki, Lielirbe,
Uši, Aizklāņi, Melnsils, Valgalciems, Upesgrīva, Bērzciems,
Ķesterciems, Plieņciems, Piekraste, iekļaujot Apšuciemu,
Klapkalnciemu - Ragaciemu (Apšuciems un Klapkalnciems),
Daugavgrīva, Kalngale, Garupe, Gauja, Saulkrasti, Salacgrīvas
novada dienvidu daļas piekraste, Piekraste no Svētupes līdz
Vitrupei (Vitrupe) (skat. 3.pielikumu).
(73) Integrēti vērtējot vietu sasniedzamību no VUGD posteņiem
un lokālo piekļuvi, kopumā nepietiekams cilvēku
drošības un glābšanas nodrošinājums ir vismaz 22 attīstāmajās
vietās - Nidā, Papē, Akmeņragā, Pāvilostā, Lūžņā, Miķeļtornī,
Vaidē, Kolkā, Ušos, Valgalciemā, Mērsragā, Bērzciemā, Kalngalē,
Garciemā, Garupē, Carnikavā, Gaujā, Lilastē, Salacgrīvas novada
dienviddaļā (Lembužos) un Tūjā un Piekrastē no Svētupes līdz
Lielurgai (Vitrupē) (skat. 11.attēlu un 3.pielikumu). Šajās
attīstāmajās vietās jāveic preventīvi pasākumi, kas brīdinātu
cilvēkus par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām palīdzēt
un jāuzlabo operatīvo dienestu iespējas nokļūt līdz attīstāmās
vietas pludmalei/jūras krastam savlaicīgi.

11.attēls. Attīstāmo vietu
sasniedzamība no operatīvo dienestu posteņiem un lokālo
piekļuves iespēju (piebrauktuvju) pie jūras
vērtējums44
3.1.4. Savienojumi - publiskās
infrastruktūras tīkla līnijveida elementi
(74) Piekļuvi pie jūras un citām vienotā dabas un kultūras
mantojuma vērtībām galvenokārt nodrošina autoceļi (skat.
2.pielikuma 2.1.apakšnodaļu) un dzelzceļš, tāpēc piekļuves
nodrošināšanā svarīgi uzturēt autoceļu kvalitāti un attīstīt
dzelzceļa infrastruktūru.
(75) Piekrastē ir jāveicina valsts, pašvaldību un komersantu
ceļu tīkla uzturēšana un attīstība, lai nodrošinātu svarīgu
savienojošo infrastruktūras elementu kvalitāti tūrisma un
rekreācijas attīstību. Taču valsts autoceļu sakārtošanai ir
pastāvīgs finansējuma trūkums, tāpēc izvērtējot finansējuma
piešķiršanu valsts autoceļu sakārtošanai, piekrastē prioritāri
jāapskata 3.tabulā un 12. attēlā ietvertos autoceļu posmus, kur
redzams, ka tā ir aktuāla problēma galvenokārt Kurzemes
piekrastē no Papes (Rucavas novadā) līdz Kolkai (Dundagas
novadā).
3. tabula. Finansējuma piesaistei
prioritāri izvērtējamie valsts autoceļu posmi piekrastē
Nr. kartē
(12. att.) |
Autoceļa Nr./kods
(2016. gads) |
Autoceļa, tā posma nosaukums |
1 |
V1221 |
Rucava-Pape (ieskaitot tilta pār Paurupi rekonstrukciju) |
2 |
P113 |
Grobiņa- Bārta - Rucava (posms Rucavas novadā) |
3 |
V1232 |
Skatre-Rolavi |
4 |
V1188 |
Liepāja-Šķēde-Ziemupe (posms Šķēde-Ziemupe) |
5 |
V1190 |
Vērgale-Ziemupe |
6 |
P111 |
Ventspils (Leči)-Grobiņa (posms: 20,61-43,20 km) |
7 |
V1187 |
Pievedceļš Pāvilostai |
8 |
P111 |
Ventspils (Leči)-Grobiņa (posms: 43,20-52,93 km, 52,93-63,00
km) |
9 |
P119 |
Kuldīga-Alsunga-Jūrkalne (posms- Jūrkalne-Alsunga) |
10 |
V1308 |
Ventspils-Avotiņi |
11 |
P77 |
Ventspils-Dundaga (rekonstrukcija posmā no autoceļa P124
Ventspils-Kolka līdz Ancei) |
12 |
V1332 |
Pievedceļš Liepenei |
13 |
V1333 |
Pievedceļš Ovišiem |
14 |
V1334 |
Pievedceļš Lūžņai |
15 |
V1335 |
Pievedceļš Miķeļbākai |
16 |
V1372 |
Jaunmuiža - Sīkrags (1,1km, no P124 līdz Sīkragam) |
17 |
P125 |
Talsi - Dundaga - Mazirbe (posms: no P124 līdz Mazirbei) |
18 |
V1388 |
Pievedceļš Pitragam |
19 |
V1389 |
Pievedceļš Saunagam |
20 |
V1391 |
Pievedceļš Vaidei |
21 |
P131 |
Tukums-Ķesterciems-Mērsrags-Kolka (posms pie Kolkas ciema 5
km garumā no P124, 102,5-107,5 km) |
22 |
V1401 |
Stende-Lauciene-Mērsrags |
23 |
V1441 |
Rideļi-Engure |
24 |
P53 |
Dūči - Limbaži (posms 18,35 km- 36,15 km) |
25 |
V137 |
Stūrīši-Jelgavkrasti-Lembuži (posms
Jelgavkrasti-Lembuži) |
26 |
P11 |
Kocēni-Limbaži-Tūja (posma A1-Tūja rekonstrukcija,
2,9km) |
27 |
P12 |
Salacgrīva - Korģene - Limbaži (posms Korģene-krustojums ar
V144) |

12.attēls. Finansējuma piesaistei
prioritāri izvērtējamo valsts autoceļu posmu
shēma45
(76) Lai nodrošinātu labākas piekļuves iespējas, nepieciešams
sakārtot valsts nozīmes (galvenos, reģionālos un vietējos)
autoceļus piekrastē, šim mērķim piesaistot papildus finansējumu
(skat. 4.nodaļā 96. rindkopu).
(77) Lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām
vietām, nepieciešams attīstīt satiksmei drošu autonovietņu tīklu
pie un gar valsts, pašvaldību un komersantu autoceļiem atbilstoši
apmeklētāju plūsmām.
(78) Dzelzceļš nodrošina atpūtnieku nokļūšanu
piekrastes Pierīgas daļā, posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti.
Peldsezonā labos laika apstākļos pieprasījums pārsniedz
piedāvājumu, tāpēc svarīgi attīstīt dzelzceļa infrastruktūru
Pierīgā, uzlabojot ritošo sastāvu un pasažieru komforta līmeni.
Savukārt Liepājai un tās tuvumā esošajām pašvaldībām ir svarīga
pasažieru satiksmes nodrošināšana dzelzceļa savienojumā Rīga -
Liepāja.
(79) Svarīgs dzelzceļa savienojums ir Rail
Baltica46 dzelzceļa posms Latvijā, kas nodrošinās
piekrastes sasniedzamību no ārvalstīm un kura ietvaros realizējot
plānus par reģionālo satiksmi (stacijas Skultē, Tūjā,
Salacgrīvā), palielināsies arī piekrastes Vidzemes daļas
apmeklējums.
(80) Dzelzceļa tīkla attīstība un velonovietņu, informācijas
un velonomas punktu ierīkošana dzelzceļa stacijās veicinātu
velotransporta izmantošanu piekrastē un mazinātu nepieciešamību
izmantot personīgu autotransportu.
(81) Savukārt piekrastes velotransporta un gājēju
infrastruktūras tīklu (skat. 2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu)
nepieciešams attīstīt, gan izbūvējot jaunu infrastruktūru, gan
veicot maršrutu marķēšanu un ar to saistītās infrastruktūras
izbūvi, kā arī veidojot savstarpēji saistītus starptautiskos,
reģionālos un vietējos velomaršrutus un gājēju ceļus.
(82) Integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls
piekrastē veicinās piekrastes vienotā dabas un kultūras
mantojuma objektu savstarpējo sasaisti, piekrastes sasaisti ar
iekšzemi un kaimiņvalstu Igaunijas un Lietuvas velotīkliem, kā
arī iekļaušanos starptautiskajos velo un kājamgājēju
maršrutos.
(83) Galvenais piekrastē attīstāmais veloinfrastruktūras tīkla
elements ir starptautiskais velomaršruts Eirovelo 13, kas vietām
pārklājas ar Eirovelo 10 maršrutu. Galvenais kājāmgājēju maršruts
ir E9 (skat. 13.attēlu un 2.pielikuma 2.3.apakšnodaļu).

13.attēls. Eirovelo 13
velomaršruts, tā prioritārie posmi un sasaiste ar Eirovelo 10
velomaršrutu un E9 kājāmgājēju
maršrutu47
3.2. Labas pārvaldības attīstība
piekrastē
(84) Lai līdzsvarotu dabas aizsardzības un ekonomiskās
intereses un pilnvērtīgi attīstītu piekrastes publisko
infrastruktūru, kā arī veicinātu sabiedrības interešu iekļaušanu
plānošanas un īstenošanas procesos, nepieciešams uzlabot
pārvaldības praksi (formālo un neformālo sadarbību).
(85) Labas pārvaldības pamatā ir augšupējā jeb
"bottom-up" pieeja, kurā liela nozīme ir sabiedrības
vēlmēm un piekrastes pašvaldību, kā arī valsts institūciju
ieinteresētībai to īstenot. Lai uzlabotu piekrastes pārvaldību,
svarīgi apzināt un respektēt dažādu sabiedrības grupu intereses
un attīstīt konstruktīvu dialogu, lēmumu pieņemšanas un
īstenošanas procesu, izmantojot visdažādākos sadarbības veidus un
formas: piemēram, aptaujas, sanāksmes, forumus, kampaņas,
konkursus, tematisko plānojumu izstrādi u.c. Svarīga loma
sabiedrības līdzdalības organizēšanā ir vietējām rīcības grupām,
nevalstiskām organizācijām, atbalstam šo organizāciju darbībai,
kā arī plašsaziņas un citiem saziņas līdzekļiem.
(86) Lai uzlabotu pārvaldību piekrastē nepieciešams:
1. nodrošināt iespējas vietējām kopienām, uzņēmējiem un
nevalstiskajām organizācijām iesaistīties vietējā līmeņa
pārvaldē un vietējas publiskās infrastruktūras un tūrisma
pakalpojumu attīstības jautājumu risināšanā, attīstot dažādus
publiskās-privātās partnerības projektus un iesaistoties
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentu izstrādē;
2. atbalstīt vietējo rīcības grupu izstrādāto sabiedrības
virzītas vietējās attīstības stratēģiju īstenošanu, kurās
iekļautas vietēja līmeņa būtiskākās vajadzības, un organizēt
piekrastē esošo vietējo rīcības grupu pieredzes apmaiņas
pasākumus;
3. aktivizēt pašvaldību sadarbību kopīgu tūrisma
produktu izveidē un mārketinga pasākumu īstenošanā, veidojot
teritoriāli vienotus unikālus, nesezonas, nišas u.tml. tūrisma
produktu piedāvājumus;
4. turpināt sadarbību piekrastes pašvaldību starpā
Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienības ietvaros;
5. turpināt sadarbību Piekrastes sadarbības un
koordinācijas grupas ietvaros, kas ir galvenais
piekrastes attīstību koordinējošais instruments nacionālā
līmenī;
6. attīstīt pārrobežu sadarbību, lai nodrošinātu
starptautisku tūrisma piedāvājumu veidošanu un Baltijas kopējā
piedāvājuma pievilcības paaugstināšanu, izmantojot daudzveidīgus
ar piekrastes dabas un kultūras mantojuma izmantošanu tematiski
saistītus piedāvājumus;
7. palielināt plānošanas reģionu lomu piekrastes
pārvaldībā, nodrošinot to iesaisti piekrastes attīstībai nozīmīgu
risinājumu veidošanā un reģionālas, nacionālas un starptautiskas
nozīmes projektu sagatavošanā un īstenošanā;
8. rast finansējumu valsts budžeta ietvaros
ar Zemes pārvaldības likumu pašvaldību valdījumā nodotās
jūras piekrastes joslas pārvaldībai, t.sk. šajā likumā
noteiktajām pašvaldībām veicamajām darbībām: veikt valdījumā
nodoto jūras piekrastes ūdeņu un jūras piekrastes sauszemes daļas
labiekārtošanu un to sanitārās tīrības nodrošināšanu, nodrošināt
glābšanas dienestu darbību vietējās pašvaldības apsaimniekotajās
peldvietās, kur tas ir nepieciešams;
9. pilnveidot vai aktualizēt plānošana reģionu,
pašvaldību teritorijas attīstības plānošanas dokumentus un
valsts institūciju vadības dokumentus, ņemot vērā piekrastes
plānojumā noteikto. Lai sabalansētu attīstības un dabas
aizsardzības intereses, nepieciešama ĪADT dabas aizsardzības
plānošanas sistēmas pilnveidošana un tās sasaiste ar vietēja
līmeņa teritorijas attīstības plānošanu. Viens no risinājumiem -
vietēja līmeņa tematisko plānojumu izstrāde, kas var palīdzēt
noskaidrot būtiskākās vajadzības un piemērotākos risinājumus
vietējā līmenī publiskās infrastruktūras attīstīšanai;
10. pilnveidot nozaru politikas, iekļaujot citu
nozaru politiku dokumentos piekrastes plānojuma stratēģiskos
mērķus un publiskās infrastruktūras tīkla attīstības galvenos
uzdevumus, lai veicinātu integrētu piekrastes pārvaldību;
11. pilnveidot normatīvos aktus, lai samazinātu
piekrastes infrastruktūras izbūvei nepieciešamo laiku un
paātrinātu ietekmes uz vidi novērtējuma procedūru, jo pašvaldību
un uzņēmēju pārstāvji ir aicinājuši veikt aizsargjoslu pārvaldību
un ietekmes uz vidi novērtējumu regulējošo normatīvo aktu
pilnveidi.
(87) Labas pārvaldības ieviešana un konkrēti uzdevumi
pārvaldības pilnveidei iekļauti 4.1.apakšnodaļā 4.tabulā.
4. Plānojuma
īstenošana un tā ietekmes izvērtēšana
4.1. Plānojuma
īstenošana
(88) Lai sasniegtu Piekrastes plānojuma stratēģiskos mērķus,
nepieciešama visu piekrastes pārvaldībā iesaistīto institūciju -
ministriju un to padotības iestāžu, pašvaldību, vietējo rīcības
grupu, uzņēmēju un nevalstisko organizāciju aktīva sadarbība.
(89) Visām atbildīgajām un iesaistītajām valsts institūcijām
ir aktīvi jāveicina publiskās infrastruktūras tīkla attīstība un
jāpilnveido pārvaldības prakse, ņemot vērā plānojumā noteiktos
uzdevumu izpildes termiņus (skat.4.tabulu) un aktīvi
sadarbojoties un iesaistot vietējās kopienas, uzņēmējus un
nevalstiskās organizācijas.
(90) Pašvaldības īsteno plānojumā noteiktos risinājumus
saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pašvaldību autonomajām
un deleģētajām funkcijām, kā arī atbilstoši spēkā esošajiem
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentiem,
pieejamā finansējuma ietvaros. Pašvaldības un citas organizācijas
iniciatīvas, kas noteiktas Piekrastes plānojuma izstrādes laikā
un apkopotas 5.tabulā, kā arī aktivitātes attīstāmo vietu līmenī
(skat. 1.pielikumu), īsteno brīvprātīgi. 5.tabulā norādītajām
vadošajām institūcijām ir vadošā loma iniciatīvu īstenošanā un
iesaistītajām institūcijām jāsadarbojas ar vadošajām
institūcijām, lai panāktu iecerēto rezultātu.
(91) Publiskās infrastruktūras tīkla un daudzveidīga tūrisma
pakalpojumu klāsta veidošanai priekšnoteikums ir sadarbība starp
tuvējām pašvaldībām gan piekrastes, gan iekšzemes teritorijās
(skat. 9.attēlu), lai efektīvāk izmantotu nozīmīgus dabas un
kultūras mantojuma objektus plašāka tūrisma piedāvājuma un
starptautiskās atpazīstamības veidošanai.
(92) Attīstāmajās vietas pašvaldībām jānosaka prioritārās
aktivitātes un jāīsteno tās katrā attīstāmajā vietā sadarbībā ar
valsts institūcijām, vietējām rīcības grupām, nevalstiskajām
organizācijām un privāto sektoru. Aktivitāšu plānošanai
izmantojamas arī 25 prioritāri attīstāmajām vietām sagatavotās
publiskās infrastruktūras attīstības vadlīnijas, kas ietver arī
ieteikto aktivitāšu izvietojuma kartoshēmu (skat. 10.attēlu un
vadlīnijas48).
4. tabula. Uzdevumi publiskās
infrastruktūras tīkla attīstībai un pārvaldības
pilnveidošanai
Nr. p.k.
|
Galvenie uzdevumi |
Rezultāts |
Atbildīgās institūcijas |
Iesaistītās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
Iespējamie
finansējuma avoti
|
1.
Stratēģiskais mērķis: Vienots piekrastes publiskās
infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un
ekonomikas intereses
|
1. Uzdevumi
vietu attīstībai
|
|
1.1. Uzdevumi infrastruktūras attīstībai ĪADT |
1.1.1. |
Pilnveidot informācijas un izglītības pakalpojumus Slīteres
un Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkos |
Pilnveidoti vismaz 3 informatīvie un izglītojošie pakalpojumi
Slīteres un Ķemeru nacionālajos parkos, kā arī dabas parkā
"Pape" |
DAP |
Dundagas, Rucavas novadu, Jūrmalas pilsētas pašvaldības |
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 5.5.1. un 5.4.1. specifiskie atbalsta mērķi,
valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*) |
1.1.2.
|
Popularizēt dabas tūrisma piedāvājumu, veidojot un
iekļaujoties reģionāla, nacionāla mēroga un pārrobežu
tīklojumos |
Sabiedrībai un ārvalstu tūristiem vairākās mājaslapās
nodrošināta informācija par dabas tūrisma piedāvājumu
piekrastē, kas veicinās apmeklētāju skaitu piekrastes ĪADT
tūrisma objektos un dabas tūrisma pakalpojumu pieprasījuma
pieaugumu |
DAP |
KPR, RPR, LIAA, reģionālās tūrisma asociācijas, NVO,
piekrastes pašvaldības |
Regulāri |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, LIFE programma (Vides
apakšprogramma), Latvijas vides aizsardzības fonds |
2. Uzdevumi
savienojumu attīstībai
|
|
2.1.
Uzdevumi autoceļu tīklā
|
2.1.1. |
Valsts galveno, reģionālo un vietējo autoceļu uzturēšana
satiksmei drošā stāvoklī un pārbūve/ seguma atjaunošana
atbilstoši aktuālajā valsts autoceļu sakārtošanas programmā
noteiktajam |
Satiksmei drošā stāvoklī uzturēto/ atjaunoto autoceļu garums
nesamazinās |
SM |
LVC |
Regulāri |
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI
fondi |
|
2.2.
Uzdevumi dzelzceļa tīkla attīstībai
|
2.2.1.
|
Posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti nodrošināt piepilsētas
elektrovilcienu satiksmi atbilstoši sabiedrības
pieprasījumam |
Posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti palielināts pasažieru
pārvadājumu apjoms |
SM, AS "Pasažieru vilciens", VSIA "Autotransporta
direkcija" |
VAS "Latvijas Dzelzceļš" |
Regulāri |
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), valsts
kapitālsabiedrību budžets |
2.2.2.
|
Izvērtēt un pieņemt lēmumu par vilcienu satiksmei slēgtās
dzelzceļa līnijas Liepāja - Ventspils trases turpmākās
izmantošanas iespējām |
Pieņemts lēmums par dzelzceļa līnijas tālāko izmantošanu |
SM |
VARAM, piekrastes pašvaldības, VAS "Latvijas Dzelzceļš" |
2018.gads |
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) |
|
2.3.
Uzdevumi piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras
tīkla attīstībai
|
2.3.1. |
Izveidot Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas
ietvaros darba grupu Eirovelo 13 attīstības jautājumu
risināšanai
|
Piekrastes sadarbības un koordinācijas grupas ietvaros
izveidota darba grupa Eirovelo 13 attīstības jautājumu
risināšanai |
VARAM
|
SM, EM, LIA, LPPA, KPR, RPR |
2017.gads |
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) |
2. Stratēģiskais mērķis: Laba pārvaldība piekrastē
|
3. Uzdevumi
pārvaldības pilnveidošanai
|
3.1. |
Sadarbojoties VARAM, KM, EM, SM, ZM, RPR, KPR un pašvaldībām
piesaistīt finansējumu no dažādiem finanšu instrumentiem
piekrastes plānojuma īstenošanai |
Piekrastes plānojuma īstenošanai piesaistīts papildus
finansējums (vismaz 20 milj. EUR) |
VARAM, KM, SM, EM, ZM |
Citas nozaru ministrijas, KPR, RPR, pašvaldības, NVO,
vietējās rīcības grupas |
Regulāri līdz 2030.gadam |
Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros) |
3.2.
|
Izveidot Piekrastes sadaļu mobilajā aplikācijā "Latvia
Travel", sekmējot mūsdienīgu interaktīvo rīku izmantošanu
|
Izveidota Piekrastes sadaļa mobilajā aplikācijā "Latvia
Travel" |
LIAA |
VARAM |
2023.gads |
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) |
3.3.
|
Organizēt reizi 2 gados piekrastes konferenci, ar mērķi
apspriest piekrastes attīstībai (tai skaitā publiskās
infrastruktūras attīstīšanas) aktuālos jautājumus un meklēt
iespējami labākos risinājumus |
Ik pēc 2 gadiem organizēta piekrastes konference |
VARAM |
LIAA, EM, Latvijas Piekrastes pašvaldību apvienība |
Regulāri (reizi 2 gados) līdz 2030.gadam |
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros), Latvijas vides
aizsardzības fonds,
LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma)
|
3.4.
|
Nodrošināt mūsdienu ģeoloģisko procesu monitoringu un
novērtēt jūras krasta erozijas procesu intensitāti
|
Nodrošināts regulārs mūsdienu ģeoloģisko procesu monitorings
un reizi piecos gados novērtēt jūras krasta erozijas procesu
intensitāti (t.sk. IV un V erozijas riska klases nogriežņu
kopgarumu, km) |
VARAM |
VSIA "Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs",
Latvijas augstskolas |
2018.gads monitoringa atjaunošanai, regulāri - monitoringa
nodrošināšanai un reizi 5 gados - novērtējumam |
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), Latvijas
vides aizsardzības fonds |
3.5.
|
Veikt apmeklētāju plūsmu un to ietekmes uz vidi novērtējumu
reizi piecos gados atbilstoši 2015.gada
metodikai49
|
Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz
veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu
daudzums piekrastē |
VARAM |
NVO (VIF), konsultantu uzņēmumi vai eksperti |
2020.gads, 2025.gads,
2030.gads
|
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu
finanšu palīdzības instrumenti |
3.6.
|
Veikt Piekrastes publiskās infrastruktūras stāvokļa
(kvalitātes) un pietiekamības (kapacitātes) novērtēšanu
atbilstoši 2015.gada metodikai50
|
Piekrastē iegūti dati par apmeklētāju skaitu, to ietekmi uz
veģetāciju, kā arī novērtēts jūras piesārņojošo atkritumu
daudzums piekrastē |
VARAM |
konsultantu uzņēmumi vai eksperti, NVO (VIF) |
2020.gads, 2025.gads,
2030.gads
|
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ārvalstu
finanšu palīdzības instrumenti |
* Uzdevumu
izpildei papildus valsts budžeta finansējuma apmērs indikatīvi
nav nosakāms, jo atkarīgs no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem
(t.sk. no dažādu ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piesaistes
iespējām). Līdz ar to uzdevumu īstenošanai nepieciešamais
finansējuma apmērs nosakāms Piekrastes plānojuma īstenošanas
laikā un nepieciešamais papildus valsts budžeta finansējums
piesaistāms normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot
valsts budžeta finansiālās iespējas, papildus valsts budžets
tiktu piesaistīts, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams
finansēt no citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un
citiem ārvalstu finanšu palīdzības instrumentiem.
5. tabula. Brīvprātīgās iniciatīvas
publiskās infrastruktūras tīkla attīstībai un pārvaldības
pilnveidošanai
Nr. p.k. |
Galvenās brīvprātīgās iniciatīvas |
Rezultāts |
Vadošās institūcijas |
Iesaistītās institūcijas
|
Izpildes
termiņš
|
Iespējamie
finansējuma avoti
|
1.
Stratēģiskais mērķis: Vienots piekrastes publiskās
infrastruktūras tīkls, kas līdzsvaro dabas aizsardzības un
ekonomikas intereses
|
1.
Brīvprātīgās iniciatīvas vietu attīstībai
|
1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas attīstāmo vietu, apdzīvoto vietu un
peldvietu attīstībai
|
1.1.1.
|
Veikt peldvietu labiekārtošanu (oficiālo peldvietu, t.sk.
Zilā karoga statusa pludmaļu tīkla attīstību) un ar to
saistīto servisa pakalpojumu attīstību |
Uzlabots labiekārtojums vai uzlabota piekļuve vismaz 4
piekrastes
peldvietām
|
Piekrastes pašvaldības |
NVO, uzņēmēji, vietējās rīcības grupas |
2020.gads |
Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi
ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti |
1.1.2.
|
Attīstīt autonovietņu tīklu pludmaļu sasniedzamības
uzlabošanai apdzīvotajās vietās, primāri - attīstāmajās
vietās
|
Izbūvētas, pārbūvētas vai atjaunotas vismaz 7 autonovietnes
attīstāmajās vietās |
Piekrastes pašvaldības |
Uzņēmēji, valsts kapitālsabiedrības, vietējās rīcības
grupas |
2030.gads |
Pašvaldību budžets , valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI
fondi, citi ārvalstu finanšu palīdzības instrumenti |
1.1.3.
|
Piekrastes pilsētās un ciemos izveidot jaunus vai pilnveidot
esošos tūrisma, rekreācijas un kurortoloģijas
pakalpojumus |
Pilsētās un ciemos izveidoti vai pilnveidoti vismaz 17 jauni
pakalpojumi |
Piekrastes pašvaldības |
Uzņēmēji |
2023.gads |
Pašvaldību budžets, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas
"Izaugsme un nodarbinātība" 5.5.1. specifiskais atbalsta
mērķis, ETS programmas, valsts budžets, uzņēmēji |
1.1.4.
|
Restaurēt, atjaunot, pārbūvēt vai uzbūvēt no jauna objektus,
kas vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un dabas mantojuma
attīstību |
Restaurēti, atjaunoti, pārbūvēti vai uzbūvēti no jauna vismaz
15 objekti, kas vērsti uz kultūras (t.sk. nemateriālā) un
dabas mantojuma attīstību |
Piekrastes pašvaldības, kultūras pieminekļu īpašnieki,
NVO |
KM, VKPAI |
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis, valsts
(papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību
budžets |
1.1.5.
|
Uzlabot piebrauktuvju pie jūras kvalitāti operatīvo dienestu
vajadzībām |
Uzlabota kvalitāte vismaz 10 operatīvo dienestu vajadzībām
nepieciešamām piekļuves vietām (nobrauktuvēm) pie jūras
|
Pašvaldības |
VUGD u.c. operatīvie dienesti, vietējās rīcības grupas |
2030.gads |
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību
budžets, valsts kapitālsabiedrību finansējums, ESI fondi,
t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti |
1.1.6. |
Attīstāmajās vietās, kuras atrodas vairāk kā 23 km attālumā
no VUGD posteņiem un kur nav nodrošināta glābšanas dienesta
darbība, uzstādīt pludmalē informācijas zīmes |
Uzstādītas vismaz 7 informācijas zīmes (Nidā, Papē, Lūžņā,
Vaidē, Kolkā, Mērsragā un Bērzciemā) par attālumu, kādā
atrodas operatīvo dienestu posteņi, un to
kontakttālruņiem |
Pašvaldības
|
IeM, VUGD |
2023.gads |
Pašvaldību budžets, Valsts (papildus piesaistāms
finansējums*) budžets, ESI fondi |
1.1.7. |
Pludmalē izvietot informatīvās
norādes, ar informāciju par tuvākajām apdzīvotajām vietām un
tūrisma objektiem
|
Katrā no attīstāmo vietu pludmalēm izvietota vismaz viena
informatīvā norāde par attālumu līdz tuvākai apdzīvotai
vietai un tūrisma objektiem |
Piekrastes pašvaldības, DAP (savā valdījumā esošās
pludmalēs) |
|
2023.gads |
Uzņēmēji, ESI fondi, pašvaldību budžets |
1.1.8. |
Pie valsts autoceļiem izvietot
informatīvas norāžu zīmes par pludmalēm, apskates objektiem
un pakalpojumiem
|
Pie valsts autoceļiem izvietotas vismaz 20 informatīvās
norādes par pludmalēm, apskates objektiem un
pakalpojumiem |
LVC, piekrastes pašvaldības, uzņēmēji |
|
2023.gads |
Uzņēmēji, ESI fondi, valsts (papildus
piesaistāms finansējums*) un pašvaldību budžets |
1.2.
