Ministru kabineta rīkojums Nr. 792
Rīgā 2015. gada 16. decembrī (prot. Nr. 64 41.
§)
Par konceptuālo ziņojumu "Par
valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda
izveidi"
1. Atbalstīt konceptuālā ziņojuma "Par valsts finansēta
nevalstisko organizāciju fonda izveidi" (turpmāk -
konceptuālais ziņojums) 3. variantu un finansējuma piešķiršanu
konceptuālā ziņojuma īstenošanai.
2. Noteikt Kultūras ministriju un Sabiedrības integrācijas
fondu par atbildīgajām institūcijām konceptuālā ziņojuma 3.
varianta īstenošanā.
3. Sabiedrības integrācijas fondam līdz 2016. gada 1. martam
izstrādāt nevalstisko organizāciju fonda (turpmāk - fonds)
darbības stratēģiju līdz 2018. gadam un pēc saskaņošanas ar
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības
memoranda īstenošanas padomi un Nacionālās identitātes,
pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādņu
īstenošanas uzraudzības padomi to apstiprināt.
4. Sabiedrības integrācijas fondam katru gadu līdz 1. martam
sagatavot un iesniegt Kultūras ministrijā fonda darbības
programmu un sasniegto rezultātu novērtējumu.
5. Jautājumu par papildus nepieciešamā finansējuma piešķiršanu
konceptuālā ziņojuma 3. varianta īstenošanai izskatīt,
sagatavojot likumprojektu "Par valsts budžetu 2017.
gadam" un likumprojektu "Par vidēja termiņa budžeta
ietvaru 2017., 2018. un 2019. gadam", vienlaikus ar visu
ministriju un citu centrālās valsts pārvaldes iestāžu jauno
politikas iniciatīvu pieprasījumiem atbilstoši valsts budžeta
finansiālajām iespējām.
6. Kultūras ministrijai saskaņā ar Ministru kabineta 2011.
gada 20. oktobra rīkojumu Nr. 542 "Par Nacionālās
identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas
pamatnostādnēm 2012.-2018. gadam" sagatavot un kultūras
ministram līdz 2019. gada 1. septembrim iesniegt noteiktā kārtībā
Ministru kabinetā informatīvo ziņojumu par fonda darbības
novērtējumu.
Ministru prezidente Laimdota
Straujuma
Kultūras ministre Dace
Melbārde
Konceptuālais ziņojums
"Par valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda
izveidi"
Saturs
I. Konceptuālā ziņojuma kopsavilkums
II. Problēmas vai situācijas apraksts
III. Risinājums (risinājuma varianti)
IV. Ietekme uz problēmas risināšanu
V. Ietekme uz valsts un pašvaldību budžetu
I. Konceptuālā
ziņojuma kopsavilkums
Konceptuālais ziņojums "Par valsts finansēta nevalstisko
organizāciju fonda izveidi" (turpmāk - Konceptuālais
ziņojums) izstrādāts, pamatojoties uz Ministru kabineta 2014.gada
7.aprīļa rīkojuma Nr.151 "Par Valdības rīcības plānu
Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību īstenošanai" 2.pielikumā apstiprinātā
Valdības rīcības plāna Deklarācijas par Laimdotas Straujumas
vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību īstenošanai (turpmāk -
Valdības rīcības plāns) 128.3.pasākumā noteikto uzdevumu, kas
zaudēja spēku ar Ministru kabineta 2015.gada 16.februāra rīkojuma
Nr.78 "Par Valdības rīcības plānu Deklarācijas par Laimdotas
Straujumas vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību
īstenošanai" pielikumā apstiprināto Valdības rīcības plāna
136.1.pasākumā noteikto uzdevumu1 - "Sekmēsim
pilsoniskas sabiedrība2 attīstību, pilnveidojot
iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas
iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā. Sagatavosim
Nevalstisko organizāciju fonda koncepciju", kā arī Latvijas
Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam noteikto prioritāti
"Cilvēka drošumspēja", kur viens no rīcības virzieniem
ir "Cilvēku sadarbība, kultūra un pilsoniskā līdzdalība kā
piederības Latvijai pamats" ietverot veicamos uzdevumus, kas
paredz pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu atbalstu, kas stiprina
sadarbību un savstarpēju sapratni starp dažādām paaudzēm,
etniskajām un interešu grupām, profesijām, teritorijām, īpaši
sabiedriski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana, talkas un citas
brīvprātīgās aktivitātes, kopienu attīstība un līdzdalība
politikas veidošanā3, kā arī pamatojoties uz
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un integrācijas
pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam (apstiprinātas ar Ministru
kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu Nr.542) noteikto pasākumu,
kas paredz programmas "Latvijas NVO fonds" tiesiskā
regulējuma izstrādi un NVO attīstības un ilgtspējas
nodrošināšanu4.
Lai veicinātu pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu attīstību,
ļaujot biedrībām un nodibinājumiem virzīt un pilnveidot
demokrātijas procesus visos publiskās pārvaldes līmeņos, sniegt
pakalpojumus ar mērķi uzlabot sabiedrības dzīves kvalitāti,
organizēt pasākumus, kas informētu un izglītotu sabiedrību par
valstī notiekošajiem procesiem, tādējādi ļaujot sabiedrībai jau
laikus līdzdarboties un iesaistīties tai aktuālajos jautājumos,
ir svarīgi izveidot valsts finansētu nevalstisko organizāciju
fondu (turpmāk - Fonds). Fonda izveidošana veicinātu vienojošu
vērtību un mērķu apziņu, tādējādi mobilizējot visas iesaistītās
puses sabiedrībai būtisku problēmu efektīvākā risināšanā,
vienlaikus nodrošinot pārskatāmību un vienlīdzīgas iespējas
finansējuma saņemšanai dažādu jomu biedrībām un nodibinājumiem,
balstoties uz visiem zināmiem noteikumiem finansējuma izlietojuma
pārraudzībai.
Pašlaik ne visās jomās pastāv tiesiskais ietvars, kas
nodrošinātu, ka biedrībām un nodibinājumiem ir vienādas iespējas
pieteikties finansējuma saņemšanai atklātā un pārskatāmā procesā,
un finansējuma uzraudzība tiek īstenota pēc vienotas pieejas, lai
kvalitatīvi sasniegtu arī valsts definētos mērķus konkrētajās
nozarēs. Pilsoniskās sabiedrības rīcībpolitikai ir jāpilnveido
valsts tiesiskais un finansiālais regulējums, lai veicinātu
nevalstisko organizāciju (turpmāk - NVO) institucionālo
kapacitāti, NVO kvalitatīvu līdzdalību valsts pārvaldes lēmumu
pieņemšanas procesā, stiprinot NVO kā valsts pārvaldes sadarbības
partnerus, kā arī veicinātu valsts pārvaldes uzdevumu deleģēšanu
NVO jomās, kur tas ir pieļaujams un iespējams5.
Konceptuālajā ziņojumā ir sniegta informācija par Fonda
izveides optimālajiem finansēšanas kārtības modeļiem, tiesiskā
regulējuma un atbalsta jautājumiem, lai sekmētu valsts budžeta
finanšu līdzekļu piešķiršanas caurspīdīgumu un vienlīdzīgas
iespējas finansējuma saņemšanai dažādu nozaru NVO darbības
stiprināšanai. Lai to izdarītu, Konceptuālajā ziņojumā piedāvāti
šādi Fonda izveides finansēšanas kārtības modeļi:
1.variants: Jauns, neatkarīgs Fonds (iespējams
nodibinājums);
2.variants: Nozares Fonds - nozarei paredzētais
finansējums tiek piešķirts pa nozarēm;
3.variants: Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības
attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam izveidota
atsevišķa valsts budžeta programma.
2014.gada 16.maijā tika izveidota Kultūras ministrijas darba
grupa ar mērķi nodrošināt Valdības rīcības plāna 136.1.pasākuma
(iepriekš - Ministru kabineta 2014.gada 7.aprīļa rīkojuma Nr.151
2.pielikumā apstiprinātā Valdības rīcības plāna 128.3.pasākuma)
īstenošanu, iesaistot jautājumu risināšanā, gan valsts pārvaldes
pārstāvjus, gan nevalstiskā sektora pārstāvjus un
ekspertus6. Vienlaicīgi daudzveidīgas aktivitātes NVO
atbalstam notikušas gan vietējā, gan Eiropas Savienības (turpmāk
- ES) līmenī. Latvijā tie ir projekti un pētījumi, savukārt
Eiropas līmenī - pētījumi un situācijas apzināšana, atbalsta
pasākumu sagatavošana, kā arī turpmākā darba virzienu un
prioritāšu noteikšana7.
Konceptuālā ziņojuma mērķis ir uzsākt darbu pie Fonda
izveides, lai rastu tiesiski pamatotu risinājumu caurspīdīgai un
vienlīdzīgai līdzekļu piešķiršanai NVO, to kapacitātes
attīstīšanai un pamatdarbības atbalstam, attīstot pamatprincipus
par:
a) prioritāšu noteikšanas kārtību finansējuma
piešķiršanai;
b) konkursu organizēšanu;
c) NVO, kuras var pretendēt uz valsts budžeta līdzekļiem;
d) pieteikumu vērtēšanu un rezultātu pārsūdzēšanas
kārtību.
Konceptuālajā ziņojumā ir piedāvāts problēmas izklāsts,
tiesību akti, kas būtiski problēmas risināšanai un analizēti
iespējamo risinājumu varianti.
Kultūras ministrija 2015.gada 21.oktobrī, publicējot
Konceptuālā ziņojuma projektu Kultūras ministrijas mājas lapā,
aicināja NVO piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par Fonda
izveides optimālajiem finansēšanas kārtības modeļiem, tiesiskā
regulējuma un atbalsta jautājumiem. Lai paustu savus viedokļus un
priekšlikumus dalību Konceptuālā ziņojuma sabiedriskajā
apspriešanā pieteica 22 NVO. Vairākas organizācijas izteica
atbalstu Konceptuālajā ziņojumā ietvertajam 3.variantam, uzsverot
nepieciešamību atbalstīt valsts budžeta finansējuma piešķiršanu
Konceptuālā ziņojuma 3.variantā ietverto pasākumu īstenošanai
likumprojektā "Par valsts budžetu 2016.gadam" un
likumprojektā "Par vidēja termiņa budžeta ietvaru 2016.,
2017. un 2018.gadam".
II. Situācijas
raksturojums un problēmas apraksts
Fonda mērķis ir finansiāli atbalstīt biedrības un
nodibinājumus, lai veicinātu iedzīvotāju līdzdalību un sadarbību
sabiedriskajos procesos, uzlabotu iedzīvotāju dzīves kvalitāti un
stiprinātu demokrātiju Latvijā. NVO var pildīt starpnieka
funkciju, nodrošinot saikni starp valsts pārvaldes institūcijām
un sabiedrību. Valsts pārvaldei iespēju robežās ir jānodrošina
atbalsts pilsoniskās sabiedrības līdzdalībai valsts pārvaldes
rīcībpolitikas izstrādē, ieviešanā un uzraudzībā, iesaistot
biedrības un nodibinājumus tādās publiskās pārvaldes līdzdalības
formās kā NVO atzinumu sniegšanā un dalībā valsts pārvaldes darba
grupās un konsultatīvajās padomēs, kā arī kvalitatīvu pakalpojumu
sniegšanā. NVO sagatavotie pētījumi un ekspertīzes var sniegt
noderīgu informāciju valsts pārvaldei un tās darbiniekiem,
plānojot iestāžu rīcībpolitikas atbalstāmos virzienus, kā arī
izglītojot sabiedrības pārstāvjus par aktuālajiem valsts
pārvaldes nozares politikas jaunumiem. Fonda tiesiskais
regulējums un darbības pamatprincipi, tostarp valsts atbalsta vai
priekšrocību saņemšanas iespējas, nevalstiskām organizācijām
palīdz īstenot mērķus un veicināt šādu organizāciju izveidi un
attīstību.