Brīvprātīgās iniciatīvas ostu un lidostu tīkla attīstībai
|
1.2.1. |
Pilnveidot mazo ostu un jahtu piestātņu tīklu, uzlabojot
kuģošanas drošību un ostās pieejamo pakalpojumu klāstu
tūrismam |
Īstenotas 7 aktivitātes mazo ostu un jahtu piestātņu tīkla
pilnveidošanai |
KPR, RPR, ostu pārvaldes, piekrastes pašvaldības |
SM |
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets |
1.2.2. |
Izstrādāt mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plānu,
nodrošinot pieejamu informāciju par mazo ostu tīklu |
Izstrādāts 7 mazo ostu un jahtu piestātņu mārketinga plāns
un 5 mazajās ostās izvietoti informatīvie kioski |
KPR, RPR, mazo ostu pārvaldes |
|
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, pašvaldību budžets |
1.2.3. |
Attīstīt Liepājas reģionālās lidostas infrastruktūru, lai
sertificētos regulāru lidojumu veikšanai, un veikt pasākumus
aviopārvadātāju piesaistei regulāru lidojumu
nodrošināšanai |
Liepājas lidosta sertificēta regulāru lidojumu veikšanai, no
tās uzsākti regulāri pasažieru pārvadājumi |
SIA "Aviasabiedrība "Liepāja"" |
Liepājas pilsētas dome, SM |
2020.gads |
Uzņēmēji, ESI fondi, valsts (papildus piesaistāms
finansējums*) un pašvaldības budžets |
1.2.4. |
Uzturēt un saglabāt Ventspils reģionālo lidostu sabiedriski
svarīgu atbalsta funkciju veikšanas nodrošināšanai |
Nodrošināts atbalsts sabiedriski svarīgu funkciju
veikšanai |
SIA "Ventspils lidosta", Ventspils pilsētas dome |
AiM, IeM, SM |
2030.gads |
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības
budžets |
1.2.5.
|
Atjaunot, uzlabot un uzturēt
bākas, ugunszīmes un Ventspils loču torni kā drošas
navigācijas infrastruktūru un/vai tūrisma objektus
|
Atjaunotas un uzlabotas bākas
un loču tornis
|
Ventspils brīvostas pārvalde,
Rīgas brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas pārvalde
|
Pašvaldības, SM, VAS "Latvijas
Jūras administrācija"
|
2030.gads
|
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldības
budžets, ES fondi |
1.2.6.
|
Pasažieru kuģu pārvadājumiem
un kruīza tūrismam nepieciešamās ostu infrastruktūras un
pakalpojumu attīstība
|
Pilnveidota infrastruktūra un
pakalpojumi vismaz vienā lielajā ostā
|
Rīgas brīvostas pārvalde,
Ventspils brīvostas pārvalde, Liepājas speciālās ekonomiskās
zonas pārvalde
|
SM
|
2030.gads
|
Brīvostu pārvalžu budžets, Valsts (papildus piesaistāms
finansējums*) budžets, ES fondi |
1.3.
Brīvprātīgās iniciatīvas infrastruktūras attīstībai ĪADT
|
1.3.1. |
Izveidot jaunas tematiskas dabas takas ĪADT |
Vismaz vienā ĪADT izveidotas jaunas tematiskas dabas
takas |
DAP, piekrastes pašvaldības |
|
2023.gads |
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), LIFE
programma, ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 5.5.1. un 5.4.1. specifiskie atbalsta mērķi,
Eiropas teritoriālās sadarbības programmas |
1.3.2. |
ĪADT izveidot reģionālos un vietējos velomaršrutus, kas
sasaistīti ar Eirovelo 13 velomaršrutu |
ĪADT izveidoti vismaz 3 reģionālie un vietējie velomaršruti,
kas sasaistīti ar Eirovelo 13 |
Piekrastes pašvaldības, Vidzemes tūrisma asociācija, DAP |
|
2030.gads |
LIFE programma (Klimata pasākumu apakšprogramma), ESI fondi,
t.sk. ETS programmas |
1.3.3.
|
ĪADT tuvumā attīstīt tūrisma infrastruktūru, kas uzlabo
piekļuvi ĪADT un papildina ĪADT sniegtos pakalpojumus
(piemēram, DL "Pape", DL "Bernāti", "Ziemupe", Pāvilostas
pilsētas, Ventspils novada piekrastes un Kolkas pagasta
ciemi, Rīgas pilsētas, Carnikavas, Salacgrīvas novada
piekrastes teritorija) |
ĪADT tuvumā izveidoti vismaz 5 tūrisma infrastruktūras
risinājumi, kas uzlabo piekļuvi ĪADT un papildina ĪADT
sniegtos pakalpojumus
|
Piekrastes pašvaldības |
DAP |
2030.gads |
Valsts budžets (papildus piesaistāms finansējums*), ESI
fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība"
5.4.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, Latvijas
vides aizsardzības fonds |
2.
Brīvprātīgās iniciatīvas savienojumu attīstībai
|
2.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas autoceļu tīklā
|
2.1.1. |
Pašvaldību un komersantu ceļu kvalitātes uzlabošana, lai
nodrošinātu savienojumu starp valsts ceļu tīklu un pludmali
vai tūrisma apskates objektiem piekrastē |
Uzlaboto ceļu garums km
|
Piekrastes pašvaldības, LVM |
Uzņēmēji |
Regulāri |
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību
budžets, valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI fondi,
t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un nodarbinātība" 5.6.2.
specifiskais atbalsta mērķis, ETS programmas, ārvalstu
finanšu palīdzības instrumenti |
2.2.
Brīvprātīgās iniciatīvas dzelzceļa tīkla attīstībai
|
2.2.1.
|
Dzelzceļa stacijās posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti
izvietot informāciju par pludmales un citu vienotā
piekrastes dabas un kultūras mantojuma objektu
sasniedzamību |
Dzelzceļa stacijās uzstādīti vismaz 5 informatīvie stendi vai
kioski |
AS "Pasažieru vilciens", piekrastes pašvaldības |
Reģionālās tūrisma asociācijas |
2030.gads |
Valsts (papildus piesaistāms finansējums*) un pašvaldību
budžets, valsts kapitālsabiedrību budžets, ESI fondi |
2.2.2.
|
Pilnveidot Ventspils šaursliežu dzelzceļa līniju un tās
sniegtos pakalpojumus, uzsverot šaursliežu dzelzceļa
kultūrvēsturisko nozīmi |
Pilnveidota Ventspils šaursliežu dzelzceļa līnija un tās
sniegto pakalpojumu klāsts |
Ventspils pilsētas dome |
|
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 5.5.1. specifiskais atbalsta mērķis,
pašvaldību budžets |
2.3.
Brīvprātīgās iniciatīvas piekrastes velotransporta un gājēju
infrastruktūras tīkla attīstībai
|
2.3.1. |
Precizēt Eirovelo 13 maršrutu atbilstoši aktuālajiem EK
ieteikumiem |
Precizēti 6 Eirovelo 13 maršruta posmi |
Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības |
SM, VARAM |
2020.gads |
Valsts (esošā budžeta ietvaros) un pašvaldību budžets, ESI
fondi |
2.3.2. |
Izstrādājot jaunus vai
aktualizējot esošos teritorijas attīstības plānošanas
dokumentus, iekļaut tajos precizēto Eirovelo 13 maršrutu,
parādot tā sasaisti ar reģionālajiem un vietējiem
velomaršrutiem (kur iespējams)
|
Velo 13 maršruts iekļauts visu piekrastes pašvaldību, kā arī
KPR un RPR teritorijas attīstības plānošanas dokumentos,
parādot tā sasaisti ar reģionālajiem un vietējiem
velomaršrutiem (kur iespējams) |
Piekrastes pašvaldības, KPR, RPR |
Vidzemes tūrisma asociācija |
2030.gads |
Pašvaldību budžeti |
2.3.3. |
Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta marķēšanu, kā arī automātisko
skaitītāju uzstādīšanu |
Uzstādītas 10 ceļa zīmes un 6 automātiskie skaitītāji, kas
veicinās velomaršruta izmantošanu tūrismā |
Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības |
SM, VARAM |
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata
pasākumu apakšprogramma) |
2.3.4. |
Nodrošināt Eirovelo 13 maršruta sasaisti ar publiskā
transporta mezgliem: dzelzceļa stacijām, kuģu un jahtu
piestātnēm u.c. |
Nodrošināta Eirovelo 13 maršruta sasaiste ar 6 publiskā
transporta mezgliem |
Vidzemes tūrisma asociācija, piekrastes pašvaldības |
|
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata
pasākumu apakšprogramma) |
2.3.5. |
Izstrādāt un izveidot vietējos velomaršutus, lai uzlabotu
piekļuvi pie pludmales |
Izstrādāti 10 vietējie velomaršuti, kas veicinās velobraucēju
piekļuvi pie pludmales |
Piekrastes pašvaldības |
|
2030.gads |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti, pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata
pasākumu apakšprogramma) |
2.3.6. |
Izveidot Eirovelo 13 posmus piekrastē, t.sk. ĪADT |
Izveidoti jauni Eirovelo 13 posmi (marķēti maršruti vai
veloceliņi) vismaz 5 pašvaldībās, t.sk. 2 ĪADT |
Piekrastes pašvaldības |
DAP, vietējās rīcības grupas |
2030.gads |
Pašvaldību un valsts budžets (papildus piesaistāms
finansējums*) un, valsts kapitālsabiedrības, uzņēmēji, ESI
fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu palīdzības
instrumenti |
2.3.7. |
Izstrādāt kombinētus aktīvās
atpūtas maršrutus, kas ietver gājēju, velotransporta,
laivošanas u.c. iespējas
|
Izstrādāti 4 kombinēti aktīvās atpūtas maršruti, kas
veicinās aktīvās atpūtas pakalpojumu attīstību piekrastē un
ar to saistītajās teritorijās |
Piekrastes pašvaldības |
KPR, RPR, vietējās rīcības grupas |
2030.gads |
Uzņēmēji, ESI fondi, t.sk. ETS programmas, ārvalstu finanšu
palīdzības instrumenti, valsts kapitālsabiedrības, pašvaldību
budžeti |
2.3.8. |
Īstenot kopīgus mārketinga
pasākumus Eirovelo 13 popularizēšanai (aplikācijas, bukleti,
izstādes, konferences u.c.)
|
Īstenoti 10 kopīgi mārketinga pasākumi Eirovelo 13
popularizēšanai |
LIAA, Vidzemes tūrisma asociācija |
KPR, RPR, piekrastes pašvaldības |
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS
programmas, valsts budžets |
2.3.9. |
Attīstīt un popularizēt
Eiropas kājāmgājēju maršrutu E9 (European long distance
path E9) un sasaistīt to ar vietējo gājēju
celiņiem
|
Izveidots kājāmgājēju maršruts piekrastē Latvijā |
KPR, RPR, piekrastes pašvaldības |
Latvijas Lauku tūrisma asociācija "Lauku
ceļotājs" |
2026.gads |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, valsts un pašvaldību
budžeti |
2. Stratēģiskais mērķis: Laba pārvaldība piekrastē
|
3.
Brīvprātīgās iniciatīvas pārvaldības pilnveidošanai
|
3.1.
|
Izstrādāt piekrastes publiskās infrastruktūras tematiskos
plānojumus piekrastes pašvaldībās |
Vismaz 7 pašvaldībās izstrādāti atbilstoši tematiskie
plānojumi |
Pašvaldības |
VARAM |
2030.gads |
Pašvaldību budžets, LIFE programma (Klimata pasākumu
apakšprogramma) |
3.2.
|
Ievietot RPR, KPR un piekrastes pašvaldību mājas lapās par
glābšanu atbildīgo dienestu sagatavotu, viegli uztveramu
informāciju par drošu atpūtu un rīcību ārkārtas situācijās un
operatīvo dienestu kontakttālruņiem |
RPR, KPR un vismaz piecu piekrastes pašvaldības mājaslapā
izvietota brīdinoša informācija par cilvēku drošību
piekrastē |
RPR, KPR, piekrastes pašvaldības |
VUGD, NBS JSF KAD |
2017.gads |
Valsts un pašvaldību budžets (esošā budžeta ietvaros) |
3.3.
|
Attīstīt un popularizēt konferenču tūrismu piekrastē
|
Noorganizētas vismaz 3 konferences
|
EM, LIAA, pašvaldības |
Nozaru ministrijas, NVO, uzņēmumi |
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. Darbības programmas "Izaugsme un
nodarbinātība" 3.2.1. specifiskais atbalsta mērķis, ETS
programmas, valsts budžets |
3.4.
|
Veidot kopīgus tūrisma piedāvājumus Latvijas un Lietuvas,
Latvijas un Igaunijas piekrastēm |
Izveidoti vismaz 2 ar Lietuvu vai Igauniju kopīgi
piekrastes tūrisma piedāvājumi |
RPR, KPR, pašvaldības, LIAA |
DAP, NVO |
2023.gads |
ESI fondi, t.sk. ETS programmas, citi ārvalstu finanšu
palīdzības instrumenti, valsts un pašvaldību budžets |
3.5.
|
Noteikt meklēšanas un glābšanas darbu aviācijas tehnikas
iespējamās nolaišanās vietas piekrastes pašvaldībās |
Sadarbojoties valsts institūcijām un pašvaldībām, piekrastē
papildus noteiktas aviācijas tehnikas nolaišanās vietas |
Pašvaldības |
NBS (Gaisa spēki), RPR, KPR, VUGD, DAP, AiM |
2020.gads |
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) |
3.6.
|
Organizēt glābšanas dienestu un piekrastes pašvaldību darba
grupu cilvēku drošības un glābšanas jautājumu
risināšanai |
Izveidots sadarbības mehānisms (darba grupa) glābšanas
jautājumu risināšanai piekrastē |
AiM, IeM, pašvaldības |
NBS (Gaisa spēki un JSF KAD), VUGD, VARAM, RPR, KPR |
2017.gads |
Valsts budžets (esošā budžeta ietvaros) |
* Brīvprātīgo iniciatīvu īstenošanai papildus valsts
budžeta finansējuma apmērs indikatīvi nav nosakāms, jo atkarīgs
no ilgtermiņā mainīgiem faktoriem (t.sk. no dažādu ārvalstu
finanšu palīdzības līdzekļu piesaistes iespējām). Līdz ar to
uzdevumu īstenošanai nepieciešamais finansējuma apmērs
nosakāms Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā un nepieciešamais
papildus valsts budžeta finansējums piesaistāms normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā. Ievērojot valsts budžeta finansiālās
iespējas, papildus valsts budžets tiktu piesaistīts, lai segtu
izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no citiem finansējuma
avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu finanšu palīdzības
instrumentiem.
Finansējuma piesaiste
(93) Piekrastes plānojuma īstenošanai ir nepieciešams
nodrošināt atbilstošu finansējumu, piesaistot kā publisko tā
privāto finansējumu.
(94) Pilnvērtīgai un kompleksai publiskās infrastruktūras
attīstībai attīstāmajās vietās, kopumā nepieciešams
piesaistīt līdz 132,39 milj. EUR (indikatīvās izmaksas
katrai attīstāmajai vietai skat. 1.pielikumā). Šie ieguldījumi
veicinās kopējās tūrisma plūsmas palielināšanos un nepieciešamo
pakalpojumu attīstību visā Latvijas piekrastē, vienlaikus
izlīdzinot tūrisma slodzi atbilstoši sabiedrības pieprasījumam,
vides stāvoklim un pašvaldību attīstības interesēm. No vienas
puses tiks sekmēta tūristu piesaiste vietām, kas ir attālinātas
no republikas pilsētām, no otras puses plānotie ieguldījumi
intensīvi apmeklētās piekrastes daļās republikas pilsētās un to
tuvumā veicinās negatīvo ietekmju samazināšanu uz vidi. Līdz ar
to tiks īstenots Latvija 2030 uzstādījums par ekonomiskās
darbības sabalansēšanu ar vides aizsardzības interesēm Baltijas
jūras piekrastē. Piekrastes plānojuma īstenošana pozitīvi
ietekmēs arī piekrastes pašvaldībām tuvējās pašvaldības:
palielinoties kopējai tūrisma plūsmai piekrastes virzienā, tajās
pieaugs pieprasījums pēc dažādiem pakalpojumiem un palielināsies
arī šo pašvaldību motivācija attīstīt savai pašvaldībai
raksturīgus tūrisma produktus, lai papildinātu un dažādotu
piekrastes piedāvājumu. Savukārt daudzveidīgi tūrisma piedāvājumi
pāri pašvaldību robežām būs konkurētspējīgāki arī starptautiskā
mērogā. Tādējādi piekrastes plānojuma īstenošanai būs pozitīva
ietekme arī ārpus piekrastes pašvaldībām. Kopumā nepieciešamo
ieguldījumu atdeve ekonomiskajā un sociālajā jomā ilgtermiņā
pārsniedz ieguldījumu apjomu:
1. Ekonomiskie ieguvumi saistāmi ar tūrisma un atpūtas
nozares tiešajiem ienākumiem uzņēmējiem, valsts budžeta
papildināšanu ar uzņēmēju nodokļiem, pašvaldību budžetu
pieaugumu nekustamā īpašuma nodokļu palielināšanās dēļ, pieaugot
īpašumu vērtībai, kā arī slodzes samazināšanu uz valsts un
pašvaldību sociālajiem budžetiem. Plānotās 132,39 milj. EUR
investīcijas attīstāmajās vietās veicinās apmeklētāju skaita
pieaugumu par 9,5%51. Atbilstoši pašreizējai tūrisma
plūsmai kopējie izdevumi atpūtai pie jūras vērtēti aptuveni
256-276 milj. EUR katru gadu. Līdz ar to pēc plānojuma
īstenošanas vietējā ekonomikā papildus varētu tikt iepludināti
24,4 -25,7 milj. EUR katru gadu52. Savukārt plānojuma
īstenošanas laikā papildus ienākumi vērtējami proporcionāli
piesaistītajiem apmeklētājiem.
2. Sociālie ieguvumi raksturojami kā atvieglota
piekļuve pie labiekārtotām rekreācijas teritorijām piekrastē,
nodrošinot konkrētai vietai un tās pieprasījumam atbilstošu
infrastruktūru. Labvēlīga dzīves vide un publiskās
infrastruktūras sniegtās iespējas veidot uzņēmējdarbību vai
strādāt piekrastē var mazināt darbspējīgo iedzīvotāju emigrāciju
un teritoriju iztukšošanos.
3. Ilgtermiņā paredzami ieguvumi no dabas un kultūras
mantojuma saglabāšanas un saudzīgas izmantošanas, mazinot
kāpu un piekrastes mežu izbradāšanu un izbraukāšanu, kas uzlabos
biotopu stāvokli, kā arī veicinās pielāgošanos klimata pārmaiņu
radītajām sekām, mazinot jūras krasta un upju ieteku noskalošanos
un šo klimata pārmaiņu seku radītos zaudējumus.
(95) Savukārt, lai uzlabotu attīstāmo vietu savienojumus ar
iekšzemi un savā starpā, nepieciešami ieguldījumi nacionālas
nozīmes (autoceļu, dzelzceļu un velo) infrastruktūras
attīstībā. Institūcijām sadarbojoties, publiskās
infrastruktūras tīkla savienojumu attīstībai līdz 2030. gadam
nepieciešams piesaistīt 96.-98.rindkopā norādīto finansējumu.
(96) Lai nodrošinātu kvalitatīvus autoceļu savienojumus gan
attīstāmo vietu starpā, gan savienojumos ar iekšzemi, no valsts
budžeta, normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, indikatīvi
nepieciešams piesaistīt papildus finansējumu 56 152 278 euro
apmērā un pašlaik šim mērķim paredzēti 15 840 000 euro no ESI
fondiem un valsts budžeta.
(97) Lai nodrošinātu veloinfrastruktūras tīkla savienojumu
attīstību, nepieciešams marķēt Eirovelo 13 maršruta visas
piekrastes garumā un, kur tas nepieciešams, izbūvēt veloceļu.
Pašvaldībām, valsts un nevalstiskajām institūcijām kopīgi
sadarbojoties, nepieciešams piesaistīt 46 534 000 euro no
ārvalstu finanšu palīdzības resursiem, pašvaldību un valsts
budžeta. Eirovelo 13 maršruta marķēšanu un veloceļa
infrastruktūras izbūvi var iekļaut valsts autoceļu pārbūves
projektos no valsts budžeta līdzekļiem, ja konkrētais velomaršuta
posms atbilst satiksmes drošības standartiem, ir iekļauts
pašvaldības teritorijas attīstības plānošanas dokumentos un tam
ir pieejams finansējums.
(98) Kopā valsts autoceļu sakārtošanai un Eirovelo 13
velomaršruta attīstībai piekrastē nepieciešami 118 526 278 euro,
t.sk. no valsts budžeta nepieciešams piesaistīt vismaz 56 152
278 euro. Nepieciešamā papildus valsts budžeta finansējuma
apmērs autoceļu savienojumu, visu attīstāmo vietas sasniedzamības
uzlabošanai, kā arī Eirovelo 13 maršruta attīstībai ir noteikts
indikatīvi un ir precizējams Piekrastes plānošanas īstenošanas
laikā, izstrādājot detālākus satiksmes, tai skaitā
veloinfrastruktūras projektus. Papildus valsts budžeta
finansējums, lai segtu izdevumus, kurus nav iespējams finansēt no
citiem finansējuma avotiem, t.sk. ESI fondiem un citiem ārvalstu
finanšu palīdzības instrumentiem, tiks piesaistīts normatīvajos
aktos noteiktajā kārtībā, ievērojot valsts budžeta finansiālās
iespējas.
(99) Nozīmīgākie finanšu avoti ir:
● Valsts budžets;
● Pašvaldību budžeti;
● Eiropas strukturālie un investīciju fondi, t.sk.
2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības programmas "Izaugsme
un nodarbinātība" specifiskais atbalsta mērķis 5.5.1. "Saglabāt,
aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā
arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus", kā arī citi
specifiskie atbalsta mērķi, piemēram, 3.3.1. "Palielināt privāto
investīciju apjomu reģionos, veicot ieguldījumus uzņēmējdarbības
attīstībai atbilstoši pašvaldību attīstības programmās
noteiktajai teritoriju ekonomiskajai specializācijai un
balstoties uz vietējo uzņēmēju vajadzībām", 5.4.1. "Saglabāt un
atjaunot bioloģisko daudzveidību un aizsargāt ekosistēmas",
5.6.2. "Teritoriju revitalizācija, reģenerējot degradētās
teritorijas atbilstoši pašvaldību integrētajām attīstības
programmām", kā arī līdzīgs atbalsts nākamajos plānošanas
periodos;
● Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda un Eiropas
Lauksaimniecības Fonda lauku attīstībai finansējums
2014.-2020.gada periodā pasākuma "Sabiedrības virzītas vietējās
attīstības stratēģiju īstenošana" ietvaros vietējām rīcības
grupām nodrošinās nelielu publiskās infrastruktūras attīstības
projektu īstenošanu atbilstoši vietējo rīcības grupu stratēģijās
noteiktajām prioritātēm; Piekrastes plānojumā ietvertajiem
infrastruktūras objektiem EJZF un ELFLA atbalsts SVVA ietvaros
iespējams, balstoties uz bottom-up pieeju un atbilstoši
konkrētās vietējās rīcības grupas sabiedrības virzītas vietējās
attīstības stratēģijā noteiktajām vajadzībām un izvēlētajām
rīcībām;
● Eiropas teritoriālās sadarbības programmas (t.sk. Latvijas -
Lietuvas pārrobežu sadarbības programma; Igaunijas - Latvijas
pārrobežu sadarbības programma; Centrālā Baltijas jūras reģiona
pārrobežu sadarbības programma; INTERREG Baltijas jūras reģiona
transnacionālās sadarbības programma), kas paredz atbalstu
nelielas infrastruktūras un jaunu pakalpojumu attīstīšanai,
mārketinga aktivitātēm tūrisma produktiem, kas ietver piekrastes
vienoto dabas un kultūras mantojumu;
● Latvijas vides aizsardzības fonda un LIFE programmas
finansējums, kas var nodrošināt ar vides aizsardzību un klimata
pārmaiņām saistītu jautājumu risināšanu, t.sk. pētījumu
finansēšanu un videi draudzīgas infrastruktūras demonstrācijas
projektu izveidi.
4.2. Turpmākie pētījumi un
projekti
(100) Piekrastes plānojums ir vērsts uz publiskās
infrastruktūras attīstību, tomēr integrētai piekrastes attīstībai
nepieciešams veikt turpmākus pasākumus. Lai veicinātu piekrastes
attīstības stratēģiskā virsmērķa, stratēģisko mērķu un rīcību
virzienu sasniegšanu, kā arī attīstības priekšnoteikumu
īstenošanu, nepieciešams:
1. veikt vietējā un piekrastei specifiskā nemateriālā kultūras
mantojuma izpēti un izstrādāt nemateriālā mantojuma saglabāšanas
vadlīnijas;
2. izstrādāt nacionālā, reģionālā un/vai vietējā līmeņa ainavu
tematiskos plānojumus;
3. popularizēt piekrastes dabas un kultūras mantojuma
izmantošanu, izmantojot digitālos resursus un interaktīvos
risinājumus;
4. veikt inovatīvus pētījumus un pilotprojektus (enerģētikas
u.c. jomās);
5. veikt piekrastes apdzīvojuma struktūras attīstības tendenču
un sociālās infrastruktūras attīstības vajadzību izpēti un
sagatavot priekšlikumus risinājumiem53;
6. veikt ekosistēmu pakalpojumu un produktu pētījumus
piekrastē;
7. veikt garkrasta sanešu plūsmas modelēšanu, ja pieejami
nepieciešamie finanšu līdzekļi;
8. veikt pētījumus un īstenot projektus vietējo ekonomisko
aktivitāšu (atbalsts zināšanu ietilpīgu uzņēmumu veidošanai,
jaunāko tehnoloģiju (tostarp biotehnoloģiju) izmantošanai,
akvakultūru attīstībai sauszemē, izmantojot jūras ūdeni,
attālinātā darba iespēju nodrošināšanai u.tml.) dažādošanai;
9. Novērtēt operatīvo dienestu (VUGD un NMPD) un Nacionālo
bruņoto spēku transporta piekļuves iespējas attīstāmo vietu
pludmalēm.
4.3. Plānojuma ietekmes izvērtēšana
un aktualizācijas process, iesaistīto institūciju kompetences
(101) Par Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanu un
aktualizācijas gaitu VARAM informē Piekrastes sadarbības un
koordinācijas grupu. Šī grupa nodrošina Piekrastes plānojuma
īstenošanas kontroli un regulāru uzraudzību, tiekoties vismaz
reizi gadā.
(102) Piekrastes plānojuma darbības laikā tiek sagatavoti
vidējā termiņa starpziņojumi (2020. un 2025.gadā). Šajos
informatīvajos ziņojumos ietver:
- informāciju par indikatoru vērtībām (skat.
4.4.apakšnodaļu) un vērtējumu par piekrastes attīstības
tendencēm;
- pārskatu par aktivitātēm un ieguldījumiem Piekrastes
stratēģisko mērķu sasniegšanā;
- priekšlikumus attīstāmo vietu pārskata aktualizācijai
vai papildinājumiem (ja nepieciešams) un priekšlikumus nākamā
plānojuma izstrādei.
(103) Par Piekrastes plānojuma īstenošanas ziņojumu
sagatavošanu atbild VARAM. Vidēja termiņa starpziņojumos un gala
ziņojumā ņem vērā Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģijas
līdz 2030.gadam un vidēja termiņa nozaru politiku īstenošanas
informatīvos ziņojumus.
4.4. Plānojuma ietekmes izvērtēšanas
indikatori
(104) Lai identificētu Piekrastes plānojuma stratēģiskā
virsmērķa un stratēģisko mērķu izpildes progresu, ir izvēlēti
stratēģiskie indikatori, kas uzskatāmi parāda piekrastes
ekonomiskās aktivitātes pieaugumu, uzlabojumus infrastruktūrā un
labas pārvaldības risinājumu īstenošanu. Stratēģiskie indikatori
un to sasaiste ar plānojuma rīcību virzieniem ir atspoguļoti
6.tabulā.
(105) Papildus indikatoru kopas, kuras uzskatāmas par
pamatu iespējami integrētas piekrastes telpiskās attīstības un
Piekrastes plānojuma netiešās ietekmes izvērtēšanai, ir
uzskaitītas 7.tabulā.