Rīcībpolitika pilsoniskās sabiedrības stiprināšanas jomā
pilnveido valsts tiesisko un finanšu regulējumu, stiprina NVO
institucionālo kapacitāti un veicina organizāciju kvalitatīvu
līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesos valsts pārvaldē, tādējādi
stiprinot NVO kā valsts sadarbības partnera lomu. Organizāciju
spēju kvalitatīvi piedalīties konsultāciju procesā, ko organizē
valsts pārvalde, un spēju strādāt interešu aizstāvībā pozitīvi
ietekmē valsts budžeta līdzekļu piešķiršana NVO darbībai un
aktivitātēm. Ar finanšu instrumentu atbalstu ir nepieciešams
stiprināt tradicionālās un netradicionālās pilsoniskās
līdzdalības formas8, lai novērstu situāciju, ka liela
Latvijas iedzīvotāju daļa netic savām spējām ietekmēt sociālos un
politiskos procesus, un Latvijas nevalstiskās organizācijas nav
pietiekami finansiāli un administratīvi nodrošinātas un
ilgtspējīgas9.
Lai nodrošinātu valsts atbalstu NVO,
līdz šim ilgus gadus īstenotas aktivitātes, lai izveidotu NVO
finansēšanas mehānismu un noteiktu kārtību finansējuma
piešķiršanai NVO.
Izpildot Ministru prezidenta 2009.gada 10.jūlija rīkojumu
Nr.302 "Par darba grupu budžeta finansētu institūciju
darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanai",
Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk - KNAB)
sagatavoja informatīvo ziņojumu "Par valsts vai pašvaldību
budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo normatīvo aktu
pilnveidošanu" (turpmāk - KNAB ziņojums). KNAB ziņojumā
norādīja uz atšķirīgo nozaru ministriju kārtību, kādā no valsts
budžeta piešķir finanšu līdzekļus NVO un privātajām
kapitālsabiedrībām, kā arī uz atšķirīgo kārtību, kādā tiek veikta
šo organizāciju uzraudzība un kontrole. KNAB ziņojumā tika arī
konstatēts, ka pašreizējā valsts finansējuma piešķiršanas kārtība
NVO ir necaurskatāma, nav nodrošinātas vienādas iespējas visiem
pretendentiem saņemt valsts finanšu atbalstu, kā arī valstī nav
izveidota vienota NVO finansiālā atbalsta uzskaites sistēma, kurā
reģistrētu NVO kā valsts finansējuma saņēmējus, novēršot iespēju
saņemt finansējumu vienlaicīgi no vairākām institūcijām līdzīgu
funkciju veikšanai. Tika secināts, ka normatīvajos aktos nav
noteikta vienota kārtība, kādā piešķir finansējumu NVO un
privātajām kapitālsabiedrībām, kā arī tika secināts, ka
tiesiskais regulējums ir nepilnīgs jautājumos, kas skar minēto
finanšu līdzekļu izlietojuma kontroli, tādējādi radot risku
nesasniegt šo finanšu līdzekļu piešķiršanas mērķus.
Ņemot vērā KNAB ziņojumu, pamatojoties uz Ministru prezidenta
2011.gada 19.jūlijā rezolūcijā Nr.87/2011-JUR-80 doto uzdevumu,
Finanšu ministrijas vadībā tika izveidota darba grupa normatīvo
aktu projektu izstrādei, lai precizētu valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām
organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu
izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas
kārtību.
Saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada 20.decembra sēdes
protokollēmuma (prot. Nr.75 38.§) "Informatīvais ziņojums
"Par valsts vai pašvaldību budžeta finansētu institūciju
darbību regulējošo normatīvo aktu pilnveidošanu""
3.punktā noteikto Finanšu ministrijai saistībā ar KNAB ziņojumu
tika uzdots sagatavot un finanšu ministram iesniegt noteiktā
kārtībā Ministru kabinetā:
1. normatīvo aktu projektus, atbilstoši KNAB ziņojumā
minētajiem kritērijiem precizējot valsts budžeta līdzekļu
piešķiršanas kārtību biedrībām, nodibinājumiem, reliģiskām
organizācijām un kapitālsabiedrībām, kā arī šo līdzekļu
izlietojuma, uzskaites, kontroles un pārskatu sniegšanas
kārtību;
2. likumprojektu par grozījumiem Likumā par budžetu un finanšu
vadību, paredzot deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību
specifiskajās jomās par valsts budžeta līdzekļu piešķiršanu
budžeta finansētajām institūcijām un citām organizācijām, kurām
var tikt piešķirts valsts budžeta finansējums, kā arī šo līdzekļu
izlietošanas kontroli un atskaitīšanās kārtību.
Nodrošinot minēto uzdevumu izpildi, Finanšu ministrija
sagatavoja grozījumus Likumā par budžetu un finanšu vadību
(grozījumi stājās spēkā 2013.gada 26.aprīlī), ietverot tajā
deleģējumu Ministru kabinetam noteikt kārtību, kādā valsts
budžeta iestādes piešķir valsts budžeta finansējumu
privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga
piešķirtā finansējuma izlietojumu, kā arī nosakot, ka Likuma par
budžetu un finanšu vadību 5.panta četrpadsmitajā daļā minētos
noteikumus Ministru kabinets izdod līdz 2014.gada 1.jūlijam.
Ievērojot minēto, Ministru kabinets 2014.gada 17.jūnijā pieņēma
noteikumus Nr.317 "Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes
slēdz un publisko līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts
budžeta finansējumu privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu
veikšanai un uzrauga piešķirtā finansējuma izlietojumu"
(turpmāk - MK noteikumi Nr.317).
Pamatojoties uz Sabiedrības integrācijas fonda likuma 5.panta
sesto daļu, Ministru kabinets pieņēma 2012.gada 29.maija
noteikumus Nr.374 "Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības,
uzraudzības un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas
veicināšanai un nevalstiskā sektora attīstības programmu un
projektu īstenošanai" (turpmāk - MK noteikumi Nr.374), kas
nosaka kārtību, kādā SIF piešķir līdzfinansējumu NVO, kā arī
atbalstīto projektu vadības, uzraudzības un kontroles
kārtību.
Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta programmas
"NVO fonds" ietvaros biedrība "Latvijas Pilsoniskā
alianse" īsteno iepriekšnoteikto projektu "Ilgtspējīgas
pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa
sistēmas pilnveidošana Latvijā". Projekta ietvaros tika
veikts pētījums par NVO sektoram būtiskiem problēmjautājumiem.
Pētījuma ietvaros biedrība "Latvijas Pilsoniskā
alianse" ir sagatavojusi priekšlikumu un to vērtējumu kopumu
NVO finansēšanas sistēmas attīstībai Latvijā.10
Saskaņā ar Ministru kabineta 2012.gada 9.oktobra noteikumiem
Nr.696 "Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
2009.-2014.gada perioda programmas "NVO fonds"
īstenošanas kārtība" biedrības "Latvijas Pilsoniskā
alianse" īstenotā iepriekšnoteiktā projekta
"Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un
monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā" vispārējais
mērķis paredz stiprināt pilsoniskās sabiedrības ilgtspējīgu
attīstību Latvijā. Iepriekšnoteiktā projekta "Ilgtspējīgas
pilsoniskās sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa
sistēmas pilnveidošana Latvijā" aktivitātes paredz: (1)
veikt NVO sektora izpēti - 2 (divus) pētījumus 2013.gadā un
2015.gadā par NVO sektoru, lai nodrošinātu regulāru un
kvalitatīvu informāciju par NVO sektora attīstību Latvijā, tajā
skaitā priekšlikumu izstrādi efektīvas un ilgtspējīgas
nevalstiskā sektora finansēšanas ieviešanai un nepieciešamajiem
grozījumiem normatīvajos aktos, (2) veikt pētījumu par
cilvēkdrošību un NVO lomu tās veicināšanā analīzi, kā arī
izstrādāt turpmākās darbības stratēģiju, kā arī (3) izstrādāt
priekšlikumus NVO monitoringa sistēmas izveidei, tajā skaitā
pastāvošo indeksu izpēti, indeksa projekta izveidi, indeksa
testēšanu, NVO monitoringa sistēmas apraksta izveidi.
Iepriekšnoteiktā projekta "Ilgtspējīgas pilsoniskās
sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas
pilnveidošana Latvijā" mērķa grupa ir Latvijas NVO -
organizētā pilsoniskās sabiedrības daļa, kā arī Latvijas
iedzīvotāji - neorganizētā sabiedrības daļa un politikas
veidotāji. Lai arī pētījums tiks pabeigts 2016.gada 30.aprīlī,
Konceptuālajā ziņojumā izmantoti pieejamie pētījuma
rezultāti.
Analizējot valsts finansējuma NVO piešķīrumu apmērus un
iespējamo saņēmēju skaitu, kā arī noskaidrojot, cik liels valsts
budžeta līdzekļu apmērs tiek novirzīts NVO, konstatēts, ka
saskaņā ar Uzņēmumu reģistra datu bāzēs pieejamo informāciju
valstī 2015.gada 6.jūlijā bija reģistrētas 18 651 biedrības, 1
377 nodibinājumi, 2 238 sabiedriskās organizācijas un 723 sporta
sabiedriskās
organizācijas11.
Saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (Sabiedriskā labuma
organizāciju reģistra turētāja) sniegto informāciju par
sabiedriskā labuma organizāciju skaitu uz 2015.gada 6.jūliju bija
1 974 biedrības, kurām ir spēkā esošs sabiedriskā labuma
organizāciju statuss, kas sastāda 10,58 % no visām biedrībām, un
322 nodibinājumi, kam piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas
statuss, kas sastāda 23,38 % no visiem nodibinājumiem. Kopā 11,46
% no visām biedrībām un nodibinājumiem ir spēkā esošs sabiedriskā
labuma statuss.
Valsts budžeta finansējumu privātpersonām, tai skaitā NVO,
piešķir ar tiešo valsts pārvaldes iestāžu (ministriju un to
izveidoto iestāžu) starpniecību, paredzot valsts budžeta
finansējumu gadskārtējā valsts budžeta likumā. Finanšu līdzekļi
galvenokārt tiek piešķirti, lai nodrošinātu valsts uzdevumu
izpildi, ja privātpersona var šo valsts pārvaldes uzdevumu veikt
efektīvāk, kā arī subsīdiju veidā, kuras piešķir noteiktu preču
ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas izdevumu daļējai vai
pilnīgai segšanai12.
Tiešā veidā saņemt finansējumu NVO iespējams vairākos
veidos:
1) finansējums deleģēto valsts
pārvaldes uzdevumu izpildei (Valsts pārvaldes iekārtas likumā un
MK noteikumos Nr.317 noteiktajā kārtībā)
Valsts pārvaldes iestāžu sadarbība ar privātpersonām (tajā
skaitā, NVO) noteikta Valsts pārvaldes iekārtas likumā:
a) slēdzot līdzdarbības līgumu ar valsts pārvaldes
iestādi;
b) slēdzot attiecīgu deleģēšanas līgumu13.
Valsts budžeta izstrādāšanas, apstiprināšanas un izpildes
kārtību un atbildību budžeta procesā nosaka Likums par budžetu un
finanšu vadību. Likuma par budžetu un finanšu vadību 1.pants
nosaka, ka budžets ir līdzeklis valsts politikas realizācijai ar
finansiālām metodēm. Budžets ir valdības finansiālās darbības un
vadības pamatā. Tā mērķis ir noteikt un pamatot, kādi līdzekļi
nepieciešami valsts pārvaldes iestādēm un to uzdevumu izpildei,
kuru finansēšana noteikta ar normatīvajiem aktiem.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumiem
Nr.523 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un
iesniegšanas pamatprincipiem" (turpmāk - MK noteikumi
Nr.523) nozaru ministrijas izstrādā un iesniedz Finanšu
ministrijai savus budžeta pieprasījumus. MK noteikumi Nr.523
paredz, lai nodrošinātu racionālu un efektīvu līdzekļu
izmantošanu, plānojot valsts pamatbudžeta uzturēšanas izdevumus,
ministrija izvērtē valsts pārvaldes iestādes funkcijas,
darbiniekiem noteiktos uzdevumus un sasniedzamo rezultātu, kā arī
minēto funkciju veikšanai nepieciešamo darbinieku skaitu un
kvalifikāciju14.