6.tabula. Piekrastes plānojuma
stratēģiskie indikatori un to sasaiste ar plānojuma rīcību
virzieniem
Nr.
|
Stratēģiskais indikators
|
Esošā situācija
|
Bāzes rādītājs
|
Vidējā termiņā (2020)
|
Ilgtermiņā (2030)
|
Sasaiste ar rīcību virzieniem (R.1.1.; R.1.2.; R.1.3.,
R.2.1., R.2.2., R2.3.)54
|
Izšķirtspēja laikā
|
Izšķirtspēja telpā
|
gads
|
Datu avots
|
1.
|
Iedzīvotāju skaits
|
2015
|
PMLP
|
Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā"
aktuālajai informācijai
|
stabilizējas
|
nesamazi-nās
|
R.1.2.
|
Katra gada sākumā
|
Piekrastes pagasti un pilsētas
|
2.
|
Iedzīvotāju ienākuma nodokļa ieņēmumi EUR /1
iedzīvotāju
|
2014
|
CSP
|
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
R.1.2.
|
Katra gada sākumā
|
Piekrastes pašvaldības
|
3.
|
Pludmales apmeklētāju/tūristu skaita
pieaugums
|
2015
|
VARAM
|
Pētījuma rezultāti
4, 7 milj.55
|
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
R.1.1.
|
Pētījums reizi 5 gados
|
Piekraste
|
4.
|
Zilā karoga peldvietas/ Zilā karoga jahtu ostas, skaits
|
2015.
|
VIF, pašvaldības
|
11/3
|
>11/3
|
>11/3
|
R.1.3.
|
Katra gada sākumā
|
Piekraste kopumā
|
5.
|
Attīstāmo vietu skaits, kurās ieviests vismaz viens
Piekrastes plānojuma 1. pielikuma tabulā iekļautais
attīstāmo vietu attīstības priekšlikums
|
2015
|
Pašvaldības
|
0
|
25
|
60
(visās attīstāmajās vietās)
|
R.1.1.
|
Apkopojums reizi 5 gados
|
Pašvaldības, piekraste
|
6.
|
Pašvaldību skaits, kurās ir izstrādāti vietējie piekrastes
tematiskie plānojumi
|
2015
|
Pašvaldības, TAPIS dati
|
1
|
4
|
7
|
R.2.2.
|
Katra gada sākumā
|
Pašvaldības, piekraste
|
7.
|
Pašvaldību sadarbības projektu skaits tūrisma piedāvājumu
veidošanā piekrastē
|
2015
|
Pašvaldības
|
0
|
4
|
6
|
R.2.1.
|
Apkopojums reizi 5 gados
|
Piekraste
|
7. tabula. Piekrastes plānojuma
ietekmes izvērtēšanas indikatori, to bāzes vērtības un mērķi
Nr.
|
Indikators
|
Esošā situācija
|
Bāzes rādītājs
|
Vidējā termiņā (2020)
|
Ilgtermiņā (2030)
|
Piezīmes
|
Izšķirtspēja laikā
|
Izšķirtspēja telpā
|
Gads
|
Datu avots
|
|
Piekrastes
sociālekonomiskā attīstība
|
1.
|
Bezdarba līmenis (%)
|
2014
|
NVD
|
Atbilstoši VRAA pārskata "Reģionu attīstība Latvijā"
aktuālajai informācijai
|
<
(samazinās)
|
<
(samazinās)
|
Pašvaldību griezumā
|
Janvārī un jūlijā katru gadu
|
Piekrastes pašvaldības
|
2.
|
Individuālo komersantu un komercsabiedrību skaits uz 1000
iedzīvotājiem
|
2014
|
CSP
|
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
Pašvaldību griezumā
|
Katra gada sākumā
|
Piekrastes pašvaldības
|
3.
|
Nodokļu ieņēmumi pašvaldības budžetā (īpatsvars, %)
|
2014
|
Valsts kase
|
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
Pašvaldību griezumā
|
Katra gada sākumā
|
Piekrastes pašvaldības
|
4.
|
Novada/pilsētas vieta teritoriju attīstības rangā
|
2014
|
VRAA
|
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
Pašvaldību griezumā
|
Katra gada sākumā
|
Piekrastes pašvaldības
|
|
Ekonomiskās aktivitātes
|
5.
|
Naktsmītņu/gultasvietu skaits
|
2015
|
CSP
|
Pētījuma rezultāti
|
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
Pašvaldību griezumā. Bāzes rādītājs - CSP dati, Piekrastes
plānojuma izstrādes laikā veiktā pētījuma "Piekrastes
apmeklētības un antropogēnās slodzes dati.
|
Katra gada sākumā
|
Piekrastes pašvaldības
|
|
|
Infrastruktūra, pārvalde |
|
6. |
Ieguldījumi piekrastes publiskajā infrastruktūrā, ieviešot
tematisko plānojumu, EUR |
2015 |
Pašvaldības |
0 |
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
No jauna veidojama uzskaite |
Apkopojums reizi 5 gados |
Pašvaldības, piekraste |
7. |
Ieguldījumi jūras krasta nostiprināšanas / preterozijas
pasākumos |
2015 |
Pašvaldības |
19 840,60 EUR |
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
No jauna veidojama uzskaite |
Katra gada sākumā |
Pašvaldības, piekraste |
8. |
Sabiedrības apmierinātība ar piekrastes publiskās
infrastruktūras: nodrošinājumu un kvalitāti |
2015 |
VARAM aptauja |
Pētījuma rezultāti56 |
>
(palielinās)
|
>
(palielinās)
|
Bāzes dati pašvaldību griezumā iegūti Piekrastes plānojuma
izstrādes laikā |
Pētījums reizi 5 gados |
Piekrastes pašvaldības |
|
Vienotā
dabas un kultūras mantojuma vērtību saglabāšana, nodrošinot
atbilstošu vides kvalitāti
|
9. |
Antropogēnās slodzes ietekme uz piekrastes veģetāciju,
sadalījums pa klasēm km |
2015 |
VARAM |
Pētījuma rezultāti57 |
Nepasliktinās |
Palielinās 1., 2. un 3.klases īpatsvars |
Bāzes vērtības - Piekrastes plānojuma izstrādes laikā
veiktais vērtējums, 5 klases; 2reizes plānojuma darbības
laikā - 6 gadu cikls, no jauna veidojama uzskaite |
Pētījums reizi 5 gados |
Piekraste, ko aptver pētījums |
10. |
Oficiālo peldvietu skaits piekrastē un šo oficiālo peldvietu
iedalījums pēc ūdens kvalitātes klasēm |
2015 |
VI58 |
33, t.sk. kvalitāte 2015.gadā:
izcila - 24 peldvietas;
laba - 7 peldvietas;
2015. gadā netika
noteikta - 2 peldvietas
|
>33,
kvalitāte uzlabojas vai ir stabila
|
>33,
kvalitāte uzlabojas, palielinās peldvietu skaits, kuru
ūdens kvalitātes vērtējums ir "izcila"
|
2015..g. -piekrastē ir 33 oficiālas peldvietas59.
Kvalitātes klases: izcila, laba, pietiekama, zema |
Katra gada sākumā |
Piekraste |
11. |
Pludmaļu vides stāvokļa vērtējums pēc jūras piesārņojošo
atkritumu izplatības novadu un apdzīvoto vietu griezumā |
2015 |
VARAM sadarbībā ar VIF/ kampaņa "Mana jūra" |
Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā novērtējuma
rezultāti60 |
Uzlabojas |
Uzlabojas, palielinās piekrastes novadu un apdzīvoto vietu
skaits ar vērtējumu "Labs", "Vidējs" |
Turpināma un pilnveidojama uzskaite, bāzes indikators -
Piekrastes plānojuma izstrādes laikā sagatavotais
novērtējums; 5 klases: labs, vidējs, apmierinošs, slikts,
kritisks |
Pētījums reizi 5 gados |
Piekraste |
12. |
Jūras krasta erozijas procesu intensitāte, IV un V erozijas
riska klases nogriežņu kopgarums, km |
2014 |
VARAM61 |
Erozijas klašu ģeotelpiskā informācija
(vektordati)62 |
Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu
kopgarums |
Nepalielinās IV un V erozijas riska klases nogriežņu
kopgarums |
Atjaunojot un sistemātiski nodrošinot mūsdienu ģeoloģisko
procesu monitoringu |
Pētījums reizi 5 gados |
Piekraste |
(106) Dati tiek uzkrāti Piekrastes plānojuma izstrādes laikā
sagatavotajā Piekrastes ģeotelpisko datu bāzē63, tos
atjaunojot ne retāk kā reizi 5 gados. Par Piekrastes ģeotelpisko
datu bāzes turpmākas uzturēšanas, izmantošanas un datu
atjaunošanas kārtību Piekrastes plānojuma īstenošanas laikā
atbild VARAM. VARAM Piekrastes plānojuma ietekmes izvērtēšanai
izmanto publiski pieejamās datu kopas un nodrošina atsevišķu 6.
un 7. tabulā norādīto datu ieguvi. VARAM nodrošina tās radīto
Piekrastes ģeotelpisko datu bāzes datu pieejamību tiešsaistē.
4.5. Piekrastes publiskās
infrastruktūras, apmeklētāju un to radītās ietekmes
monitorings
(107) Papildus 4. tabulā iekļautajam 3.5.uzdevumam novērtēt
apmeklētāju plūsmas un antropogēnās slodzes uz vidi, attīstāmajās
vietās, pirms vietas labiekārtošanas uzsākšanas un ekspluatācijas
laikā ieteicams veikt sākotnēju (1.pakāpes) monitoringu
atbilstoši Antropogēnas slodzes uz piekrastes veģetāciju
novērtēšanas metodikai attīstāmo vietu detalizācijas
līmenim64. Papildus vērtīgs informācijas avots ir
Bioloģiskās daudzveidības monitoringa programmā iekļautais Jūras
un piekrastes biotopu monitorings65.
(108) 4. tabulas 3.5. un 3.6.uzdevumu izpildei nepieciešamie
ietvertie lauka darbi atbilstoši metodikai veicami vienas
veģetācijas sezonas laikā, pieļaujama divu nedēļu nobīde.
Antropogēnās slodzes novērtēšanas monitoringu ieteicams veikt pēc
aktīvas tūrisma sezonas beigām septembrī, oktobra sākumā, kad
novērtējama visas sezonas antropogēnās slodzes kumulatīvā
ietekme.
4.6. Mūsdienu ģeoloģisko procesu
monitorings
(109) Jūras krasta mūsdienu ģeoloģisko procesu ilglaicīga,
regulāra monitoringa dati ļauj izprast piekrastes attīstības
tendences, kontrolēt krasta erozijas procesus paaugstināta riska
vietās, savlaicīgi identificēt jaunas paaugstināta riska vietas.
Jūras krasta riska zonu monitorings ir iekļauts Vides monitoringa
programmas 2015.-2020. gadam sadaļā "Zemes monitoringa
programma"66. Taču Jūras krasta procesu novērojumi ir
pārtraukti 2008.gadā finanšu resursu trūkuma dēļ. Savukārt
Piekrastes plānojuma ieviešanas rezultātu objektīvai izvērtēšanai
un piekrastes attīstības turpmākai plānošanai, ir nepieciešama
regulāra informācija par jūras krastu ģeoloģisko procesu
dinamiku, tādēļ 4.tabulā iekļauts 3.4.uzdevums. Vēlams uzsākt arī
garkrasta sanešu plūsmas monitoringu un datormodelēšanas
izmantošanu datu apstrādē un prognožu izstrādē.
1 Likums "Par pašvaldībām" (stājies spēkā
09.06.1994.)
2 Vides aizsardzības likums (stājies spēkā
29.11.2006.)
3 Likums "Par īpaši aizsargājamām dabas
teritorijām" (stājies spēkā 07.04.1993.)
4 Teritorijas attīstības plānošanas likums
(stājies spēkā 01.12.2011.)
5 Likums "Par kultūras pieminekļu aizsardzību"
(stājies spēkā 11.03.1992.)
6 definīcija tulkota no ANO tīmekļa vietnes
sadaļas "Governance", kas pieejama:
http://www.un.org/en/globalissues/governance/
7 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija
līdz 2030. gadam, pieejama:
http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf
8 Piekrastes telpiskās attīstības pamatnostādnes
2011. - 2017.gadam (apstiprinātas MK 2011.gada 20.aprīlī)
9 Teritorijas attīstības plānošanas likums
(stājies spēkā 01.12.2011.)
10 Latvijas ilgtspējīgas attīstības stratēģija
līdz 2030.gadam (apstiprināta Saeimā 10.06.2010.), pieejama:
http://www.pkc.gov.lv/images/LV2030/Latvija_2030.pdf
11 šī tīkla elementu apskats ietverts Piekrastes
plānojuma 3.1. apakšnodaļā
12 Eiropas Komisijas tīmekļa vietne "Piekrastes
un jūras tūrisms", pieejama:
http://ec.europa.eu/maritimeaffairs/policy/coastal_tourism/index_lv.htm
13 Norvēģijas finanšu instrumenta 2009-2014.gada
programmas LV07 projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 4. aktivitātes
darba materiāli pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
un http://www.grupa93.lv/piekraste/darba-materiali
14 darba materiāli pieejami VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
15 Piekrastes plānojuma telpiskās analīzes rīks
pieejams VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=21641
16 Datu avots: Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēma, 2014.gads
17 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma
"Ozols", pieejama: http://ozols.daba.gov.lv/pub/Life/
18 Detalizēta faktoru analīze iekļauta Piekrastes
plānojuma 4.pielikumā
19 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma
"Ozols", VKPAI sniegtie dati, 2015.gads
20 atbilstoši Nekustamā īpašuma valsts kadastra
informācijas sistēmas datiem
21 atbilstoši
plānojuma izstrādei izmantotajiem 2014. gada Ortofotokartes
mērogā 1:10 000 © LĢIA datiem un Nekustamā īpašuma valsts
kadastra informācijas sistēmas datiem
22 PLMP dati
"Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2015. (.pdf
formāts)", pieejami:
http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html
23 platībā iekļauta
molu ietvertā ostas akvatorija
24 PMLP dati
"Iedzīvotāju reģistra statistika uz 01.07.2015. (.pdf
formāts)", 2015.gads,
http://www.pmlp.gov.lv/lv/sakums/statistika/iedzivotaju-registrs/arhivs.html
25 2.darba materiāls
"2. Pārskats par piekrastes teritorijas sociāli ekonomiskās
situāciju pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
26 vidēji ES (neskaitot Grieķiju un Īriju) 2012.gadā
44,5% no visām pieejamajām gultasvietām atradās piekrastē
(sīkāka informācija pieejama 4.darba materiālā "4. Piekrastes
apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību
griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027)
27 4.darba materiāla
"4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums
pašvaldību griezumā" dati, pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
28 Datu avots: SIA "Nocticus" 2015.gadā veiktā
piekrastes apmeklētības izvērtējums
29 5. darba materiāls
"5. Publiskās infrastruktūras izvērtējums pašvaldību griezumā",
pieejams VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
30 4. darba materiāls
"4. Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums
pašvaldību griezumā", pieejams VARAM tīmekļa vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
31 atbilstoši VARAM
2015. gada janvārī apkopotajai (publiski pieejamai un
pašvaldību sniegtai) informācijai
32 Eiropas Komisijas
tīmekļa vietne par stratēģiju "Eiropa 2020", pieejama:
http://ec.europa.eu/europe2020/index_lv.htm
33 1976.gada
12.oktobra OECD rekomendācijas C(76)161/FINAL nosaukums angļu
val. - Recommendation of the Council on Principles concerning
Coastal Management. Pieejama angļu val.:
http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=15&InstrumentPID=13&Lang=en&Book=
34 1993.gada
23.jūlija OECD rekomendācijas C(92)114/FINAL nosaukums angļu
val. - Recommendation of the Council on Integrated Coastal Zone
Management. Pieejama angļu val.:
http://acts.oecd.org/Instruments/ShowInstrumentView.aspx?InstrumentID=42&InstrumentPID=39&Lang=en&Book=
35 Šie teritorijas
attīstības plānošanas dokumenti pieejami:
http://www.kurzemesregions.lv/sabiedr_lidz (zem virsraksta
"Kurzemes plānošanas reģiona teritorijas attīstības plānošanas
dokumentu galīgās redakcijas")
36 Šie teritorijas
attīstības plānošanas dokumenti pieejami: Rīgas plānošanas
reģiona tīmekļa vietnē www.rpr.gov.lv sadaļā "Darbības jomas /
Attīstības plānošana / Plānošanas dokumenti"
37 Informācija par
Jūras telpiskā plānojuma projektu pieejama VARAM tīmekļa vietnē
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=13487,
kā arī Jūras telpiskā plānojuma projekta tīmekļa vietnē:
http://jurasplanojums.net/
38 Piemēram,
Aizsargjoslu likums (stājies spēkā 11.03.1997.), likums "Par
ietekmes uz vidi novērtējumu" (pieņemts Saeimā 14.10.1998.),
likums "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" (stājies
spēkā 11.03.1997.), Teritorijas attīstības plānošanas likums
(stājies spēkā 11.03.1997.) un uz šo likumu pamata izdotie
Ministru kabineta noteikumi
39 definīcija tulkota
no ANO tīmekļa vietnes sadaļas "Governance", kas pieejama:
http://www.un.org/en/globalissues/governance/
40 Visu piekrasti
aptverošas prognozes ir iekļautas metodiskā materiālā
"Vadlīnijas jūras krasta erozijas seku mazināšanai" un tā
pielikumā "Erozijas klašu un prognozēto krasta līniju 2025. un
2060.gadā ģeotelpiskā informācija (vektordati)", kas pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713
41 Vēja radīta smilšu
pārpūšana, kas rada eolo eroziju vai smilšu uzkrāšanos
42 Papildus
informācija par attīstāmo vietu, ietverot iecerēto aktivitāšu
priekšlikumus un ĪADT saskari spēkā esošo Dabas aizsardzības
plānu kontekstā ir pievienota SIVN Vides pārskatā
43 izvērtējums
ietverts 6. darba materiālā "6. Cilvēku drošības un glābšanas
iespēju nodrošinājuma izvērtējums piekrastē", kas pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
un ir precizēts atbilstoši VUGD ieteikumiem
44 Datu avots: VUGD un NMPD sniegtā un publicētā
informācija, 2015.gads
45 Datu avoti: Valsts autoceļu sakārtošanas
programma 2014.-2020. gadam, pieejama:
http://lvceli.lv/par-lvc/valsts-autocelu-sakartosanas-programma-2014-2020-gadam/;
KPR un RPR sniegtā informācija par pašvaldību vajadzībām
46 Informācija par
Eiropas platuma (1435 mm) sliežu dzelzceļa "Rail
Baltica" projektu pieejama: http://railbaltica.info/
47 Datu avoti: E9
kājāmgājēju maršrutam - Latvijas Lauku tūrisma asociācijas
"Lauku ceļotājs" sniegtā informācija; Eirovelo 13 - Vidzemes
tūrisma asociācijas sniegtā informācija; Eirovelo 10 -
Bikemap.net maršruts "EuroVelo 10 - Baltic Sea Cycle Route",
kas pieejams:
https://www.bikemap.net/en/official/2689634-eurovelo-10/#/z7/57.28794,22.87902
48 Prioritāro
attīstāmo vietu attīstības vadlīnijas pieejamas VARAM tīmekļa
vietnē:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
49 Metodika iekļauta
darba materiālā 4.1.1. "Baltijas jūras piekrastes antropogēnās
slodzes un apmeklētības novērtēšana", kas pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
50 Metodika iekļauta
darba materiālā 5.0. "Metodika", kas pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
51 Atbilstoši 4.
Darba materiālam "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās
slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
52 9,5% no Jūras
vides stāvokļa sākotnējā novērtējuma B. Sadaļā "Jūras ūdeņu
ekonomiskā un sociālā analīze"(pieejama:
http://www.lhei.lv/docs/2012/Juras_derektiva_B.pdf)
noteiktajiem ceļošanas izdevumiem atpūtai pie jūras ~256-276
milj. EUR/gadā
53 piemēram,
izvērtējamas analizēšanas iespējas CSP Tautskaites ģeotelpisko
datu kopai "Pastāvīgo iedzīvotāju skaits", kam telpiskā
izšķirtspēja ir 1x1 km, kā arī analoģiski datiem par izglītību
un bezdarbu
54 R1.1. Attīstīt vienotu publiskās
infrastruktūras tīklu, uzlabojot pakalpojumu klāstu gan
vietējiem iedzīvotājiem, gan viesiem; R1.2. Veicināt
ieguldījumus attīstāmajās vietās, tādējādi stiprinot piekrastes
apdzīvojumu un ekonomiskās aktivitātes; R1.3. Veicināt
piekrastes dabas un kultūras mantojuma pieejamību visām
sabiedrības grupām, ievērojot universālā dizaina principus.
R2.1. Iesaistīt uzņēmējus un nevalstiskās organizācijas
vietējās ekonomikas aktivizēšanā; R2.2. Attīstīt
sadarbību vienotā dabas un kultūrvēsturiskā mantojuma vērtību
aizsardzībā un kapitalizēšanā: dabas un kultūras vērtību
potenciāla izmantošana, radot pievienotu vērtību; R2.3.
Pilnveidot ar piekrastes attīstību saistītas nozaru politikas
un normatīvo regulējumu
55 plānojuma izstrādes laikā veiktās izpētes
dati, kas iekļauti 4. darba materiālā " 4. Piekrastes
apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību
griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
56 dati pieejami 4. darba materiālā "4.
Piekrastes apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums
pašvaldību griezumā", pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
57 atbilstoši
Piekrastes plānojuma laikā veiktā novērtējuma rezultātiem (dati
iekļauti 4. darba materiālā "4. Piekrastes apmeklētības un
antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā", kas
pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027):
49 % (243,8 km) mazietekmēti - 1. vai 2.klase
25 % (124,4 km) vidēji ietekmēti - 3.klase
22 % (107 km)stipri vai ļoti stipri ietekmēti - 4. vai 5.
klase
58 t.sk. VI
sagatavotie Pārskati par peldvietu ūdens kvalitāti, pieejami:
http://www.vi.gov.lv/lv/vides-veseliba/peldudens/peldudens-monitorings
59 atbilstoši
Ministru kabineta 2012.gada 10.janvāra noteikumiem Nr.38
"Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība"
60 atbilstoši
Piekrastes plānojuma izstrādes laikā veiktā novērtējuma
rezultātiem (pieejami 4. darba materiālā "4. Piekrastes
apmeklētības un antropogēnās slodzes izvērtējums pašvaldību
griezumā", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027)
pašvaldībās vides stāvokļa vērtējums pēc jūras piesārņojošo
atkritumu izplatības: labs - 0, vidējs ‑ 8, apmierinošs - 2,
slikts - 4 , kritisks - 2
61 Igaunijas-Latvijas
pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013.gadam līdzfinansētā
projekta Nr. EU 43084 ietvaros sagatavotās "Vadlīnijas jūras
krasta erozijas seku mazināšanai" un to ģeotelpiskā informācija
(2014.gada vektordati), pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713. Šī indikatora
datu avotiem jābūt ar to pašu vai salīdzināmu metodi noteikto
erozijas klašu sadalījuma pētījumiem (mūsdienu ģeoloģisko
procesu monitoringa dati)
62 Igaunijas-Latvijas
pārrobežu sadarbības programmas 2007-2013.gadam līdzfinansētā
projekta Nr. EU 43084 ietvaros sagatavotās "Vadlīnijas jūras
krasta erozijas seku mazināšanai" un to ģeotelpiskā informācija
(2014.gada vektordati), pieejami:
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/met/?doc=18713.
63 VARAM pārziņā
esoša datu bāze, kas balstīta uz Norvēģijas finanšu instrumenta
2009.-2014.gada programmas LV07 projekta Nr.4.3.-24/NFI/INP-002
"Latvijas plānošanas reģionu un vietējo pašvaldību teritoriālās
attīstības plānošanas kapacitātes palielināšana un attīstības
plānošanas dokumentu izstrādāšana" ietvaros sagatavotajiem
ģeotelpiskajiem datiem
64 darba materiāls 4.1.2. "Antropogēnas slodzes
uz piekrastes veģetāciju novērtēšanas metodika attīstāmo vietu
detalizācijas līmenim", pieejams:
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027
65 monitoringa rezultāti iekļauti tīmekļa vietnē
"Latvian Biodiversity Clearing-House Mehanism", pieejami:
http://biodiv.lvgma.gov.lv/fol302307/fol038572/fol579889
66 Zemes monitoringa programma, pieejama VARAM
tīmekļa vietnē sadaļas "Publikācijas un pētījumi" apakšsadaļā
"Citi dokumenti vides aizsardzības jomā":
http://www.varam.gov.lv/lat/publ/citi_dokumenti/?doc=4083
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis Šadurskis
1. pielikums
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstībai
Attīstāmo vietu raksturojums un
aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras attīstībai
Prioritāri attīstāmās vietas atzīmētas ar pelēko krāsu un
nosaukumu treknrakstā
Kolonnā "Pamatojums" informācija apkopota šādās
kategorijās:
1) Apdzīvotā vieta
2) Nozīmīgākās piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma
vērtības
3) Atpūtnieku radītās antropogēnās slodzes ietekme uz
piekrastes veģetāciju (1. vai 2.klase - mazietekmēta, 3.klase -
vidēji ietekmēta, 4. vai 5.klase - stipri vai ļoti stipri
ietekmēta)
4) Pludmales apmeklētības novērtējums (2015.gada izpētes
dati1)
5) Nodrošinājums ar piekrastes publisko infrastruktūru
6) Mūsdienu ģeoloģisko krasta procesu īss raksturojums
7) Attīstāmo vietu sasniedzamība no operatīvo dienestu
posteņiem un operatīvo dienestu lokālo piekļuves iespēju
(piebrauktuvju) pie jūras vērtējums
8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai
*Tabulas beidzamajā kolonnā
"Sasaiste ar uzdevumiem un brīvprātīgajām iniciatīvām" norādītie
uzdevumi apkopoti Piekrastes plānojuma 4.tabulā, brīvprātīgās
iniciatīvas - 5. tabulā.
Nr. |
Pašvaldība, pagasts vai pilsēta |
Attīstāmā vieta
/ indikatīvās izmaksas,
EUR
|
Pamatojums
|
Mērķis |
Vietas pienesums kopējā piekrastes tīklā un specifiskais
piedāvājums |
Aktivitāšu priekšlikumi publiskās infrastruktūras
attīstībai |
Sasaiste ar uzdevumiem un brīvprātīgajām
iniciatīvām* |
1. |
Rucavas novads, Rucavas pagasts |
Nidas centrs
(544 105 EUR)
|
1) Nidas ciems- vēsturisks ciems, izteikti sezonāli apdzīvots
(< 20 pastāvīgo iedzīvotāju; daudzkārtīgs vasarnieku
pieplūdums; dominējošais lietuviešu atpūtnieku īpatsvars);
saglabāta piekrastes zvejas nodarbe; apdzīvotās vietas
attīstības potenciāls (>100 jaunizveidotu, neapbūvēto
īpašumu)
2) ĪADT dabas parks "Pape" (Natura 2000) dabas parka,
dabas lieguma zona, neitrālā zona; Nidas pludmale,
ģeoloģiskais veidojums (Natura 2000); Valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.6115 "Zvejnieku- zemnieku sēta
"Jūrmalnieki"", Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Nr.6119 "Zvejnieku sēta "Gaiļi"", Rucavas tautas tērps un
cimdu raksts, zvejnieku seta "Gaigalas" ar tajā izvietotu
jūras izskaloto priekšmetu muzeju (kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts)
3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(3.klase)
4)
Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama auto, velo un gājēju ceļu kvalitāte un
autonovietņu trūkums)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD > 23 km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Pape",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Galējā apdzīvotā vieta Latvijas piekrastes D daļā, pirmā
apdzīvotā vieta piekrastē, sasniedzama no Lietuvas (LT)
puses.
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale ar eksportspējīgu
(LT) attīstības potenciālu.
Eirovelo 13 velomaršruta pieturas vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(Ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis "Nidas
pludmale", Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6115
"Zvejnieku- zemnieku sēta "Jūrmalnieki"" un Valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.6119 "Zvejnieku sēta
"Gaiļi"")
|
1. Autonovietnes izveide,
2. Zvejniekiem (zivju izkraušanai un transportēšanai) un
glābējiem nepieciešamo piekļuves ceļu pludmalei kvalitātes
nodrošināšana Nidas ciemā
3. Dabas parka "Pape" publiskās infrastruktūras
attīstīšana dabas tūrisma attīstībai
4.Velomaršruta
Palanga-Sventāja-Pape-Jūrmalciems-Bernāti-Liepāja izveide,
iekļaušanās Eirovelo 13 velomaršrutā
5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Uzdevums:
1.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.5.
1.1.6.
1.3.3.
2.3.1.
2.3.3.
2.3.6.
2.3.9.
|
2. |
Rucavas novads, Rucavas pagasts |
Papes centrs
(4 476 920 EUR, t.sk. no
valsts budžeta ~110 000 EUR)
|
1) Papes ciems vēsturisks piekrastes ciems; mazāk kā 50
pastāvīgie iedzīvotāji; dominējošs lietuviešu atpūtnieku
īpatsvars vasaras sezonā;
2) ĪADT dabas parks "Pape" (Natura 2000) dabas parka,
dabas lieguma, neitrālā zona, Papes ezers, valsts nozīmes
industriālais piemineklis Nr.8569 "Papes bāka", valsts
nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6116 "Papes Ķoņu
zvejnieku ciems" (tiešā tuvumā); Latvijas brīvdabas muzeja
filiāle "Vītolnieki", vēsturiskā Papes osta, Rucavas
tautas tērps un cimdu raksts, zvejniecības, zivju
apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums
(kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3)
Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4)
Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekama autoceļu un gājēju ceļu kvalitāte,
autonovietņu trūkums pie apskates objektiem un apmeklētāju
plūsmām neatbilstošs labiekārtojums)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras nedaudz
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23 km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams;
8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, kam nozīmīgi
tūrisma piesaistes objekti ir valsts nozīmes industriālais
piemineklis Nr.8569 "Papes bāka" un vecā fišereja
"Dzintarvēji"
|
Integrēta ĪADT un apdzīvotās vietas attīstība.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Pape",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale ar izteiktu
eksportspējīgu (LT) attīstības potenciālu.
Latvijas piekrastes sauszemes tūrisma plūsmas dienvidu
"vārti".
Oficiāla peldvieta, Zilā karoga pludmaļu tīkla
papildināšana. Tālākā perspektīva - jahtu tīkla attīstības
sekmēšana.
Nozīmīgs pieturas punkts Eirovelo13 velomaršrutā.
Specifiskais piedāvājums:
- Ekotūrisma un kultūras tūrisma pakalpojumu
piedāvājums (dabas un kultūras mantojuma izziņas, t.sk.
kombinēto maršrutu (ar kājām, velo, laivojot) piedāvājums
(putnu vērošana, savvaļas zirgi, ezera un jūras
mijiedarbības procesi u.tml.)