Tas nozīmē, ka budžeta finansējums tiek plānots gadskārtējā
valsts budžeta likumā un tas ir paredzēts valsts pārvaldes
iestāžu funkciju efektīvai izpildei. Ja valsts budžeta iestāde
saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma nosacījumiem ir
izvērtējusi un pieņēmusi lēmumu deleģēt uzdevuma izpildi
privātpersonai, tā izstrādā attiecīgu normatīvo aktu vai
normatīvajos aktos noteiktā kārtībā slēdz attiecīgu līgumu,
vienlaikus nepieciešamības gadījumā novirzot privātpersonai arī
attiecīgo valsts budžeta finansējuma apmēru uzdevuma izpildei.
Turklāt, attiecībā uz konkrētā uzdevuma izpildi pilnvarotā
persona atrodas tās iestādes padotībā, kura ar to slēdz
līgumu15, ja pārvaldes uzdevumu deleģē ar līgumu. Ja
pārvaldes uzdevumu deleģē ar ārējo normatīvo aktu, padotību
nosaka šajā normatīvajā aktā.
Deleģējot valsts pārvaldes uzdevumu privātpersonai, ievērojot
Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteiktos valsts pārvaldes
uzdevuma deleģēšanas kritērijus16, nav iespējams
nošķirt tieši tos līdzekļus, kas izpildes procesā nonāks NVO
rīcībā, jo ne visos gadījumos tiesības pildīt uzdevumu iegūst
NVO. Turklāt Likuma par budžetu un finanšu vadību 46.panta
pirmajā daļā ir noteikta budžeta finansētu institūciju, budžeta
nefinansētu iestāžu, kā arī kapitālsabiedrību, kurās ieguldīta
valsts kapitāla daļa, vadītāju atbildība par šajā likumā
noteiktās kārtības un prasību ievērošanu, izpildi un kontroli, kā
arī par budžeta līdzekļu efektīvu un ekonomisku izlietošanu
atbilstoši paredzētajiem mērķiem.
2) finansējums NVO projektu
īstenošanai atbilstoši dalībai projektu konkursos
Ministrija vai cita valsts pārvaldes iestāde, pamatojoties uz
Ministru kabineta noteikumiem vai speciālo likumu, izsludina un
kontrolē publisko līdzekļu pārdali NVO.17
3) finansējums NVO un komersantu
pakalpojumu sniegšanai, iegūstot šīs tiesības iepirkumu procedūru
rezultātā vai bez tām
Iestāde izsludina iepirkumu konkursu, kura rezultātā var
pretendēt iepirkuma uzdevuma īstenošanai18.
4) ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļu piešķīrums
gan kopā ar valsts budžeta līdzekļiem, gan bez valsts budžeta
līdzekļu ieguldījuma
Eiropas Savienības fondu un ārvalstu finanšu instrumentu
ietvaros NVO ir iespējams saņemt finansējumu projektu konkursu
veidā19. Ar šo finanšu instrumentu palīdzību NVO veido
spēcīgāku pilsonisku sabiedrību, kas sekmē iedzīvotāju
savstarpējo sadarbību un savu interešu aizstāvību.
Tā kā finansējums no valsts budžeta līdzekļiem un citiem
līdzekļiem NVO 2009.gadā tika būtiski samazināts, NVO aktivitātes
paaugstināšana, meklējot citus finansējuma avotus ārpus valsts
budžeta, bija nozīmīgs pavērsiens, lai stiprinātu NVO darbību un
sasniegtu izvirzītos mērķus. Nozīmīgu atbalstu pilsoniskās
sabiedrības atbalstam sniedza SIF administrētā ārvalstu piešķirtā
finansējuma pieejamība, kas tika īstenota ar Eiropas Ekonomikas
zonas finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības divpusējā
finanšu instrumenta 2004. - 2009.gada perioda programmas
"Nevalstisko organizāciju fonds" (turpmāk - EEZ un
Norvēģijas FI programma "NVO fonds") starpniecību.
Laikā no 2007.gada septembra līdz 2011.gada februārim EEZ un
Norvēģijas FI programmas "NVO fonds" ietvaros Latvijā
nevalstiskā sektora atbalsta mērķiem tika īstenotas 3 (trīs)
grantu shēmas, kurās kopumā ieviesti 133 NVO atbalsta
projekti:
1. "NVO darbības atbalsta programma", kuras
ietvaros atbalstu guva 42 aktīvas un pieredzējušas NVO visos
Latvijas reģionos, lai darbotos demokrātijas veicināšanas jomā
trīs gadu garumā;
2. "NVO projektu programma", kuras ietvaros
finansējumu saņēma 40 NVO iniciēti projekti sabiedrībai nozīmīgu
un aktuālu jautājumu risināšanā, finanšu instrumentu
prioritārajās jomās (vides aizsardzība, cilvēki ar invaliditāti,
jaunieši, kultūra, sociālās atstumtības riskam pakļautas
pakļautās iedzīvotāju grupas u.c);
3. "NVO kapacitātes stiprināšanas programma",
kuras ietvaros tika sniegts vienreizējs atbalsts 51 NVO, kuras
nesen uzsākušas darbību vai vēlējās attīstīt jaunus darbības
virzienus.
Kopumā EEZ un Norvēģijas FI programmas "NVO fonds"
ietvaros nevalstiskā sektora atbalsta mērķiem īstenotajās visās 3
(trīs) grantu shēmās. NVO projektiem bija pieejams finansējums 5
445 337,62 euro apmērā, no kuriem 85% vienādās daļās
nodrošināja EEZ finanšu instruments un Norvēģijas valdības
divpusējais finanšu instruments, 15% tika līdzfinansēti no valsts
budžeta20.
EEZ un Norvēģijas FI programma "NVO fonds" sniedza
vairākus būtiskus ieguvumus, tai skaitā tika palielināts NVO
biedru skaits, kas veido NVO spēcīgākas un skaitliski lielākas.
Lai nodrošinātu NVO darbības ilgtspēju, ir būtiski sniegt valsts
atbalstu uz rezultātu orientētu NVO darbības attīstībai, tādējādi
palielinot NVO cilvēkresursu kapacitāti. Tikpat svarīgi ir arī
sekmēt NVO līdzdalību politikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas
procesos.
Netiešā veidā saņemt finansējumu NVO iespējams vairākos
veidos:
1) netiešā veidā saņemtais
finansējums
Par netiešā veidā saņemtu finansējumu (jeb valsts atbalstu)
uzskatāmi NVO (sabiedriskā labuma organizāciju) ziedotājiem
piemērotie nodokļu atvieglojumi. Šāds finansējums neparādās kā
tiešie izdevumi valsts budžetā, taču tas atspoguļo ieņēmumus, kas
nenonāk valsts budžetā, jo piešķirtie nodokļu atvieglojumi, ko
valsts neiekasē nodokļos, sniedz netiešu finansiālu atbalstu NVO.
Turklāt NVO, kurām ir piešķirts sabiedriskā labuma organizācijas
statuss, var saņemt nekustamā īpašuma nodokļa atbrīvojumu par to
nekustamo īpašumu, kuru NVO izmanto sabiedriskā labuma darbībā
(Ministru kabineta 2006.gada 11.aprīļa noteikumi Nr.285
"Noteikumi par kritērijiem, pēc kuriem biedrībām un
nodibinājumiem piederošās ēkas un būves netiek apliktas ar
nekustamā īpašuma nodokli")21. Kā arī valsts
finansējums( jeb valsts atbalsts), kas tiek piešķirts, lai NVO
varētu segt paredzētos PVN maksājumus konkrēta projekta
ietvaros.
2) valsts kapitālsabiedrību
ziedojumi
Kapitālsabiedrības, ziedojot sabiedriskā labuma organizācijām,
var saņemt uzņēmumu ienākuma nodokļa (turpmāk - UIN) atlaidi. UIN
atlaidi var saņemt arī valsts kapitālsabiedrības, kuras ziedo,
bet to jomu loks, kam valsts kapitālsabiedrības var ziedot, ir
šaurāks nekā to jomu loks, kas noteikts Sabiedriskā labuma
organizāciju likumā. Atbilstoši Publiskas personas finanšu
līdzekļu un mantas izšķērdēšanas likuma 10.pantam valsts
kapitālsabiedrībai ir tiesības ziedot kultūras, mākslas,
zinātnes, izglītības, sporta, vides vai veselības aizsardzības un
sociālās palīdzības veicināšanai. Līdz ar to NVO, kuru darbības
jomas nav iekļautas Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas
izšķērdēšanas novēršanas likumā, nevar pretendēt uz valsts
kapitālsabiedrību ziedojumiem. Nosakot plašāku atbalstāmo jomu
loku, tai skaitā ietverot iespēju valsts kapitālsabiedrībām
ziedot pilsoniskas sabiedrības attīstības veicināšanai un
kapacitātes stiprināšanai, tiktu nodrošināts atbalsts lielākam
NVO skaitam. Finanšu ministrija ir vērsusi uzmanību uz to, ka
paplašinot atbalstāmo jomu loku, iespējams varētu palielināsies
negūto ieņēmumu apmērs budžetā saistībā ar uzņēmumu ienākuma
nodokļa un dividendēs samaksātās summas par valsts kapitāla
izmantošanu samazināšanos. Kultūras ministrija norāda, ka
paplašinot atbalstāmo jomu loku provizoriski netiek prasīts
palielināt finansējumu, ko kapitālsabiedrības ziedo, bet gan dot
iespēju ziedot arī pilsoniskas sabiedrības attīstības
veicināšanai un kapacitātes stiprināšanai.
Saskaņā ar Finanšu ministrijas darba grupas, kas izveidota,
lai izstrādātu pamatprincipus kārtībai, kādā piešķirams valsts
finansējums NVO un kritērijiem, kas izvirzāmi NVO finansējuma
saņemšanai, sniegto informāciju, laika posmā no 2004. līdz
2008.gada februārim no valsts budžeta līdzekļiem un citiem
finanšu līdzekļiem NVO ir sniegts finansējums 133 569 076,16
euro apmērā (78% - valsts budžeta finansējums, 22% -
Eiropas Bēgļu fonda, Eiropas Ekonomikas zonas finanšu
instrumenta, Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta,
Eiropas Reģionālais attīstības fonda un Eiropas Savienības
finanšu instrumenta PHARE programmas finansējums), tajā skaitā
sporta organizācijām ir piešķirti 52 383 525,14 euro,
savukārt reliģiskajām organizācijām - 4 927 104,85 euro.
Lielākoties finansējums ir piešķirts NVO projektu atbalstam
(92%), relatīvi mazs finansējums ir piešķirts NVO darbības
atbalstam - 8%22.
Pamatojoties uz Latvijas Nacionālā attīstības plāna
2014.-2020.gadam dokumentos apstiprinātajiem darbības rezultātiem
un rezultatīvajiem rādītājiem Fonda nodrošināšanai nepieciešamais
finansējums būtu vismaz 700 000 euro gadā, lai nodrošinātu
mērķa pasākumus NVO kapacitātes celšanai visos plānošanas
reģionos un nodrošinātu atbalstu NVO darbībai - vismaz 20
projekti gadā katrā plānošanas reģionā (vismaz 7000 euro
vienam projektam x 20 projekti x 5 plānošanas reģioni). Kultūras
ministrijas darba grupa atzina, ka, lai stiprinātu NVO darbību un
izvirzīto mērķu tālāku sasniegšanu, būtiski ir saglabāt
pilsoniskās sabiedrības atbalsta finanšu instrumentus esošajā
apjomā arī pēc Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
programmas "NVO fonds" apakšprogrammu īstenošanas
noslēguma. Svarīgi ir apzināties, ka arī turpmāk papildus valsts
finansējumam būtiski ir turpināt starptautiskā finansējuma
piesaisti NVO darbības atbalstam.
Kultūras ministrija ir apkopojusi vairāku ministriju sniegto
informāciju par pašreizējo finanšu izlietojumu NVO vajadzībām.
Aizsardzības ministrija, Ārlietu ministrija, Ekonomikas
ministrija, Iekšlietu ministrija, Izglītības un zinātnes
ministrija, Labklājības ministrija, Tieslietu ministrija Vides
aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, Valsts
kanceleja, Finanšu ministrija un Satiksmes ministrija sniedza
informāciju par 2013. un 2014.gadā NVO piešķirtajiem valsts
budžeta līdzekļiem. Analizējot datus no minētajām ministrijām un
iestādēm, iespējams konstatēt, ka kopā no valsts budžeta
2013.-2014.gadam NVO saņēmušas finanšu līdzekļus 49 140 334,59
euro apmērā. 2013.gadā kopā piešķirti finanšu līdzekļi 22
388 689,11 euro apmērā savukārt 2014.gadā ministrijas
biedrībām un nodibinājumiem no valsts budžeta bija atvēlējušas 26
751 645,48 euro.
Finansējuma piešķīruma pamatojums - līgumi vai ārēji
normatīvie akti. Kā tipiskākie līguma veidi jānorāda - sadarbības
līgums, pakalpojumu līgums, iepirkumu līgums, līdzdarbības līgums
u.c.). Ārējo normatīvo aktu gadījumā ministrijas izmanto Ministru
kabineta rīkojumus, Ministru kabineta noteikumus, kā arī
speciālos likumus (piem., Latvijas Sarkanā Krusta likums, Sociālo
pakalpojumu un sociālās palīdzības likums).
Analizējot saņemto informāciju, var secināt, ka finansējuma
izlietojuma mērķi ir dažādi, piemēram, sporta jomā finansējums
tiek piešķirts komandu sporta spēļu izlašu nodrošināšanai, kā arī
balvām par izciliem sasniegumiem sportā. Atsevišķas ministrijas
norāda, ka finansējums tiek piešķirts apvienības vai biedrības
uzturēšanai, vai dalībai starptautiskās organizācijās vai arī
projektu īstenošanai. Izvērtējot saņemto informāciju, jāsecina,
ka pieejas un līdz ar to arī NVO iespējas finansējuma saņemšanai
dažādās nozarēs atšķiras, finansējums galvenokārt tiek piešķirts
NVO atbalstam nozaru griezumā, bet ne pilsoniskas sabiedrības
attīstības veicināšanai kopumā.
III. Risinājums
(risinājumu varianti)
Lai izstrādātu un piedāvātu optimālu risinājumu NVO fonda
modeļa izveidei, Kultūras ministrijas darba grupa diskutēja un
vienojās par Fonda definīcijas izpratni, tā veidošanas
kritērijiem un darbības virzieniem.
1. Fonda definīcija, principi un
kritēriji
1.1. Definīcija
Praksē un atbilstoši normatīvajā regulējumā noteiktajam ar
fondu parasti saprot nodalītu finanšu (mantas) kopumu, kas
paredzēts noteiktiem mērķiem, vai arī iestādi, organizāciju, kas
darbojas kā finansējuma piešķīrējs citām personām. Citas personas
var saņemt finansējumu to īstenotajiem projektiem vai tās saņem
finansējumu to darbībai saskaņā ar normatīvajiem
aktiem23. Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka
privātiem nodibinājumiem kā sinonīmu nodibinājumam nosaukumā var
lietot vārdu "fonds" ar ko saprot dibinātāja nodalītu
mantas kopumu noteikta mērķa sasniegšanai24.
Konceptuālā ziņojuma izpratnē Fonds ir atbilstoši normatīvā
regulējumā noteiktajam nodalītu finanšu mantas kopums (valsts
budžeta programma, finansējums NVO projektu īstenošanai
atbilstoši dalībai projektu konkursos un ārvalstu finanšu
palīdzības līdzekļu piešķīrums gan kopā ar valsts budžeta
līdzekļiem, gan bez valsts budžeta līdzekļu ieguldījuma), kas
paredzēts Konceptuālajā ziņojumā noteiktajam mērķim - rast
tiesiski pamatotu risinājumu caurspīdīgai un vienlīdzīgai
līdzekļu piešķiršanai NVO, to kapacitātes attīstīšanai un
pamatdarbības atbalstam, kuru īsteno izvēlēta institūcija.
1.2. Fondu raksturojošie
kritēriji
• Fonda mērķis ir stiprināt pilsoniskās sabiedrības
ilgtspējīgu attīstību Latvijā;
• Fonda finansējuma avots ir valsts budžets un atbilstoši
normatīvajos aktos noteiktajam NVO fonda īstenošanai papildus
piesaistītie finanšu līdzekļi no citiem finansējuma avotiem.
• Fonda finansējums tiek novirzīts nevalstiskajām
organizācijām25, atbilstoši Fonda atbalstāmajām
jomām.
1.3. Fonda darbības virzieni
- NVO darbības
stiprināšana;
Fonda programmas "Atbalsta programma NVO darbības
stiprināšanai" mērķis ir stiprināt organizēto pilsonisko
sabiedrību Latvijā un atbalstīt NVO darbību, stiprinot NVO
institucionālo un cilvēkresursu kapacitāti un nodrošinot
finansiālu atbalstu regulārai un ilglaicīgai NVO līdzdalībai
valsts pārvaldes lēmumu pieņemšanas procesā un līdzdarbību valsts
pārvaldes rīcībpolitikas plānošanā, ieviešanā un uzraudzībā.
Fonda programmas "Atbalsta programma NVO darbības
stiprināšanai" ietvaros konkursa kārtā atbalstāmās
darbības:
1. līdzdalības un līdzdarbības demokrātijas veicināšana,
atbalstot organizācijas, kuras veic būtisku darbu sabiedrības
labā un ievērojami veicina sabiedrības aktivitāti un
iesaistīšanos sabiedrībai būtisku problēmu risināšanā, tajā
skaitā iedzīvotāju iesaistīšanās un līdzdalības veicināšana;
2. izpratnes veidošana par pilsonisko līdzdalību;
3. līdzdalība rīcībpolitikas veidošanas un lēmumu pieņemšanas
procesos;
4. jaunu biedru piesaiste;
5. publicitātes veidošana par NVO ieguldījumu sabiedrības un
valsts attīstībā.
- Atbalsts NVO
pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm;
Fonda programmas "Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības
aktivitātēm" mērķis ir stiprināt demokrātiskās vērtības un
cilvēktiesību ievērošanu Latvijā, veicināt pilsonisko līdzdalību,
spēcināt Latvijas iedzīvotāju cilvēkdrošību un uzlabot dzīves
kvalitāti, veicināt sociālo atbildību kopienā, finansiāli
atbalstot NVO projektus attiecīgās apakšprogrammas atbalsta
jomās.
Fonda programmas "Atbalsts NVO pilsoniskās sabiedrības
aktivitātēm" finansējums būtu iedalāms, nosakot kritērijus,
atbilstoši kuriem NVO varētu izvērst aktivitātes vietēja,
reģionāla, kā arī nacionāla mēroga pasākumos visos Latvijas
reģionos. Fonda ietvaros ieteicams noteikt arī dažādus līmeņus
NVO projektu aktivitātēm, iedalot tos mikro projektos un makro
projektos.
- Līdzfinansējums NVO
projektiem, kas finansēti ar ārvalstu finanšu
instrumentiem;
Fonda programmas "Līdzfinansējuma programma NVO
projektiem, kas finansēti ar ārvalstu finanšu instrumentiem"
mērķis ir veicināt Latvijas NVO spēju organizēt un līdzdarboties
starptautisku projektu īstenošanā, kuru norises vieta ir arī
Latvijas teritorija. Tādējādi NVO piesaista ārvalstu finansējumu
Latvijas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai, nereti
piesaistot arī ārvalstu ekspertīzi, lai pilnveidotu Latvijā
notiekošos procesus sabiedrības līdzdalības demokrātijā, sociālā
kapitāla attīstībā un citās jomās.
- NVO savstarpējās
sadarbības stiprināšana;
Fonda programmas "NVO savstarpējās sadarbības
stiprināšana" mērķis ir stiprināt un veicināt NVO
savstarpējās sadarbības aktivitāti reģionālajā, nacionālajā,
Eiropas Savienības un pasaules līmenī. Tādējādi Fonda programmas
"Programma NVO savstarpējās sadarbības stiprināšanai"
ietvaros atbalstāmās jomas ir:
1. biedru naudas maksājumu segšana dalībai NVO sadarbības
pasākumos vai projektos tīklos Latvijā, Eiropas Savienībā un
citur pasaulē;
2. NVO savstarpējās sadarbības aktivitātes.
- NVO interešu
aizstāvības stiprināšana;
Fonda programmas "NVO interešu aizstāvības
stiprināšana" mērķis ir atbalstīt NVO, kas veic interešu
aizstāvības darbību sabiedriskā labuma darbības jomās, sekmējot
pilsoniskas sabiedrības attīstību Latvijā un veicinot NVO
interešu aizstāvības darbības neatkarību no publiskās pārvaldes
nozares pārraugošās ministrijas ietekmes.
Fonda programmas "NVO interešu aizstāvības
stiprināšana" ietvaros atbalstāmās jomas:
1. NVO līdzdalības nodrošināšana valsts pārvaldē,
konsultatīvajās padomēs, komisijās;
2. NVO, kas darbojas interešu aizstāvības jomās, - ekspertu
piesaiste un ekspertīzes nodrošināšana (pētījumu veikšana,
atzinumu izstrāde un pierādījumu apkopošana u.c. aktivitātes, lai
virzītu tādu lēmumu pieņemšanu, kas izriet no secinājumiem par
sabiedrības interešu aizstāvības jomas esošo situāciju un
piemērotāko risinājumu);
3. NVO sabiedrības interešu aizstāvības jomas projekti
(individuālas iniciatīvas) - projekti, kas paredz interešu
aizstāvības jomu iniciatīvas vietējā, reģionālā un nacionālā
līmenī;
Vairākos normatīvajos aktos noteikta nepieciešamība pēc NVO
pārstāvju līdzdalības lēmumu pieņemšanas procesos26,
tādējādi piešķirot uzdevumus, bet neparedzot finansējumu to
izpildei, kas ir viena no būtiskākajām problēmām, kuras
risināšanai tiktu izmantots Fonds.
- Atbalsts biedrībām
un nodibinājumiem neparedzētiem gadījumiem.
Programmas ietvaros NVO var iesniegt pieteikumus, kur valsts
atbalstu piešķir aktivitātēm, kas neatbilst nevienai no Fonda
programmām un kuras iepriekš nav bijis iespējams paredzēt.
Aktivitātes var ietvert dažādas rīcības, kas nepieciešamas, lai
mazinātu spriedzi sabiedrībā vai sniegtu atbalstu konkrētām mērķa
grupām, jomām vai tēmām, kas netiek segtas un atbalstītas no
citiem valsts vai privātiem resursiem. Programmas ietvaros būtu
iespējams izskatīt iespējas atbalstīt organizācijas, kuru
darbības joma ir specifiska un tās darbība ir sabiedrībai
būtiska, bet organizācija nav spējusi piesaistīt nepieciešamos
resursus darbības nodrošināšanai. Programmai netiktu noteikts
konkrēts pieteikumu termiņš.
Lai nodrošinātu Fonda ietvaros Latvijas biedrībām un
nodibinājumiem iespēju pretendēt uz atbalstu organizācijas
darbībai un aktivitātēm Kultūras ministrijas darba grupas locekļi
vērš uzmanību uz nepieciešamību projektu konkursu nolikumos
izstrādāt kritērijus NVO finansējuma saņemšanai un prasības
finansējuma izlietojuma uzraudzībai.
2. Fonda īstenošanas modeļi
Apkopojot Kultūras ministrijas darba grupas Valdības rīcības
plāna 136.1.apakšpunktā noteiktā uzdevuma izpildei ietvaros
saņemtos priekšlikumus, šobrīd iezīmēti 3 (trīs) valsts finansēta
NVO fonda izveides risinājuma varianti. Kultūras ministrijas
darba grupa vienojās Ministru kabinetam atbalstīšanai virzīt
3.variantu, tāpēc detalizēta ieviešanas shēma aprakstīta šim
variantam:
1.variants: "Jauns, neatkarīgs NVO fonds
(iespējams nodibinājums)" - lai sekmētu valsts budžeta
finanšu līdzekļu piešķiršanas caurspīdīgumu un vienlīdzīgas
iespējas finansējuma saņemšanā dažādu nozaru NVO darbības
stiprināšanā, nepieciešams izveidot neatkarīgu Fondu (iespējams
nodibinājumu), kurā tiktu konsolidēts visu ministriju NVO
atbalstam paredzētais finansējums (izņemot finansējumu, kas ir
paredzēts ministrijas (t.sk. tās padotības iestāžu) tiešo
funkciju izpildei saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likumā
noteikto regulējumu attiecībā uz deleģēšanas vai līdzdarbības
līgumu ietvaros privātpersonai pilnvaroto valsts pārvaldes
uzdevuma veikšanu).