- DR Kurzemes piekrastes zvejniekciemu apbūves,
nodarbju un tradīciju eksponēšana, t.sk. Rucavas
tautastērpa, cimdu rakstu, mutvārdu daiļrade; niedru
apstrāde u.tml.
|
1. Papes peldvietas labiekārtošana atbilstoši Zilā karoga
statusam
2. Ceļa Rucava-Pape pārbūve
3. Vecās fišerejas "Dzintarvēji" izveidošana par
daudzfunkcionālu informācijas un nemateriālā mantojuma
popularizēšanas centru, apkārtnes labiekārtošana,
autonovietņu paplašināšana
4. Tematiskas pastaigu takas izveide informācijas centra un
pludmales sasaistei
5. Piekļuves, t.sk. vides pieejamības, uzlabošana Papes
bākai un tās apkārtnes labiekārtošana
6. "Ezera kompleksa" izveide (skatu tornis, teritorijas
labiekārtošana), degradētās teritorijas revitalizēšanai
(īpašums "Matroži")
7. Autonovietnes izveide un labiekārtošana pie brīvdabas
muzeja "Vītolnieki"
8. Autonovietnes izveide pie Papes kanāla
9. Velomaršruta
Palanga-Sventāja-Pape-Jūrmalciems-Bernāti-Liepāja izveide,
iekļaušanās Eirovelo 13 velomaršruta Kurzemes kopējā posmā
(Nida-Kolka)
10. "Papes kūrciema" (Papes ciema centrālās daļas starp
Papes bāku un Ezera kompleksu) attīstība
11. Jahtu un piekrastes zvejas ostas attīstība Papes
kanālā2
12. Gājēju promenādes (jūras tilta) izveide pie Papes
bākas3
13. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai
14. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
1.1.6.
1.1.7.
1.2.1.
1.3.1.
2.3.1.
2.3.3.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
3. |
Nīcas novads, Nīcas pagasts |
Jūrmalciems
(613 926 EUR)
|
1) Jūrmalciema ciems, sens zvejnieku ciems, iedz. skaits 140
2) Smilšainās pludmales ainava, aizjomu ainava, Nīcas
tautas tērps un raksti,
zvejniecības, aļģu vākšanas tradīcijas un mantojums
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts)
3) Vidēja ietekme (3.klase) līdz stipra ietekme
(4.klase) un ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(5.klase) apmeklētāju koncentrācijas vietās
4) Lielākoties pludmale mazapmeklēta (100-300
cilv./dienā), pie galvenās izejas uz jūru -vidēji apmeklēta
(300-1000 cilv./dienā)
5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums, tomēr
nepieciešama kvalitātes uzlabošana un infrastruktūras
dažādošana
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km;
attīstāmās vietu glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai. |
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Nozīmīgs piekrastes zvejas punkts.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes
objekts(tradicionālā un Kurzemei raksturīgā zvejnieku ciema
apbūves pastiprināšana arī mūsdienu risinājumos)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un
organizētas piekļūšanas infrastruktūras tīkla pilnveide
Baltijas jūras piekrastē
|
1. Mola konstrukcijas atjaunošana vai pārbūve
2. Skatu torņa pārbūve
3. Velomaršruta
Palanga-Sventāja-Pape-Jūrmalciems-Bernāti-Liepāja izveide,
iekļaušanās Eirovelo 13 tīklā
4. Operatīvo dienestu transportam un zvejniekiem
(zvejniecības produkcijas izkraušanai un transportēšanai)
nepieciešamā piekļuves ceļa pie jūras seguma uzlabošana
5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana pludmalē,
iekļaujot informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām
iespējām ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību
nelaimes gadījumos
6. Jūrmalciema tīklu mājas atjaunošana
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
1.1.6.
2.3.1.
2.3.3.
2.3.6.
2.3.9.
|
4. |
Nīcas novads, Nīcas pagasts |
Bernāti (dabas parka "Bernāti" Z dala daļas un tā
piegulošās pludmales attīstība (teritorija starp Bernātu
ciemu un jūru)
(319 550 EUR)
|
1) Bernātu ciems, iedz. skaits 200, vasarās iedz. skaits
pieaug
2) Smilšainās pludmales ainava, ĪADT dabas parka
"Bernāti" (Natura 2000) dabas lieguma un dabas parka zona,
Pūsēnu kalns, Latvijas augstākā kāpa (Natura 2000
teritorija), piemiņas akmens valsts prezidenta Jāņa Čakstes
Bernātu apmeklējumam 1924.gadā, Bernātu vasarnīcu apbūve,
Nīcas tautas tērps un raksti, zvejniecības tradīcijas un
mantojums
3) Vidēja apmeklētāju ietekme (3.klase) līdz stipra
ietekme uz veģetāciju (4.klase) apmeklētāju koncentrācijas
vietās, nelieli posmi (mazāk piekļūstamās vietās) - vāja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)
4) Lielākoties pludmale mazapmeklēta (100-300
cilv/dienā), pie galvenās izejas uz jūru -vidēji apmeklēta
(300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums un
apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales
labiekārtojums)
6)
Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās (pludmales
labiekārtojums veidojams no pārvietojamām
konstrukcijām)
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD <23 km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams
|
Integrēta ĪADT un apdzīvotās vietas attīstība.
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar
pakalpojumu vietām.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale / vietējā tūrisma plūsma
kāpināma sadarbībā ar Liepāju.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(Latvijas galējais R punkts, ĪADT dabas parks "Bernāti" un
nemateriālā mantojums, Čakstes piemiņas zīme; uzsāktās
tematiskās pastaigu takas
- Nemateriālais kultūras mantojums
Kūrorta attīstības teritorija ar īpašu piedāvājumu (tai
skaitā attīstot to stratēģiskā papildinājumā Liepājas
pilsētas piedāvājumam (Nīcas un Liepājas pašvaldību
abpusējas sadarbības interese) - izceļot Bernātus kā
aktīvās atpūtas vietu, garākām pastaigām, vienā vai abos
virzienos, papildu izglītojoša un pieredzi dažādojoša
funkcija
|
1. Taku izveide ar kultūrvēsturisku informāciju dabas parkā
"Bernāti", aprīkojot tās ar mazajām arhitektūras formām un
informācijas stendiem par dabas parka dabas vērtībām
2. Ceļa "Villa Alma-Burenieki-Noras" pārbūve
3. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana
4. Ceļa "Dzintariņš-jūra" pārbūve
5. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam
6. Bernātu pludmales labiekārtošana
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.5.
1.3.1.
2.1.1.
2.3.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
5. |
Liepājas pilsēta |
Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa
piekrastē
(24 134 128 EUR)
|
1) Republikas pilsēta Liepāja, iedz. skaits 78 787
2) Valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.7436
"Liepājas pilsētas vēsturiskais centrs", valsts un vietējas
nozīmes arhitektūras, mākslas, industriālie pieminekļi,
t.sk. valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6381
"Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca ar žogu", Berči
arhitektūras mantojums, Promenāde un Loču tornis, Dienvidu
mols, koncertdārzs "Pūt, vējiņi!", Liepājas pludmale un
Zilā karoga pludmale, Jūrmalas parks; kūrorta
statuss4, Karostas mantojums, zvejniecība (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts), kuģniecības tradīcijas un mantojums
(kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3)Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase) D
daļā, stipra (4.klase) līdz ļoti stipra (5.klase) ietekme
uz veģetāciju intensīvi apmeklētās vietās ar nepietiekamu
labiekārtojumu Z daļā
4) Pludmales apmeklējums no mazapmeklētas (100-300
cilv./dienā) D daļā līdz ļoti apmeklētai (1000-5000
cilv./dienā) pie Jūrmalas parka
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte, autonovietņu trūkums un
apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales
labiekārtojums)
6)
Sanešu akumulācijas krasts Liepājas D daļā, bet aktīva
krasta erozija Z daļā
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD līdz 8km; Attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams;
8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, kam nozīmīgi
tūrisma piesaistes objekti ir Bāriņu ielas vēsturiskais
komplekss "Kungu kvartāls", Liepājas Svētās Trīsvienības
katedrāle (jeb Sv.Trīsvienības luterāņu baznīca), Karostas
mantojums (t.sk. Valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Nr.8545 "Jūras virsnieku sapulču ēka", vietējas nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.8712 Liepājas karostas cietums
un vietējas nozīmes industriālais piemineklis Nr.8737
"Liepājas Karostas ūdenstornis")
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Stiprināt Liepāju, kā tūrisma galamērķi un pozicionēt
Liepāju kā "vasaras galvaspilsētu".
|
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā
tūrisma plūsma.
Oficiāla peldvieta un Zilā karoga pludmale ar
labiekārtojumu un pielāgota cilvēkiem ar īpašām
vajadzībām.
Jahtu osta (Zilais karogs).
Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide - kā
pieturpunkts Eirovelo 10 un 13 velomaršrutos.
No tūrisma pozicionējuma piekrastes attīstība
kontekstuāli ar pārējo pilsētu rada vairākas
konkurētspējīgās priekšrocības: "rietumnieciskāka" Latvijas
pilsēta ar pilnvērtīgu lielpilsētas sajūtu, radošu
sabiedrību, kultūras un publisko pasākumu dominanci.
Vietējā līmenī - uzlabo Liepājas centra un D daļas
iedzīvotāju atpūtas iespējas; stiprina un papildina esošo
Liepājas vēsturiskā centra piedāvājumu
Ilgtermiņa perspektīvā no resursu attīstības potenciāla
nozīmīgākā Kurzemes tūrisma pilsēta, kāpināta kūrorta
pilsētas loma un izcelta kultūras nozīme.
Specifiskais piedāvājums:
- Kūrorts (kūrorta pilsētas tradīcijas un resursi rada
nākotnes attīstības potenciālu)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes
objekts
- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu
vieta
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums (pludmales un piekrastes labiekārtojums Zilā
karoga Jūrmalas parkā ir starp valsts labākajiem piemēriem
universālā dizaina risinājumu jomā)
- Starptautisku un nacionālas nozīmes pasākumu norises
vieta
- Zilā karoga jahtu piestātne
|
Visa pilsētas piekraste, pamatojoties uz detalizēti
izstrādāto tematisko plānojumu "Liepājas pilsētas pludmales
un
piekrastes attīstība"
un tajā izvirzītajām prioritātēm, ieviešanas secību
1. Bāriņu ielas vēsturiskā kompleksa "Kungu kvartāls"
atjaunošana vai pārbūve un Interjera muzeja izveide
2. Piekļuves uzlabošana kūrorta zonai, Jūrmalas parkam,
pludmalei, pilnveidojot 3 ielu pieslēgumus:
2.1. Peldu ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un
pludmales labiekārtošana
2.2. Jūrmalas ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve
un pludmales labiekārtošana
2.3. Roņu ielas sasaiste ar pludmali - piekļuves
infrastruktūras izveide
2.4. Liedaga pastaigu laipas (ar skatu platformu)
izveide
3. Pērkones ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve
un pludmales labiekārtošana
4. Vētru ielas izbūve un pieslēguma pludmalei pārbūve un
pludmales labiekārtošana
5. Promenādes pagarinājuma/gājēju ielas izveide (Loču
tornis-Roņu iela-Kursas klubs)
6. Pastaigu zonas - liedaga promenādes, Roņu ielas izejas
un liedaga vārtu platformas - izbūve
7. Dienvidu mola labiekārtošana
8. Degradēto teritoriju revitalizācija un uzņēmējdarbības
pamatinfrastruktūras izveide Liepājas kūrorta zonā
9. Svētās Trīsvienības katedrāles atjaunošana vai
restaurācija
10. Karostas mantojuma attīstība
11. Eirovelo 13 velomaršruta Liepājas posma attīstība
(marķēšana un veloceliņu būvniecība)
Piezīmes:
Kā attīstāmās vieta
uzskatāma visa Liepājas pilsētas piekraste, risinot
publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un
īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Liepājas
pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos
definēto, tostarp detalizēti izstrādāto Liepājas pilsētas
pludmales tematisko plānojumu
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.3.
1.1.4.
2.1.1.
2.3.3.
2.3.4.
2.3.6.
2.3.9.
|
6. |
Grobiņas novads,
Medzes pagasts
|
Šķēdes piekraste
(1 534 060 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas, tiešā Liepājas pilsētas ietekmes
zonā. Iedz. skaits Šķēdes ciemā 1586
2) Atpūtas vieta "Liedagi", dabas piemineklis "Kapsēdes
dižakmens", aizjomu ainava, kultūrvēsturiskais, t.sk.
arheoloģiskais, mantojums
3)
Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase),
intensīvāk apmeklētajā posmā - stipra ietekme (4.klase)
4)
Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekams autonovietņu skaits, kvalitatīvas gājēju un
velo infrastruktūras līdz jūrai trūkums, apmeklētāju
plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams;
8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, veidojot
sasaisti ar UNESCO Pasaules mantojuma Latvijas nacionālā
saraksta vietu - Grobiņas arheoloģisko ansambli (t.sk.
valsts nozīmes kultūras pieminekļi: Nr.1343 Grobiņas
viduslaiku pils, Nr.1340 Grobiņas pilskalns (Skabārža
kalns), Nr.1342 Priediena senkapi, Nr.1344 Porānu (Pūrānu)
senkapi, Nr.1345 Smukuma senkapi, Nr.1341 Atkalnu senkapi)
un veicinot šī mantojuma attīstīšanu
|
Liepājas pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju
uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
(pludmales un aizjomu ainava)
|
1. Eirovelo 13 veloceliņa izbūve un velomaršruta marķēšana
Šķēdes posmā
2. Šķēdes ceļa pārbūve
3. Īpašuma "Liedagi" labiekārtošana, izveidojot
autonovietni, skatu vietu (torni), aktīvās atpūtas
parku
4. Gājēju celiņa izveide un labiekārtošana no dārzkopības
sabiedrības līdz jūrai
5. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai
6. Grobiņas viduslaiku pils un brīvdabas estrādes
atjaunošana
7. Ālandes atpūtas parka izveide, lai popularizētu seno
tirdzniecības ceļu pa Ālandes upi un arheoloģijas
mantojumu
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Uzdevumi:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
2.3.1.
2.3.3.
2.3.6.
2.3.7.
2.3.9.
|
7. |
Pāvilostas novads,
Vērgales pagasts
|
Ziemupes centrs
(187 316 EUR)
|
1) Ziemupes ciems, iedz. skaits 100
2) Blakus ĪADT dabas lieguma "Ziemupe" teritorijai,
valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.6434 "Ziemupes
luterāņu baznīca ar žogu", zvejniecības tradīcijas (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts), stāvkrasts
3) Intensīvāk apmeklētajā posmā - stipra apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju (4.klase)
4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekams autonovietņu skaits, apmeklētāju plūsmām
neatbilstošs pludmales labiekārtojums)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, veidojot
sasaisti ar vietējas nozīmes arhitektūras pieminekli Nr.
8660 "Vērgales muižas pils" un veicinot šī mantojuma
attīstīšanu
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Ziemupe",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Starpsavienojuma loma 30 km posmā starp Liepāju un
Pāvilostu.
Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistošs
objekts (ĪADT dabas liegums "Ziemupe", ziemas sezonas
piedāvājums Ziemassvētkos)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Aktīvās atpūtas (kaitošana) iespēju uzlabošana
|
1. Esošās publiskās autonovietnes un pludmales
labiekārtojuma pilnveidošana
2. Piekļuves ceļa pie jūras kvalitātes uzlabošana
(zivju izkraušanai un transportēšanai, kā arī operatīvā
dienesta piekļuvei pie jūras nodrošināšanai)
3. Īpašuma "Matroži" (bijusī armijas teritorija)
revitalizācija
4. Vērgales muižas fasādes un jumta atjaunošana,
restaurācija vai pārbūve
5. Eirovelo 13 velomaršruta posma Ziemupe-Saraiķi-Šķēde
attīstība un vietējā velomaršruta Nr.571 "Pāvilostas jūras
loks" (Pāvilosta - Ziemupe - Saraiķi - Vērgale - Pāvilosta)
attīstība
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
2.1.1.
2.3.1.
2.3.3.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
8. |
Pāvilostas novads,
Sakas pagasts
|
Akmeņraga bākas apkārtne
(858 687 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas
2) robežojas ar ĪADT dabas liegumu "Ziemupe" (Natura
2000) teritoriju, valsts nozīmes industriālais piemineklis
Nr.8570 "Akmeņraga bākas tornis", Akmeņraga ainava,
ģeoloģiskais veidojums, jūras putnu migrācijas vērošanas
vieta
3) Intensīvāk apmeklētajā posmā pret pievedceļiem
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - ļoti stipra (5.klase)
un stipra ietekme (4.klase), blakus - vidēja ietekme uz
veģetāciju (3.klase)
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu
trūkums)
6)
Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Ziemupe",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
No izziņas tūrisma - nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
Starpsavienojuma loma 30 km posmā starp Liepāju un
Pāvilostu.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT dabas liegums "Ziemupe", Akmeņrags, industriālais
mantojums Akmeņraga bāka)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara/rudens
migrācijas laikā
|
Kultūras mantojuma/tūrisma apskates objekta pieejamības
sekmēšana
1. Pievedceļa pie Akmeņraga bākas torņa kvalitātes
uzlabošana
2. Autonovietnes labiekārtojuma nodrošināšana
3. Dabas tūrisma infrastruktūras attīstība dabas liegumā
"Ziemupe"
4. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai
5. Eirovelo 13 velomaršruta posma P111-Akmeņrags-Ziemupe
attīstība
6. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.5.
1.1.6.
1.2.5.
1.3.3.
2.1.1.
2.3.1.
2.3.3.
2.3.6.
2.3.9.
|
9. |
Pāvilostas novads,
Pāvilostas pilsēta
|
Pāvilostas centrālā daļa
(1 166 000 EUR)
|
1) Pāvilostas pilsēta, iedz. skaits 1039
2) IADT dabas liegums "Pāvilostas pelēkā kāpa" (Natura
2000), Simtgades parks, Piecdesmitgades parks, Pāvilostas
lielais akmens (Jūrakmens), Pāvilostas osta, Z mols,
Zvejnieku svētki, Skatu tornis; vietējas nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.8661 "Bijusī Pāvilostas Loču
māja ar laivu novietni un Sakas upes krasta bruģi"; valsts
nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.1381"Pāvilostas apmetne
(Baznīckalns)", zvejniecības, jūras makšķerēšanas, zivju
apstrādes, kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts)
3)
Pilsētas centrā - ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase)
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
4)
Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums un
apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams;
8)
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, izmantojot
Pāvilostas un tai apkārt esošo kultūrvēsturisko mantojumu,
tai skaitā vietējas nozīmes arhitektūra pieminekļa Nr.8660
"Vērgales muižas pils" potenciālu
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā
"Pāvilostas pelēkā kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās
ietekmes mazināšana
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma.
Piekrastes mazpilsētu un mazo ostu tīkla
stiprināšana.
Oficiāla peldvieta ar labiekārtojumu.
Mazā osta un nozīmīga piekrastes zvejas vieta
Eirovelo 13 velomaršruta pakalpojumu piedāvājumam
nozīmīga vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT dabas liegumā "Pāvilostas pelēkā kāpa", dabas
objekti, pilsēta)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums
- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums
(raksturīga Kurzemes jūras mazpilsēta ar bagātīgām
zvejnieku svētku tradīcijām)
|
1. Pretplūdu aizsargbūves/promenādes izbūve, lai novērstu
plūdu apdraudējumu un uzlabotu piekļuvi Pāvilostas muzeja
ēkai un moliem
2. Sakas upes krasta stiprināšana
3. Jahtu ostas paplašināšana, jahtu un mazizmēra laivu
piestātne pretī muzejam
4. Pāvilostas novadpētniecības muzeja autonovietnes
paplašināšana un apkārtnes labiekārtojuma
pilnveidošana
5. Kalna ielas autonovietnes paplašināšana un apkārtnes
labiekārtojuma pilnveidošana
6. Jūras ielas autonovietnes paplašināšana un apkārtnes
labiekārtojuma pilnveidošana
7. Pāvilostas centra sasaistes ar Eirovelo 13
velomaršrutu attīstība un vietējā velomaršruta Nr.571
"Pāvilostas jūras loks" (Pāvilosta - Ziemupe - Saraiķi -
Vērgale - Pāvilosta) attīstība
8. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.3.
1.1.5.
1.1.6.
1.2.1.
2.3.3.
2.3.4.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
10. |
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
|
Labraga pludmale (Rīvas upes grīvas apkārtne)
(18 700 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas robežām; vēsturiska apdzīvotā
vieta Labrags
2) Rīvas upes, kā laivošanas upes grīva,
kultūrvēsturiskā objekta (tilts par upi) tuvums, suitu
kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais mantojums)
3) Apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - vāja (2.klase)
stāvkrasta posmos līdz vidēja (3.klase) pie Rīvas upes
grīvas;
4) Mazapmeklēta (100-300cilv./dienā) līdz vidēji
apmeklēta (300-1000cilv./dienā) pludmale
5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu
trūkums)
6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma
pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
Esošo pakalpojumu stiprināšana (tūrisma pakalpojumu
klasteris Rīvas upes grīvas apkārtnē)
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Glābšanas dienestiem piemērotas nobrauktuves pie jūras
izveide
2. Pludmales infrastruktūras izveidošana pludmales
apmeklētājiem
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
|
11. |
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts |
Jūrkalnes centrs un Muižupītes grīva
(485 513 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas un Jūrkalnes ciems, iedz. skaits
Jūrkalnē - 180
2) Muižupītes grīva, Suitu kultūrtelpa (UNESCO
nemateriālais mantojums), t.sk. Sv. Jāzepa Romas katoļu
draudzes baznīca jeb valsts nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.6935 "Jūrkalnes katoļu baznīca", Jūrkalnes
stāvkrasts, Jūras makšķerēšanas svētki, zvejniecības
tradīcijas (galvenokārt kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts)
3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
pie Muižupītes grīvas un piekļuves vietās īsos posmos,
starp tiem stāvkrasta posmi - vāja apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju (2.klase)
4) Mazapmeklēta (100-300cilv./dienā) līdz vidēji
apmeklēta (300-1000cilv./dienā) pludmale
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu trūkums un
apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums)
6)
Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu
vietām.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma.
Starpsavienojuma loma - vieta starp populāriem lielākiem
tūrisma galamērķiem (Liepāja un Ventspils).
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta un
velotūrisma vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta,
paraplānisms)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
- nemateriālā kultūras mantojuma izcelšana suitu kultūras
telpas kontekstā
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Nobrauktuves pie Muižupītes pārbūve
2. Centra pludmales piebraucamā ceļa un stāvvietas
pārbūve
3. Jūrkalnes dabas un atpūtas parka, tostarp dabas
koncertzāles infrastruktūras izveide un pilnveidošana
4. Sv. Jāzepa Romas katoļu draudzes baznīcas pieejamības
uzlabošana tūristiem
5. Eirovelo 13 velomaršruta posma Jūrkalnes ciemā un
Eirovelo 10 posma Jūrkalne-Alsunga attīstība
6. Vietēja vai reģionāla velomaršruta attīstība
Jūrkalnes apkārtnē Suitu kultūrtelpā
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
12. |
Ventspils novads, Jūrkalnes pagasts
|
Ošvalku piekraste (Pāžu pludmale)
(18 700 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas; vēsturiska apdzīvotā vieta
Ošvalki
2) Suitu kultūrtelpa (UNESCO nemateriālais mantojums);
piemiņas vieta/zīme "Cerību bura" II pasaules kara
bēgļiem;
3) Apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - vidēja (3.klase)
līdz stipra (4.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu
trūkums)
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas mantojuma
pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai. |
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Glābšanas dienestiem piemērotas nobrauktuves pie jūras
izveide
2. Pludmales infrastruktūras izveidošana pludmales
apmeklētājiem.
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
|
13. |
Ventspils novads, Užavas pagasts |
Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas
apkārtne)
(698 500 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas un Užavas ciems, iedz. skaits
Užavā - 320.
2) ĪADT dabas liegums "Užava" (Natura 2000), valsts
nozīmēs industriālais piemineklis Nr.8567 "Užavas bākas
tornis un mašīnmāja", ziemas makšķerēšana jūrā, Užavas
grīva
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)
pie Užavas bākas un Užavas kreisajā krastā apmeklētāju
koncentrācijas vietās, posmā starp bāku un grīvu vidēja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4) Pludmale pie Užavas bākas mazapmeklēta (100-300
cilv./dienā), pie Užavas ciema - apmeklējums nenozīmīgs
(<100 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekama autoceļu kvalitāte un autonovietņu
trūkums)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums "Užava",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Integrēta ĪADT dabas lieguma "Užava" un Užavas ciema
attīstība.
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar
pakalpojumu vietām.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, kompleksi attīstot ar bāku
un Užavas alusdarītavu - reģionālas nozīmes vietējā tūrisma
potenciāls.
Nozīmīgs starpsavienojums posmā Pāvilosta - Ventspils.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu
pieejamība.
Laivošanai nozīmīga vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Užavas apdzīvotās vietas un "zīmola" atpazīstamības
sekmēšana (vietējais klasteris: Užavas alusdarītava, bāka,
grīva, ciems)
- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai.
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums -
Užavas akcents gastronomijas tūrismā, saikne ar nacionālas
nozīmes industriālā mantojuma objektu un izcilu skatu vietu
- Užavas bāku
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes
objekts
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana pie Užavas
bākas
2. Ceļa uz Užavas bāku uzlabošana
3. Ceļa asfaltēšana pie Užavas upes ietekas
4. Užavas upes tīrīšana
5. Velomaršruta attīstība Užavas bākas apkārtnē, t.sk.
veidojot sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu
6. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
7. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
1.1.6.
1.2.5.
2.1.1.
2.3.3.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.7.
2.3.9.
|
14. |
Ventspils novads Vārves pagasts
|
Cirpstenes piekraste
(1 540 000 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas, tiešā Ventspils pilsētas ietekmes
zonā.
2) Padomju militārais mantojums, īpaši aizsargājami
biotopi
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(4.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekams autonovietņu labiekārtojums un apmeklētāju
plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums)
6)
Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Ventspils pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju
uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
Infrastruktūra kultūras mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Labas piekļūšanas iespējas glābējiem.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
- Cirpstene ir militārā mantojuma vieta ar potenciālu to
attīstīt un padarīt par tūrisma galamērķi
- Ventspils DR pludmales attīstība un apmeklētāju skaita
pieplūdums, kā pamatojums infrastruktūras izbūvei
|
1. Pludmales piekļuves ceļu seguma atjaunošana, nodrošinot
sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu
2. Cirpstenes pludmales labiekārtošana
3. Laivu piestātņu izveide5
4. Bijušo militāro angāru sakārtošana apskatei
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.3.
1.2.1.
2.1.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
15. |
Ventspils |
Ventspils Piejūras brīvdabas muzejs, Jūrmalas parks un
tiem pieguļošā piekrastes teritorija
(11 173 461 EUR)
|
1) Republikas pilsēta Ventspils, iedz. skaits 40 273
2) Enkuru taka, Jūrmalas parks, valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.9103 "Piejūras brīvdabas muzeja
vēsturisko ēku komplekss", vietējas nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.8811 "Ventspils Sv.Nikolaja pareizticīgo
baznīca", Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās
baznīca, ES prioritārie īpaši aizsargājamie biotopi
piekrastē, pilsētas pludmale, lībiešu (līvu) mantojums,
zvejniecības un kuģniecības tradīcijas, (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts)
3)
Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)
4) Ļoti
apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(palielinoties apmeklētāju skaitām, nepietiekams
autonovietņu skaits un to kapacitāte)
6)
Sanešu akumulācijas krasts
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras pietiekams;
att. līdz tuvākajam VUGD līdz 8km; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā
tūrisma plūsma. Starptautiskas nozīmes tūrisma galamērķis.
Divas oficiālas peldvietas, viena no tām - Zilā karoga
pludmale ar pilna servisa labiekārtojumu.
Jahtu osta.
Nozīmīga piekraste zvejas vieta.
Nozīmīgs velotūrisma pakalpojumu centrs un Eirovelo 13
velomaršruta posms.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes
objekts(Jūrmalas parks, Piejūras brīvdabas muzejs
Ziemeļkurzemes kultūras mantojums)
- Starptautiska un nacionāla mēroga pasākumu norises
vieta
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums (Zilā karoga pludmale, kam nepieciešama
pludmales pārslodzes mazināšana, attīstot papildus
pludmales posmu uz D
- Jūras D mola promenāde kā Latvijas mērogā īpaši
labiekārtota, izceļama vieta
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens
migrācijas vai ziemas laikā
- Kūrorta potenciāls (nepieciešams ieguldīt ogļu kvēpu
seku mazināšanā pilsētā, lai varētu aktualizēt lielāku
kūrorta attīstības un veselības tūrisma attīstību)
|
1. Saudzīgas piekļuves nodrošināšana ES nozīmes dabas
vērtībām, uzlabojot publisko infrastruktūru pilsētas
Dienvidrietumu rajonā, t.sk. izbūvējot autonovietnes un
piekļuves vietas pludmalē
2. Piejūras brīvdabas muzeja integrētais projekts
2.1. Jaunas multifunkcionālas muzeja ēkas izbūve
2.2. Jaunas laivu, kuteru, kuģu vraku, enkuru ekspozīcijas
un muzeja krājuma glabātuves izveide;
2.3. Šaursliežu dzelzceļa ekspozīcijas paplašināšana
2.4. Teritorijas labiekārtojuma pilnveidošana
3. Eirovelo 13 velomaršruta posma Ventspils pilsētā
attīstība
4. Ventspils Nikolaja evaņģēliski luteriskās baznīcas
torņa restaurācija
5. Atjaunot, uzlabot un uzturēt Ventspils loču torni ā
drošas navigācijas infrastruktūras un tūrisma objekta
attīstība
Piezīmes:
Kā attīstāmā vieta
uzskatāma visa Ventspils pilsētas piekraste, risinot
publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un
īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Ventspils
pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos
definēto.
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.2.5.
2.2.2.
2.3.3.
2.3.4.
2.3.6.
2.3.9.
|
16. |
Ventspils novads, Tārgales pagasts
|
Liepene
(1 017 184 EUR)
|
1) Liepenes ciems, iedz. skaits 30
2) Staldzenes stāvkrasts
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)
pret pievedceļiem, blakus - vidēja ietekme (3.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekams autonovietņu un gājēju ceļu
labiekārtojums)
6)Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana.