Jauns, neatkarīgs NVO fonds (iespējams nodibinājums) tiek
veidots kā atvasināta publisko tiesību juridiskā persona vai
publisks nodibinājums, kas tiek izveidots ar likumu un kas
darbojas saskaņā ar likumu, citiem normatīvajiem aktiem un Fonda
nolikumu, kuru apstiprina Fonda padome vai Ministru kabinets.
Fonda funkcionālās padotības formu un saturu nosaka normatīvie
akti, saskaņā ar kuriem Fonds pilda attiecīgās valsts pārvaldes
funkcijas vai uzdevumus. Fondam no valsts ir atsevišķi jānodala
budžets un manta. Fonda līdzekļus veido - valsts budžeta
līdzekļi, juridisko un fizisko personu, to skaitā ārvalstu
juridisko un fizisko personu, dāvinājumi un ziedojumi, kā arī
ienākumi no Fonda saimnieciskās darbības. Analoģiski šādam fondam
ir veidots gan Kultūrkapitāla fonds, gan Sabiedrības integrācijas
fonds, kuru izveidei ir izstrādāti atsevišķi likumi to
darbībai.
Konceptuālā ziņojuma IV sadaļā "Ietekme uz problēmas
risināšanu" ir veikta 1.varianta jauna, neatkarīga NVO fonda
(iespējams nodibinājums) analīze, norādot šī varianta
priekšrocības, trūkumus, nepieciešamā normatīvā regulējuma
izstrādi, finansējuma avotus un Fonda izstrādes pamatojumu. Līdz
ar to ir izvērtēti 1.varianta Fondu atbilstība operacionāliem
kritērijiem, noskaidrojot, vai finanšu mehānisms - grantu shēma
(projektu konkurss) ir adekvāts instruments publiskās politikas
ieviešanai, autonomijas kritērijiem - vai no lietderības
apsvērumiem ir pamatoti publiskā finansējuma daļu nodot autonomā
pārvaldē, kā arī budžeta kritērijiem - vai ir pamats autonomā
pārvaldē nodoto finansējuma daļu veidot kā atsevišķu budžetu.
Izvērtējot 1.varianta jauna, neatkarīga NVO fonda (iespējams
nodibinājums) darbības specifiku - līdzekļu piesaisti nevalstisko
organizāciju darbības atbalstam, norādām, ka ņemot vērā šāda
Fonda līdzekļu veidošanas, uzkrāšanas un izlietošanas principus,
kā arī neatkarības garantijas un rīcības brīvības apmēru ar fonda
līdzekļiem, šāda Fonda izveidei ir nepieciešams izstrādāt jaunu
normatīvo regulējumu, jaunu fonda darbības institucionālo modeli,
kā arī Fonda līdzekļu nodrošināšanas kārtību.
1.attēls. 1.varianta: shematiskais attēlojums.
2.variants: "Nozares NVO fonds - nozares
paredzētais finansējums" - finansējuma piešķiršanas
tiesiskajam regulējumam NVO darbības atbalstam jānodrošina
iespējas katrai ministrijai atsevišķi sniegt valsts budžeta
finansiālo atbalstu savas nozares NVO darbībai.
Nozares NVO fonda - nozares paredzētais finansējums izveidei
nav nepieciešama jaunu institūciju izveide vai papildus valsts
budžeta līdzekļu piesaiste. Katra ministrija finansējumu NVO
darbības atbalstam nodrošina tai piešķirto valsts budžeta
līdzekļu ietvaros. Budžeta līdzekļu sadale šim mērķim tiek
noteikta normatīvajos aktos noteiktajā kārtībā, sagatavojot
priekšlikumus Finanšu ministrijai. Tas nozīmē, ka budžeta
finansējums tiek plānots gadskārtējā valsts budžeta likumā un tas
ir paredzēts valsts pārvaldes iestāžu funkciju efektīvai
izpildei.
Konceptuālā ziņojuma IV sadaļā "Ietekme uz problēmas
risināšanu" ir veikta 2.varianta nozares NVO fonda - nozares
paredzētais finansējuma analīze, norādot šī varanta
priekšrocības, trūkumus, nepieciešamā normatīvā regulējuma
izstrādi, finansējuma avotus un Fonda izstrādes pamatojumu. Līdz
ar to ir secināms, ka 2.varianta nozares NVO fonda līdzekļi
nevalstisko organizāciju darbības atbalstam tiek nodrošināti
katras nozares ministrijas kompetences un budžeta līdzekļu
ietvaros.
2.attēls. 2.varianta: shematiskais attēlojums.
3.variants: "Pilsoniskās sabiedrības ilgtspējības
attīstības stiprināšanai un NVO darbības atbalstam izveidota
atsevišķa valsts budžeta programma" - Pilsoniskās
sabiedrības ilgtspējības attīstības stiprināšanai un NVO darbības
atbalstam jāizveido atsevišķa valsts budžeta programma, nosakot
darbības jomas, kādās atbalstāma NVO darbība. Ņemot vērā SIF
pieredzi un kapacitāti, kompetenci jautājumos, kas skar atbalsta
sniegšanu NVO, tajā skaitā atklātu projektu iesniegumu konkursu
izsludināšanu, projektu izvērtēšanu un uzraudzību, ekspertīzi
jautājumos par pilsoniskās sabiedrības attīstības un sabiedrības
integrācijas jautājumiem, neradot jaunas administratīvas
institūcijas, par Fonda administrētāju nosakot SIF. Esošais
tiesiskais regulējums, kas nosaka SIF darbību (Sabiedrības
integrācijas fonda likums, Sabiedrības integrācijas fonda
nolikums (apstiprināts ar SIF padomes 15.04.2011. sēdes Nr.74
lēmumu Nr.4) un MK noteikumi Nr.374) ļauj īstenot programmu,
neveicot izmaiņas SIF darbību regulējošos normatīvos aktos. Kopš
2001.gada SIF īsteno dažādas valsts un ārvalstu finansējuma
programmas, lai sniegtu atbalstu NVO. Proti, SIF nodrošināja EEZ
un Norvēģijas FI programmas "NVO fonds" administrēšanu
2004. - 2009.gada plānošanas periodā, kā arī veic EEZ finanšu
instrumenta programmas "NVO fonds" administrēšanu
2009.-2014.gada periodā. Abu ārvalstu finanšu instrumentu
ietvaros SIF ir saņēmis vairāk kā 2 600 NVO projektu iesniegumus,
bet varējis apstiprināt tikai katru septīto projektu. Tas pierāda
gan lielo NVO sektora interesi projektu īstenošanā, gan to, ka
finansējums pilsoniskās sabiedrības aktivitātēm ir vairāk kā
nepietiekams.
Šobrīd SIF administrētā programma paredz tikai NVO projektu
līdzfinansēšanu (piemēram, budžeta programmas 02.00.00
"Latvijas NVO fonda un latviešu valodas apguves
programmas" mērķis ir veicināt Latvijas nevalstisko
organizāciju līdzdalību starptautisku finansētāju atbalstītu
projektu īstenošanā un finansējums ir tikai līdz 2016.gadam
(ieskaitot), bet tas nav finansējums NVO darbības atbalstam
atbilstoši konkrētiem darbības virzieniem). SIF īstenoto NVO
finansējumu programmu no valsts budžeta līdzekļiem atbalsta
sniegšanas nosacījumi tiek noteikti konkursu nolikumos.
Atbilstoši Sabiedrības integrācijas fonda likuma 4.pantam SIF ir
tiesības ieviest Fonda mērķim atbilstošas juridisko un fizisko
personu (to skaitā ārvalstu juridisko un fizisko personu)
programmas un grantu shēmas, kas savukārt nosaka, ka nav
nepieciešams veikt atsevišķu likumu grozījumus vai izstrādāt
pilnīgi jaunu grantu shēmu vadības likumu. Saskaņā ar Sabiedrības
integrācijas fonda likuma 5.pantu NVO fonda īstenošanai SIF var
piesaistīt arī finanšu līdzekļus no citiem finansējuma
avotiem.
SIF administrēto programmu (valsts un ārvalstu finansējuma
programmu) ietvaros projektu iesniegumi tiek izvērtēti saskaņā ar
atbilstības, kvalitātes un specifiskajiem vērtēšanas kritērijiem.
SIF administrēto programmu projektu iesniegumu vērtēšanu
nodrošina SIF vadībā izveidota projektu iesniegumu vērtēšanas un
uzraudzības komisija, kuras sastāvā ir SIF, valsts institūciju un
nevalstisko organizāciju pārstāvji. Katru SIF administrēto
programmu projekta iesniegumu vērtē neatkarīgi vērtēšanas
eksperti.
Ieviešanas shēma SIF ietvaros
Fonda ieviešanai tiek veidota atsevišķa struktūrvienība SIF
Sekretariātā (turpmāk - struktūrvienība) un SIF Padomes izveidota
Fonda konsultatīvā komiteja, paredzot tajā labas pārvaldības
principos veidotu un iesaistošu Fonda pārvaldības modeli ar
stratēģisko līmeni un izpildlīmeni. Lēmumu pieņemšanas kārtība
struktūrvienībā tiek īstenota saskaņā ar Sabiedrības integrācijas
fonda likumu un SIF Nolikumu.
Stratēģiskā līmeņa uzdevumi struktūrvienībai:
• katru gadu saskaņā ar politikas plānošanas dokumentu
izstrādes noteiktajiem termiņiem izstrādāt Fonda darbības
prioritātes un kritērijus (Fonda programmām un nepieciešamajam
finansējuma apjomam) un savlaicīgi veikt saskaņošanu ar SIF
padomi, Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādņu īstenošanas uzraudzības
padomi (turpmāk - NIPSIPP) un Nevalstisko organizāciju un
Ministru kabineta sadarbības memoranda padomi un Kultūras
ministriju;
• veidot Fonda stratēģiju, sekmējot Fonda finansējuma
pieauguma veidošanos no valsts budžeta un citiem finansējuma
avotiem;
• nodrošināt informācijas pieejamību par projektu konkursiem,
projektu īstenošanas gaitu un finansējuma izlietojumu;
• popularizēt Fonda darbību, sekmējot pēc iespējas plašu
potenciālo finansējuma saņēmēju piesaisti.
Izpildlīmeņa uzdevumi struktūrvienībai:
• izstrādāt konkursa nolikumus, t.sk. konkrētās programmas
nosacījumus, finansējuma sadalījumu pa projekta veidiem, projektu
lielumu, vērtēšanas kārtību u.c.;
• veikt projektu iesniegumu izvērtēšanu, t.sk. sagatavot
apstiprināšanai ieteicamo projektu iesniegumu sarakstu;
• saskaņot būtiskus projekta līgumu grozījumus (izmaiņas, kas
skar sākotnēji apstiprināto projektu un projekta iesniegumā
norādīto informāciju, un kam ir būtiska ietekme uz projektā
sākotnēji plānotajām aktivitātēm un izmaksām);
• izstrādāt priekšlikumus par nepieciešamību papildus
finansējuma piešķiršanai;
• regulāri sniegt informāciju par īstenoto programmu un
sasniegto rezultātu novērtējumu NIPSIPP un Nevalstisko
organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda
padomi.
Fonda konsultatīvajā komitejā tiek pārstāvēts SIF sekretariāts
un deleģēti Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta
sadarbības memoranda padomes dalībnieki un ministriju - SIF
padomes dalībnieku pārstāvji. Struktūrvienībā projektu iesniegumu
vērtēšanu un uzraudzību nodrošina saskaņā ar SIF tiesisko
regulējumu izveidota Projektu vērtēšanas un uzraudzības komisija,
kuras sastāvu apstiprina SIF padome un tas ir nopublicēts SIF
interneta vietnē.
3.attēls. 3.varianta: shematiskais attēlojums.
Diskutējot par nepieciešamo finansiālo atbalstu, Kultūras
ministrijas darba grupā tika izvērtētas dažādas finansējuma
piesaistīšanas iespējas NVO.
Īstenojot Fonda darbības modeli nevalstiskais sektors turpinās
saņemt finansiālu atbalstu kā līdz šim - valsts deleģēto funkciju
izpildei, atbilstoši dalībai projektu konkursos, kā arī no
ārvalstu finanšu palīdzības līdzekļiem. Jauno politikas
iniciatīvu ietvaros tiks turpināts plānot finansējums nevalstiskā
sektora darbības atbalstam, ja šis atbalsts nepārklājas ar to,
kas tiek plānots Fonda ietvaros.
Ņemot par pamatu EEZ FI programmas "NVO fonds"
finansējumu iepriekšējos gados un piedāvājot līdzvērtīgu
finansiālo atbalstu turpmāk vēlamais Fonda finansējuma pieauguma
plāns:
Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse", pamatojoties
uz sagatavotā ziņojuma27 par situāciju valsts budžeta
līdzekļu pārdalē biedrībām un nodibinājumiem rezultātiem, ir
apzinājusi problēmu un vērsa Kultūras ministrijas darba grupas
uzmanību, ka papildus valsts budžeta finansējumam iespējams un ir
svarīgi Fondam piesaistīt līdzekļus no citiem finansēšanas
avotiem, kā arī izteica šādus priekšlikumus finansēšanas
avotiem:
• privātpersonu un uzņēmumu ziedojumi, tai skaitā definējot
iespēju valsts kapitālsabiedrībām ziedot ar mērķi pilsoniskas
sabiedrības attīstībai. Ziedojot Fondam, būtu attiecināmas tādas
pašas nodokļu atlaides ziedotājiem kā sabiedriskā labuma
organizācijām noteiktās;
• papildus valsts kapitālsabiedrības iespējām ziedot NVO, būtu
nepieciešams ieviest peļņas procentuālas daļas novirzīšanas
mehānismu Fondam;
• ņemot vērā ārvalstu pieredzi NVO finansēšanā, Latvijā varētu
tikt ieviests atsevišķu (piemēram, iedzīvotāju ienākumu, akcīzes
u.c.) nodokļu procentuālas daļas novirzīšanas mehānisms Fondam,
piemēram, iedzīvotāju ienākumu nodokļu maksātāji varētu norādīt,
vai vēlas novirzīt daļu no nomaksātā nodokļa Fondam;
• ņemot vērā to, ka Latvijas valsts nodokļu atlaides
sabiedriskā labuma organizācijām ir apjomīgas un ir uzskatāmas
par valsts budžetā negūtiem ieņēmumiem, būtu nepieciešams rast
risinājumus un ieviest mehānismu, kas sniedz iespēju ziedotājiem
(privātpersonām), kuri ziedo sabiedriskā labuma organizācijām,
pēc brīvas gribas principa atteikties no nodokļu atvieglojumiem
un tos novirzīt Fondam;
• Fonda finansēšanai būtu izmantojami arī Ārvalstu fondu un
programmu finansējums, tai skaitā Eiropas Savienības fondu
līdzekļi.
Biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" Kultūras
ministrijas darba grupā vērsa uzmanību, ka, veicot pētījumu, kas
skar NVO finanšu atbalsta instrumentu esamību no valsts budžeta
līdzekļiem un intervējot vairākus Saeimas deputātus, secināja, ka
valsts budžeta likuma veidošanas procesā otrajā lasījumā Saeimas
deputāti iesniedz savus priekšlikumus (deputātu kvotas), lai
nodrošinātu dažādu iniciatīvu atbalstu, kur kopsumma ir apjomīga,
bet līdzekļu piešķiršanas procedūra nav uzskatāma par caurskatāmu
un efektīvu procesu nodokļu maksātāju finansējuma sadalē, tāpēc
biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse" iesaka izskatīt
iespēju Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijai rosināt
priekšlikumu novirzīt vismaz daļu no šiem resursiem Fonda
finansēšanai.
Vienlaikus Kultūras ministrija vērš uzmanību, ka biedrības
"Latvijas Pilsoniskā alianse" izteiktie priekšlikumi
par iespējamiem Fonda finansēšanas mehānismiem ir izvērtējami
atbildīgo nozaru ministriju kompetences ietvaros.
IV. Ietekme uz
problēmas risināšanu
1. Problēmas risinājuma variantu
analīze
Problēmas risinājuma variantu analīze tiek veikta, balstoties
uz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta 2009.-2014.gada
perioda programmas "NVO fonds" iepriekšnoteiktā
projekta "Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības attīstības
atbalsta un monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā"
ietvaros biedrības "Latvijas Pilsoniskā alianse"
sagatavoto ziņojumu par situāciju valsts budžeta līdzekļu pārdalē
biedrībām un nodibinājumiem.
1.variants
| Priekšrocības |
1. Juridiskajai personai - biedrība, nodibinājums -
vienkopus ir pieejams valsts budžeta finansējums ar
vienādām prasībām pret finansējuma saņēmējiem tā
izmantošanā un uzraudzībā.
2. Valsts budžeta līdzekļi
(tajā skaitā kapitālsabiedrību ziedojumi un deputātu
kvotas) mērķtiecīgi tiek ieguldīti pasākumos, kuru
nolūks ir stiprināt pilsonisko līdzdalību un uzlabot
iedzīvotāju dzīves kvalitāti.
3. Visu valsts budžeta
līdzekļu piešķiršana NVO ir pārskatāma.
4. Veidojot atsevišķu Fondu,
tiek veicināta sabiedrības izpratne par biedrību un
nodibinājumu darbības nozīmi un iespējām.
|
| Trūkumi |
1. Fonda darbības uzsākšana var ieilgt, jo nepieciešams
izstrādāt specifisku tiesisko regulējumu, kā arī jāveic
grozījumi esošajos normatīvajos aktos.
2. Tiek veidota jauna organizācija, kuras darbība var
dublēt jau pastāvošo organizāciju, institūciju un fondu
darbību.
|
| Nepieciešamie
grozījumi |
1. Atbilstoši grozījumi tiesību aktos: Likumā par
budžetu un finanšu vadību nepieciešams iekļaut
privātpersonu klasifikāciju, ietverot visu veidu juridiskās
formas, kas var saņemt finansējumu, jo finansējums no
valsts budžeta līdzekļiem tiks novirzīts juridiskai
personai - NVO Fondam -, nevis konkrēta mērķa sasniegšanai,
kā to paredz esošais tiesiskais regulējums) un Valsts
pārvaldes iekārtas likumā vai ārēja normatīvā akta
izstrāde, kas deleģē jaunai personai tiesības veikt
konkrētus uzdevumus un pārdalīt publisko finansējumu.
Likumā par budžetu un finanšu vadību nepieciešams
papildināt 11.pantu ar nosacījumiem par privātpersonu
klasifikāciju. Tādā veidā būtu iespējams precīzi noteikti
privātpersonu loku, kas saņem publisko finansējumu, kāds ir
tā avots un izlietojuma mērķis.
Grozījumi Valsts pārvaldes iekārtas likuma V un
VI sadaļā, paredzot kritērijus, pēc kuriem privātpersonām
tiek piešķirts finansējums, piemēram, apgrozījuma apjoms,
neesamība likvidācijas vai maksātnespējas procesā, nav
nodokļu parādu, ir kompetence un nepieciešamie speciālisti
u.c. pretendentu atlases kritēriji.
Normatīvajā aktā nepieciešams atrunāt: kārtību, kā
valsts finansē pretendentu un kādā pretendents pārdala
valsts finansējumu citām privātpersonām; tiesiskais
regulējums nosaka vienlīdzīgas tiesības un iespējas tikt
informētiem par iespējām veikt valsts pārvaldes uzdevumu un
attiecīgi saņemt valsts budžeta līdzekļus, kā arī
sabiedrībai ir nodrošināta informācija par deleģēto valsts
pārvaldes uzdevumu izpildē sasniegtajiem rezultātiem un
izlietoto finansējumu; ir noteikts, kā ministrijas nosaka
prioritāros virzienus, kuros sniegt atbalstu NVO subsīdiju
vai dotāciju veidā.
2. Ministru kabineta noteikumu izstrāde.
|
| Finansējuma
avoti |
1. valsts budžeta līdzekļi (tajā skaitā kapitālsabiedrību
ziedojumi un deputātu kvotas);
2. ziedojumi;
3. ārvalstu finanšu instrumenti.
|
| Pamatojums |
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012.-2018.gadam
noteikts 1.2.4.2.uzdevums "Programmas "Latvijas
NVO fonds" izveide".
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības
memoranda III sadaļas Pušu pienākumi memoranda mērķa
īstenošanai 1.6.punkts.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās
valdības rīcības plāna 136.1.punkts.
|
2.variants
| Priekšrocības |
Tiek stiprināta
nozaru NVO sadarbība ar nozari pārraugošo iestādi, tādējādi
norit mērķtiecīga darbība nozares attīstības veicināšanā un
nozarē esošo problēmu risināšanai. |
| Trūkumi |
1. Pastāv draudi biedrību un nodibinājumu spējai veikt
aktivitātes interešu aizstāvībā un līdzdalībā lēmumu
pieņemšanas procesā.
2. Apgrūtināta informācijas pieejamība un pārskatāmība
par finansējuma piešķiršanu.
3. Organizācijām problemātiski iegūt finansējumu
pārnozaru aktivitātēm un pilsoniskas sabiedrības
veicināšanas atbalstam.
|
| Nepieciešamie
grozījumi |
Ievērojot Ministru kabineta noteikumu struktūru par
ministriju nolikumiem, ministrijām nepieciešams veikt
attiecīgus grozījumus Ministru kabineta noteikumu -
ministriju nolikumu II sadaļā "Ministrijas funkcijas,
uzdevumi un kompetence", kurā ir jānosaka konkrētās
ministrijas atbildība par ministrijas kompetences jomā
esošo nozares nevalstisko organizāciju Fonda darbības
īstenošanu. Atbilstoši katras nozares prioritārajiem
darbības virzieniem un institucionālajai struktūrai,
nepieciešams noteikt, vai Fonds būs publiska vai privāta
persona un vai ministrijai pār Fondu būs funkcionālā vai
institucionāla pārraudzība. Nozaru fondu darbība var notikt
vismaz divos veidos: jaunizveidota likuma ietvaros Fondam
tiek deleģēta finansējuma pārdales funkcija ar noteiktu
mērķi vai noslēgts līdzdarbības līgums starp ministriju un
Fondu par finansējuma pārdali nozares politikas mērķu
sasniegšanai.
Nepieciešamie normatīvo aktu grozījumi pamatojami ar to,
ka Latvijā līdzekļu piešķiršana no valsts budžeta NVO
nozaru ministriju noteiktā kārtībā pamatā ir orientēta uz
NVO aktivitāšu organizēšanu, bet Konceptuālā ziņojumā
definētā Fonda ietvaros ir nepieciešams nodrošināt Latvijas
biedrībām un nodibinājumiem iespēju pretendēt uz atbalstu
NVO pamatdarbībai un īstenotajām aktivitātēm.
Pamatojoties uz Ministra prezidenta 2008.gada 28.marta
rezolūciju Nr.111-1/91, ar kuru visiem ministriem tika
uzdots precizēt informāciju par ministrijas (sekretariāta)
un tās padotībā esošo institūciju atbalstītām NVO -
biedrībām un nodibinājumiem, 14 ministrijas un īpašu
uzdevumu ministra integrācijas lietās sekretariāts
iesniedza pieprasīto informāciju, tika secināts, ka pamatā
finansējums tika piešķirts NVO projektu atbalstam (92%),
relatīvi mazs finansējums tika piešķirts NVO darbības
atbalstam - 8%.
|
| Finansējuma
avoti |
1. valsts budžeta līdzekļi;
2. ārvalstu finanšu instrumenti.
|
3.variants
| Priekšrocības |
1. SIF ir guvis atpazīstamību NVO sektorā kā fonds, kas
piešķir finansējumu biedrībām un nodibinājumiem, to
pamatdarbības, aktivitāšu, interešu aizstāvības
nodrošināšanai u.c. programmām.