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar
pakalpojumu vietām.
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma. Kempings "Jēņi" piesaista arī ārvalstu tūrisma plūsmu
peldsezonas laikā.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Populāra kempingu un atpūtas vieta Ventspils
tuvumā.
|
1. Piekļuves jūrai sakārtošana Liepenes ciemā, t.sk. veidojot
laipas u.c. antropogēno slodzi mazinošu infrastruktūru
2. Autonovietnes labiekārtošana
3. Visa veida operatīvajam transportam piemērotu
nobrauktuvju pie jūras izveide, ņemot vērā pastāvīgos
erozijas riskus
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.3.
1.1.5.
1.2.1.
1.2.2.
2.3.6.
2.3.7.
2.3.9.
|
17. |
Ventspils novads, Tārgales pagasts |
Ovīšu bāka
(209 000 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas
2) ĪADT dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā,
dabas lieguma un regulējamā zona, valsts nozīmes
industriālais piemineklis Nr. 8568 "Ovīšu bākas tornis",
Ovīšaraga skatu vieta, lībiešu krasts " Līvõd rānda"
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(4.klase)
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekama autonovietņu ietilpība un labiekārtojums)
6)Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda vieta)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(kultūras tūrisma galamērķis - industriālais mantojums -
Ovīšu bāka)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
Ovīšu ragā, Irbes jūras šaurumā
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Ovīšu bākas un pludmales pieejamības nodrošināšana.
2. Jauna vietēja velomaršruta un gājēju takas izveide,
t.sk. veidojot velomaršrutu un gājēju taku, kas ietver
Lūžņu un savieno ar citām attīstāmajām vietām un Eirovelo13
velomaršrutu
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.2.5.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
18. |
Ventspils novads, Tārgales pagasts |
Lūžņa
(452 100 EUR)
|
1) Lūžņas ciems, galvenokārt vasarnīcu ciems
2) ĪADT
dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas
lieguma un regulējamā zona, militārais mantojums, Lībiešu
krasts "Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava
3)
Stipra (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju
4)
Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekama piekļuves ceļa pie jūras kvalitāte)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(lībiešu krasts, ĪADT dabas liegums "Ovīši", lībiešu,
šaursliežu dzelzceļa un militārais mantojums)
|
1. Pievedceļa Lūžņai seguma uzlabošana
2. Piekļuves militārajam mantojumam, lībiešu
kultūrvēsturiskajām vērtībām un vēsturiskajai šaursliežu
dzelzceļa stacijas ēkai uzlabošana
3. Gājēju un velotransporta savienojumu ar Miķeļtorni un
Ovīšiem attīstīšana
4. Nobrauktuves pie jūras izveide
5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.5.
1.1.6.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.7.
2.3.9.
|
19. |
Ventspils novads, Tārgales pagasts |
Miķeļtornis
(327 715 EUR)
|
1) Miķeļtorņa ciems, iedz. skaits 17, vasarnīcu ciems,
vasarās iedz. skaits >100.
2) ĪADT
dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) neitrālā, dabas
lieguma un regulējamā zona, industriālais kultūras
mantojums Miķeļbāka, Pizes (Miķeļtorņa) baznīca, lībiešu
(līvu) mantojums un Lībiešu krasts " Līvõd rānda",
smilšainās pludmales ainava, zvejniecības, zivju apstrādes,
kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība
un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Ļoti stipra ietekme (5.klase) un stipra apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju (4.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes ārpus kempinga, nepietiekošs pludmales
labiekārtojums)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar
pakalpojumu vietām
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma.
Starpsavienojuma loma starp Ventspili un Kolku.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (zemūdens
niršana)
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(Miķeļtorņa bāka - industriālais mantojums)
- Populāra kempingu un atpūtas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Pizas (Pizes) takas izveide, nodrošinot savienojumu ar
pludmali
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
3. Piekļuves Miķeļtorņa bākai, jūrai un militārajam
mantojumam uzlabošana
4. Gājēju un velotransporta savienojumu ar Ovīšiem,
Lūžņu, Lielirbi un Eirovelo 13 velomaršrutu attīstīšana
5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Uzdevums:
1.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.5.
1.3.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
20. |
Ventspils novads, Tārgales pagasts
|
Lielirbe
(1 869 656 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas un daļa Lielirbes ciema
2) ĪADT
dabas lieguma "Ovīši" (Natura 2000) sezonas lieguma zona,
Irbes upes ieteka, lībiešu (līvu) mantojums un Lībiešu
krasts "Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava,
zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts)
3)
Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)
4)
Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes un piemērota infrastruktūra laivotājiem)
6)Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ovīši",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, attiecībā uz Irbes upes
laivošanu - nacionālas nozīmes ūdenstūrisma maršruts.
Laivošanai nozīmīga vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un
organizētas piekļūšanas infrastruktūras tīkla pilnveide
Baltijas jūras piekrastē
- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Ceļu infrastruktūras uzlabošana un gājēju tilta pār Irbes
upi atjaunošana, pārbūve vai jauna tilta būvniecība
2. Laivotājiem piemērotas publiskās infrastruktūras
izbūve jaunveidojamā gājēju tilta tuvumā (piestātnes,
trepīšu, laipu un atpūtas vietu izveide)
3. Ventiņu - lībiešu veloceliņa izbūve vai velomaršruta
izveide, kas savieno Ventspils pilsētas administratīvo
teritoriju un Lībiešu krasta apdzīvotās vietas (t.sk.
Lielirbi), kā arī ir saistīts ar Eirovelo 13
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.3.3.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.7.
2.3.9.
|
21. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts
|
Sīkrags
(64 357 EUR)
|
1) Sīkraga ciems, iedz. skaits 16, vasarnīcu ciems, vasarās
iedz. skaits >100
2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā un ainavu aizsardzības zona, Lībiešu krasts "
Līvõd rānda", valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
Nr.7448 Sīkraga zvejnieku ciems, smilšainās pludmales
ainava
3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(3.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale. Saistībā ar nozīmīgu
kultūras mantojumu - tūrisma plūsmas piesaistes potenciāls.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana un
organizētas piekļūšanas infrastruktūras tīkla pilnveide
Baltijas jūras piekrastē
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Slīteres nacionālais parks", lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi)
- Nemateriālais mantojums
|
1. Valsts vietējā autoceļa V1372 (posma no autoceļa P124 līdz
Sīkraga centram) pārbūve un sasaiste ar Eirovelo 13
maršrutu
2. Brīvdabas saieta vieta Sīkragā, aprīkojot to ar
soliņiem, ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi,
u.tml.
|
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.4.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
22. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
Mazirbe
(141 420 EUR)
|
1) Mazirbes ciems, iedz. skaits 145. Lielākā apdzīvotā vieta
Kolkas pagasta Baltijas jūras pusē.
2) ĪADT
"Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā un
ainavu aizsardzības zona, Lībiešu krasts " Līvõd rānda",
valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8577 "Līvu
tautas nams"; Mazirbes aptieka, bijušā Mazirbes jūrskola,
Mazirbes skola, saimniecības ēka, laivu kapsēta,
zvejniecības, zivju apstrādes un kuģniecības tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts)
3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase),
nelieli posmi apmeklētāju koncentrācijas vietās - stipra
ietekme (4.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums un
zvejas infrastruktūra)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai,
izmantojot kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā
pašvaldībā esošu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli
Nr.6739 "Dundagas pils", kā tūrisma piesaistes objektu
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, neliela,
tomēr nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Starpsavienojuma loma starp Ventspili un Kolku.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi)
- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu
vieta
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais
matojums
- Lībiešu nemateriālais mantojums, t.sk. "Līvu
svētki"
|
1.Autoceļa "Tautas nams-Jūrskola-Zembahi" pārbūve
2. Mazirbe, valsts reģionālas nozīmes autoceļa P125 posma
no P124 autoceļa līdz Mazirbes centram pārbūve un sasaiste
ar Eirovelo 13 maršrutu
3. Autonovietņu izveide pie izejas uz jūru.
4. Izeja uz pludmali Mazirbē un pieeja pludmalei personām
ar funkcionāliem traucējumiem
5. Peldvietas labiekārtošana
6. Gājēju celiņa izveide
7. Jaunas Mazirbes zvejas laivu piestātnes izbūve, steķu
atjaunošana.
8. Laivu kapsētas piekļuves un labiekārtojuma
attīstība
9. Dundagas viduslaiku pils kompleksa (valsts nozīmes
arhitektūras Nr.6739 un valsts nozīmes arheoloģiskais
piemineklis Nr.2199) pārbūve, restaurēšana un atjaunošana,
kā arī pils apkārtnes labiekārtošana
|
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.3.
1.1.4.
1.2.1.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
23. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts
|
Košrags
(103 873 EUR)
|
1) Košraga ciems, iedz. skaits 9, vasarnīcu ciems, vasarās
iedz. skaits >50
2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts "
Līvõd rānda", valsts nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis
Nr.7447 "Košraga zvejnieku ciems", smilšainās pludmales
ainava
3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale. Saistībā ar nozīmīgu
kultūras mantojumu - tūrisma plūsmas piesaistes potenciāls.
Vietējas nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(vietējas nozīmes dabas izziņas vieta ĪADT "Slīteres
nacionālais parks"
- Nemateriālā kultūras mantojuma (Lībiešu krasts)
saglabāšana un valsts nozīmes pilsētbūvniecības pieminekļa
"Košraga zvejnieku ciems" izmantošana kultūras un izziņas
motivētu kultūrtūristu piesaistē
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Pievedceļa Košargam pārbūve
2. Izkopta publiskās piekļuves vietas jūrai - izveidotas
videi atbilstošas gājēju takas / celiņi
3. Brīvdabas saieta vieta Košragā, aprīkojot to ar
soliņiem, ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi,
u.tml.
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.4.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
24. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
Pitrags
(22 448 EUR)
|
1) Pitraga ciems, iedz. skaits 42 vasarnīcu ciems, vasarās
iedz. skaits >100
2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts "
Līvõd rānda", smilšainās pludmales ainava
3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi)
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
|
1. Pievedceļa Pitragam pārbūve un ceļa marķējuma
pārbūve
2. Brīvdabas saieta vieta Pitragā, aprīkojot to ar soliņiem,
ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml. |
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.4.
2.3.6.
2.3.9.
|
25. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts
|
Saunags
(95 316 EUR)
|
1) Saunaga ciems, vasarnīcu ciems, vasarās iedz. skaits ~50
2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts "
Līvõd rānda"
3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi)
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta - izteikti vēla
rudens un ziemas sezonai
|
1. Pašvaldības ceļa Saunagā pārbūve
2. Pievedceļa Saunagam pārbūve
3. Brīvdabas saieta vieta Saunagā, aprīkojot to ar soliņiem,
ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml. |
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.4.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
26. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts
|
Vaide
(17 364 EUR)
|
1) Vaides ciems, iedz. skaits 13, vasarnīcu ciems, vasarās
iedz. skaits >50
2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu krasts "
Līvõd rānda", ragu kolekcija "Purvziedos"
3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes, nepietiekošs pludmales labiekārtojums)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, ragu kolekcija Vaides
"Purvziedos" rada nelielu, lai arī regulāru apmeklētāju
plūsmu - pamatā vietējais tūrisms.
Vietējas nozīmes sezonas pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Kluso pludmaļu pieejamības nodrošināšana
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Slīteres nacionālais parks". Lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi)
|
1. Pievedceļa Vaidei pārbūve
2. Vietējai situācijai atbilstošu gājēju taku/celiņu un
velomaršrutu izveide, lai nodrošinātu publiskās piekļuves
iespējas pie jūras un tūrisma apskates objektiem
3. Brīvdabas saieta vieta Vaidē, aprīkojot to ar soliņiem,
ugunskura vietām, platformu, iespējamu nojumi, u.tml.
4. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.4.
1.1.6.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
27. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts
|
Kolkas ciems un Kolkasrags
(1 037 593 EUR, t.sk. no
valsts budžeta 183 700 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas un Kolkas ciems. Iedz. skaits
Kolkā 800.
2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā un ainavu aizsardzības zona, lībiešu (līvu)
mantojums un lībiešu krasts " Līvõd rānda", Kolkasrags,
Kolkasraga priežu taka, vecās Kolkas bākas drupas, līvu
centrs "Kūolka", Senā skolas ēka "Pastnieki" Kolkas ciemā,
zvejniecības, zivju kūpināšanas, kuģniecības tradīcijas
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts), valsts nozīmes arheoloģijas piemineklis
Nr.8874"Kolkas vraks I" (tuvumā) (zemūdens kultūras
mantojums);
3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Kolkasraga pludmale -ļoti apmeklēta (1000-5000
cilv/dienā), Kolkas ciema pludmale - mazapmeklēta (100-300
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekamas kvalitātes piebraukšanas ceļš, trūkst
autonovietnes, kā arī laivu un jahtu piestātnes,
nepietiekošs pludmales labiekārtojums)
6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams;
8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai,
izmantojot kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā
pašvaldībā esošu valsts nozīmes arhitektūras pieminekli
Nr.6739 "Dundagas pils", kā tūrisma piesaistes objektu
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
|
Eksportam nozīmīga piekraste - Kolkasrags, stabila ārvalstu
un vietējā tūrisma plūsma.
Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.
Jahtu piestātne (plānota nākotnē, potenciāls saistībā ar
izbraukumiem uz Roņu salu. Kolka ir tuvākā vieta jūras
satiksmei ar Roņu salu.).
Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Slīteres nacionālais parks", Lībiešu krasts un
vēsturiskie zvejniekciemi)
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (jūras laivu
maršruts, kaitbords u.c.)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
(Kolkas rags kā nozīmīgākā Z-Kurzemes tūristu piesaiste, tā
īpašā simboliskā vērtība)
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale (jūras vērošanas
un dabas sezonālā ritma vērošanas vieta nacionālā
mērogā)
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais
matojums
- Nemateriālais mantojums
- Populāra kempingu un atpūtas vieta
- Starptautiski nozīmīgākā putnu vērošanas vieta Latvijā
putnu migrācijas laikā
|
1. Pašvaldības autoceļa "Delfīni - Sarmas" pārbūve
2. Piebraucamā ceļa P124-jūra pārbūve
3. Pievedceļa pārbūve (230 m)
4. Gājēju celiņa izveide
5. P131 autoceļa asfalta seguma pārbūve Kolkas centrā un
Eirovelo 13 maršruta posma Kolkas ciemā attīstība, tai
skaitā velo un gājēju celiņu uzlabošana gar valsts
reģionālo autoceļu P131
6. Autonovietņu ierīkošana pie Kolkas Tautas nama
7. Autonovietnes ierīkošana un informācijas stenda izveide
pie Kolkas Luterāņu baznīcas
8. Līvu saieta un mūžizglītības centra izveide senās skolas
ēkā "Pastnieki" Kolkas ciemā un piegulošās teritorijas
labiekārtošana
9. Ēku grupas "Jūras pērles" pārveide par multifunkcionālu
objektu
10. Brīvdabas estrādes izveide
11. Peldvietas labiekārtošana un līdz tai vedošu gājēju un
velotransporta celiņu uzlabošana
12. Bērnu laukumu un aktīvās atpūtas laukumu izveide Kolkas
pludmalē
13. Jahtu un laivu piestātnes izveide
14. Veloceliņa "Slīteres aplis" posma Sīkrags-Kolka
marķēšana, ceļa zīmju izvietošana
15. Ēku kompleksa "Kapteiņi" Kolkas ragā pārbūve un
teritorijas labiekārtošana6
16. Nobrauktuves pie jūras izveide operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai
17. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Uzdevums:
1.1.1.
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
1.1.6.
1.2.1.
1.3.2.
2.1.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
28. |
Dundagas novads, Kolkas pagasts |
Uši
(45 866 EUR)
|
1) Ušu ciems, iedz. skaits 12
2) ĪADT "Slīteres nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā un ainavu aizsardzības zona, īpaši aizsargājami
biotopi un sugas, lībiešu krasts "Līvõd rānda", Ēvažu
stāvkrasts
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)
piekļuves vietā
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām
nelielajām apmeklētāju plūsmām, tomēr pilnveidojams, lai
organizētu apmeklētāju plūsmas un novērstu apmeklētāju
negatīvo ietekmi uz dabu, sevišķi uz retajām īpaši
aizsargājamām augu un dzīvnieku sugām
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD >23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Slīteres nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras un dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Slīteres nacionālais parks", Ēvažu stāvkrasts,
lībiešu krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
|
1. Pievedceļa pārbūve
2. Biotopu aizsardzību veicinošas (izbradāšana un
izbraukšanu mazinošas) infrastruktūras izbūve, t.sk. gājēju
celiņu uzlabošana, skatu vietu labiekārtošana
3. Informatīvo stendu ar informāciju par vietējām dabas
vērtībām un brīdinošo zīmju par drošību uzstādīšana Ušos un
uz D līdz Evažiem
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām.
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.6.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
29. |
Rojas novads |
Aizklāņi
(101 270 EUR)
|
1) Aizklāņu ciems, iedz. skaits 60
2) Lībiešu krasts "Līvõd rānda", smilšu pludmale,
zvejniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Stipras (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām
apmeklētāju plūsmām, tomēr pilnveidojams, lai novērstu
esošo un potenciālo apmeklētāju negatīvo ietekmi uz
dabu
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, kurai nepieciešamas
organizētas gājēju un velotransporta piekļuves iespējas.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras tūrisma piesaistes objekts (lībiešu
krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves pie pludmales pielāgošana
velotransportam
3. Gājēju un velotransporta savienojuma ar tuvumā esošo
Melnsilu attīstīšana
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
30. |
Rojas novads
|
Melnsils
(85 619 EUR)
|
1) Melnsila ciems, iedz. skaits 200, vasarnieku ciems,
vasarās iedz. skaits >300
2) Lībiešu krasts " Līvõd rānda", smilšu pludmale,
vietējas nozīmes arheoloģijas piemineklis Nr.2253 "Tromeļa
pils - viduslaiku nocietinājuma vieta", zvejniecības, zivju
apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums esošajām
apmeklētāju plūsmām, tomēr pilnveidojams, lai novērstu
esošo un potenciālo apmeklētāju negatīvo ietekmi uz
dabu
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras tūrisma piesaistes objekts (lībiešu
krasts un vēsturiskie zvejniekciemi)
- Populāra atpūtas vieta
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums
|
1. Piekļūšanas ceļu Melnsila ciemam infrastruktūras
sakārtošana
2. Gājēju un velotransporta savienojuma ar Aizkļāniem
attīstīšana
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
2.1.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
31. |
Rojas novads |
Ģipka
(142 430 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas, blakus esošajā Ģipkas ciemā iedz.
skaits 109, vasarnieku ciems, vasarās iedz. skaits >150
2) Atrodas blakus ĪADT dabas liegumam "Ģipka" (Natura
2000), lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības, zivju
apstrādes tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Stipras (4.klase) un vidēja (3.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Neietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. Ģipkas
autonovietnē nav iezīmētas autostāvvietas un nav atbilstošs
labiekārtojums, taku labiekārtojums nolietots, trūkst
pludmales labiekārtojuma, Ģipkas ciemā nepietiekams
piekļuves vietu pie jūras nodrošinājums operatīvajam
transportam)
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras -
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Ģipka",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūra kultūras un dabas mantojuma pieejamības
uzlabošanai un popularizēšanai.
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar
pakalpojumu vietām
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvā atpūta, kaitbords
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
32. |
Rojas novads |
Roja
(3 315 945 EUR)
|
1) Rojas ciems, iedz. skaits 2900, lielākā apdzīvotā vieta
līča R piekrastē
2) Rojas osta un jahtu osta, Rojas upes ieteka, zivju
kūpināšanas tradīcijas, kultūras pasākumi, Rojas smilšu
pludmale un kāpas, Rojas Jūras zvejniecības muzejs, lībiešu
(līvu) mantojums, zvejniecības, zivju apstrādes,
kuģniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība
un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā)
(apmeklējums līdzvērtīgs Saulkrastu pludmalei)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
velotransporta infrastruktūras un gājēju ceļu
labiekārtojums, trūkst laivu piestātnes, palielinoties
piedāvājumam, nepieciešams papildus pludmales
labiekārtojums)
6) Uz Z
no ostas dinamiska līdzsvara krasts, uz D no ostas aktīvas
erozijas krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras mantojuma
pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu (Lietuvas) un
vietējā tūrisma plūsma.
Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes
tūrisma maršrutā starp Jūrmalu un Kolku.
Piekrastes mazpilsētu un mazo ostu tīkla
stiprināšana.
Jahtu ostu tīkla attīstības sekmēšana.
Oficiāla peldvieta un labiekārtota pilna servisa
pludmale ar mērķi iegūt Zilā karoga statusu.
Nozīmīga piekrastes zvejas vieta.
Mazā osta.
Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.
Laivošanai nozīmīga vieta.
Velotūrisms - stratēģiski nozīmīgs pakalpojumu punkts
Eirovelo 13 velomaršruta posmā starp Kolku un Jūrmalu.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (kaitborda un
vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistoša pasākumu vieta
(Zvejnieksvētki, kinofestivāls "RojaL"7)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums (potenciāli Zilā karoga pludmale)
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais matojums
(izbraukums zvejot ar zvejniekiem - zvejniecības tradīciju
iesaiste tūrismā)
|
1. Eirovelo 13 maršruta posma Rojas ciemā attīstība
(veloceliņa izveide un maršruta marķēšana Selgas ielā)
2. Veloceliņa izveide Plūdoņa ielā un tā sasaiste ar
Eirovelo 13 velomaršrutu
3. Rojas pludmales autonovietnes seguma ieklāšana
4. Teritorijas pie Rojas pludmales labiekārtošana
5. Rojas pludmales (uz Kaltenes pusi) labiekārtošana
6. Gājēju celiņa uz pludmali labiekārtošana
7. Rojas pludmales glābšanas dienesta ēkas izbūve
8. Peldošās piestātnes izveide Rojas ostā un jahtu
apkalpošanas infrastruktūras uzlabošana
9. Nobrauktuves uz pludmali cilvēkiem ar īpašām vajadzībām
izveide
10. Skatu torņa pie ambulances izbūve
11. Skatu torņa pie Rojas upes Upes ielā izbūve
12. Jaunas publisku pasākumu vietas - brīvdabas estrādes
izbūve un teritorijas labiekārtošana
13. Rojas burāšanas skolas attīstība
14. Rojas Jūras zvejniecības muzeja autonovietnes
labiekārtošana
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
33. |
Rojas novads |
Kaltene
(57 912 EUR)
|
1) Kaltenes ciemā iedz. skaits 400, vasarnieku ciems, vasarās
iedz. skaits >500
2) Dabas piemineklis Kaltenes krasta veidojumi, Kaltenes
putnu vērošanas tornis, zvejniecības, zivju apstrādes
tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekoši kvalitātes nobrauktuve pie jūras operatīvo
dienestu transportam, nepietiekošs pludmales
labiekārtojums, operatīvā transporta piekļūšanas
iespējas)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23 km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras mantojuma
pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma, naktsmītņu koncentrācija.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums.
- (Nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu
vieta)
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens
migrācijas vai ziemas laikā
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(dabas piemineklis "Kaltenes krasta veidojumi")
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
(akmeņainās jūras piekrastes ainava)
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Vietējas nozīmes velo un gājēju maršrutu attīstība,
veidojot ar dabas pieminekli "Kaltenes Kalvas" un citu
tuvumā esošo dabas un kultūras mantojumu, nodrošinot
sasaisti ar Eirovelo 13 velomaršrutu
3. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
34. |
Rojas novads |
Valgalciems
(79 041 EUR)
|
1) Valgalciema ciems, iedz. skaits 190, vasarās >200
2) Zvejniecības, zivju apstrādes tradīcijas un mantojums
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts)
3) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(5.klase) - īss posms galvenajā piekļuves vietā, pārējais -
stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekošas kvalitātes piebraukšanas ceļš pie jūras
operatīvo dienestu transportam, nepietiekošs pludmales
labiekārtojums)
6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD <23 km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana, antropogēnās slodzes
negatīvās ietekmes mazināšanai |
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Zvejniecības un zivju apstrādes tradīciju un mantojuma
apskates vieta
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
3. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
1.1.6.
2.3.6.
2.3.9.
|
35. |
Mērsraga novads |
Upesgrīva
(537 060 EUR)
|
1) Upesgrīvas ciems, iedz. skaits 180, liels vienas dienas
apmeklētāju īpatsvars vasaras sezonā
2) Grīvas upes ieteka, cirvju kolekcija, zvejniecības un
zivju kūpināšanas tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(5.klase) - īss posms galvenajā piekļuves vietā, pārējā
posmā - stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(4.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
nepietiekošas kvalitātes autonovietnes, trūkst laivu
piestātne, piemērota nobrauktuve operatīvajam transportam,
pludmales labiekārtojums)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar pakalpojumu
vietām.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana, antropogēnās slodzes
negatīvās ietekmes mazināšanai.
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, vietējā tūrisma potenciāls
- attiecībā uz Talsu mērķgrupas piesaisti.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Veloinfrastruktūras attīstības, Eirovelo 13 velomaršruta
vieta.
Jahtu/laivu piestātņu tīkla elements (ilgtermiņā).
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Populāra atpūtas vieta
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves iespējas pludmalei izveide
3. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
4. Eirovelo 13 velomaršruta posma Upesgrīvas ciemā
attīstība
5. Velomaršruta izveide starp Upesgrīvu un
Mērsragu
6. Laivu piestātnes izveide8
7. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
1.2.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
36. |
Mērsraga novads |
Mērsrags
(1 651 575 EUR)
|
1) Mērsraga ciems, iedz. skaits 1800
2) ĪADT dabas parka "Engures ezers" (Natura 2000) dabas
parka zona, Mērsraga osta un jahtu osta, brīvdabas estrāde
"Jēgerleja", putnu vērošanas tornis, valsts nozīmes
industriālais piemineklis Nr.8566 "Mērsraga bākas tornis",
lībiešu (līvu) mantojums, kuģniecības ,zvejniecības, zivju
apstrādes un mazumtirdzniecības tradīcijas (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts)
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(4.klase)
4) Labiekārtotās pludmales daļa - vidēji apmeklēta
(300-1000 cilv./dienā), putnu vērošanas vieta Atpūtas ielas
galā - mazapmeklēta (100-300 cilv/dienā), pārējā daļā -
apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums
(t.sk.
nepietiekama infrastruktūras kapacitāte pludmalē pie bākas,
nepieciešama jauna labiekārtota pludmale pie Atpūtas ielas
vietējo iedzīvotāju un atpūtnieku vajadzībām, trūkst
piestātnes laivām un jahtām, trūkst velotransporta
infrastruktūras un gājēju ceļu tīkla posmi)
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD>23 km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā
"Engures ezers", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma.
Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes
tūrisma maršrutā starp Jūrmalu un Kolku.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu
pieejamība.
Mazā osta.
Jahtu ostu tīkla stiprināšana, specializēti jahtu
remonta pakalpojumi un ziemas novietne.
Oficiāla peldvieta un labiekārtota pludmale.
Velotūrisms - stratēģisks pakalpojumu punkts Eirovelo 13
velomaršrutā.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens
migrācijas vai ziemas laikā (labākā putnu vērošanas vieta
Rīgas līča R piekrastē, Ramsāres vieta.)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT dabas parks "Engures ezers", Mērsraga bāka -
industriālais mantojums
- Nozīmīgs apmeklētāju plūsmu piesaistes pasākums (Jūras
svētki)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais
matojums
- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija.
|
1. Izejas uz jūru izveide Atpūtas ielā
2. Atpūtas ielas turpinājuma - laipas izbūve. Pieejas
izveide pludmalei personām ar funkcionāliem
traucējumiem
3. Jēgerlejas izejas uz jūru labiekārtošana
4. Nobrauktuves operatīvajam transportam pie Mērsraga bākas
izveide
5. Multifunkcionālas piestātnes Nr.8 izbūve Mērsraga ostā
6. Eirovelo 13 maršruta posma Mērsraga ciemā
attīstība
7. Velomaršruta izveide posmā no Mērsraga bākas līdz
Upesgrīvai
8. Zivju tirdziņa izveide Mērsragā, lai veicinātu vietējo
zivju produktu pieejamību piekrastes apmeklētājiem
9. Autonovietnes izveide, t.sk. autobusiem
10. Mērsraga brīvdabas estrādes "Jēgerleja" pārbūve,
pieguļošās teritorijas labiekārtošana un autonovietnes
izbūve
11. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
1.1.6.
1.2.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
37. |
Engures novads, Engures pagasts |
Bērzciems
(48 652 EUR)
|
1) Bērzciema ciems, iedz. skaits 240, vasarās ~500
2) ĪADT dabas parka "Engures ezers" (Natura 2000)
neitrālā zona, valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Nr.6807 "Zvejnieku sēta "Lielkristi"", punu vērošanas
vieta, zvejniecības un zivju apstrādes tradīcijas
3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (apmeklētāju
plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums,
nepietiekamas piekļuves iespējas operatīvajam transportam,
jūras krasts ir aizaudzis, operatīvais transports nevar
piekļūt vietai pa krastu)
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD>23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Engures
ezers", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Piekrastes zvejas vieta.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Engures ezera dabas parks")
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta, kaitborda
iesācēju treniņvieta.)
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens
migrācijas vai ziemas laikā
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam piemērotības
glābēju transportam uzlabošana
3. Eirovelo 13 maršruta posma Bērzciemā attīstība
4. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
1.1.6.