2. SIF ir atbilstošs normatīvais regulējums Fonda
programmu īstenošanai, nav nepieciešami grozījumi
normatīvajos dokumentos, izveidota procedūra publiskā
finansējuma pārdalei un uzraudzībai pret finansējuma
saņēmējiem.
3. Viena Fonda ietvaros visu nozaru biedrības un
nodibinājumi var pretendēt finansējumu dažādās atbalsta
programmās ar vienādiem nosacījumiem.
4. SIF ir ilggadēja pieredze NVO fonda programmu
īstenošanā, kas finansētas ar ārvalstu finanšu instrumentu
atbalstu.
|
| Trūkumi |
1. Tā kā lēmumu par finansējuma piešķiršanu pieņems SIF
padome, bet pēc tam tas tiks saskaņots ar MK un NVO
sadarbības memoranda padomi un NIPSIP, kā arī saistība ar
valsts budžeta plānošanas procesu var apgrūtināt Fonda
darbības efektivitāti un spēju reaģēt uz aktuālām
vajadzībām un darbības prioritātēm.
2. Pastāv risks, nodrošinot dažādu ministriju un
institūciju pārstāvju dalību Fonda stratēģiskajā līmenī, ka
tā pārvaldība kļūst smagnēja un nav efektīva.
|
| Nepieciešamie
grozījumi |
Nav nepieciešami grozījumi tiesību aktos,
SIF tiesiskais regulējums ļauj īstenot Fonda programmu un
piesaistīt finansējumu no citiem avotiem NVO darbības
nodrošināšanai. |
| Finansējuma
avoti |
1. valsts budžeta finansējums;
2. ziedojumi;
3. ārvalstu finanšu instrumenti.
|
| Pamatojums |
Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnēs 2012. -
2018.gadam noteikts 1.2.4.2.uzdevums "Programmas
"Latvijas NVO fonds" izveide".
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības
memoranda III sadaļas Pušu pienākumi memoranda mērķa
īstenošanai 1.6.punkts.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās
valdības rīcības plāna 136.1.punkts.
|
|
Īpašās atrunas:
|
1. Fondam katru gadu tiek izstrādātas un SIF padomē,
NVO un MK sadarbības memoranda padomē un NIPSIPP
apstiprinātas darbības prioritātes. Darbības prioritāšu
izstrādāšanai tiek izveidota stratēģiskās plānošanas
komiteja, kurā pārstāvēts SIF sekretariāts, NVO un MK
sadarbības memoranda padomes ievēlēti pārstāvji un
pārstāvji no ministrijām, kas pārstāvētas SIF
padomē.
2. SIF piesaista finansējumu Fondam no valsts budžeta
un ārvalstu finanšu instrumentiem.
|
Minētais 3.variants pamatojams ar to, ka SIF ir pieredze un
kapacitāte, kā arī kompetence jautājumos, kas skar atbalsta
sniegšanu NVO, tai skaitā pieredze atklātu projektu iesniegumu
konkursu izsludināšanā, projektu izvērtēšanā un uzraudzība,
ekspertīze jautājumos par pilsoniskās sabiedrības attīstības un
sabiedrības integrācijas jautājumiem. Saskaņā ar Sabiedrības
integrācijas fonda likuma 3.panta pirmo daļu SIF mērķis ir
atbilstoši attīstības plānošanas dokumentiem finansiāli atbalstīt
un veicināt sabiedrības integrāciju, kā arī atbalstīt publiskā un
nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu
īstenošanu28. Saskaņā ar Sabiedrības integrācijas
fonda likuma 3.panta otro daļu SIF uzdevums ir piesaistīt,
uzkrāt, pārvaldīt līdzekļus un sadalīt tos sabiedrības
integrācijas un publiskā un nevalstiskā sektora attīstības
projektu īstenošanai; noteikt kritērijus un izstrādāt
pamatprincipus sabiedrības integrācijas un publiskā un
nevalstiskā sektora attīstības projektu izvērtēšanai; izsludināt
un organizēt sabiedrības integrācijas un publiskā un nevalstiskā
sektora attīstības projektu konkursus finansējuma saņemšanai
u.c.29 Fonda administrēšanai būs pieejami kvalificēti
SIF cilvēkresursi, jo, sākot ar 2016.gada janvāri, SIF vairs
neadministrēs Eiropas Sociāla Fonda finansētās aktivitātes,
savukārt ar 2016.gada otro pusgadu atbrīvosies cilvēkresursi, kas
nodrošina EEZ līdzfinansētās programmas "NVO fonds"
administrēšanu. Līdz ar to būs pieejami pietiekami cilvēkresursi
valsts finansēta nevalstisko organizāciju fonda administrēšanai.
Tāpēc Fonda programmu īstenošana SIF uzskatāma par optimālāko
risinājuma variantu bez papildus finansējuma nepieciešamības
veidot jaunu administratīvo struktūru veidošanai un veikt
grozījumus tiesību aktos. Esošais tiesiskais regulējums ļauj SIF
īstenot Fondu kā tas aprakstīts Konceptuālajā ziņojumā.
Risku izvērtējums gadījumā, ja NVO fonda darbība netiek
uzsākta.
1) Netiek īstenoti politikas plānošanas dokumentos noteiktie
mērķi un uzdevumi - Nacionālās identitātes, pilsoniskās
sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēs
2012.-2018.gadam noteikts 1.2.4.2.uzdevums "Programmas
"Latvijas NVO fonds" izveide".
Nevalstisko organizāciju un Ministru kabineta sadarbības
memoranda III sadaļas Pušu pienākumi memoranda mērķa
īstenošanai 1.6.punkts.
Ministru prezidentes Laimdotas Straujumas vadītās valdības
rīcības plāna 136.1.punkts.
2) Netiek sniegts atbalsts pilsoniskas sabiedrības attīstībai,
netiek veicinātas iedzīvotāju iniciatīvas, apdraudēta iedzīvotāju
līdzdalība sabiedriskajos procesos un demokrātiskas sabiedrības
attīstība un ilgtspēja;
3) Netiek nodrošināts atbalsts NVO attīstībai un līdzdalībai
lēmumu pieņemšanā.
Riskus izvērtējums veikts EEZ finansētajā pētījumā
"Ilgtspējīgas pilsoniskās sabiedrības atbalsta un
monitoringa sistēmas pilnveidošana Latvijā", ko īstenoja
biedrība "Latvijas Pilsoniskā alianse".
2. Priekšlikumi turpmākajam
darbam
1. SIF līdz 2016.gada 1.janvārim izveidot struktūrvienības
Fonda darbības uzsākšanai, līdz 1.februārim izstrādāt
priekšlikumus un veikt to saskaņošanu ar MK un NVO sadarbības
memoranda padomi un NIPSIPP Fonda darbības uzsākšanai
prioritārajās darbības jomās 2016.gadam.
2. SIF līdz 2016.gada 1.martam izstrādāt konkursu procedūras
finansējuma saņemšanai, līdz 1.jūnijam nodrošināt projektu
īstenošanas uzsākšanu.
3. SIF līdz 2016.gada 1.maijam izstrādāt un saskaņot ar MK un
NVO sadarbības memoranda padomi un NIPSIPP Fonda darbības
stratēģiju 2017.-2019.gadam.
4. Turpmāk katru gadu līdz 1.martam SIF izstrādāt un informēt
MK un NVO sadarbības memoranda padomi un NIPSIPP par iepriekšējā
gadā īstenotajām programmām un darbības novērtējumu un saskaņot
nākošajā gadā plānotās aktivitātes prioritārajās darbības
jomās.
5. Kultūras ministrija saskaņā ar Ministru kabineta 2011.gada
20.oktobra rīkojumu Nr.542 "Par Nacionālās identitātes,
pilsoniskās sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm
2012.-2018.gadam" iesniedz Ministru kabinetā informatīvo
ziņojumu līdz 2019.gada 1.septembrim - pamatnostādņu īstenošanas
gala ietekmes novērtējumu.
6. Noteikt Kultūras ministriju kā atbildīgo institūciju
pārmaiņu virzībai, jo Kultūras ministrija saskaņā ar Ministru
kabineta 2003.gada 29.aprīļa noteikumiem Nr.241 "Kultūras
ministrijas nolikums" ir atbildīgā iestāde par valsts
politikas izstrādi un īstenošanu sabiedrības integrācijas jomā un
pilsoniskās sabiedrības attīstības un starpkultūru dialoga
sekmēšanu.
V. Ietekme uz
valsts un pašvaldību budžetu
Kopsavilkums par
Konceptuālajā ziņojumā iekļauto risinājumu (risinājumu variantu)
realizācijai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta
finansējumu
euro
| Risinājums |
Risinājums (risinājuma varianti) |
Budžeta programmas (apakš-programmas)
kods un nosaukums |
Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais
finansējums |
Nepieciešamais papildu finansējums |
Pasākuma īstenošanas gads
(ja risinājuma (risinājuma varianta) īstenošana ir
terminēta) |
| 2015.gads |
2016.gads |
2017.gads |
2016.gads |
2017.gads |
2018.gads |
turpmākajā
laikposmā līdz risinājuma (risinājuma varianta)
pabeigšanai
(ja īstenošana ir terminēta) |
turpmāk ik
gadu
(ja risinājuma
(risinājuma varianta) izpilde nav terminēta) |
| Finansējums
konceptuālā ziņojuma īstenošanai kopā |
3.variants30
|
|
0 |
0 |
0 |
700 000 |
700 000 |
700 000 |
0 |
700 000 |
0 |
| tajā skaitā |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
08. Sabiedrības integrācijas fonds |
|
0 |
0 |
0 |
700 000 |
700 000 |
700 000 |
0 |
700 000 |
0 |
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
|
04.00.00 Latvijas NVO fonds |
0 |
0 |
0 |
700 000 |
700 000 |
700 000 |
0 |
700 000 |
0 |
Konceptuālā ziņojuma 1. un 2.varianta ietekme uz valsts un
pašvaldību budžetu netiek vērtēta. 1.variantā nepieciešams veidot
jaunu institūciju, veicot izmaiņas tiesiskajā regulējumā.
2.variants papildus neietekmē valsts un pašvaldību budžetu, jo tā
īstenošana paredzēta esošo piešķirto valsts budžeta līdzekļu
ietvaros. 3.variantā nepieciešamais finansējums Fonda
nodrošināšanai tika aprēķināts, pamatojoties uz Kultūras
ministrijas iesniegtajām Jaunās politikas iniciatīvām
2016.-2018.gadam (turpmāk - JPI): Mērķa pasākumi NVO kapacitātes
celšanai visos plānošanas reģionos un atbalsts darbības
nodrošināšanai - indikatīvi 20 projektu gadā katrā plānošanas
reģionā 700 000 euro gadā (līdz 7 000 euro vienam
projektam x 20 projekti x 5 plānošanas reģioni). Likums par
budžetu un finanšu vadību nosaka svarīgākos plānošanas
dokumentus, kuros minētie mērķi, prioritātes un darbības virzieni
ir pamatpriekšnoteikums JPI izstrādei, tie ir: Nacionālais
attīstības plāns un Valsts aizsardzības koncepcija, kā arī vērtē
atbilstību citiem plānošanas dokumentiem un atbilstību
Deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību norādītajiem
uzdevumiem. Valsts budžeta finansējumu Konceptuālā ziņojuma
3.variantā ietverto pasākumu īstenošanai likumprojektā "Par
valsts budžetu 2016.gadam" un likumprojektā "Par vidēja
termiņa budžeta ietvaru 2016., 2017. un 2018.gadam" pārdalīt
no budžeta programmas 02.00.00 "Līdzekļi neparedzētiem
gadījumiem" un turpmākajos gados iekļaut SIF bāzes
izdevumos. Atbilstoši Konceptuālā ziņojuma 3.varianta ieviešanas
shēmai SIF ietvaros tiek veidota atsevišķa struktūrvienība SIF
Sekretariātā un SIF Padomes izveidota Fonda konsultatīvā
komiteja, kas katru gadu saskaņā ar politikas plānošanas
dokumentu izstrādes noteiktajiem termiņiem izstrādās Fonda
darbības prioritātes un kritērijus (Fonda programmām un
nepieciešamajam finansējuma apjomam) un savlaicīgi veiks
saskaņošanu ar SIF padomi, NIPSIPP, Nevalstisko organizāciju un
Ministru kabineta sadarbības memoranda padomi un Kultūras
ministriju, līdz ar to 700 000 euro gadā finansējuma
aprēķins ir indikatīvs, jo katru gadu tiks izstrādātas Fonda
darbības prioritātes un kritēriji, kas var ietekmēt finansējuma
sadali Fonda programmām un nepieciešamo finansējuma apjomu.