2.3.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
38. |
Engures novads, Engures pagasts |
Engures ciems
(649 316 EUR)
|
1) Engures ciems, iedz. skaits 1600 (lielākā apdzīvotā
novadā)
2) Engures osta, Engures zivju tirgus (zivsaimniecības
produkcijas realizēšana), vietējas nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.8754 "Engures luterāņu baznīca", lībiešu
(līvu) mantojums, jūrniecības izglītības, kuģniecības,
zvejniecības tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)un
mantojums
3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmales labiekārtojums,
trūkst mūsdienu prasībām atbilstošas jahtu piestātnes)
6) Uz Z
no ostas sanešu akumulācijas krasts, uz D no ostas aktīva
krasta erozija, krasta atkāpšanās
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD~23; attīstāmās vietas
glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Reģionālas nozīmes pakalpojumu centrs tūrismam piekrastes
maršrutā, vietējās nozīmes atpūtas pludmale, nav izteikti
stabila vietējā tūrisma plūsma, kas vērsta tieši uz pludmali.
Nozīmīgs starpsavienojums Rīgas līča R piekrastes
tūrisma maršrutā starp Jūrmalu un Kolku.
Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.
Jahtu ostu tīkla stiprināšana.
Mazā osta.
Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide. Eirovelo 13
velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīga jūras makšķerēšanas vieta
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens
migrācijas vai ziemas laikā
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais
matojums
|
1. Engures pludmales labiekārtošana atbilstoši vecajām
kuģniecības un zvejniecības tradīcijām
2. Jahtu ostas pakalpojumu attīstība, piestātnes
izveide
3. Brīvdabas estrādes būvniecība
4. Parka izveidošana pie Krišjāņa Valdemāra dibinātās
jūrskolas (pašreiz Saieta nama)
5. Peldvietas pieejamības nodrošināšanai cilvēkiem ar
funkcionāliem traucējumiem, gājēju laipas izbūve
6. Eirovelo 13 maršruta posma Engures ciemā
attīstība
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.3.
1.1.4.
1.2.1.
2.3.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
39. |
Engures novads, Engures pagasts |
Ķesterciems
(226 483 EUR)
|
1) Ķesterciema ciems, iedz. skaits 200, vasarās >400
2) ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa" (Natura 2000),
smilšu pludmales
3) Intensīvāk apmeklētajās vietās stipra apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju (4. klase), blakus - vidēja (3.
klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra,
trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve
operatīvajam transportam)
6) Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums
"Plieņciema kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Oficiāla peldvieta.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa")
- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves pie jūras uzlabošana gājējiem un
velotransportam
3. Autonovietnes paplašināšana un labiekārtošana
4. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
5. Eirovelo 13 maršruta posma
Ķesterciems-Plieņciems-Apšuciems attīstība
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.5.
2.3.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
40. |
Engures novads, Engures pagasts |
Plieņciems
(210 876 EUR)
|
1) Plieņciema ciems, iedz. skaits 220, vasarās >400
2) ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa" (Natura 2000),
smilšu pludmales
3) Intensīvāk apmeklētajās vietās stipra apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju (4.klase), blakus - vidēja
(3.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra,
trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve
operatīvajam transportam)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegums
"Plieņciema kāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Oficiāla peldvieta.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT dabas liegums "Plieņciema kāpa")
- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Piekļuves pie jūras uzlabošana gājējiem un
velotransportam
3. Autonovietņu paplašināšana un labiekārtošana
4. Eirovelo 13 maršruta posma
Ķesterciems-Plieņciems-Apšuciems attīstība
5. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.5.
2.3.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
41. |
Engures novads, Engures pagasts, Lapmežciema pagasts |
Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu -
Ragaciemu
(2 690 560 EUR)
|
1) Piekraste starp ciemiem un ciemi: Apšuciems (iedz. skaits
220, vasarās >400) Klapkalnciems (iedz skaits 150, vasarās
>5000, ko pamatā veido "Ronīsi" kempinga apmeklētāji,
Ragaciems (iedz. skaits 330, vasarās ~700).
2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā, ainavu aizsardzības un dabas lieguma zona;
vietējas nozīmes vēstures kultūras piemineklis Nr.8334
"Somu Jēgeru kaujas vieta", vietējas nozīmes arhitektūras
piemineklis Nr.6138 "Lapmežciema sedums ar 5 tīklu būdām"
(tuvumā); Ivara Graša podnieka darbnīca, dabas piemineklis
Igora Medņa dendroloģiskie stādījumi, Ragaciema zivju
tirgus (zivsaimniecības produkcijas realizēšana), lībiešu
(līvu) mantojums, zvejniecības un zivju kūpināšanas
tradīcijas, mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), smilšu
pludmales
3) Apšuciems apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - stipra
(4. klase), īsā posmā - ļoti stipra ietekme (5.klase),
Klapkalnciemā apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - ļoti
stipra (5.klase), stipra (4.klase), nomalē - vidēja (3.
klase), Ragaciemā apmeklētāju ietekme uz veģetāciju - ļoti
stipra (5.klase) un stipra (4.klase)
4) Apšuciems - mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā),
Klapkalnciems - vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā),
Gausās jūdzes posms un Ragaciems - mazapmeklēta (100-300
cilv./dienā) līdz vidēji apmeklēta (300-1000 cilv./dienā)
pludmale
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra
pludmalē, trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve
operatīvajam transportam)
6)
Apšuciems - erozijas un akumulācijas mija, atsevišķos
posmos aktīvas erozijas krasts, Klapkalnciems un Ragaciems
- erozijas un akumulācijas mija
7)
Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras Apšuciemā -
apgrūtinātas, Kalpkalnciemā, Ragaciemā - pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās vietas glābšanas
dienestu nodrošinājums - pietiekams, bet uzlabojams
8)*
Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai, tai skaitā
izmantojot salīdzinoši netālu esošo valsts nozīmes
arhitektūras pieminekli Nr.6838 "Šlokenbekas muižas apbūve"
un tajā esošo Latvijas ceļu muzeju kā tūrisma piesaistes
objektu
|
Jūrmalas pilsētas pludmaļu atslogošana un atpūtas iespēju
uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana IADT "Ķemeru nacionālais
parks" antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma, potenciāls apmeklētāju no Lietuvas plūsmas lielākai
piesaistei (ģeogrāfiskā novietojuma izdevīgums), liels skaits
vasaras viendienas atpūtnieku.
Ragaciema un Klapkalnciema pludmales - oficiālas
peldvietas.
Klapkalnciems ir galvenais izejas punkts pie jūras no
Jelgavas, Dobeles un Tukuma puses un tuvākā piekraste aiz
ļoti apmeklētās Jūrmalas pilsētas pludmales.
Ilgtermiņā jahtu piestātnes tīkla attīstības
sekmēšana.
Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Ķemeru nacionālais parks", vēsturisku notikumu
vietas, zvejniecības mantojums)
- Nozīmīgs pludmaļu posms
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais
matojums
- Nemateriālais mantojums
- Populāra kempingu un atpūtas vieta
|
1. Apšuciema pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam
Apšuciemā
3. Klapkalnciema parka labiekārtošana
4. Autonovietnes izbūve Klapkalnciema parkā
5. Klapkalnciema pludmales labiekārtošana
6. Nobrauktuves izveide operatīvajam transportam
Klapkalnciemā
7. Autonovietnes "Kuplās priedes" labiekārtošana
8. Gausās jūdzes pludmaļu un piegulošo teritoriju
labiekārtošana
9. Automašīnu novietošanas risinājumi Gausajā jūdzē
10. Autonovietnes"Aizrags" pārbūve
11. Ragaciema pludmales labiekārtošana
12. Pontonu tipa laivu un jahtu piestātnes izveide
Ragaciemā
13. Piekļuves uzlabošana senajām tīklu būdām
(sedumiem)
14. Eirovelo 13 maršruta posma no Ragaciema līdz
Apšuciemam attīstība
15. Šlokenbekas pils daļu atjaunošana, restaurācija vai
pārbūve
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus Ragaciemā, to atbilstību vietas
ietilpībai, kā arī sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu,
jāveic ainavas vēstures izpēte Ragaciemā
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
1.2.1.
2.3.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
42. |
Engures novads, Lapmežciema pagasts |
Bigauņciems
(86 260 EUR)
|
1) Bigauņciems, iedz. skaits 330, vasarās >600
2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā zona, Kupskalna dabas taka
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(4.klase)
4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša esošā infrastruktūra,
trūkst autonovietnes, gājēju takas un nobrauktuve
operatīvajam transportam)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ķemeru nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai |
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, liels skaits vasaras
viendienas atpūtnieku.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara/rudens
migrācijas vai ziemas laikā
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000) neitrālā
zona, Kupskalnadabas taka)
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais
matojums
|
1. Pludmales labiekārtošana
2. Nobrauktuves operatīvajam transportam izveide
3. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties savlaicīgi nokļūt pludmalē un vēlamo rīcību
nelaimes gadījumos
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
1.1.6.
2.3.6.
2.3.9.
|
43. |
Jūrmalas pilsēta |
Ķemeri un Jaunķemeri
(21 560 050 EUR)
|
1) Republikas pilsēta, iedz. skaits 57671, Ķemeros - 2300,
Jaunķemeros - 70
2) ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" (Natura 2000)
neitrālā, ainavu aizsardzības dabas lieguma zona, valsts
nozīmes pilsētbūvniecības piemineklis Nr.6085 "Ķemeru
kūrorts", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.5341
"Ķemeru parks ar parka arhitektūru", valsts nozīmes
arhitektūras piemineklis Nr.5426 "Ūdenstornis" un citi
valsts nozīmes un vietējas nozīmes aizsargājamu kultūras
pieminekļi Ķemeru parkā un tiešā attīstāmās vietas tuvumā;
smilšu pludmales, kūrorta, zvejniecības tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts)
3) Īsi posmi apmeklētākajās vietās: stipra (4.klase) un
vidēja (3.kalse) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju, dominē
posmi, kas novērtēti ar vāju apmeklētāju ietekmi uz
veģetāciju (2.klase)
4) Ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
autonovietņu trūkums, nekvalitatīva veloceļu
infrastruktūra)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai,
izmantojot Ķemeros, Jaunķemeros un Jūrmalas pilsētā esošo
kultūrvēsturisko mantojumu, tai skaitā salīdzinoši netālu
esošo vietējās nozīmes arhitektūras pieminekli Nr. 5596
"Brīvdabas estrāde" (Mellužu estrāde), kurai nepieciešama
pārbūve, veidojot to par brīvi pieejamu publisku aktivitāšu
vietu
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana. Jūrmalas, kā
kūrortpilsētas piedāvājuma stiprināšana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ķemeru nacionālais
parks", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai un
iekšējo savienojumu uzlabošanai
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale ar tūrisma eksportspēju,
galvenokārt tūristiem no Lietuvas.
Saistībā ar ĪADT "Ķemeru nacionālais parks" - nozīmīga
uz dabu orientēta vietējā un starptautiskā tūrisma
plūsma.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Baltijā nozīmīgākais Zilā karoga pludmales - garākā,
drošākā un kvalitatīvākā vasaras peldsezonas organizētā
atpūta ar lielāko pludmales pakalpojumu piesaisti.
Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide (velotūrisma
attīstības perspektīva un "Ķemeru nacionālais parka" kā
Jūrmalas piedzīvojumu, dabas un aktīvās atpūtas piedāvājuma
paplašinājums, kas ir stratēģiski nozīmīgs mazāk uzrunāto
segmentu (dabas un piedzīvojumu meklētāji) piesaistei un
lielākai saistīto pakalpojumu tirdzniecībai).
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums
- Kūrorts (starptautiskas nozīmes tradīcijām bagātākais
Baltijas kūrorts ar vislabāk organizēto piekļuvi
(sabiedriskais transports, veloceliņu tīkls, piekļuve no
ūdens, lidostas tuvums) un daudzveidīgāko kvalitatīvu
tūrisma pakalpojumu klāstu
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Ķemeru nacionālais parks", kultūras mantojums -
Ķemeru parks un sanatorijas apbūve)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums
|
1. Ķemeru parka atjaunošana un labiekārtošana
2. Dabas izglītības centra izveide Ķemeros
3. Ķemeru ūdenstorņa atjaunošana un pārbūve, pielāgojot to
publiskiem mērķiem
4. E.Dārziņa ielas posma pārbūve Ķemeros
5. Jaunķemeru pludmales labiekārtošana
6. Operatīvā transporta nobrauktuves izbūve Jaunķemeru
pludmalē
7. Pieejas Jaunķemeru pludmalei izveide personām ar
funkcionāliem traucējumiem
8. Autonovietņu izveide Jaunķemeru ceļā
9. Veloceliņa Ķemeri-Jaunķemeri izbūve un savienošana ar
Eirovelo 13 maršruta posmu Jūrmalas pilsētā
10. Eirovelo 13 maršruta Jūrmalas pilsētas posma
attīstība (marķēšana un veloceliņu būvniecība)
11. Mellužu estrādes un Piena paviljona (bāra ēkas)
atjaunošana, veidojot to par brīvi pieejamu publisku
aktivitāšu vietu
Piezīmes:
Kā attīstāmā vieta
uzskatāma visa Jūrmalas pilsētas piekraste, risinot
publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un
īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Jūrmalas
pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos
definēto.
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
2.1.1.
2.3.3.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
44. |
Jūrmalas pilsēta |
Jūrmalas (Lielupes) osta
(12 221 528 EUR)
|
1) Republikas pilsēta, iedz. skaits Lielupē - 1600,Buļļuciems
- Stirnurags - 935
2) blakus esošās ĪAD teritorijas un kultūras mantojuma
objekti - dabas parka "Ragakāpa" (Natura 2000), dabas
parka un dabas lieguma zona), dabas liegums "Lielupes
grīvas pļavas"; Jūrmalas Brīvdabas muzejs, Lielupes grīva,
kūrorta, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts)
3) Blakus Jūrmalas ostai - vāja apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju (2.klase)
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
autonovietņu trūkums, labiekārtojuma trūkums, ierobežota
jahtu ostas infrastruktūra)
6)
Sanešu akumulācijas un dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams;
8) Potenciāls tūrisma piedāvājuma dažādošanai,
izmantojot esošo Jūrmalas (Lielupes) ostas teritoriju
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā
"Ragakāpa", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai un
iekšējo savienojumu uzlabošanai
|
Eksportam nozīmīga vieta, stabila ārvalstu un vietējā tūrisma
plūsma savā niša, potenciāls izaugsmei.
Tīkla pilnveidošana, stiprinot jahtu ostu tīklu.
Specifiskais piedāvājums:
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT "Ragakāpas dabas parks", Jūrmalas Brīvdabas
muzejs)
- Nozīmīga vieta apmeklētāju plūsmu piesaistošiem
pasākumiem (Jūrmalas Brīvdabas muzejā organizētie pasākumi
un svētki, kas rada lielas apmeklētāju plūsmas)
- Nemateriālais mantojums
|
1. Mols (priekšizpēte, Tehniski ekonomiskā pamatojuma
izstrāde, projektēšana, būvniecība9)
2. Multimodālā osta10 (priekšizpēte)
3. Lielupes salas attīstīšana (priekšizpēte par salas
attīstību (rekreācijas pakalpojumi, piestātnes, piekrastes
zvejniecība u.tml.)
4. Tīklu un Vikingu ielas teritorijas attīstīšana
5. Jahtu servisa centra attīstība (priekšizpēte,
projektēšana, būvniecība)
6. Ūdenssporta pakalpojumi pie Vikingu ielas
attīstīšana
7. Ūdenssporta un ūdenstūrisma pakalpojumu
attīstīšana
8. Potenciālo ostas attīstības teritoriju plānošana un
attīstīšana
9. Pasažieru piestātnes un ūdenstūrisma aktivitāšu
attīstīšana
10. Makšķerēšanas pakalpojumu centra izveide
Vārnukrogā
Piezīmes:
Kā attīstāmā vieta
uzskatāma visa Jūrmalas pilsētas piekraste, risinot
publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un
īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Jūrmalas
pilsētas pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos
definēto.
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.3.
1.2.1.
1.2.6.
1.3.3.
2.1.1.
2.3.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
45. |
Rīgas pilsēta |
Daugavgrīva
(4 376 781 EUR)
|
1) Republikas pilsēta Rīga
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
zona, dabas lieguma zona, neitrālā zona, tiem piegulošās
kāpas (embrionālās kāpas un priekškāpas) un pludmale;
valsts nozīmes vēstures piemineklis Nr.8538 "Daugavas
grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss" (daļa
Daugavgrīvā), vietējas nozīmes vēstures piemineklis Nr.8539
"Komētforts", valsts nozīmes arhitektūras piemineklis
Nr.6606 "Daugavgrīvas cietokšņa apbūve" (atrodas netālu);
Daugavgrīvas bāka, kā vizuāli spēcīgu un Rīgas jūras
vārtus reprezentējošu elements un ar to saistītais Rietumu
molu, Daugavgrīvas kompleksais dabas liegums, Mīlestības
sala
3) Apmeklētākajā piekrastes daļā - stipra (4.klase) un
vidēja (3.klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā),
5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
trūkst apmeklētāju skaitam atbilstošas autonovietnes, velo
un gājēju ceļi u.c. infrastruktūra)
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams; riska faktors - iespējami
plūdi11
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā
"Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana
|
Vietējās nozīmes pludmales attīstība.
Oficiāla peldvieta.
Kultūras vai dabas tūrismu piesaistes objektu (Daugavas
grīvas krastu fortifikācijas būvju komplekss un ar to
saistītie objekti) popularizēšana.
Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne
(Piejūras dabas parks) kā bioloģiskai daudzveidībai un
dzīves kvalitātei nozīmīga un vērtību ceļoša vieta).
Specifiskais piedāvājums:
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Aktīvās atpūtas tīklojuma savienojumi Mangaļsalas mola
un Carnikavas virzienā Rīgas un tuvāko apkaimju iedzīvotāju
sportiska un veselīga dzīves veida veicināšanai)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(Rietumu mols, Komētfortas dambis, Daugavagrīvas
cietoksnis)
- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne
(dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un
dzīves kvalitātei nozīmīga un vērtību ceļoša vieta
|
1. Valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Daugavas grīvas krastu
fortifikācijas būvju kompleksa" un vietējas nozīmes kultūras
pieminekļa "Komētfortu dambis" konservācijas pasākumi,
pieejamības uzlabšana, apkārtnes labiekārtošana
2. Pludmales piekļuves un labiekārtojuma
pilnveidošana;
3. Autonovietņu izbūve un paplašināšana
4. Veloinfrastruktūras attīstība pilsētas centra un
Eirovelo 13 maršruta sasaistei ar pierasti
5. Daugavgrīvas bākas un R mola publiskā pieejamības
uzlabošana, nodrošinot atbilstošu infrastruktūru (gājēju
takas, laipas, autonovietnes, informācijas punktus,
sabiedriskas tualetes un tml.)
Piezīmes:
Daugavas abu krastu saskaņota
attīstība gan vēsturiskā mantojuma, gan ĪADT, kāpu zonas
aizsardzība, gan atsevišķu šīs teritorijas daļu publiskā
pieejamības nodrošināšana, veidojot atbilstošo
infrastruktūru (laipas, takas, tualetes, informācijas
zīmes, autonovietnes u.tml.)
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.4.
1.3.3.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
46. |
Rīgas pilsēta |
Mangaļsala
(995 500 EUR)
|
1) Republikas pilsēta Rīga
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
zona, dabas lieguma zona, neitrālā zona; valsts nozīmes
vēstures piemineklis Nr.8538 "Daugavas grīvas krastu
fortifikācijas būvju komplekss"; Mangaļsalas mols un
makšķerēšanas tradīcijas uz tā, smilšu pludmale, Komētforta
dambis jeb vietējas nozīmes vēstures piemineklis Nr.8539
"Komētforts"
3) Apmeklētākajā piekrastes daļā - stipra apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju (4.klase), īss posms Vecāķos - ļoti
stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (5.klase), pārējie
posmi - vidēja ietekme (3.klase)
4) Pludmale pie Mangaļsalas mola vidēji apmeklēta
(300-1000 cilv./dienā), talāk mazapmeklēta (100-300
cilv./dienā) pludmale
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. trūkst
atbilstošas autonovietnes, auto, velo un gājēju ceļi, pie
esošā apmeklētāju skaita, vieta ir pārslogota)
6) Mola
tuvumā aptuveni 1 km garā posmā pārsvarā erozijas procesi
(krasta atkāpšanās), vidusdaļā - dinamiskais līdzsvars, bet
Vecāķu tuvumā - akumulācijas procesi
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams;
riska faktors - iespējami plaši plūdi12
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā
"Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale (Mangaļsalas mols kā
tūristu piesaiste), nozīmīga vietējā tūrisma plūsma.
Būtiskas problēmvietas risināšana antropogēnās slodzes
negatīvās ietekmes mazināšanai ĪADT "Piejūras dabas
parks", uzlabojot auto novietošanas problemātiku, drošības
un universālā dizaina palielinājumu gājēju un
velotransporta plūsmai saiknē starp sabiedriskā transporta
galapunktu vietām un pludmali; integrētas ĪADT attīstības
ietvaros; Vecāķu pludmales slodzes mazināšana. Nozīmīgs
pakalpojumu centrs un pludmales labiekārtojums.
Stratēģiski svarīga Eirovelo 13 velomaršruta vieta ar
plašu pakalpojumu klāstu.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale (populārākā Rīgas
A daļas vietējās rekreācijas pludmale aktīvai un pasīvai
atpūtai peldsezonas laikā.
- Aktīvās atpūtas tīklojuma savienojumi Mangaļsalas mola
un Carnikavas virzienā Rīgas un tuvāko apkaimju iedzīvotāju
sportiska un veselīga dzīves veida veicināšanai)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(Mangaļsalas mols, Daugavas grīvas krastu fortifikācijas
būvju komplekss)
- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne
(dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un
dzīves kvalitātei nozīmīga un vērtību ceļoša vieta
|
1. Mangaļsalas ielas pārbūve, stāvvietu nodrošināšana
2. Tūrisma infrastruktūras izveide dabas parkā
"Piejūra"
3. Fortifikācijau un militārā mantojuma būvju pieejamības
nodrošināšana, t.sk.
valsts nozīmes kultūras pieminekļa "Daugavas grīvas
krastu fortifikācijas būvju kompleksa" eksponēšana
4. Piekļuves un stāvvietu nodrošināšana Mangaļu molam
5. Mangaļsalas pludmales labiekārtošana
6. Nobrauktuvju starp molu un Vecāķiem piemērotības
uzlabošana operatīvajam transportam
7. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 8 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
Piezīmes:
Kā attīstāmā vieta
uzskatāma visa Rīgas pilsētas piekraste, risinot
publiskās infrastruktūras attīstības vajadzības un
īstenojot plānotās aktivitātes saskaņā ar Rīgas pilsētas
pašvaldības attīstības plānošanas dokumentos definēto.
Izvērtējot aktivitāšu
izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir
izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
1.1.6.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
47. |
Carnikavas novads |
Kalngale
(491 150 EUR)
|
1) Kalngales ciems, iedz. skaits 480
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
zona, smilšu pludmale
3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4) Pludmales apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk. pludmales
labiekārtojums, neatbilstoša pāreja pāri dzelzceļam pie
autonovietnes)
6)
Pārsvarā akumulācijas procesi
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā "Piejūra",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana |
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale, reģionāla nozīme līdzās
esošajai nūdistu pludmalei, kas ir starp populārākajām
nacionālā mērogā.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība - attālināti to pludmales,
Kalngalē.
Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (ĪADT dabas
parks "Piejūra").
Nozīmīga pludmale (plānota labāk organizētās nūdistu
pludmales zonas attīstīšana (starp Vecāķiem un
Garciemu)).
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs dabas tūrisma objekts (paraboliskās
kāpas)
- Nūdistu pludmale
- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne
(dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un
dzīves kvalitātei nozīmīga vieta
|
1. Iekšējo savienojumu - dzelzceļa stacijas - pludmale
izveide
2. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un
atpūtas vietu infrastruktūras attīstība
3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju
par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23
minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām
Izvērtējot aktivitāšu
izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir
izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.6.
1.3.2.
2.1.1.
2.3.4.
2.3.6.
2.3.9.
|
48. |
Carnikavas novads |
Garciems
(84 150 EUR)
|
1) Garciema ciems, iedz. skaits ~400
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
zona, paraboliskā kāpa, smilšu pludmale
3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4) Mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) un vidēji
apmeklēta (300-1000 cilv./dienā) pludmale
5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu
infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)
6) Dinamiska līdzsvara process
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams;
|
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas
iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parkā
"Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana
|
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana .
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīga pludmale Rīgas tuvumā
- Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks
"Piejūra")
- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne
(dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un
dzīves kvalitātei nozīmīga vieta
|
1. Piekļuves pludmalei ar operatīvo transportu un pieejas
invalīdiem nodrošināšana
2. Pludmales labiekārtošana
3. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
Piezīmes:
Izvērtējot aktivitāšu
izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir
izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.5.
1.1.6.
2.3.6.
2.3.9.
|
49. |
Carnikavas novads |
Garupe
(1 145 650
EUR)
|
1) Garupes ciems, iedz. skaits ~128
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
zona, smilšu pludmale
3)Vāja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)
4) Mazapmeklēta (100-300 cilv./dienā) un vidēji
apmeklēta (300-1000 cilv./dienā) pludmale
5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu
infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)
6) Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks "Piejūra",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana |
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks
"Piejūra")
- Kvalitatīva un viedi apsaimniekota dabas pamatne
(dabas parks "Piejūra") kā bioloģiskai daudzveidībai un
dzīves kvalitātei nozīmīga vieta
|
1. Iekšējo savienojumu - dzelzceļa stacija-pludmale -
izveide
2. ĪADT dabas parka "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un
atpūtas vietu infrastruktūras attīstība
3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju
par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23
minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām.
Izvērtējot aktivitāšu
izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir
izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.6.
1.3.1.
2.1.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
50. |
Carnikavas novads |
Carnikava
(1 597 475 EUR)
|
1) Carnikavas ciems, iedz. skaits 3300
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
un dabas lieguma zona, Gaujas grīva - vienīgā dabiskā lielo
upju grīva Latvijā, Carnikavas muižas parks, lībiešu (līvu)
mantojums, kuģu būves, zvejniecības, t.sk. nēģu zvejas un
apstrādes, tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts), smilšu
pludmale
3)Vidēja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase)
4)Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu
infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)
6)
Dinamiska līdzsvara process, Gaujas grīvas tuvumā, aptuveni
1 km garā posmā pārsvarā erozijas procesi (krasta
atkāpšanās)
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas
iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks
"Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma popularizēšanai un pieejamības uzlabošanai
|
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana.
Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale.
Vietējas un reģionālas nozīmes komercpakalpojumu un
sezonas pakalpojumu pieejamība -attālināti no pludmales
Carnikavā.
Veloinfrastruktūras tīkojuma izveide un pilnveide.
Stratēģiski svarīga EiroVelo13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīga pludmale Rīgas tuvumā
- Nozīmīgs dabas un kultūras tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT dabas parks "Piejūra" un vietēja līmeņa ainavu
aizsargājamās teritorijas "Gaujas grīvas ainavu teritorija"
un "Baltijas jūras piekraste"13)
- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta
("Nēģu svētki" u.c.)
|
1. Laivu ielas pārbūve un auto autonovietnes izveide pieejas
pludmalei nodrošināšanai, t.sk. operatīvajam transportam
2. Carnikavas centra kultūrvēsturiskā un dabas mantojuma
attīstība:
2.1. Svētku laukuma pilnveidošana
2.2. Gaujas upes aizsargdambja labiekārtošana
2.3. Carnikavas novadpētniecības centra pilnveidošana un
paplašināšana, kā arī piekļuves uzlabošana, izbūvējot
gājēju tiltiņu
2.4. Jaunas estrādes izbūve un Carnikavas parka
atjaunošana
3. Eirovelo 13 velomaršruta posma attīstīšana un
atbilstošas veloinfastruktūras, t.sk. velonovietņu un
maršruta marķējuma zīmju, uzstādīšana
4. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku,
atpūtas vietu un autonovietņu attīstība, kā arī
pārvietojamo tualešu uzstādīšana
5. Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot
informāciju par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām
ierasties 23 minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes
gadījumos
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.6.
1.3.3.
2.3.6.
2.3.9.
|
51. |
Carnikavas novads |
Gauja
(3 378 650 EUR)
|
1) Gaujas ciems, iedz. skaits 140
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
un dabas lieguma zona, nēģu zvejošanas un apstrādes
tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts), Gaujas grīva, smilšu
pludmale
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase)
pie piekļuves vietas
4) Mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu
infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)
6) Aktīva krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD <23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks "Piejūra",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšana |
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Specifiskais piedāvājums:
- Nozīmīgs dabas tūrisma piesaistes objekts (dabas parks
"Piejūra")
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Gaujas upes grīva kā laivu maršruta galapunkts
|
1. Iekšējā savienojuma - dzelzceļa stacija - pludmale izveide
(Skautu ielas pārbūve) un sasaistes ar Eirovelo 13
velomaršrutu nodrošināšana
2. ĪADT dabas parks "Piejūra" atbilstošu atpūtas taku un
atpūtas vietu infrastruktūras attīstība
3. Informatīvo stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju
par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23
minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām.
Izvērtējot aktivitāšu
izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā "Piejūra" ir
izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki ierobežojumi, nekā
dabas parka vai dabas lieguma zonās.
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.6.
1.3.1.
2.1.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
52. |
Carnikavas novads |
Lilaste
(980 158 EUR)
|
1) Lilastes ciems, iedz. skaits 105
2) ĪADT dabas parka "Piejūra" (Natura 2000) dabas parka
un dabas lieguma zona, zvejniecības un apstrādes
tradīcijas (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts), smilšu pludmale
3) Stipra (4.klase) un vidējā (3.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu
un autonovietņu infrastruktūras kapacitāte un
kvalitāte)
6)
Pārsvarā akumulācijas procesi
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana un atpūtas
iespēju uzlabošana vietējiem iedzīvotājiem.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas parks
"Piejūra", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšana.
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana
|
Rīgas un Jūrmalas pilsētu pludmaļu atslogošana.
Vietējas un reģionālas nozīmes atpūtas pludmale,
nozīmīga vietējā tūrisma plūsma, kas saistīta ar vietas
piekļuvi un labiekārtojumu, ar pieaugošu nozīmi vietējā
tūrisma plūsmas piesaistē (tostarp no Vidzemes reģiona,
nedaudz atslogojot Tūjas pludmali).
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.
Zilā karoga pludmale - tuvā nākotnē.
EiroVelo13 maršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Atpūtas pakalpojumu piedāvājums (pasīvai un aktīvai
atpūtai sasaistē ar Piejūras dabas parka velomaršrutiem,
garo pastaigu un nūjošanas taku tīklojumu)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(dabas parks "Piejūra")
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums (Zilā karoga pludmaļu tīkla attīstība. Pilna
servisa pludmales centrs, nekonfliktējot ar vietējiem
iedzīvotājiem)
- Aktīvās atpūtas centrs uz ūdens (kaitošana, u.c.)
|
1. Lilastes pludmales izveide atbilstoši Zilā karoga
nosacījumiem
2. Autonovietnes Ziemeļu ielā labiekārtošana
3. Ziemeļu ielas pārbūve, ietves un veloceliņa
izveide
4. Lilastes ielas pārbūve, ietves un veloceliņa
izveide
5. Autonovietnes pie Lilastes dzelzceļa stacijas
izveidošana
6. Operatīvajam transportam atbilstošas nobrauktuves pie
jūras izveide
Piezīmes:
Izvērtējot papildus
aktivitāšu izvietojumu, jāņem vērā, ka dabas parkā
"Piejūra" ir izveidoti mikroliegumi, kuros ir lielāki
ierobežojumi, nekā dabas parka vai dabas lieguma zonās.
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.6.
1.3.1.
1.3.3.
2.1.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
53. |
Saulkrastu novads, Saulkrastu pilsēta |
Saulkrastu centrs
(4 442 240 EUR)
|
1) Saulkrastu pilsēta, iedz. skaits 5000 (lielākā apdzīvotā
vieta līča A piekrastē)
2) Vietējas nozīmes arhitektūras piemineklis Nr.8490
"Neibādes mežsarga māja "Forstei"", Neibādes parks,
Saulrieta taka Saulkrastos, skatu vieta, Saules laukums un
Jūras parks, Saulkrastu baltā kāpa, Saulkrastu velosipēdu
muzejs, lībiešu (līvu) mantojums, kūrorta, zvejniecības
tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3)
Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (4.klase), neliels
posms - ļoti stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(5.klase)
4)
Galvenokārt ļoti apmeklēta pludmale (1000-5000 cilv./dienā)
un vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša auto, velo un gājēju ceļu
un autonovietņu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte,
nepietiekams skaits autostāvvietu ielu malās, daļā
pludmales nepietiekams pludmales labiekārtojums)
6)
Pilsētas piekrastē ir dažādi krasta procesu posmi, pārsvarā
2.erozijas riska klase - epizodiska kompensēta erozija,
erozijas procesu rezultātā krasta atkāpšanās notiek Pabažu
piekrastē
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai.
|
Eksportam nozīmīga pludmale, stabila ārvalstu un vietējā
tūrisma plūsma.
Rīgas pilsētas pludmaļu atslogošana, jo tas ir reģionāls
rekreācijas galamērķis Rīgas A daļas un tuvāko apkaimju
iedzīvotājiem - īpaši izceļot vilciena kā publiskā
transporta klātbūtni un tā kombinācijas iespējas ar
velotūrismu.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Stratēģiski svarīga EiroVelo13 maršruta vieta ar plašu
pakalpojumu klāstu.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Kūrorta potenciāls (vēsturiskās kūrortvietas akcentu
stiprināšana pilsētas zīmolvedībā)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(Saulkrastu baltā kāpa)
- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistošu pasākumu vieta
(kultūras un izklaides pasākumi, "Saulkrasti Jazz
Festival"14, u.c.)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums
|
1. Saulkrastu pilsētas savstarpējo savienojumu (pludmale,
dzelzceļa stacija un Park&Ride, VIA Baltica, Eirovelo 13
velomaršruta veloceliņš, kultūrvēsturiskie objekti)
izveide
2. Neibādes parka un estrādes pārbūve, akcentējot
nemateriālā kultūras mantojuma un kūrorta tradīciju
attīstību
3. Saulkrastu vēsturiskā centra un tam piegulošās pludmales
daļas savstarpējo savienojumu izveide un labiekārtojuma
pilnveidošana
4.Pludmales labiekārtojuma pilnveidošana un mobilas
laivu piestātnes ierīkošana
5. Saulkrastu "Baltās kāpas" eroziju mazinošas
infrastruktūras attīstība, izvērtējot "LIFE Ekosistēmu
pakalpojumi"15 projekta ietvaros sagatavotās
"Prototipa - Dabas dizaina parka koncepcijas" piedāvātos
risinājumus
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.7
1.1.8.
2.1.1.
2.3.3.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
54. |
Saulkrastu novads, Saulkrastu pagasts |
Zvejniekciema centrs, Skultes osta
(1 540 000 EUR)
|
1) Zvejniekciems, iedz. skaits 1800
2) Aģes upes ieteka, Skultes osta, arhitektes Martas
Staņas veidotais Saulkrastu kultūras nams "Zvejniekciems",
smilšu pludmale, Zvejniekciema akmeņi, kuģniecības un
zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība
un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3)Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), uz
Z - vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (2.klase)
4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša velo un gājēju ceļu un
autonovietņu infrastruktūras kapacitāte un kvalitāte)
6) Uz Z
no ostas sanešu akumulācija, uz D no ostas aktīva krasta
erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale ar neregulāru nozīmi arī
vietējā tūrismā.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums - lokāla
rakstura pludmale ar apmeklētāju piesaistes objektu -
Skultes ostu kā jahtu ziemas turēšanas, ūdenstransporta
līdzekļu testēšanas piestātni
- Viegli piekļūstams punkts jūras vērošanai
|
1. Zvejniekciema centra un pludmales savienojuma
uzlabošana
2. Piestātnes ostā izveide
3. Autonovietņu izbūve vai esošo paplašināšana |
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.2.1.
2.1.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
55. |
Limbažu novads,
Skultes pagasts
|
Vārzas
(1 223 486 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas, iedz. skaits vasarnīcu ciemā
Ziemeļblāzma 655, Vārzu ciemā 87
2) Dabas piemineklis (ģeoloģiskais veidojums) Lauču
dižakmens, ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts",
smilšu pludmale, lībiešu (līvu) mantojums, zvejniecības
tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība un
kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Vidēja (3.klase), stipra (4.klase) un īsā posmā ļoti
stipra (5. klase) apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
4) vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstoša autonovietņu kapacitāte,
nepietiekams pludmales labiekārtojums, nav izveidoti
atbilstoši velo un gājēju ceļi un operatīvā transporta
piekļuves iespējas)
6)
Aktīvas krasta erozija, krasta atkāpšanās
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
pietiekamas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums - pietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana |
Vietējas nozīmes pludmales labiekārtojums Limbažu novada
iedzīvotājiem - vienīgā tiešā jūras tuvumā esoša apdzīvotā
vieta Limbažu novadā, lielāka nozīme rekreācijas un vietējā
tūrisma plūsmas palielināšanai (daļēji Tūjas atslogošanai).
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Specifiskais piedāvājums:
- Jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Lauču akmens pakalpojumu vieta kā jūras ainavas
vērošanas un ar jūru saistītas gastronomijas apmeklējuma
punkts Vidzemes jūrmalā
|
1. Publiskās peldvietas "Vārzas" izveidošana un
labiekārtošana
2. Operatīvā transporta nobrauktuves izbūve
3. Cietā seguma autonovietnes izbūve
4. Pludmales servisa stacijas izveide (glābšanas
stacija, informācijas centrs u.c. pakalpojumi)
5. Informatīvi izglītojošas takas ierīkošana par
piekrastes ainavas veidošanos un zvejniecību piekrastē
6. Pašvaldības ceļa uz Laučakmeni labiekārtošana
(pārbūve)
7. Eirovelo 13 velomaršruta posma Limbažu novadā
attīstība un vietēju velomaršrutu izveide
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.5.
2.1.1.
2.3.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
56. |
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts |
Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste
(61 667 EUR)
|
1) Ārpus apdzīvotas vietas, iedz. skaits Lembužu ciemā 9
2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", Minhauzena
muzejs, Minhauzena muzeja dabas taka pa mežu līdz jūrai,
Lāču bāka, smilšu pludmales, lībiešu (līvu) mantojums,
zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša uzņēmējdarbība
un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(4.klase)
4) Lembužos mazapmeklēta pludmale (100-300 cilv/dienā),
pārējā pludmales daļā apmeklējums nenozīmīgs (<100
cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstošs labiekārtojums, trūkst
potenciālam atbilstošas veloinfrastruktūras -veloceļi,
marķēti velomaršruti, velonovietnes)
6)
Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD ~23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāts", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Pludmales atpūtas mērķtiecīga sasaistīšana ar
pakalpojumu vietām
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmale.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts)
|
1. EiroVelo13 maršruta veloceļa izbūve un marķēšana (starp
Salacgrīvas un Liepupes pagastiem.), nodrošinot savienojumu
gar Rīgas jūras līča piekrasti
2. Atpūtas vietas pie Ronīšiem labiekārtošana
3. Atpūtas vieta pie Mārītēm labiekārtošana
4. Duntes parka labiekārtošana
5.
Informatīvo zīmju/stendu uzstādīšana, iekļaujot informāciju
par operatīvo dienestu ierobežotajām iespējām ierasties 23
minūšu laikā un vēlamo rīcību nelaimes gadījumos
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām.
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.3.
1.1.6.
2.3.1.
2.3.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
57. |
Salacgrīvas novads, Liepupes pagasts |
Tūja
(2 094 299 EUR)
|
1) Tūjas ciems, iedz. skaits 380, vasarās >600
2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", smilšu
pludmale, zvejniecības tradīcijas un mantojums (esoša
uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma
objekts)
3) Ļoti stipra (5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju
ietekme uz veģetāciju
4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstošas autonovietnes,
veloinfrastruktūra un pludmales labiekārtojums, trūkst
piestātnes jahtām vai laivām)
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km; attīstāmās
vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
nepietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā
"Vidzemes akmeņainā jūrmala" un Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāts, antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, nozīmīga vietējā tūrisma
plūsma un saistīti ar apkārtnes kempingu piedāvājumu -
mazāka, taču stabila ārvalstu tūristu plūsma.
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Jahtu piestātnes tīkla vieta.
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Oficiāla peldvieta un pludmales labiekārtojums.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (velotūrisms,
jūras laivu maršruts)
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT dabas liegumā "Vidzemes akmeņainā jūrmala" un
Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums
- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija
|
1. Tūjas mola pārbūve un jahtu piestātnes izveide
2. Tūjas peldvietas labiekārtošana, noejas uz jūru
pārbūve
3. Atpūtas vietas "Tūja" labiekārtošana, noejas uz jūru
pārbūve
4. Atpūtas vietas pie Sābriem labiekārtošana, autonovietnes
un noejas uz jūru izveide, piekļuves operatīvajam
transportam izbūve
5. EiroVelo13 veloceļa Tūjas ciema posma izbūve
6. Autoceļa P11 posma A1-Tūja pārbūve
7. Nobrauktuves pie jūras pārbūve operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Uzdevums:
2.1.1.
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.3.
1.1.5.
1.2.1.
2.3.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
58. |
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pagasts |
Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai
(285 707 EUR)
|
1) Starp ciemiem un ciemi: Lāņi, iedz. skaits 182, Vitrupe,
iedz. skaits 19 un Svētciems, iedz. skaits 490
2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts" ainavu
aizsardzības zona, smilšu pludmale, ĪADT dabas liegums
"Vidzemes akmeņainā jūrmala" (Natura 2000) ainavu
aizsardzības un dabas lieguma zona, Svētupes grīva,
Vitrupes grīva, akmeņaina pludmale, nēģu zveja Svētupē
(kultūrvēsturisks mantojums kā tūrisma objekts)
3) Vitrupe - stipra (4.klase) un vidēja (3.klase)
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju, Lāņi - vidēja
apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase), Svētciems-
nelieli posmi galvenajā piekļuves vietā - ļoti stipra
(5.klase) un stipra (4.klase) apmeklētāju ietekme uz
veģetāciju, pārējā daļa - vidēja ietekme (3.klase)
4) Lāņi - vidēji apmeklēta pludmale (300-1000
cilv/dienā), pie Vitrupes un Svētupes -mazapmeklēta
(100-300 cilv./dienā) pārējā teritorijā pludmales
apmeklējums nenozīmīgs (<100 cilv./dienā)
5) Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstošas autonovietnes, nav
atbilstošas nobrauktuves pie jūras operatīvajam
transportam)
6) Erozijas un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
Vitrupe apgrūtinātas, Lāņi, Svētciems - pietiekamas; att.
līdz tuvākajam VUGD Vitrupe <23km, Lāņi,
Svētciems<23km; attīstāmās vietas glābšanas dienestu
nodrošinājums - pietiekams (Lāņi, Svētciems),
nepietiekams (pie Vitrupes)
|
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT dabas liegumā "Vidzemes
akmeņainā jūrmala" un biosfēras rezervātā"Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāts", antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes
mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Vietējas nozīmes atpūtas pludmales. Vietējas nozīmes atpūtas
pludmale, taču nelielu starptautisku/vietēju tūrisma plūsmu
rada tuvumā esošās tūristu mītnes ("Vējavas", "Rakari").
Vietējas nozīmes komercpakalpojumu un sezonas
pakalpojumu pieejamība.
Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.
Laivošanai nozīmīga vieta.
Daudzveidīgs aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums
(nozīmīga kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta,
velotūrisms, zemūdens niršana kā nišas atpūtas veids,
laivošana).
Eirovelo 13 velomaršruta vieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas
vieta(upju grīvas ainava, akmeņainais krasts)
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(ĪADT Vidzemes akmeņainā jūrmala, Ziemeļvidzemes biosfēras
rezervāts, dabas liegums "Vitrupes ieleja", ģeoloģiskie un
ģeomorfoloģiskie dabas pieminekļi)
- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts
- Piekrastes zvejas tradīcijas un kulinārais
matojums
- Populāra kempingu un atpūtas vietu koncentrācija
|
1. EiroVelo13 maršruta veloceļa izbūve un marķēšana
2. Svētupes grīvas atpūtas vietas attīstīšana (tiltiņa
pārbūve)
3. Lāņu atpūtas vieta labiekārtošana
4. Autonovietnes izbūve pie Lāņiem un piekļuves iespēju
operatīvajam transportam uzlabošana
5. Vitrupes grīvas peldvietas labiekārtošana
6. Muižuļu peldvietas labiekārtošana un noejas uz jūru
izbūve
7. Meleku peldvietas labiekārtošana un noejas uz jūru
izveide
Piezīmes:
Vēlama lokālās piekļuves
iespēju (piebrauktuvju) pie jūras uzlabošana operatīvo
dienestu vajadzībām
pie Lielurgas ietekas
jūrā.
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.2.
1.1.3.
1.1.5.
2.3.1.
2.3.6.
2.3.9.
|
59. |
Salacgrīvas novads, Salacgrīvas pilsēta |
Salacgrīvas centrs
(8 198 300 EUR)
|
1) Salacgrīvas pilsēta, iedz. skaits 3500
2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts" (UNESCO
starpvaldību programmas "Cilvēks un biosfēra" teritorija),
ĪADT dabas parks "Salacas ieleja" (Natura 2000), Zvejnieku
parks, Salacas upes ieteka, Salacgrīvas osta, Salacgrīvas
mols, Salacgrīvas vēsturiskais centrs, lībiešu (līvu)
mantojums, jūrniecības izglītības, kuģu būves, kuģniecības,
zvejniecības, t.sk. nēģu zvejas un apstrādes tradīcijas un
mantojums (esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks
mantojums kā tūrisma objekts)
3) Stipra apmeklētāju ietekme uz veģetāciju
(4.klase)
4)Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Nepietiekams infrastruktūras nodrošinājums (t.sk.
apmeklētāju plūsmām neatbilstošs pludmaļu labiekārtojums,
autonovietnes, trūkst atbilstošas nobrauktuves pie jūras
operatīvajam transportam, nepieciešama ielu un ostas
infrastruktūras pilnveidošana)
6) Uz D
no ostas notiek sanešu akumulācija, uz Z no ostas erozijas
un akumulācijas mija
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<8km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāts" un Salacas ielejas dabas parks,
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Izteikta reģionālas nozīmes atpūtas pludmale, kas neregulāri
ir nozīmīga arī reģionālā, nacionālā vai arī starptautiskā
mērogā (mūzikas festivāls "Positivus" 16).
Reģionālās nozīmes tūrisma galamērķa stiprināšana ar
vairākiem akcentiem Igaunijas ceļotāju piesaistē.
Mazo ostu un jahtu ostu tīkla elements.
Nozīmīgs pakalpojumu punkts VIA Baltica maršrutā
starp Rīgu un Pērnavu, kā arī Eirovelo13 velomaršrutā.
Zilā karoga pludmale perspektīvā.
Oficiāla peldvieta.
Veloinfrastruktūras tīklojuma pilnveide.
Specifiskais piedāvājums:
- Aktīvās atpūtas pakalpojumu piedāvājums (nozīmīga
kaitborda un vēja-jūras sporta veidu vieta)
- Reģionālas nozīmes tūrisma galamērķis ar vairākiem
starptautiskiem akcentiem (publiskie pasākumi -
"Positivus" mūzikas festivāls u.c.)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un pludmales
labiekārtojums dominējoši rekreācijas vajadzībām
- Upes grīva kā laivu maršruta galapunkts populārākajā
Z-Vidzemes ūdenstūrisma maršrutā - Salacā
- Nemateriālais mantojums un piekrastes zvejas
tradīcijas, un kulinārais matojums (jūras zvejas
tradīcijas, makšķerēšana, nēģu ķeršana)
- Nozīmīgs kultūras vai dabas tūrisma piesaistes objekts
(bāka kā industriālā mantojuma elements pilsētas ainavā,
jūras un Salacas grīvas promenāde kā iecienīta atpūtas
vieta perspektīvā, izceļot Salacas upes grīvas un jūras
ainavu)
- Nozīmīga apmeklētāju plūsmu piesaistoša pasākumu vieta
(Nēģu svētki, mūzikas festivāls "Positivus",
Zvejnieksvētki)
|
1. Salacgrīvas vēsturiskā centra atjaunošana: Bocmaņa laukuma
un Jahtu laukuma pārbūve
2. Promenādes izbūve gar Salacas upi
3. Gājēju ielu izveide Salacgrīvas pilsētā
4. Autonovietnes izbūve Salacas ielejā, pieejas
operatīvajam transportam nodrošināšana, informatīvo norāžu
uzstādīšana
5. Starptautiskā velomaršruta Eirovelo 13 posmu
nostiprināšana, kas vieno senās līvu apdzīvotās vietas,
bijušos kuģu būves un zvejniecības centrus
6. Jūrmalas ielas pārbūve
7. Piekļuves izveide operatīvajam transportam pludmalei no
Jūrmalas ielas
8. Zvejnieku parka pludmales labiekārtošana (t.sk.
kanalizācijas pieslēgšana pludmales WC un dušām) un noeju
uz jūru labiekārtošana
9. Piekļuves izveide operatīvajam transportam pludmalei pie
Zvejnieku parka
10. Salacgrīvas Zvejnieku parka un estrādes
rekonstrukcija
11. Ostas pakalpojumu attīstīšana, paplašinot jahtu ostas
pakalpojumu klāstu
12. Salacgrīvas ostas dienvidu un ziemeļu mola pārbūve
13. Nobrauktuves pie jūras pārbūve operatīvo dienestu
piekļuves nodrošināšanai
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.2.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
1.1.8.
1.2.1.
2.1.1.
2.3.3.
2.3.6.
2.3.9.
|
60. |
Salacgrīvas novads, Ainažu pilsēta |
Ainažu vēsturiskais centrs un piekraste
(4 661 118 EUR)
|
1) Ainažu pilsēta, iedz. skaits 1000
2) ĪADT "Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts", dabas
liegums "Randu pļavas" (Natura 2000); valsts nozīmes
vēstures piemineklis Nr.43 "Ainažu jūrskola"; Ainažu vecā
bāka, Ainažu vēsturiskais centrs, Ainažu vecais mols,
lībiešu (līvu) mantojums, jūrniecības izglītības, kuģu
būves, kuģniecības, zvejniecības tradīcijas un mantojums
(esoša uzņēmējdarbība un kultūrvēsturisks mantojums kā
tūrisma objekts)
3) Vidēja apmeklētāju ietekme uz veģetāciju (3.klase),
īsā posmā - stipra ietekme (4.klase)
4) Vidēji apmeklēta pludmale (300-1000 cilv./dienā)
5)
Pietiekams infrastruktūras nodrošinājums, skatoties esošās
apmeklētāju plūsmas, tomēr apmeklētāju ietekmes uz dabu
mazināšanai un kvalitatīva tūrisma piedāvājuma veidošanai
nepieciešama infrastruktūras attīstība
6)
Dinamiska līdzsvara krasts
7) Operatīvo dienestu piekļuves iespējas pie jūras
nedaudz apgrūtinātas; att. līdz tuvākajam VUGD<23km;
attīstāmās vietas glābšanas dienestu nodrošinājums -
pietiekams
|
Esošā piedāvājuma pilnveidošana un dažādošana.
Apmeklētāju plūsmu organizēšana ĪADT "Ziemeļvidzemes
biosfēras rezervāts", dabas liegums "Randu pļavas",
antropogēnās slodzes negatīvās ietekmes mazināšanai.
Infrastruktūras pilnveidošana kultūras un dabas
mantojuma pieejamības uzlabošanai un popularizēšanai
|
Pludmale ar nozīmi vietējā un starptautiskā tūrismā.
Latvijas piekrastes Z "vārti" ar lielu sauszemes tūrisma
plūsmas eksporta potenciālu.
Pilsētas nozīmes palielināšana tūrismā un pilsētas
pakalpojumi kā nozīmīgs starpposms Via Baltica
maršrutā un Eirovelo13 velomaršrutā starp Rīgu un
Pērnavu.
Komercpakalpojumu un sezonas pakalpojumu pieejamība.
Oficiāla peldvieta.
Specifiskais piedāvājums:
- Izcila jūras un piekrastes ainavas vērošanas vieta -
dabas tūrisms - vienoti ar Randu pļavām - labākā jūras
putnu vērošanas vieta Vidzemes piekrastē
- Garo pastaigu un pārgājienu pludmale.
- Nozīmīgākās putnu vērošanas vietas pavasara / rudens
migrācijas vai ziemas laikā
- Nemateriālā un materiālā kultūras mantojuma izziņas un
dabas tūrisma objekts (Ainaži ir visai Latvijai ievērojama
kultūrvēsturiska vieta - jūrniecības pirmsākumu vieta
Latvijā)
- Nozīmīgs pakalpojumu centrs un labiekārtota
pludmale
|
1. Ainažu vēsturiskā centra labiekārtošana
2. Ugunsdzēsības muzeja pārbūve, apvienojot to ar tūrisma
informācijas centru
3. Piekļuves izveide operatīvajam transportam Ainažu
pludmalē
4. Piekļuves izveide operatīvajam transportam Ainažu ostas
jūrmalā
5. Ainažu vecās bākas saglabāšana, restaurācija
6. Kultūrizglītības centra izveide Ainažu jūrniecības
muzejā un pieguļošās teritorijas labiekārtošana
7. Eirovelo13 velomaršruta Ainažu pilsētas posma izbūve
Piezīmes:
Lai izvērtētu labiekārtojumu
projektu apjomus, to atbilstību vietas ietilpībai, kā arī
sagaidāmo ietekmi uz vietas ainavu, jāveic ainavas vēstures
izpēte
|
Brīvprātīgās iniciatīvas:
1.1.1.
1.1.3.
1.1.4.
1.1.5.
2.3.6.
2.3.9.
|
1 Izpēte veikta uz projekta
Nr.4.3.-24/NFI/INP-002 "Latvijas plānošanas reģionu un vietējo
pašvaldību teritoriālās attīstības plānošanas kapacitātes
palielināšana un attīstības plānošanas dokumentu izstrādāšana"
ietvaros un pieejama VARAM tīmekļa vietnes saitē
http://www.varam.gov.lv/lat/darbibas_veidi/tap/lv/?doc=22027,
4. darba materiālā "Piekrastes apmeklētības un antropogēnās
slodzes izvērtējums pašvaldību griezumā"
2 īstenošanas iespējas
izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko
pamatojumu
3 īstenošanas iespējas
izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko
pamatojumu
4 Liepājas pilsētas
administratīvajai teritorijai kūrorta statuss ir piešķirts ar
Ministru kabineta 2015.gada 27.oktobra rīkojumu Nr.655 "Par
kūrorta statusa piešķiršanu Liepājas pilsētas daļai", kas
pieejami tiešsaistē:
http://likumi.lv/ta/id/277457-par-kurorta-statusa-pieskirsanu-liepajas-pilsetas-dalai
5 īstenošanas iespējas
izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko
pamatojumu
6 papildus izvērtējot krasta erozijas procesu
attīstības dinamiku
7 Informācija par
kinofestivālu "RojaL" pieejama: http://www.rojal.lv/
8 īstenošanas iespējas
izvērtējot projekta ietekmi uz vidi likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējuma" noteiktajā kārtībā un projekta ekonomisko
pamatojumu
9 Īstenošanas iespējas
detalizēti izvērtējot plānotās darbības likuma "Par ietekmes uz
vidi novērtējumu" noteiktajā kārtība
10 Īstenošanas
iespējas detalizēti izvērtējot plānotās darbības likuma "Par
ietekmes uz vidi novērtējumu" noteiktajā kārtība
11 Plūdu riski
izvērtēti arī projekta "Rīga pret plūdiem"
(http://www.rigapretpludiem.lv/) ietvaros
12 Plūdu riski
izvērtēti arī projekta "Rīga pret plūdiem"
(http://www.rigapretpludiem.lv/) ietvaros
13 Carnikavas novada
ilgtspējīgas attīstības stratēģijas 2014.-2030.gadam
3.4.apakšnodaļa nosaka, ka Carnikavas novadā ir ainavu
aizsargājamās teritorijas: "Gaujas grīvas ainavu teritorija" un
"Baltijas jūras piekraste" (Informācija pieejama:
http://carnikava.area.lv/images/Izvelnes/Attistiba/Strategija/Strategija_gatava/IAS_strat_FIN.pdf)
14 Informācija par
pasākumu pieejama: http://saulkrastijazz.lv/
15 Informācija par
"LIFE Ekosistēmu pakalpojumi" projektu pieejama:
http://ekosistemas.daba.gov.lv/
16 Informācija par
mūzikas festivālu pieejama:
https://www.positivusfestival.com/lv/
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis
Šadurskis
2. pielikums
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstībai
Piekrastes publiskās
infrastruktūras tīkla attīstības priekšnosacījumi
1. Publiskās infrastruktūras tīkla
vietas - punktveida objekti
1.1. Apdzīvotās vietas un
peldvietas
(1) Katrai apdzīvotajai vietai (skat. 2.1.attēlu) ir sava loma
un nozīme piekrastes kopējā apdzīvojuma struktūrā kā vienai no
vienotā dabas un kultūras mantojuma pamatvērtībām. Apdzīvotās
vietas pakalpojumu attīstības iespējas un vēlamā attīstība
noteikta vietējo pašvaldību attīstības plānošanas dokumentos.
(2) Lai rastu vietējai situācijai piemērotākos risinājumus
(place based approach), nepieciešams pašvaldību un vietējo
kopienu līmenī noteikt atbilstošākos un nozīmīgākos
infrastruktūras uzlabojumus, kas ĪADT teritorijā nav pretrunā ar
ĪADT izveidošanas mērķiem.
(3) Lai uzņēmēji un pašvaldības sekmīgāk izmantotu vasaras
sezonas dotās priekšrocības, ir jāveido un jāattīsta jauni
pakalpojumi, it īpaši kultūras, veselības un konferenču tūrisma
jomās. Tāpat piekļuves nodrošināšanai vienotā dabas un kultūras
mantojuma vērtībām, kultūras pieminekļiem, estrādēm, muzejiem un
novadpētniecības centriem u.c., ir nepieciešams veidot jaunu un
uzlabot esošo publisko infrastruktūru.
(4) Tūrisma piedāvājumam svarīga komponente ir ar Ministru
kabineta noteikumiem noteiktās oficiālās peldvietas1,
kā arī Zilā karoga pludmales (skat. 2.2.attēlu). Zilā karoga
statuss raksturo pludmaļu kvalitāti. Peldvietas parasti tiek
veidotas apdzīvoto vietu pludmalēs vai atsevišķos gadījumos
tūrisma mītņu tuvumā, piemēram, pie kempingiem.
(5) Kultūras un dabas mantojuma pakalpojumu attīstības
veicināšana līdz 2020.gadam tiek plānota Eiropas strukturālo un
investīciju fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda Darbības
programmas "Izaugsme un nodarbinātība" specifiskā atbalsta mērķa
5.5.1."Saglabāt, aizsargāt un attīstīt nozīmīgu kultūras un dabas
mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus"
ietvaros. Eiropas Jūrlietu un zivsaimniecības fonda finansējums
piekrastes pašvaldībām un vietējām rīcības grupām pieejams, lai
īstenotu vietējo rīcības grupu stratēģijās noteikto. Tomēr
piekļuves infrastruktūras (veloinfrastruktūra, gājēju ceļi,
pievedceļi u.tml.) attīstīšanai, kas uzlabo piekļuvi piekrastes
apdzīvotajām vietām, to tuvumā esošajām dabas un kultūras
mantojuma vērtībām un peldvietām, nepieciešama investīciju
piesaiste no dažādiem finanšu avotiem, tostarp pašvaldību
budžetiem.