Kultūras ministrijas JPI vidējam termiņam atbilstība
svarīgākajiem plānošanas dokumentiem:
1) Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2014.-2020.gadam
[338]:Kvalitatīva pilsoniskās līdzdalības veicināšana un
publiskās pārvaldes komunikācija ar sabiedrību jautājumos, kas
visvairāk skar cilvēkus, [339]:Pilsoniskās sabiedrības aktivitāšu
atbalsts, kas stiprina sadarbību un savstarpēju sapratni starp
dažādām paaudzēm, etniskajām un interešu grupām, profesijām,
teritorijām, īpaši sabiedriski neaktīvo iedzīvotāju iesaistīšana,
talkas un citas brīvprātīgās aktivitātes, kopienu attīstība un
līdzdalība politikas veidošanā;
2) Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un
integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018.gadam
īstenošanas plāna laikposmā līdz 2016.gadam 1.2.4.uzdevums:
Veicināt mazākumtautību pilsonisko līdzdalību, 1.2.5.uzdevums:
Uzlabot nevalstisko organizāciju darbības apstākļu un veicināt
sadarbību un 1.2.6.uzdevums: Attīstīt tradicionālās un
netradicionālās pilsoniskās līdzdalības formas;
3) Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru
kabineta iecerēto darbību īstenošanai pielikumā apstiprinātā
Valdības rīcības plāna 136.1.pasākumā noteiktais uzdevums:
Sekmēsim pilsoniskas sabiedrība attīstību, pilnveidojot
iedzīvotāju pilsoniskās līdzdalības prasmes un iespējas
iesaistīties sabiedrībai kopīgu jautājumu risināšanā. Sagatavosim
Nevalstisko organizāciju fonda koncepciju.
1 Atbilstoši Ministru kabineta 2015.gada
16.februāra rīkojuma Nr.78 "Par Valdības rīcības plānu
Deklarācijas par Laimdotas Straujumas vadītā Ministru kabineta
iecerēto darbību īstenošanai", pielikuma 136.
1.apakšpunktam.
2 Atbilstoši Nacionālās identitātes, pilsoniskās
sabiedrības un integrācijas politikas pamatnostādnēm
2012.-2018.gadam pilsoniska sabiedrība ir demokrātiskas valsts
sabiedrības forma, kuru raksturo indivīda atbildība par
sabiedrības un valsts kopīgām problēmām, māka sadarboties kopīgu
mērķu sasniegšanai un līdzdalības lēmumu pieņemšanā ar
demokrātisku institūciju palīdzību. Aktīva pilsoniskā sabiedrība
sekmē kopējo valsts attīstību un nācijas saliedētību, līdzdalība
tajā palielina katra cilvēka sociālo kapitālu.
3 Latvijas Nacionālās attīstības plāns 2014.-20120.
gadam (apstiprināts 20.12.2012.), [339] paragrāfs, pieejams:
http://www.pkc.gov.lv/images/NAP2020%20dokumenti/20121220_NAP2020_Saeimā_apstiprināts.pdf
(skatīts 09.04.2015.)
4 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības
un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012.-2018. gadam.
Pamatnostādņu 9.sadaļā "Turpmākās rīcības plānojumā
paredzētie uzdevumi un pasākumi", 1.2.4.1.pasākums,
42-43.lpp., pieejams: http://polsis.mk.gov.lv /view.do?id=3782
(skatīts 09.04.2015.)
5 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības
un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012. - 2018. gadam,
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu
Nr.542), 11.lpp., pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3782 (skatīts
09.04.2015.).
6 Darba grupā tika iekļauti astoņi pārstāvji no
nozaru ministrijām, divi Valsts kancelejas pārstāvji, viens
Pārresoru koordinācijas centra pārstāvis, viens Sabiedrības
integrācijas fonda pārstāvis, kā arī četri Nevalstisko
organizāciju un Ministru kabineta sadarbības memoranda
īstenošanas uzraudzības padomes deleģētie pārstāvji (biedrība
"Latvijas Pilsoniskā alianse", biedrība "Latvijas
Lauku forums", biedrība "SUSTENTO", biedrība
"Kurzemes NVO atbalsta centrs") un divi diasporas
organizāciju pārstāvji (biedrība "Pasaules brīvo latviešu
apvienības pārstāvniecība" un biedrība "Eiropas
Latviešu apvienība"). Tā kā darba grupas sēdes nebija
slēgtas, tajās piedalījās arī Valmieras Novada fonda, Kopienu
iniciatīvu fonda pārstāvji u.c. dalībnieki.
7 Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta un
Norvēģijas valdības divpusējā finanšu instrumenta grantu shēmas
"Nevalstisko organizāciju fonds": "NVO darbības
atbalsta programma", "NVO projektu programma" un
"NVO kapacitātes stiprināšanas programma".
8 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības
un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012 - 2018.gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu
Nr.542) 33.lpp., pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3782 (skatīts 16.04.2015.)
9 Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības
un integrācijas politikas pamatnostādnes 2012 - 2018.gadam
(apstiprinātas ar Ministru kabineta 2011.gada 20.oktobra rīkojumu
Nr.542) 24.lpp., pieejams:
http://polsis.mk.gov.lv/view.do?id=3782 (skatīts
09.04.2015.).
10 EEZ finanšu instrumenta programmas "NVO
fonds" ietvaros biedrības "Latvijas Pilsoniskā
alianse" pētījums, pieejams:
http://www.sif.gov.lv/nodevumi/nodevumi/5985/Petijums_NVO_2013_LV.pdf
.
11 Lursoft statistika, Sabiedrisko organizāciju, to
apvienību, biedrību un nodibinājumu sadalījums pa veidiem
pieejams:
http://www.lursoft.lv/lursoft-statistika/Sabiedrisko-organizaciju-to-apvienibu-biedribu-un-nodibinajumu-sadalijums-pa-veidiem&id=66
(skatīts - 06.07.2015.)
12 Informatīvais ziņojums "Par valsts vai
pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo
normatīvo aktu pilnveidošanu" 2 lpp., pieejams:
http://www.knab.gov.lv/uploads/free/zinojumi/knabzin_201211_nvo.pdf
(skatīts- 16.04.2015.).
13 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 12.pants.
14 Ministru kabineta 2012.gada 31.jūlija noteikumu
Nr.523 "Noteikumi par budžeta pieprasījumu izstrādāšanas un
iesniegšanas pamatprincipiem" 25.punkts.
15 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 43.panta pirmā
un otrā daļa.
16 Valsts pārvaldes iekārtas likuma 40.pants un
Ministru kabineta 2014.gada 17.jūnija noteikumu Nr.317
"Kārtība, kādā tiešās pārvaldes iestādes slēdz un publisko
līdzdarbības līgumus, kā arī piešķir valsts budžeta finansējumu
privātpersonām valsts pārvaldes uzdevumu veikšanai un uzrauga
piešķirtā finansējuma izlietojumu" 19.punkts.
17 Piemēram, saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada
5.novembra noteikumiem Nr.1243 "Kārtība, kādā piešķir valsts
budžeta finansējumu, kas paredzēts jauniešu iniciatīvas un
līdzdalības veicināšanai lēmumu pieņemšanā un sabiedriskajā
dzīvē, darbam ar jaunatni un jaunatnes organizāciju darbības
atbalstam"; Ministru kabineta 2012.gada 29.maija noteikumiem
Nr.374 "Līdzfinansējuma piešķiršanas, vadības, uzraudzības
un kontroles kārtība sabiedrības integrācijas veicināšanai un
nevalstiskā sektora attīstības programmu un projektu
īstenošanai".
18 Publisko iepirkumu likuma 8. un 37.pants.
19 Pašreiz tiek īstenoti šādi Eiropas Savienības
fondu un ārvalstu finanšu instrumenti - Eiropas Savienības
struktūrfondi, Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai,
kā arī šādas Eiropas Savienības programmas -"Radošā
Eiropa", "Eiropa pilsoņiem", u.c
20 EEZ finanšu instrumenta un Norvēģijas valdības
divpusējā finanšu instrumenta 2004.-2009.gada perioda programmas
"NVO fonds" izvērtējums (2011), pieejams:
http://www.sif.lv/images/files/informativie-materiali/progr-izvertejumi/NVO-fonds-projekti.pdf
(skatīts - 16.04.2015.).
21 Informatīvais ziņojums "Par valsts vai
pašvaldību budžeta finansētu institūciju darbību regulējošo
normatīvo aktu pilnveidošanu" 2 lpp., pieejams:
http://www.knab.gov.lv/uploads/free/zinojumi/knabzin_201211_nvo.pdf
(skatīts- 16.04.2015.).
22 Finanšu ministrijas darba grupas (26.01.2009.)
(Ministru prezidenta 2007.gada 19.janvāra rīkojums Nr.33
"Par darba grupu") ziņojums par pamatprincipiem
kārtībai, kādā piešķirams valsts finansējums nevalstiskajām
organizācijām un kritērijiem, kas izvirzāmi nevalstiskajām
organizācijām finansējuma saņemšanai, 2009, 5 lpp.
23 SAFEGE Baltija, Valsts dibināto fondu sistēmas
turpmākās attīstības modelis (iepirk. Nr.MK VK 2010/24 ESF). Gala
ziņojums 12.07.2011., 20.lpp.
24 Biedrību un nodibinājumu likuma 2.pants;
25 Biedrību un nodibinājumu likums; Sabiedriskā
labuma organizāciju likums, 3.pants.
26 Ministru kabineta 2009.gada 7.aprīļa noteikumu
Nr.300 "Ministru kabineta kārtības rullis" 63.2. un
149.15.apakšpunkts; Sabiedriskā labuma organizāciju likuma
6.panta pirmā daļa; Ministru kabineta 2004.gada 30.novembra
noteikumu Nr.977 "Noteikumi par biedrību un nodibinājumu
pārstāvju izvirzīšanu un iekļaušanu Sabiedriskā labuma
komisijā" 11.4.apakšpunkts; Ministru kabineta 2010.gada
23.novembra noteikumu Nr.1072 "Uzraudzības komitejas
nolikums" 7.7.apakšpunkts un astoņās apakškomitejās
plānošanas periodā no 2014. - 2020.gadam; Eiropas Savienības
struktūrfondu un Kohēzijas fonda vadības likuma 8.panta pirmās
daļas 1.punkta "g" apakšpunkts; Sabiedrības
integrācijas fonda likuma 9.panta pirmās daļas 3.punkts; Ministru
prezidenta vadītās padomēs un darba grupās.
27 Eiropas Ekonomikas zonas finanšu instrumenta
2009.-2014.gada perioda programma "NVO fonds",
Iepriekšnoteiktais projekts "Ilgtspējīgas pilsoniskās
sabiedrības attīstības atbalsta un monitoringa sistēmas
pilnveidošana Latvijā", Latvijas Pilsoniskās alianses
ziņojums par situāciju valsts budžeta līdzekļu pārdalē biedrībām
un nodibinājumiem.
28 Sabiedrības integrācijas fonda likuma
3.pants.
29 Sabiedrības integrācijas fonda likuma
3.pants.
30 Nepieciešamais finansējums norādīts saskaņā ar
Kultūras ministrijas iesniegtajām jaunās politikas
iniciatīvām.
Kultūras ministre Dace
Melbārde