2.1.attēls. Apdzīvotās vietas
piekrastes publiskās infrastruktūras tīklojumā

2.2.attēls. Oficiālās peldvietas
un Zilā karoga pludmales 2015.gadā un perspektīvās Zilā karoga
pludmales2
1.2. Ostas un lidostas
(6) Piekrastē atrodas nozīmīgi Latvijas eksporta tūrisma
plūsmas vārti - starptautiskā lidosta "Rīga", lielās ostas
(pasažieru prāmjiem, kruīzu satiksmei tūrisma kontekstā), kā arī
mazās ostas un jahtu piestātnes (skat. 2.3.attēlu), kas ir
nozīmīgas piekrastes piedāvājuma daudzveidībai.
(7) Piekrastes teritorijā darbojas trīs lielās ostas:
Ventspils, Rīga un Liepāja, kā arī septiņas mazās ostas: Skulte,
Mērsrags, Salacgrīva, Roja, Engure, Pāvilosta un Jūrmala
(iepriekš Lielupes osta).
(8) Nosūtīto kravu apjoms daudzkārt pārsniedz saņemto kravu
apjomu. 2015.gadā (janvāris-novembris) Latvijas ostās kopumā
pārkrauti 69,6 milj.t. un vairāk nekā puse no Latvijas kopējā
ostu kravu apgrozījuma - 40,06 milj.t. - tika pārkrautas Rīgas
ostā, tai seko Ventspils ar 22,53 milj.t. un Liepāja ar 5,611
milj.t.3 Tajā pašā laikā ievērojami mazāks ir mazo
ostu apgrozījums - 1,38 milj.t.. Mazo ostu starpā lielākais kravu
apgrozījums 2014.gadā 11 mēnešos bija Skultes ostā (42,6% no
kopējā mazo ostu kravu apgrozījuma), mazākais Engures ostā (~0%).
(9) Mazās ostas ir attīstības bāze piekrastes teritorijās
tādām nozarēm kā kokapstrāde, kūdras apstrāde, zvejniecība,
celtniecība, tūrisms un ūdenssports. Skultes, Mērsraga,
Salacgrīvas, un Rojas ostas ir aktīvi iesaistītas
starptautiskajos kravu pārvadājumos, un tās izmanto transporta
kuģus ar kravnesību līdz 7000 tonnām, kuru apkalpošana izvirza
jaunas prasības pret ostu kopējām hidrotehniskām būvēm. Visas
minētās ostas, kā arī Pāvilostas, Engures un Kuivižu (juridiski
atrodas Salacgrīvas ostas sastāvā) ostas nodrošina zvejas flotes
bāzēšanos un jahtu tūrismu. Jūrmalas osta tiek izmantota jahtu
tūrismam. Nepieciešams turpināt jahtu piestātņu tīkla attīstību,
veidojot jaunas jahtu piestātnes, papildus esošajām jahtu
piestātnēm Liepājas ostā (2015.gadā ieguvusi Zilā karoga
statusu), Pāvilostā ("Pāvilostas jahtu osta" un "Pāvilosta
Marina", kas 2015.gadā ieguvusi Zilā karoga statusu), Ventspils
ostā, Rojas ostā, Mērsraga ostā, Engures ostā, Jūrmalas ostā,
Rīgas pilsētā (4 jahtu piestātnes), Skultes ostā, Salacgrīvas
ostā un Kuivižu ostā (2015.gadā ieguvusi Zilā karoga statusu).
(10) Šobrīd ostu potenciāls tūrisma attīstībā netiek
pilnvērtīgi izmantots, tāpēc plānojot investīcijas ostu
infrastruktūras uzlabošanā un to apkārtējās vides sakārtošanā,
nepieciešams izvērtēt iespēju ostu integrēšanai piekrastes
tūrisma piedāvājumā, piemēram:
1. nodrošinot molu, kā populāru tūrisma apskates mērķu
pieejamību (Liepājas ostas Z un D moli, Ventspils ostas D mols,
Rīgas ostas Mangaļsalas mols, Pāvilostas Z mols, Engures ostas
mols un Rojas ostas mols, Ainažu mols) un skatu vērošanas
platformas izbūvi izmantojot esošās infrastruktūras bāzi
(Salacgrīvas mols);
2. uzlabojot bāku - kultūras pieminekļu, kā populāru tūrisma
apskates mērķobjektu pieejamību (Pape, Akmeņrags, Užava, Ovīši,
Miķeltornis, Kolkas bāka u.tml.).
(11) Starptautiskā lidosta "Rīga" ir uzskatāma par būtiskāko
starptautisko savienojumu punktu valstī. Lidosta "Rīga" ir
galvenais Baltijas reģiona gaisa satiksmes centrs, kas nodrošina
regulāru pasažieru satiksmi, kravas un pasta pārvadāšanu uz
Eiropas un citām pasaules valstu pilsētām, 2015.gadā apkalpojot
5,16 miljonus pasažieru.
(12) 2015.gadā no reģionālajām lidostām regulāri gaisa
pārvadājumi netiek veikti. Tiek veikti Liepājas lidostas
infrastruktūras modernizācijas darbi, lai radītu priekšnoteikumus
regulāru lidojumu nodrošināšanai. Lidosta būs atvērta
komerciāliem pasažieru gaisa pārvadājumiem pēc lidlauka
sertifikācijas procesa pabeigšanas 2016.gadā.
(13) Ventspils lidosta ir sertificēta vispārējās aviācijas
lidojumu apkalpošanai. Tai ir būtiska nozīme sabiedriski svarīgu
atbalsta funkciju (degvielas uzpildes un nolaišanās iespēju Gaisa
spēku glābšanas darbiem jūrā, aizsardzības u.c. funkciju)
nodrošināšanai.

2.3.attēls. Piekrastes attīstībai
nozīmīgākie ārējās sasniedzamības mezglpunkti
1.3. Dabas aizsardzības un tūrisma
infrastruktūra ĪADT
(14) Īpaši aizsargājamās dabas teritorijas (ĪADT) (skat.
2.4.attēlu) nodrošina daudzu ES un arī Latvijas iekšzemē reti
sastopamu dabas vērtību aizsardzību un saglabāšanu. Tāpēc tās ir
īpašs pievilcības faktors gan apmeklētājiem no visas Latvijas,
gan ārvalstīm. Lai ĪADT vērtības padarītu pieejamas visām
sabiedrības grupām, vienlaikus nodrošinot to saglabāšanu,
nepieciešama pārdomāta apmeklētāju plūsmas organizēšana,
ievērojot šādus nosacījumus:
- galvenais antropogēnās slodzes regulēšanas instruments -
publiskā infrastruktūra, kas tiek pilnveidota, ņemot vērā esošo
un potenciālo apmeklētāju plūsmu, potenciālos ekosistēmu
pakalpojumus katrā ĪADT un tās tuvumā, kā arī vides noturību pret
antropogēnajām slodzēm;
- ĪADT stratēģiskā attīstība tiek plānota visas piekrastes
mērogā, apsaimniekojot ĪADT esošos īpaši aizsargājamos biotopus
atbilstoši to apsaimniekošanas vadlīnijām un veidojot apmeklētāju
plūsmām atbilstošu publisko infrastruktūru, tādējādi iekļaujoties
vienotā piekrastes publiskās infrastruktūras tīklā. Teritorijas
ar augstu rekreatīvo un tūrisma attīstības potenciālu - Slīteres
nacionālais parks, Ķemeru nacionālais parks, dabas parki
"Piejūra", Pape", "Bernāti", dabas liegums "Užava", "Vidzemes
akmeņainā jūrmala", "Randu pļavas" iekļaujas piekrastes publiskās
infrastruktūras kopējā tīklā, attīstot infrastruktūru, kas sekmē
ne tikai dabas aizsardzību, bet nodrošina arī ĪADT izglītības un
rekreatīvā potenciāla izmantošanu. Savukārt ĪADT, kuru galvenais
uzdevums ir dabas vērtību saglabāšana, piemēram, dabas liegumos,
tiek plānota tikai pati nepieciešamākā infrastruktūra, kas
nepieciešama dabas vērtību saglabāšanai;
- prioritāri attīstāmas ir šobrīd jau populāras ĪADT, it īpaši
pilsētu un ciemu tuvumā, kur tās tiek regulāri izmantotas arī
vietējo iedzīvotāju atpūtā;
- ĪADT attīstība tiek plānota saistībā ar apkārtējo
teritoriju, cieši sadarbojoties DAP un attiecīgajām pašvaldībām,
kā arī NVO un iedzīvotājiem, lai infrastruktūras izveide nebūtu
pretrunā ar ĪADT izveides mērķiem;
- publiskās infrastruktūras piedāvājums nodrošina ĪADT
pieejamību visām sabiedrības grupām un ir vērsts uz dažādu
ekosistēmu pakalpojumu izmantošanu: taku, maršrutu u.c. izvēles
iespējas ar atbilstošu labiekārtojumu, tostarp dažādām
sabiedrības mērķgrupām (ģimenes ar bērniem, senioriem, cilvēkiem
ar īpašām vajadzībām, velobraucējiem u.tml);
- veselības maršruta izveide atbalstāma, ja pēc pašvaldības
ieskatiem dabas taka var pildīt arī veselības maršruta funkcijas
un šāds dabas takas izmantojums iespējams ar nelieliem papildus
ieguldījumiem.
- informācijas nodrošināšanai tiek ieviesti mūsdienīgi
risinājumi, tostarp "QR kodi"4.

2.4.attēls. Īpaši aizsargājamo
dabas teritoriju tīkls5
2. Publiskās infrastruktūras tīkla
savienojumi - līnijveida objekti
2.1. Autoceļu tīkls
(15) Piekrasti raksturo labi attīstīts autoceļu tīkls (skat.
2.5.attēlu), tomēr daudzviet nepietiekama autoceļu kvalitāte un
atbilstoši aprīkotu piekļuves vietu pludmalei, t.sk. operatīvo
dienestu vajadzībām, trūkums ir būtiski šķēršļi tūrisma un
rekreācijas attīstībai.
(16) Valsts autoceļu uzturēšanu, atjaunošanu un attīstību, tai
skaitā arī piekrastē, plāno Satiksmes ministrija, ievērojot
ekonomiskās, ekoloģiskās un sociālās attīstības tendences, valsts
un pašvaldību intereses un par pamatu izvirzot reģionu
vienlīdzīgas attīstības principu.
(17) Par autoceļu uzturēšanu un sakārtošanu atbild tā
īpašnieks - attiecīgi valsts, pašvaldības vai komersanti. Valsts
autoceļu kvalitāte, atbilstoši Transporta attīstības
pamatnostādnēs 2014.-2020.gadam paredzētajam, jānodrošina
Satiksmes ministrijai (VAS "Latvijas Valsts ceļi"), savukārt
piekrastes pašvaldību un komersantu (piemēram, VAS "Latvijas
valsts meži") atbildībā ir tiem piederošo autoceļu kvalitātes
nodrošināšana, kā arī piekļuves nodrošināšana atsevišķām dabas un
kultūras mantojuma vērtībām, piemēram, Užavas bākai.
(18) Piekrastē jāveicina kvalitatīva valsts, pašvaldību un
komersantu ceļu tīkla uzturēšana atbilstoši aktuālajām valsts
autoceļu sakārtošanas programmām, līdz 2030.gadam veicot pārbūvi
vai autoceļu seguma atjaunošanu:
● aktualizējot dokumentus par autoceļu kvalitātes
nodrošināšanu, kā arī KPR un RPR sniedzot informāciju par
plānošanas reģionā prioritāri sakārtojamiem valsts autoceļu
posmiem, izvērtēt atbalsta iespējas Piekrastes plānojuma 3.tabulā
ietverto piekrastes attīstībai nozīmīgo valsts reģionālo un
vietējo ceļu posmu kvalitātes uzlabošanai;
● uzlabojot savienojumus starp valsts autoceļu tīklu un
pludmali, būtiska ir pašvaldību un komersantu autoceļu
uzturēšana;
● attīstot ceļu tīklu piekrastē, jāizvērtē iespēja atjaunot
seno zvejniekciemu savienojošos ceļus (Pērkone - Bernāti -
Jūrmalciems - Pape; Staldzene - Liepene - Ovīši; Sīkrags -
Mazirbe - Vaide - Kolka), tai skaitā kombinējot tos ar
velomaršrutu attīstību.
(19) Lai nodrošinātu piekļuvi pludmalei arī ārpus apdzīvotām
vietām, nepieciešams attīstīt satiksmei drošu autonovietņu
(autostāvlaukumu) tīklu pie valsts, pašvaldību un komersantu
autoceļiem atbilstoši apmeklētāju plūsmām.

2.5.attēls. Piekrastes attīstībai
nozīmīgākie galvenie, reģionālie un vietējie valsts
autoceļi6
2.2. Dzelzceļa tīkls
(20) Dzelzceļš nodrošina atpūtnieku pārvadājumus
piekrastes Pierīgas daļā, posmos Rīga-Ķemeri un Rīga-Saulkrasti
(skat. 2.6.attēlu). Taču peldsezonā labos laika apstākļos
pieprasījums pārsniedz piedāvājumu. Piekrastes Kurzemes daļas
sasniedzamības nodrošināšanā nozīmīgi ir dzelzceļa savienojumi
Rīga - Liepāja un Rīga - Ventspils, kurā pašlaik netiek veikti
pasažieru pārvadājumi (skat. 2.7.attēlu).
(21) Par dzelzceļa infrastruktūras un pārvadājumu attīstību
Latvijā atbild Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas dzelzceļš",
VSIA "Autotransporta direkcija", kā arī AS "Pasažieru vilciens".
Saskaņā ar dzelzceļa attīstības plāniem, dzelzceļa tīkls
pilnveidojams iekšējās un ārējās sasniedzamības uzlabošanai. Lai
uzlabotu dzelzceļa nozīmi piekrastes attīstībā, prioritāra
ir:
- esošās dzelzceļa infrastruktūras atjaunošana un pārbūve
attiecībā uz piepilsētas dzelzceļa infrastruktūru un ritošo
sastāvu, sekmējot izvēli par labu dzelzceļam. universālā dizaina
platformu u.c. risinājumu izveide dzelzceļa stacijās (iekāpšanas
un izkāpšanas atvieglošanai), staciju labiekārtojums un ritošā
sastāva nomaiņa uzlabos komfortu un palielinās pasažieru
skaitu;
- kravu un pasažieru pārvadājumu attīstīšana posmos
Rīga-Ventspils un Rīga-Liepāja;
- Rail Baltica dzelzceļa izbūve, kas palielinās
dzelzceļa starptautisko nozīmi. Savukārt, Rail Baltica
ietvaros realizējot plānus par reģionālo satiksmi (stacijas
Skultē, Tūjā, Salacgrīvā), palielināsies arī piekrastes Vidzemes
daļas apmeklējums, jo, piemēram, Lietuvas iedzīvotāju interese
par Latvijas piekrasti aizvien pieaug.
- ņemot vērā, ka zeme zem vilcienu satiksmei slēgtās dzelzceļa
līnijas Liepāja - Ventspils (120 km) ir valsts īpašums un
neizmantota trase, jāizvērtē un jāpieņem lēmums par trases
turpmāku izmantošanu valsts vai pašvaldību vajadzībām.
(22) Tūrisma veicināšanas nolūkā dzelzceļa stacijās ir
jāierīko auto - un velonovietnes, informācijas un nomas punktus,
kā arī jāpieņem lēmumu un jāizstrādā plānu atsevišķu bijušās
dzelzceļa trases Liepāja-Ventspils posmu iekļaušanu tūrisma
piedāvājumā.

2.6.attēls. Pierīgas dzelzceļa
infrastruktūras tīkla principālā shēma7

2.7.attēls. Latvijas dzelzceļa
tīkls8
2.3. Piekrastes velotransporta un
gājēju infrastruktūras tīkls
(23) Piekrastes velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls
(skat. 2.8.attēlu) ietver savstarpēji saistītus starptautiskos,
reģionālos un vietējos velomaršrutus un gājēju ceļus. Šāds
integrēts velotransporta un gājēju infrastruktūras tīkls veicina
piekrastes vienotā dabas un kultūras mantojuma objektu
savstarpējo sasaisti, piekrastes sasaisti ar iekšzemi, kā arī
Igauniju un Lietuvu, un iekļaušanos ES līmeņa starptautiskajos
velomaršrutos un kājāmgājēju maršrutos. Velomaršrutu tīkla
attīstības īstenošana jāveic pakāpeniski, nepieciešamo
finansējumu piesaistot no dažādiem finanšu avotiem, tostarp
pašvaldību budžetiem.
(24) Galvenais piekrastes veloinfrastruktūras tīkla elements
ir starptautiskais velomaršruts Eirovelo 13, kas vietām pārklājas
ar Eirovelo 10 maršrutu. Par kopīgo Eirovelo 13 maršruta
izstrādes, attīstības un ieviešanas gaitu ir atbildīga Vidzemes
Tūrisma asociācija. Reģionālo un vietējo velomaršrutu plānošanu
veic arī plānošanas reģioni, pašvaldības un DAP. No visa
Latvijas teritorijā plānotā 560 km Eirovelo 13 kopgaruma, pašlaik
ir īstenoti tikai atsevišķi posmi: pilnībā starptautiskā
velomaršruta prasībām atbilst 145 km, daļēji - 246 km. Turklāt
Eirovelo 13 sasaiste ar reģionāla un vietēja līmeņa
velomaršrutiem un dzelzceļu ir nodrošināta nepietiekami. Lai
piekrastē izveidotu integrētu, nepārtrauktu veloinfrastruktūras
tīklu, nepieciešams koordinēt visu līmeņu maršrutu plānošanu un
ieviešanu. Galvenie nosacījumi vienota velomaršrutu tīkla
attīstībai:
● tiek nodrošināta vienota Eirovelo 13 maršruta un reģionālo
un vietējo velomaršrutu plānošana un precizēšana, ņemot vērā EK
ieteikumus un šo maršrutu sasaiste/tīklojums tiek parādīts visu
līmeņu teritorijas attīstības plānošanas dokumentos;
● valsts (Satiksmes ministrija, VAS "Latvijas Valsts ceļi")
vai pašvaldība, uzsākot ceļa vai ielu pārbūvi, kur tas ir
iespējams, izvērtē iespēju izbūvēt arī trūkstošos Eirovelo 13
posmus, ja tam pieejams finansējums;
● tiek nodrošināta vienota Eirovelo 13 maršruta marķēšana un
velobraucēju uzskaite;
● pilsētās un citās intensīvi apmeklētās piekrastes vietās
tiek plānoti velomaršruti, lai uzlabotu piekļuvi pludmalei;
● tiek nodrošināta Eirovelo 13 maršruta sasaiste ar publiskā
transporta mezgliem: dzelzceļa stacijām, pasažieru kuģu un jahtu
piestātnēm u.c.;
● Eirovelo 13 maršruts tiek plānots arī ĪADT un/vai tiek
nodrošināta tā sasaiste ar vietējiem velo maršrutiem ĪADT
teritorijās;
● tiek plānoti kombinēti aktīvās atpūtas maršruti, kas ietver
gājēju, velotransporta, laivošanas u.c. iespējas;
● Eirovelo 13 izveide prioritāri tiek atbalstīta
savienojumos ar kaimiņvalstīm - posmos: Rucava - Jūrmalciems -
Bernāti - Liepāja; Salacgrīva-Ainaži-Ikla-Hādemeste, kā arī
posmos, kuri kā prioritārie ir parādīti 2.8.attēlā;
● velomaršrutu tīkls ir saistīts ar gājēju celiņiem, tai
skaitā noejām uz pludmali. Par gājēju celiņu plānošanu un
ierīkošanu atbild piekrastes pašvaldības, ĪADT sadarbībā ar
DAP;
● veloinfrastruktūras attīstība ĪADT teritorijās nedrīkst būt
pretrunā ar ĪADT izveidošanas mērķiem.
(25) Eirovelo 13 popularizēšanai tiek plānoti kopīgi
mārketinga pasākumi.

2.8.attēls. Eiro velo 13
velomaršruts, tā prioritārie posmi un sasaiste ar Eiro velo 10
velomaršrutu un E9 kājāmgājēju maršrutu9
1 MK 2012.gada 10.janvāra noteikumi Nr.38
"Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība", pieejami:
http://likumi.lv/doc.php?id=242655
2 Datu avots: MK 2012.gada 10.janvāra noteikumu
Nr.38 "Peldvietas izveidošanas un uzturēšanas kārtība"
1.pielikums, nodibinājums "Vides izglītības fonds",
pašvaldības
3 Latvijas ostu kravu apgrozījums 2014.-2015.gads
(tūkst.t.)", Satiksmes ministrija, pieejams:
http://www.sam.gov.lv/images/modules/items/PDF/item_5761_12_2015_ostas(lat).pdf
4 divdimensiju svītrkods un iedzīvotāji kodu var
nolasīt ar sava mobilā tālruņa - viedtālruņa - palīdzību,
vairāk informācijas:
http://www.lvportals.lv/visi/skaidrojumi/255248-kas-ir-qr-kods/
5 Datu avots: Dabas datu pārvaldības sistēma
"Ozols", 2015.gads
6 Datu avots: Topogrāfiskā karte mērogā 1:50 000 ©
Latvijas Ģeotelpiskās informācijas aģentūra, 2005-2013.gada
dati
7 Datu avots: AS "Pasažieru vilciens" tīmekļa
vietne (http://www.pv.lv/lv/vilcienu-kustibas-saraksti/)
8 Datu avots: Satiksmes ministrija
9 Datu avoti: E9 kājāmgājēju maršrutam -Latvijas
Lauku tūrisma asociācijas "Lauku ceļotājs" sniegtā informācija;
Eirovelo 13 - Vidzemes tūrisma asociācijas sniegtā informācija;
Eirovelo 10 - Bikemap.net maršruts "EuroVelo 10 - Baltic Sea
Cycle Route", kas pieejams:
https://www.bikemap.net/en/official/2689634-eurovelo-10/#/z7/57.28794,22.87902
Vides aizsardzības un reģionālās
attīstības ministra vietā -
izglītības un zinātnes ministrs Kārlis
Šadurskis
3. pielikums
Valsts ilgtermiņa tematiskajam plānojumam
Baltijas jūras piekrastes publiskās infrastruktūras
attīstībai
Piekrastes attīstāmo vietu
sasniedzamības un piekļuves novērtējums no operatīvo dienestu
perspektīvas
Pašvaldība
|
Pagasts vai novada pilsēta
|
Attīstāmā vieta vai ciems attīstāmās vietas ietvaros
|
Attīstāmās vietas prioritāte (1 - prioritāra, 2-nav
prioritāra)
|
Apmeklējums pludmalē (klase)
(Apmeklētība nenozīmīga - <100 cilv/dienā; Mazapmeklēta
- 100-300 cilv/dienā; Vidēji apmeklēta - 300-1000
cilv/dienā; Ļoti apmeklēta - 1000-5000 cilv/dienā;
Intensīvi apmeklēta - >6000 cilv./dienā )
|
Indikatīvais laiks līdz tuvākajam VUGD daļai vai
postenim
|
Operatīvo dienestu lokālās piekļuves pie jūras
iespējas*
(Apgrūtinātas, nedaudz apgrūtinātas, pietiekamas)
|
Lokālās piekļuves iespēju (nobrauktuvju) pie jūras
kvalitātes uzlabošana
(Nav nepieciešama, vēlama, nepieciešama)
|
Kopējais cilvēku drošības un glābšanas nodrošinājuma
vērtējums
(Nepietiekams, pietiekams)
|
Rucavas novads
|
Rucavas pagasts
|
Nidas centrs
|
2
|
Mazapmeklēta
|
> 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Papes centrs
|
1
|
Vidēji apmeklēta
|
> 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Nīcas novads
|
Nīcas pagasts
|
Jūrmalciems
|
2
|
Lielākoties mazapmeklēta (pie galvenās izejas uz jūru -
vidēji apmeklēta)
|
> 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Bernāti (teritorija starp Bernātu ciemu un jūru)
|
1
|
Lielākoties mazapmeklēta (pie galvenās izejas uz jūru -
vidēji apmeklēta)
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Liepājas pilsēta
|
|
Liepājas centrs, tam pieguļošā un pilsētas dienviddaļa
piekrastē
|
1
|
D-daļā- mazapmeklēta
Pie Jūrmalas parka - ļoti apmeklēta
|
< 8 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Grobiņas novads
|
Medzes pagasts
|
Šķēdes piekraste
|
1
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Pietiekams
|
Pāvilostas novads
|
Vērgales pagasts
|
Ziemupes centrs
|
2
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Akmeņraga bākas apkārtne
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
> 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Pāvilostas pilsēta
|
Pāvilostas centrālā daļa
|
1
|
Vidēji apmeklēta
|
> 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Ventspils novads
|
Jūrkalnes pagasts
|
Labraga piekraste (Rīvas upes grīvas apkārtne)
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Jūrkalnes pagasts
|
Jūrkalnes centrs un Muižupītes pludmale
|
1
|
Maz apmeklēta līdz vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Pietiekams
|
Jūrkalnes pagasts
|
Ošvalku piektraste (Pāžu pludmale)
|
2
|
Maz apmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Užavas pagasts
|
Užavas piekraste (bāka un Užavas upes grīvas apkārtne)
|
1
|
Pie Užavas bākas - mazapmeklēta
Pie Užavas ciema - apmeklētība nenozīmīga
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Pietiekams
|
Vārves pagasts
|
Cirpstenes piekraste
|
1
|
Maz apmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Ventspils pilsēta
|
|
Ventspils Piejūras parks un tam pieguloša piekrastes
teritorija
|
1
|
Ļoti apmeklēta
|
< 8 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Ventspils novads
|
Tārgales pagasts
|
Liepene
|
2
|
Maz apmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Ovīšu bāka
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Lūžņa
|
2
|
Maz apmeklēta
|
> 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Miķeļtornis
|
1
|
Maz apmeklēta
|
> 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Lielirbe
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Dundagas novads
|
Kolkas pagasts
|
Sīkrags
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Mazirbe
|
1
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Košrags
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Pitrags
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Saunags
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
> 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Vaide
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
> 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Kolkas ciems un Kolkasrags
|
1
|
Kolkasraga pludmale - ļoti apmeklēta
Kolkas ciema pludmale - maz apmeklēta
|
> 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Uši
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
> 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Rojas novads
|
|
Aizklāņi
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
< 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Melnsils
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Ģipka
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Roja
|
1
|
Ļoti apmeklēta
|
< 8 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Kaltene
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Valgalciems
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Mērsraga novads
|
|
Upesgrīva
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Mērsrags
|
1
|
Labiekārtotā pludmales daļa - vidēji apmeklēta
Putnu vērošanas vieta atpūtas ielas galā - maz
apmeklēta
Pārējā daļa - apmeklētība nenozīmīga
|
> 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Engures novads
|
Engures pagasts
|
Bērzciems
|
2
|
Mazapmeklēta
|
> 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Engures ciems
|
2
|
Mazapmeklēta
|
~23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Ķesterciems
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Plieņciems
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu -
Ragaciemu
(Apšuciems)
|
1
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu
(Klapkalnciems)
|
1
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Nedaudz apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Lapmežciema pagasts
|
Piekraste, iekļaujot Apšuciemu, Klapkalnciemu - Ragaciemu
(Ragaciems)
|
1
|
Mazapmeklēta līdz vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Bigauņciems
|
2
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Pietiekams
|
Jūrmalas pilsēta
|
|
Ķemeri un Jaunķemeri
|
1
|
Ļoti apmeklēta
|
< 8 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Jūrmalas (Lielupes) osta
|
1
|
Mazapmeklēta
|
< 8 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Rīgas pilsēta
|
|
Daugavgrīva
|
2
|
Vidēji apmeklēta
|
< 8 min
|
Nedaudz apgrūtināta
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Mangaļsala
|
1
|
Pie Mangaļsalas mola vidēji apmeklēta, tālāk
mazapmeklēta
|
< 8 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Pietiekams
|
Carnikavas novads
|
|
Kalngale
|
2
|
Apmeklētība nenozīmīga
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Garciems
|
2
|
Mazapmeklēta līdz vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Garupe
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Carnikava
|
1
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Gauja
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Lilaste
|
1
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Saulkrastu novads
|
Saulkrastu pilsēta
|
Saulkrastu centrs
|
1
|
Galvenokārt ļoti apmeklēta un vidēji apmeklēta
|
< 8 min
|
Pietiekamas
|
Vēlama
|
Pietiekams
|
Saulkrastu pagasts
|
Zvejniekciema centrs, Skultes osta
|
2
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Limbažu novads
|
Skultes pagasts
|
Vārzas
|
1
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Salacgrīvas novads
|
Liepupes pagasts
|
Salacgrīvas novada dienvidu daļas piekraste
|
2
|
Lembužos mazapmeklēta, pārējā piekrastes daļā apmeklētība
nenozīmīga
|
> 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Tūja
|
1
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Nepieciešama
|
Nepietiekams
|
Salacgrīvas pagasts
|
Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai (Vitrupe)
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Apgrūtinātas
|
Vēlama
|
Nepietiekams
|
Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai (Lāņi)
|
2
|
Vidēji apmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
Nav nepieciešama
|
Pietiekams
|
Piekraste no Svētupes līdz Lielurgai (Svētciems)
|
2
|
Mazapmeklēta
|
< 23 min
|
Pietiekamas
|
| |